PĒC CEĻA

Par mūsu tranzīta iespējām

Kopenhāgenā — par Latviju

Pirmdien, 3.februārī, Satiksmes ministrijā notika preses konference, kurā satiksmes ministrs Vilis Krištopans informēja žurnālistus par seminārizstādi “Latvija — efektīvs tranzīta koridors “Austrumi—Rietumi””, kas risinājās Kopenhāgenā 30.janvārī. Šo pasākumu rīkoja Satiksmes ministrija sadarbībā ar Transporta informācijas aģentūru.

Kā pastāstīja Satiksmes ministrijas tranzīta daļas vadītājs Zigmārs Priede, Latvijas prezentācija Dānijā ieinteresējusi ne vien vietējos uzņēmējus, bet arī ārvalstu diplomātus. Bez Igaunijas, Lietuvas un Zviedrijas diplomātiem izstādi apmeklējuši arī ASV, Francijas, Vācijas un Ēģiptes Arābu Republikas pārstāvji. Šajā pasākumā Latviju pārstāvēja Satiksmes ministrija Viļa Krištopana vadībā, Latvijas Attīstības aaģentūra un Latvijas Privatizācijas aģentūra un to ģenerāldirektori Māris Elerts un Jānis Naglis, Muitas pārvalde, kā arī Latvijas trīs lielo ostu pārvaldes, Mazo ostu asociācija un apmēram 20 Latvijas uzņēmēji, kas iesaistījušies tranzīta biznesā.

Atzinīgi novērtējis Kopenhāgenā iegūto pieredzi, Vilis Krištopans sacīja:

— Es domāju, ka seminārus mēs turpināsim rīkot gan Austrumos, gan Rietumos. Šādiem pasākumiem ir liela nozīme Latvijas tēla veidošanai pasaulē un reālu partnerattiecību nodibināšanai. Līdzšinējā pieredze liecina, ka informācija par Latviju bieži vien ir izkropļota vai arī ļoti niecīga.

Turpinājumā ministrs pastāstīja, ka dotācijas pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem lauku apvidos ir piešķirtas un šajā gadā iedzīvotāju transporta pakalpojumi ievērojami uzlabosies. Visos rajonos tiekot atklāti aizvien jauni maršruti. Piemēram, Krāslavas rajonā, pateicoties šai dotācijai, radās iespēja organizēt 29 jaunus autobusu maršrutus dienā. Visā Latvijā tādu jaunu maršrutu ir vairāk nekā septiņi simti dienā.

Pēc tam Vilis Krištopans un Zigmārs Priede atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Kurās valstīs paredzēts rīkot turpmākos seminārus Latvijas tēla veidošanai?

Zigmārs Priede: — Nākamais plānots marta sakumā Vācijā, Hamburgā, aprīļa sākumā Francijā — vai nu Parīzē, vai Marseļā. Aprīlī būs liela izstāde Maskavā, pēc tam maijā — Kazahstānā. Šādi pasākumi plānoti arī Holandē un Beļģijā, bet vēl nav zināms, kurā laikā tie notiks.

Jautājums: — Vai pēc šādas seminārizstādes sarīkošanas jau var runāt par kaut kādu reālu ekonomisku ieguvumu?

Vilis Krištopans: — Tas jāprasa kādai no tām daudzajām sabiedrībām, kas piedalījās šajā pasākumā. Ja kaut viena no tām ir dabūjusi jaunu klientu, jaunu konteineru plūsmu, tad šā semināra izmaksas ir segtas ar uzviju. Otrs — tādiem semināriem ir liela politiskā jēga, jo politiskā vara, kuras pārstāvji piedalījās seminārā, ieguva daudz pareizāku un plašāku priekšstatu par Latviju. Un tas ir rezultāts, kuru nevar tā vienkārši pārrēķināt naudā. Sarunās ar mums lielu interesi izrādīja kuģu rēderejas. Dānijā, īpaši Kopenhāgenā, ir lieli kravu sadales centri, viņu tirdzniecības un tranzīta sabiedrības interesējas par mūsu iespējām paplašināt savus pakalpojumus. Ļoti vilinoša, piemēram, viņiem šķiet satiksmes līnija Kopenhāgena—Liepāja, jo tas ir īsākais ceļš no Dānijas uz Austrumiem. Ne velti šajā līnijā konteineru apjomi pieaug. Tas ir reāls ieguldījums Latvijas budžetā, jo no katras tranzīta tonnas budžetā ieplūst pāris dolāru. Es uzskatu, ka Rīgas ostai ir jāorientējas uz 10 miljonu tonnu apgrozījumu gadā, Liepājai — uz 3—4 miljoniem tonnu. Tas ir pilnīgi reāli. Un katra tāda semināra galvenais uzdevums ir radīt iespēju uzņēmējiem risināt šādas sarunas un nodibināt lietišķus kontaktus.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors