Raksti. Runas. Referāti

Jānis Skrastiņš, Latvijas Republikas ģenerālprokurors:

Prokuratūras darba efektivitātes pilnveidošana

Runas pamatnostādnes virsprokuroru sanāksmē Rīgā 1997. gada 24. janvārī

1. Reforma bija nepieciešama. Tā izdarīta laikus pareizā virzienā

1.1. Reforma bija nepieciešama kriminālprocesa pieskaņošanai Eiropas cilvēktiesību konvencijas prasībām (sacīkstes principa ieviešana, apelācijas instances tiesas radīšana, procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošana ar tiesas atļauju).

1.2.1. Darba apjoma pieaugums sakarā ar noziedzības dinamiku un procesa demokratizēšanas prasībām nebija paveicams ar veco pirmstiesas izmeklēšanas modeli un iepriekšējo prokuratūras struktūru. No 1. tabulas redzams, ka, sākot ar 1987. gadu, strauji palielinājās plaisa starp noziedzības kopapjomu un valstisko krimināltiesisko pretdarbību tai. Noziedzības līkne līdz 1992. gadam iet stāvus kalnup, un noziegumu skaits trīskāršojas, bet pretdarbība sāk aktivizēties tikai pēc Latvijas prokuratūras izveidošanas 1991. gadā. 1997. gadā pretdarbības apjoms salīdzinājumā ar 1990. gadu ir praktiski dubultots. Tiesai nodoto lietu skaits pieaudzis no 5 707 līdz 10 531, bet personu — no 7 481 līdz 14 689. Būtiskākais pieaugums sasniegts tieši 1996. gadā — par 1 800 krimināllietām un 2 500 personām. Nav pamata apgalvojumiem, ka tas sasniegts uz sīku noziegumu rēķina, jo tiesai nosūtīts aptuveni tūkstotis lietu par aptuveni 1 600 personām sakarā ar pašiem smagākajiem noziegumiem — tīšām slepkavībām, smagu miesas bojājumu nodarīšanu, laupīšanu, izspiešanu. Noziedzības dinamika nav atkarīga vienīgi no pretdarbības un pat ne galvenokārt no tās, bet tā ir un paliek viens no būtiskākajiem elementiem kriminogēnās situācijas tendenču ietekmēšanā.

1.2.2. Noziedzības stabilizācija ir reāla, par to liecina tabulā Nr. 2 attēlotā smagāko noziegumu dinamika. Pēdējos gados iezīmējusies slepkavību un smagu miesas bojājumu skaita samazināšanās. Kā nelabvēlīga parādība jāapzinās laupīšanu jauns uzplūdu vilnis. Analizējot noziedzības un pretdarbības savstarpējo saistību, nedrīkst aizmirst vairāku citu sociālu faktoru ietekmi uz kriminogēno situāciju. Noziedzību būtiski ietekmē šādi faktori:

— recidīva augstais līmenis, kas atkarīgs no nepietiekamajām valsts aktivitātēm notiesāto personu atgriešanai normālai dzīvei sabiedrībā;

— nepilngadīgo izdarīto noziegumu lielais skaits sakarā ar jaunatnes problēmu nepietiekamu risināšanu;

— bezdarbs, alkoholisms, par ko liecina tas, ka 65% noziegumu izdarījušas nestrādājošas personas, un 47% noziegumu izdarīti dzērumā.

Cerēt uz būtisku tālāku kriminogēnās situācijas uzlabošanos tikai policijas un prokuratūras darbības rezultātā būtu nepamatoti, bet var apgalvot, ka šo dienestu aktivitātes pazemināšanās izsauktu jaunu nopietnu noziegumu skaita pieaugumu.

1.3. Pretdarbības izvēršanu uz mehāniska darbinieku skaita palielināšanas rēķina pirms reformu uzsākšanas nepieļāva juristu trūkums un valsts budžeta finansiālās iespējas. Juristu deficīts saglabājas arī tagad. Prokuroru mainībā iezīmējušās atsevišķas pozitīvas tendences — gadu no gada samazinājies no darba aizgājušo personu skaits: 1994. gadā — 69, 1995. gadā — 50, 1996. gadā — 41. Neskatoties uz to, vakantas saglabājas aptuveni 55—65 vietas jeb aptuveni 10%. Turklāt 77 prokuroriem nav augstākās juridiskās izglītības. Juristu trūkumu izjūt arī tiesas, jo ne jau velti pēdējos divos gados strādāt par tiesnešiem aizgājuši 27 prokurori.

