DIPLOMĀTIJA

Valsts prezidents — pie valsts policijas vadītājiem

Vakar, 29.janvārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis piedalījās Valsts policijas iestāžu vadītāju gadskārtējā apspriedē, kuru atklāja ar uzrunu. Prezidents izteica gandarījumu par to, ka valstī samazinājies noziedzības līmenis, nostabilizējusies iekšlietu iestāžu darbinieku kadru politika un izveidojies profesionāls vadības kodols Iekšlietu ministrijā.

Uzrunā G.Ulmanis pieminēja pēdējā laika diskusiju un masu mediju rakstu aktualitāti jautājumā par morāli un atbildību: “Vienmēr kādam ir jābūt pirmajam, kas pasaka un ar savu personīgo piemēru apliecina, ka ikvienam jābūt godīgam vispirms pašam pret sevi. Valsts mērogā tiem jābūt vadošajiem politiķiem, ģimenēs — vecākiem, bet ikvienā darba vietā — vadītājam, darbaudzinātājam. Un policijā tam tā jābūt it īpaši.”

Valsts prezidents pievērsās arī tematam par korumpētības novēršanu Latvijā, par policijas darba prestižu, policistu profesionalitāti un izglītības līmeņa paaugstināšanas nepieciešamību.

Uzrunas noslēgumā Valsts prezidents darīja zināmu, ka ar V šķiras Triju Zvaigžņu

Par paveikto un darāmo —

kārtībai un drošībai

Vakar, 29. janvārī, Iekšlietu ministrijas konferenču zālē notika Valsts policijas gada pārskata apspriede, kurā piedalījās Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Latvijas ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš, iekšlietu ministrs Dainis Turlais, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis, Latvijas pilsētu un rajonu policijas pārvalžu priekšnieki un augsta ranga amatpersonas.

Apspriedes sākumā ar policijas darbiniekiem sasveicinājās un teica runu Valsts prezidents.

Pārskatu par Latvijas Valsts policijas 1996. gada darbu sniedza Valsts policijas priekšnieks policijas ģenerālis Aldis Lieljuksis. Viņš raksturoja kriminogēno situāciju Baltijas valstīs un Latvijā. Noziedzības līmenis Latvijā samazinājies par 2,4 procentiem, Igaunijā — par 10,5 procentiem. Turpretī Lietuvā noziedzības līmenis palielinājies par 11,9 procentiem. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas mūsu valstī ir visvairāk atklāto noziegumu — 44,2 procenti. Savukārt Lietuvā to ir 41,3 procenti, Igaunijā — 32,5 procenti. Tātad Baltijas valstīs cīņa ar noziedzību ir pastiprinājusies un policijas struktūru darbs ir kļuvis veiksmīgāks. Vērojama kriminogēnās situācijas stabilizācija.

Pavisam pagājušajā gadā Latvijā ir reģistrēti 38 205 noziegumi, kas ir par 936 noziegumiem mazāk nekā 1995. gadā. Kopā ar citiem iepriekšējos gados reģistrētajiem noziegumiem pagājušajā gadā ir atklāti 22 963 noziegumi. 1996. gadā ir izdarītas 256 tīšas slepkavības (par 25 mazāk nekā 1995. gadā), no tām atklātas 176 jeb 68,8 procenti. Diemžēl pagājušajā gadā Latvijā vērojama dažu smago noziegumu, piemēram, laupīšanu, skaita palielināšanās. 1996. gadā Latvijā reģistrēta 1031 laupīšana, izdarīti 18 935 smagie noziegumi. Ir samazinājies automašīnu zādzību skaits, turpretī par 90 gadījumiem pieaudzis ar narkotikām saistīto noziegumu skaits.

Kopumā 1996. gadā pie kriminālatbildības ir sauktas 17 180 personas. Mūsu valstī noziegumus galvenokārt izdara cilvēki, kas nekur nestrādā un nemācās, klaidoņi, kā arī agrāk tiesātie, recidīvisti. Noziedzības līmeni valstī ievērojami ietekmē alkoholisms, ekonomiskās grūtības, bezdarbs, it īpaši lauku rajonos un Latgales reģionā. Sociālo problēmu saasinājums ievērojami ietekmē arī nepilngadīgo un pusaudžu noziedzību, kas pakāpeniski pieaug. Turklāt noziegumus pastrādā arvien jaunāki cilvēki. 1996. gadā pie kriminālatbildības tika saukts apmēram 1000 pusaudžu, kas ir 14 līdz 15 gadus veci, no kuriem lielāka daļa nekur nestrādā un nemācās.

