Turpinājums.

Sākums — “LV”, Nr. 38/39, 6.02.1997.

Projekts

1997.gada janvāra redakcijā

Latvijas Republikas Civilprocesa likums

Saturā

1. DAĻA. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.nodaļa Pamatnoteikumi 4.lpp.

1. Sadaļa. Tiesa

2.nodaļa Tiesas sastāvs 5.lpp.

3.nodaļa Civiltiesisko strīdu pakļautība un piekritība 6.lpp.

4.nodaļa Tiesas izdevumi 7.lpp.

5.nodaļa Procesuālie termiņi 9.lpp.

6.nodaļa Tiesas paziņojumi un izsaukumi 10.lpp.

7.nodaļa Protokoli 10.lpp.

8.nodaļa Procesuālās sankcijas 11.lpp.

2. Sadaļa. Lietas dalībnieki

9.nodaļa Puses 12.lpp.

10.nodaļa Trešās personas 12.lpp.

11.nodaļa Pārstāvji 13.lpp.

12.nodaļa Valsts vai pašvaldību iestādes

un personas, kuras piedalās procesā

saskaņā ar likumu 13.lpp.

13.nodaļa Prokurors 14.lpp.

3. Sadaļa. Pierādījumi

14.nodaļa Vispārīgie noteikumi par pierādījumiem 14.lpp.

15.nodaļa Pierādījumu nodrošināšana 14.lpp.

16.nodaļa Pierādīšanas līdzekļi 15.lpp.

2. DAĻA. TIESVEDĪBA PIRMĀS INSTANCES TIESĀ

4. Sadaļa. Prasības tiesvedība

17.nodaļa Prasības celšana 17.lpp.

18.nodaļa Prasības nodrošinājums 18.lpp.

19.nodaļa Civillietu sagatavošana iztiesāšanai 19.lpp.

20.nodaļa Civillietu iztiesāšana 20.lpp.

21.nodaļa Spriedums 23.lpp.

22.nodaļa Civillietu izskatīšanas atlikšana 26.lpp.

23.nodaļa Tiesvedības apturēšana civillietās 26.lpp.

24.nodaļa Prasības atstāšana bez izskatīšanas 27.lpp.

25.nodaļa Tiesvedības izbeigšana civillietās 27.lpp.

26.nodaļa Mierizlīgums 27.lpp.

27.nodaļa Tiesas lēmums 28.lpp.

5. Sadaļa. Atsevišķu kategoriju lietu

izskatīšanas īpatnības

28.nodaļa Lietas par laulības neesamību un šķiršanu 28.lpp

29.nodaļa Lietas par laulībā vai ārlaulībā dzimušo bērnu

izcelšanās noteikšanu 29.lpp.

6. Sadaļa. Sevišķā tiesāšanas kārtība

30.nodaļa Vispārīgie noteikumi 29.lpp.

31.nodaļa Adopcijas apstiprināšana un atcelšana 30.lpp.

32.nodaļa Personu atzīšana par rīcības nespējīgām

un aizgādnības nodibināšana 30.lpp.

33.nodaļa Aizgādnības nodibināšana personai

tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves,

kā arī alkohola vai narkotiku

pārmērīgas lietošanas dēļ 31.lpp.

34. nodaļa Aizgādnības nodibināšana promesošo

un pazudušo personu mantai 32.lpp.

35.nodaļa Pazudušo personu izsludināšana par mirušām 32.lpp.

36.nodaļa Faktu, kuriem ir juridiska nozīme konstatēšana 33.lpp.

37.nodaļa Tiesību atjaunošana pēc parāda aktiem

vai uzrādītāja vērtspapīriem 33.lpp.

38.nodaļa Pēdējās gribas rīkojuma aktu nolasīšana

un stāšanās likumīgā spēkā 34.lpp.

39.nodaļa Mantojuma apsardzība un aizgādnība 35.lpp.

40.nodaļa Sludinājums par mantojuma atklāšanos 36.lpp.

41.nodaļa Mantojuma pieņemšana un apstiprināšana

mantojuma tiesībās 36.lpp.