Nav iespējams precīzi noteikt, cik reižu vajadzētu palielināt izmeklētāju skaitu, saglabājot iepriekšējo procesu un prokuratūras uzbūvi. Ir pamats uzskatīt, ka to būtu vajadzējis vismaz trīskāršot, atbilstoši noziedzības pieaugumam, bet papildus būtu jāņem vērā arī kvalitatīvie rādītāji par organizētās noziedzības īpatsvaru, par izplānotu noziegumu aizvien plašāku praktizēšanu. Tādējādi no budžeta būtu jāprasa papildus finansēt ap 800—900 izmeklētāju vietas.

1.4. Konsekventā kriminālprocesa attīstība, strukturālie pārkārtojumi pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs bija vērsti uz procesa ekonomikas principu ieviešanu un devuši iespēju sasniegt milzīgu valsts krimināltiesiskās darbības kāpinājumu, nepalielinot šajā procesā iesaistīto valsts darbinieku skaitu.

Visi kriminālprocesuālie pārkārtojumi, kas aizsākās jau 1992. gadā, bija vērsti uz to, lai policijas iestādes kļūtu arvien atbildīgākas par nozieguma juridisku atklāšanu, tas ir, par pierādījumu iegūšanu, kas varētu būt par pamatu apsūdzības celšanai, kā arī uz to, lai tiktu novērsts dubultais darbs visās procesa stadijās. Šo mērķu sasniegšanai izziņas iestādēm tika dotas arī nepieciešamās pilnvaras gan procesuālajā, gan operatīvajā darbībā.

3. tabula parāda patiesi dinamisku darba apjoma pieaugumu, kur īpaši jāatzīmē sacīkstes principa ieviešana kriminālprocesā un ar to saistītais prokurora darba pieaugums par 4,5 reizēm.

Vienīgi radikāla pirmstiesas izmeklēšanas reorganizācija spēj nodrošināt daudz lielāka darba apjoma veikšanu, vienlaikus pieaugot procesuālajām prasībām cilvēktiesību garantiju jomā bez nodarbināto skaita palielināšanas.

2. Sabiedrības prasības prokuratūras darba pilnveidošanai

2.1. No statistiskās analīzes viedokļa varētu prezumēt politiķu, masu mediju un tautas atzinību. Dzīve pierāda, ka tā nenotiek un kritikas mūsu iestādes adresē ir vairāk nekā atzinības, tātad ir tādas vajadzības un prasības, kuras mēs neesam uztvēruši un neesam spējuši izpildīt vai arī neesam izskaidrojuši sabiedrībai mūsu jaunās kompetences robežas. Tāpēc jāapzinās nepadarītais un turpmākajā darbībā jānodrošina:

2.1.1. Lielāka aktivitāte un rezultativitāte ekonomisko noziegumu konstatēšanā, atklāšanā un iztiesāšanā (krāpšanas finansu sfērā, ļaunprātības privatizācijā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas visās iespējamās formās).

2.1.2. Lielāka aktivitāte korupcijas novēršnaas likuma ieviešanā, sevišķi, operatīvāka masu informācijas līdzekļos publicēto ziņu pārbaude, jo antikorupcijas pasākumu galvenais garants ir preses brīvība un pārvaldes “caurspīdīgums”.

2.1.3. Reālāka līdzdalība robežas sakārtošanā (koordinējoša loma kontrabandas apkarošanā, izmantojot prokurora uzraudzību pār operatīvo darbu un izziņu, kā arī robežapsardzes disciplīnas nostiprināšana, izmantojot Kara prokuratūras iespējas).

2.1.4. Pretpasākumi prostitūcijai, sieviešu eksportam un pornogrāfijas kontrole (iniciatīva un aktīva piedalīšanās prostitūcijas tiesiskā regulējuma izveidošanā, respektējot starptautiskās konvencijas šajā sfērā, reāla pretdarbība sutenerismam, tirdzniecībai ar sievietēm uz ārzemēm, nepilngadīgo seksuālai izmantošanai).

2.1.5. Enerģiska pretdarbība noziegumiem, kas izdarīti, lietojot šaujamieročus un spridzekļus (visi šādi noziegumi jāietver tajā kategorijā, par kuriem neatklāšanas gadījumā jāsastāda kopēji plāni ar policijas iestādēm, spridzināšanas lietu izmeklēšanas gaita jāapspriež krimināltiesiskā departamentā un kopīgi ar metodisko nodaļu un policijas iestādēm jāizstrādā principiāli jauna metodika).

