Saeimas 23. janvāra sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 27.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Komisijas vārdā — Kristiāna Lībane.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Atbildīgās komisijas vārdā, un šeit es gribētu uzsvērt vārdu — atbildīgās. Es gribētu jūs aicināt ieklausīties manis teiktajā un aicināt ozpozīciju nomierināties. Nejaukt kopā īres maksas ar komunālajiem maksājumiem. Nejaukt kopā denacionalizācijas likumu ar dzīvojamo telpu īres likumu un fakstiski, atklāti runājot, nejaukt šī likuma koncepciju. Tagad, cienījamie kolēģi, padomāsim, ko mēs eam izdarījuši. Viss tas, par ko runāja Kušneres kundze, būtu ticis atrisināts, ja mēs būtu atbalstījuši 11.panta pirmo daļu tādu, kādu to piedāvāja Bišera kungs un atbildīgā komisija. Attiecinot pārējās šī panta daļas tikai uz brīviem dzīvokļiem, uz jauniem līgumiem, kas pašlaik vēl nav noslēgti. Uz gadījumiem, kad cilvēks ir pietiekami bagāts, lai noīrētu dzīvokli privātā denacionalizētā, jebkādā māja un maksātu tik, cik viņš var par šo dzīvokli atļauties maksāt. Tagad mēs esam akceptējuši frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu par 11.panta pirmo daļu, un acīmredzot mums nekas cits neatliek, kā noraidīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu par jaunu ceturto daļu, bet atbalstīt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu par jaunu ceturto daļu, protams, tad, ja frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” šo atbalstīšanu lūdz un pieprasa balsojumu. Tāda, manuprāt, ir pašlaik mūsu darba loģika, un neko citu es jums nevaru vairs ierosināt saskaņā ar iepriekšējo balsojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdz balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt 11. pantu ar jaunu ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 26, atturas — 14. Šis priekšlikums ir noraidīts. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” uztur priekšlikumu? Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — papildināt 11. pantu ar jaunu ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 4, atturas — 8. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Tālāk ir saņemts deputāta Bartaševiča priekšlikums — 11. panta ceturtajā daļā svītrot 2., 4. un 5 apakšpunktu. Komisija neatbalstija šo priekšlikumu, droši vien uzskatīja to par nepamatotu, taču izteica ceturtās daļas 4.punktu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Saskaņā ar mūsu iepriekšējo balsojumu šī tagad acīmredzot kļūst par piekto daļu.

K.Lībane. Jā, ceturto daļu es minēju, atsaucoties uz otrā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu — neatbalstīt deputāta Bartaševiča priekšlikumu? Vai deputāts Bartaševičs pieprasa balsojumu? Frakcija pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Bartaševiča priekšlikumu — 11. panta līdzšinējā ceturtajā daļā svītrot 2., 4. un 5. apakšpunktu, attiecīgi izmainot apakšpunktu numerāciju. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Cienījamie deputāti, lūdzu vēlreiz visus piedalīties balsošanā par priekšlikumiem! Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu atkārtot balsojumu par deputāta Bartaševiča priekšlikumu 11. panta ceturtajā daļā. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 33, atturas — 11. Priekšlikums ir noraidīts. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu — izteikt līdzšinējās ceturtās daļas 4. punktu jaunā redakcijā? Pret šo priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Nākamais priekšlikums saņemts pie otrā lasījumā akceptētās sestās, tagad jau septītās daļas. Tas ir saņemts no frakcijas “Latvijai” un tiek likts priekšāÉ

Sēdes vadītājs. Frakcija “Latvijai” noņem šo priekšlikumu. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir deputātes Lībanes priekšlikums, kas atbalstīts ar papildinājumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas priekšlikumu — 11. panta sestajā daļā atbalstīt deputātes Lībanes priekšlikumu ar papildinājumu. Iebildumu nav. Juridiskās komisijas redakcija ir pieņemta. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Un visbeidzot šā panta pēdējo daļu izslēgt liek priekšā deputāts Bišers. Un šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu — atbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu — izslēgt 11. panta pēdējo daļu? Iebildumu nav. Deputāta Bišera priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Varam pāriet pie 12.panta. Šeit ir saņemts frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums — papildināt 12.pantu ar jaunu teikumu. Juridiskā komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu — 12. pantā atbalstīt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu? Iebildumu nav. Frakcijas priekšlikums ir pieņemts.

K.Lībane. Tālāk, kolēģi, mēs esam nonākuši pie 13. panta, kas ir ļoti svarīgs pants par dzīvojamo telpu īres līguma grozīšanas kārtību. Šeit ir atbalstīts frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”, kā arī deputāta Bišera priekšlikums un iestrādāts arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gorbunova priekšlikums, kas bija iesniegts par likuma 11. panta pirmo daļu, kā arī ir precizēta visa panta redakcija kopumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Jurdiskās komisijas piedāvāto 13. panta jauno redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Nākamais priekšlikums ir pie 17. panta. Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” liek priekšā izslēgt 17. panta otro daļu. Juridiskā komisija lēma papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, daļēji atbalstot priekšlikumu, un mainīt turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvāto 17. panta otrās daļas redakciju? Iebildumu nav. Redakcija ir pieņemta. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Tālāk pie 22. panta. Izslēgt 22. panta pirmā teikuma otro daļu — liek priekšā frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas priekšlikumu — izteikt 22.panta pirmo daļu sekojošā redakcijā. Iebildumu nav. Redakcija ir pieņemta. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Tālāk pie 26.panta bija saņemts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gorbunova kunga priekšlikums — izslēgt 26.panta otro daļu, kas dod tiesības valdībai apstiprināt amatu un profesiju sarakstu, kas dod tiesības personām izmantot dienesta dzīvojamo telpu. Juridiskā komisija uzskatīja šo priekšlikumu par priekšlaicīgu un neatbalstīja, kā arī papildināja likumprojektu ar jaunu pantu, izsakot tātad pantu kopumā jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu — neatbalstīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gorbunova priekšlikumu — izslēgt 26.panta otro daļu. Ministrs lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Gorbunova kunga priekšlikumu — izslēgt 16.panta otro daļu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu atkārtoti balsot par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Gorbunova priekšlikumu — izslēgt 26.panta otro daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 5, atturas — 30. Priekšlikums ir noraidīts. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvāto 26.panta redakciju? Iebildumu nav. Redakcija ir pieņemta. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Redakcija tātad ir pieņemta, ņemot vērā tikko izdarīto balsojumu.

Sēdes vadītājs. Redakcija ir pieņemta Juridiskās komisijas iesniegtajā variantā, noraidot Gorbunova kunga priekšlikumu.

K.Lībane. Jā, es atvainojos. Paldies! Varam pāriet pie 29. panta. Un šeit ir saņemti vairāki priekšlikumi. Pirmais ir saņemts no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”, kura liek priekšā izteikt 29.panta pirmās daļas 2.punktu jaunā redakcijā. Būtiskākā atšķirība šeit ir tā, ka frakcija piedāvā izslēgt iespēju izlikt personu no dzīvokļa par regulāru komunālo maksājumu nemaksāšanu. Bet redziet, kolēģi, tā problēma ir tāda, ka tik ilgi, kamēr mums nav iespējams atslēgt siltumu atsevišķos dzīvokļos, atslēgt atsevišķus komunālo pakalpojumu veidus atsevišķā dzīvoklī, šie cilvēki, kas nemaksās par komunālajiem maksājumiem un turpinās tos lietot, faktiski stāsies ceļā citu cilvēku — maksātāju likumīgajām interesēm saņemt šos pakalpojumus, jo agri vai vēlu šie maksājumi tiks atslēgti visai mājai, un tad cietīs faktiski ne pie kā nevainīgi cilvēki. Tas bija mūsu vienīgais iemesls, kāpēc, bet tas ir ļoti svarīgs iemesls. Blakus, protams, tam, ka mājām ir jābūt apgādātām ar komunikācijām. Mēs nevaram pieņemt koncepciju, ka dzīvojamās telpas īres līgums tiek slēgts tikai par četrām sienām. Par māju, kas pamazām pārvēršas par graustu, kura netiek apgādāta ne ar siltumu, ne gāzi un elektrību. Tātad šie bija tie iemesli, kuru dēļ Juridiskā komisija neatbalstīja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu — neatbalstīt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu?

Frakcija lūdz balsojumu, lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu, lūdzu balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai' priekšlikumu — izteikt 29.panta pirmās daļas 2.punktu mums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 21, atturas — 22, priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu.

K.Lībane. Saņemts arī deputāta Bartaševica priekšlikums, kas attiecas uz to pašu 29.panta pirmās daļas 2.punktu. Un tas ierosina divkārtīgi pagarināt to termiņu, kura laikā iespējams nemaksāt par dzīvokli un nedraud izlikšana no dzīvojamās telpas. Šeit es gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka tiesās, izskatot šīs lietas, tiešām obligāts ir Augstākās tiesas plēnuma lēmums šajā sakarībā, ko es dodu — veselu rindu ārkārtīgi detalizētu, uzskaitītu iemeslu, pamatojumu, un tas, tiesa, ārkārtīgi ierobežos šī punkta piemērošanu un neļaus nepamatotu izlikšanu no dzīvokļiem. Juridiskā komisija neatzina par pamatotu divkāršotu šī termiņa pagarināšanu. Šeit vēršu uzmanību uz to, ka neviens vēl šajā valstī nav izlikts no dzīvokļa pēc tam, kad viņš tikai trīs mēnešus nav maksājis par dzīvokli. tad ir cilvēks jābrīdina, tad parasti vēl paiet seši mēneši, astoņi mēneši vai pat gads. Tā ka šeit mēs uzskatījām šos sešus mēnešus par nepamatotiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu par deputāta Bartaševiča priekšlikumu? Deputāti, lūdzu balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu, lūdzu balsot par deputāta Bartaševica priekšlikumu — izteikt 29.panta 1.daļas 2.punktu mums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu. Par — 12, pret — 35, atturas 12, priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu.

