informācijai. projekti

Ministru prezidenta kandidāta

Andra Šķēles projekts

Valdību veidojošo frakciju un Ministru prezidenta vienošanās par valdības izveidošanu un sadarbības kārtību

Demokrātiskās partijas “Saimnieks”, savienības “Latvijas ceļš”, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības un Latvijas Zaļās partijas, Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Kristīgo demokrātu savienības un Latgales Demokrātiskās partijas koalīcijas un “Tautai un Taisnībai” frakcijas un Andris Šķēle kā Ministru prezidents vienojas par valdības izveidošanu un par sadarbības kārtību.

Vienošanās mērķis ir nodrošināt veiksmīgu valdības deklarācijas īstenošanu.

Vienošanās uzdevums ir noteikt pušu pienākumus un tiesības, kā arī lēmumu pieņemšanas un informācijas aprites kārtību.

I Sadarbības padome

1. Frakciju un Ministru prezidenta sadarbības īstenošanai tiek izveidota Sadarbības padome, kurā tiek iekļauti divi pilnvaroti pārstāvji no katras šo vienošanos parakstījušās frakcijas un Ministru prezidents. Sadarbības padome lemj par:

— valsts budžetu;

— svarīgākajiem likumdošanas jautājumiem;

— valsts amatpersonu apstiprināšanu gadījumos, kad šī apstiprināšana ir Saeimas kompetencē;

— citiem jautājumiem, kas ir Ministru kabineta kompetencē, ja to pieprasa kāda no frakcijām vai Ministru prezidents.

2. Lēmums Sadarbības padomē ir pieņemts, ja to atbalsta Ministru prezidents un par to balso ne mazāk kā četras frakcijas, kas pārstāv ne mazāk kā trīs piektdaļas no valdību veidojošo frakciju deputātu kopskaita, vai arī visas valdību veidojošās frakcijas.

3. Saskaņā ar vienprātības principu Sadarbības padome lemj par:

— izmaiņām LR Satversmē;

— Ministru kabineta noteikumu ar likuma spēku pieņemšanu Satversmes 81. panta kārtībā;

— būtiskiem Pilsonības likuma grozījumiem.

II Valdību veidojošo frakciju pienākumi

Valdību veidojošo frakciju pienākumi ir:

1) ar saviem balsojumiem Saeimā atbalstīt valdības deklarācijas izpildi un valdības iesniegto likumprojektu pieņemšanu, kā arī balsot saskaņā ar Sadarbības padomes lēmumu gadījumos, kad Sadarbības padome ir lēmusi par attieksmi pret konkrēto jautājumu pēc vienprātības principa;

gadījumos, kad Sadarbības padomē lēmums ir pieņemts balsojot, frakcija, kura ir balsojusi pret Sadarbības padomē, drīkst neatbalstīt attiecīgo projektu Saeimā, iepriekš par to informējot Sadarbības padomi, bet tas nedrīkst būt obligāts balsojums frakcijas biedriem;

2) nodrošināt ātru valdības iesniegto vai arī tādu, kas ir būtiski valdības deklarācijas izpildei, kā arī to, par atbalstu kuriem ir lēmusi Sadarbības padome, likumprojektu virzību caur Saeimas komisijām un darīt visu no tām atkarīgo, lai šie likumprojekti tiktu pieņemti visīsākajos iespējamajos termiņos;

3) uzņemties pilnīgu atbildību par to cilvēku morālo stāju un godaprātu, kurus partijas (frakcijas) kā savus labākos pārstāvjus deleģē darbam valdībā vai citos atbildīgos amatos;

4) 3'. rakstiski informēt Sadarbības padomi par nodomu atsaukt atsevišķu savu ministru (valsts ministru) no valdības ne vēlāk kā divas nedēļas pirms ministra atsaukšanas;

5) 3". rakstiski informēt Sadarbības padomi par nodomu izstāties no valdības ne vēlāk kā divas nedēļas pirms izstāšanās;