2.1.6. Būtiski jāpalielina darba temps un operativitāte, sevišķi pārbaudot publisku skanējumu ieguvušu informāciju par iespējamām nelikumībām, izšķirot jautājumus par krimināllietu ierosināšanu par nelikumībām ekonomiskajā sfērā, t. sk., uz Valsts kontroles iesniegto materiālu pamata. Tā dēvēto informāciju pārbaužu termiņi gan Ģenerālprokuratūrā, gan apgabalu prokuratūrās nav saprātīgi.

2.2. Plašāk jāizskaidro prokuratūras funkciju izmaiņas reformu rezultātā un Eiropas Padomes nostādnes prokuratūras jautājumos, kas kategoriski neatbalsta prokuratūru kā totālu administratīvās uzraudzības iestādi un iestājas par minimālu līdzdalību civiltiesisko jautājumu risināšanā.

Paralēlo prokuratūras funkciju izmaiņām valstī izveidots plašs kontroles institūciju loks, kas savas kompetences ietvaros seko noteiktu likumu īstenošanai un ir apveltītas ar kontrolējošām iestādēm raksturīgām pilnvarām, kādu nevienā tiesību sistēmā nav uzraugošajām institūcijām.

3. Prokuratūrai vēl ir milzīgs neizmantots potenciāls darba rezultativitātes kāpināšanai

3.1. Krasi atšķiras darba rezultativitāte starp vienāda līmeņa un aptuveni vienādi situētām prokuratūrām. (Piemēram, no 0,9 uz tiesu nosūtītām krimināllietām uz katru rajona štata vienību Rīgas pilsētas Zemgales rajona prokuratūrā līdz pat 3,3 Jēkabpils rajona prokuratūrā pie vidējās slodzes valstī rajona prokuratūrās — 2,2, tāpat arī starp apgabalu prokuratūrām pastāv zināmas atšķirības rezultativitātē — no 0,6 Rīgas tiesu apgabalā līdz 1,0 Zemgales tiesu apgabalā).

3.2. Ļoti būtiski atšķiras individuālā prokuroru darba rezultativitāte, 6 prokurori nosūtījuši tiesai vairāk par 60 krimināllietām, tas ir, vairāk nekā 5 katru mēnesi, vēl 8 prokurori nosūtījuši vairāk par 48 lietām, tas ir, vairāk nekā 4 lietas mēnesī, kamēr vairākos rajonos reālā mēneša slodze uz katru strādājošo bijusi no vienas līdz divām lietām).

3.3. Atšķirīga pieeja vērojama arī virsprokuroru attieksmē pret prokurora procesuālo funkciju veikšanu: 14 no viņiem aprobežojušies ar organizatorisko un administratīvo funkciju veikšanu, personīgi neveicot kriminālvajāšanu nevienā lietā, vēl 9 virsprokurori personīgi pabeiguši pirmstiesas izmeklēšanu mazāk nekā 5 lietās, tajā pašā laikā Talsu virsprokurors nosūtījis tiesai 47 lietas, Jēkabpils — 36 un vēl 12 citi virsprokurori personīgi nosūtījuši tiesai vairāk par 18 lietām, tas ir, vairāk nekā 1,5 lietas mēnesī.

3.4. Rīgas pilsētā nav izdevies iedzīvināt saīsināto procesu. Rīgas pilsētas 6 rajonu prokuratūras tiesai nosūtījušas aptuveni 20% no visām lietām, bet saīsinātā procesa kārtībā nosūtītas tikai aptuveni 4% no kopējā valstī šādā veidā nosūtītajām lietām.

3.5. Absolūti nepieļaujams ir izbeigto krimināllietu skaits. 1995. gadā tas bija attaisnots ar nepieciešamību samazināt to nenormālo atlikumu, kāds bija uzkrājies likvidētajā Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamentā. Diemžēl arī 1996. gadā prokuratūrā izbeigtas 2 428 lietas un 6 144 lietas izbeigtas izziņas iestādēs. Neapšaubāmi, ka aptuveni viena trešā daļa izbeigto lietu ierosināšana un izbeigšana bijusi attaisnota un nepieciešama, bet pārējās divās trešdaļās izbeigto lietu policijas un prokuratūras darbs izrādījies neproduktīvs.

36. Visā valstī kopumā izdevies samazināt kriminālvajāšanā esošo lietu atlikumu, bet vairākās iestādēs atlikums būtiski palielinājies. Ilggadēja pieredze parādījusi, ka, augot prokurora lietvedībā vienlaikus esošo krimināllietu skaitam, krītas darba rezultativitāte.