42.nodaļa Mantojuma dalīšana 37.lpp.

43.nodaļa Nekustamā īpašuma izpirkšana 37.lpp.

44.nodaļa Saistības priekšmeta iesniegšana

tiesai glabāšanā 37.lpp.

45.nodaļa Ierakstu nepareizību konstatēšana

civilstāvokļa aktu reģistros 38.lpp.

46.nodaļa Sūdzību izskatīšana par zvērinātu notāru

rīcību un tādu iestāžu (amatpersonu) rīcību,

kuras veic notariālās funkcijas 38.lpp.

47.nodaļa Lietas par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību)

maksātnespēju 39.lpp.

7.Sadaļa. Saistību izpildīšana tiesas ceļā

48.nodaļa Nekustāmā īpašuma labprātīga

pārdošana tiesas ceļā 42.lpp.

49.nodaļa Saistību bezstrīdus piespiedu izpilde 43.lpp.

3.DAĻA. TIESAS SPRIEDUMU

UN LĒMUMU PĀRSŪDZĒŠANA

8.Sadaļa. Tiesvedība apelācijas instancē

50.nodaļa Apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība 44.lpp.

51.nodaļa Civillietu izskatīšana apelācijas instancē 45.lpp.

52.nodaļa Apelācijas instances tiesas spriedums

vai lēmums 46.lpp.

9.Sadaļa. Pirmās instances un apelācijas

instances lēmumu pārsūdzēšana

53.nodaļa Tiesas lēmuma pārsūdzēšana 47.lpp.

10.Sadaļa.Tiesvedība kasācijas instancē

54.nodaļa Kasācijas sūdzību iesniegšanas kārtība 47.lpp.

55.nodaļa Civillietu izskatīšana kasācijas instancē

56.nodaļa Kasācijas instances tiesas spriedums

11.Sadaļa. Lietu, kurās spriedumi vai lēmumi

stājušies likumīgā spēkā, jauna izskatīšana

57.nodaļa Lietu jauna izskatīšana sakarā

ar jaunatklātiem apstākļiem

58.nodaļa Lietu jauna izskatīšana sakarā ar būtiskiem

materiālo un procesuālo tiesību normu

pārkāpumiem

4.DAĻA. TIESAS NOLĒMUMU IZPILDĪŠANA

59.nodaļa Vispārīgie noteikumi

60.nodaļa Piedziņas noteikumi

61.nodaļa Piedzīto summu sadalīšana starp piedzinējiem

62.nodaļa Piedzinēja, parādnieka un citu personu tiesību

aizsardzība, izpildot tiesas spriedumu

5.DAĻA. ĀRVALSTU TIESU NOLĒMUMI

UN TIESU UZDEVUMI

1.Pielikums. Mantas saraksts, uz kuru nevar

vērst piedziņu pēc izpildu

dokumentiem

2.Pielikums Nozaudētās tiesvedības vai izpildīšanas

lietvedības materiālu atjaunošanas

noteikumi

3.Pielikums. Nolikums par šķīrējtiesu .

22.nodaļa. Civillietu izskatīšanas atlikšana

207.pants. Tiesas pienākums atlikt lietas izskatīšanu

(1) Tiesa atliek lietas izskatīšanu:

1) ja tiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un nav zināms, vai viņam paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku;

2) ja kāds no lietas dalībniekiem, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par attaisnojošiem;

3) ja atbildētājs lūdz lietas izskatīšanu atlikt sakarā ar to, ka nav saņēmis prasības pieteikuma norakstu;

4) ja nepieciešams pieaicināt par lietas dalībniekiem personas, kuru tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses var tikt aizskartas ar tiesas spriedumu.

5) šā likuma 237. pantā paredzētajā gadījumā.

208.pants. Tiesas tiesības atlikt lietas izskatīšanu

(1) Tiesa var atlikt lietas izskatīšanu:

1) ja prasītājs, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē nezināmu iemeslu dēļ;

2) ja atbildētājs, kam paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tiesas sēdē nezināmu iemeslu dēļ;

3) ja atzīst, ka nav iespējams izskatīt lietu tāpēc, ka nav ieradies kāds lietas dalībnieks, liecinieks, eksperts vai tulks;

4) lai dotu iespēju lietas dalībniekiem iesniegt papildu pierādījumus.