K.Lībane. Varam pāriet pie šī paša panta 3.punkta, pie kura arī saņemti vairāki priekšlikumi, un Juridiskā komisija neatbalstīja deputāta Bišera priekšlikumu, bet papildināja likumprojektu ar jaunu pantu, daļēji atbalstot deputāta Bartaševiča priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu — šajā pantā neatbalstīt deputāta Bišera priekšlikumu? Vēlas runāt Ilmārs Bišers — Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi, ja jūs atceraties, izskatot šo jautājumu otrajā lasījumā, deputāts Lagzdiņš stāstīja par lielo daudzumu padomju armijas bijušo virsnieku, kas saglabā dzīvojamo platību šeit, Latvijā. Un tieši tāpēc es, dziļi iespaidots no Lagzdiņa kunga kvēlās runas, iesniedzu šo priekšlikumu, ka šīm personām, kas ir izbraukušas uz dzīvi citās valstīs, nebūtu šeit saglabājami dzīvokļi. Šinī gadījumā saka, ka viņi tad nemaksāšot. Bet, ja viņi maksā un ja viņi reizi pa šiem sešiem mēnešiem šeit parādās, atbrauc, pagrozās tai dzīvoklī, vienu nakti pārnakšņo, tad viņi var bezgalīgi turēt šos dzīvokļus. Es nesaprotu, kāpēc šādā gadījumā būtu viņiem jāsaglabā šeit dzīvoklis, ja viņi pārcēlušies uz dzīvi citā valstī. Tāpēc es lūdzu, balsojam par manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Es arī atbalstu šo priekšlikumu un lūdzu, kolēģi, balsot, jo tas, ko stāstīja toreiz Lagzdiņa kungs, tas atbilst patiesībai, šie skaitļi ir vēl lielāki, nekā Lagzdiņa kungs minēja, pēc maniem aprēķiniem, tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Jautājums, pie kura mēs gribam atgriezties. Vai mēs šodien tomēr gribam nākotnē risināt, ka būs dzīvokļu tirgus un būs kaut vai desmit dzīvokļi Latvijā cilvēkam, vai arī būs vēl ārzemēs, tad jautājums ir vēl dziļāks, iedziļināsimies jautājumā. Es esmu ārzemnieks, nopērku šeit, man pastāvīgā dzīves vieta nav Latvija. Vai mēs nenokļūsim paradoksālā situācijā? Ko tad mēs darīsim ar to? Un tādēļ nepiekrītu Bišera kungam, ka tas, ja cilvēks dzīvo pastāvīgi kaut kur ārā, citā valstī, viņš nevar atbraukt kaut vai reizi gadā, bet, ja viņš dara, kā iepriekšējos pantos ir norādīts, izdara godīgi visus maksājumus, un tā ir viņa problēma, citādi ir, ja viņš nedara maksājumus, tad jā, tas ir iemesls, kādēļ viņam būtu jāatņem šī dzīvojamā platība. Tas ir — dzīvoklis. Un tādēļ es aicinu neatgriezties pie seno gadu prakses, jo savā laikā šī norma, ko Bišera kungs te tā ļoti cītīgi aizstāv, šo dzīvokļu atņemšanu tādēļ, ka bija vajadzīgi dzīvokļi, atbrīvot dzīvokļus tiem, kas stāv rindās. Šodien pēc būtības rindas eksistē, bet dzīvokļi netiek doti nevienam, un tādēļ šinī gadījumā šādā formulējumā. Es nezinu, ko Bišera kungs vēlas panākt, bet es aicinu tomēr neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par deputāta Bišera priekšlikumu 29.pantā? Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Kristiāna Lībane.

K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi, es jūs ļoti, ļoti lūdzu — nepolitizēsim šo jautājumu, jo arī atbildīgā komisija, pieņemot šo lēmumu, nepolitizēja šo lietu. Atcerēsimies, ka mēs dzīvojam brīvā pasaulē, nedomāsim tikai par izbraukšanu un neatgriešanos uz Austrumiem. Domāsim arī par to, ka mums ir mākslinieki, mums ir cilvēki, kas ir ārkārtīgi talantīgi, kuri var atrast darbavietas Rietumos, kuri izbrauc uz nenoteiktu laiku. Kāpēc mums viņiem, kuri pilda visus pienākumus, kas saistās ar īres līgumu, kuri maksā par dzīvokli, pēkšņi atņem šo dzīvokli tad, ja mums nav šī kritērija, ko nozīmē “izbraukšana uz nenoteiktu laiku”, ko nozīmē izbraukšana uz pastāvīgu dzīvi. Es jūs lūdzu vērst uzmanību uz atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju, kura ir, manuprāt, daudz loģiskāka, kura saka, ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi dzīvojamo telpu neizmanto ilgāk par trim mēnešiem pēc kārtas un nepilda pienākumus saskaņā ar šīs dzīvojamās telpas īres līgumu. Tātad, lai kādam atņemtu dzīvokli, būtu vajadzīgi divi komponenti, pirmkārt, tas, ka viņš nedzīvo, otrkārt, tas, ka viņš nemaksā vai nepilda kādus citus pienākumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu — izteikt 29.panta 1.daļas 3.punktu mums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 22, atturas — 17. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu.

K.Lībane. Tālāk ir manis jau pieminētais deputāta Bartaševiča priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts komisijas piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvāto 29.panta 1.daļas 3.punkta redakciju? Iebildumu nav, redakcija pieņemta.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums saņemts pie 29.panta 1.daļas 5.punkta. Deputāts Bartaševičs liek priekšā šo daļu, šo punktu svītrot. Cienījamie kolēģi, vērsīsim uzmanību, par ko tad runā šis punkts? Punkts runā par to, ja izīrētā dzīvojamā telpa nepieciešama izīrētājam vai viņa ģimenes locekļiem dzīvošanai. Nu, mūsuprāt, tas bija pietiekams iemesls, un šis punkts spēkā esošajā likumā būtu saglabājams. Mēs neatbalstījām Bartaševiča kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas priekšlikumu — neatbalstīt deputāta Bartaševiča priekšlikumu svītrot 29.panta 1.daļas 5.punktu? Deputāts Bartaševičs lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu, lūdzu balsot par deputāta Bartaševiča priekšlikumu — svītrot 29.panta 1.daļas 5.punktu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu. Par — 15, pret — 30, atturas — 16. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu.

K.Lībane. Tālāk ir saņemts deputāta Bartaševiča priekšlikums — papildināt 29.pantu ar jaunu 3.daļu, ko Juridiskā komisija nav atbalstījusi. Mūsuprāt, šāda rakstura normas daudz labāk iederētos likumprojektā “Par sociālajiem dzīvojamajiem namiem un dzīvokļiem”, un bez tam deputāta Bartaševiča priekšlikums tiek atzīts par neloģiski formulētu, jo, kā jūs redzat, šeit runa par maznodrošinātajām personām, kas ir griezušās pēc dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalsta... Tātad nevis par maznodrošinātām personām, bet vienkārši par personām, kas griezušās pēc pabalsta un nav to saņēmušas. Ja viņas to nav saņēmušas nelikumīgi, tad ir iespējas pārsūdzēt, ja tas ir noticis likumīgi, tad šīs personas nav maznodrošinātas un viņām uz šādu pabalstu nav tiesību. Līdz ar to mēs neatzinām par iespējamu šādu neloģisku redakciju iestrādāt likumprojektā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu par deputāta Bartaševiča priekšlikumu? Deputāts Bartaševičs lūdz balsot par savu priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Bartaševiča priekšlikumu — papildināt 29.pantu ar jaunu 3.daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 28, atturas — 16. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Tālāk ir deputāta Bartaševiča priekšlikums, kas, manuprāt, nav balsojams tādēļ, ka iepriekš jau ir norādīta viņa priekšlikuma pirmā daļa.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt Juridiskās komisijas atzinumam par deputāta Bartaševiča priekšlikumu — svītrot 29.panta 3.daļu? Priekšlikums — neatbalstīt šo deputāta Bartaševiča priekšlikumu... Iebildumu nav. Līdz ar to šis priekšlikums ir noraidīts.

K.Lībane. Juridiskā komisija nav atbalstījusi arī deputāta Bartaševiča priekšlikumu — izteikt 29.panta 4.daļu jaunā redakcijā. Un ja jūs, kolēģi, vērsīsiet uzmanību uz to, par ko tad ir runa šajā priekšlikumā, tad tas liek priekšā izbeigt tiesvedību, līdzko persona, piemēram, uz kādu dienu pārtrauc bojāt un postīt dzīvojamo telpu vai padarīt citām personām dzīvi šajā telpā neiespējamu. Mūsuprāt, īslaicīgs šo darbību pārtraukums gan nav iemesls tiesvedības izbeigšanai. Bez tam tiesvedību izbeigt nav tik vienkārši. Civilprocesa kodeksā ir citi pamati, kas ir šeit izmantojami.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu — neatbalstīt deputāta Bartaševiča priekšlikumu izteikt 29.panta 4.daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāts Bartaševičs lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Bartaševiča priekšlikumu — izteikt 29.panta 4.daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 36, atturas — 12. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Tālāk atbildīgā komisija liek priekšā papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Tas ir 29.1 pants.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvāto 29.1 panta redakciju? Iebildumu nav. Šis pants pieņemts. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Tālāk ir deputāta Kaksīša priekšlikums — papildināt 30.panta pirmo daļu ar 3. prim punktu jums redzamajā redakcijā, un Juridiskā komisija to atbalstīja, nedaudz precizējot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvāto 30.panta pirmās daļas 3.prim punkta redakciju? Iebildumu nav. Šī redakcija pieņemta.Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Tālāk saņemts priekšlikums no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” — papildināt 30.panta pirmo daļu ar 6.punktu. To Juridiskā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu — neatbalstīt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu papildināt 30.panta pirmo daļu ar jaunu 6.punktu? Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — papildināt 30.panta pirmo daļu ar 6.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 12, atturas — 22. Priekšlikums noraidīts. Tālāk lūdzu!

K.Lībane. Varam pāriet pie 11.nodaļas. Šeit atbildīgā komisija ir mainījusi likumprojekta pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. Tas pats attiecas uz 37.panta izteikšanu jaunā redakcijā. Pēc būtības nekas nemainās, salīdzinot ar otro lasījumu, tikai mainās likumprojekta pantu numerācija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. Tas pats attiecas uz 39.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.Lībane. Tālāk saņemts priekšlikums no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” pie 41.panta, un tiek likts priekšā papildināt to ar jaunu daļu. Juridiskā komisija to neatbalstīja tā iemesla dēļ, ka tas nav likumā īpaši jāatrunā, jo tas ir pats par sevi saprotams, to paredz citi likumi un citi normatīvie akti.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas atzinumu — neatbalstīt frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu papildināt 41.pantu ar jaunu daļu? Frakcija lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — papildināt 41.pantu ar jaunu daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 16, atturas — 23. Priekšlikums noraidīts. Tālāk lūdzu!

