INTERVIJAS. Preses konferences

Top Latvijas tēls Zviedrijā un Dānijā

Ministrs Vilis Krištopans:

Aizvakar, 27. janvārī, Satiksmes ministrijā notika preses konference, kurā ministrs Vilis Krištopans atbildēja uz žurnālistu jautājumiem par Zviedrijas darba vizītes rezultātiem. Kā jau informējis “Latvijas Vēstnesis”, Latvijas satiksmes ministrs pagājušajā nedēļā piedalījās seminārā par investīciju iespējām Latvijā. Vienlaikus viņš risinājis jautājumu arī par prāmju satiksmes iespējām starp Stokholmu un Rīgu.

Semināru Vilis Krištopans novērtēja ļoti atzinīgi. Par semināra gaitu lielu interesi izrādījuši zviedru uzņēmēji. Seminārā piedalījušies vairāk nekā 150 dalībnieki. Kā izteicās ministrs, tas bijis veiksmīgs Latvijas tēla veidošanas pasākums. Zviedri pauduši viedokli, ka vienā dienā par Latviju uzzinājuši vairāk nekā pēdējos piecos gados. Personīgi pats ministrs nolasījis plašu referātu par Latvijas valdības realizēto tranzītpolitiku, ostu un dzelzceļa pakalpojumu iespējām. Latvijas puse tikusi informēta par Norčēpingas uzņēmēju interesi izveidot kravas prāmju satiksmi ar Ventspili. “Ja iegūtā informācija apstiprināsies un kravu apjomi būs pietiekami, tad es personiski izdarīšu visu, lai vilcienu sastāvus no Norčēpingas transportētu ar prāmjiem uz Ventspili,” teica ministrs. “Ventspilī vagonus pārliksim uz platākām sliedēm un sūtīsim tālāk. Tas ir ļoti interesants priekšlikums, turklāt zviedri ar mums nekonkurē. Viņi ir mūsu partneri.” Vilis Krištopans pastāstīja arī par semināru “Latvia–Efficient East–West Transit Gateway”, kas notiks 30. janvārī Kopenhāgenā.

Ministrs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Kā jūs tagad vērtējat iespēju atklāt prāmju satiksmi starp Stokholmu un Rīgu?

Vilis Krištopans: — Prāmju satiksme ir uzņēmējdarbība, kurai ir savi priekšnoteikumi. Viens no tiem ir tirgus analīzes pozitīvs iznākums. Man bija tikšanās ar rēderejas “Viking Line” un citu kompāniju vadību pirmajām personām. Šīs kompānijas operē ar mums milzīgiem kravu apjomiem. Piemēram, no Stokholmas uz Helsinkiem, no Stokholmas uz Turku satiksmi uztur vairāki prāmji dienā. Prāmis, kas atiet no Stokholmas uz Helsinkiem pulksten 9, spēj uzņemt 2 500 pasažieru, 480 automašīnu un apmēram 100 smagkravas mašīnu. Kaut ko tādu mēs vēl nevaram piedāvāt. Tāpēc viņiem tas ir liels biznesa risks. Mums tāda nav. Ar mazām investīcijām Rīgas pasažieru osta varētu nodrošināt 500 tūkstošus pasažieru gadā. Varbūt pat miljonu. Jautājumu par ostas nodevām esam atrisinājuši. Tās nebūs lielas. Likumdošana nerada šķēršļus. Taču visu izšķirs bezvīzu režīma ieviešana ar Zviedriju. Tikai tā varēs nodrošināt minēto pasažieru apjomu un pilnīgu komfortu. Tagad mūsu uzdevums apgādāt zviedru rēderejas ar pilnīgu informāciju. Zviedri katrā ziņā savā starpā vienosies, un es domāju, ka gada laikā vai pat ātrāk prāmju satiksme Stokholma–Rīga būs.

Jautājums: — Vai jūs īsi nevarētu pastāstīt par gaidāmo semināru Dānijā? Kāds ir tā mērķis?

Vilis Krištopans: — Tas ir kārtējais posms Latvijas tēla veidošanā ārzemēs, tranzīttēla pasniegšana Eiropas un pasaules tirgum. Semināra atklāšana ir uzticēta man. Tur būs liela izstāde, kurā atspoguļosim mūsu piedāvātos pakalpojumus un iespējas.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors

Latvija ir Baltijā, Baltija ir Eiropā

Ministrs Roberts Dilba:

Zemkopības ministrs Roberts Dilba no 16. līdz 19. janvārim bija komandējumā Berlīnē, kur piedalījās agroforuma “East — West” darbā un apmeklēja starptautisko lauksaimniecības izstādi “Zaļā nedēļa”, bet no 20. janvāra ministrs piedalījās konferencē “Cukura rūpniecība Viduseiropā un Austrumeiropā” Budapeštā. Tūlīt pēc atgriešanās Roberts Dilba ar “Latvijas Vēstnesi” labprāt dalījās iespaidos par šīm vizītēm:

— Būtiskākais bija tas, ka tikos ar saviem kolēģiem no citām valstīm — ne tikai oficiālajos pasākumos, bet arī neoficiālās sarunās. Tajās valdīja labvēlīga gaisotne, kas ir svarīgi, lai veidotos sadarbība nākotnē. Bija tikšanās ar Šlēsvigas — Holšteinas pavalsts lauksaimniecības ministru, ar Zemnieku savienības, kas ir sabiedriska organizācija, vadītājiem. Ar šīs pavalsts lauksaimniekiem jau līdz šim ir izveidojusies laba sadarbība, un mēs pārrunājām, kādos virzienos to turpmāk paplašināt. Nākamā tikšanās ar vācu kolēģiem varētu notikt Rīgā.

