Saeimas 5. februāra ārkārtas sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 38/39.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Vai par 36.panta pirmās daļas 1.punktu deputātiem ir iebildumi? Vai balsojums ir nepieciešams? Nav. Pieņemts. 1.punkts. Par 2.punktu ir nepieciešams balsojums? Nav. Pieņemts. Par 3.punktu? Pieņemts. Tātad deputāts Leiškalns prasa balsojumu par 4.punktu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par atbildīgās komisijas piedāvāto 36.panta pirmās daļas 4.punkta redakciju, kas ir 28.lappusē. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 12, atturas — 14. Šis priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu! Par 5. un 6. punktu, es sapratu, nebija iebildumu deputātiem? Nav. Pieņemts.

I.Emsis. Ja deputātiem nav iebildumu par 5. un 6.apakšpunktu, tad mēs varam pāriet pie nākamā priekšlikuma — 23.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikuma — izslēgt 38.pantu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas priekšlikumu — izslēgt 38.pantu? Iebildumu nav. Pants izslēgts.

I.Emsis . Tālāk priekšlikums ir 39.lappusē, 24.priekšlikums — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, un šeit ir papildināt 46.pantu ar jaunu ceturto daļu sekojošā redakcijā, kā jūs, kolēģi, atceraties, tad tie bija Guntara Krasta priekšlikumi, kas ir pārcelti šeit attiecīgi uz 46.pantu. Komisija šos Guntara Krasta priekšlikumus ir atbalstījusi un iestrādājusi tātad šeit 46.panta...

Sēdes vadītājs. Pēc jaunās numerācijas 45.pants.

I.Emsis. 45.pants pēc jaunās numerācijas.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas piedāvāto 45.panta ceturtās daļas redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Analoģisks priekšlikums ir 25., kuru izteikusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, balstoties uz Krasta kunga priekšlikumu, un papildinām 47.pantu ar jaunu otro daļu pēc jaunās numerācijas, tas ir 46. pants — papildināts ar jaunu otro daļu.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas piedāvāto 46.panta otrās daļas redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. 26.priekšlikums, 45.lappusē. Deputāta Sausnīša priekšlikums — papildināt 57.pantu ar jauniem apakšpunktiem sekojošā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu ir akceptējusi un atbalstījusi, un tas ir iestrādāts jaunajā 56.panta redakcijā.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas piedāvāto jauno 56.panta redakciju? Iebildumu nav. Pants pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 27.priekšlikums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — papildināt 57.pantu ar jaunu otro daļu sekojošā redakcijā, kas ir tātad ekonomikas ministra Guntara Krasta priekšlikums — pārcelts tikai uz šo pantu, tātad pēc jaunās numerācijas 56.pantu.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem ir iebildumi pret 56.panta otrās daļas redakciju, ko piedāvā atbildīgā komisija? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis . Tālāk ir 28.priekšlikums, 47.lappusē. Guntara Krasta priekšlikums — aizstāt 58.panta virsrakstā un pirmajā daļā vārdus “naftas vadiem un naftas, un naftas produktu noliktavām un krātuvēm” ar vārdiem “naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm”. Šis priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts 57.pantā, tas ir, galējā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas piedāvāto 57.panta jauno redakciju? Iebildumu nav. Pants pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 29.priekšlikums. Ekonomikas ministra Guntara Krasta priekšlikums — papildināt 62.panta piekto daļu ar jaunu teikumu. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un šis priekšlikums ir iestrādāts 61.pantā.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem ir iebildumu pret atbildīgās komisijas ierosināto 61.panta piektās daļas redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis . Tālāk ir 30.priekšlikums. Ekonomikas ministra Guntara Krasta priekšlikums — 62.panta septītajā daļā precizēt vārdus, tāpat kā iepriekš jau mēs runājām šeit par naftas vadiem un naftas produktu noliktavām. Komisija šos precizējumus ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 61.panta septītās daļas redakciju, ko piedāvā atbildīgā komisija, nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir 31. Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 63.pantā atsauci uz likuma publikācijām. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi, un līdz ar to 62.pants pēc jaunās numerācijas ir precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 32.priekšlikums, 52.lappusē. Ekonomikas ministra Guntara Krasta priekšlikums par pārejas noteikumiem — izteikt sekojošā redakcijā, kuru būtība ir sekojoša, ka šeit Krasta kungs ir piedāvājis, ka spēku zaudē attiecīgi četri 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi un nav atbalstījusi tāpēc, ka mēs no šiem 81. panta kārtībā pieņemtajiem noteikumiem iestrādājām tikai daļu šajā likumā, to daļu, kas attiecas uz šo likumu, turpretī pārējās normas, kas attiecas uz citiem likumiem, šeit nevarējām iestrādāt, līdz ar to mūsu komisijas priekšlikums ir — atstāt spēkā 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus, šos četrus noteikumus, un līdz ar to neatbalstīt Krasta kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Atklājam debates. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Es tomēr aicinu atbalstīt ekonomikas ministra Krasta kunga priekšlikumu ar šā likuma stāšanos spēkā atcelt Kabineta noteikumus, jo šo Kabineta noteikumu vienīgā jēga ir tā, ka tie atļauj energopiegādātāju uzņēmumiem izvietot savus objektus uz privātīpašumā esošas zemes un nemaksāt par to īres vai nomas maksu. Paldies par uzmanību un aicinu atbalstīt ekonomikas ministra Krasta priekšlikumu!

Sēdes vadītājs . Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt ministra priekšlikumu. Šis dokuments, kuru mēs izskatām, un šis projekts, kuru mēs izskatām, ir nosaukts par likumu “Par aizsargjoslām”, taču tajā pašā laikā 1996.gada 7.augustā ir pieņemti noteikumi par aizsargjoslām, un, ja mēs nepieņemsim un neatbalstīsim šo ministra priekšlikumu, tad būs tā, ka būs pieņemts likums, un tanī pat laikā darbosies arī noteikumi, kuri 6.Saeimā nav skatīti, un viņi ir pieņemti pirms tam, kad bija šis nosacījums par 6 mēnešiem, tādā gadījumā vienā un tajā pašā laikā darbosies divi normatīvie akti. Pie tam normatīvie akti, kuri zināmā mērā nav konsekventi, un proti, jautājumā par aizsargjoslām un par energoapgādes resursiem vairāk vai mazāk tiek ignorēti gan Civillikuma nosacījumi, gan arī citu normatīvo aktu nosacījumi. Tā, piemēram, zemes privatizācija lauku apvidos, tādēļ es lūdzu Saeimu atbalstīt ministra priekšlikumu un neatbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs . Anna Seile, LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es arī aicinu Saeimu atbalstīt Guntara Krasta priekšlikumu, jo, ja mēs neizsvītrosim šos 81.panta kārtībā pieņemtos noteikumus un tie turpinās darboties, tie turpinās darboties arī attiecībā uz aizsargjoslām, un dažas normas šeit ir koriģētas, un noteikumi būs pretrunā ar aizsargjoslu likumu.

Otrais pamatojums, kāpēc nedrīkstētu atbalstīt šoreiz komisijas priekšlikumu, atbalstīt tikai 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus par aizsargjoslām, ka tikai tos atstāt... izslēgt no spēkā esošo likumu skaita, bet arī visus šos pārējos ir jāizslēdz tāpēc, ka tiešām, kā šeit jau pareizi teica Kaksīša kungs, nepareizi ir tas, ka nomas attiecības regulē ar kādu citu likumu. Ir mums spēkā esoši likumi, ir mums Civillikums, un, ja kaut ko vajag palabot speciālajos likumos, tad to vēl vajag izdarīt un iestrādāt, piemēram, zemes privatizācijas likumos, bet nedrīkst ar Ministru kabineta noteikumiem regulēt nomas attiecības energoapgādes uzņēmumiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs par šo priekšlikumu? Debates beidzam. Komisijas vārdā — Indulis Emsis.

I.Emsis . Jā, godātie kolēģi, es gribu, lai jūs pievēstu ļoti lielu uzmanību šim balsojumam, jo tam ir diezgan izšķiroša nozīme uz Ekonomikas ministrijas sagatavotajiem priekšlikumiem, kuri ir pieņemti 81.panta kārtībā, un es gribu vēlreiz uzsvērt, ka šiem 81.panta kārtībā pieņemtajiem priekšlikumiem, kas 52.lappusē ir redzami ar numuriem 2., 3. un 4., nav nekāda būtiska sakara ar aizsargjoslām, šeit ir regulēti pavisam citi jautājumi, un tikai daļa šo 81.panta kārtībā izteikto normu saskārās ar aizsargjoslām.

