ATGĀDNES
Skaņu rakstu žuburos — pirmais atzars
1917. gada 17. janvārī Petrogradā
1967. gada 8. maijā Rīgā, I Meža kapos
Valsts konservatorijā 1937. gadā
Hendeļa “Mesija” Ļeņingradas filharmonijā 1964. gadā. Diriģē Edgars Tons
Poligrāfiķu kora priekšgalā 1950. gadā;
Ceturtā paaudze pēc Edgara: meitas Jana un Juta, mazmeitas Linda un Kristiāna, mazmazmeitiņa Alīna
Foto no Margitas Tones ģimenes arhīva — speciāli “Latvijas Vēstnesim”
Tāpat kā pērn visas Latvijas sabiedrības uzmanības lokā nokļuva tautas visdziļākajās dzīlēs plaši pazīstamo kora mākslas meistaru Triju Zvaigžņu ordeņu laureātu Haralda Medņa un Leonīda Vīgnera, brāļu Imanta un Gido Kokaru, kā arī viņu jaunākā kolēģa Edgara Račevska apaļās un pusapaļās gadskārtas, šis gads sola līdzīgu vai vismaz radniecīgu apriti.
To sākam ar pēckara Latvijas prominences — simfonisko orķestru un koru diriģenta, Dziesmusvētku virsdiriģenta Edgara Tona (1917—1967) astoņdesmitgadi, kas aizritēja 17. janvārī, tāpat ar kordiriģenta, daudzu Dziesmusvētku virsdiriģenta, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesora Daumanta Gaiļa (1927—1991) septiņdesmitgadi, ko atcerēsimies 9. februārī. Tām abām šodien veltītas zīmīgas attēlu kopas.
Bet šogad skaņu rakstu žuburos citu pēc cita atgādināsim Jāzepa Mediņa, Paula Kveldes, Jāņa Dūmiņa, Jāzepa Lindberga, Lūcijas Garūtas, Elfrīdas Pakules, Jāņa Ērenštreita un citu plaši pazīstamu meistaru apaļās un pusapaļās gadareizes.
Liktenim bija labpaticis, ka Petrogradā piedzimušais vēlākā Rīgas transporta uzņēmuma vadītāja dēls Edgars Tons un Cēsu apriņķa Rāmuļu pagasta zemnieku pēctecis Daumants Gailis gadu desmitos pēc Otrā pasaules kara satikās uz Mākslas ceļa.
Katram bija atvēlēts savs novads mūzikā: Edgars Tons galvenokārt pievērsās operai un simfoniskajam orķestrim, par Daumanta Gaiļa prioritāti kļuva kordiriģēšana un mūzikas pedagoģija. Vairākkārt viņu intereses saskārās Mežaparka Lielajā estrādē: Edgaram Tonam 1955. un 1965.gadā, bet Daumantam Gailim kopš 1965.gada virsdiriģenta uzdevumi tika uzticēti nepārtraukti...
Bez Edgara Tona jau trīsdesmit gadu, bez Daumanta Gaiļa — pieci. Bet veikums paliek. Atcerēs, skaņu ierakstos, grāmatās. Viņi paši — pēctečos. Un darbu turpinājumā. Rītvakar Daumanta Gaiļa 70. dzimšanas dienas koncerts Universitātes Lielajā aulā.
1951. gada decembrī
Dziesmu kara laikā 1980. gadā — iedvesmas brīdī kora priekšā
1973. gads, Dziesmu svētku simtgades reize
Valmieras rajona Dziesmu svētkos 1979. gadā
Universitātes aulā, 1987. gadā 60. gadu jubilejas reizē ar savu vismīļāko lolojumu — studentu kori “Juventus”
Smaids pēc labi padarīta darba, jau bez frakas un “tauriņa”
Foto no Aivara Gaiļa ģimenes arhīva