Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"
Izdarīt likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 7.nr.) šādus grozījumus:
1. 7.pantā:
izslēgt pirmajā daļā vārdus "izīrēšanai derīgās";
izslēgt trešo daļu.
2. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:
"11.pants. Dzīvokļa īres maksa
Dzīvokļa īres maksu, izņemot šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā paredzētos gadījumus, nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties.
Pašvaldību dzīvojamās mājās dzīvokļa īres maksu nosaka tā pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas dzīvojamā māja, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību.
Valsts un valsts uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautajās dzīvojamās mājās dzīvokļa īres maksu nosaka dzīvojamās mājas valdītājs, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību.
Denacionalizētajās mājās un mājās, kas atgūtas likumā "Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem" paredzētajā kārtībā, attiecībā uz īrniekiem, kuri šajās mājās īrējuši dzīvojamās telpas līdz māju denacionalizācijai (atdošanai to īpašniekiem), īres maksa nosakāma, pusēm rakstveidā vienojoties, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību.
Dzīvokļa īres maksā var iekļaut:
1) dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamos izdevumus (mājas apkope un kārtējais remonts, apkalpojošā personāla uzturēšana);
2) dzīvojamās mājas apdrošināšanas izmaksas;
3) nekustamā īpašuma nodokli;
4) atskaitījumus ēkas amortizācijas izdevumu segšanai;
5) pārvaldes izdevumus;
6) maksu par pakalpojumiem, kurus atbilstoši dzīvojamās telpas īres līguma noteikumiem izīrētājs sniedz īrniekam.
Maksa par komunālajiem pakalpojumiem (apkuri, ūdensapgādi, kanalizāciju, gāzi, elektroenerģiju un citiem pakalpojumiem) neietilpst dzīvokļa īres maksā, ja šos komunālos pakalpojumus nesniedz izīrētājs.
Īrnieks ir tiesīgs:
1) patstāvīgi norēķināties ar komunālo pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai;
2) rakstveidā vienoties ar izīrētāju un komunālo pakalpojumu sniedzēju par to, ka izīrētājs saņem no īrnieka maksu par komunālajiem pakalpojumiem kopā ar īres maksu un norēķinās ar komunālo pakalpojumu sniedzēju."
3. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:
"12.pants. Termiņi, kādos kārtojama dzīvokļa īres maksa un maksa par citiem pakalpojumiem
Dzīvokļa īres maksa kārtojama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos. Maksu par šā likuma 11.panta sestajā daļā paredzētajiem pakalpojumiem īrnieks maksā normatīvajos aktos vai līgumā noteiktajos termiņos.
Maksājumu parādus piedzen likumā noteiktajā kārtībā.
Komunālo pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs pārtraukt komunālo pakalpojumu sniegšanu to dzīvokļu īrniekiem, kuriem nav komunālo maksājumu parādu."
4. 13.pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"Par to, ka tiek paaugstināta dzīvokļa īres maksa, izīrētājam īrnieks rakstveidā jābrīdina sešus mēnešus iepriekš, ja īres līgumā nav noteikta cita kārtība vai cits termiņš. Ja dzīvokļa īres maksa tiek paaugstināta saskaņā ar grozījumiem likumos un Ministru kabineta noteikumos, kas reglamentē īres maksas noteikšanas kārtību, izīrētājam īrnieks rakstveidā jābrīdina vienu mēnesi iepriekš. Par to, ka tiek paaugstināta maksa par šā likuma 11.panta sestajā daļā minētajiem pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējiem īrnieks rakstveidā jābrīdina mēnesi iepriekš, ja līgumā nav noteikta cita kārtība vai cits termiņš.";
papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:
"Ja īrnieks un izīrētājs nevar vienoties par īres maksas paaugstināšanas apmēru, to nedrīkst noteikt augstāku par maksimālo īres maksas līmeni, ko attiecīgajā administratīvajā teritorijā ir noteikusi pašvaldības dome (padome), ievērojot Ministru kabineta noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību.";
uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.
5. Izteikt 17.panta otro daļu šādā redakcijā:
"Ja īrnieks un visi viņa ģimenes locekļi ir pagaidu prombūtnē, bet dzīvojamo telpu viņš ir nodevis apakšīrē, īrnieks paliek atbildīgs izīrētājam saskaņā ar īres līgumu."