Runājot par policijas darba uzdevumiem tuvākajā nākotnē, A.Lieljuksis uzsvēra, ka jāturpina likumu sakārtošana, jāatjauno administratīvās uzraudzības sistēma, jāpilnveido profilakse (it īpaši darbā ar nepilngadīgajiem), jāuzlabo policijas patruļdienests sabiedriskās vietās un policijas operatīvās reaģēšanas iespējas, ierodoties notikuma vietā. Jāturpina sekmīgi uzsākta cīņa pret izspiešanu. A.Lieljuksis atzinīgi vērtēja Robežsardzes nodošanu Iekšlietu ministrijas pakļautībā, kas veiksmīgāk ļaušot apkarot kontrabandu, narkotisko vielu tranzītu un nelegālo imigrāciju.

Sanāksmē runāja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Viņš atzina, ka pagājušajā gadā Latvijā uzlabojusies policijas, prokuratūras un tiesu sadarbība. Pēdējā laikā vērojama iepriekšminēto institūciju saprašanās jautājumā par tiesnešu izvēlēto drošības līdzekļu pielietošanu un maiņu. Tieslietu ministrs uzsvēra, ka, ieviešot administratīvās uzraudzības sistēmu, tomēr nedrīkst mehāniski atjaunot to šīs sistēmas modeli, kas darbojās bijušajā Padomju Savienībā. Administratīvās sistēmas uzraudzībai jābūt tādai, lai tā nepārkāptu cilvēka tiesības.

Arī ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš teica runu, kurā pieskārās aktuāliem visu tiesību sargāšanas institūciju sadarbības jautājumiem, lai kopīgi aktīvāk vērstos pret noziedzību un veidotu tiesisku valsti. Ģenerālprokurors arī uzsvēra, ka cīņā ar noziedzību un aizdomās turēto personu vainas (vai nevainīguma) pakāpes noteikšanā plašāk jālieto t.s. “saīsinātais process”.

Sanāksmes pirmās daļas noslēgumā plašu Valsts policijas darba vērtējumu sniedza iekšlietu ministrs Dainis Turlais. Viņš konstatēja, ka diemžēl noziegumu līmenis joprojām ir augsts. Iekšlietu ministrs informēja par nepieciešamajām reformām, kas jāveic ministrijas sistēmā, lai tā atbilstu Eiropas Savienības valstu kritērijiem un Latvija varētu integrēties Eiropas Savienībā. D.Turlais izteicās, ka Iekšlietu ministrijai jābūt valsts izpildvaras iestādei. Ir jāpieņem politisks lēmums, lai izveidotu vienu valsts policiju (pievienojot tai pašvaldību policiju), kas nepakļaujas politisko partiju ambīcijām un atsevišķu politiķu interesēm.

Sanāksmes otrajā daļā tika apspriestas ar tiesību sargāšanas institūcijām un to darbu saistītās problēmas.

Viesturs Avots,

“LV” nozares redaktors ordeni apbalvots Valmieras rajona policijas nodaļas priekšnieks policijas pulkvedis Juris Kubuliņš. Slimības dēļ pulkvedis ordeni šodien saņemt nevarēja, taču tika sumināts ar aplausiem.

Valsts prezidenta preses dienests

Latvijas viesis —

Igaunijas ārlietu ministrs

Pie Saeimas priekšsēdētāja —

Turpinājums no 1.lpp.

A.Čepānis apliecināja Latvijas vēlmi sekmēt Baltijas valstu kopīgo stratēģisko mērķu sasniegšanu —proti, iespējami drīzu iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, kā arī izteica gandarījumu par Igaunijas panākumiem, kuri objektīvi veicina Rietumu pozitīvo attieksmi pret visu reģionu. Jaunu impulsu Baltijas integrācijai Eiropas un transatlantiskajās struktūrās varētu dot Baltijas asamblejas kartējā sesija šī gada pavasarī Pērnavā. Vienlaikus Saeimas priekšsēdētājs atzīmēja, ka, lai gan Igaunija ir pavirzījusies tālāk reformu īstenošanā un investīciju piesaistīšanā, Igaunijas un Latvijas ekonomiskās attīstības rādītāji ir visai tuvi. Tas veido noteiktu pamatu savstarpējo attiecību tālākai pilnveidošanai, un Latvija tajā ir visnotaļ ieinteresēta.