209.pants. Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu

(1) Lēmumu par lietas izskatīšanas atlikšanu ieraksta tiesas sēdes protokolā.

(2) Lēmumam par lietas izskatīšanas atlikšanu jāsatur to procesuālo darbību uzskaitījums, kuras jāizdara līdz nākamajai tiesas sēdei.

(3) Atliekot lietas izskatīšanu, tiesa nozīmē nākamās tiesas sēdes dienu, par ko paziņo pret parakstu personām, kuras ieradušās uz tiesas sēdi. Klātneesošās personas no jauna uzaicina vai izsauc uz tiesas sēdi.

(4) Lēmums par lietas izskatīšanas atlikšanu nav pārsūdzams, izņemot lēmumu, kurā nav nozīmēta nākamšā tiesas sēdes diena.

210.pants. Liecinieku nopratināšana, atliekot lietas izskatīšanu

(1) Ja tiesas sēdē ir klāt visi lietas dalībnieki, tiesa, atliekot lietas izskatīšanu, var nopratināt ieradušos lieciniekus.

(2) Nepieciešamības gadījumos nopratinātos lieciniekus var izsaukt uz nākamo tiesas sēdi.

211.pants. Lietas izskatīšanas atsākšana

Pēc lietas izskatīšanas atlikšanas tās izskatīšana nākamajā tiesas sēdē atsākama no jauna.

23.nodaļa. Tiesvedības apturēšana civillietā

212.pants. Tiesas pienākums apturēt tiesvedību

(1) Tiesai jāaptur tiesvedība:

1) ja mirusi fiziskā persona vai izbeigusies juridiskā persona, kas lietā ir puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu;

2) ja puse vai trešā persona zaudējusi rīcībspēju;

3) ja puse vai trešā persona smagas slimības, vecuma vai invaliditātes dēļ vispār nespēj piedalīties lietas izskatīšanā;

4) ja lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā.

213.pants. Tiesas tiesības apturēt tiesvedību

(1) Tiesa pēc lietas dalībnieku vai savas iniciatīvas var apturēt tiesvedību:

1) ja puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem atrodas ilgstošā komandējumā vai iesaistīta valsts pienākumu izpildīšanā ārpus Latvijas robežām;

2) ja izsludināta atbildētāja meklēšana;

3) ja puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem veselības stāvokļa dēļ nespēj piedalīties lietas izskatīšanā;

4) ja tiesa nosaka ekspertīzi;

5) ja par to vienojušās abas puses.

214.pants. Tiesvedības apturēšanas termiņi

Tiesvedība tiek apturēta:

1) šā likuma 212.panta l. punktā paredzētajos gadījumos- līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumīgā pārstāvja iecelšanai;

2) šā likuma 212.panta 2. punktā paredzētajos gadījumos- līdz likumīgā pārstāvja iecelšanai;

3) šā likuma 212.panta 3. punktā paredzētajos gadījumos- līdz tiesas noteiktajam termiņam pārstāvības noformēšanai

4) šā likuma 212.panta 4. punktā paredzētajos gadījumos-līdz likumīgā spēkā stājas tiesas spriedums vai lēmums civillietā vai krimināllietā vai līdz lēmuma pieņemšanai lietā, kas tiek izskatīta administratīvā kārtībā;

5) šā likuma 213.panta 1.- 4. punktam paredzētajos gadījumos- līdz brīdim, kad atkrituši šajā pantā minētie apstākļi;

6) šā likuma 213. panta 5.punktā paredzētajos gadījumos-līdz tiesas lēmumā noteiktajam termiņam.

215.pants. Lēmums par tiesvedības apturēšanu

(1) Par tiesvedības apturēšanu tiesa pieņem motivētu lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

(2) Lēmumā jānorāda apstākļi, līdz kuru iestāšanās vai izbeigšanās brīdim tiesvedība apturēta, vai termiņš, uz kuru tiesvedība apturēta.

