MĒS VISI BALTIJĀ

Igaunijas Republikā

Par pirmsvēlēšanu apvienībām

Igaunijas Republikas parlaments (“Riigikogu”) nupat pēc nopietnām diskusijām ir nobalsojis pret Centra partijas iesniegto principiālo priekšlikumu turpmāk nepieļaut vēlēšanu apvienību jeb koalīciju piedalīšanos parlamenta vēlēšanās. Katra no “Riigikogu” frakcijām ir publiski paskaidrojusi savu atbalstošo vai noliedzošo nostāju attiecībā uz šo ierosinājumu. Lūk, šie dažādie viedokļi.

Būtiskā jaunieveduma iniciatori Centra partijas frakcijas deputāti balsojuši par savu priekšlikumu, uzskatot, ka jāpalielina partiju atbildība. Tāpēc priekšroka dodama atsevišķu partiju sarakstiem, nevis plašo koalīciju sarakstiem. Viņuprāt, vēlēšanu apvienības ir partiju vājuma pazīme. Ja partija piedalās parlamenta vēlēšanās, tai jābūt atbildīgai par savu ideju un savas programmas īstenojumu.

Zemnieku partijas frakcija no balsošanas atturējās, jo uzskata, ka tā varētu piedalīties vēlēšanās tiklab patstāvīgi, kā apvienībā ar citiem. Vēlēšanu likums esot jāpārskata kopumā — atsevišķs grozījums neko būtisku nedošot. Mazās partijas vispār nevar gūt virsroku vēlēšanās — uzvarēt var tikai spēcīgās partijas. Bet ar demokratiju esot tā — demokratiju nemitīgi demokratizējot, tā beigu beigās pārvēršas par anarhiju.

Arī Tēvzemes savienības frakcija no balsošanas atturējās, paužot viedokli, ka vēlēšanu apvienību līdzdalība vēlēšanās ir sabiedrības politiskās kultūras jautājums, kas risināms ne jau likumdošanas vai “roku izlaušanas” ceļā. Aizliedzot vēlēšanu apvienības, tiek likvidētas daudzas politiskās brīvības un manevrēšanas iespējas. Līdzsvaram vajadzētu būtiski atvieglot partiju veidošanos.

Mēreno jeb Moderātu frakcija balsoja par vēlēšanu apvienību aizliegumu, pamatojot savu nostāju ar partiju atbildības paaugstināšanas nepieciešamību. Līdzšinējā pieredze Igaunijā liecinot, ka aiz populistiskajiem vēlēšanu apvienību lozungiem un solījumiem vislabprātāk slēpjoties tieši tie, kas izpelnījušies asu kritiku. Citiem tādas vajadzības maskēties neesot.

Koalīcijas partijas frakcija balsojumā noraidīja Centra partijas priekšlikumu, uzskatot, ka šāds aizliegums nesekmēs Igaunijas politisko partiju attīstību. Tām jāattīstoties dabiskā veidā. Jebkurš aizliegums vai ierobežojums neesot pieļaujams. Vēlēšanu apvienības aizliedzot, ieguvējas būtu tikai lielās partijas, kas ir strukturējušās visas valsts mērogā, piemēram, Centra, Reformu un varbūt vēl kāda cita partija.

Tāpat Pensionāru un ģimeņu savienības frakcija, balsojot par līdzšinējo kārtību, ir paziņojusi, ka aizliegums būtu demokrātijas ierobežošana. Tas esot gluži dabiski, ja kāda partija ir atradusi programmas ziņā sev radniecīgu partiju un uzskata, ka kopīgs darbs labāk veiksies. Un tad nevar būt nekādu iebildumu pret pirmsvēlēšanu apvienības veidošanu.

Reformu partijas frakcija balsoja par Centra partijas priekšlikumu, uzskatot, ka politiskās vēlēšanu apvienības ir tāda Igaunijas demokratijas izpausme, kas “aptumšo” vēlētāju saikni ar reālajiem valsts pārvaldes procesiem. Partijas tiek dibinātas tādēļ, lai būtu alternatīva — jo skaidrāka ir alternatīva, jo vieglāka kļūst izvēle.

Lauku savienības frakcija savukārt bija pret aizliegumu partiju apvienībām piedalīties vēlēšanās. Frakcija esot par grozījumiem likumos tikai tādos gadījumos, ja ir pārliecināta, ka tie dos kādu labumu. Eksperimenti ar igauņu tautu neesot tas labākais risinājums. Frakcija uzskata, ka aizliegums būtu antidemokratisks, jo tas ierobežotu vēlēšanu brīvības principus, turklāt liegtu iespēju uzsākt kopīgu darbību pirms programmatiski līdzīgu partiju apvienošanās.

Progresistu partijas frakcija arī bija par atļauju veidot pirmsvēlēšanu apvienības. Ja, piemēram, Attīstības partija vēlētos sadarboties ar Centra partiju, tad, pieņemot šīs partijas ierosinātos grozījumus likumā, tas nebūtu iespējams. Pieņemot lēmumu par aizliegumu, ieguvējas, protams, būtu lielās partijas, kurām nav vajadzīga citu palīdzība.