K.Lībane. Tālāk ir atbalstīts frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums par 44.panta pēdējā... nē, 44.panta teikuma pēdējo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvāto likumprojekta 14.pantu? Iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane. Un visbeidzot varam pāriet pie pārejas noteikumiem. Par pārejas noteikumiem zināmus priekšlikumus ir izstrādājusi atbildīgā komisija, un tie ir, pirmkārt, izteikt 1. punktu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvāto pārejas noteikumu 1.punkta redakciju? Iebildumu nav. Punkts pieņemts. Tālāk lūdzu!

K.Lībane. Otrkārt, izteikt 2.punktu jaunā redakcijā, iestrādājot deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas priekšlikumu — izteikt pārejas noteikumu 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. 2.punkts pieņemts.

K.Lībane. Tālāk komisija ir atbalstījusi frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 3.punktu, un papildinājusi tos ar šādu 3. punktu, izdarot nelielu grozījumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Juridiskās komisijas piedāvāto pārejas noteikumu 3.punkta redakciju? Iebildumu nav. 3.punkts pieņemts. Tālāk.

K.Lībane. Kā arī Juridiskā komisija ir papildinājusi pārejas noteikumus ar jaunu 4.punktu, kurā paredz Ministru kabineta noteikumu nr.306 spēka zaudēšanu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret pārejas noteikumu piedāvāto 4.punkta redakciju nav? Pieņemts. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 15, atturas — 4. Likums pieņemts.

Godājamie kolēģi! Pirms pārtraukuma sveicam mūsu kolēģi Pēteri Tabūnu 60 gadu jubilejā! (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīti lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Lūdzu uzmanību reģistrācijas rezultātu paziņošanai!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Andris Ameriks, Vents Balodis, Edgars Bāns, Alfreds Čepānis, Indulis Emsis, Ervids Grinovskis, Ernests Jurkāns, Jānis Kalviņš, Jānis Kazāks, Paulis Kļaviņš, Valdis Krisbergs, Aristids Jēkabs Lambergs, Leonards Teniss, Roberts Zīle.

Sēdes vadītājs. Paziņoju pārtraukumu līdz pulksten 11.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas. Turpinām Saeimas sēdi. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai” . Juridiskās komisijas vārdā — Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Vēlreiz atgādinu, ka es runāšu Juridiskās komisijas vārdā, nevis frakcijas “Latvijai” vārdā. Mums tagad ir jāizskata divi dokumenti — nr.1663 un nr.1831. “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai”. Šis likumprojekts nav normatīvs akts, tāpat kā bija par Igauņu biedrības īpašumu atdošanu, bet tas izlems konkrētu īpašuma jautājumu, jo nav normējošā likuma par īpašumu atdošanu sabiedriskām organizācijām. Tā kā šis ir pirmais lasījums, tad jautājumus jāizskata konceptuāli, vai mēs šai pirmskara Agronomu biedrībai, kas tagad ar dokumentiem un tiesas spriedumu ir apstiprinājusi savu pēctecību, atdosim šos īpašumus pie Burtnieku ezera vai neatdosim. Jautājums par varbūt tālāku dokumentu iesniegšanu varētu notikt arī otrajā un trešajā lasījumā, ja būtu kādas neskaidrības. Iesniegumā, ko iesnieguši pieci deputāti, starp tiem arī viens šīs Agronomu biedrības biedrs, atjaunotās Agronomu biedrības biedrs, ir teikts, ka šī zemes platība ir pastāvējusi līdz 1940.gadam un reģistrēta Zemesgrāmatā. Ir Valsts vēstures arhīva izsniegtais dokuments par nekustamā īpašuma piederību uz 1940.gada 22.jūliju un Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas spriedums par juridiskā fakta konstatēšanu, ka 1988.gada 17.septembrī Latvijas Agronomu biedrība saskaņā ar statūtu 1.pantu ir 1923.gada Latvijas Agronomu biedrības tiesību pārmantotāja. Juridiskās komisijas atzinums ir, ka šo likumprojektu vajag izskatīt pirmajā lasījumā un pieņemt. Es nolasīšu atzinumu, kas gan jums visiem jau ir dokumentos, un, izskatot dokumentus, jūs paši varat izlasīt. Juridiskā komisija, izskatījusi deputātu Grīnblata, Seiles, Grīga, Grinovska, Straumes iesniegto likumprojektu “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai”, nolēma atzīt, ka likumprojekts ir konceptuāli atbalstāms, un aicināt Saeimu to pieņemt pirmajā lasījumā. Iebildumi ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, ko parakstījis Jānis Kalviņš. Norādot uz to, ko jau es iepriekš teicu, proti, ka nav jumta likuma par sabiedrisko organizāciju īpašumu atdošanu. Bet tā kā šī likuma nav un nav ienācis no Kalviņa puses nekāds priekšlikums, tad atliek vien mums strādāt tiesu un Ministru kabineta vietā un šo jautājumu virzīt tālāk, un pieņemt šādu likumu. Tāpēc aicinu Juridiskās komisijas vārdā pieņemt to pirmajā lasījumā. Ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile, LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK, LZP). Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Es uzskatu, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atzinums nav īsti kompetents pēc būtības. Tāpēc, ka likumā “Par zemes reformu lauku apvidos” ir paredzēts, ka sabiedriskajām organizācijām īpašuma tiesības uz zemes īpašumu var atjaunot tikai ar atsevišķu likumu. Šādi likumi jau Saeimā ir pieņemti vairākkārt. Īpašuma tiesības ir atjaunotas Igauņu biedrībai, dažām korporācijām un arī reliģiskajām organizācijām. Un katrā gadījumā ir īpašs likums. Toreiz, pieņemot zemes reformas likumu, tika ļoti rūpīgi izvērtēts, vai ierakstīt likumā, ka visām šīm organizācijām ir tiesības uzreiz saņemt atpakaļ zemes īpašumus, tāpat kā tas ir arī daudzām citām juridiskām personām, bet pie šāda lēmuma nenonāca, jo ir nepieciešams katrā gadījumā izvērtēt, vai šajā laikā, kad pēc šo organizāciju likvidēšanas varbūt ir pagājuši vairāk kā 50 gadi, tās ir pierādījušas savu tiesību pārmantojamību. Un šajā gadījumā, kā jau ziņotājs teica, tas tā ir. Bez tam šajā likumprojektā ir ļoti kompetenti sastādīts viss tas teksts, dodot tiesības saglabāt zemes lietošanas tiesības un arī īpašuma iegūšanas tiesības tām fiziskajām personām, kurām jau zemes reformas gaitā uz bijušajiem Agronomu biedrības īpašumiem šīs īpašuma tiesības ir atjaunotas vai arī vēl tikai būs atjaunojamas. Tātad agronomi negrib citu zemnieku padzīt no zemes, bet pieprasa šīs brīvās zemes, kas ir palikušas pāri zemes reformas gaitā.

Jānožēlo tikai, ka šāds likumprojekts ir tik vēlu. Ja šāds likumprojekts būtu gatavots ātrāk, tad, protams, šo zemju būtu bijis vairāk, un viņiem būtu tiesības šo zemi saņemt. Bez tam, ja mēs šādu likumprojektu neatbalstām, tad Agronomu biedrība nevarēs saņemt zemi citā vietā, kas līdzvērtīga bijušajai, un nevarēs pat saņemt kompensāciju sertifikātos. Tā ka es ļoti aicinu jūs izprast šī likumprojekta būtību, neņemt vērā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atzinumu un balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Guntars Grīnblats, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

G.Grīnblats (TB). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Turpinot Seiles kundzes teikto, es varu sniegt vēl attiecīgu informatīvu paskaidrojumu, jo jau runājot par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas uzskatu un norādījumu, ka īpašuma tiesības privāto tiesību subjektiem var atjaunot tikai tad, ja institūcijā, kur atjauno īpašuma tiesības, ir saņemts iesniegums no attiecīgās institūcijas, tad varu jūs informēt, ka es kā Latvijas Agronomu biedrības biedrs esmu saņēmis dokumentu, adresētu pagājušā gada 18.oktobrī, un Latvijas Agronomu biedrības valdes uzdevumā lūdzu jūs ierosināt iekļaut Saeimas darba kārtībā jautājumu par Latvijas Agronomu biedrības zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Valmieras rajona Burtnieku pagastā, kas biedrībai piederēja no 1931. līdz 1940.gadam. Pievienotas dokumenta kopijas, kas apliecina Latvijas Agronomu biedrības īpašumu tiesības Burtniekos. Tā kā tas arī ir atspēkots — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iebildumi, un attiecībā par zemi — tad tiešām ir arī dokuments, kas ir no Burtnieku pagasta padomes, ka Burtnieku pagastā ir izmantojamas 500 hektāru platības, kas nav iedalītas privāti, tā ka ir iespējams piešķirt Agronomu biedrībai, protams, ne tieši tās, kas bija līdz 1940.gadam. Sakarā ar visu iepriekš teikto lūdzu atbalstīt ierosinājumu — pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Gunta Gannusa, frakcija “Tautai un Taisnībai”.

G.Gannusa (TT). Cienījamie deputāti! Cienījamais Prezidij! Es nedaudz turpināšu savu kolēģu teikto, un varbūt ļoti daudziem šajā zālē un arī man pašai bija ļoti interesanti iepazīties, kāda tad būtībā ir šīs Agronomiju biedrības vēsture. Un viens no svarīgākajiem jautājumiem jau 1903.gadā, es lūdzu jūs atcerēties šo gadu, bija Latvijā pirmie mēģinājumi agronomiskās palīdzības darba organizēšanā. Un to veica Kārlis Ulmanis kā Cīrihes augstskolas agronomijas students, sarīkoja pirmos lauksaimniecības kursus Čēčos un Valmierā. Un šī būtībā ir tā vieta, par kuru šodien ir runa, kuru Agronomu biedrība it kā sev grib atpakaļ. Un uzrāda uz to pilnīgas īpašuma tiesības. Jauns solis bija sperts uz priekšu agronomiskās palīdzības darbā, kad 1905.gadā Kārlis Ulmanis pieņēma rajona agronoma vietu Baltijas lauksaimniecības biedrībā Valmierā. Revolūcijas dēļ plašāku darbību toreiz vēl attīstīt nebija iespējams. Plānveidīgi lauksaimniecības veicināšanas darbā iespējas radās pēc tam, kad 1906.gadā nodibināja Rīgas Lauksaimniecības centrālbiedrību. Drīz pēc tam tika nodibināta arī Latviešu lauksaimnieku ekonomiskā sabiedrība. Plašāku darbību jaunās organizācijas varēja attīstīt tikai kādus gadus četrus, piecus pirms Pasaules kara. Darba sekmes lielā mērā traucēja tas apstāklis, ka abas organizācijas jau drīz pēc savas nodibināšanas uzsāka viena ar otru asu sacensību, kura brīžiem izvērtās par atklātu apkarošanu. Varbūt vēsturē vēl ir ļoti interesanti fakti, bet viens ir skaidrs, ka valsts tajā laikā, tas ir, kad tika līdzēts šīm biedrībām sagādāt šos īpašumus, ieguldīja milzīgu darbu, naudu.

