INFORMĀCIJA

Sāk misiju jaunais Krievijas pilnvarotais pārstāvis Latvijā

Turpinājums

no 1.lpp.

Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs Akreditācijā pie Valsts prezidenta

Latvijas Republikas Valsts prezidents uzrunā Krievijas Federācijas vēstniekam teica:

— Jūsu ekselence!

Sveicu jūs kā Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Krievijas vēstnieka akreditācija ir nozīmīgs savstarpējo attiecību fakts, kas būtiski sekmē sadarbību starp abām valstīm.

Latvijas ārpolitika, kas orientēta uz atvērtību, uz tālāku integrāciju jaunās Eiropas demokrātiskajās struktūrās, iestājas par stabilitāti, drošību un labklājību visiem valsts iedzīvotājiem. Latvijas tauta augstu godā cēlos brīvības un neatkarības ideālus. Cieņa pret katru indivīdu, pret katra cilvēka savdabīgumu ir Latvijas valsts būves pamatu pamats.

Latvijai, demokrātijai un stabilitātei visā reģionā nav citas redzamas alternatīvas kā aktīva Eiropas Savienības paplašināšanās un NATO atvēršana. Vitāli nozīmīgi ir turpināt paplašināt un nostiprināt stabilitātes zonu kontinentā. Integrācija demokrātiskajā Eiropā ir identitāte, drošība, labklājība, brīvība un miers. Latvija tiecas būt droša un stabila tās kaimiņiem.

Latvijas nepārprotamie centieni uz ātru tālāku integrāciju jaunās Eiropas struktūrās nodrošina valsts strauju sociālekonomisko attīstības tempu, demokratizācijas padziļināšanos un dramatiskā pagātnes mantojuma — totalitārisma un okupācijas seku civilizētu pārvarēšanu. Latvija pārliecinoši veidojas kā demokrātijas, stabilitātes un reformu veiksmīgas īstenošanas paraugs Eiropā. Latvija plānveidīgi un nenovirzoties iet pa veiksmīgi iesākto brīvības, demokrātijas un plašu reformu ceļu.

Latviju un Krieviju saista sena attiecību vēsture, balti un slāvi ir gadsimtiem dzīvojuši blakus. Vēsturei nav nozīmes, ja tās mācības neņem vērā, nākotnes māju būvējot. Latvija ir pārliecināta, ka Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības arī turpmāk veidosies un attīstīsies uz tā pamata, kas konstruktīvi iezīmējas kā laba, savstarpēji izdevīga kaimiņvalstu sadarbība. Latvijas un Krievijas saimnieciskie, kultūras, sociālie un diplomātiskie kontakti attīstas veiksmīgi.

Latvija cer, ka jau tuvākajā laikā tiks abpusēji pieņemamā veidā atrisināts savstarpējās robežas jautājums. Tā ir pietiekami sarežģīta problēma, bet civilizētām un demokrātiskām valstīm, konstruktīvi atrisināms jautājums. Daudz darba ir mūsu valdībām un parlamentāriešiem. Cerēsim, ka šie kontakti veiksmīgi risināsies un savstarpējo apmaiņas vizīšu skaits pieaugs. Kas gan tie par kaimiņiem, kas nebrauc ciemos viens pie otra? Darbs jāsāk arī starpvaldību komisijā, sadarbībai būtiski jāpadziļinās.

Krievijā dzīvo liela vēstures likteņu kliedētās Latvijas tautas daļa. Tas tuvina abu zemju tautas. Latvijas valsts vēlas uzturēt ciešus kontaktus ar visiem savas zemes dēliem un meitām, lai kur arī tie dzīvotu. Katrai tautai, katram indivīdam ir tiesības uz savu vienreizīgumu, kā arī tiesības uz tā saglabāšanu.

Veiksmi darbu uzsākot! Latvijas un Krievijas tautas vieno labas kaimiņattiecības un sadarbības saites!

