Informācijai. projekti

Ministru prezidenta kandidāta

Andra Šķēles projekts

Deklarācija par Ministru kabineta darbu

Demokrātiskā partija “Saimnieks”, savienība “Latvijas ceļs”, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”, Latvijas Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas koalīcija, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība un Zaļā partija, kā arī frakcija “Tautai un Taisnībai” ir vienojušās izveidot valdību, kura nodrošinātu iepriekšējās valdības veiksmīgi uzsāktā darba pēctecību un izdarītu visu iespējamo, rūpējoties par Latvijas valstiskuma neatgriezenisku nostiprināšanos un Latvijas iedzīvotāju dzīveslīmeņa celšanos un dzīves kvalitātes uzlabošanos.

Valdību veidojošie politiskie spēki apzinās savu atbildību Latvijas valsts un Latvijas iedzīvotāju priekšā un, veidojot valdību, apņemas visu savu tālāko darbību pakārtot Latvijas valsts likumdevējvaras un izpildvaras rezultatīvas, enerģiskas un saskaņotas darbības nodrošināšanai ar vienu godpilnu mērķi — izdarīt visu iespējamo, nesavtīgi rūpējoties par labklājības pieaugumu Latvijā, visplašākajā šī vārda nozīmē.

Šīs valdības darba uzdevumus un darba specifiku lielā mērā noteiks vairāki iekšpolitiski apstākļi.

Pēc 6. Saeimas vēlēšanām izveidotā, plaša politiskā spektra atbalstītā valdība un Saeimas vairākums uzsāka īstenot radikālu un tālejošu pārkārtojumu virkni ar mērķi radīt stabilu pamatu Latvijas straujai un ilgtspējīgai attīstībai.

1996. gads un 1997. gada sākums parādīja pirmos pozitīvos rezultātus: straujš valdības parādzīmju procentu likmju kritums, iekšzemes kopprodukta pieaugums, ienākumu pieaugums valsts budžetā un finansu disciplīnas uzlabošanās, ārvalstu investoru pastiprināta interese par iespējām ieguldīt kapitālu Latvijā, kā arī starptautiska atzinība, nosakot ļoti labvēlīgu kredītreitingu.

Tomēr janvāra politiskās uzticības krīze pierādīja, ka būtiski ir ne tikai panākumi ekonomikā.

Risinot politiskās attiecības un nostiprinot valsti, vienlīdz augstiem ir jābūt arī morāles un ētikas vērtību ievērošanas kritērijiem un atbildībai par valsts varas tēlu gan iekšpolitiskā, gan ārpolitiskā mērogā. Īpaši svarīgi tas ir apstākļos, kad politiskais spektrs vēl aizvien ir ļoti sadrumstalots.

Šī valdība nodrošinās iesāktā kursa pēctecību, tieksies sasniegt savus galvenos mērķus, lielāku uzmanību pievēršot valsts varas morālajai stājai un rīkojoties stingri saskaņā ar demokrātiskajās sabiedrībās pieņemtajām morāles un tradicionālās ētikas normām.

Galvenais mērķis šai valdībai joprojām būs Latvijas valstiskuma un tautsaimniecības stabila, neatgriezeniska un ilgtspējīga attīstība, turpinot 1996. gadā veiksmīgi uzsākto darbu un sasniedzot vismaz 5 procentus iekšzemes kopprodukta ikgadēju pieaugumu, tādējādi radot pamatu iedzīvotāju labklājības pieaugumam, drošībai, demokrātijas attīstībai un valsts integrācijai Eiropas Savienībā, vienlaicīgi nodrošinot valsts tradicionālās savdabības nosargāšanu.

Šim nolūkam valdība rūpēsies par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu visu tautsaimniecības nozaru netraucētai attīstībai, tai pašā laikā pārkārtojot sociālās sfēras nozares motivētai, uz patērētāju orientētai darbībai.