Es paskaidrošu, par ko šeit ir runa. Šeit 81.panta kārtībā pieņemtajos dokumentos ir runa par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem un par nekustamā īpašuma tiesību aprobežojumiem šajos objektos. Un tātad mēs savā likumā varējām iestrādāt tikai tās normas, kas attiecas uz aizsargjoslām, un tās mēs iestrādājām, un arī nebūtu pretruna ar 81.panta kārtībā pieņemtajiem Ministru kabineta noteikumiem. Taču šie noteikumi saka, ka zeme zem šiem energoobjektiem nav apliekama ar nomu, un tas ir politisks lēmums, ko mums šodien jāpieņem, jo šis neattiecas uz.... (Starpsauciens: “Tas nav likums!”) šis priekšlikums par nomas maksas noteikšanu nav šī aizsargjoslu likuma objekts, un tāpēc mēs, faktiski izbeidzot darbību šiem Satversmes 81.panta kārtībā izteiktajiem Ministru kabineta noteikumiem par energoobjektiem, iejaucamies citā likumā, tātad man gribētos, lai... 81.panta kārtībā pieņemtiem noteikumiem. Tāpēc es aicinu ļoti rūpīgi izvērtēt pirms šī balsojuma, un komisija pieņēma lēmumu, ka mēs izbeidzam darbu tikai... ka spēku zaudē tikai Ministru kabineta noteikumi par aizsargjoslām, tie beidz darbu līdz ar šī likuma spēkā stāšanos, turpretī viss, kas saistīts ar energoobjektiem, būtu drusku cita likuma jautājums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par ekonomikas ministra Krasta priekšlikumu — izteikt pārejas noteikumus jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 4, atturas — 3. Priekšlikums pieņemts.

I.Emsis. Cienījamie kolēģi, paldies par balsojumu. Līdz ar to visi priekšlikumi trešajā lasījumā ir izskatīti, un mans lūgums ir balsot par šo likumu trešajā lasījumā kopumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Aizsargjoslu likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 1, atturas — 4. Likums pieņemts.

I.Emsis. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””, trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — Jānis Kalviņš, LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Dokuments darbam nr.2061. Tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””, divi priekšlikumi.

Priekšlikums nr.1 — deputātu grupas priekšlikums, kuras priekšgalā Bartaševiča kungs un Lujāna kungs — izteikt 14.panta 9.apakšpunktu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Komisija šo priekšlikumu noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Aleksandrs Bartaševičs, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Lūdzu!

A.Bartaševičs (SPL). Cienījamie kolēģi! Ļoti žēl, ka piedāvātā tabula nav 14.panta 9.apakšpunktā, kas ir spēkā. Tad uzreiz būtu skaidrs, ka mūsu priekšlikums skar tikai nelielu teikuma daļu. Būtībā tiek piedāvāts vietējām pašvaldībām uzlikt jaunus pienākumus — pieņemt savā bilancē likvidējamo valsts uzņēmumu dzīvojamās mājas. Kāpēc tas jādara? Piemēram, ļoti izplatīta situācija. Uzņēmums bankrotējis, un tā likvidācijas stadija velkas jau ilgu laiku. Valsts uzņēmumam piederošās dzīvojamās mājas īrnieki kārtīgi maksā šī uzņēmuma kasē maksājumus par īri un komunālajiem pakalpojumiem, bet nauda aiziet citu uzņēmuma parādu dzēšanai. Rezultātā dzīvojamajai mājai par nemaksāšanu tiek atslēgta apkure, kaut gan iedzīvotāji to ir nomaksājuši. Es uzskatu, ka šo problēmu var atrisināt, vienīgi nododot šīs mājas maksātspējīgajiem pārvaldītājiem, proti, pašvaldībām. Protams, ir citas likumīgas iespējas — privatizēt šīs mājas, bet tas ir ilgstošs process, kura laikā cilvēki turpinās salt savos dzīvokļos.

Tāpēc es lūdzu cienījamo Saeimu atbalstīt mūsu priekšlikumu un dot iespēju cilvēkiem dzīvot cilvēkam cienīgos apstākļos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Šī ir pietiekami nopietna problēma, par ko daudzi varbūt ir pat dzirdējuši, un klasiskākais piemērs — tā bija Saulkalnes variācija, kad attiecīgi valsts pakļautības mājas pašvaldība atteicās pārņemt, un pēc tam sakarā ar valsts uzņēmuma likvidāciju šīs dzīvojamās mājas tika pārdotas, pat iedzīvotājiem to nezinot. Uz doto brīdi, man liekas, visi ir lietas kursā, ka šis lēmums ir apstādināts, un attiecīgi notiks, iespējams, šī līguma laušana, bet vai beidzot valstij nebūtu šīs lietas jānormativizē un jānosaka tomēr, kāda būs metodika? Jo diez vai ir loģiski, ka bijušā valsts uzņēmuma kurtuve tiek pārdota atsevišķi un mājas tiek pārdotas atsevišķi, vai kā Saulkalnē bija, kad izrādījās, ka dzīvojamo māju pēkšņi kaut kādas privātpersonas vai juridiskās personas iegādājas par 2000 latiem kopā ar visiem iedzīvotājiem.

Un tādēļ, cienījamie kolēģi, es tomēr uzstātu, lai jūs šinī gadījumā nopietni padomātu, lai tāda prakse tālāk nebūtu, un šeit tāds labojums būtu nepieciešams. Jo iespējams, ja būs kādi citi labojumi, pagaidām to nav, pagaidām ir tikai diskusija par to, ka nākotnē kaut kas būs. Bet pagaidām šie visi resori ir atklāti, šie jautājumi. Un tie ir tie paši Latvijas iedzīvotāji, un viņu intereses tiek šeit aizstātas. Un tādēļ es aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Kalviņa kungs.

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Paldies kolēģiem par aktivitāti! Es saprotu, ka mums visiem ir ļoti liela slodze — daudz likumprojektu un daudz pantu un punktu, par kuriem balsojam un strīdamies. Mēs acīmredzot esam piemirsuši vienu lietu, ka paši esam nobalsojuši par dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizāciju, ka līdz 1997.gada 31. decembrim no pamatkapitāla ir jāizslēdz ārā šīs te mājas un jānodod privatizācijā, un šis jautājums tādējādi atrisināsies. Es aicinātu kolēģus balsot par komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātiem izteikt attieksmi pret deputātu grupas priekšlikumu — izteikt likumprojekta 14.panta 9. apakšpunktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 21, atturas — 11. Nav pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies par balsojumu! Otrais priekšlikums ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums — papildināt 15.pantu ar 16.punktu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu — papildināt 15.pantu ar 16.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

J.Kalviņš. Tas arī viss pie šī likumprojekta. Es aicinātu kolēģus nobalsot par trešo, galīgo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — 3. Likums pieņemts.

J.Kalviņš. Paldies!

Sēdes vadītājs . Nākamais darba kārtības jautājums likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” . Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma ir iesniegti trīs priekšlikumi. Visi ir daļēji pieņemti.

Pirmais priekšlikums par 2.pantu. Iesniedz deputāts Normunds Pēterkops. Priekšlikums daļēji pieņemts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Pēterkopa priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu grozījumu — papildināt 2. pantu ar otro daļu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākošais grozījums ir izdarīts likuma 4.pantā. Atbildīgā komisija ierosina 4.pantu izteikt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 4.panta redakciju? Ir iebildumi. Vēlas runāt Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs ļoti uzmanīgi pievērst uzmanību šeit šim pantam. Tātad 4.panta pirmajā daļā ir runa par to, ka pašvaldības, valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumu statūtsabiedrības, uzņēmējsabiedrības kredītus var izsniegt Kredītiestāžu likumā un citos likumos noteiktajā kārtībā. Es saredzu šeit pretrunu tieši ar Kredītiestāžu likumu. Jo Kredītiestāžu likums ir nosaucis tās institūcijas, kuras ir tiesīgas nodarboties ar kreditēšanu. Un šo pašvaldību institūciju šajā likumā nav. Var jau būt, ka mums nākotnē varētu būt tāda koncepcija, tad ir jāmaina šis likums, bet es šaubos, ka tāda vienkārša izmaiņas Kredītiestāžu likumā varētu šo problēmu atrisināt.

Saskaņā ar 1995.gada 5.oktobrī pieņemto Kredītiestāžu likumu kredīts ir naudas vai citu atvietojamu lietu aizdevums, ko fiziskajām vai juridiskajām personām izsniedz kredītiestāde. Līdz ar to tālāk, kur ir runa par aizdevumu, es faktiski neredzu starpību. Kāda šeit ir starpība — vienā gadījumā kreditēšana, otrā — aizdevums, jo galu galā manā skatījumā runa ir par vienu un to pašu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvātajā variantā 4.pantā šīs neskaidrības ne tikai ir novērstas, bet, manuprāt, ir vēl saasinājušās. Ar likumu par pašvaldībām, runa nav par to, ka pašvaldības būtu tiesīgas izsniegt kredītus.

Mēs it kā ar vienu roku cenšamies pašvaldībām noteikt tādu režīmu, un man personīgi pret to nav iebildumu, ka tās var ar kaut kādu papildsaimniecisko darbību nodarboties tikai tad, kad tās ir visas savas saistības nokārtojušas gan pret valsti, gan pret juridiskajām personām, gan pret pilsoņiem. Bet galu galā tomēr ir šie divi likumi, par kuriem es runāju, kas ir jārespektē, ja izdara izmaiņas šajā trešajā likumā. Man liekas, ka mēs varēsim runāt gan... runājām 5.Saeimā, runājam 6.Saeimā un laikam arī runāsim 7., 8. un jebkurā tālākajā, ja mēs tikai teiksim — vajag sakārtot, vajag sakārtot, un ar to vien nodarbosimies, ka ignorēsim šo sakārtotības principu.