Sarunas gaitā divpusējo attiecību kontekstā tika pārrunātas attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī konsekvences, kādas izriet no Vācijas kanclera H.Kola nesenās tikšanās ar Krievijas prezidentu B.Jeļcinu.

Saeimas preses dienests

Preses konferencē

Divas dienas, 28. un 29. janvārī, Latvijā oficiālā vizītē uzturējās Igaunijas Republikas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess.

Savas vizītes laikā Igaunijas ārlietu ministrs tikās ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani, Saeimas priekšsēdētāju Alfredu Čepāni un ārlietu ministru Valdi Birkavu, apskatīja Vecrīgu un viesojās Igaunijas vēstniecībā. Sarunu laikā tika apspriesta abu valstu divpusējo attiecību attīstība, kā arī NATO paplašināšanās aspekti un citas starptautiskas aktualitātes. Vakar Ārlietu ministrijā notika Tomasa Hendrika Ilvesa un Valda Birkava preses konference, kurā abi ārlietu ministri izvērtēja nule notikušās sarunas un abu valstu divpusējo attiecību attīstību.

Uzrunājot žurnālistus, Tomass Hendriks Ilvess teica:

— Šī bija ļoti laba diena manā vizītē. Šī ir otrā oficiālā Igaunijas ārlietu ministra vizīte Latvijā. Man personīgi ir īpaša sajūta, jo mans vectēva brālis bija pēdējais Igaunijas ārlietu ministrs Latvijā 1940. gadā ,un viņš bija dzimis vietā, kas ir tikai deviņus kilometrus no Latvijas robežas. Tā ka man ir patīkami būt Latvijā — gan ģeogrāfiski , gan arī saistībā ar manām ģimenes saknēm.

Manas tikšanās Rīgā bijušas ļoti ražīgas, tajās tika skartas dažādas mūsu attiecību sfēras. Viena joma, kurā, es domāju, varētu daudz vēl darīt, ir mūsu divpusējo tirdzniecības attiecību attīstība, kā arī mūsu divpusējo attiecību attīstība kopumā. Piemēram, domāju, ka pirmais solis, attīstot kopīgu Baltijas tirgu, varētu būt kopēja tirgus radīšana starp Igauniju un Latviju. Un to veikt, manuprāt, iespējams ļoti drīz. Es domāju, ka tas būtu arī pirmais solis Baltijas valstu Muitas ūnijas izveidošanā.

Bet sāksim ar šo pirmo posmu mūsu divpusējās attiecībās. Kopējais tirgus būtu galvenais solis, kas jāveic Baltijas valstu sadarbības attīstīšanā. Mēs runājām arī par Baltijas valstu sadarbību, kas reāli jāīsteno dzīvē. Šī ideja bijusi pamesta novārtā valstu divpusējā sadarbībā. Tādēļ mums šim jautājumam jāpievērš lielāka uzmanība. Kopīgs Baltijas valstu tirgus būtu svarīgs solis ceļā uz Eiropas Savienību. Ceļā, kurā Igauniju ļoti atbalsta Latvija un kurā Igaunija tāpat atbalsta Latviju. Mēs apmainījāmies arī ar nolīguma akreditācijas rakstiem cilvēku sociālās nodrošināšanas jomā. Tas ir svarīgi, lai labāk sociāli nodrošinātu abu mūsu valstu iedzīvotājus. It īpaši tos, kas dzīvo robežas tuvumā, piemēram, Valgā un Valkā. Mēs pārrunājām arī citus jautājumus, tajā skaitā par mūsu robežu nostiprināšanu un citām sadarbības formām.

Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs žurnālistiem teica:

— Valstu attiecības sākas ar divpusējām attiecībām. Man šķiet, ka Baltija ir tas retais gadījums, kad valstu attiecības jau no pašiem sākumiem aizsākās gandrīz vai tikai ar trīspusējām attiecībām. Tādēļ jau arī agrāk kopā ar igauņu kolēģiem esam secinājuši, ka daudz intensīvāk jāatttīsta divpusējās attiecības. Tas ir ļoti svarīgi, un šī tikšanās ir apliecinājums tam. No šodien sasniegtā un pārrunātā mani sevišķi iepriecina ratifikācijas rakstu apmaiņa nolīgumā starp Latvijas Republikas un Igaunijas Republikas valdību par sadarbību sociālās drošības jomā. Pirms kāda laika, kad mēs vēl nebijām šo līgumu pabeiguši, teicu, ka man ir kauns rādīties Valkā, kamēr šis līgums nav parakstīts un kamēr mēs neesam apmainījušies ar ratifikācijas rakstiem. Tagad tas ir paveikts, un es 8. februārī varēšu doties uz Valku. Tas patiešām ir svarīgi, jo šis nolīgums ļauj nokārtot sociālās nodrošināšanas jautājumus pierobežas Valkas un Valgas iedzīvotājiem. Bet, protams, tam ir arī plašāka nozīme. Un es ļoti priecājos, ka mūsu sociālo jautājumu ministri tiekas šajās dienās, tūdaļ pēc ārlietu ministriem. Mēs pārrunājām iespējas padziļināt mūsu savstarpējās attiecības un saskaņot savu darbību, apkarojot organizēto noziedzību, uzlabojot robežkontroli un turpinot darbu pie vienotā Baltijas valstu tirgus un muitas. Un es esmu dziļi gandarīts par Ilvesa kunga aktivitāti tieši divpusēji aktivizēt mūsu iespēju veidot kopīgu tirgu. Pēc mūsu domām, ir ne tikai svarīgi paust vienotu gribu deklarācijās par vienotu tirgu un Muitas ūnijas izveidi, bet gan spert praktiskus soļus. Lai veiktos šī praktiskā darbība, nozīmīga būs tikšanās 6. februārī, kad Tallinā tiksies ministru prezidenti. Mēs runājām arī par to, ka jānosaka sfēras, kurās varam aktīvāk attīstīt tieši trīspusējo sadarbību. Turklāt tādā veidā, lai tās nebūtu deklarācijas, bet gan praktiskas lietas, kas mūs tuvina gan Ziemeļatlantijas aliansei, gan Eiropas Savienībai. Es ceru, ka 6. februārī abas puses varēs parakstīt arī Latvijas un Igaunijas valdību līgumu par sadarbību zvejniecības jomā. Mēs priecājamies par Igaunijas sasniegumiem. Mēs atbalstīsim Igauniju tās centienos mūsu kopējo stratēģisko mērķu sasniegšanai. Bet es arī brīdināju, lai igauņi sadarbībā ar mums ir uzmanīgi, jo mūsu rādītāji dažviet apsteidz Igaunijas rādītājus. Dažviet tie ir labāki nekā Igaunijai. Bet tieši šī veselīgā konkurence, man šķiet, mūs novedīs pie ātrākas mērķa sasniegšanas.

Žurnālistu jautājumus ievadīja "Latvijas Vēstneša " pārstāvja lūgums Igaunijas ārlietu ministram īsi komentēt pašreizējās Igaunijas un Krievijas attiecības robežlīguma problēmas kontekstā.

Tomass Hendriks Ilvess:

— Igaunijai ar Krieviju sarunas par robežlīgumu notiek četrus gadus. Mēs jau sasniedzām vienošanos — Krievijas puse piekrita mūsu priekšlikumam. Bet tad pēkšņi viņi mainīja savu viedokli, kaut gan parasti tā pēc lēmuma pieņemšanas netiek darīts. Tagad ceram, ka viņi savu viedokli mainīs vēlreiz. Es teiktu, ka mēs patiešām esam daudz darījuši, lai panāktu šī robežlīguma parakstīšanu ar Krieviju. Jo mēs esam saņēmuši ļoti skaidrus mājienus, ka, lai tiktu uzņemti Eiropas Savienībā, nepieciešams ļoti skaidrs robežjautājuma atrisinājums. Tādējādi mums bijušas ilgas sarunas par šo robežlīgumu. Es gribētu teikt, ka Eiropas Savienība ļoti augstu vērtē mūsu centienus šajā jomā. Un ne vien Igaunija, bet arī Eiropas Savienība un, domāju, arī Latvija gaida, lai Krievija beidzot parakstītu šo līgumu.