4. Darba efektivitātes palielināšanai jāizmanto likumdošanas attīstīšana, materiālās nodrošināšanas uzlabošana, radniecīgo iestāžu sadarbības pilnveidošana, prokuratūras iekšējie organizatoriskie pasākumi un izpildes disciplīnas stiprināšana

4.1. Nepieciešamie pasākumi likumdošanas sfērā.

4.1.1. Krimināltiesībās jāatrisina šādi jautājumi:

— atbildība par sutenerismu un nodarbošanās ar prostitūciju bez reģistrācijas, par sieviešu vervēšanu nodarbībai ar prostitūciju;

— policijas uzraudzības kā papildsoda un nosacītas notiesāšanas papildu nosacījuma ieviešana;

— sīkas zādzības jēdziena ieviešana un nodalīšana no zādzības pašreizējā krimināltiesiskajā izpratnē (varētu būt administratīvais pārkāpums);

— krimināltiesībās kā atbildību mīkstinošs apstāklis jāparedz personas vēlēšanās ekonomēt valsts līdzekļus viņa nodarījuma izlemšanai un seku novēršanai, piekrītot saīsinātā procesa vai citas ekonomiska procesa formas piemērošanai.

4.1.2. Kriminālprocesā paralēli jārisina gan kārtējie jautājumi par esošo institūtu pilnveidošanu, gan arī jāstrādā un jācenšas salauzt darba grupas pretestību pilnīgi jaunu procesa ekonomijas pricipu ieviešanai:

— jāsakārto līdz galam likumprojekts par liecinošo personu aizsardzību;

— jāpanāk saīsinātā procesa robežu paplašināšana, pirmām kārtām attiecinot uz zādzībām pie kvalificējošiem apstākļiem, ja ir nešaubīgi pierādījumi un aizstāvības piekrišana lietas pirmstiesas sagatavošanai saīsinātā procesa ietvaros;

— nodaļa par starptautisko palīdzību jāsakārto atbilstoši parakstītajām konvencijām un no tām izrietošajām prasībām;

— atsevišķos KPK pantos jāatjauno tiesības tās pašas iestādes virsprokuroram atcelt nelikumīgus padoto darbinieku lēmumus;

— likumdošanas ceļā jāatrisina advokātu darba organizatoriskie momenti, lai reāli tiktu nodrošinātas aizdomās turēto un apsūdzēto tiesības uz aizstāvību agrīnajās procesa stadijās;

— jaunā KPK projektam jāsagatavo priekšlikumi nodaļām par vienkāršotiem procesa veidiem (vienošanās procesa elementi, pirmstiesas izlemšana, saīsinātais process, izvēles tiesības prokuroram par vajāšanas lietderīgumu).

4.1.3. Jāievieš naudas atmazgāšanas likumdošana, cenšoties aizstāvēt un pierādīt nepieciešamību nesaistīt “atmazgāšanas” jēdzienu ar konkrētiem noziegumu sastāviem, tādējādi radot priekšnoteikumus tam, lai kontroles institūcijas rīcībā esošie dati varētu tikt izmantoti noziedzīgas darbības konstatēšanai un noziegumu atklāšanai, nevis tikai būtu līdzeklis notiesātu noziedznieku mantas meklēšanai un konfiscēšanai.

4.1.4. Jāizdara atsevišķi grozījumi Prokuratūras likumā, precizējot un uzlabojot iekšējās administrēšanas iespējas.

4.2. Prokuratūras darba efektivitāti un ražīgumu iespējams ietekmēt ar materiāliem ieguldījumiem un tehniskiem pilnveidojumiem.

4.2.1. Prokuratūras plānotie izdevumi 1997. gadam ir aptuveni ar 25% pieaugumu, kas, ņemot vērā bezdeficīta budžeta izveidošanu, uzskatāmi par labvēlīgiem prokuratūras funkcionēšanai un pat attīstībai.

4.2.2. Neskatoties uz salīdzinoši pozitīvo prokuratūras finansējumu, jau, uzsākot gadu, ir zināmas problēmas visu pozīciju sabalansēšanā, jo pastāv izdevumi, kuriem finansējums netika plānots, un tie varēs tikt nosegti tikai uz vakanto vietu rēķina un samazinot pabalstus un piemaksas, kā arī ievērojot taupību visās sfērās.

4.2.3. Lai gan ir grūtības, šim gadam pastāv šādas prioritātes:

— kopējamo mašīnu iegāde tām iestādēm, kurām joprojām to nav, neskatoties uz pagājušā gada plāniem nodrošināt visas prokuratūras;

— viena kompjūtera iegāde katrai prokuratūras iestādei, tā pieslēgšana juridisko datu bāzei un vienota tīkla izveide prokuratūras iestādēm;

— autotransporta parka atjaunošana un racionālāka izvietošana, ņemot vērā prokuroru skaitu, iestādes lokalizāciju pret apgabala centru vai apgabaltiesas filiāli;

— līgumu slēgšana ar darbiniekiem studentiem par mācību apmaksu, tādējādi radot priekšnoteikumus kadru mainības zināmai ierobežošanai tuvākajos gados;

— ekonomisko mācību izveide un finansēšana.

4.3. Rezerves darba efektivitātes kāpināšana ir sadarbības pilnveidošana ar radniecīgām vai cieši saistītām iestādēm.

4.3.1. Sadarbībā ar Iekšlietu ministriju būtu risināmi šādi jautājumi:

— izziņas procesā iesaistīto personu loka palielināšana, kas būtu loģisks uzsāktās pirmstiesas reformas attīstības posms un veicinātu dubulta darba izslēgšanu un individuālas atbildības palielināšanu, kam nepieciešama prokuroru iesaistīšanās policijas darbinieku procesuālajā apmācībā;

— operatīvā darba rezultātā iegūto datu un audio, video materiālu izmantošana pierādīšanas procesā, operatīvo eksperimentu izmantošana kukuļņēmēju un izspiedēju atmaskošanā;

— reāla uzraudzība pār izziņu, sevišķi no brīža, kad lietā parādās potenciāls aizdomās turētais, cenšoties mazināt darba laika zaudējumus abās iestādēs, sastādot procesuālos dokumentus par lietu virzību uz kriminālvajāšanu un atgriešanu papildizziņai;

— saīsinātā procesa iedzīvināšana Rīgas pilsētā, par ko jau tiek runāts trešo gadu, jo 57 lietas Rīgā pret vairāk nekā tūkstoti citās teritorijās ir absolūti neapmierinošs rādītājs. Ar IeM vadību vajadzētu vienoties, ka Rīgā to atzīstam par pašu galveno prioritāti. Prokuroriem un policijai vajadzētu saprast, ka saīsinātā procesa piemērošana nav pašmērķis, bet gan līdzeklis spēku atbrīvošanai daudz nopietnāku noziegumu atklāšanai un lietu izmeklēšanai;

— kopējas metodikas izstrāde ekonomisko noziegumu, sprādzienu un darba drošības pārkāpumu izmeklēšanā.

4.3.2. Sadarbībā ar Finansu policiju (FP):

— jāizveido kopēja metodika un vienota apmācība krimināllietu izmeklēšanai par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

— jāatzīst par pareizu FP iniciatīva par nepieciešamību izveidot koordinācijas centrus no visu operatīvā darba subjektu pārstāvjiem un specializētiem prokuroriem akcīzes preču kontrabandas apkarošanai.

4.3.3. Sadarbībā ar Tieslietu ministriju:

— jānodrošina KPK un Soda izpildes likumprojektu izstrādes pabeigšana un saskaņošana ar visām iesaistītajām institūcijām;

— jāsekmē TM aktivitātes Eiropas konvenciju iedzīvināšanā;

— jāatrod iespējas uzsākt kooperāciju tiesnešu un prokuroru apmācībā.

4.3.4. Aizstāvības problēmas risināšana:

— jānodrošina, lai pirmstiesas izmeklēšanā laikus tiktu izpildīti visi nepieciešamie dokumenti par advokāta darba apmaksu, veicinot ātrāku naudas saņemšanu, tādējādi ieinteresējot aizstāvēt personas, kuras pašas neizvēlas aizstāvi;

— jāpanāk dežūru izveidošana, kā arī advokātu aicināšanas kārtības noteikšana;

— jāuzskaita laika zudumi un procesuālo termiņu piespiedu pārkāpumi, kas saistīti ar aizstāvības nenodrošināšanu.

Jāizmanto mūsu tiesības ierosināt AT plēnumam izskatīt noteiktus jautājumus un jālūdz izskaidrojumi par izspiešanas kvalifikācijas jautājumiem, it sevišķi, ja tā saistīta ar reālu parādu piedziņu, kā arī automašīnu zādzību jautājumos saistībā ar KK 197. panta atcelšanu.