6) bez iepriekšējas saskaņošanas valdībā neiesniegt Saeimā, kā arī bez pozitīva Finansu ministrijas atzinuma neatbalstīt likumprojektus un atsevišķus grozījumus likumos, kas skar valsts vai speciālo budžetu un budžeta tiesības;

7) atbalstīt un aizstāvēt tos dokumentus, kurus frakciju deleģēti pārstāvji ir parakstījuši un savā darbībā ievērot tajos ietvertās normas;

8) neatbalstīt jebkurus opozīcijas frakciju iesniegtos pieprasījumus vai to priekšlikumus par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam vai atsevišķiem tā locekļiem;

9) regulāri informēt sabiedrību par savu darbu, valdības deklarācijas izpildi, kā arī šīs vienošanās nosacījumu izpildes gaitu un sadarbību ar citām frakcijām un Ministru prezidentu.

III Valdību veidojošo frakciju tiesības

Valdību veidojošajām frakcijām ir tiesības:

1) izvirzīt apspriešanai Sadarbības padomē jautājumu par Ministru prezidenta demisiju, informējot Sadarbības padomi divas nedēļas iepriekš;

2) pieprasīt tikšanos ar Ministru prezidentu.

IV Ministru prezidenta pienākumi

Ministru prezidenta pienākums ir:

1) saglabāt pilnīgu neitralitāti attiecībā pret politiskajiem spēkiem un pret visām valdību veidojošajām frakcijām izturēties vienlīdz objektīvi un neitrāli;

2) neiejaukties Saeimas amatpersonu iecelšanas un atcelšanas procesā, kā arī lēmumpieņemšanas kārtības noteikšanā šajos jautājumos;

3) regulāri tikties, nodrošināt konsultācijas un viedokļu apmaiņu par svarīgiem operatīvās situācijas jautājumiem ar valdību veidojošo frakciju pārstāvjiem;

4) izstrādāt un piedāvāt valdību veidojošajām frakcijām priekšlikumus Ministru kabineta struktūras optimizēšanai;

5) informēt valdību veidojošās frakcijas par ministru atbrīvošanu vai citām pārmaiņām valdībā 24 stundas pirms attiecīgā lēmuma juridiskās noformēšanas, šajā periodā tikties ar frakcijām pēc to pieprasījuma;

6) regulāri informēt sabiedrību par savu darbu, valdības deklarācijas izpildi, kā arī šīs vienošanās nosacījumu izpildes gaitu;

7) rūpēties par to, lai pirms starptautisku līgumu parakstīšanas gadījumos, kad ir nepieciešama to ratifikācija Saeimā, ar šo līgumu saturu varētu iepazīties frakcijas;

8) pēc valdību atbalstošo frakciju vai atsevišķo valdību atbalstošu deputātu lūguma nodrošināt viņus ar informāciju par valdības tuvākajiem mērķiem, aktuālajiem uzdevumiem un problēmām, tikties, kā arī organizēt valdību veidojošo un atbalstošo frakciju un atsevišķo valdību atbalstošo deputātu komunikāciju, darba koordināciju un sadarbību.

V Ministru prezidenta tiesības

Ministru prezidentam ir tiesības:

1) respektējot partiju vēlmi nodrošināt savu ietekmi ne tikai valdībā un vēlmi rūpēties arī par savu ierindas biedru profesionālo izaugsmi, Ministru prezidentam ir tiesības gādāt par to, lai, īstenojot kadru politiku valsts izpildvaras struktūrās, veicot atbildīgus nozīmējumus darbam ārvalstīs, valsts uzņēmumu pārvaldes institūcijās vai jebkādos citos atbildīgos posteņos, tas tiek darīts atbilstoši tam, cik lojāli un monolīti tā vai cita frakcija atbalsta valdības deklarācijas izpildi un ievēro šo vienošanos;