6. Izteikt 22.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"Apakšīres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem pēc dzīvojamās telpas apakšīres līguma nosaka, pusēm vienojoties."
7. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:
"26.pants. Dienesta dzīvokļu īre
Valsts vai pašvaldību mājās esošo dienesta dzīvokļu statusu nosaka ar attiecīgās valsts vai pašvaldības institūcijas lēmumu.
Ministru kabinets apstiprina to amatu un profesiju sarakstu, kas dod tiesības personām īrēt valsts vai pašvaldību mājās esošos dienesta dzīvokļus.
Dienesta dzīvokļa īres līguma termiņš nedrīkst pārsniegt trīs gadus, un par tā atjaunošanu rakstveidā jāpaziņo attiecīgajai valsts vai pašvaldības institūcijai."
8. Izteikt 29.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
"3) ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi dzīvojamo telpu neizmanto ilgāk par trim mēnešiem pēc kārtas un nepilda pienākumus saskaņā ar šīs dzīvojamās telpas īres līgumu."
9. Papildināt likumu ar 29.1 pantu šādā redakcijā:
"29.1 pants. Tiesību zaudēšana uz dzīvojamo telpu
Ja īrnieks vai viņa ģimenes loceklis dzīvojamo telpu neizmanto ilgāk par trim mēnešiem pēc kārtas un nepilda pienākumus saskaņā ar šīs dzīvojamās telpas īres līgumu, tiesa var atzīt, ka viņš ir zaudējis tiesības uz dzīvojamo telpu.
Prasību tiesā var iesniegt dzīvojamā telpā dzīvojošais īrnieks vai viņa ģimenes loceklis."
10. Papildināt 30.panta pirmo daļu ar 3.1 punktu šādā redakcijā:
"31) ja īrnieks izliekams no dzīvojamās telpas, kuru izīrētājs ieguvis īpašumā lauksaimniecības uzņēmuma vai zvejnieku kolhoza privatizācijas rezultātā saskaņā ar likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju", sakarā ar to, ka dzīvojamā telpa nepieciešama īpašniekam vai viņa ģimenes locekļiem dzīvošanai, kā arī ja nepieciešams veikt mājas kapitālo remontu, - pirmajos septiņos gados pēc īpašumtiesību iegūšanas;".
11. Izteikt XI nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
"Dzīvojamās telpas īres attiecības īrnieka vai viņa ģimenes locekļu pagaidu prombūtnē" .
12. Izteikt 37.pantu šādā redakcijā:
"37.pants. Dzīvojamās telpas īres attiecības īrnieka vai viņa ģimenes locekļu pagaidu prombūtnē
Ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi ir pagaidu prombūtnē, viņiem ir tiesības uz dzīvojamās telpas īres attiecību saglabāšanu, ja viņi izpilda visus pienākumus saskaņā ar šīs dzīvojamās telpas īres līgumu."
13. Izslēgt 39.pantu.
14. Aizstāt 44.pantā vārdus "piedzenot no tām ar izlikšanu saistītos izdevumus" ar vārdiem "piedzenot visus zaudējumus, kas saistīti ar telpu nelikumīgu aizņemšanu un izlikšanu no tām".
Pārejas noteikumi
1. Ministru kabinets divu mēnešu laikā pēc šā likuma izsludināšanas apstiprina noteikumus par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību un noteikumus par kārtību, kādā īrnieks patstāvīgi norēķinās ar komunālo pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem.
2. Pašvaldību domes (padomes) mēneša laikā pēc Ministru kabineta noteikumu par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību spēkā stāšanās nosaka maksimālo īres maksas līmeni attiecīgajā administratīvajā teritorijā (13.panta trešā daļa).
Līdz tam laikam ir spēkā maksimālie īres maksas apmēri, kas noteikti saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1993.gada 16.jūnija lēmumu nr.311 "Par īres maksas maksimālajiem apmēriem un komunālo pakalpojumu maksas aprēķināšanas kārtību".
3. Grozījumi likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 13.panta otrajā daļā stājas spēkā mēnesi pēc Ministru kabineta noteikumu par dzīvokļa īres maksas aprēķināšanas kārtību spēkā stāšanās.
4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.306 "Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri""(Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 19.nr.).
Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 23.janvārī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1997.gada 5.februārī