Lai padarītu sekmīgāku agronomiskās palīdzības darbu, tad Lauksaimniecības kameras agronomi bija izraudzījuši 491 atbalsta saimniecību, kurās viņi piemērotos attiecīgo apvidu īpatnībām un vajadzībām, un centās uzskatāmi parādīt praksē pareizos saimniekošanas paņēmienus. Šai 491 atbalsta saimniecībā tika izlietots 1 miljons latu, un šo aizdevumu aizdeva valsts uz ļoti labiem, atvieglotiem noteikumiem. Tāpēc, izskatot visus šos juridiskos dokumentus, es esmu pilnīgi pārliecināta, ka šī Agronomu biedrība tomēr nav kaut kāda parasta — teiksim, kā Kuldīgā, es zinu, ir Vācu dziedāšanas biedrība, kas cenšas pierādīt savas īpašumtiesības. Es domāju, ka mēs pilnīgi visi varam pārliecināties, ka jau tās dibināšanas sākumos un pamatprincipos valsts ielika milzīgu naudu un atbalstu, un tāpēc es domāju,ka, atgūstot Agronomu biedrības šos īpašumus, šī nauda un šie izlietotie līdzekļi, tie tiks atkal normāli apsaimniekoti un noteikti veicinās agronomijas kā zinātnes attīstību Latvijā. Lūdzu Saeimas deputātus balsot tomēr par šā likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā un izvērtēšanu tālāk komisijās. Man būtu tāds lūgums: varbūt arī turpmākajā darbā varētu noteikti piedalīties Zemes komisija un varbūt arī Tautsaimniecības, agrārās,vides un reģionālās politikas komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Jānis Mauliņš. Vēlaties kaut ko piebilst? Nē. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībai” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 1, atturas — 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu ierosinājumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

J.Mauliņš (LTK). Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 29. janvārim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosaukto termiņu? Iebildumu nav. Lēmums ir pieņemts.

J.Mauliņš. Paldies!

Sēdes vadītājs. Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — Juris Sinka, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

J.Sinka (TB). Cienītais priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Skatām dokumentu nr. 1861. Lūdzu deputātus šo likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pieņemt pirmajā lasījumā. Mēs jau agrāk par to esam runājuši, un ir bijuši dažādi uzskati. Šajā variantā tas katrā ziņā nav pretrunā ar Satversmes 41.pantu, kurš skan: “Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijā, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus. Viņš izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu.” Šo papildinājumu, kur vēl varētu, — es drīz nolasīšu vēl vienu variantu, ko varētu iesniegt otrajam lasījumam. Papildinājums par to, ka Saeima apstiprina, tas ir tikai papildinājums tam, ka ārlietu ministrs ieteic, un Saeimas Ārlietu komisija arī izdara to savu ieteikumu. Varētu, lai pavisam precizētu, un tas nekādā ziņā nesadurtos ar šo 41.pantu, teksts varētu būt otrajam lasījumam šāds: “Ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus un pastāvīgos pārstāvjus pēc ārlietu ministra priekšlikuma un Saeimas Ārlietu komisijas ieteikuma amatam apstiprina Saeima. Pēc tam ārkārtējos un pilnvarotos vēstniekus un pastāvīgos pārstāvjus amatā ieceļ un no amata atlaiž Valsts prezidents. Bet ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka diplomātisko rangu viņam piešķir ārlietu ministrs.” Šeit nekādu pretrunu nav. Es lūdzu deputātus dot Saeimai plašāku iespēju šajā laikā, kad mums ir tik ārkārtīgi maz profesionālu diplomātu, dot iespēju Saeimai, ieskaitot visas frakcijas, arī frakciju “Latvijas ceļš”, pārskatīt šo diplomātu jomu tādā veidā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Deputāts Rubins atsakās runāt. Debatēs ir pieteicies Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātais sēdes vadītāj! Godātais referenta kungs! Godātie Saeimas deputāti! Šā ierosinājuma izskatīšanai pirmajā lasījumā es vēlos nosaukt un minēt vairākas lietas un varbūt arī citēt vairākas vietas no mūsu Satversmes, no mūsu pamatlikuma, kas varētu parādīt manu izpratni šajos jautājumos, un es gribu, lai arī jūs redzētu un izprastu to veidu, kā es šos jautājumus redzu tieši mūsu Satversmes pamatdokumenta kontekstā. Satversmes 41.pants nosaka, ka Valsts prezidents ieceļ Latvijas diplomātiskos priekšstāvjus. Satversmes 53. pants savukārt nosaka, ka visiem Valsts prezidenta rīkojumiem jābūt līdzparakstītiem no Ministru prezidenta vai attiecīgā ministra, kurš līdz ar to uzņemas visu atbildību par šiem rīkojumiem. Pašreizējā redakcija, kuru ir priekšlikums mainīt, pilnībā — tātad par 100 procentiem — atbilst Satversmes prasībām. Un, manuprāt, grozījumu gadījumā radīsies pretruna ar Satversmi, jo tie paredz Saeimas, nevis Ministru prezidenta, attiecīgā ministra politisko atbildību, kas, pirmkārt, neatbilst Satversmei un, otrkārt, no jebkuras politiskās darbības loģikas viedokļa ir nepamatoti. Vienīgā vieta Satversmē, kur paredzēts, ka Valsts prezidents rīkojas uz Saeimas lēmumu pamata, ir paredzēts tās 43. pantā, kur ir jautājums par kara pasludināšanu. Satversmes struktūra arī no Satversmes speciālistu viedokļa ir tāda, ka Valsts prezidentam šajā jautājumā ir galavārds. Gan izsludinot likumus, gan arī, kā minēts, pasludinot karu, kas ir vienīgā vieta Satversmē, kur prezidents taisa savu lēmumu uz Saeimas lēmuma pamata. Priekšlikums šādā veidā grozīt likumu nostāda visu ar kājām gaisā un ir pretrunā ne tikai ar Satversmes burtu, bet arī ar Satversmes garu. Un tāpēc es aicinu uz šī viedokļa pamata un uz šī skaidrojuma pamata Saeimas deputātus neatbalstīt šos ierosinātos grozījumus pirmajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Lībane (LC). Kolēģi, es ar pilnu atbildību gribētu jums teikt, ka, manuprāt, un ne tikai manuprāt, šis projekts ir pretrunā ar Satversmi. Šīs nesaskaņas tur nav novērstas, un nekādi uzlabojumi tur faktiski no pretrunu viedokļa nav veikti. Bez tam, cik man ir zināms, tad Ārlietu komisijā tika iesniegts Juridiskā biroja atzinums, kas ļoti kvalificēti, augstā līmenī to visu izskaidroja. Diemžēl pārējiem deputātiem, izņemot komisijas locekļus, šis atzinums nav šobrīd pieejams. Es ļoti gribētu, lai tas tā būtu, jo mums, pieņemot šādus lēmumus, tomēr ir jāiepazīstas arī ar atbildīgu juristu viedokli šajā jautājumā. Runājot tālāk par 41. pantu, man gribētos vērst šeit jūsu uzmanību uz zināmu analoģiju ar 45. pantu, kas runā arī par Valsts prezidenta pilnvarām. Vai gan kādam no jums ir ienācis prātā, ja Valsts prezidentam ir dotas tiesības kādu personu apžēlot, tad vēl Saeimai vai kādai citai institūcijai ir dotas tiesības šo apžēlošanas lēmumu atcelt, mainīt, grozīt vai vēl kaut ko tur piebilst. Tieši tas pats attiecas uz vēstnieku iecelšanu. Ja ir šādas vēlmes, ja tautas priekšstāvjiem ir dots tautas mandāts šādus grozījumus izdarīt, tad vispirms ir jāgroza Satversme, cienījamie kolēģi! Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins (pie frakcijām nepiedrošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es atbalstu likumprojekta “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā, un es teikšu — kāpēc. To arī atbalstīja kopumā mūsu Ārlietu komisija — un tas nebūs pretrunā ar Satversmi, jo pašreiz notiek šādi, ka vēstniekus izrauga ārlietu ministrs vai Ārlietu ministrija, apspriež Ārlietu komisijā un prezidents apstiprina, un mēs esam par to, lai prezidents arī apstiprina un nominē viņus, bet mēs gribam, lai tā apspriešana būtu plašāka, lai apspriešana būtu Saeimā, lai visi Saeimas deputāti būtu atbildīgi un zinātu, kurā valstī ir kurš vēstnieks. Tas tāpat, kā mēs apspriežam Ministru kabinetu, kā mēs apspriežam visus ministrus. Mēs uzskatām, ka vēstnieka postenis ir pat augstāks ne kā ministra postenis, un, ja mēs arī skatāmies šodienas materiālos, mums arī ir atskaite par visu vēstniecību iztērētajiem līdzekļiem ārzemēs, un tās summas ir ļoti lielas. Un mēs arī gribētu zināt, lai arī būtu kāda atdeve no tā, nevis tikai tas, ka vēstniecība nodarbojas, teiksim, ar vīzu izsniegšanu labākajā gadījumā, bet lai arī būtu kāda atdeve, un tāpēc mūsu vēstnieki reprezentē mūsu valsti, un es domāju, ka visi Saeimas deputāti būtu ieinteresēti, lai publiski tiktu apspriesta vēstnieka kandidatūra, kas tiek sūtīts uz citu valsti. Tāda situācija ir Amerikas Savienotajās Valstīs, kad Kongress apspriež jebkuru vēstnieka kandidatūru. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse. pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie deputāti! Es vispirms gribētu vērst uzmanību uz to, ka šinī likumprojektā nekādus grozījumus uz šo brīdi, kā te aizrādīja Lībanes kundze, nav bijis iespējams izdarīt, jo tas ir bijis pirmais lasījums, un pašlaik apspriež koncepciju pēc būtības, nevis kādi var būt labojumi. Tie var būt tikai otrajā un trešajā lasījumā. Bet iesniegtā grozījuma būtība man... kad saka, ka ir pretrunā ar Satversmi, tad man mazliet atgādina to, kā mēs spriedām, vai jautājumu un atbilžu sēde var būt bez reģistrācijas vai nevar būt bez reģistrācijas, teikdami, ka Satversme prasa, ka ir jābūt reģistrācijai. Vienlaicīgi paši visas svinīgās un tamlīdzīgas sēdes realizējam bez šīs reģistrācijas. Tas mazliet atgādina šādu holastisku strīdu jau principā. Bet lietas būtība jau ir cita. Lietas būtība ir tā, ka pasaulē biežāk vēstniekus apstiprina vai nu Ministru kabineta līmeņa koleģiāla institūcija, vai arī apstiprina parlamentāras institūcijas, jo vēstnieks ir uz ilgāku laiku un pārstāv, reprezentē valsti, nevis veic tikai vienu šauru funkciju. Viņš ir šīs valsts pārstāvis valstiskā mērogā ārpus valsts robežām, un es šeit gan negribētu piekrist, ka tas ir pilnīgā pretrunā ar Satversmi, jo prezidents pēc tam ir kā galējā funkcija... kā galējā institūcija, kas pieņem vai noraida, tāpat kā ar likumprojektu. Bet tas uzliktu lielāku atbildību tad, kad mēs izvēlamies vēstniekus, tad nevajadzētu būt situācijai, ka vēstnieki tiek atsaukti tāpēc, ka viņi esot bijuši uzspiesti no politisko partneru puses un pēc tam nepilda savas funkcijas, un pēc tam ilgāku laiku mēs viņu vietā atkal nevaram atrast vēstnieku, kā tas ir šobrīd, piemēram, ar Ukrainu. Lai neveidotos šādas situācijas un lai tās nebūtu, ir nepieciešama Saeimā šāda diskusija par to, kas var būt šis cilvēks, un es uzskatu, ka, domājot tālāk, ir jābūt šim tādam labojumam, ka cilvēkam, kas pārstāv valsti, ir jāsaņem Saeimas atbalsts. Ja rodas šīs pārdomas par Satversmi, tad mums jau ir institūcija, kas var dot savu vērtējumu, kaut vai neoficiālu vērtējumu, otra lieta — tad var uz otro lasījumu gatavot, domāt arī par labojumu Satversmē, jo mēs Satversmē esam jau šo to izlabojuši, un no tā arī nekas valstī īpaši nav mainījies. Tāpēc tas ir diskutējams jautājums, bet es ierosinātu pieņemt pirmajā lasījumā, lai var turpināties darbs pie šī likumprojekta.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts.