2) veikt atbilstošas organizatoriskas izmaiņas valdībā gadījumā, ja Saeimā valdības iesniegtie likumprojekti sastop būtisku kādas valdību veidojošās frakcijas pretdarbību, kā arī, ja kāda no valdību veidojošajām frakcijām vai būtiska frakcijas daļa ar saviem balsojumiem neatbalsta valdības deklarācijas izpildei būtisku likumdošanas aktu pieņemšanu;

3) izteikt publiskus brīdinājumus atsevišķiem ministriem par neapmierinošu darbu;

(nedz brīdinājumi, nedz atzinīga izteikšanās par kāda Ministru kabineta locekļa darbu nav tulkojama kā attieksme pret viņa pārstāvēto partiju, bet gan vienīgi kā profesionālo kvalitāšu, darba tempa un kvalitātes vērtējums attiecībā pret konkrēto ministru);

4) Ministru prezidents var pieprasīt jebkuras frakcijas (partijas) izvirzīto ministru demisiju arī tad, ja minētā frakcija (partija) nav izpildījusi tās saistības, ko tā uzņēmusies ar šo vienošanos.

VI Atbildība

Ņemot vērā, ka valdības deklarācijas, vienošanās par valdības izveidi, kā arī valdību veidojošo frakciju programmu augstākais mērķis ir veicināt Latvijas valsts uzplaukumu, latviešu tautas un Latvijas iedzīvotāju dzīveslīmeņa celšanos, valsts tautsaimniecības attīstību, valsts drošības un neatkarības nostiprināšanos, politisko stabilitāti, virzību uz Eiropas Savienību un Eiropas līmeņa sociālās labklājības un drošības iedibināšanu Latvijā, kā arī, ņemot vērā to, ka valdību veidojošās frakcijas reprezentē demokrātiski un brīvi ievēlētos tautas pārstāvjus, kuriem Latvijas pilsoņi uzticas kā labākajai un spējīgākajai mūsu sabiedrības daļai, un to, ka valdība un Ministru prezidents ir saņēmis šo tautas priekšstāvju uzticību, Ministru prezidents un valdību veidojošās frakcijas par valdības deklarācijas un vienošanās par valdības izveidi, ievērošanu un pildīšanu ir atbildīgi sabiedrības, savu vēlētāju un tautas priekšā.

Atklātība un publiska šīs vienošanās pušu darbības novērtējums un tautas uzticības pieaugums vai mazināšanās un no tās izrietošais atbalsts nākamās vēlēšanās jeb publisks nosodījums ir vienīgās šīs vienošanās un pušu atbildības trūkuma sekas.

Piezīmes

Šī vienošanās ir publisks dokuments, tas ir saistošs un aplūkojams vienīgi kopā ar valdības deklarāciju.

Šī vienošanās saglabā savu spēku un ir saistoša pārējām tās slēdzējpusēm arī tad, ja kāda no frakcijām atstāj valdību.

Šo vienošanos ir tiesības parakstīt individuāli pie preambulā minētajām frakcijām nepiederošiem deputātiem, kuri atbalsta valdības deklarāciju. Sadarbības un informācijas aprites kārtība, kā arī savstarpējas saistības šajos gadījumos tiek noteiktas, atsevišķi vienojoties atbalstošajam deputātam un Ministru prezidentam.

Ar šo vienošanos tiek noteikts, ka šai vienošanai var pievienoties citas frakcijas (politiski bloki). Valdību atbalstošajām frakcijām (politiskiem blokiem) Sadarbības padomē ir padomdevējtiesības trīs mēnešus no vienošanās parakstīšanas brīža. Pēc trīs mēnešiem, ja frakcijas darbība Saeimā apstiprina frakcijas (politiskā bloka) patieso vēlmi atbalstīt valdību, Sadarbības padomei ir pienākums izskatīt jautājumu par visu šajā dokumentā atrunāto valdību veidojošo frakciju tiesību un pienākumu attiecināšanu arī uz konkrēto valdību atbalstošo frakciju (politisko bloku).