Pēc akreditācijas ceremonijas notika saruna, kurā Valsts prezidents un vēstnieks vērsa uzmanību uz plānotajām valstu divpusējām attiecībām. Valsts prezidents uzsvēra, ka šis ir aktīvas sadarbības laiks starp Krieviju un Latviju, lai veicinātu abu valstu sadarbības padziļināšanos. A. Udaļcovs norādīja, ka, pirms ierašanās Latvijā tiekoties ar Krievijas ārlietu ministru J. Primakovu un citām Krievijas vadošajām amatpersonām, guvis apliecinājumu vienprātīgai attieksmei — ir nepieciešams straujāk attīstīt attiecības ar Latviju. Vēstnieks arī pauda cerību, ka šis gads būs izvērstas sadarbības gads starp Latviju un Krieviju.

Tika pārrunāti vairāki jautājumi saistībā ar Valsts prezidenta braucienu uz Krasnojarsku šī gada maijā. Vēstnieks apstiprināja Krievijas puses apņēmību intensīvi strādāt pie veiksmīga risinājuma panākšanas robežjautājumā, piebilstot, ka, noņemot visu lieko, abas puses varētu ātri vienoties. Runājot par vizīti uz Krasnojarsku, Valsts prezidents akcentēja tās nozīmi savstarpējo sakaru attīstīšanā, kā arī minēja Latvijas biznesmeņu un kultūras darbinieku ieinteresētību šajā braucienā.

Valsts prezidents akcentēja Baltijas valstu vienotības nozīmi, pieskaroties kopējas Eiropas mājas veidošanas perspektīvai. Tika uzsvērta tranzītkoridora loma Krievijas un Latvijas sadarbības paplašināšanā, abpusēji atzīstot Ventpsils ostas nozīmi. Vēstnieks un Valsts prezidents bija vienisprātis, ka jautājumiem, kas skar humanitāro problemātiku, ir visas iespējas vēl straujāk attīstīties pozitīvā virzienā. Vēstnieks augstu vērtēja tādas institūcijas kā Cilvēktiesību birojs izveidošanu Latvijā.

A. Udaļcovs arī pastāstīja, ka šobrīd lasa G. Ulmaņa grāmatu krievu valodā “Prezidenta ceļš”.

Valsts prezidenta preses dienests

un “LV” informācija

“Latvijas Vēstnesim”, žurnālistiem

Tūdaļ pēc akreditācijas ceremonijas un sarunas ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Aleksandrs Udaļcovs tikās ar žurnālistiem. Tikšanos ievadīja “Latvijas Vēstneša” jautājums:

— Vēstnieka kungs, kā jūs vērtējat nule notikušo sarunu ar Latvijas Replublikas Valsts prezidentu?

-— Kaut arī šādām protokola sarunām ir mazliet formāls raksturs, mūsu saruna iznāca ļoti saturīga. Tiesa, es varbūt mazliet aizkavēju prezidentu, taču man šī saruna bija ļoti nozīmīga. Mēs bijām vienisprātis, ka mūsu valstu attiecībām nepieciešams kāds spēcīgs pozitīvs impulss. Mēs ar prezidentu konstatējām, ka tam ir visi priekšnoteikumi. Atklāti sakot, es ceru, ka 1997. gads, kas tikko sācies, būs ja arī ne gluži pārrāvuma gads mūsu attiecībās, tad vismaz pozitīva pavērsiena gads mūsu attiecībās.