4.4. Vislielākās rezerves paveiktā darba apjoma palielināšanai, protams, ir mūsu pašu iestādē, attīstot iniciatīvu četros būtiskos virzienos — visu iestāžu un darbinieku slodzes paaugstināšana un izlīdzināšana, nelietderīgā darba samazināšana, apmācības un metodiskā darba lietderības paaugstināšana, izpildes disciplīnas nostiprināšana.

4.4.1. Nopietni strādājam pie slodzes pacelšanas vismaz līdz divām uz tiesu nosūtītām lietām mēnesī uz katru prokuroru visās rajona līmeņa prokuratūrās un līdz 2,5 valstī vidēji:

— nepieciešamība saglabāt profesionālās iemaņas un ietekmēt ar savu piemēru rada vajadzību virsprokuroriem personiski piedalīties visās kriminālprocesa stadijās un papildu organizatoriskajiem pienākumiem veikt aptuveni 0,5 prokurora praktiskā darba slodzes;

— krasās atšķirības starp labākajiem un sliktākajiem prokuroru individuālā darba rādītājiem liek meklēt tādas administrēšanas metodes, kas atšķirības darbā padara reljefi izjūtamas (jāievieš papildu sods — algas pazemināšana par 25%, kā arī jāmeklē iespējas dažādiem stimulēšanas veidiem par centību, rezultativitāti un kvalitāti, tajā skaitā — atpūta citu valstu prokuratūru atpūtas objektos apmaiņas kārtībā).

Krasās atšķirības starp iestāžu slodzēm uzliek par pienākumu Ģenerālprokuratūrai:

— īstenot būtisku štata sadalījuma reorganizāciju, par pamatu ņemot katrai iestādei objektīvi veicamā darba apjomu, vadoties no kriminogēnās situācijas un policijas darba kvalitātes;

— veikt pasākumus nesamērīgo krimināllietu atlikumu nolīdzināšanai, radot objektīvāku savstarpējo darba rezultātu salīdzināšanas sistēmu.

4.4.2. Pirmstiesas izmeklēšanā diemžēl tiek ieguldīts darbs, kas nevar tikt atzīts par lietderīgu. Šāds darbs rodas:

— brāķa rezultātā, atkārtoti darot to pašu darbu;

— nelabojama brāķa rezultātā, kad viss paveiktais tiek neatgriezeniski iznīcināts;

— darot darbu, kas patiesībā vispār nebija jādara;

— nenovadot darbu līdz loģiskam risinājumam, faktiski padarot bezvērtīgu savu ieguldījumu;

— veicot darbu tik lēnām, ka vispozitīvākais iznākums kļūst nevajadzīgs un bezjēdzīgs.

Jūtami pieaudzis no tiesas papildizmeklēšanai atgriezto lietu un arī attaisnoto personu skaits. Tas nozīmē vienā gadījumā atkārtotu darbu, otrā gadījumā — velti iztērētu laiku, bet ne tikai to — katrs attaisnotais ir nepamatoti vajāts. Pati par sevi attaisnošana nevar tikt uzskatīta par prokurora pārkāpumu vai kļūdu. Ir situācijas, kad paša apsūdzētā interesēs ir lietas nosūtīšana uz tiesu un viņa attaisnošana, ja citādi nav iespējams atjaunot viņa labo vārdu sabiedrības acīs. Taču šādi gadījumi nav bijuši tipiski. Papildu izmeklēšanām un attaisnošanām parasti par iemeslu tiek atzīta pašu prokuroru paviršība. Te nu ir jāsāk darboties citiem mūsu reformas aspektiem — prokurora procesuālajai patstāvībai jābūt saistītai ar individuālu atbildību par darba rezultātiem. Mums ir tādi prokurori, kuriem atgrieztas sešas septiņas lietas un būtu nenormāli, ja viņi attiecībā pret saviem kolēģiem un, galvenais, pret savas teritorijas sabiedrību justu tādu pašu komfortu kā pārējie prokurori. Individuālai atbildībai jābūt nevis atriebībai, bet stimulam strādāt labāk. Negatīvās tendences ir acīmredzamas un prasa pretdarbību un proti:

— cēloņu analīzi;

— virsprokuroru individuālu papildu kontroli atsevišķu prokuroru darbam;

— adekvātu administrēšanas reakciju, kas dod iespēju skaidri saprast paviršību sekas;

— mācību un metodoloģisko palīdzību tur, kur cēlonis bijis neskaidrība vai nezināšana.