Par Igaunijas vietu Baltijas reģionā

Kā uzskata Igaunijas Krājbankas valdes loceklis Arvo Koks, Baltijas reģiona jēdziens radies pēc Pirmā pasaules kara, kad izveidojās trīs patstāvīgas valstis. Laika posmā no 1940. līdz 1991.gadam šis jēdziens izplēnēja Padomju Savienības lielvalsts situācijā. Tagad ir citi apstākļi un jābūt skaidrībai par Igaunijas un tās kaimiņvalstu vietu.

Patlaban katras valsts attīstībā ir vērojamas atšķirības. Igaunijā, pēc speciālistu domām, ir liberālā saimniekošana — valdība ekonomikā neakcentē savas prioritātes, bet ļauj darboties speciālistiem. Iespējams, ka tieši tāpēc finansu krīze Igaunijā tika pārvarēta jau 1992.gadā.

Latvijā, pēc Arvo Koka domām, akcents likts uz brīvā tirgus ekonomiku, bet te vajāk tiek kontrolēta kapitāla izcelsme, ir bijusi vēlēšanās veidot starptautiska rakstura ekonomikas sistēmu, piesaistot Krieviskas izcelsmes kapitālu.

Lietuvā pašlaik vispopulārākā ir protekcionisma politika (subsīdijas un sociālie pabalsti).

Arī starptautiskajās organizācijās katrai Baltijas valstij ir atšķirīga nostāja, kas izriet no dažādajām interesēm ārējās tirdzniecības jomā. Pēdējā laikā sāk veidoties arī Baltijas jūras jeb Baltoskandināvijas ideja.

Pasaulē Baltijas valstis līdz šim uzskatīja par kopīgu reģionu. Par to liecina fakts, ka daudzas starptautiskās tirdzniecības organizācijas atklāj savas pārstāvniecības tikai vienā no valstīm, lai tādējādi lūkotu iespēju darboties visā reģionā.

Nav šaubu, ka Baltijas valstīm ir jāsadarbojas dabas resursu izmantošanas jomā. Pēdējā laikā ir pieredzēti “reņģu” un “naftas” kari. Būtiska ir arī transporta problēma, jo “Via Baltica” projekts neskar tikai Igauniju, Latviju vai Lietuvu atsevišķi. Ir svarīgi atzīt energoresursu optimālu sadali un tūrisma straujāku attīstību, kas radikāli ietekmētu visu triju valstu saimniecisko attīstību.

Igaunijas turpmākās ekonomiskās intensitātes interesēs ir maksimāli attīstīt tirdzniecību Baltijas jūras areālā. Tas attiecas ne tikai uz Skandināviju un ģeogrāfiski tuvākajām valstīm. Šajā ziņā būtiska ir arī līdzsvarota kuģniecība un tirdzniecība ar Krieviju. Jādomā par to, lai Baltijas valstis pasaulē nešaubīgi tiktu uzlūkotas par vienotu saimniecisku reģionu.

Kā izteicās Arvo Koks, Igaunijā dominē uzskats, ka tā it kā ir ekonomiski attīstītāka nekā Latvija un Lietuva, tālab daļa speciālistu domā, ka tai jānorobežojas no abām kaimiņvalstīm. Taču tas ir tuvredzīgs viedoklis, jo visā pasaulē vairāk attīstītās valstis dara visu, lai līderi palīdzētu saviem kaimiņiem.

Patlaban Igaunijā visstraujāk attīstās metālapstrāde, pārtikas ražošana, arī vieglā rūpniecība, īpaši šūšanas nozare, kur jau vērojams darbaroku trūkums. Mēs esam ieinteresēti intensīvi attīstīt šīs nozares arī turpmāk, lai, saskaņojot mūsu iespējas ar pārējām Baltijas valstīm, ieteiktu tām orientēties uz citām nozarēm, lai pēc tam savstarpēji kooperētos.

Pašlaik un arī tuvākajā nākotnē Igaunija īpaši ieinteresēta projekta “Via Baltica” projekta īstenošanā. No Ziemeļkrievijas un Pēterburgas uz Rietumiem var nokļūt bez Igaunijas starpniecības, taču igauņu interesēs ir padarīt šo projektu pievilcīgu ne tikai Somijai un Zviedrijai, bet arī Pēterburgai un tās apkārtnes novadiem.

Lai sakārtotu Baltijas valstu tirgu, vajadzētu vienkāršot muitas instanču procedūras un veidot kopīgu informācijas sistēmu par preču deklarēšanu uz Baltijas valstu robežām. Mūsu interesēs ir samazināt valūtas norēķina risku Baltijas valstu savstarpējo tirdzniecisko darījumu kopumā.

Par premjerministra apaļo gadskārtu

Igaunijas premjerministrs Tīts Vehi šī mēneša sākumā Domkalna pilī svinēja savu piecdesmito dzimšanas dienu. Izrādās, ka viņš ir gandrīz mūsu novadnieks, jo piedzimis Valgas apriņķī, pēc Tallinas Politehniskā institūta absolvēšanas dažādos inženiera amatos atkal strādājis savā dzimtajā novadā, pēc tam bijis transporta un komunikāciju ministrs, līdz 1995.gada martā ievēlēts Igaunijas Valsts sapulcē.