Mums ir ieplānots, būtībā jau arī apstiprināts, ļoti aktīvu kontaktu grafiks dažādos līmeņos. Gan Ārlietu ministriju, gan vicepremjeru līmenī. Jūlijā Rīgā jābūt Krievijas ārlietu ministram. Augustā vai septembrī acīmredzot Baltijas Jūras valstu padomes valstu vadītāju tikšanās ietvaros Latvijā ieradīsies premjerministrs Viktors Černomirdins. Tuvākajās dienās plānots vicepremjera Serova brauciens uz šejieni — viņš vada Krievijas un Latvijas starpvaldību komisiju tirdznieciski ekonomiskās, zinātniski tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jautājumos. Tāpat, es ceru, tuvākajās dienās notiks Čepāņa kunga brauciens uz Maskavu. Tā ka mums būs pietiekami daudz kontaktu. Tie notiks augstā līmenī un, es ceru, būs saturīgi. Galvenais tagad, lai mēs šos kontaktus prastu pareizi izmantot. Mūs kritizēja, iespējams pamatoti, par to, ka šādu kontaktu bija maz. Tagad mūs par to kritizēt diez vai varēs. Bet vai mēs pratīsim šos kontaktus piepildīt ar pareizu saturu — tas jau ir mūsu, politiķu un diplomātu, pienākums. Šodien es runāju arī ar Birkava kungu. Runājām par konkrētiem jautājumiem. Es esmu ļoti apmierināts ar šīm sarunām. Es sajutu labvēlību, sajutu vēlēšanos sadarboties. Sajutu konstruktīvismu. Es esmu labas apņēmības pilns un labā noskaņojumā ķeros pie savu pienākumu pildīšanas. Es esmu parliecināts, ka mēs noteikti radīsim kaut ko pozitīvu.

Latvijas Radio: — Ko jūs uzskatāt par savu pirmo uzdevumu?

— Likvidēt parādu žurnālistu priekšā. Mani jau te sāka kritizēt par to, ka es kādu laiku slēpos. Kaut gan jums jāsaprot, — man nebūtu bijis ērti pirms akreditācijas vērsties pie publikas. Citādi es vēl, nedod Dies', sarunātu ko lieku, un no manis nepieņemtu akreditācijas rakstu. Tāpēc jau tuvākajās dienās, ja jums nebūs iebildumu, es jūs gribētu uzaicināt uz vēstniecību, kur mēs pamatīgi izrunātos par visiem jautājumiem. Par mūsu valstu attiecībām — šos jautājumus diez vai ir vērts pārrunāt steigā. Vēl, runājot par tuvākajiem uzdevumiem, es uzskatu vicepremjerministra Serova vizīti Latvijā. Tā būs ļoti svarīga vizīte, jo runa ir par kompleksu komisiju.

Avīze “Subota”: — Jūs jau veselu nedēļu esat Latvijā. Kādi ir jūsu pirmie iespaidi? Jūs šeit ieradāties tieši valdības krīzes laikā...

— Es uzreiz varu teikt, ka man nav nekādas līdzdalības valdības krīzē.

— Savā uzrunā prezidentam jūs teicāt, ka vēsturiskā pagātne mums atstājusi mantojumā daudzas problēmas... Ko nozīmē “iespējami ātrs un civilizēts atrisinājums”?

— Šeit Latvijā ir vesela virkne vispārzināmu starptautisko ekspertu rekomendāciju. To būtība ir — lai paātrinātu naturalizācijas procesu, lai šīs Latvijas iedzīvotāju kategorijas tiesiskais stāvoklis būtu kaut aizsargātāks. Un tā tālāk. Es domāju, visiem ir saprotams, par ko šeit ir runa. Te nav nekādu noslēpumu. Katrā ziņā mani sarunu biedri saprata, par ko ir runa.

— Vai jūs domājat, ka jūsu atrašanās laikā šeit izdosies atrisināt Latvijas robežjautājumu ar Krieviju?

— Es ceru, ka esmu šurp atbraucis uz vairākiem gadiem. Bet jautājums par robežu, manuprāt, ir atrisināms dažos mēnešos. Jau tuvākajā laikā.

— Jūs jau nedēļu esat Latvijā. Kā jūs esat iekārtojies?

— Uz ko jūs tēmējat? Es esmu iekārtojies lieliski, un ceru, ka visu savu uzturēšanās laiku pavadīšu tajās pašās telpās, kur dzīvoju pašlaik. Es vienmēr esmu bijis iemīlējies Rīgā, tās iedzīvotājos, šajā brīnišķīgajā pilsētā. Tagad brīvdienās es ar ģimeni ar lielu prieku izstaigājos pa Vecrīgu. Man patiešām atpūtās dvēsele.

— Vai esat jau sācis savas latviešu valodas mācību stundas?