G.Valdmanis (LVP). Godājamo Prezidij, kolēģi Saeimā! Mēs šo jautājumu Ārlietu komisijā esam atkārtoti skatījuši, un atkārtoti nākam pie jums ar lūgumu, lai tas cilvēks, kas pārstāvēs Latviju uz ilgāku laiku kādā vienā ārzemē, varbūt vēlāk arī citās ārzemēs, ka tam cilvēkam būtu pilnīgs mandāts ne tikai no Ārlietu ministrijas, bet arī no Saeimas un no prezidenta — runāt mūsu tautas vārdā. Mēs esam maza tauta, mums ir domstarpības šad tad starp Saeimu, starp prezidentu, starp Saeimu un varbūt ārlietu ministru, starp Saeimu un valdību, bet lai tas, kas mūs pārstāv, lai viņš pārstāv mūs visus, un es nevaru redzēt, kāpēc tur varētu būt kāds iebildums. Tur būs papildu labums, ka tā izraudzība tad būs nopietnāka, jo tam cilvēkam būs lielāks mandāts. Mums ir bijušas daudz paviršības vēstnieku iecelšanā, kur, teiksim, cilvēks sāk savu diplomātisko karjeru kā vēstnieks Londonā, kas ir viens no augstākajiem darbiem diplomātiskajā korpusā — vienalga, kurā zemē. Mums ir visādas citas nu... varētu teikt... paviršības, kuras tiktu novērstas, ja būtu jāaizstāv mūsu priekšā to kandidātu. Ir ļoti iespējams, ka tā aizstāvēšana būs tikpat minimāla, kāda tā ir, kad mēs ieceļam tiesnesi, un mēs teiksim, jā, mēs esam apmierināti. Bet, ja mēs neesam apmierināti, ja ir kāds kandidāts, par kuru varētu izteikt, ka viņš tomēr varbūt neder, tad varbūt tas kandidāts mums nenāks priekšā, un mēs izsijāsim tādu kandidātu, kuram mēs varēsim dot visas tautas uzticību. Es neredzu tur it nekādu strīdu, mēs visi vienoti, jā, un prezidentam ir tas galavārds. Prezidents pieņem arī citas valsts vēstniekus uz Latviju. Viņš to dara. Viņam ir tas beidzamais solis, tas diplomāts nav akreditēts, bet viņš to nedara savā patvaļā. Un mēs tikai stiprinām mūsu ārpolitisko dienestu ar to, ka mēs tam cilvēkam iedodam pilnīgāku mandātu un ka mēs to cilvēku labāk un ciešāk izsijājam. Es jums lūdzu abalstīt šo lūgumu, kas jau no ārlietu komisijas pie jums nāk jau trešo reizi. Ir kaut kāda nesaprašana, ka mēs kaut ko gribam atņemt. Mēs gribam kaut ko Latvijai pastiprināt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti vairāk debatēs pieteikušies nav. Ozoliņa kungs, rakstiski uz pirmo lasījumu jāpiesakās. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Juris Sinka.

J.Sinka (TB). Kā jau Kreituses kundze teica, otrajam lasījuma var būt arī cits teksta variants, es tādu vienu jau nolasīju. Es ceru, ka jūs ieklausījāties. Es gribētu atkārtot to, ka pēc ārlietu ministra priekšlikuma un Saeimas Ārlietu komisijas ieteikuma amatam apstiprina Saeima. Tā ir tā secība, un pēc tam nāk — amatā ieceļ prezidents. Ja tādu secību mēs ieturam, es neredzu, ka te ir kaut kāda pretruna ar Satversmes 41. pantu, un, runājot par 41. Satversmes pantu, diemžēl Vītola kungs to neizlasīja līdz galam, kā es to darīju, un, arī kaut kur debatējot par 45., ir aizmirsts, ka 41.panta pēdējais teikums saka: “Viņš izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu.” Tātad gluži tā nav, ka Saeima nebūtu pāri visam, nestāvētu pāri visam. Te jau tas ir teikts “izpilda”, tātad vēlāk citētie panti ir attiecībā un, patiesībā sakot, uz citām lietām un funkcijām, un likumiem, patiesību sakot, nav, neattiecas uz šo mēģinājumu Saeimai iedot iespēju vēl mūsu ieceļamos pārstāvjus, pārrunāt, apspriest šeit, Saeimā, plašāk, nekā tas ir iespējams Ārlietu komisijā. Tā kā lūdzu, šo konceptu pieņemt pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojektu “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 22, atturas — 11. Balsis ir dalījušās uz pusēm. Izdarām pārbalsošanu. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu atkārtoti balsot par likumprojekta “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 22, atturas — 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu izteikties par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam. Komisijas vārdā — lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Sinka. 5.februāris, lūdzu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosaukto termiņu? Iebildumu nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Vladimira Kuļika uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.” Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi deputāti! Dokuments nr.1851. Vladimirs Kuļiks dzimis 1952.gadā Petrozavodskā. 1954.gadā kopā ar ģimeni atbraucis uz Latviju. Rīgā beidzis 33.vidusskolu, 1972.gadā iestājies Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē, to beidzis 1976. gadā. 1988.gada decembrī tika ievēlēts par Inovācijas komercbankas valdes priekšsēdētāju. No 1989.gada augusta līdz šodienai ir akciju sabiedrības “Rīgas komcercbanka” prezidents. Deputāti, kas parakstījuši priekšlikumu, ir atzīmējuši, ka viņi ierosina pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem par ieguldījumu valsts saimnieciskajā attīstībā. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja šo priekšlikumu un ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav, lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu — Vladimiru Kuļiku uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu. Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu atkārtoti balsot par Saeimas lēmuma projektu — Vladimiru Kuļiku uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 3, atturas — 6. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums: lēmums projekts “Par Andreja Sokolova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.” Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

A.Požarnovs (TB) Augsti godātais Prezidij, cienījamie deputāti, dokuments nr.1888. Andrejs Sokolovs dzimis Rīgā, 1972.gadā. 1990.gadā beidzis Rīgas 70.vidusskolu. Tehniskajā universitātē iestājies Rīgā un viņš ir profesionāls šahists. Ir divkārtējs Latvijas jauniešu čempions, 1992.gadā ieguvis starptautiskā meistara nosaukumu, ir uzvarējis sešos starptautiskos turnīrus, ir izcīnījis tiesības pārstāvēt Latviju arī šī gada Vispasaules šaha olimpiādē.

Sakarā ar aktīvu šaha darbību vēl nav beidzis un pašreiz vēl studē Tehniskajā universitātē. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja šo priekšlikumu un ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot par Saeimas lēmuma projektu — Andreju Sokolovu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Godātie deputāti, aicinu visus piedalīties balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu atkārtoti balsot par Saeimas lēmumprojektu — uzņemt Andreju Sokolovu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 3, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmumprojekts “Par Tatjanas Voronovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Dokuments nr.1889. Tatjana Voronova dzimusi 1955.gadā Arhangeļskā. Pēc augstskolas beigšanas strādāja par šaha treneri, 1978.gadā Latvijas šaha federācija uzaicināja viņu uz Latviju. 1980.gadā viņa pirmo reizi kļuva par Latvijas čempioni šahā. No 1983.gada strādā par šaha treneri Rīgas šaha skolā. 1993.gadā piešķirts starptautiskā meistara nosaukums šahā un ir izcīnījusi tiesības pārstāvēt Latvijas izlasi 1996.gadā Vispasaules šaha olimpiādē. 1992. gadā ir nokārtojusi valsts valodas atestācijas eksāmenu. Komisija izskatīja šo priekšlikumu un ar negatīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas plenārsēdē. Kā viens no galvenajiem argumentiem komisijā izskanēja tas, ka principā viņa runā latviešu valodā, taču viņas valoda ir tāda, ka var redzēt, ka viņai nav bijis treniņš, un tas nozīmē, ka ar šo te bērnu audzināšanu, šaha trenēšanu — tā visa notiek krievu valodā. Tādēļ arī principā komisija pieņēma negatīvu lēmumu un nosūta izskatīšanai Saeimā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Priedkalns, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

