DIPLOMĀTIJA

“Latvijā es jutos noderīgs”

Volodimirs Čornijs, Ukrainas vēstniecības vadītājs, pilnvarotais lietvedis — “Latvijas Vēstnesim”

Šajās dienās savu diplomātisko misiju mūsu valstī beidz Ukrainas pagaidu pilnvarotais lietvedis Latvijas Republikā Volodimirs Čornijs . “Latvijas Vēstneša” ārpolitikas redaktors tikās ar Ukrainas diplomātisko pārstāvi, lai plašākā sarunā noskaidrotu, kā Ukraina, viena no Eiropas lielākajām valstīm, vērtē attiecības ar Latviju un kā šīs attiecības veidojušās Volodimira Čornija diplomāta pilnvaru laikā.

— Čornija kungs, vispirms gribu jūs lūgt atcerēties savu ierašanos Latvijas galvaspilsētā.

— To man ir viegli izdarīt, jo šo dienu ļoti labi atceros. Tas bija l993. gada 23. jūnijā, un 2. jūlijā iesniedzu savu pilnvaru rakstu.

— Tātad ir pagājuši vairāk nekā trīsarpus gadi. Droši vien jūs pats arī šajās dienās domās pārstaigājat padarīto.

— Protams, kā gan citādi.

— Kas šajā laikā bijis būtiskais jūsu vadītās vēstniecības darbā?

— Acīmredzot jāsāk ar tā sauktajiem organizatoriskajiem jautājumiem. Varu teikt, ka šajos gados visā pilnībā izveidota Ukrainas diplomātiskā pārstāvniecība Latvijas Republikā. Vārda vistiešākajā nozīmē — manas darbības sākumā daudz laika prasīja Ukrainas vēstniecības ēkas restaurēšana un iekārtošana. Līdz vēstniecības atvēršanai l995. gada 24. augustā bija jāpaveic milzīgs darbs. Tagad varu teikt, ka Rīga ir atguvusi vēl vienu brīnišķīgu ēku pašā pilsētas centrā. Pirms tam (padomju okupācijas režīma laikā — J.Ū. ) šeit bija kara komisariāts un ēka bija ārkārtīgi nolaista. Šai ēkai ir vairāk nekā simt gadu. Mums nācās mainīt gan nesošās konstrukcijas, gan daudzus citus elementus. Bija arī stingri jārēķinās ar taktu, ka tā ir arhitektūras piemineklis, tāpēc padārdzinājās vairāku darbu izmaksas. Mēs restaurējām daudzas šī nama vēsturiskās un mākslinieciskās detaļas, pat tādas, kas tagad ārēji nav redzamas. Tas bija liels, smags un dārgs darbs. Mūsu vēstniecība atrodas brīniškīgā vietā ( Kalpaka bulvārī 3 — J.Ū. ), tieši pretī ir skaists parks. Šis mikrorajons veidojas par īstu vēstniecību rajonu. Izraugoties šo ēku, mēs patiešām esam “trāpījuši desmitniekā”. Taču arī sarežģītajā celtniecības darbu laikā mēs, protams, veicām pilna apjoma diplomātisko darbu. Visu šo restaurācijas darbu laikā mēs arī atradāmies šajā pašā ēkā. Remontu veicām posmu pēc posma. Es personiski apmēram divdesmit reizes pārvācos no viena stāva uz otru, no vienas telpas uz otru. Mums arī sākumā bija iedalīti visai nelieli līdzekļi — taču šis jautājums pamazām nokārtojās.

— Kā, jūsuprāt, šajā laikā attīstījušās mūsu valstu attiecības?

— Būtībā mēs tās sākām no nulles. Ja mūsu valstis jau pirms diplomātisko attiecību nodibināšanas būtu bijušas neatkarīgas, tad mūsu darbs būtu veidojies citādi. Taču abām mūsu valstīm 1991. bija lielais pārvērtību gads.