Es jau iepriekš, par iepriekšējo, otro darba kārtības jautājumu runājot, pieskāros problēmai par 81.pantu. Un mēs atkārtoti saskaramies ar gadījumiem, kad vairākas komisijas, strādājot ar jaunajiem likumprojektiem, nav ņēmušas vērā, ka viņiem bagāžā no 5.Saeimas ir 81.pantā pieņemtie noteikumi, kas joprojām šodien darbojas kā noteikumi. Man liekas, tas ir nepieņemami. Vismaz Juridiskā komisija ar tādu aktivitāti ir griezusies Prezidijā ar sagatavotu vēstuli, kurā mēs liekam priekšā. Ja reiz kāds jautājums ir lemts iepriekšējā Saeimā 81.panta kārtībā, tad šodien, strādājot 6.Saeimas apstākļos, tas ir jāceļ priekšā vai arī jāliek priekšā noraidīt kā 81.panta noteikumus. Jo galu galā vienīgais normatīvais akts, kam vajadzētu būt prioritātei, ir likums. Un tad nebūtu šīs situācijas, kad mēs vienā vai otrā gadījumā sakām — likums, likums, likums, bet tā nemaz faktiski nav. Mans ierosinājums ir, ka saskaņā ar Kārtības ruļļa 133.pantu, balsojot par šo priekšlikumu, tas būtu jābalso pa daļām. Atbalstīt panta nosaukuma izteikšanu jaunā redakcijā, kā arī papildināšanu ar jaunu pēdējo daļu, bet noraidīt pirmo daļu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas neviens. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Kolēģi deputāti, es ļoti uzmanīgi noklausījos Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Kaksīša kunga uzstāšanos, un jāsaka, godātie kolēģi, situācija ir tāda, ka saskaņā ar spēkā esošo Kredītiestāžu likumu jebkura fiziska un juridiska persona mūsu valstī, ievērojot šā likuma noteikumus un bankas priekšrakstus, var dibināt kredītiestādi.

Kas ir kredītiestāde? Tā ir banka, krājaizdevumu sabiedrība vai kādas ārvalsts bankas filiāle, kura atrodas Latvijā. Saskaņā ar Pašvaldību likumu un Kredītiestāžu likumu kredītiestādes var dibināt ne tikvien privātpersonas, bet arī publisko tiesību subjekti, tajā skaitā pašvaldības. Šāda ideja, ka pašvaldības varētu dibināt kredītiestādes, ir daudzkārt apspriesta, bet dzīvē tā nav realizēta. Bet pastāv tomēr iespēja, ja gadījumā pašvaldības vai Pašvaldību savienība to vēlētos, varētu izveidot šādas kredītiestādes, un pat, ja mēs svītrosim ārā šo normu, kas ir... ko ierosina Kaksīša kungs, nekas jau, godātie kolēģi, nemainīsies, vienkārši mēs šajā likumā precizējam šīs lietas un pasakām, ka var nodarboties ar kreditēšanu tikai un vienīgi likumos noteiktajā kārtībā. Kolēģi Kaksīti, vēl ir pāris likumu, kas atļauj pašvaldībām nodarboties ar kreditēšanu. Šāds likums, piemēram, ir... jā.... tieši dzīvokļu jautājumos, redziet, kā jūs man sakiet no zāles priekšā. Tas ir otrs gadījums.

Trešais gadījums. No Privatizācijas fonda izsniegt kredītus. Arī tādi gadījumi ir. Tā kā nevarētu teikt, godāto kolēģi, ka šī norma būtu pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu. Turklāt es gribētu atgādināt, ka šos grozījumus ierosināja valdība un tie tika pieņemti pagājušā gada vasarā un valdības iesniegtajā variantā, tas ir, nākošā lappusē, otrā lappusē, tabulas kreisajā pusē 6., 7. rindiņa skan sekojoši, ka ... tātad ierobežojumi neattiecas uz likumā noteiktajā kārtībā izveidotām valsts un pašvaldību kredītiestādēm. Tātad valdības variantā tas vēl skaidrāk tika uzsvērts, bet, tā kā ar kreditēšanu var nodarboties ne tikai pašvaldību kredītiestādes, mēs šo normu precizējam atbilstoši mūsu spēkā esošajai likumdošanai. Tādēļ, godātie kolēģi, es aicinātu tomēr komisijas redakciju atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim atbildīgās komisijas slēdzienu par 4. panta redakciju. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 3, atturas — 6. Pieņemts.

J.Lagzdiņš . Kolēģi deputāti! Nākošais ir pēdējais priekšlikums. Tā kā minētie grozījumi tika iesniegti Saeimā kā 81. panta kārtībā pieņemtie noteikumi, vadoties no mūsu likumdošanas prakses un kārtības, nobeiguma noteikumos ir jāparedz, ka vienlaikus ar likuma spēkā stāšanos zaudē spēku 81. panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ arī atbildīgā komisija piedāvā jaunā redakcijā pārejas noteikumus. Aicinātu šo redakciju pieņemt.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu un iesniegto pārejas noteikumu redakciju? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts. Un tad, Lagzdiņa kungs, saprotu, ka balsojam par likuma pieņemšanu trešajā galīgajā redakcijā.

J.Lagzdiņš . Tieši tā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu! Paldies! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai”” . Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 2098.

Aizsardzības un iekšlietu komisija ir saņēmusi sekojošus priekšlikumus. Likumā lietotie termini, ir deputātu Ādamsona, Grīnberga, Pēterkopa priekšlikums — papildināt 3. teikumu ar vārdiem “elektrošoka ierīces”. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikumu — papildināt “Likumā lietotos terminus...” un tālāk kā jums iesniegtajā redakcijā. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga, Pēterkopa priekšlikums — papildināt “Likumā lietotie termini”, 9. teikumu izteikt sekojošā redakcijā, kā jūs to varat arī izlasīt. Komisijas viedoklis ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par “Likumprojektā lietoto terminu” 9. teikumu jums iesniegtajā redakcijā? Deputāti neiebilst? Paldies! Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — izslēgt likumprojekta 2. pantu. Komisijas viedoklis ir pieņemts. Lūdzu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu ir? Vēlas runāt Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Saeimas Prezidij, cienījamie kolēģi! Es gribu vērst uzmanību tikai uz vienu sīku detaļu. Likumā ir jauna definīcija — sporta šaujamierocis. Tas nav atšifrēts. Man ir neskaidrs, kāda ierīce tiek definēta ar šo nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Ādamsona kungs.

J.Ādamsons. Jā, man ir ļoti jāatvainojas cienījamajam Krisberga kungam. Krisberga kungs, ir runa par to, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā izslēgt likumprojekta 2. pantu. Un tur nav runa par sporta šaujamieročiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, kolēģi, pret likumprojekta 2. panta izslēgšanu, ko ir akceptējusi atbildīgā komisija? Deputātiem iebildumu nav? Pants tiek izslēgts. Lūdzu tālāk!

J.Ādamsons. Nākošais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — izteikt likuma 3. panta otrās daļas 2. punktu sekojošā redakcijā: “iegādāties, glabāt un pārnēsāt gludstobra medību bises, sporta šaujamieročus un to munīciju pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas”. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir deputāta Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums — 3. pantā izteikt otrās daļas 3. punktu jaunā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis ir — daļēji pieņemt komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta 3. panta otrās daļas 3. punkta redakciju? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikuma — 3. panta 4. punktu izteikt sekojošā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas veidoklis ir — noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

O.Grīgs (TB). Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Par šī panta otrās daļas 4. punktu mums komisijā bija diskusijas, un balsojums klātesošajiem deputātiem šajā komisijā bija 4 pret 4. Un es gribētu iebilst un gribētu aicināt jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo, ja jau cilvēks ir izgājis ārsta komisiju, ir izgājis psihiatru, kurš ir galvenais atbildīgais par cilvēka psihisko stāvokli, un viņa vērtējums ir faktiski galvenais, ja ir izieta Iekšlietu ministrijas komisija un ir atļauts cilvēkam iegādāt pašaizsardzībai ieroci — pistoli, revolveri, izņemot automātisko pistoli un to munīciju pēc 21 gada vecuma, tad es uzskatu un aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, lai atļauj arī nēsāt šim pilsonim ieroci līdzi, jo Kriminālkodeksā ir likuma normas, kurā cilvēkam, kurš ir iegādājis ieroci un to ir pavirši glabājis vai nozaudējis, vai nepareizi pielietojis, ir stingri sodi. Es domāju, ka nekādas jēgas nav, ja cilvēkam ir atļauts iegādāties ieroci, to glabāt mājās. Un es domāju, ka šis priekšlikums ir.... tas ir no Aizsardzības komisijas noraidīts, es domāju, ka deputāti atbalstīs šo priekšlikumu. Ja jau cilvēks ir iegādājies revolveri vai pistoli, tad viņam ir jāatļauj arī nesāt. Un viņš atbild likuma priekšā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā Ādamsona kungs nevēlas runāt? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likumprojekta 3. panta otrās daļas 4. punkta redakciju, kas jums ir iesniegta. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 1, atturas — 3. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcionāls precizējums — 3. pantā aizstāt vārdus “Policijas departamenta” ar vārdiem “Valsts policijas”. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums — 5. pantā nosaukumu papildināt ar vārdiem “elektrošoka ierīces”. Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā pieņemt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 5. panta nosaukuma papildināšanu ar vārdiem... un tālāk kā tekstā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizēta redakcija, kurā izteikts attiecīgi 5. pants, lūgums to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu — papildināt likumprojekta 5. panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā — nav? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir deputāta Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums — izteikt 6. pantu sekojošā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 6. panta 2. daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir šo pašu deputātu priekšlikums — 6. panta 4. daļu izteikt sekojošā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisija pieņem, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret likumprojekta 6. panta 4. daļas redakciju nav? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums 7. panta 1. daļas 1. punktu izteikt sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi par likumprojekta 7. panta 1. daļas 1. punkta iesniegto redakciju? Nav...

