Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par sapulcēm, gājieniem un piketiem

I nodaļa. Tiesības organizēt sapulces, gājienus un piketus, kā arī piedalīties tajos

1.pants. (1) Valsts garantētās miermīlīgās pulcēšanās brīvības izpausmes ir sapulces, gājieni un piketi.

(2) Sapulce ir organizēta pulcēšanās nolūkā tikties ar cilvēkiem un izteikt kādas idejas un viedokļus. Sanāksme, mītiņš vai citāda tamlīdzīga pulcēšanās šā likuma izpratnē pielīdzināma sapulcei.

(3) Gājiens ir organizēta pārvietošanās pa ceļiem, ielām, laukumiem, ietvēm vai citām satiksmei izbūvētām teritorijām nolūkā izteikt kādas idejas un viedokļus. Demonstrācija, procesija vai citāda tamlīdzīga pārvietošanās šā likuma izpratnē pielīdzināma gājienam.

(4) Pikets ir pasākums, kura laikā viens vai vairāki cilvēki publiskā vietā ar plakātiem, lozungiem vai transparentiem pauž kādas idejas un viedokļus, bet kura gaitā netiek teiktas runas.

2.pants. Šis likums neattiecas uz:

1) reklāmas un izklaides pasākumiem, ko rīko uzņēmumi (uzņēmēj-

sabiedrības) savās vai īrētās (nomātās) telpās vai teritorijās;

2) likumā noteiktajā kārtībā reģistrēto reliģisko organizāciju rīkotiem

pasākumiem baznīcās, lūgšanu namos, kapsētās, uz baznīcai pie-

derošiem zemes gabaliem vai citās šim nolūkam paredzētās vietās;

3) izrādēm, koncertiem, sporta sacensībām un citiem līdzīgiem pa-

sākumiem šim nolūkam paredzētās vietās;

4) pasākumiem, kurus rīko privātpersonas ārpus sabiedriskām vietām

izklaidei, svinībām vai citādiem privāta rakstura mērķiem;

5) bēru ceremonijām.

3.pants. (1) Katram cilvēkam atbilstoši šim likumam ir tiesības organizēt miermīlīgas sapulces, gājienus un piketus, kā arī piedalīties tajos.

(2) Šo tiesību izmantošanu nedrīkst pakļaut nekādiem ierobežojumiem, izņemot tos, kas ir noteikti ar likumu un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un sabiedrības drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziegumus, aizsargātu sabiedrības veselību un tikumību, kā arī citu cilvēku tiesības un brīvības.

(3) Valsts ne tikai nodrošina pulcēšanās iespējas, bet arī gādā, lai pulcēšanās netiktu traucēta.

4.pants. Sapulces, gājiena un piketa organizators nevar būt persona, kas:

1) nav sasniegusi 18 gadu vecumu;

2) nav Latvijas pilsonis vai persona, kurai ir tiesības uz Latvijas Re-

publikas izdotu nepilsoņa pasi, vai arī persona, kurai ir izsniegta

pastāvīgās uzturēšanās atļauja;

3) cenšas izmantot minētos pasākumus tādu organizāciju mērķiem,

kuru darbība Latvijā ir aizliegta;

4) ir sodīta par tīšiem noziegumiem, ja sodāmība nav dzēsta vai

noņemta;

5) ir sodīta administratīvā kārtā par sapulču, gājienu un piketu orga-

nizēšanas vai norises kārtības pārkāpšanu vai arī par sabiedrisko

organizāciju darbības uzsākšanas vai izbeigšanas noteikumu pār-

kāpšanu;

6) atzīta par rīcības nespējīgu.

5.pants. (1) Sapulces, gājienus un piketus ir tiesīgas rīkot arī Latvijas Republikā likumā noteiktajā kārtībā reģistrētās juridiskās personas.

(2) Šajā gadījumā tās nosaka vienu vai vairākus pasākuma atbildīgos organizatorus (turpmāk — organizators), kuriem jāatbilst šā likuma 4.panta prasībām.

6.pants. Organizators ir atbildīgs par šā likuma ievērošanu sapulču, gājienu un piketu laikā.

II nodaļa. Vispārīgie noteikumi

7.pants. (1) Sapulces var rīkot gan telpās, gan arī ārpus tām.

(2) Sapulces var būt atklātas un slēgtas.

(3) Atklātās sapulcēs ir tiesīgi piedalīties visi, kas to vēlas, arī masu saziņas līdzekļu pārstāvji. Ierobežojumus var noteikt vienīgi sakarā ar sapulcēm izmantojamo telpu vai teritoriju platību.