Iepriekšminētos mērķus būs iespējams sasniegt vienīgi neatlaidīgā un konsekventā darbā, un ikreiz, kad iepriekš noteiktie darbi būs paveikti, mūs gaidīs jauni, daudz sarežģītāki un grūtāki pienākumi. Pildot savu deklarāciju, valdībai būs jābūt gatavai arī reaģēt uz jaunatklātām grūtībām un regulāri pārskatīt savus darba plānus. Taču šai darbībai vienmēr jābūt virzītai uz demokrātisku, morāli stingru attīstību un modernas labklājības valsts izveidi Latvijā.

Deklarācijas izpildei 1997. un 1998. gadā valdība īstenos tālāk uzskaitītos pasākumus.

Finanses un budžets

1.1. Izpildīt 1997. gada bezdeficīta budžetu un nodrošināt tādus makroekonomiskos rādītājus, kas tālāk stabilizētu finansu sistēmu, nodrošinot ilglaicīgi stabilas maksājumu bilances attīstību.

1.2. Noteikt par inflācijas mērķi 1997. gadā — 11% un 1998. gadā — 9%.

1.3. Septembrī iesniegt Saeimā divu gadu valsts budžetu un paredzēt, ka nodokļu likumdošana maināma, vienīgi vienlaicīgi izdarot grozījumus valsts budžetā.

1.4. Līdz 1.05.97. uzsākt divgadīgu valdības parādzīmju emisiju.

1.5. Valsts un pašvaldību parāda pieaugums pieļaujams, vienīgi finansējot investīciju projektus, kas nodrošina iekšēju atmaksāšanos. Nepieļaut ārzemju valūtu risku uzkrāšanos valsts un pašvaldību budžetos.

1.6. 1997. gada laikā izveidot visu pašvaldību un valsts institūciju konsolidētu pārskatu sistēmu, kura pakāpeniski paplašināma, lai varētu sastādīt vienotu valsts gada pārskatu, kas ietvertu sevī arī mantas un citu aktīvu, kā arī saistību un risku novērtējumus. Nodrošināt likuma par pašvaldību finansu stabilizāciju (maksātnespējas seku pārvarēšanu) pieņemšanu.

1.7. Noteikt valsts un pašvaldību budžeta iestāžu vadītāju personīgu atbildību par līdzekļu izlietojumu un saistību uzņemšanos.

1.8. Izveidot vienotu nodokļu maksātāju datu bāzi, Valsts ieņēmumu dienestam līdz 1.01.98. pārņemot arī sociālā nodokļa administrēšanu.

1.9. Valsts ieņēmumu dienestam turpināt pāreju uz mūsdienīgu vadības sistēmu, pārejot uz darbu pēc darba uzdevumiem un nodokļu iekasēšanas mērķiem, konsekventi samazinot nodokļu parādus un uzskaitot tos kā valsts aktīvu sastāvdaļu.

1.10. Līdz 1.05.97. nodrošināt naudas atmazgāšanas ierobežojošu likumu pieņemšanu.

1.11. Līdz 1.07.97. apstiprināt Latvijas grāmatvedības standartus, kas atbilstu starptautiskajām prasībām.

Struktūrpolitika un investīciju piesaiste

2.1. Līdz 1.07.98. pamatos pabeigt privatizāciju (tai skaitā lielo uzņēmumu), tās gaitā plaši pielietojot publisko piedāvājumu par sertifikātiem.

2.2. 1998. gada budžetā paredzēt vismaz 50% pieaugumu valsts investīcijām infrastruktūrā.

2.3. Izveidot dabīgo monopolu (“Latvenergo”, “Latvijas gāze”, “Lattelekom” u.tml.) tarifus kontrolējošu vienotu valsts institūciju (regulatoru), kas, nodrošinot pašatmaksāšanās principu, vienlaicīgi nepieļautu monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

2.4. 1997. gadā uzsākt “Latvijas dzelzceļa” restrukturācijas programmas īstenošanu.