J.Ādamsons. Aizsardzības un iekšlietu....

Sēdes vadītājs. Acumirkli...

J.Ādamsons. ... komisija piedāvā pieņemt savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons. Tāpat arī Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā izteikt 7. panta 1. daļas otro punktu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir deputāta Ādamsona, Grīnberga, Pēterkopa priekšlikums — izteikt 8. pantu sekojošā redakcijā, ka... iestādes, kas izsniedz atļaujas un tiesības iegādāties, glabāt un nēsāt šaujamieročus un tiesības uz gāzes pistolēm, revolveriem... tālāk kā tekstā. Komisijas viedoklis ir — noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 8. likumprojekta panta iesniegto redakciju, kuru atbildīgā komisija ir noraidījusi? Deputāti komisijas viedoklim piekrīt. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — papildināt 8. pantu ar teikumu šādā redakcijā: “Kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums, nosaka valsts policijas priekšnieks”. Lūgums deputātiem atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti pret 8. panta papildināšanu ar teikumu jums iesniegtajā redakcijā neiebilst? Pieņemts.

J.Ādamsons . Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums — izteikt 9.panta pirmo daļu šādā redakcija. Tālāk kā tekstā. Priekšlikums ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputātiem pret 9.panta pirmās daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums — izteikt 9.panta trešo daļu šādā redakcijā. Priekšlikums ir pieņemts Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 9.panta trešās daļas redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons . Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums — izteikt piekto daļu šādā redakcijā. Priekšlikums ir atbalstīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Deputātiem pret likumprojekta 9.panta piektās daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Ādamsons . Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums — papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis ir — noraidīt.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu — noraidīt deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikumu — papildināt pantu ar septīto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons . Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnbega un Pēterkopa priekšlikums — izteikt 11.pantu šādā redakcijā: “Šaujamieroču iegādāšanās, glabāšana un nēsāšana atļauj tiesības uz gāzes pistolēm un revolveriem.” Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis — noraidīt.

Sēdes vadītājs . Paldies! Atklājam debates. Debatēs runās Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs atbalstīt deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikumu tāpēc, ka tie precīzāk izsaka visu šo pantu un izsaka šā panta jēgu. Lai daudz neaizkavētu jūsu laiku, ņemot vērā to, ka jums bija iespēja ar to iepazīties, lūdzu balsot un atbalstīt deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt debatēs? Debatēs vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Jautājumu izlemsim balsojot. Tātad atbildīgā komisija ir noraidījusi deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikumu par 11.panta redakciju. Deputāts Ādamsons lūdz atbalstīt šo priekšlikumu, tāpēc jautājumu izlemsim balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikumu — izteikt 11.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 4, atturas — 11. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Ādamsons . Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums — izteikt 12.pantu šādā redakcijā: “Izšauto ložu un čaulu kontroles kolekcija”. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis ir — noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu par atbildīgās komisijas slēdzienu pret 12.panta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums — izteikt 12.panta otro daļu šādā redakcijā. Komisijas viedoklis — noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par 12.panta otrās daļas redakciju? Piekrīt. Pieņemts.

J.Ādamsons . Nākamais ir šo pašu deputātu priekšlikums — izteikt 12.panta trešo daļu šādā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts.

J.Ādamsons . Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums — izteikt 13.pantu šādā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis — noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Runās Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Šeit situācija ir absolūti tāda pati kā bija jau iepriekšējā balsojumā. Lai jūs ilgi neaizkavētu, es lūdzu atbalstīt deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikumu — izteikt 13.pantu šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs . Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikumu — izteikt 13.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 8, atturas — 16. Arī šī redakcija ir pieņemta.

J.Ādamsons . Tātad loģiski būtu arī nebalsot Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu — redakcionāli sakārtot 13. panta piekto daļu. Tā kā mēs jau tikko kā nobalsojām par šo pantu.

Sēdes vadītājs . Paldies! Lūdzu, tālāk!

J.Ādamsons . Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums — izteikt 14.pantu šādā redakcijā. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis — šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs . Par šo jautājumu vēlas runāt Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību, lai jūs uzmanīgi iepazītos ar 14.panta pirmo daļu. Un to, ko šie deputāti piedāvā — izteikt šo pantu jaunā redakcijā. No vecās redakcijas mums izriet, ka ar šaujamieroču realizāciju var nodarboties arī agrāk sodītas kriminālas personas. Šajā pantā, izsakot šo pantu jaunā redakcijā, mēs piedāvājam variantu, ka agrāk krimināli sodītas personas ar ieroču tirdzniecību, realizāciju un uzņēmējdarbību, kura saistīta ar ieroču tirdzniecību, nodarboties nedrīkst. Man būtu lūgums — atbalstīt deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Ādamsona kungs, komisija piedāvā attiecinot uz šo pantu 7.pantā minētos ierobežojumus, tas nozīmē, ka krimināli sodītas personas nevar nodarboties ar šo ieroču tirdzniecību. Jūsu piedāvājums atšķiras tikai ar vecumu, kad var kļūt par šāda veida tirdzniecības firmas dibinātāju. Tie ir 25 gadi, es domāju, ka šis ierobežojums nav pamatots. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija noraidīja priekšlikumu aiz zināmiem apsvērumiem tāpēc, ka uzskatīja, ka spēkā esošā 14.panta pirmajā daļā ir ierakstīts, ka šaujamieroču munīcijas un speciālo līdzekļu realizāciju veic valsts un pašvaldību privātie tirdzniecības uzņēmumi ar Iekšlietu ministrijas izsniegtu speciālu atļauju. Tātad Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vadībā šie jautājumi tiek izskatīti. Šādas licences izsniedz ļoti ierobežotam skaitam uzņēmējdarbībā iesaistītu firmu. Un Iekšlietu ministrija, veicot un izskatot šo firmu pieteikumus šādai uzņēmējdarbībai, šos jautājumus sīki un detalizēti izpēta. Tāpēc vēl šajā pantā atsevišķi ierakstīt par to, vai tie ir bijuši sodīti, vai tādi vai citādi pārkāpumi, tīši vai netīši, nu, nebūtu lietderīgi to šajā redakcijā iekļaut. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Valdis Kristovskis, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Piedodiet — Valdis Krisbergs.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es tiku demaskēts. Es gribu iebilst Kristovska kungam. Ir neprecīzi izlasīta redakcija. Tad, kad tiek pieprasīta licence un tā tiek saņemta, var būt viens sastāvs dibinātājiem un dalībniekiem. Bet tad, kad sākas darbība, likums “Par uzņēmējdarbību” neaizliedz mainīt ne dibinātājus, ne dalībniekus, ne darbiniekus. Ādamsona kunga izvirzītajā labojumā ir ļoti precīzi pateikts, ka to nedrīkst darīt, nevis iegūt licenci. Tās ir divas dažādas lietas. Tāpēc aicinu atbalstīt Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa kunga labojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā... Piedodiet, vēlas runāt Jānis Ādamsons — otro reizi.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi un cienījamais Leiškalna kungs! Es lūdzu jūs uzmanīgi izlasīt 7.pantu. 7.pantā ir runa par šaujamieroču un gāzes pistoļu iegādāšanās, nēsāšanas un glabāšanas ierobežojumiem. Šeit ne pušplēsta vārda nav teikts par to, vai es drīkstu nodarboties ar šaujamieroču realizāciju, ražošanu, pārdošanu, vai ne. Šis pants mūsu piedāvatajā redakcijā paredz tieši šos ierobežojumus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Ādamsona kungs, es rūpīgi iepazinos, un šeit komisijas piedāvātajā redakcijā ir atsauce uz 14.pantu. Ierobežojumi ir tieši tie paši noteikti, kas 7.pantā. Es vēlreiz atkārtoju. Jūsu ierobežojumi no 7.pantā izteiktajiem ierobežojumiem atšķiras tikai ar dalībnieku vai dibinātāju vecumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Ādamsona kungs runāt nevēlas. Izšķiram jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa ierosinājumu — izteikt 14.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 6, atturas — 11. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Ādamsons. Cienījamie kolēģi! Tā kā mēs esam pieņēmuši deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikumu, tad, loģiski, nav balsojams un izskatāms Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies. Tālāk, lūdzu!