(4) Slēgtās sapulcēs var piedalīties tikai to organizatora uzaicinātas personas. Slēgtas sapulces var rīkot tikai tādās vietās, kuras šīs sapulces norises laikā nav sabiedriskā lietošanā.

8.pants. Pulcēšanās vieta un gājiena maršruts jāizraugās tā, lai pēc iespējas mazāk traucētu transporta kustību.

9.pants. (1) Sapulces un piketus aizliegts rīkot tuvāk par 50 metriem no Valsts prezidenta rezidences, Saeimas, Ministru kabineta, tiesām, prokuratūras un ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ēkām. Sapulču un piketu rīkošanai šo ēku tuvumā attiecīgās institūcijas, izņemot diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, var ierādīt īpašas vietas arī tuvāk par 50 metriem.

(2) Sapulču, gājienu un piketu laikā ir jānodrošina brīva pieeja un piebraukšana valsts un pašvaldību iestādēm, kuru tuvumā notiek attiecīgie pasākumi.

(3) Sapulces, gājienus un piketus nedrīkst rīkot privātā īpašumā esošās ēkās vai uz privātā īpašumā vai privātā lietošanā esošiem zemes gabaliem bez to īpašnieku vai pārvaldnieku rakstveida piekrišanas.

10.pants. (1) Sapulču, gājienu un piketu laikā ir jāievēro normatīvie akti, kas reglamentē sabiedrisko kārtību.

(2) Minēto pasākumu laikā aizliegts vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, sludināt vardarbību, nacionālo un rasu naidu, klaju fašisma vai komunisma ideoloģiju, veikt kara propagandu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus.

11.pants. Sapulces, gājiena un piketa dalībniekam šo pasākumu laikā ir aizliegts:

1) turēt pie sevis ieročus vai citus priekšmetus, kas pēc sava rak-

stura ir paredzēti vai var tikt piemēroti miesas bojājumu nodarī-

šanai cilvēkiem vai mantas bojāšanai;

2) būt apgādātam ar pasīvās aizsardzības līdzekļiem (ķiveri, kasku,

bruņuvesti u.tml.);

3) slēpt savu seju zem maskas;

4) tērpties formas tērpā vai tam līdzīgā tērpā, lai paustu noteiktus

politiskos uzskatus;

5) izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un fašistiskās Vācijas karogus,

ģerboņus un himnas;

6) veikt darbības, kas ir pretrunā ar tikumību;

7) rīkoties tādā veidā, kas rada draudus sapulces, gājiena vai piketa

dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai.

(2) Pasākuma organizatoram un dalībniekiem aizliegts nogādāt pasākuma norises vietā priekšmetus, kas minēti šā panta pirmās daļas 1., 2. un 5.punktā, kā arī turēt tos pie personām vai transporta līdzekļos, kas atrodas tuvāk par 500 metriem no pasākuma norises vietas.

III nodaļa. Pieteikumu iesniegšana

12.pants. (1) Sapulču, gājienu un piketu sarīkošanai, ja tie atbilst šā likuma prasībām, nav nepieciešama valsts vai pašvaldību iestāžu atļauja.

(2) Par sapulces, gājiena un piketa rīkošanu organizatoram ir jāiesniedz pieteikums tās pilsētas vai pagasta pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā ir paredzēts attiecīgais pasākums. Ja pasākums notiek vairāku pagastu vai pilsētu pašvaldību administratīvajā teritorijā, pieteikums iesniedzams visām attiecīgajām pašvaldībām. Pieteikuma noraksts vienlaikus nosūtāms arī vietējai valsts policijas iestādei.

(3) Pieteikums ir jāiesniedz ne vēlāk kā trīs darba dienas pirms attiecīgā pasākuma norises, bet, ja pasākums ir saistīts ar transporta kustības traucējumiem, — ne vēlāk kā septiņas darba dienas iepriekš.

(4) Pieteikumus, kas iesniegti, neievērojot šo termiņu, pašvaldība ir tiesīga neizskatīt.

(5) Par pieteikuma iesniegšanas laiku pašvaldības darbinieki izdara atzīmi uz pieteikuma eksemplāra, kas paliek pie iesniedzēja.

13.pants. (1) Pieteikums nav jāiesniedz par:

1) slēgtām sapulcēm;

2) piketiem, kuri netiek organizēti vai publiski izsludināti;

3) sapulcēm un gājieniem, kurus rīko valsts iestādes, kā arī pašvaldības;

4) sapulcēm, kuras rīko Saeimas vai pašvaldību deputāti un depu-

tātu kandidāti, lai tiktos ar vēlētājiem;

5) sapulcēm, kuras rīko arodbiedrības darbavietu telpās vai teritorijā,

kā arī īrētās telpās.

