Andris Šķēle uzaicināts veidot jaunu valdību

Vakar, 29.janvārī, pulksten 13.35 Rīgas pilī Andris Šķēle lakoniski pavēstīja preses pārstāvjiem, ka Valsts prezidents viņu uzaicinājis sastādīt jaunu Ministru kabinetu, un arī atbildēja uz dažiem jautājumiem.

Jautājums: — Kāda būs jaunās valdības galvenā atšķirība no līdzšinējās?

Andris Šķēle: — Būs zināmas prasības, kuras vajadzēs ievērot. Līdz ar to acīmredzot ne visas frakcijas, kas šobrīd atbalsta valdību, varēs to turpināt darīt. Gribētu, lai finansu ministra izvēle paliktu mans jautājums. Par pārējo, es domāju, mēs ar partijām aprunāsimies.

Jautājums: — Kuras frakcijas nevarētu palikt valdībā?

Andris Šķēle: — Domāju, ka diezgan regulāri pretēji valdības viedoklim ir darbojusies Vienības partija.

Jautājums: — Cik ilgā laikā cerat izveidot jauno valdību?

Andris Šķēle: — Domāju, ka tas būs grūts uzdevums, jo jau šajās aptuveni desmit dienās, kopš demisionēju, vairāk tika runāts par kaut kādām krēslu lietām, nevis par tiem uzdevumiem, kas būtu veicami. Tā ka nebūs viegls šis valdības sastādīšanas posms.

Jautājums: — Vai jaunās valdības programma būtiski atšķirsies no iepriekšējās?

Andris Šķēle: — Nekādā ziņā. Vēl precīzāk būs jādefinē uzdevumi un darāmais.

Jautājums: — Vai varat mazliet konkretizēt to stingrāko režīmu?

Andris Šķēle: — Vēlāk pastāstīšu.

Jautājums: — Uz cik Saeimas deputātu atbalstu jaunajai valdībai cerat?

Andris Šķēle: — Sešdesmit.

Pēc tam savā darba kabinetā žurnālistus uzrunāja Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

— Pirms dažām minūtēm es parakstīju dokumentu, kura vienu eksemplāru nosūtīju Saeimai, bet otru iesniedzu Ministru kabinetam. Tajā teikts, ka esmu nominējis Šķēles kungu Ministru prezidenta amatam. Pie šāda slēdziena es nonācu pēc sarunām ar visām partijām, kas pārstāvētas Saeimā. Uzskatu, ka šo sarunu rezultātā lielākā daļa partiju ir gatavas atbalstīt Šķēles kungu. Tajā pašā laikā man bija divas tikšanās ar otru pretendentu — Krasta kungu. Tas man bija patīkams atklājums — cilvēks, kas precīzi orientējas mūsu valsts ekonomikā. Atbalsta to darbības programmu, pie kuras valdība līdz šim ir strādājusi. Domāju, ka Krasta kungs arī ir cienīgs būt Ministru prezidenta amatā. Šajā gadījumā viņam varbūt vienīgi pietrūka tā atbalsta, kas sarunās ar partijām un frakcijām bija Šķēles kungam. Šķēles kungam ir lielāks atbalsts.

Ir vēl viens motīvs, ko es nevaru pārliecinoši argumentēt, bet man ir sajūta, ka, izvirzot Šķēles kunga kandidatūru, par darbošanos pozīcijā vienosies trīs lielākās frakcijas — “Latvijas ceļš”, “Saimnieks” un “Tēvzemei un Brīvībai”. Tā ir mana iekšējā izjūta, un varbūt tie ir secinājumi, kādus esmu izdarījis, ar tām tiekoties.

Es un Šķēles kungs pārrunājām galvenās programmatiskās nostādnes, ļoti daudz laika veltot sociālajiem jautājumiem, kas risināmi, īstenojot tās reformas, kas jau ir iesāktas. Nedomāju, ka Ministru kabineta sastāvs kardināli mainīsies. Taču sarunas gaitā mēs pievērsāmies arī tām reorganizācijām, kas varētu notikt Ministru kabinetā. Bet tie jau ir Ministru prezidenta pienākumi un viņa atbildība. Un es tur nekādā veidā nedomāju iejaukties. Iespējams, varētu būt runa par aizsardzības ministru un ārlietu ministru, ar kuriem Valsts prezidents ciešāk sadarbojas un ar kuriem kopīgi risināmi daudzi jautājumi. Saglabājama ciešāka Valsts prezidenta sadarbība ar ārlietu un aizsardzības resora vadītājiem, jo saskaņā ar Satversmi Valsts prezidentam jāreprezentē valsts starptautiski, kā arī jāveic valsts bruņoto spēku augstākā vadoņa pienākumi.