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums — izteikt 15.pantu šādā redakcijā. Atbildīgās komisijas viedoklis ir — noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 15.likumprojekta panta redakciju? Deputāti prasa balsojumu. Labi. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputātu iesniegto 15.panta redakciju. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 7, atturas — 20. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums — 16.panta pirmās daļas 4.punktā svītrot vārdus “vai aizbaidīt”. Atbildīgās komisijas viedoklis ir — noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo atbildīgās komisijas slēdzienu? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikumu — 16.pantā pirmās daļas 4.punktā svītrot vārdus. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 16, atturas — 19. Jāpārbalso. Lūdzu deputātus... Man sanāca, godātie kolēģi, 35 un 35. Tādēļ ir jāpārbalso vēlreiz. Lūdzu apsveriet! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam otro reizi par šo pašu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 19, atturas — 16. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Ādamsona, Grīnberga un Pēterkopa priekšlikums — papildināt otro daļu ar vārdiem “vai aizbaidīt dzīvnieku”. Komisijas viedoklis ir — noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu sadaļu “Pārejas noteikumi” šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret likumprojekta “Pārejas noteikumi” redakciju, kuru akceptējusi atbildīgā komisija. Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

J.Ādamsons. Lūgums atbalstīt likmprojektu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, pirms izšķiramies par starpbrīdi, es gribu iepazīstināt jūs ar desmit deputātu iesniegumu, kuri ierosina turpināt 5.februāra Saeimas ārkārtas sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Runāt nevēlas. Balsošana nav nepieciešama. Paldies! Turpinām izskatīt bez pārtraukuma.

6.darba kārtības jautājums. Grozījums “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Civilo aizsardzību””. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcija.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.2099.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis. Pirmais priekšlikums ir redakcionālas dabas priekšlikums, ko iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienu atbalsta. Pieņemts.

J.Dobelis. 2.priekšlikums — iesniegusi Iekšlietu ministrija. Arī redakcionālas dabas priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas slēdzienu par Iekšlietu ministrijas priekšlikumu — 1.panta pirmajā daļā izslēgt vārdus “kā tekstā”. Pieņemts.

J.Dobelis. Nākamais priekšlikums, arī Iekšlietu ministrijas priekšlikums, 2.panta redakcijas maiņa, kas būtiski neietekmē pašu pantu. Komisija ir šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 2.panta iesniegto redakciju nav? Pieņemts.

J.Dobelis. Nākamais ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums par 4.panta pirmās daļas izmaiņu, izņemot vārdus “pārējie Latvijas Republikas iedzīvotāji var iekļauties sistēmā brīvprātīgi”. Komisija nevarēja šo priekšlikumu atbalstīt, un tas ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Iekšlietu ministrijas priekšlikumu — izslēgt 4.panta pirmajā daļā vārdus, un tālāk kā tekstā? Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi arī nākamais Iekšlietu ministrijas priekšlikums nav atbalstīts, jo tādā gadījumā, ja tas būtu pieņemts, tiek mainīta pati civilās aizsardzības koncepcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par komisijas slēdzienu pret 5.panta pirmās daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk ir 5.panta otrā daļa, bet faktiski, atbalstot šo iepriekšējo noraidījumu, visi pārējie loģiski izriet no iepriekšējā mūsu priekšlikuma, un tāpēc tas pats attiecas uz 5.panta otro daļu, ko komisija ir arī noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu — noraidīt priekšlikumu — izslēgt 5.panta otro daļu? Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk nāk kārtējie Iekšlietu ministrijas priekšlikumi, kuri faktiski izriet no tā, ja būtu pieņemts 5.pantā iesniegtais priekšlikums par pirmās daļas redakciju, jo, mainot to redakciju, būtu bijušas nepieciešamas izmaiņas attiecīgi minētajos pantos, tā kā tā redakcija nav pieņemta, šīs izmaiņas vienkārši tās nav būtiskas, tās vairs nav pieņemamas. Līdz ar to aicinu atbalstīt komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Dobeļa kungs, tātad loģiski iznāk pēc mūsu iepriekšējā lēmuma, ka šie priekšlikumi vienkārši nav balsojami?

J.Dobelis. Tie automātiski atkrīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ejam tālāk!

J.Dobelis. Tālāk faktiski ir tas pats, ko es teicu, runājot par iepriekšējo pantu, jo šīs redakcijas, kuras te nāk 6., 7.un 8.pantā, faktiski ir saistītas ar mūsu iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, līdz ar to es aicinātu, protams, pēc kārtas vispirms noraidīt 6.panta 1., 3., 4., 5. un 10.punkta Iekšlietu ministrijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Iekšlietu ministrijas priekšlikumu — izteikt 6.panta 1., 3., 4., 5. un 10.punktu jums iesniegtajā redakcijā, kurus komisija ir noraidījusi? Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Tas pats attiecas un 7.panta 4.punkta redakcijas noraidīšanu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu — noraidīt 7.panta 4.punkta redakciju, kuru iesniegusi Iekšlietu ministrija? Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgs priekšlikums ir arī 8.panta 5.daļas 1. punkta teksta noraidījums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

J.Dobelis. Tālāk ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums — 19.panta pirmās daļas 1.punktā izslēgt vārdus “un ekoloģijas”. Šo priekšlikumu komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Iekšlietu ministrijas priekšlikumu — izslēgt 19.panta pirmās daļas 1.punktā vārdus “un ekoloģijas”? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Dobelis. Līdzīgi loģisks bija arī Iekšlietu ministrijas priekšlikums par 19.panta tālākā teksta izmaiņām, un to komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Dobelis. Pārejas noteikumi. Iekšlietu ministrijas piedāvājums, 1.punkta redakcija, komisija ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret pārejas noteikumu redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

J.Dobelis. 2.punkts, faktiski tas jau ir noticis, un līdz ar to šāda punkta vajadzība nav nekāda, tāpēc komisija šo punktu ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Paldies! Pieņemts.

J.Dobelis. 3.punkts, šo tekstu komisija ir atbalstījusi un pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par pārejas noteikumu 3.punkta redakciju? Pieņemts.

J.Dobelis. Līdz ar to, cienījamie kolēģi, mēs esam izskatījuši grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību” trešajā un galīgajā lasījumā. Es aicinātu ar balsojumu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, pēdējais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”, Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2100. Kā redzam, šajā dokumentā apvienoti vairāk agrāk atsevišķi reģistrēti grozījumi “Latvijas Kriminālkodeksā”, un tie apvienoti šajā vienotajā dokumentā nr.2100.

Pirmais priekšlikums ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums, kurš papildina 7.1 pantu — smagu noziegumu jēdzienu, un Aizsardzības un iekšlietu komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi un izdarījusi dažus grozījumus, precizējot redakcionāli. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu — papildināt 7.1 panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Otrais ir deputāta Čevera priekšlikums 22.pantā — izņēmuma soda veids — nāvessoda veids, veikt zināmas izmaiņas, un Aizsardzības un iekšlietu komisija ir šo piedāvājumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Čevera priekšlikumu nav? Pieņemts. Paldies! Godātie žurnālisti un televīzijas operatori, intervijas lūdzu ārpus zāles, mēs par to jau esam sen vienojušies. Lūdzu turpiniet, Kristovska kungs!

Ģ.V.Kristovskis. Trešais atkal ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums pie 42.panta — nosacīta notiesāšana. Un komisija šo redakciju ir atbalstījusi,vienīgi ir izmainījusi likumā piedāvāto punktu kārtību, un komisija aicina arī šo kārtību pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par likumprojekta 42.panta labojumiem nav? Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 4.lappusē 3.2.priekšlikums — arī Iekšlietu ministrijas priekšlikums, un komisija aicina šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Arī priekšlikums 3.3. jau iepriekšminētajā pantā ir Iekšlietu ministrijas piedāvātais, arī šo komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tas gluži vienkārši maina pantu un pantu daļu numerāciju. Paldies! Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Nē, aicina noraidīt. Es pārteicos, es atvainojos!

Sēdes vadītājs. Tātad deputāti piekrīt komisijas slēdzienam — noraidīt Iekšlietu ministrijas priekšlikumu — uzskaitīt līdzšinējo 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8.daļu attiecīgi par tālāk minētajām. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Nākamais priekšlikums ir 50.pantā — nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda un soda aizstāšana ar vieglāku sodu. Arī šeit ir Iekšlietu ministrijas priekšlikums, un komisija šo priekšlikumu ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu par komisijas slēdzienu pret izdarītajām izmaiņām likumprojekta 50. pantā? Iebildumu nav. Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Nākamais ir — šā paša panta 11.daļai ieteikt jaunu redakciju, arī tās autore ir Iekšlietu ministrija. Komisija atbalsta šo priekšlikumu, tikai attiecīgi liek priekšā nemainīt esošo kārtību, bet šo priekšlikumu iekļaut kā divpadsmito.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu — papildināt likumprojekta pantu ar jaunu 11.daļu jums iesniegtajā redakcijā?

Ģ.V.Kristovskis. Kā divpadsmito, nevis vienpadsmito!

Sēdes vadītājs. Tagad divpadsmito, piedodiet, Kristovska kungs, kā divpadsmito. Iebildumu deputātiem nav? Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Un līdz ar to attiecīgi priekšlikums 4.3., ko ir piedāvājusi Iekšlietu ministrija, tiek vienkārši...