— Ziniet, šodien sarunā ar prezidentu es pateicu latviešu valodā vienu vārdkopu — “Latvijas ceļš”, un prezidents uzreiz paprasīja:” Vai jūs simpatizējat šai partijai?” Tā ka redzat, “pirmā pankūka izrādījās piedegusi”. Tā ka pagaidām es latviski neko neteikšu. Taču mācīšos latviešu valodu noteikti.

“Latvijas Vēstnesis”: — Visbeidzot, kā jūs uzņēmāt savu iecelšanu par vēstnieku Latvijā?

— Ziniet, es jums teikšu pilnīgi atklāti — uzņēmu to ar lielu gandarījumu. Un pat ja man šodien piedāvātu uz kartes izvēlēties valsti, kur strādāt, es izvēlētos Latviju. Tiesa, es gan nepretendētu uz ikvienu valsti, jo uzskatu sevi tomēr par Austrumeiropas un Baltijas valstu speciālistu. Un es esmu tiešām priecīgs, ka manis paša intereses sakrita ar to cilvēku izvēli, kuri pie mums izlemj šos jautājumus.

— Paldies, vēstnieka kungs, par atbildēm!

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Vizītē pie ārlietu ministra

Vakar, 28.janvārī, ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Aleksandru Udaļcovu, kas bija ieradies pie viņa iepazīšanās vizītē.

V.Birkavs uzsvēra, ka Latvija grib veidot un uzturēt konstruktīvas un lietišķas kaimiņattiecības ar Krieviju saskaņā ar ES asociētās valsts statusu, un atkārtoti apliecināja, ka Latvijas puse ir gatava ar Krieviju apspriest visu starpvalstu attiecību jautājumu spektru. A.Udaļcovs piekrita, ka šādai sadarbībai izveidota laba augsne, un apstiprināja arī Krievijas puses nodomu jau šogad būtiski aktivizēt abu valstu sadarbību.

V.Birkavs un A.Udaļcovs apsprieda Latvijas un Krievijas vadītāju un augstāko amatpersonu iespējamās savstarpējās vizītes. Abi tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas darba sākums dos būtisku ieguldījumu abu valstu sadarbības padziļināšanā.

V.Birkavs un A.Udaļcovs pārrunāja iespēju attīstīt Latvijas un Krievijas kontaktus starptautiskās organizācijās, it īpaši reģionālā līmenī — Baltijas Jūras valstu padomē.

ĀM preses centrs

Igaunijas ārlietu ministrs — vizītē Latvijā

Rīgā vakar, 28.janvārī, vizītē ieradas Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Ilvess ( Toomas Hendrik Ilves ), viņš ir dzimis 1953. gadā Stokholmā, Zviedrijā.

1976. gadā kā humanitāro zinātņu bakalaurs viņš beidzis Kolumbijas universitāti Ņujorkā (ASV), bet 1978. gadā kā humanitāro zinātņu maģistrs — Pensilvānijas universitāti Filadelfijā (ASV).

No 1974. līdz 1976. gadam un 1979. gadā Tomass Ilvess bija zinātnisko pētījumu asistents Kolumbijas universitātes Psiholoģijas departamentā. No 1979. līdz 1981. gadam — direktora vietnieks un angļu valodas skolotājs Izglītības centrā Englvūdā (Ņūdžersijas štatā, ASV), 1981. un 1982. gadā — zinātniskā darba administrators un direktors Vankūveras literārajā centrā (Kanādā). 1983. un 1984. gadā I.Ilvess pasniedza igauņu literatūru un valodu Simona Freizera universitātē Vankūverā. Kopš 1984. gada viņš strādāja radio “Brīvā Eiropa” Minhenē (Vācijā) — no 1988. gada igauņu redakcijas direktors šajā raidstacijā. Bet no 1993. līdz 1996. gadam Tomass Ilvess bija Igaunijas Republikas vēstnieks ASV, Kanādā un Meksikā. Pagājušā gada 2. decembrī viņu apstiprināja par Igaunijas ārlietu ministru.

Tomass Ilvess nav nevienā politiskajā partijā. Pārvalda angļu, vācu un spāņu valodu. Ir precējies ar Mēriju Balloku, ģimenē ir divi bērni.