J.Priedkalns (TB). Godājamais Saeimas priekšsēdētāja biedra kungs! Godājamais referenta kungs! Cienījamie deputāti! Vēlos izteikt viedokli pret pilsonības piešķiršanu par sasniegumiem tikai sportā. To daru ne tikai kā deputāts, bet arī kā Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas grupas biedrs ārzemēs. Latvijas pilsonība ir valsts un personīgs svētums. Ārkārtas piešķiršanai ir jābūt pamatotai ar vispārcilvēciskām vērtībām, ar vispāratzītu kalpošanu valstij un līdzcilvēkam. Godalgots sportists ar ievērojamiem personīgajiem sasniegumiem, ar godalgām vēl sevi nav sagatavojis pilsonībai. Viņš sevi sagatavo tikai tad, kad viņš vai viņa savu pazīstamību sabiedrībā izmanto vispārējam sabiedriskam labumam. Piemēram, lai, apmeklējot skolas, jaunatnes organizācijas, saietus, uzstājoties presē, televīzijā, popularizētu veselīgu dzīves veidu, uzteiktu godīgumu sportā un dzīvē. Atturība no alkohola, nikotīna, narkotiskām vielām, kā arī ar savu personīgo uzvedību rādītu sabiedrībai priekšzīmi un Latvijas tēlu spodrinātu starptautiskos forumos. Nevajadzētu sajaukt sasniegumus sportā ar valsts prestižu. 20.gadsimtā pazīstama lielvara ar savu pilsoņu ievērojamiem sasniegumiem sportā, kas bieži ir autoritārās, militārās iekārtās, un tās bieži sevišķi sponsorē sportu. Bet bez demokrātijas izpratnes, bez cilvēktiesību ievērošanas. Šādas valstis nopietnā starptautiskā vērtējumā ir ar zemu prestižu. Vienalga, cik lieli ir to sasniegumi sportā. Spodrināsim Latvijas tēlu nopietni, godināsim ar atzinību tos, kas veic nopietnu darbu, kalpojot sabiedrībai un cilvēku garīgajai attīstībai. Godalgoti, pazīstami sportisti var sevišķi nozīmīgi piedalīties šādā kalpošanā. Izmantojot savu pazīstamību, sevišķi jaunatnes vidū, tikumiska un veselīga dzīves veida popularizēšanā. Pēc visām atsauksmēm var cienīt Voronovas kundzi kā izcilu šahisti un godīgu cilvēku. Tomēr nesaskatot pierādījumus pieminētā veidā nopietnai darbībai, aicinu neatbalstīt pilsonības piešķiršanu viņas gadījumā, tāpat arī līdzīgos gadījumos, kas pamatoti tikai uz personisku sasniegumu pamatu kādā atsevišķā dzīves nozarē, šajā gadījumā — sportā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godājamo sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Ņemot vērā to, ka Pilsonības likuma izpildes komisija sniegusi negatīvu atzinumu par pilsonības piešķiršanu Tatjanai Voronovai, es uzskatu, ka mums šodien šeit, Saeimas sēdē, šo jautājumu vispār nevajag izskatīt. Tāpēc, ka saskaņā ar grozījumiem Saeimas Kārtības rullī, kas tika izdarīti tieši šīs situācijas dēļ, tagad mums 118.panta četrpadsmitā daļa saka, ka patstāvīgais priekšlikums, kuru atbildīgā komisija ir noraidījusi, uzskatāms par noraidītu, ja 10 dienu laikā no dienas, kad atbildīgās komisijas atzinums ir bijis pieņemts deputātiem, iesniedzējs rakstveidā neprasa Prezidijam šāda patstāvīga priekšlikuma izskatīšanai Saeimas sēdē. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, šāda iesnieguma no iesniedzējiem nav par izskatīšanu Saeimas sēdē, tāpēc šis priekšlikums ir uzskatāms par noraidītu, un mums vispār šeit nebūtu tas jāskatās. Tādēļ es ierosinu Saeimas Kārtības ruļļa 136.panta noteiktajā kārtībā atlikt šo jautājumu par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Tatjanai Voronovai un šo jautājumu šodien neizskatīt. Es lūdzu par to arī nobalsot un tūlīt šo priekšlikumu iesniegšu arī rakstveidā Prezidijam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tad, kad šis priekšlikums rakstveidā tiks iesniegts, tad arī mēs to izskatīsim. Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partijas — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Vai mēs reizēm nenokļūstam dīvainā situācijā? Es atceros — pagājušajā gadā, kad es griezos pie toreizējā Ministru prezidenta biedra palīga ar jautājumu, vai Ministru kabinets un frakcija “Latvijai” nevar atrast 10 000 dolāru Tāla muzeja saglabāšanai Rīgā. Diemžēl laikam Ministru kabinets, būdams nabadzīgs, tādus papildlīdzekļus neatrada. Šodien Latvijā vairāk nav mūsu pasaules čempiona Tāla muzeja, bet ir Maskavā. Protams, iespējams, ka tas arī ir cienījamo kolēģu, gan frakciju “Latvijai” gan “Tēvzemei”, gan arī LNNK pirksts. Viņi ļoti mīl Latviju, Latvijas vēsturi un šaha skolu. Jo es pat domāju, ja šodien Tāls būtu dzīvs un viņam būtu problēmas ar pilsonību, tad es iedomājos, kā Tabūns ar putām uz lūpām teiktu — bet viņš taču aizstāvēja PSRS pasaules čempionātā. Viņš neaizstāvēja Latviju. Protams, toreiz Latvijas nebija, Tāls ieguldīja Latvijas šaha kultūrā. Un arī cienījamā pretendente ir ieguldījusi milzīgu darbu Latvijas šaha skolas izveidē un turpinājumā. Protams, mēs varam priecāties un teikt, un nedot ne pilsonību, ne olimpiādē viņai pārstāvēt Latviju sieviešu komandu. Protams, mēs to varam. Mēs varam darīt arī tālāk — kā atsevišķi Latvijas lielmeistari ir pieņēmuši Argentīnas pavalstniecību un pārstāv tagad Argentīnu, nevis Latviju. Protams, tas ir ļoti labi, un, ja mēs tā turpināsim, tad lai jau, kā Tabūna kungs saka, lai šie cilvēki brauc projām tur. Kā jau hokejisti, ko tad viņi te darīs? Lai brauc prom, ja viņi te negrib atrasties.

Un tādēļ es tomēr aicinu cienījamos kolēģus šinī gadījumā nevis bloķēt un meklēt iemeslus. Un nezinu, vai cienījamais Čerāna kungs, varbūt viņam ir 1.klase šahā, un es ceru, ka tad viņš varēs olimpiādē veiksmīgi pārstāvēt sieviešu komandu. Bet šinī gadījumā es aicinu atbalstīt un beigt graut Latvijas šaha skolu. Un, ja mēs dikti gribam, tad varbūt Nacionālā bloka pārstāvji ziedos santīmus Vītoliņa kungam, starptautiskajam meistaram, kurš šodien dzīvo nabadzībā. Un tā ir realitāte. Un tā mēs mīlas sportu. Un varbūt arī Priedkalna kungs, lielais olimpiskās komandas atbalstītājs, pastāstīs, cik daudz latu viņš ir izdalījis kaut vai olimpiskajai šaha komandai. Un tad mēs runāsim reāli par to... Un, protams, ir jautājums par to, kurš nesīs Latvijas vārdu vairāk pasaulē? Vai Sinkas kungs, Čerāna kungs un Priedkalna kungs vai šī šaha komanda, ja tā ieņems tomēr kādu godpilnu vietu, es domāju, Latvijai no tā būs vairāk goda nekā šī klajā demagoģija un stāsti. Un bieži vien, man liekas, neizdevušamies sportistiem, kuri augstāk par meistara kandidātu nav tikuši, — diemžēl vairāk kā kliegt viņiem nekas neatliek. Jo patiešām — nopietns sportists saprot savu ieguldījumu un darbu, un arī to, ko tas nozīmē valstij. Bet, piedodiet, attīstīt savu fizisko ķermeni līdz tam, ka dabū meistara kandidātu un var reizēm izmantot ielu cīņās, protams, tas ir liels sasniegums.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcija.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Man jau gandrīz nevajadzētu runāt, jo Lujāna kungs jau manu viedokli pateica, ko viņš paredz, ja tāds būs, un, protams, tāds arī tas ir. Es apsveicu mēģinājumu, kā es kādreiz izteicos, buntītēs, vai kolektīvi, vai kā padomju laikos — pionieros vai komjauniešos uzņēma kolektīvi. Tā arī tagad — mēģinājums sportistus pilsonībā “par īpašiem nopelniem” uzņemt kolektīvi. Uzņēmām kolektīvi jau hokejistus, tagad šahistiem kārta, nākamie būs badmintona spēlētāji, novusa utt. Redzat, es esmu gandarīts, ka komisija ir izdarījusi pareizu slēdzienu. Ja jau cilvēks neprot runāt latviski un kaut ko knapi, knapi buldurēs, es atļaušos teikt, tad skaidrs, ka viņš nevar būt jaunatnes audzinātājs. Šāds cilvēks nevar šaha skolas meistarībā audzināt bērnus. Es atvainojos, kā lai latviešu bērnu — skolēnu, kurš vēl nav iemācījies krievu valodu un diez vai varbūt arī mācās skolā vai mācīsies nopietni, kā lai viņu var mācīt šis cilvēks? Es domāju, ka tas nav iespējams. Un komisija izdarījusi pareizu slēdzienu. Es domāju, ka mums, deputātiem, vajadzētu respektēt komisijas slēdzienu, jo tā jau iepazinās, tā paaicināja šo cilvēku, un parasti paaicina šos cilvēkus, kuriem ir piešķirta pilsonība vai kuri pretendē, pareizāk sakot, uz pilsonību “par īpašiem nopelniem”. Un iztaujā viņus, izmeklē šos dažādos ieteikumus, materiālus utt. Tāpēc es lūdzu, kolēģi, neatbalstīsim šādu kolektīvu uzņemšanu pilsonībā “par īpašiem nopelniem”. Es vēlreiz atgādinu, runājot par šo tēmu, mums ir sen pienācis laiks pārskatīt noteikumus pilsonības piešķiršanai “par īpašiem nopelniem”. Tādā veidā, kādā mēs piešķiram šoreiz par “īpašiem nopelniem”, tā nav pilsonības piešķiršana par īpašiem nopelniem. Vienkārši, kādai no partijām vai grupiņām iepatīkas, pie viņiem nāk šie cilvēki, un lūk — mēs mēģinām piešķirt šo pilsonību “par īpašiem nopelniem”, es vēlreiz uzsveru. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Oļģerts Dunkers, frakcija “Tautai un taisnībai”.

O.Dunkers (TT). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es tiešām uzskatu, ka kolēģis Čerāns ļoti pareizi norādīja uz to, ka mums šis jautājums vispār nebūtu jāizskata. Un šajā gadījumā, ja jau komisija reto reizi ir devusi negatīvu slēdzienu, tad tur ir bijis liels iemesls, jo šī komisija ir tik labvēlīga par pilsonības piešķiršanu. Mēs jau esam gandrīz visiem Latvijas izciliem un mazāk izciliem sportistiem to piešķīruši. Tad vēl nāks citu profesiju pārstāvji un tā tālāk. Ja nu komisija vienreiz ir nostājusies pret, tad tas acīmredzot ir bijis argumentēts slēdziens. Es gribu vērst Lujāna kunga uzmanību uz to — viņš, protams, kā jauns cilvēks var nezināt tādas lietas kā korektums, bet es domāju, ka salīdzināt pasaules čempionu Mihailu Tālu ar šo Vinogradovas kundzi, — tas ir stipri nekorekts salīdzinājums. Tas būtu tikpat labi, kā es jūs tagad, Lujāna kungs, salīdzinātu ar Einšteinu fizikas jomā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

J.Sinka (TB). Cienījamais priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Lujāna kungs te, kā jau bieži gadās, piemin vairākus kolēģus vārdā un dažādās sakarībās, un arī šoreiz. Un tur kaut kur pavīdēja tādas nievas. Tad tas pats Lujāna kungs vai jebkurš cits, kas arī interesējas par šahu, interesējas par Latvijas un latviešu šahistu panākumiem, instruējot citu starpā jaunos cilvēkus un bērnus, vai viņi par visiem kopā ir kādreiz pieminējuši vienu Latvijas pilsoni — šaha lielmeistaru, kas Ķemeru starptautiskajās sacensībās bija viens no tiem retajiem, un šoreiz Latvijas pilsonis, kas uzvarēja leģendāro krievu šahistu Aļohinu, Petrovs, kuru baigajā gadā nomušīja tā padomju vara, kuras pēcteči tagad tik ļoti cenšas iegūt mūsu pilsonību, uz to nemaz likumīgi nepretendējot. Es gribēju šajā sakarībā tiešām pieminēt Petrovu. Cik bieži mēs šo mocekli — mūsu šaha lielmeistaru, mūsu Latvijas lepnumu, tāpat kā Alfonu Bērziņu, kas kļuva Eiropas meistars ātrslidošanā, arī viņu nomušīja padomju vara, cik bieži viņus piemin? Tas pats Lujāna kungs varētu šad un tad šos mūsu tautas mocekļus pieminēt. Tad es viņā uzmanīgāk klausīšos, tajā, ko viņš saka. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns — frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Otro reizi!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Protams, ja cienījamie iepriekšējie runātāji, tā kā Dunkera kungs, domā balsot par Vinogradovas kundzi, tad es, protams, nebrīnos par Saeimas pieņemtajiem lēmumiem. Cienījamais Dunkera kungs, šodien es nezinu, kur ir Vinogradovas kundze, varbūt viņa būs nākotnē, šodien mēs par Tatjanu Voronovu runājam. Tā ka, Dunkera kungs, es iesaku arī “Tautai un taisnībai” izlasīt projektu vai atrast to, ko jūs runājat, un tad domāt. Varbūt patiešām Vinogradovas kundze ir ļoti drausmīga persona.

Protams, es pilnīgi piekrītu cienījamam Sinkas kungam par Petrovu. Tas ir Latvijas gods. Bet arī Latvijas gods, kā es jau norādīju, ir Mihails Tāls. Un pārējie dzīvi esošie šahisti. Protams, varbūt tad, kad nomirs bada nāvē Vītoliņa kungs, tad nākošais deputāts pēc... Sinkas kungs teiks: “Lūk, Sinkas kungs un kompānija nobendēja Latvijas šaha starptautisko meistaru!” Tā arī, protams, ir iespēja. Tādēļ runāsim labāk tā, nevis ar demagoģiju, un par vēsturiskajiem aspektiem, protams, mēs varam apspriest. Protams, mums vienmēr ir kaut kāds bubulis okupants. Un tad izrādās, ka Latvijas lielākais bublis — okupants, ir sieviete, kas māca spēlēt šahu. Protams, es neņemos spriest, no kā “tēvzemieši” šeit ierauga tos drausmīgos biedus un bubuļus. Un vienreiz — vai mēs gribam saglabāt savu sportu? Vai mēs gribam saglabāt šahu un visus pārējos virzienus, kur Latvija tiek pasaulē atzīmēta? Es vēlreiz saku, ja mēs jau esam pazaudējuši vismaz trīs starptautiskās klases lielmeistarus, kas šodien izbraukuši uz ārzemēm un kuri šodien pārstāv citu valstu komandas, vai tas ir Latvijai labi, vai šī nauda nevarētu būt, arī tajā skaitā... pietiekami lielie honorāri nevarētu būt Latvijā, un vai šie sportisti nevarētu šeit dzīvot? Bet nu, protams, mēs vienkārši labāk dāvinām šos visus cilvēkus, viņi mums nav vajadzīgi, mums nav vajadzīga sava skola, bet beigās kopsummā paņemsimies, kā es jau vienmēr saku, rokās un pastaliņās dancosim pa Brīvdabas Muzeju. Un tas būs viss mūsu gala rezultāts, un mēs jutīsimies apmierināti. Un es ceru, ka “Tēvzemei” parādīs piemēru un pirmie apliks prievītes, pastaliņas un, draudzīgi saķērušies rokās ar “Latviju”, dancos tur. Un tas būs visu mūsu augstākais mērs. Un tādēļ, cienījamie kolēģi! Vienkārši man ir reizēm kauns, ka neiedziļinās, neizlasa projektu, otri ierauga, ka visi ir okupanti... Nu ja mēs tā turpināsim, nu tad, ziniet, tad jau es vēlreiz saku, Sinkas kungs, nu uzkaisīsim pelnus un pateiksim — mūsu zālē sēž arī 70 procenti okupācijas režīma atbalstītāju un kompartijas biedru, vadošo amatu biedru, un tajā skaitā arī jūsu partijā. Un tad sāciet attīrīšanos no sevis, bet nevis lūriet pa atslēgas caurumiem un priecājaties! Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Čerāna iesniegumu: “Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 135.pantu lūdzu noteikt, ka jautājums par Tatjanas Voronovas uzņemšanu pilsonībā par īpašiem nopelniem nav izskatāms pēc būtības.” Saskaņā ar Kārtības ruļļa 135.panta 4.daļu mums šis priekšlikums ir jāizskata nekavējoties. Viens var runāt par, viens — pret. Par vēlas runāt Kārlis Čerāns.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Kā jau es...es gribu, lai jūs saprotat mani pareizi, ka šobrīd man nekas nav pret Voronovas kundzi personīgi, un man nav pamata apšaubīt to, ka viņa ir laba šahiste vai pat laba šaha pedagoģe, un jautājums par šiem īpašajiem nopelniem... tur arī man ir

Iesniegumi

Dok. Par likumprojektu

nr.2073 “Ministriju iekārtas likums”

Iesniedz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija;

1997. gada 23. janvārī

I nodaļa. Vispārīgie jautājumi

1. pants. Ministrija ir centrālā izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru kabinets realizē Satversmes un likumā noteiktos uzdevumus.

2. pants. Latvijas Republikā darbojas šādas ministrijas:

1) Aizsardzības ministrija;

2) Ārlietu ministrija;

3) Ekonomikas ministrija;

4) Finansu ministrija;

5) Iekšlietu ministrija;

6) Izglītības un zinātnes ministrija;

7) Kultūras ministrija;

8) Labklājības ministrija;

9) Satiksmes ministrija;

10) Tieslietu ministrija;

11) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija;

12) Zemkopības ministrija.

3. pants. Atbilstoši savai kompetencei ministrija darbojas Latvijas Republikas vārdā, un tās darbība ir saistoša Latvijas Republikā. Ministrija ir juridiska persona, un tai ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa attēlu un ministrijas pilnu nosaukumu.

4. pants. Katra ministrija darbojas patstāvīgi likuma un Ministru kabineta noteiktās kompetences ietvaros.

5. pants. Ministru kabinets apstiprina katras ministrijas nolikumu, kurā ir norādīti:

1) ministrijas valsts pārvaldes funkcijas un galvenie uzdevumi;

2) ministrijas un ministra (arī valsts ministra, ja tāds ir) kompetence;

3) ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes;

4) ministrijas pārziņā esošie valsts uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un valsts iestādes.

6. pants. Ministrijas darbu politiski vada ministrs, kas Saeimas priekšā ir atbildīgs par ministrijas darbību. Ministrs ir tiesīgs dot tiešu rīkojumu katram ministrijas un tās pakļautībā esošās iestādes darbiniekam.

7. pants. Valsts ministrs vada atsevišķu ministrijas kompetencē esošu nozari. Valsts ministrs Saeimas priekšā ir politiski atbildīgs par attiecīgās nozares darbību. Atbilstoši savai kompetencei un pilnvarām valsts ministrs ir tiesīgs dot tiešu rīkojumu katram ministrijas un tās pakļautībā esošās iestādes darbiniekam.

8. pants. Ministrijas parlamentārais sekretārs var pārstāvēt ministra politisko viedokli un aizstāvēt ministrijas sagatavotos likumprojektus Saeimā, tās komisijās un citās valsts institūcijās.

9. pants. Ministrijas valsts sekretārs nodrošina racionālas struktūras izveidošanu attiecīgajā ministrijā un vada ministrijas administratīvo darbu. Valsts sekretāram var būt vietnieki. Valsts sekretāru ar savu rīkojumu ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrs.

10. pants. Ministrijas pamatstruktūrvienība ir departaments, kas ir sadalīts nodaļās. Ministrijā var būt arī patstāvīgas nodaļas, kuras ir pakļautas nevis kādam atsevišķam departamentam, bet gan tieši valsts sekretāram vai viņa vietniekam.

11. pants. Departamentu vada departamenta direktors, kas ir tieši pakļauts valsts sekretāram vai viņa vietniekam. Departamenta direktors var dot tiešu rīkojumu katram sava departamenta darbiniekam. Departamenta direktoram var būt vietnieki.

12. pants. Ministrijas darbiniekus ieceļ amatā un atbrīvo no amata uz likuma par valsts civildienestu un citu likumu pamata, viņu uzdevumus un savstarpējās dienesta attiecības nosaka attiecīgie nolikumi, instrukcijas un konkrēto civildienesta darbinieku dienesta pienākumu apraksts.