Atbildot "Neatkarīgās Rīta Avīzes" pārstāvim par Igaunijas centieniem ieviest bezvīzu režīmu ar Zviedriju un citām ziemeļvalstīm, Tomass Hendrikss Ilvess teica, ka situācija ar ziemeļvalstīm ir visai dažāda. Piemēram, ir ļoti intensīva satiksme starp Igauniju un Somiju, tāpēc šāda bezvīzu režīma panākšana būtu aktuāla. Taču, no otras puses, pastāv bažas par iespēju kontrolēt lielo ceļotāju plūsmu. Bezvīzu režīma ieviešanai ar ziemeļvalstīm nepieciešams arī ratificēt ANO Bēgļu konvenciju. Igaunija paredzējusi minēto ANO konvenciju drīz ratificēt. Līdz ar to Igaunija, pēc ministra Ilvesa domām, straujāk tuvosies bezvīzu režīma panākšanai ar ziemeļvalstīm.

Atbildot uz vācu žurnālistes jautājumu, vai abi ministri skāruši arī kopējo attieksmes stratēģiju pret Krieviju, it īpaši robežjautājumā, Valdis Birkavs atbildēja, ka viņi apmainījušies ar informāciju un vienojušies, ka šāda informācijas apmaiņa jāturpina. Abām valstīm nepieciešams panākt robežlīguma parakstīšanu ar Krieviju.

Tomass Ilvess vēl piebilda, ka šāda sadarbība nepieciešama ne vien tādēļ, ka Igaunija un Latvija ir kaimiņvalstis, bet arī tādēļ, ka Krievija pret abām valstīm izturas līdzīgi. Sadarbība nepieciešama arī adekvātai pretdarbībai.

Uz kāda Latvijas žurnālista jautājumu Igaunijas ārlietu ministram, vai ir pārrunātas arī eventuālās Latvijas ārpolitikas prioritāšu izmaiņas ārlietu ministra maiņas gadījumā, Tomass Ilvess atbildēja, noliedzoši: Igaunijas un Latvijas ārlietu ministri savās sarunās koncentrējušies uz abu valstu divpusējo attiecību jautājumiem. Valdis Birkavs piebilda, ka abiem ārlietu ministriem bijusi unikāla situācija: sarunu sākumā Latvijā vēl nav bijis zināms premjerministra kandidāts, bet sarunas beidzot tas jau bijis zināms.

Atbildot uz līdzīga rakstura jautājumu vācu žurnālistei , Valdis Birkavs teica: "Jums nevajadzētu šaubīties par vienu: Latvijas ārpolitika nemainīsies, un Latvijas draudzīgās attiecības ar Igauniju turpinās attīstīties."

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Pie Valsts prezidenta

— Turcijas vēstnieks

Vakar, 29. janvārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Turcijas vēstnieku LR E.Gezeru, lai pārrunātu G.Ulmaņa gaidāmo valsts vizīti Turcijā.

Abas puses bija vienisprātis, ka šī vizīte būs nozīmīgs ieguldījums divpusējo attiecību attīstībā.

Tiek plānots, ka vizīte notiks no 18. līdz 21. februārim un tās laikā tiks parakstīti vairāki līgumi. G.Ulmanis tiksies ar Turcijas prezidentu Suleimanu Demirelu un citām augstām Turcijas amatpersonām.

Vizītes laikā plānotas sarunas par divpusējo attiecību attīstību, NATO un ES paplašināšanos (Turcija ir NATO dalībvalsts, kas izteikusi atbalstu Baltijas valstu centieniem integrēties transatlantiskajās struktūrās), kā arī reģionālas dabas jautājumi, kas skar gan Latviju, gan Turciju.

Turcijas prezidents S.Demirels plāno atbildes vizīti Baltijas valstīs šā gada vasarā.