Vēl kāda ļoti nopietna problēma — kopš 1992. gada pieaug to personu skaits, kas atradušās apcietinājumā un pēc tam reabilitētas. Straujš pieaugums bijis tieši pēdējā gada laikā. Loģika liktu domāt, ka līdz ar apcietināšanas tiesību nodošanu tiesnešiem vajadzēja būt pretējai tendencei. Jādomā, ka to ietekmē masu mediji un sabiedrības kopējais noskaņojums — labāk redzēt 10 nepamatoti apcietinātos nekā vienu šaubīgi atbrīvoto. Tā kā prokuroram ir tiesības grozīt vai atcelt drošības līdzekli, uzraudzības gaitā drošības līdzeklis jāvērtē tieši no likumības viedokļa un nav tiesību baidīties no visasākās kritikas, ja ir pārliecība, ka persona arestēta nepamatoti un atbrīvojama.

Pie neproduktīva darba pieder arī izbeigtās lietas. Ne visas no tām ierosinātas un izbeigtas nepamatoti. Viena daļa tomēr jāatzīst par nepamatoti ierosinātām, bet cita daļa nepamatoti izbeigtām. Principiāli jāmaina attieksme pret KPK 208. panta 4. punktu un jāsaprot, ka 1995.—1996. gada akcija bija vienreizējs pasākums iepriekšējā modeļa aplamību novēršanai. Tādējādi par nepiedodami lielu rādītāju jāuzskata 1 266 prokuratūrā uz KPK 208. p. 4. punkta pamata izbeigtās lietas. Tieši šeit arī slēpjas vismaz pustūkstotis lietu, kuras šogad varētu novirzīt tiesai, palielinot kopējo darba rezultativitāti.

Lieki ir arī tas, ko dara prokurori, vilcinoties ar lietas ierosināšanu, ilgstoši veicot informācijas pārbaudi nekriminālā plāksnē, kad jau sākotnējie materiāli satur ziņas par noziegumu. Tas nenozīmē vēršanos pret nekriminālās sfēras darbību, bet tikai cenšanos pasargāt no lieka darba, jo lielākajā daļā gadījumu prokurors skaidri apzinās perspektīvu un to, ka visas personas būs jāpārpratina, neprocesuālās darbības jāveic atkārtoti utt.

Dubults darbs ir arī lietas studēšana pirms uzstāšanās tiesā, ja apsūdzību uztur ne tas pats prokurors, kas veicis vajāšanu. 10—15% gadījumu tas varētu būt neizbēgami (atvaļinājumi, slimības, izskatīšana pie vairākiem tiesnešiem vienlaikus), bet jāšaubās, vai attaisnojas vecā darba sadalījuma saglabājums atsevišķās prokuratūras iestādēs.

No valstiskā viedokļa mazefektīvs un tuvu nevajadzīgam kļūst darbs, kas ieguldīts lietās, kas lielo izmeklēšanas termiņu rezultātā zaudē aktualitāti, piemēram, lieta par policijas darbinieku pārkāpumiem 1994. gada maijā, kas nav pabeigta vēl tagad. Līdzīga situācija veidojas “Latas” lietā un acīmredzot vēl vairākās lietās, jo 53 personām apcietinājuma termiņš pārsniedz 9 mēnešus.

4.4.3. Nav šaubu, ka efektivitāte pieaug, ja darbinieks pārzina priekšmetu, ir speciāli apmācīts un viņa rīcība ir viegli saprotama, ļoti detalizēta metodika tāda vai citāda praktiskā jautājuma risināšanai. 1996. gadā izdevās būtiski aktivizēt mācību darbu, vairāki semināri ieguva ļoti pozitīvu prokuroru vērtējumu (par darbību tiesās, par tiesu runu, nedēļas apmācības jaunajiem prokuroriem). Neīstenots joprojām ir projekts par ekonomisko apmācību, kaut arī ir pirmā pozitīvā vēsma — pieci prokurori izglītosies grāmatvedības jautājumos kopā ar VID darbiniekiem. Pēcreformas periodā praktiskāku ievirzi iegūst arī metodiskais darbs. Metodiski palīglīdzekļi sagatavoti un nodoti prokuratūras iestādēm par mežu izciršanām, par automašīnu zādzībām, saistībā ar KK 197. panta atcelšanu. Šobrīd sagatavots ilgtermiņa plāns metodisko norādījumu un instrukciju izstrādei. Kā vieni no pirmajiem sagaidāmi šādi metodiskie palīglīdzekļi:

— detalizēta instrukcija par rīcību ar aizturēto autotransportu, kas atradies gan pie labticīga, gan negodprātīga valdītāja;

— palīglīdzeklis par prokurora tiesu runu;

— metodiskie norādījumi par autoavāriju lietu izmeklēšanu;

— instrukcija par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un oriģināldokumentiem, kuriem jāatgriežas pie to likumīgajiem turētājiem (uzņēmuma reģistra dokumenti, medicīniskie dokumenti, arhīva dokumenti un citi).