Sēdes vadītājs. Nav balsojams vairs. Paldies!

Ģ.V.Kristovskis. Nākamais priekšlikums ir — nosacīti pirmstermiņa atbrīvošana no soda un soda aizstāšana ar vieglāku sodu personām, kas izdarījušas noziegumu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, tātad šajā pantā arī šeit Iekšlietu ministrija liek priekšā jaunu... papildināt veco redakciju ar jaunu redakciju, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par likumprojekta 51.panta otrās daļas redakciju? Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Attiecīgi pie 51.panta Iekšlietu ministrija piedāvā jaunu redakciju, izsakot to kā astoto daļu, bet komisija atbalsta šo redakciju, tikai liek mainīt numerāciju šīm daļām. Un līdz ar to komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 51.panta astotās daļas iesniegto redakciju, kura turpmāk būs kā 9.panta daļa, iebildumu nav? Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Līdz ar to piedāvātais Iekšlietu ministrijas priekšlikums 5.3. nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu tālāk!

Ģ.V.Kristovskis. Tātad nākamais pants ir 61. tas zināmā mērā attiecās uz zālē sēdošajiem, tātad tas ir Latvijas Republikas tautas deputātu, valdības locekļu vai citas amatpersonas dzīvības vai veselības apdraudējums. Komisija redakcionāli ir precizējusi šī panta redakciju atbilstoši spēkā esošai situācijai, valsts pārvaldei mūsu attiecīgajos amatos. Un komisija aicina šo priekšlikumu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu — izteikt 61.panta dispozīciju šādā redakcijā, tālāk kā tekstā — iebildumu nav? Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 7.priekšlikums, tātad papildināt Kriminālkodeksu ar jaunu 65.2 pantu, aicinājumu likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību, ja nemaldos, šī priekšlikuma autors bija deputātu grupa, ko vadīja deputāts Juris Dobelis, un komisija konceptuāli atbalstīja šo priekšlikumu, tikai iesaka savu precizēto redakciju, un komisija tātad pirmo priekšlikumu noraidīja un atbalstīja komisijas redakciju. Aicinu šo komisijas redakciju pieņemt!

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu — papildināt kodeksu ar 65.pantu otro daļu šādā redakcijā — iebildumu nav? Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 8.priekšlikums ir deputāta Jura Kaksīša priekšlikums par 81.1.panta — maģistrālo gāzes un naftas vadu bojāšana — ieviešanu Kriminālkodeksā, un komisija iestrādā tos 146.3. un 146.4. panta redakcijās.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu — papildināt kodeksu ar 81.1.pantu jums iesniegtajā redakcijā — un komisijas slēdzienu — iestrādāt tos 146.panta trešajā un 146.panta ceturtajā daļā. Iebildumu nav? Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 9.priekšlikums attiecas uz viltotas naudas vai vērtspapīru izgatavošanu vai izplatīšanu, tātad 82.panta otro daļu, un priekšlikuma autors ir deputāts Čevers. Šeit ir pastiprinātas sankcijas un arī redakcionāli labojumi. Līdz ar to Aizsardzības un iekšlietu komisija savā precizētā redakcijā piedāvā šo priekšlikumu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 82.panta otrās daļas redakciju, ko akceptējusi komisija, iebildumu nav? Pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. 10.priekšlikums ir deputāta Valdmaņa priekšlikums, un tā būtība ir atjaunot kodeksa otro nodaļu 1984.gada redakcijā. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt debatēs deputāts Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija. Lūdzu!

G.Valdmanis (LVP). Mīļais Prezidij! Godājamie kolēģi! Godmaņa laikā izņēma no Kriminālkodeksa pantu, ka jābūt saudzīgam, nedrīkst izšķērdēt valsts un tautas mantu. Un es biju Juridiskajā komisijā, kad mēs par šito jautājumu runājām. Un interesanti, tur klāt bija ģenerālprokurors, klāt bija galvenais tiesnesis. Jā, tur esot liela starpība. Vai ierēķina iekšā vai ne. Un tā starpība ir tas, ka tagad drīkst, nav pret likumu, nav nelikumīgi izšķērdēt likumīgi tautas mantu. Tu vari, ja tev tās parakstīšanas tiesības ir, to valdības mantu uzdāvināt tavam brālim, ja tu to likumīgi izdari.

Un tā jau mēs redzam, kas tagad notiek ar Privatizācijas aģentūru un citām lietām. Un interesanti, ka pēc šitā paskaidrojuma man tomēr teica: “Valdmani, ja tu uzstāsies, skat, ir rakstīts šeit, kad atjaunos šitos pantus, un tad lietos to pašu vārdu, ko lietoja tanī laikā, ka tas būs ar tautas mantu un nezin kas, bet it kā es stāvot par komunismu.” Es stāvu par godīgumu mūsu valdībā, un es jums lūdzu kā deputātiem arī to darīt. Un šitas balsojums to noteiks — vai drīkst kāds ierēdnis likumīgi izšķērdēt tautas mantu. Un mēs šito izšķērdēšanu redzam ikkatru dienu un Panteļeva kungs tur stāv un zin, skrūvē savas ausis. (No zāles deputāts A.Panteļējevs: “Es staigāju...”) Bet mums ir iespēja atjaunot to likuma kārtību, kas bija, kad nedrīkst to tautas mantu izšķērdēt. Panteļeva kungs mums skaidro, ka tas bija padomju likums, bet tagad ir Panteļeva kunga un “Latvijas ceļa” likums, un tā manta, cik tā pielīp prēmētiem ministriem, tā pielīp tādiem cilvēkiem, kā zin, nejūt to, viņi strādā tautas labā, tad tā manta viņiem pielīp un it kā likumīgi. Mīļie draugi, Panteļeva kungs man kādreiz prasīja, lai mēs apskatāmies, kuri tad ir tie godīgie un kuri tie negodīgie. Nu mums tagad būs balsojums, un, Panteļeva kungs, es jums lūdzu, aizejiet un apskatieties. Un tie, kas balso pret, es jums pasaku, ir negodīgi. Un tie, kas atturas, ir negodīgi.

Jautājums ir šeit, vai mēs atļausim vai neatļausim turpināt tautas mantas izšķērdēšanu? Un tas ir tik vienkāršs jautājums. Interesanti, ka Juridiskajā komisijā viss apturējās. Bet lai tauta apskata šito balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Es gribētu aizrādīt cienījamajam Valdmaņa kungam, ka viņa informācija nav īsti precīza, ka mums šodien ir likumi, kas aizliedz valsts mantas izšķērdēšanu un citāda veida tās piesavināšanos. Vienīgi nav mums likuma, ka šī valsts manta būtu nostādīta citādā stāvoklī kā citas personas mantas vai kādas sabiedrības mantas un tā tālāk izšķērdēšana. Protams, mēs varam pārskatīt, un, ja Valdmaņa kungs būtu iesniedzis citu priekšlikumu, tad šajā gadījumā mēs to varētu skatīt. Bet viņš liek atjaunot nodaļu, kas sen ir zaudējusi spēku un, atklāti sakot, nesaderas ar šo pašreizējo Kriminālkodeksu. Tā kā vienkārši priekšlikums ir iesniegts tādā formā, kas nevar spēku zaudējušam likumam neko vairāk atjaunot. To var tikai iesniegt un iestrādāt likumā par jaunu. Tā ir elementāra juridiska prasība, ko es esmu spiests Valdmaņa kungam aizrādīt. Kaut es uzskatu, ka varētu arī panākt un iesniegt priekšlikumus par atbildības paaugstināšanu par valsts mantas, atšķirībā no visas pārējās mantas, izlaupīšanu.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis (LVP). Godājamais Prezidij! Kolēģi! Interesanti, ka Bišera kungs var tā izteikties, ka nekādas starpības nav. Mēs tur bijām kopā. Tur bija kādi 20 Saeimas deputāti Juridiskajā komisijā, kad Skrastiņa kungs skaidroja, ka jā, ka ir starpība. Ka zem šitā esošā likuma šodien viņiem ir grūti pieķerties pie tāda, kas likumīgi izšķērdē tautas mantu, bet ka tas bija aizliegts agrāk. Un daži man prasīja, kā tad mums ir jābalso. Manuprāt, mums ir jābalso par manu priekšlikumu. Ja tur ir kādi lieki vārdi, labi, bet kārtība mums ir jāieved atpakaļ. Tanī laikā it kā varēja tiesāt tādu, kas paņem un kuram pielīp valsts manta. Un šodien it kā nevar. Jūs neredzat it nevienu no jaunbagātniekiem, kas no tautas mantas ir kļuvuši bagāti. Nevieni viņi netiek tiesāti. Tie, kas paņem tautas mantu no bankām un aizved uz ārzemēm, tie netiek tiesāti. Tie, kas paņem mūsu tautas mantu, ieved viņu vagonos un aizsūta uz Krieviju, uz tālākām zemēm, paliek augstos amatos. Mēs visus viņus zinām. Un man Bišera kungs stāsta, ka šodienas likums to aizliedz. Ja šodienas likums to aizliedz, kas tad trūkst? Runga? Mums trūkst prokurora, kam tiek maksāts. Mums trūkst policijas. It kā mēs esam atbildīgi par likumu. Labi, uztaisīsim to likumu tādu, kāds tas kādreiz bija, kad varēja valsts ierēdņi kontrolēt. Un tad nebūs vairs neviens, kas varēs ārā uz ielas teikt, jā, jūs zagļi — Saeimā. Aiztaisīsim to maisu ciet, kā viņš kādreiz bija, un tad mēs zināsim, ka tie zagļi nav tik daudz Saeimā kā valdībā, kā prokuratūrā, kā policijā. Labi! Lai nebūtu šaubas! Balsosim par. Ievadīsim iepriekšējos likumus, lai nevarētu tur kaut kādi jauni lobīties. Jautājums ir tas, vai drīkst izšķērdēt vai ne. Un tātad likumīgi drīkst izšķērdēt tautas mantu. Mēs to redzam katru dienu. Bet tanīs laikos it kā to nevarēja. Ievadīsim tos pašus vārdus. Viņi šodien atbilst. Balsosim par lūdzu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es saprotu, šeit sākumā zināmā mērā bija tāda uzjautrināšanās, bet patiesībā Valdmaņa kungs ir pacēlis ļoti nopietnu problēmu, aktualizējis to. Tā ir problēma par valsts mantas, valsts īpašuma aizsardzību. Un jautājums ir par to, kāda ir atbildība tiem cilvēkiem, kas šo valsts mantu ir izvazājuši. Un Bišera kungs šeit var teikt, ka mums pastāv kaut kādi likumi, kas šo valsts mantu aizsargā, bet jautājums ir — kādi ir šie likumi un vai pēc šiem likumiem kaut viens ir līdz šim ticis saukts pie atbildības? Ir likums “Par valsts un pašvaldības mantas un finansu līdzekļu izšķērdēšanas novēršanu”, kur nav pilnīgi nekādas kontrolējošās institūcijas un konkrēti nav arī paredzētas sodīšanas iespējas. Ja Bišera kungs pieļauj to iespēju, ka šeit, šajā Valdmaņa kunga priekšlikumā, ir kāds racionāls grauds, tad man ir jautājums, kāpēc viņš Juridiskajā komisijā neiestājās par to, lai izstrādātu šeit komisijā alternatīvu priekšlikumu šim Valdmaņa kunga priekšlikumam, kas saglabātu būtību, bet izņemtu no tā vārdiņus “Latvijas PSR” un aizstāt ar “Latvijas Republika”. To Juridiskajai komisijai vajadzēja izdarīt. Šajā situācijā es neredzu citu labāku iespēju, kā nobalsot par šo Valdmaņa kunga priekšlikumu. Tas ļaunums, kas radīsies no šī pozitīvā balsojuma, neapšaubāmi būs daudz mazāks nekā balsojums pret, ka mums atkal paliek šī bezatbildīgā situācija.