— amerikāņu delegācijas vadītājs

Vakar, 29. janvārī, Valsts prezidents G.Ulmanis tikās ar Frederiku Smitu, kas ir ASV un Latvijas divpusējās darba grupas aizsardzības un militāro jautājumu amerikāņu delegācijas vadītājs. F.Smits atgādināja, ka šī jau ir trešā kārtējā darba grupas tikšanās, kuras uzmanības lokā ir drošības jautājumi reģionā, kā arī ASV un Baltijas hartas iespējamā parakstīšana nākotnē un Baltijas reģionālās gaisa telpas iniciatīvas projekts.

F.Smits pauda ASV apņemšanos veicināt Baltijas valstu sagatavošanos dalībai NATO, ko sekmēs arī ASV un Baltijas harta. Tiek plānota arī turpmāka ASV tehniskās palīdzības plāna realizēšana. Valsts prezidents teica, ka Latvija pilnībā atbalsta vienotas Baltijas Reģionālās gaisa telpas kontroles centra izveidošanu un drīzumā vienosies ar Igauniju un Lietuvu par centra atrašanās vietu. F.Smits sacīja, ka ASV apņemas palīdzēt rast optimālāko risinājumu.

G.Ulmanis atzina, ka liela loma Latvijas sagatavošanā dalībai aliansē ir arī programmai "Partnerattiecības mieram plus" un ka programmas "Partnerattiecības mieram" pasākumi, kuri notiek Baltijas valstīs, projicē stabilitāti uz šo reģionu. Nozīmīga ir arī ASV piedalīšanās mācībās "Baltic Challenge'96 un '97". Latvija apsveic ASV iniciatīvu izveidot Atlantiskās partnerattiecības padomi, kas simbolizētu un īstenotu NATO centrālo lomu jaunajā Eiropas drošības arhitektūrā. Tāpat jāatzīmē ASV atbalsts BALTBAT un citiem projektiem Baltijā.

Valsts prezidents

— Rīgas humanitārajā ģimnāzijā

Otrdien, 28.janvārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Aina Ulmane apmeklēja Rīgas Centra humanitāro ģimnāziju, lai Draudzīgā aicinājuma ietvaros dāvinātu skolas bibliotēkai 54 grāmatas un piedalītos atjaunotās skolas bibliotēkas atklāšanā. Dāvināto grāmatu skaitā bija: “Lielā ilustrētā enciklopēdija”, V.Klīves grāmatas “Ticības ceļos” un “Gudrības ceļos”, R.D.Kornvela “Pasaules vēsture divdesmitajā gadsimtā”, “Lietišķā ekonomika” u.c.

“Draudzīgais aicinājums nav pārliecināšana, bet gan pati dzīve. Tas Latvijas vēsturē pēc piecdesmit vai simt gadiem paliks kā tālaika dzīvais vārds, kas aicināja Latviju mācīties, studēt un veidot savas valsts nākotni. Lai cik arī saspringtas būtu šīs dienas mūsu valstij, ir ļoti patīkami Kārļa dienu svinēt šādā atmosfērā,” bibliotēkas atklāšanā sacīja G.Ulmanis.

Prezidents arī izteica vēlējumu, lai jau tuvākajā laikā visas Latvijas skolas varētu pieslēgties “Internet” tīklam, kā tas šobrīd ir Rīgas Centra humanitārajā ģimnāzijā.

Pēc bibliotēkas svinīgās atklāšanas Valsts prezidents stundu ilgā sarunā diskutēja ar 12. klases skolēniem. G.Ulmanim tika uzdoti jautājumi par šībrīža politisko situāciju, par sadarbību ar žurnālistiem, par prezidenta dienas kārtību, brīvo laiku. Plašāka diskusija izvērtās par jauniešu dienestu bruņotajos spēkos. Šai sakarībā G.Ulmanis teica: “Mēs esam maza zeme, kurai jābalstās uz tādu aizsardzības modeli, lai katrs vīrietis spētu aizstāvēt savu zemi. Tādēļ ir nepieciešams šis viens dienesta gads armijā. Tā ir lietas praktiskā puse, bet ir arī patriotiskā. Savs “es” katram ir jāaizstāv, bet mēs esam “es”. Tā ir mana iekšējā pārliecība. Profesionālās armijas Latvijā tik drīz vis nebūs.”

Valsts prezidenta preses dienests