Svarīga tikšanās bija ar Vācijas lauksaimniecības ministru, kuru atkārtoti uzaicinājām viesoties Latvijā.

Neformāla, bet, manuprāt, svarīga bija tikšanās ar Krievijas lauksaimniecības ministru. Mēs viens otram atgādinājām, ka esam kaimiņi, un Krievijas lauksaimniecības ministrs izteica vēlmi satikties un sadarbības iespējas pārrunāt Maskavā.

Polijas lauksaimniecības ministrs neoficiālā sarunā izteica vēlmi visiem asociēto valstu ministriem rīkot tikšanos Varšavā, lai pārrunātu problēmas, saistītas ar iestāšanos Eiropas Savienībā, ar integrācijas jautājumiem. Mēs atbalstījām šo ieceri un ceram visā drīzumā satikties vēlreiz.

Tikos arī ar Čehijas, Lietuvas, Igaunijas un daudzu citu valstu lauksaimniecības ministriem.

Lietuvas pārstāvniecībā mēs — visu trīs Baltijas valstu lauksaimniecības ministri — vēlreiz pārrunājām brīvās tirdzniecības norisi starp mūsu valstīm ar lauksaimniecības precēm, kas vēl ir precizējama, lai veidotos veiksmīga lauksaimniecības politika. Runājām arī par problēmām, kas saistītas ar Eiropas Savienību, ar integrēšanos tajā.

Seminārā, kas notika foruma gaitā, daudzu Viduseiropas un Austrumeiropas asociēto valstu lauksaimniecības speciālisti stāstīja, kā norisinās integrācijas process, kādi ir sarežģījumi un kā tos varētu novērst. Ar runu uzstājās arī Eiropas Savienības lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers, kurš teica, ka normāla integrācijas procesa rezultātā asociētās valstis varētu tikt uzņemtas Eiropas Savienībā 2003. gadā. Viņš teica, ka tā nav tikai deklarācija, bet, lai iestātos ES, vajadzīgs nopietns darbs, ko diezin vai ātrākā laika posmā kāda asociētā valsts varētu paveikt. Un mums arī ir jābūt gataviem iekļauties šajā tirgū ne tikai kvalitātes un citu prasību ziņā, bet — pats galvenais — morālā ziņā. Mums jābūt pārliecinātiem, ka to tiešām gribam un spējam.

Kā janvāra sākumā tiekoties Rīgā ar Lietuvas un Igaunijas lauksaimniecības ministriem runājām, visās agroforumā notikušajās sarunās akcentējām, ka ir izveidota vienota Baltijas valstu ekonomiskā zona, ka mums ir kopīgs tirgus un sākam veidot arī vienotu lauksaimniecības atbalstpolitiku. Šī mūsu vienotā rīcība tika uzņemta ļoti atsaucīgi. Vērtējums bija negaidīti labs gan no Eiropas Savienības dalībvalstu, gan no asociēto valstu puses. Šī mūsu vienotā rīcība guva starptautisku atzinību.

— Vai Latvija šogad piedalījās starptautiskajā izstādē “Zaļā nedēļa”?

— Izstādē “Zaļā nedēļa” Latvijai bija neliels stends, kurā savu produkciju demonstrēja Rīgas piena kombināts. Produkcija guva lielu atsaucību, it īpaši mūsu saldējums. Izstādes apmeklētāji to degustēja un azartiski pirka, un mūsu ražotāji atskārta, ka produkcijas līdzi paņemts par maz. Nākamgad Latvijas stends noteikti jāveido plašāks, par to jādomā krietni vien ātrāk un jāpiedāvā plašāks produktu klāsts. Piemēram, mūsu rudzu maize, kuras iztādē vispār nebija, arī mūsu gardās smalkmaizītes.

— Kādi jautājumi tika pārrunāti konferencē Budapeštā?

— Galvenais, par ko tika runāts, bija cukurbiešu audzētāju un cukura ražotāju problēmas saistībā ar Eiropas Savienību. ES ir deklarējusi, kāda ir cukura rūpniecības attīstība un galvenās tendences. Viņi ļoti atbalsta šo nozari, kaut arī nākotnē atbalstpolitikai un cukura ievešanas tarifiem saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas norādījumiem līdz 2001. gadam vajadzētu krietni samazināties. Šīs prasības ir stingri jāievēro, un ES valstis neliedz, ka šis process rada lielas problēmas.

Asociētajām valstīm šīs problēmas ir savādākas: investīcijas, uzņēmumu modernizācija (dažādām īpašuma formām), ražošanas intensifikācija, galaprodukta pašizmaksas pazemināšana, valsts apgādāšana ar cukuru, robežas. Protams — konkurētspēja to valstu starpā, kuras ražo vairāk cukura, nekā spēj patērēt. Tie ir jautājumi, par kuriem notika debates un kas ir pietiekami sāpīgi visām postsociālisma valstīm. Savas problēmas ir arī tām asociētajām valstīm, kurām, tāpat kā mums, ir līgums ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Konferencē mēs šos jautājumus pārrunājām, tāpat arī mēģinājām konceptuāli ieskicēt šīs nozares attīstību, lai spētu konkurēt Eiropas tirgū.

Arī konferencē mēs uzsvērām, ka Baltijā ir izveidota vienota ekonomiskā zona un ka nākotnē mēs centīsimies lauksaimniecības un arī cukura rūpniecības atbalstpolitikas jautājumus risināt kopīgi. Līdzīgi kā Berlīnē, arī šeit mūsu kopīgais tirgus rada labvēlīgas atsauksmes un interesi.

— Paldies par sarunu!

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore