Par iedzīvotāju pirktspēju

Centrālās statistikas pārvaldes veiktā mājsaimniecību budžeta pētījumu rezultāti liecina, ka rīcībā esošais ienākums vidēji valstī, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, 1999.gadā bija Ls 64,73 mēnesī. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas pieaudzis par 3,9%. Patēriņa cenu indeksam pieaugot par 2,4%, iedzīvotāju pirktspēja līdz ar to ir augusi vidēji par 1,5%. Diemžēl ienākumi nav pieauguši visām iedzīvotāju grupām. Lauku iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi ir sarukuši par 0,9%, kas saistīts ar lauksaimnieciskās ražošanas apjomu samazināšanos. Rīcībā esošais ienākums pārskata gadā pieaudzis pensionāru (par 8,6%) un algotu darbu strādājošo mājsaimniecībās (par 5%), bet samazinājies zemnieku mājsaimniecībās (par 9,9%).

Joprojām kā pilsētās, tā laukos mājsaimniecību budžeti veidojas no diviem galvenajiem ienākumu avotiem. Tie ir algotā darba samaksa un sociālie transferti. Vairāk nekā pusi no visu mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma deva algotā darba samaksa, trešdaļu - sociālie transferti un tikai 6,1% - lauksaimnieciskā ražošana un privātā uzņēmējdarbība.

Mājsaimniecību ienākumu pieaugums 1999.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu notika galvenokārt uz sociālo transfertu (par 18%) pieauguma rēķina. Rīcībā esošajam ienākumam caurmērā pieaugot par Ls 2,40 uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, ienākumi no sociālajiem transfertiem pieauga par Ls 2,89 mēnesī, t.sk pensijas par Ls 2,36. Nedaudz palielinājusies algotā darba samaksa (par 4,7%). Tajā pašā laikā turpināja samazināties tīrie ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas (vidēji par 36%). Atšķirīgs bija ienākumu līmenis dažādos Latvijas novados. Pētījuma dati liecina, ka augstākais ienākumu līmenis 1999.gadā bija Rīgas reģiona mājsaimniecībās, kurās rīcībā esošais ienākums bija par 18% augstāks nekā vidēji valstī. Visos pārējos novados mājsaimniecību ienākumu līmenis bija zemāks par vidējo. Latgalē, kaut arī pārskata periodā pieauguma tempi 1999. gadā bija augstāki nekā citos reģionos, saglabājās viszemākie ienākumi, kas bija par 23,8% zemāki nekā vidēji valstī.

Saskaņā ar pētījuma datiem 20% trūcīgāko mājsaimniecību rīcībā bija 10,3% no rīcībā esošā ienākuma masas visās mājsaimniecībās, tajās dzīvoja 27% no kopējā mājsaimniecībām piederošo personu skaita valstī, turklāt 41% no bērnu (vecumā līdz 15 gadiem) skaita visās mājsaimniecībās. Savukārt 20% turīgāko rīcībā bija 37% no visu mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma apjoma (17% - personu). Nevienlīdzība patēriņa jomā, kā liecina pētījuma dati, turpina palielināties, reāls patēriņa izdevumu pieaugums 1999.gadā ir bijis tikai kvintiļu1 grupās, kas ir augstākas par vidējo - trešo kvintili. Pirmajā (zemākajā) kvintilē patēriņa izdevumi ir samazinājušies.

Atšķirībā no 1998.gada, kad mājsaimniecību izdevumu augšanas tempi apsteidza ienākumu pieaugumu, 1999. gadā mājsaimniecību izdevumu augšanas tempi bija nedaudz zemāki par ienākumu augšanas tempiem.

Visās mājsaimniecībās galvenās patēriņa prioritātes ir izdevumi uzturam (39%) un izdevumi namīpašumam, dzīvoklim un tā uzturēšanai (18%). Trešā prioritāte ir transporta izmaksa (7,6%). Kopumā 1999.gadā vidēji visās mājsaimniecībās izdevumi pārtikai, dzīvokļa un komunālo maksājumu nokārtošanai, transportam, kā arī apģērba un apavu iegādei veidoja 71% no to patēriņa izdevumiem.