Kā vēstī Igaunijas prese, premjerministrs Tīts Vehi otrā dienā pēc savas zīmīgās jubilejas pieņēmis apsveicējus uz prāmja “Georgs Otss”. Tā bijusi privātpersonas Vehi godadiena ar 150 viesiem un galveno delikatesi — vēžiem. Žurnālisti izdibinājuši, ka visus izdevumus šajā gadskārtā sedzis pats premjers.

Par leģendārā ronīša zaudējumu

Tallinas zooloģiskajā dārzā miris daudzu apmeklētāju iecienītais pelēkais ronis Ambra. Sešpadsmit gadu laikā viņš bija kļuvis par publikas mīluli. Pēc sekcijas izrādījās, ka roņa kuņģī ir gandrīz 170 kilogrami monētu. Tur bija gan kapeikas, gan centi. Pārsvarā tomēr bijuši centi, tātad Ambras “barotāji” bijuši vietējie.

Parasti šādi roņi zooloģiskajos dārzos dzīvo līdz 30 gadiem, tālab tallinieši uzskata, ka tas nav tikai zoodārza zaudējums.

Par līdz šim nebijušiem kontaktiem

“Latvijas Vēstneša” redakcijā nokļuvis Lietuvas Republikas Seima oficiālā izdevuma, tātad arī mūsu brāļu tautas parlamenta preses izdevuma “Valstybes žinios” šī gada pirmais numurs.

Tā saturā — vairākas iedaļas. Izdevuma ievadā: Lietuvas un Latvijas valdības vienošanās par robežšķērsošanas punktiem, te pieminēta Priekule, Vaiņode, Reņģe, Meitene, Eglaine, Kurcums, Rucava, Ezere, Meitene, Grenstāle, Subate, Medumi un citas vietas, kas skar visu gana prāvo mūsu abu valstu robežu saskarsmi.

Par izdevuma ievirzi ļauj secināt tas, ka otrajā iedaļā ir iekļauti grozījumi likumā par 1996. gadā papildus privatizējamo objektu saraksta apstiprināšanu, grozījumi lēmumā par Lietuvas Republikas valsts karoga pacelšanas dienu, lēmums par Lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrijas funkciju noteikšanu, lēmums par kompensāciju Lietuvas Republikas neatkarības atgūšanas gaitā bojā gājušo personu ģimenēm, lēmums par viceministru darbības dienesta algām.

Šajā izdevumā publicēti arī grozījumi lēmumā par brīdinājuma uzrakstiem tabakas izstrādājumu iepakojuma faktūrām, lēmums par papildu funkcijām un vairāku struktūru nodošanu Vides aizsardzības ministraijai, kā arī grozījumi likumā par Valsts meža fonda izveidošanu un tā dabības turpmāko nolikumu.

Ir visai zīmīgi, ka “Valstybes žinios” šī gada pirmajā numurā publicēti arī Lietuvas banku, ministriju, departamentu un valdības iestāžu, kā arī citu valsts pārvaldes institūciju pieņemtie tiesību akti.

Lietuvas Republikā

Par Baltijas valstu sociālo lietu ministru tikšanos

Saskaņā ar iepriekš panākto vienošanos šodien un rīt Latvijā tiekas Igaunijas sociālo lietu ministre Tija Aro ( Tiiu Aro ) un Lietuvas sociālās drošības un darba lietu ministre Irēna Degutiene ( Irena Degutiene ).

Baltijas valstu sociālo jautājumu ministri paredzējuši pārrunāt brīvā darbaspēka kustību Baltijā, sociālās drošības tiesību aspektus, līdz šim noslēgto sociālās drošības līgumu realizēšanu.

Uzmanības lokā būs arī Baltijas valstu kopīgie projekti sociālās drošības jomā, pievēršoties Baltijas sociālās apdrošināšanas konferencei Zviedrijā, vasaras skolai “Sociālā drošība Eiropā”, Ziemeļvalstu mācību programmai Baltijas valstu speciālistiem NOPUS, turpmākajai sadarbībai jaunu projektu īstenošanā.

Latvijas speciālisti ir paredzējuši iepazīstināt savus kolēģus ar medicīnas, rehabilitācijas un ārstniecisko pakalpojumu iespējām šejienes apstākļos.

Triju valstu ministru lietišķās tikšanās laikā iecerēts parakstīt vienošanos par kārtību, kādā piemērojams līgums par sadarbību sociālās drošības jomā starp Igaunijas Republiku un Latvijas Republiku. Šāds līgums tika noslēgts 1996. gada 28. maijā. Paredzams, ka līdzīgu vienošanos Rīgā savstarpēji parakstīs arī Lietuva un Igaunija.

Ministru tikšanās programmā ir arī iepazīšanās ar reālo situāciju vienā no Latvijas novadiem — Cēsu apriņķa Līgatnes pagastā.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”

par Igauniju — Katrīna Ducmane,

par Lietuvu —Evija Liparte

un Baiba Krauze