Turcijas vēstnieks —

— pie ārlietu ministra

Vakar, 28. janvārī, LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs pieņēma Turcijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Erkenu Gezeru.

V. Birkavs un E. Gezers apliecināja Latvijas un Turcijas vēlmi paplašināt sadarbību abu valstu starpā un apmainījās viedokļiem par iespējām izvērst Latvijas un Turcijas attiecības 1997. gadā. Sarunas dalībnieki uzsvēra, ka līgumbāzes izveide finansu, tirdzniecības, tūrisma un kuģniecības jomā ir būtisks nosacījums, lai abas valstis sekmīgi izvērstu abpusēji izdevīgus kontaktus.

V. Birkavs un E. Gezers pārrunāja konkrētus projektus un līgumus. Abas puses ar gandarījumu atzina, ka Latvija un Turcija veiksmīgi sadarbojas starptautiskās organizācijās. V. Birkavs uzsvēra, ka Latvijai ir svarīgs Turcijas atbalsts NATO paplašināšanas sakarā.

Sarunas dalībnieki apsprieda gaidāmās Latvijas Republikas Valsts prezidenta G. Ulmaņa vizītes Turcijā, kā arī Turcijas Republikas prezidenta S. Demirela vizītes Baltijas valstīs sagatavošanas gaitu.

ĀM preses centrs

— pie Saeimas priekšsēdētāja

Turcijas Republikas vēstnieks Latvijā Erkans Gezers un Saeimas priekšsēdetājs Alfreds Čepānis

Francijas vēstniece — pie Valsts prezidenta

Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Francijā, Spānijā un Portugālē Aina Nagobada–Ābola vakardienas vizītē pie Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Valsts prezidents — Rīgas Humanitārajā ģimnāzijā

Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Aina Ulmanes kundze vakar, 28. janvārī, apmeklēja Rīgas Humanitāro ģimnāziju, tikās ar tās pedagogiem un audzēkņiem

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Pie Saeimas priekšsēdētāja — “Eiropas–2000” pārstāvis

Vakar, 28.janvārī, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar starptautiskās nevalstiskās organizācijas “Eiropa–2000” ģenerālsekretāru Tjērdu Slēsvijku Vīzeru ( Tjeerd Sleeswijk Visser ). Sarunā piedalījās tās iniciators LR ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš.

Sarunas tēma bija Latvijas iespējamā darbība šajā reprezentatīvajā organizācijā, kurā apvienojušies akadēmiskās, biznesa un sociālo zinātņu elites pārstāvji, par mērķi izvirzot ciešāku Eiropas integrāciju un to problēmu apzināšanu un risināšanu, kuras šo procesu traucē. Organizācijai ir konsultatīvs statuss Eiropas Padomē, tā aktīvi sadarbojas ar ANO struktūrām, kā arī iesniedz priekšlikumus valstu konstitucionālajām amatpersonām, likumdošanas pārskatīšanai un izpildvaras un tiesu darbības saskaņošanai.

T.S.Vīzers informēja Saeimas priekšsēdētāju par “Eiropa–2000” darbības virzieniem, it īpaši uzsverot organizācijas ieinteresētību Viduseiropas un Austrumeiropas attīstībā, kur, viņaprāt, ir vērojams krietni lielāks ideālisms nekā Rietumos — tas savukārt spēj dot noteiktu pozitīvu impulsu arī Rietumeiropai. Sadarbības ar Latviju pirmais solis varētu būt organizētās noziedzības un terorisma apkarošanas jomā. T.S.Vīzers piedāvāja praktisku “Eiropa–2000” ekspertu grupas palīdzību šajā jautājumā.

A.Čepānis iepazīstināja “Eiropa–2000” ģenerālsekretāru ar Latvijas parlamenta darbu un politisko situāciju valstī sakarā ar Ministru prezidenta demisiju. A.Čepānis apliecināja Latvijas puses dziļo ieinteresētību sadarbībā ar T.S.Vīzera pārstāvēto organizāciju.