2.5. Līdz 1.07.97. izveidot kustamās mantas ķīlu reģistru.

2.6. Līdz 1997.g. beigām privatizēt vismaz 20% dzīvokļu.

2.7. Veikt izpēti mājokļu būvniecības ilgtermiņa investīciju programmas izstrādei un īstenošanai.

2.8. Veikt enerģijas parādu restrukturizāciju, kas nodrošinātu maksājumu disciplīnas būtisku uzlabošanos un veicinātu enerģiju taupošu investīciju pieaugumu.

2.9. Vienkāršot tranzīta un ārējās tirdzniecības procedūru, tai skaitā modernizējot robežkontroles sistēmas.

2.10. Pārskatīt uzņēmējdarbību regulējošos normatīvus (ugunsdrošība, veterinārija, būvniecība, u.c.) un licencēšanas prasības, nodrošinot to labvēlību uzņēmējdarbībai, atbilstību Latvijas likumdošanas sistēmai un Eiropas Savienības standartiem.

Sociālā attīstība un valsts pārvalde

3.1. Turpināt izglītības finansēšanas sistēmas reformu, pārejot uz normatīvo finansējumu uz vienu skolēnu.

3.2. Sakārtot un paplašināt maksas un kreditēšanas principu pielietojumu augstākajā izglītībā.

3.3. Veikt skolotāju kvalifikācijas līmeņa metodiski izstrādātu pārbaudi.

3.4. Līdz 1.07.98. pabeigt izglītības un zinātnes integrācijas reformu, kā arī izveidot nacionālās nozīmes zinātnes centrus.

3.5. Uzsākt informācijas sistēmu ieviešanu visās valsts nozīmes bibliotēkās.

3.6. Kultūras sfērā panākt virzību uz ekspertu izvērtētu projektu atbalstu, 1997.gada gaitā nodrošinot likuma par Valsts kultūrkapitāla fondu pieņemšanu.

3.7. Decentralizējot kultūras dzīvi, uzsākt kultūras iestāžu pakāpenisku pāreju pašvaldību atbildībā. Uzsākt kultūras iestāžu reorganizāciju no valsts iestādēm par valsts un pašvaldību bezpeļņas uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem).

3.8. Turpināt veidot universālu, efektīvu un vienotu veselības apdrošināšanas sistēmu, kurai būtu atbilstoša izmaksu kontroles sistēma. 1997.gadā pāriet uz 5–7 reģionālo slimokasu sistēmu.

3.9. 1997.gadā nodrošināt likumu “Par privātajiem pensiju fondiem” un “Par obligāto sociālo apdrošināšanu” pieņemšanu, paredzot, ka sociālajām garantijām jāatbilst apdrošināšanas maksājumu apmēriem. Uzsākt privāto pensiju sistēmas veidošanu.

3.10. Apstiprināt pašvaldību reformas koncepciju un uzsākt tās īstenošanu, nodrošinot pāreju uz efektīvākām un dzīvotspējīgākām pašvaldībām. Reformas rezultātā Latvijā jābūt 4–6 apriņķiem un 100–150 pašvaldībām ar vēlētām pārvaldes institūcijām.

3.11. Veikt īpaši atbalstāmo reģionu apzināšanu un attīstības programmu izstrādi un īstenošanu.

3.12. Pārskatīt civildienesta likumdošanu, padarot to efektīvāku, motivējošāku un atbildīgāku.

3.13. Novērst funkciju dublēšanos valsts pārvaldē, kā arī nodot tai neraksturīgās funkcijas privātajam sektoram, izdarot valsts pārvaldes funkciju inventarizāciju.

Ārpolitika

4.1. Turpināt konsekventu Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Noteikt, ka ministri ir atbildīgi par savu nozaru normatīvās bāzes sakārtošanu atbilstoši ES prasībām.