Perspektīvajā šā gada plānā ietverti metodiskie norādījumi par kontrabandas lietām, par noziegumiem uzņēmējdarbībā, par aizstāvības garantēšanu un aizstāvja procesuālo tiesību nodrošināšanu.

Šobrīd Darbības analīzes un vadības departaments pievērsies esošo metodisko līdzekļu sakārtošanai iestādēs pēc līdzīgas formulas, kā pagājušajā gadā tika veidota pavēļu un rīkojumu grāmata. Visiem iestāžu vadītājiem jābūt ļoti nopietnai attieksmei, jo metodikai jākļūst zināmai un pieejamai prokuroriem. Kopēšanas iekārtas nodrošina iespēju pašiem materiālus pavairot nepieciešamajā daudzumā, lai prokurori varētu ikdienā tos izmantot.

4.4.4. Darba un disciplīnas jautājumos nostādnes paliek nemainīgas. Iestādei jābūt informētai par katru darbinieku, kas konkrētajā brīdī darba pienākumus veic ārpus iestādes telpām.

Izpildes disciplīnas jautājumos galvenais uzdevums ir informāciju pārbaužu termiņu normalizēšana, kas pagaidām ir viens no galvenajiem prokuratūras prestižu graujošajiem momentiem. Ģenerālprokuratūrā arvien vairāk atgriežamies pie vadītāju noteiktiem kontroles termiņiem un to vajadzētu praktizēt arī citās iestādēs.

Saskaņā ar Prokuratūras likumu prokuratūra veic arī vairākas citas funkcijas, kas tāpat prasa darba ieguldījumu, zināšanas un pareizu organizāciju. Galvenie šā darba rādītāji bijuši stabili visos trijos gados pēc prokuratūras reorganizācijas. Neviena no funkcijām nav atzīstama par mazsvarīgu, bet esam pasludinājuši, ka galvenais mūsu darba rādītājs ir līdz loģiskam risinājumam nonākušās krimināllietas, tāpēc arī darba efektivitātes tālāka kāpināšana analizēta tieši tādā griezumā.

Secinājumi:

1996. gads bijis ļoti veiksmīgs darba ražīguma celšanā, kopējiem spēkiem sasniegts neticami liels tiesai nodoto lietu un personu, kā arī tiesā izskatīto lietu pieaugums.

Galvenokārt to nodrošinājušas reformas dotās iespējas, bet tas nebūtu iespējams bez daudzu prokuroru aktīvas darbības. Vairāki prokurori un veselas iestādes sasnieguši izcilu darba ražīgumu.

Būtiski palielinot kopapjomu, ir palikušas sfēras, kurās esam parādnieki sabiedrībai — ekonomiskie noziegumi, izmeklēšanas termiņi, pārbaužu termiņi, līdzdalība korupcijas novēršanā u.c.

Tas, kas bijis sasniegums iepriekšējā gadā, neapmierinās ne mūs pašus, ne sabiedrību šajā gadā.

Darba rezultātu analīze pierāda, ka ir neizmantotu iespēju lielas rezerves, aktivizējot mazākražīgo prokuroru un veselu iestāžu darbu, veicot štatu reformu, izmantojot saīsināto procesu visos reģionos, uzlabojot kvalitāti un novēršot neproduktīvu darbu.

Prokuroru procesuālā patstāvība nozīmē arī individuālu atbildību, un katram prokuroram personīgi jāizjūt, kā darba kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji ietekmē viņa situāciju.

Prokuratūras loma, prestižs un arī finansējums nākotnē ir atkarīgs no mūsu darba rezultātiem.

Tabula Nr.1 Noziedzības un tiesai nodoto personu dinamika

Tabula Nr.2 Smagāko noziegumu dinamika

Tabula Nr.3 Prokuroru darba rezultāti

Tabula Nr.4 Prokuratūras darba rezultāti atsevišķu kategoriju noziegumu izmeklēšanā