Jautājums: — Pirms dažām dienām jūs, prezidenta kungs, teicāt, ka pirms kandidāta izraudzīšanas jūs gribat līdz galam noskaidrot visas cēloņsakarības, kas saistītas ar Andra Šķēles demisiju. Vai šobrīd jums tās ir skaidras? Un kādas tās ir?

Guntis Ulmanis: — Jā, mēs ļoti daudz par tām runājām. Cēloņsakarībās primārais nav aizvainojums ne no Valsts prezidenta, ne no parlamenta puses. Manuprāt, aizvadītā gada laikā parlaments visos principiālajos jautājumos ir pieņēmis lēmumus, kas atbilst Ministru kabineta izvirzītajām prasībām. Par to jūs paši varat pārliecināties. Domāju, ka, lai gūtu pilnīgāku skaidrību par demisijas cēloņiem, jums būtu jāuzdod jautājumi Šķēles kungam pašam. Šie iemesli varētu būt Šķēles kunga vēlēšanās reorganizēt Ministru kabinetu, izvirzīt augstākas prasības partijām un reizē ar to arī frakcijām un nomainīt daļu ministru, lai dažviet grozītu līdzšinējo kārtību, lai paātrinātu reformu attīstību un ar lielāku pārliecību realizētu tās idejas, ko Ministru kabinets iecerējis īstenot. Tā ir pamatnostādne, un tas ir pamatjautājums. Tie iemesli jeb iegansti, kas bija minēti paziņojumā par demisiju, manuprāt, patiešām ir tikai iegansti, bet cēloņi jau slēpjas pašā Ministru kabineta, frakciju un partiju darbībā. Domāju, ka, ja ne šoreiz, tad dažus mēnešus agrāk vai vēlāk šis process vienalga būtu noticis. Tādas ir manas domas pēc tā, ko esam pārrunājuši.

Jautājums: — Vai, jūsuprāt, ir spējīgas vienoties Saeimas lielākās frakcijas?

Guntis Ulmanis: — Tas varbūt ir vissmagākais jautājums. Jo katrā frakcijā es sastapu arī cilvēkus, kam ir atšķirīga nostāja no partijas kopējā viedokļa. Esmu izteicies, ka partijām jāpadara savas programmatiskās nostādnes daudz stingrākas, daudz motivētākas. Droši vien valdības sastādīšanas procesā arī jaunais Ministru prezidents no tām to prasīs. Jūsu jautājums, protams, uzvedina uz vēl vienu argumentu — kāpēc šī demisija notika tagad un ne agrāk vai vēlāk.

Jautājums: — Kas varētu turpmāk būt aizsardzības ministrs un ārlietu ministrs?

Guntis Ulmanis: — Mēs nerunājām par šīm lietām. Konkrētus uzvārdus nosauks Ministru prezidents, un var gadīties, ka man šajās lietās nemaz nebūs jāiejaucas.

Jautājums: — Vai jaunā modeļa valdība būs strādātspējīgāka?

Guntis Ulmanis: — Jā.

Jautājums: — Kurās ministrijās, jūsuprāt, visvairāk vajadzētu mainīt darbību?

Guntis Ulmanis: — Pievēršoties reformu attīstībai, kur galvenie momenti ir sociālās programmas, finansu sistēma ar muitu un Valsts ieņēmumu dienestu, izglītības un lauksaimniecības problēmas, ir jārunā par Ministru kabineta modeli kopumā. Tas kā komanda realizē visas šīs idejas un šīs reformas tādā veidā, lai tās viena otru netraucētu un nebremzētu, lai neradītu arī krīzes situāciju. Tāpēc es negribētu ne pazemināt, ne paaugstināt kādu no ministra posteņiem. Domāju, ka tagad galvenais uzdevums ir izveidot strādātvarošu, perspektīvu un enerģisku komandu. Tas ir pamatjautājums, par ko mēs jau runājām.

Jautājums: — Vai esat pārliecināts, ka visas trīs Saeimas lielās frakcijas atbalstīs Andra Šķēles kandidatūru?

Guntis Ulmanis: — Es savu pārliecību nevaru izteikt. Es varu izteikt tikai savas izjūtas, ka tā tas varētu notikt.

Jautājums: — Vai esat sagatavojies uz to, ka kāda no lielajām frakcijām Saeimā varētu neatbalstīt Šķēles kunga kandidatūru un līdz ar to rastos problēmas?

Guntis Ulmanis: — Ja kaut vai divas partijas vienojas, var izveidot pietiekami stabilu valdību. Un es neredzu, ka šīs problēmas varētu tikt pārnestas uz Saeimu.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un

valdības lietu redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"