Sarunas dalībnieki vienojās, ka 1998.gada vasarā Rīgā varētu tikt sarīkota “Eiropa–2000” konference, kurā no Latvijas Republikas piedalītos Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas, Juridiskās komisijas, Nacionālās drošības komisijas, kā arī Ministru kabineta un Prokuratūras pārstāvji, bet Latvija varētu deleģēt savus pārstāvjus organizācijas struktūrās, ieskaitot tās valdi.

Saeimas preses dienests

Par Kanādas un Latvijas administratīvu kopprojektu

Vakar, 28. janvārī, Ekonomikas ministrijā (EM) notika preses konference, kurā žurnālisti tika iepazīstināti ar EM un Apvienoto Nāciju Attīstības programmas (UNDP) projektu, kas izstrādāts Latvijas ekonomiskās vadības attīstības veicināšanai.

Preses konferencē piedalījās valsts sekretāra vietnieks Juris Cebulis, Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūras (CIDA) Viduseiropas un Austrumeiropas nodaļas direktore Aleksa Volkova, CIDA Baltijas valstu vecākais projektu vadītājs Sins Boids, Kanādas vēstniecības Latvijā tehniskās sadarbības programmu vadītāja Vija Strautiņa, UNDP programmu vadītājs Nils Eličovs Olesens, UNDP konsultants Mārcis Ešmits, EM departamenta direktora vietniece Marika Selga.

Iepazīstinot ar projekta realizācijas gaitu, Juris Cebulis pastāstīja:

— Šis mūsu sadarbības projekts tika iesākts pagājušā gada 4. jūlijā. Tas paredz ministrijas darba uzlabošanu, darbinieku apmācību un ārējās tirdzniecības un eksporta politikas izstrādi un sadarbības nodrošināšanu ar citām ministrijām un institūcijām, kas iesaistītas Latvijas ārējās tirdzniecības politikas veidošanā. Projekta apjoms ir 400 tūkstoši ASV dolāru. Šīs summas lielāko daļu finansē Kanādas valdība.

Par projekta galvenajiem mērķiem. Pirmām kārtām jāmin tirdzniecības politikas departamenta struktūras pilnveidošana, jo EM paplašina savas funkcijas. Turpmāk ministrija arvien vairāk pārņems no Ārlietu ministrijas ārējās tirdzniecības politikas veidošanas funkcijas. Departamenta struktūras pilnīgošana paredz panākt, lai departaments spētu izstrādāt tādu politiku visās savās darbības jomās, ko var iesniegt Ministru kabinetam apstiprināšanai.

Otrs mērķis, kas mums jāsasniedz šajā gadā, ir departamenta darbinieku apmācības, lai viņi būtu kompetenti visās sava darba sfērās, arī tādās kā darbība ES struktūrās un Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Projekts paredz izveidot arī tirdzniecības politikas departamenta darbības biznesa plānu.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors

Aicinājums nav tikai vārds

Tava skola gaida grāmatas É

Pēc iepriekšējās informācijas

“LV” 28.numura

Pirms sešdesmit gadiem toreizējais izglītības ministrs profesors Dr. Augusts Tentelis, uzrunājot Latvijas skolu jaunatni Draudzīgā aicinājuma dienā, savā radiorunā teica:

— Tagad lūdzu jūs, mīļā skolu jaunatne, labi iegaumēt, lai varētu arī mājās pastāstīt šī brīnišķīgā aicinājuma vēl brīnišķīgākos sasniegumus un visiem kopā atcerēties lielā aicinājuma autoru.

Ministrs arī piebilda:

— Žēlojiet un taupiet labas grāmatas, arī ikvienu bibliotēkas grāmatu, kas varētu papildināt mūsu grāmatu krājumu, it īpaši Draudzīgā aicinājuma grāmatas.

Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija šobrīd it kā ir viena no nedaudzām augsta prestiža mācību iestādēm Latvijā.

Jānis Endele rāda iepriekšējo piecu gadu pārskatu:

— No tā izriet, ka cēsnieki ne tikai godam turējušies, bet arī savā ziņā pārspējuši līdzīga profila mācību iestādes citos novados.