Es tiešām atvainojos Bišera kungam, ja viņš gadījumā ir Juridiskajā komisijā iestājies par šo alternatīvo likumprojektu, es nezinu, bet to viņš varētu šeit precizēt. Jo šī valsts mantas izšķērdēšana tagad neatkarības gados, tā ir mūsu valsts pamattraģēdija. Ka tauta atgūtās neatkarības sākuma gados uzticējās politiķiem, dziedāja šīs tautasdziesmas Daugavmalā, manifestēja, viņi cerēja, ka šie politiķi parādīs ceļu uz labāku, gaišāku nākotni, uz tautas uzplaukumu, ka politiķi aizvedīs tautu uz uzplaukumu. Bet tagad mēs esam nonākuši pavisam pretējā situācijā, un ļoti daudziem cilvēkiem ir jau zudusi pēdējā cerība un ticība šai valstij. Tas ir tāpēc, ka nav bijusi šī atbildība par valsts mantu un ka ir dota iespēja šiem valsts īpašuma pārvaldītājiem padomju laikā, kad viņiem ir dota iespēja neatkarības gados sagrābt šo īpašumu likumīgi savā privātīpašumā un pēc tam rīkoties ar to kā ar savējo. Un daudzviet šis īpašums ir izvazāts.

Kas ir noticis ar padomju saimniecību īpašumu laukos, tas pats attiecas arī uz kolhozu īpašumu. Tas, ka mums ir pietrūcis šāds likums par valsts mantas aizsardzību, to praktiski var uzskatīt par mūsu valsts pamattraģēdiju šobrīd. Un mēs varam jautāt, kāpēc šobrīd nav līdzekļu, ko maksāt pensijās vecākajai paaudzei. Šie cilveki taču ir strādājuši un radījuši šīs materiālās vērtības. Un tas ir tāpēc, ka šī valsts manta, ko viņi ar savu darbu ir radījuši, ka tā ir šādi izvazāta.

Šis likums ir zināmā mērā šobrīd par vēlu, bet labāk to ir pieņemt šobrīd, nekā to nepieņemt nemaz. Un lai mēs vismaz nākotnē izbeigtu šo praksi, ka šis valsts īpašuma pārvaldītājs ar savu īpašumu var rīkoties kā ar savējo. Un kas ir līdz šim bijis daudzos mūsu uzņēmumos, teiksim, likums “Par valsts uzņēmumu” atklāti atļauj direktoram rīkoties ar šo valsts mantu, kas ir šī uzņēmuma rīcībā. Diemžēl daudzviet šī traģēdija ir notikusi, un varētu runāt par ļoti daudzām konkrētām vietām. Un tāpēc es aicinu atbalstīt šoreiz šo deputāta Valdmaņa priekšlikumu, ko es saprotu, ka tas arī nav tik viennozīmīgs un tīrs. Aicinu pārtraukt šo valsts mantas izvazāšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers — otro reizi.

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Vispirmkārt, es gribu aizrādīt, ka Juridiskā komisija nav atbildīgā par Kriminālkodeksu. Tā nav komisija, kas atbild par šo Kriminālkodeksu, līdz ar to man nav bijusi iespēja balsot ne par, ne pret šo redakciju. Bet es tikai gribu zināt, ko aicina atbalstīt. Kā es redzu, ne Valdmaņa kungs, ne Čerāna kungs pat nezina, ko viņš īsti aicina atjaunot. Jo viens saka, it kā esot bijis, otrs saka — it kā padomju laikā ir bijis labāk, nav zagts. Tagad, lūk, zog. Atjaunosim padomju laika likumu! Bet ko? Tad es ieteiktu varbūt neatjaunot šo 1994.gada vai 1992.gada redakciju. Bet, ziniet, bija 1932.gadā likums — Staļins izdeva par sociālistiskā īpašuma aizsardzību, saskaņā ar kuru par trīs vārpu nogriešanu kolhoza laukā šāva nost. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Nu varbūt tad atjaunosim to, bet tad uzrakstīsim šo priekšlikumu uz papīra — melns uz balta. Iesniegsim un lasīsim, bet tagad, ko tad deputāti balsos? Visi stāsta, ka kaut ko it kā ir dzirdējuši, ka bija bijuši labi likumi. Un tāpēc kaut ko atjaunosim. Šobrīd nav tiesa, ka nav likuma. Cits jautājums, ka tiešām mūsu prokuratūra un izmeklēšanas iestādes šajā ziņā ir mazspējīgas, ka daudzas lietas gadiem guļ un guļ. Bet tā jau nav likuma vaina, bet tā ir cita vaina, ka būtu jānostiprina mūsu izmeklēšanas iestādes, jāapstiprina. Un tas, ka, atjaunojot padomju likumus, mēs ievedīsim kārtību, es nedomāju, ka tādi apgalvojumi būtu cienīgi šeit, Latvijas Saeimā.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā vēlā vakara stundā es ilgi negribu runāt, bet es ceru, ka šinī gadījumā Ādamsona kungs un viņa kolēģis Bojāra kungs ir labi norādījis to, ka mēs varam pieņemt likumu vai nepieņemt, bet 7. Saeimā, kad Bojāram būs vairākums, viņš visu atņems atpakaļ, ko mēs jau esam izdalījuši.