Mājsaimniecību budžetos strauji palielinājušies izdevumi, kuriem ir maz sakara ar patērētāja brīvu izvēli, t.i., izdevumi sakaru pakalpojumiem (par 37%), transportam (par 16%), veselības aprūpei (par 13%), namīpašuma, dzīvokļa uzturēšanai (par 7,8%). Taču tajā pašā laikā dinamiski ir auguši arī izdevumi mājas iekārtojumam (par 24%).

Salīdzinoši augsts ir namīpašuma un dzīvokļa uzturēšanas izmaksu īpatsvars pensionāru mājsaimniecībās. Tas izskaidrojams gan ar samērā lielo dzīvojamo platību, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, gan ar to, ka pensionāri ir disciplinēti maksātāji par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem. Tā, piemēram, kopējā platība uz vienu pensionāru, kas dzīvo īrētā dzīvoklī, pēc pētījuma datiem, 1999.gadā bija par trešdaļu (par 29,8%) lielāka nekā vidēji visās mājsaimniecībās, kuras dzīvo analoga tipa dzīvokļos. Rezultātā šīs mājsaimniecības pēc dzīvokļa uzturēšanas izmaksu nokārtošanas nokļūst grūtākā materiālā stāvoklī.

Tiem, kuriem resursi ir vismazākie, savs patēriņš ir jāierobežo, galvenos izdevumus veltot pirmās nepieciešamības vajadzībām. Pirmajā kvintilē mājsaimniecībās izdevumi uzturam 1999. gadā sasniedz 60% no to patēriņa izdevumiem, dzīvoklim - 15%. Augstākajā (5. kvintilē) patēriņa izdevumi ir 2,1 reizi lielāki par vidējiem rādītājiem un 5,4 reizes lielāki par zemākās kvintiles rādītājiem.

1999. gadā patēriņa cenas uzturam samazinājās par 1,1%. Tajā pašā laikā izdevumi uzturam (naudā un natūrā) vidēji visās mājsaimniecībās samazinājušies par 3,7% (pilsētās - par 0,4%, bet laukos kritušies par 10,6%). Pilsētās izdevumi uzturam ir samazinājušies tikai nedaudz, bet lauku mājsaimniecībās izdevumi (naudā un natūrā) samazinājušies visu galveno produktu grupās, izņemot augļu un ogu iegādi.

Pārtikas produktu patēriņš caurmērā 1999. gadā nav būtiski mainījies. Vidēji visās mājsaimniecībās palielinājies augļu un ogu patēriņš par 16% (pilsētās par 19%, laukos par 7,2%). Nedaudz pieaudzis gaļas un gaļas izstrādājumu patēriņš - par 2,8% (pilsētās par 3,5%, laukos par 1,5%), galvenokārt uz cūkgaļas patēriņa rēķina, kas palielinājies par 17% (pilsētās par 23%, laukos par 9,1%). Tas lielā mērā varētu būt saistīts ar subsidētās cūkgaļas importa pieaugumu, kā rezultātā kritušās cūkgaļas cenas iekšējā tirgū. Samazinājies taukvielu (par 3,8%), kartupeļu (par 1,8%), maizes un labības izstrādājumu (par 1,5%), cukura (par 1,3%) patēriņš.

Materiālā stāvokļa pašnovērtējums (procentos)

Tajā pašā laikā nedaudz sarucis (galvenokārt pilsētās) krasi negatīvo atbilžu ("ļoti slikts") īpatsvars un palielinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kas savu materiālo stāvokli vērtē kā "sliktu". Šī parādība liecina par atbilžu struktūras pārbīdi no vairāk negatīvām uz mazāk negatīvām atbildēm.

Atbildot uz jautājumu "Kā, Jūsuprāt, mainīsies Jūsu ģimenes materiālais stāvoklis tuvāko 12 mēnešu laikā?", 14,3% patērētāju konfidences pētījuma laikā aptaujāto respondentu pauda viedokli, ka tas uzlabosies vai ievērojami uzlabosies (gadu iepriekš - 14%), 46,4% bija pārliecināti, ka tas nemainīsies (42,6%), bet 18% - ka tas pasliktināsies vai ievērojami pasliktināsies (14,8%). Jāsecina, ka tuvākās nākotnes vērtējumā nav vērojamas būtiskas pozitīvas pārmaiņas.

1 Kvintile - viena piektā daļa no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā kārtībā pēc to patēriņa izdevumu (šajā gadījumā) lieluma uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

Centrālās statistikas pārvaldes

Sociālās statistikas departaments