(2) Jebkurā gadījumā pieteikums iesniedzams, ja sapulce, gājiens vai pikets traucē transporta kustību.

14.pants. (1) Pieteikumā norādāms:

1) pasākuma veids (sapulce, gājiens, pikets);

2) pasākuma mērķis;

3) pasākuma datums, sākuma un beigu laiks;

4) sapulces vai piketa vieta, gājiena maršruts;

5) plānotais dalībnieku skaits;

6) kāds atbalsts tiek lūgts no pašvaldības un policijas, lai sekmētu

pasākuma netraucētu norisi;

7) organizators (viens vai vairāki);

8) pasākuma vadītājs;

9) pasākuma vadītāja palīgi, kā arī kārtības uzturētāji.

(2) Iesniedzot pieteikumu, fiziskā persona uzrāda savu pasi, bet juridiskās personas pārstāvis uzrāda savu pasi un iesniedz juridiskās personas pilnvaru iesniegt pieteikumu.

(3) Visām pieteikumā minētajām personām jānorāda vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajām personām — pilns nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs.

(4) Par pasākuma vadītāju, viņa palīgiem un kārtības uzturētājiem var būt tikai pilngadīgas un rīcībspējīgas personas — Latvijas pilsoņi vai personas, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi, kā arī personas, kurām ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja.

(5) Ja plānotais pasākuma dalībnieku skaits pārsniedz simtu, pasākuma vadītājam ir nepieciešami vismaz divi palīgi.

(6) Kārtības uzturētāju skaitu nosaka organizators ar tādu aprēķinu, lai viņi spētu nodrošināt pasākuma mierīgu un organizētu norisi. Jebkurā gadījumā jābūt ne mazāk par diviem kārtības uzturētājiem uz katriem simt dalībniekiem. Organizators ir tiesīgs arī pēc pieteikuma iesniegšanas nomainīt atsevišķus kārtības uzturētājus vai palielināt to skaitu.

(7) Organizators kārtības uzturēšanai var pieaicināt licencētu apsardzes firmu. Šajā gadījumā kārtības uzturētāju skaitu nosaka šī firma un ziņas par tiem nav jānorāda pieteikumā.

(8) Pasākuma vadītājs un viņa palīgi vienlaikus ar pieteikumu iesniedz paziņojumu, ka viņi uzņemas atbildību par šā likuma ievērošanu pasākuma laikā.

15.pants. (1) Pieteikumu par sapulces, gājiena vai piketa rīkošanu izskata attiecīgās pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota pašvaldības amatpersona (turpmāk — pašvaldības amatpersona) triju dienu laikā, bet ne vēlāk kā 48 stundas pirms pasākuma sākuma.

(2) Par izskatīšanas laiku paziņo organizatoram. Ja nepieciešams, izskatīšanā pieaicina policijas un citu ieinteresēto organizāciju pārstāvjus.

(3) Pieteikumu izskatot, pašvaldības amatpersona pārliecinās, vai:

1) organizators ir ievērojis visas šā likuma prasības;

2) pasākums netraucēs citus pasākumus, par kuriem pieteikumi ir

iesniegti jau iepriekš;

3) pasākuma rīkošana paredzētajā laikā un vietā neradīs būtiskus

transporta kustības traucējumus, neapdraudēs sabiedrisko drošību

vai sabiedrisko kārtību.

(4) Ja pašvaldības amatpersona konstatē, ka pieteiktā sapulce, gājiens vai pikets atbilst likuma prasībām, tā nekavējoties izsniedz organizatoram izziņu, kas apliecina, ka pašvaldībai nav iebildumu pret pasākuma rīkošanu, un veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu pasākuma netraucētu norisi. Izziņā tiek norādīts pasākuma veids, laiks, vieta, vadītājs un viņa palīgi.

(5) Ja organizators nav ievērojis šā likuma prasības, kā arī ja pasākums var apdraudēt valsts un sabiedrisko drošību, sabiedrības veselību un tikumību, kā arī citu cilvēku tiesības un brīvības, izraisīt nekārtības vai noziegumus, pašvaldības amatpersona nekavējoties izsniedz organizatoram motivētu rakstveida atteikumu. Organizatoram ir tiesības novērst norādītos trūkumus un iesniegt jaunu pieteikumu šā likuma 14.pantā noteiktajā kārtībā.