Pūces iela. Kopā ar Jāni Endeli skatāmies, kur “palikuši” DACVĢ absolventi: LLU — četri, pedagoģiskajās augstskolās — seši, Norvēģijas Tautas augstskolā, Rīgas Humanitārajā augstskolā, Medicīnas akadēmijā, Kultūras akadēmijā, Fizkultūras akadēmijā, Aizsardzības akadēmijā... Koprezumējums ir žilbinošs: kopš 1993. gada augstskolās un vidējās speciālajās mācību iestādēs izglītību turpmāk vēlējušies turpināt 1993. gadā — 95 procenti, 1994. gadā — 97 procenti, 1995. gadā — 98 procenti absolventu.

Varētu domāt, ka tas ir fantāzijas auglis. Jānis Endele bilst:

— Vai gan tas, ka sākumā mums bija 116 audzēkņu, bet tagad jau 320, attiecīgi klašu komplektu skaits — sākotnēji pieci, bet pašlaik jau piecpadsmit, nerunā skaidrāku valodu par visu iespējamo? Protams, nav te tikai Cēsu apriņķa zēni un meitenes. Reizumis esam pārsteigti, ka tālrunis zvana no Alūksnes, Limbažiem, Madonas. Ko lai saka? Ejam uz priekšu. Proģimnāzijas klasēs sākumā bija 90 audzēkņu, tagad — jau pusotra simta, kaut gan zinām, ka spējam uzņemt labi ja pusi. Pašus rosīgākos, pašus zinīgākos.

Kādi mēs būsim pēc pāris gadiem, atkal rādīs 28. janvāris. Ne vairs šis, bet nākamais. Un citi, kas nāks gados, kuri ir mūsu paaudzes apritē.

Nemaz nav nejaušība, ka te sākotnēji skanējusi norvēģu valoda, līdztekus — vācu, angļu un krievu valoda, patlaban — spāņu valoda, bet direktors matemātiķis Jānis Endele ir nešaubīgi pārliecināts, ka ģimnāzijas statusam piederas arī latīņu valoda.

Viņaprāt, vislielākais kapitāls ir pedagogi un viņu audzēkņi. Jā, te ir patlaban 29 skolotāji un seši amatu savienotājpedagogi. To vidū arī tie, kuri ar Jāni Endeli ir kopā no paša sākuma: Austra Dika, mācību pārzine, Laima Pērkone, “latviete”, Maija Sīle, angļu valodas zinātāja, Gundars Gailītis, fiziķis, Viktorija Sīviņa, mājturībniece, ķīmiķis Arnis Andersons un fizkultūrietis Alnis Kalniņš.

Galvenokārt — trīssimt Draudzīgā aicinājuma ģimnāzijas audzēkņu, kas ir cerību cerība, domājot arī par to, kas turpmāk notiks vidusskolai pielāgotajā sākotnējā bērnudārza ēkā Pūces ielā. Katru gadu uzvarēdami dažādos konkursos, četri līdz seši ģimnāzijas audzēkņi mācās ārzemju koledžās, tādējādi nesot Latvijas vārdu tālu pasaulē. No Pūces ielas — pasaulē. Izsenis pūce simbolizējusi gudrību un atjautu, apķērību un izmaņu.

Nemaz nav nejaušība, ka Draudzīgā aicinājuma gadskārtā Cēsīs izteikuši vēlēšanos būt klāt Ķīnas Tautas Republikas vēstniecības darbinieki, kas oficiāli ģimnāzijai nodos savas valsts dāvinājumu — klasi ar 12 datoriem. Jo aicinājums nav tikai vārds.

“Latvijas Vēstnesis” no savas puses dāvina Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijai visu līdzšinējo Latvijas Republikas likumu, līgumu un citu normātīvo aktu kopizedevumu sējumus par 1994. un 1995. gadu.

Mintauts Ģeibaks,

“LV” īpašu uzdevumu redaktors

Foto: Dainis Saulītis,

Cēsu rajona avīzes “Druva”

fotokorespondents

Pie skolotāju darba galda

Bibliotēkā, kur visas grāmatas dāvinājuši Draudzīgā aicinājuma atbalstītāji