Informācija

Baltijas Ministru padome šoreiz — Tallinā

Vakar Igaunijas Republikas galvaspilsētā Tallinā notika Baltijas Ministru padomes kārtējā sēde. Tās dienaskārtībā bija pragmatiski trīs Baltijas valstu šodienai un nākotnei svarīgi jautājumi: brīvās tirdzniecības līguma ar lauksaimniecības precēm ieviešana, beztarifu barjeru, tehnisko standartu un kvalitātes prasību harmonizācija un brīvo pakalpojumu kustība Baltijas valstīs. Arī tranzīta un robežu šķērsošanas jautājumi, Baltijas muitas ūnijas perspektīvas un Baltijas sadarbība stratēģiskā mērķa — integrācijas Eiropas Savienībā — vārdā. Tika spriests arī par Baltijas valstu informācijas infrastruktūras izveidi un kopīgu Baltijas reģionālās gaisa telpas kontroli.

Vakar, sazinoties ar Igaunijas Republikas Ministru kabineta preses biroju, “Latvijas Vēstnesis” uzzināja, ka igauņu puse no Tallinā apspriestajiem jautājumiem īpašu vērību pievērsusi Igaunijas premjerministra Tīta Vehi, Latvijas Ministru prezidenta Andra Šķēles un Lietuvas premjerministra Ģedimina Vagnora diskusijām par sadarbību integrācijai Eiropas Savienībā, brīvās tirdzniecības līguma efektivitātei un lēmumiem Baltijas valstu savstarpējo robežu šķērsošanas atvieglošanai. Igauņu puse akcentēja arī savu priekšlikumu iedibināt ombudsmena institūciju, lai atvieglotu robežu šķērsošanas problēmas. Starp svarīgākajiem jautājumiem igauņu puse minēja arī kopīgo Baltijas gaisa telpas kontroli un Baltijas muitas ūnijas veidošanu.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Darba kārtībā — izglītošanas kvalitāte

Vakar, 6.februārī, Rīgā sāka darbu divi izglītības darbinieku semināri. Vienā pulcējās Latvijas skolu valžu priekšsēdētāji. Šā semināra tēma — “Izglītības politikas taktika rajonā, pilsētā”. Pasākumā ar ziņojumiem uzstājās Rīgas rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Ruško un Rīgas rajona skolu valdes priekšsēdētājs Oļģerts Lejnieks. Pēcpusdienā semināra dalībnieki izbrauca uz Babītes vidusskolu, kur darbu turpināja interešu grupās. Darba pārtraukumā viesus ar koncertu sveica Babītes vidusskolas un Babītes mūzikas skolas audzēkņi. Paredzams, ka šodien skolu valžu priekšsēdētāji ieradīsies Rīgas rajona skolu valdē, lai turpinātu risināt semināra tēmu.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas baltajā zālē pulcējās otra semināra dalībnieki — izglītības valsts inspektori. Izglītības valsts inspekcijas vadītājs Zigfrīds Grinpauks iepazīstināja semināra dalībniekus ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajiem dokumentiem “Skolu direktoru atestācijas nolikuma projekts”, “Vidusskolas paraugnolikuma projekts” un “Pamatskolas paraugnolikuma projekts”. Par Izglītības likuma 5.panta izpildi un par reģionālo kursu darbu aizvadītajā gadā informēja Izglītības valsts inspekcijas vecākā referente Līvija Vībota. Dienas otrajā pusē izglītības valsts inspektori strādāja darba grupās, kas bija veidotas pēc novadu principa.

Šodien abi semināri turpinās darbu grupās.

(Par tēmu: arī Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts inspekcijas vadītāja Zigfrīda Grinpauka intervija — zemāk.)

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors

Sabiedrība. Skola. Valsts

Zigfrīds Grinpauks, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts inspekcijas vadītājs, — “Latvijas Vēstnesim”

Skolu inspekcijas institūcija pastāvējusi neatkarīgajā Latvijā divdesmitajos un trīsdesmitajos gados, bet tagad kopš 1991. gada darbojas Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības valsts inspekcija, ko vada Zigfrīds Grinpauks. Protams, laiki mainījušies, arī šīs institūcijas funkcijas.

— Par ko tagad jāatbild Izglītības valsts inspekcijai?

— Kopā ar izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāru izstrādājam inspekcijas darbības stratēģiju. Jāizplāno un jāorganizē valsts inspektoru darbība. Nepieciešams koordinēt sadarbību ar valsts un pašvaldību iestādēm, izdot rīkojumus par visiem inspekcijas kompetencē esošajiem jautājumiem, noteikt inspekcijas struktūrvienību pienākumu sadali, iecelt amatā inspektorus.

— Inspekcijai ir daudz palīgu — valsts izglītības inspektori. Dažkārt dzirdēti pārmetumi, ka viņu esot par daudz...

— Tā nevarētu teikt. Savulaik Izglītības ministrijā bija inspektori, kas atbildēja par vairākiem rajoniem, arī tautas izglītības nodaļās strādāja skolu inspektori. Šādu štata vienību vairs nav. Valsts inspektoru skaits tagad ir četras reizes mazāks.

— Un kādi ir viņu pienākumi? Agrāk taču notika tā dēvētās skolu frontālās pārbaudes...