(6) Ja pašvaldības amatpersona uzskata, ka pasākums nevar notikt pieteikumā norādītajā laikā vai vietā, tā var piedāvāt citu laiku un vietu. Ja organizators piekrīt piedāvātajam laikam un vietai, viņam nekavējoties izsniedz izziņu, kas apliecina, ka pašvaldībai nav iebildumu pret pasākuma rīkošanu. Ja organizators nepiekrīt piedāvātajam laikam un vietai, viņam izsniedz motivētu rakstveida atteikumu.

16.pants. Pasākumu rīkot nedrīkst, ja organizatoram nav izsniegta izziņa, kas apliecina, ka pašvaldībai nav iebildumu pret pasākuma rīkošanu.

17.pants. Pašvaldības amatpersonas izsniegto rakstveida atteikumu var pārsūdzēt tiesā. Tāpat tiesā var pārsūdzēt pašvaldības amatpersonas rīcību, ja tā neizskata pieteikumus šā likuma 15.panta noteiktajā laikā un kārtībā. Tiesa izskata šīs lietas triju dienu laikā Latvijas Civilprocesa kodeksa 24-A nodaļā paredzētajā kārtībā.

IV nodaļa. Sapulces, gājiena un piketa norise

18.pants. (1) Sapulci, gājienu un piketu nedrīkst uzsākt pirms pieteiktā laika.

(2) Minēto pasākumu drīkst sākt tikai tad, ja ir ieradušies pieteikumā norādītais pasākuma vadītājs, viņa palīgi un kārtības uzturētāji pietiekamā skaitā.

(3) Pasākuma vadītājam ir jābūt klāt pašvaldības amatpersonas izsniegtajai izziņai, kas apliecina, ka pašvaldībai nav iebildumu pret pasākuma rīkošanu, un pēc pašvaldības pārstāvja vai policijas darbinieka pieprasījuma tā jāuzrāda.

(4) Kārtības uzturētājiem ir jābūt klāt pasākuma organizētāja izrakstītām apliecībām un pēc pašvaldības pārstāvja vai policijas darbinieka pieprasījuma tās jāuzrāda. Pasākuma laikā viņiem jānēsā roku apsēji vai citas labi saskatāmas pazīšanas zīmes.

19.pants. Sapulcēs, gājienos un piketos pastāv vārda un valodas brīvība.

20.pants. (1) Sapulces, gājiena vai piketa vadītājs un viņa palīgi atbild par šā likuma noteikumu ievērošanu un par kārtības uzturēšanu pasākuma laikā. Kārtības uzturēšanu viņi nodrošina gan personīgi, gan ar kārtības uzturētāju palīdzību.

(2) Pasākuma dalībniekam ir jāizvairās veikt darbības, kas varētu kavēt pasākuma mierīgu un organizētu norisi, kā arī jāpakļaujas pasākuma vadītāja, viņa palīgu, kārtības uzturētāju un policijas darbinieka norādījumiem.

(3) Sapulcē drīkst teikt runu tikai ar tās vadītāja vai viņa palīga atļauju.

21.pants. Atklātās sapulcēs, gājienos un piketos šā likuma noteikumu ievērošanu kontrolē pašvaldības pārstāvji, kā arī policijas darbinieki.

22.pants. Atklātu sapulču, gājienu un piketu laikā drīkst izdarīt audio un video ierakstus, fotografēt un filmēt.

23.pants. (1) Ja sapulcē, gājienā vai piketā tā dalībnieki pārkāpj šā likuma noteikumus un nepakļaujas pasākuma vadītāja, viņa palīgu vai kārtības uzturētāju norādījumiem, vadītājs vai nu paziņo pasākumu par slēgtu, vai griežas pie policijas darbinieka vai pašvaldības pārstāvja ar lūgumu atjaunot kārtību.

(2) Ja pasākuma dalībnieki nepakļaujas policijas darbinieka vai pašvaldības pārstāvja norādījumiem par šā likuma prasību ievērošanu, policijas darbinieks vai pašvaldības pārstāvis paziņo pasākumu par slēgtu un pieprasa, lai tā dalībnieki nekavējoties atstāj pasākuma vietu.

24.pants. Policija nepieļauj tādas sapulces, gājienus un piketus, kas organizēti, neievērojot šā likuma prasības.

V nodaļa. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu

25.pants. Sapulču, gājienu un piketu organizators, vadītājs un viņa palīgi, kā arī pārējie dalībnieki par šā likuma noteikumu neievērošanu saucami pie likumā paredzētās atbildības.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 16.janvārī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 30.janvārī