Tā kā Valdmaņa kunga iniciatīva, tas ir tāds maigs solis Bojāra kungam pretī, lai nākotnē viegli būtu ... tā kā Bojāra kungs teica: to, ko mēs privatizējam, to viņš atkal nacionalizēs. Tā kā šeit jautājuma būtība... nav ko strīdēties, vienkārši ātrāk nobalsojam, un jebkurā gadījumā rezultāts jau 7. Saeimā būs zināms. Un iespējams, ka arī Čerāna kungs ar Valdmaņa kungu atbalstīs Bojāra kungu 7. Saeimā šinī labajā iniciatīvā.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man gribētos tomēr ienest skaidrību jautājumā, ko ļoti pamatoti pacēla Valdmaņa kungs. Es tomēr būšu, Valdmaņa kungs, no tiem, kas balsos pret. Un kāpēc? Tāpēc, ka nav jācīnās ar sekām, bet būtu jācīnās ar cēloni. Ja šajā Kriminālkodeksā būtu vairāk palielināta atbildība par valsts amatpersonu bezdarbību, noziedzīgu bezdarbību, korumpētību, preventīvo ienākumu uzskaitīšanu un pierādīšanu izdevumiem, tas būtu svētīgs darbs. Šodien tik tiešām varbūt jūsu labo priekšlikumu, Valdmaņa kungs, ja mēs atbalstītu, tad mēs leģitimētu, ka no 1962. gada, kad ir atcelti šie likumi, līdz šodienai, kad atkal šis likums sāktu darboties, mēs nonāktu pie secinājuma, ka praktiski viss jau ir izlaupīts, un šis izlaupījums ir realizēts. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Man tikai ir sekojošs jautājums: mums ļoti cītīgi strādā tiesību aizsargājošās institūcijas, un sāksim ar prokuratūru. Vai kāds ir pajautājis tiem “multibau” ciemata māju īpašniekiem pie Baltezera un vēl šur un tur, kā cilvēciņš, pat būdams bankas prezidents ar algu pāris simti latu mēnesī, spēj uzcelt vairāku miljonu latu vērtu māju, un pie tam ir skaidri zināms, ka cilvēks mājas būvniecībā iegulda ne vairāk kā pusi no sava kapitāla. (Starpsauciens: “Taupīgi dzīvo...”)

Es nevaru saprast, kādā veidā tiesneši atbrīvo noziedzniekus pret parakstu par dzīves vietas nemainīšanu, lai viņi to ļoti steidzīgi varētu izdarīt.

Valdmaņa kungs, diemžēl mūsu Latvija jau ir izlaupīta pietiekoši daudz, lai tik tiešām nebūtu vērts atjaunot šīs normas. Cita lieta, ka ļoti interesanti būtu paskatīties, pieņemot šo likumu, par amatpersonu noziegumiem, jo sevišķi par amatpersonu noziedzīgo bezdarbību. Lūk, šeit būtu vērts pavērtēt, vai gadījumā šīs sankcijas nav pārāk mīkstas.

Tāpēc es tomēr aicinu kolēģus — nepieņemsim jocīgu likumu, neņemiet ļaunā, Valdmaņa kungs, ka es tā saku, jo laupīt jau vairs nekas daudz nav palicis Latvijā. Sākot no Godmaņa kunga valdības līdz pat šodienai, tas jau ir izdarīts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Kristovska kungs.

Ģ.V.Kristovskis. Cienījamie kolēģi! Es noklausījos šeit mūsu vidū esošo domas, un katrā gadījumā es gribu atgādināt, ka tā jau nu nav, ka šis spēkā esošais Kriminālkodekss ir tik bezspēcīgs. Ir konkrētas normas, ir konkrēti panti, ir pietiekami solīdas un ietekmīgas sankcijas, var nosaukt kaut vai 139. pantu, kurš saucas “Zādzības”, var nosaukt 144. pantu — “Mantas piesavināšanās” ar visiem apakšpunktiem un prim punktiem, tur ir izvērsts ļoti daudz dažādu nodarījumu, kurus sauc par zādzībām vai to paveidiem. Tā kā katrā gadījumā ir jautājums nevis par likuma kvalitāti šobrīd, bet par tā pielietošanu, problēma slēpjas pašā tiesību aizsardzības tiesu sistēmā, kā šīs normas tiek pielietotas, galu galā arī to institūciju darbībā, kuras seko līdzi privatizācijai, kuras veic šo privatizāciju, tās, kuras pārņem un maina īpašumus un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi. Tā ka ir problēmas un pārpratumi... var būt uzskati par to, ka privatizācija tāda vai cita... un ka to vajadzētu mainīt, bet tad arī acīmredzot jāizskata un jāprecizē tie likumi, lai tur viss būtu pilnīgi skaidrs, lai arī tie, ka attiecīgis pielieto šīs normas, lai viņi varētu arī nepārprotami izmantot Kriminālkodeksu un pielietot nepieciešamās sankcijas, kuras ir noteiktas kodeksā.

Tā kā nevaru piekrist tam, ka būtu jāatgriežās pie jau 1992. gada 25. augustā izslēgtās daļas, kura bija vecajā Kriminālkodeksā. Tāpēc es aicinātu kolēģus balsot un pieņemt komisijas redakciju, tātad neatbalstīt cienījamā deputāta Valdmaņa priekšlikumu, kurš varbūt dvēselē ir ļoti labs, bet jāpalasa likums, tam ir normas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot deputāta Valdmaņa priekšlikumu — atjaunot kodeksa otro nodaļu 1984. gada redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 24, atturas — 15. Nav pieņemts.

Ģ.V.Kristovskis. Nākamais priekšlikums ir 11. — 121.1 pantā — dzimumtieksmes apmierināšana netiklās formās. Šeit būs vesela virkne pantu, kas saistās ar šiem dzimumnoziegumiem. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo priekšlikumu ir likusi priekšā tātad jaunā redakcijā, un komisija to ir atbalstījusi. Aicinu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputātiem...? Vēlas runāt Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es pieļauju, protams, ka komisijai bija visas tās labākās domas, bet es domāju, ka šīs domas realizētas uz papīra ir visai smagā teikumā, kuru tiesneši, arī citi, citas amatpersonas, kam nāksies ar to nodarboties, var tulkot dažādi. Un proti, par to, vai viss tas, kas... tie divi vārdi, kas ir pirms “vai”, vai šī vardarbība attiecas arī uz pirmajiem diviem vārdiem, tas ir, pederastija un lezbisms. Un cik nu es saprotu šo mūsu valodu, tad, lietojot pēc tam vārdu “vai”, es varu teikt, ka vardarbība uz pirmajiem diviem tādā redakcijā, kā šeit uzrakstīts, neattiecas. Un tad tas ir nepareizi. Tas ir daudz sliktāk nekā pants šodienas redakcijā. Un es esmu spiests aicināt jūs neatbalstīt šo redakciju. Es vēlreiz saku — izlasiet ļoti nopietni. Tie vārdi ir tādi, kurus vairāk man negribas šeit no šīs tribīnes nosaukt skaļi, bet es gribu teikt, ka tās darbības, kuras paredz apzīmēt ar šiem diviem pirmajiem vārdiem, ja šeit nav vardarbības vai kaut kāda cita kvalificējoša apstākļa — nepilngadīgais, personas atrašanās bezpalīdzības stāvoklī un tā —, tās nav kriminālsodāmas darbības. Un tādā veidā mēs esam padarījuši šo normu sarežģītāku, tādēļ es diemžēl aicinu neatbalstīt. Lai pagaidām ir pants, es domāju, nemaz tik slikti nav uzrakstīts, nemaz tik sliktā redakcijā tas šobrīd nav, jo vairāk tādēļ, ka Kriminālkodekss, cik es zinu, atkal ir iesniegti priekšlikumi par Kriminālkodeksu... Nu nedarīsim tā, ka mēs uz kādu laiku pieņemsim visai divdomīgi tulkojamu normu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Kristovska kungs.

Ģ.V.Kristovskis. Pirms deputāti balso, es vienkārši gribu minēt to faktu, ka šo redakciju, kuru komisija apstiprināja, apsprieda gan prokuratūras, gan Augstākās tiesas, gan advokatūras pārstāvji, Kriminālkodeksa darba grupas vadītājs Niedres kungs piedalījās šajā darbā, kriminālprocesa darba grupas vadītāja Jēkabsones kundze, un diezgan smalki un sīki tika diskutēts par šī panta un arī citu pantu redakcijām, un šie speciālisti atzina to par pietiekami piemērojamu un izmantojamu. Šeit ir profesionāls viedoklis, ko Kaksīša kungs uzturēja. Mans pienākums ir uzturēt komisijas priekšlikumu, un es tāpēc aicinu jūs balsot un atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu balsojam priekšlikumu par likumprojekta 121.1 panta redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 17, atturas — 18. Šis priekšlikums nav pieņemts. Tātad spēkā paliek likumprojekta otrā lasījuma redakcija.

Ģ.V.Kristovskis. Nākamais priekšlikums ir tātad 12. — 13. panta apakšā. Arī mēs redzam, ka par attiecīgo 123. pantu ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, un Aizsardzības un iekšlietu komisija kopā ar Kriminālkodeksa darba grupu piedāvā savu redakciju un aicina šo redakciju atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem...? Vēlas runāt debatēs Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

Informācija

Darītais Ceturtdien, 6. februārī

Saeimas sēde,

tās vērtējums radio tiešraidē “Frakciju viedokļi”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— akceptēja atzinuma par likumprojektu “Noteikumi par īpaši atbalstāmajiem reģioniem” iesniegšanu atbildīgajai komisija, Saeimas Prezidijam, Ministru prezidentam un atbildīgajam ministram; nolēma iesniegt lēmumprojektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu minētajam likumprojektam līdz 13.februārim.

Deputāti M.Lujāns un A.Bartaševičs

preses konferencē:

— informēja par “Socialistiskās partijas — Līdztiesība” frakcijas deputātu tikšanos ar Ministru prezidenta kandidātu A.Šķēli, kura notiks 1997. gada 10.februārī.

Plānotais Piektdien, 7. februārī

10.00 Tikšanās ar Latvijas vēstnieci Somijā Annu Žīguri.

Saeimas preses dienests