II nodaļa. Ministrijas pakļautībā

un pārraudzībā esošās iestādes

13. pants. Visas valsts institūcijas un iestādes ārpus ministrijām, izņemot Saeimas kanceleju un Valsts prezidenta kanceleju, atrodas Ministru kabineta pakļautībā vai pārraudzībā, ja likumā nav noteikts citādi. Ministru kabinets šo pakļautību vai pārraudzību realizē ar attiecīgās ministrijas starpniecību.

14. pants. Ministrijas pakļautībā esošās iestādes (inspekcijas, pārvaldes, dienesti, fondi un citas iestādes) realizē ministrijai uzticētās valsts funkcijas un atbild par to izpildi.

15. pants. Ministrijas pakļautībā esošās iestādes:

1) izveido un likvidē Ministru kabinets, kas nodod tās attiecīgās ministrijas pakļautībā. Ministru kabinets var apstiprināt šo iestāžu nolikumus vai nodot šīs tiesības attiecīgajām ministrijām;

2) vadītājs ir tieši pakļauts ministram (valsts ministram) vai ministra (valsts ministra) pilnvarotai ministrijas amatpersonai un viņu rīkojumiem;

3) ir juridiskas personas, un tām ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu.

16. pants. Ministrijas pārraudzībā esošās iestādes (inspekcijas, pārvaldes, dienesti, fondi un citas iestādes) patstāvīgi veic ar likumu nodotās valsts funkcijas un atbild par to izpildi.

17. pants. Ministrijas pārraudzībā esošās iestādes ir juridiskas personas. To pārraudzību, ja likumā nav noteikts citādi, veic ministrs (valsts ministrs) vai ministra (valsts ministra) pilnvarota ministrijas amatpersona, kura:

1) sniedz ieteikumu Saeimai vai Ministru kabinetam par:

a) pārraudzībā esošās iestādes vadītāja iecelšanu vai atbrīvošanu;

b) finansiālo līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta attiecīgajai iestādei;

2) atceļ pārraudzībā esošās iestādes vadītāja rīkojumu vai aptur šīs iestādes darbību, ja rīkojums vai iestādes darbība ir prettiesiska.

18. pants. Lietvedības un konkrēto lietu aprites kārtību starp ministrijām vai to pakļautībā un pārraudzībā esošajām iestādēm nosaka Ministru kabineta izdota instrukcija.

19. pants. Šajā nodaļā minētais ministriju pakļautībā un pārraudzībā esošo valsts pārvaldes iestāžu sadalījums tiek noteikts Ministru kabineta apstiprinātajos ministriju nolikumos.

Pilsonības Par M.Belkina kandidatūru

lietas pilsonības piešķiršanai (dok.nr.2069)

Nosūtām Jums š.g.21.janvāra komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.1, kurā tika izskatīts jautājums par desmit deputātu izvirzītā Mihaila Belkina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 21.janvārī priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 21.janvāra sēdes protokola nr.1

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, O.Dunkers, A.Seile, J.lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, I.Kreituse, A.Golubovs, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts.

Izskatīja: komisijas slēgtajā daļā — par Mihaila Belkina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Mihaila Belkina kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Pilsonības piešķiršanu atbalsta Saeimas deputāti: J.Ādamsons, P.Apinis, A.Naglis, A.Prēdele, Ģ.V.Kristovskis, M.Bekasovs, G.Gannusa, R.Apalups, R.Leitena, Ē.Zunda

Autobiogrāfija

Es, Mihails Belkins Nauma d., esmu dzimis 1956.gada 17.novembrī Rīgā. Pēc tautības esmu ebrejs.

1974.gadā pabeidzu Rīgas 21.vidusskolu. Pēc skolas beigšanas strādāju Rīgas apgaismes tehnikas rūpnīcā un r/a “Pirmais Maijs”. 1975.gadā tiku iesaukts obligātajā karadienestā, 1977.gadā tiku atvaļināts rezervē. 1978.gada 24.martā iestājos dienestā milicijā. 1978.gadā iestājos Minskas IeM augstākajā skolā, kuru 1982.gadā pabeidzu ar izcilību. No 1982. līdz 1988.gadam dienēju virsnieku amatos Latvijas IeM kriminālmeklēšanā. 1988.gadā iestājos IeM akadēmijā, kuru pabeidzu 1990.gadā. Kopš 1990.gada maija dienēju LR IeM Policijas departamentā. Pēc pakāpes esmu pulkvežleitnants. Ieņemamais amats: Organizētās noziedzības apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks. 1995.gadā aizstāvēju tiesību maģistra grādu.

Radinieki: sieva — Vera Belkina Alberta m., dz.1957.gadā Kaļiņinā, krieviete, dzīvo Rīgā, strādā SIA “Luks—1” par menedžeri; meita — Jūlija Belkina Mihaila m., dz.1984.gadā, mācās Rīgas 40.vidusskolas 6.klasē; tēvs — Naums Belkins Moiseja d., dz.1924.gadā, pensionārs, dzīvo Rīgā; māte — mirusi 1993.gadā.

1995.gada 7.decembrī M.Belkins

Ieteikums

Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija lūdz Jūsu vadīto komisiju pozitīvi izskatīt materiālus par Latvijas pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Policijas departamenta Organizētās noziedzības apkarošanas biroja priekšnieka vietniekam Mihailam Belkinam.

Policijas pulkvežleitnants Mihails Belkins dzimis 1956.gada 17.novembrī Rīgā, ebrejs, augstākā juridiskā izglītība, dienesta stāžs Latvijas iekšlietu sistēmā skaitāms no 1978.gada marta. Izgājis ceļu no ierindas milicijas darbinieka līdz vadošam Policijas departamenta speciālistam.

1990.gadā M.Belkins atsaukts no Krievijas IeM akadēmijas un nozīmēts par Rīgas pilsētas Iekšlietu pārvaldes kriminālmeklēšanas daļas 4.nodaļas priekšnieku (laupīšanu, atklātu zādzību un izspiešanu atklāšana). Darba procesā nodaļa tika vairākkārt pārveidota līdz tagadējam biroja statusam. 1990.gada maijā, nepārtraucot dienestu, M.Belkins aizstāvēja diplomdarbu Krievijas Iekšlietu akadēmijā, iegūstot jurista — tieslietu pētnieka kvalifikāciju. 1995.gadā ieguva tiesību maģistra diplomu Latvijas Policijas akadēmijā krimināltiesību zinātņu apakšnozarē.

M.Belkins profesionāli strādā likumsargāšanas darbības dažādos virzienos: vada nodarbības kriminālpolicijas darbiniekiem jautājumos, kas skar operatīvās meklēšanas darbības organizāciju, vadījis Policijas akadēmijā seminārnodarbības par šo tematu, aktīvi piedalās Iekšlietu ministrijas normatīvo aktu un nolikumu sagatavošanā. M.Belkins godprātīgi veic dienesta pienākumus, jūt atbildību par darba gala rezultātiem, spējīgs pārvarēt grūtības, izlēmīgs, nebaidās no riska un atbildības darbā, izmanto zinātniskā darba metodes.

Ar M.Belkina pūlēm un viņa vadībā arī tika izveidots birojs, kas aktīvi un mērķtiecīgi darbojas un kura darbība ļauj uzskatīt šo struktūrvienību par nozīmīgu cīņā pret likumpārkāpumiem valstī.

1996.gada 2.aprīlī Iekšlietu ministrs D.Turlais

Informācija

Darītais Pirmdien, 27. janvārī

Juridiskā komisija:

— sagatavoja izskatīšanai 3.lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatā””;

— izskatīja likumprojektu “Dānijas Karalistes pavalstnieku bezvīzu ieceļošanas kārtība Latvijas Republikā” un nolēma aicināt ātrāku līguma ratifikāciju šajā jautājumā;

— neatbalstīja likumprojektu “Grozījums likumā “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtība””.

Eiropas lietu komisija:

— uzklausīja Eiropas integrācijas biroja direktora J.Vaivada un Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja E.Inkēna ziņojumu par Eiropas Savienības komisijas komisāres A.Gradinas vizīti Latvijā 1997.gada 22.—25.janvārī;

— uzklausīja Eiropas integrācijas biroja direktora J.Vaivada ziņojumu par Latvijas iespējamo līdzdalību Eiropas Kopienas 9 programmās, tai skaitā izglītības, kultūras zinātņu, jaunatnes lietu un masu saziņas līdzekļu jomā;

— noklausījās informāciju par gaidāmajiem semināriem par Eiropas Savienību, kurus rīko Baltijas asambleja un Ziemeļu padome.

Plānotais Otrdien, 28. janvārī

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Noteikumi par zemes īpašuma atsavināšanu valsts

vajadzībām valsts lidostu uzņēmuma “Rīga” teritorijā”.

2. Likumprojekts “Sauszemes transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības

obligātās apdrošināšanas likums”.

10.00 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””.

10.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Ārstniecības likums”.

2. Likumprojekts “”Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums”.

10.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā””.

2. Likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija

noteikumos nr. 216 “Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību

aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem””.

3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.

4. Likumprojekts “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums”.

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas

civilo aizsardzību””.

2. Likumprojekts “Obligātā militārā dienesta likums”.

10.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu

līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu””.

10.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

Valsts cilvēktiesību biroja atzinums par atšķirībām starp pilsoņu

un personu bez Latvijas pilsonības tiesībām.

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

Latvijas Medicīnas akadēmijas un Daugavpils Pedagoģiskās

universitātes satversmju izskatīšana un lēmuma pieņemšana

par nodošanu izskatīšanai Saeimā.

13.00 Sociālo un darba lietu komisijas Demogrāfijas apakškomisijas

un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas kopējā sēde.

1. Kā sabiedriskie saziņas līdzekļi atbalstījuši Ministru kabineta

1995.gada 19.janvāra rīkojumu nr. 391 (10. pants) “Par demogrāfiskās

situācijas uzlabošanu”.

2. Par turpmākajām iecerēm demogrāfijai labvēlīga psiholoģiskā klimata nodrošināšanai valstī, lai nodrošinātu etnisko līdzsvaru un tautas saglabāšanu.

14.00 Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde.

14.00 Revīzijas komisijas sēde.

14.00 Saimnieciskās komisijas sēde.

14.00 Frakcijas “Tautai un taisnībai” sēde.

15.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

15.20. Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa tikšanās ar

Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Erkanu Gezeru.

16.00 Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio

un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un

sabiedrības interesēm izvērtēšanai sēde.

1. Tikšanās ar Latvijas televīzijas ģenerāldirektoru O.Pulku.

2. Iepazīšanās ar Nacionālās radio un televīzijas padomes budžetu.

Saeimas preses dienests