4.2. Turpināt ārpolitisko darbību Latvijas drošības stiprināšanā un virzībā uz iestāšanos NATO.

4.3. Izstrādāt konkrētu pasākumu plānu Baltijas vienotā tirgus izveidei (muitas ūnija, brīva kapitāla un darbaspēka aprite, nodokļu sistēmu harmonizācija).

4.4. Iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā (WTO).

4.5. Veikt nepieciešamos pasākumus robežlīgumu noslēgšanai.

Drošība un tieslietas

5.1. Pārveidot valsts aizsardzības sistēmu, padarot to spējīgu sadarbībai un savietojamībai ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) valstu bruņotajiem spēkiem. Aktīvi turpināt darbību programmas “Partnerattiecības mieram” ietvaros.

5.2. Līdz 1.07.97. izstrādāt Valsts aizsardzības plānu, ietverot tajā valsts resursu mobilizācijas sistēmas izveidi un nosakot, ka prioritāra ir teritoriālās aizsardzības sistēmas izveide uz Zemessardzes bāzes, kvalificētu virsnieku un instruktoru sagatavošanas programma un obligātā militārā (valsts) dienesta karavīru un Jaunsardzes apmācība, nosakot morāles un ētikas normas kā noteicošās militāri patriotiskās audzināšanas procesā.

5.3. Ieviest ikgadēju Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāna izstrādi, saskaņojot to ar reālajām finansiālajām iespējām.

5.4. Līdz 1.01.98. sagatavot Nacionālo bruņoto spēku profesionalizācijas programmu, lai maksimāli piesaistītu obligātā militārā dienesta karavīrus apmācību un dienesta uzdevumu izpildes procesam.

5.5. Novērst ārpusreglamenta attiecību veidošanās bāzi, nosakot nepārtrauktu virsnieku un instruktoru kontroli pār karavīru sadzīves apstākļiem. Stingri kontrolēt iesaukto karavīru skaitu atbilstoši valsts spējai tos apmācīt un pietiekami apgādāt.

5.6. Līdz 1.07.98. pārveidot obligātā militārā dienesta iesaukšanas sistēmu, rezervju apmācību un uzskaiti veidojot uz Zemessardzes struktūrvienību bāzes.

5.7. Izveidot vienotu un pastāvīgi darbojošos atestācijas sistēmu, kura būtu balstīta uz līdzvērtīgām prasībām kā aktīvā militārā dienesta (Aizsardzības spēku), tā arī ierindas un ārrindas (Zemessardzes) virsniekiem. Izveidot virsnieku progresīvo daudzpakāpju atalgojuma sistēmu atbilstoši kvalifikācijai un ikgadējiem atestācijas rezultātiem. Izstrādāt atestācijas un apmācību sistēmu rezerves virsniekiem.

5.8. Izstrādāt Militārpersonu sociālās nodrošināšanas programmu, ar mērķi piesaistīt militārajam dienestam un karavīru audzināšanas procesam kvalificētus virsniekus un instruktorus.

5.9. Līdz 1.07.97. izstrādāt Noziedzības apkarošanas valsts programmu, paredzot pastiprināt krimināltiesisko atbildību par nodokļu nemaksāšanu, korupciju un darbību organizētā noziedzīgā grupā.

5.10. Izstrādāt un ieviest praksē liecinieku un cietušo garantētas aizsardzības sistēmu.

5.11. Pabeigt ieslodzīto progresīvās sodu izciešanas sistēmas izveidi.

5.12. Izstrādāt un ieviest likumpārkāpēju sociālās rehabilitācijas sistēmu.

5.13. Pārkārtot iedzīvotāju reģistrācijas kārtību, atceļot pieraksta sistēmu.

5.14. Līdz 1.07.97. izstrādāt ārkārtējo situāciju pārvarēšanas un iedzīvotāju civilās aizsardzības pasākumu programmu, pilnveidojot Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbu, kā arī tā sadarbību ar citām valsts institūcijām.