(3) Par tiesas lēmumu apturēt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību.

216.pants. Tiesvedības atjaunošana

(1) Tiesvedību atjauno tiesa vai tiesnesis ar savu lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.

24.nodaļa. Prasības atstāšana bez izskatīšanas

217.pants. Tiesas pienākums atstāt prasību bez izskatīšanas

(1) Tiesa atstāj prasību bez izskatīšanas:

1) ja prasītājs nav ievērojis attiecīgajai lietu kategorijai noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību vai nav veicis likumā noteiktos pasākumus strīda noregulēšanai ar atbildētāju līdz prasības celšanai;

2) ja prasības pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona;

3) ja prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav uz to likumā noteiktā kārtībā pilnvarota;

4) ja strīds prasības lietā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata atrodas tās pašas vai citas tiesas izskatīšanā.

218.pants. Tiesas tiesības atstāt prasību bez izskatīšanas

(1) Tiesa var atstāt prasību bez izskatīšanas:

1) pēc prasītāja lūguma;

2) ja prasītājs atkārtoti neierodas tiesā un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē.

219.pants. Kārtība, kādā prasība atstājama bez izskatīšanas

(1) Par prasības atstāšanu bez izskatīšanas tiesa pieņem motivētu lēmumu atsevišķa procesuāla dokumenta veidā.

(2) Par lēmumu atstāt prasību bez izskatīšanas var iesniegt blakus sūdzību.

220.pants. Prasības neizskatīšanas sekas

(1) Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu tiesā, ievērojot likumā noteikto kārtību.

25.nodaļa. Tiesvedības izbeigšana civillietās

221.pants. Pamati tiesvedības izbeigšanai

Tiesa izbeidz tiesvedību lietā:

1) ja lietas izskatīšana nav pakļauta tiesai;

2) ja prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības;

3) ja likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, kas taisīts strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata, vai arī tiesas lēmums, ar kuru izbeigta tiesvedība vai apstiprināts pušu mierizlīgums;

4) ja prasītājs atteicies no prasības;

5) ja puses noslēgušas mierizlīgumu un tiesa to apstiprinājusi;

6) ja puses likumā noteiktā kārtībā noslēgušas līgumu (vienošanos) par strīda nodošanu šķīrējtiesas izskatīšanai;

7) ja apstrīdētā tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu pēc fiziskās personas nāves, kura lietā ir viena no pusēm;

8) ja pēc juridiskās personas izbeigšanās nav tās tiesību pārņēmēja.

222.pants. Tiesvedības izbeigšanas kārtība

(1) Tiesvedību izbeidz ar motivētu tiesas lēmumu, ko pieņem atsevišķa procesuāla dokumenta veidā.

(2) Par lēmumu izbeigt tiesvedību var iesniegt blakus sūdzību.

223.pants. Tiesvedības izbeigšanas sekas

(1) Ja tiesvedība izbeigta, atkārtota griešanās tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

26.nodaļa. Mierizlīgums

224.pants. Vienošanās par mierizlīgumu

(1) Mierizlīgums pieļaujams jebkurā procesa stadijā lietās, kuras tiek izskatītas prasības tiesvedības kārtībā.

(2) Mierizlīgums pieļaujams jebkurā civiltiesiskā strīdā, izņemot šajā likumā paredzētajos gadījumos.

(3) Nav pieļaujams mierizlīgums:

1) strīdos, kas saistīti ar izmaiņām civilstāvokļa aktu reģistros;

2) strīdos, kas saistīti ar aizbildnībā un aizgādnībā esošu personu mantiskām tiesībām;

3) strīdos par nekustamo īpašumu, ja dalībnieku starpā ir personas, kuru īpašuma iegūšanas vai valdījuma tiesības ir likumā noteiktā kārtībā ierobežotas;

4) ja tā noteikumi aizskar kāda cita tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.

225.pants. Mierizlīguma noformējums

Mierizlīgumu puses noformē rakstveidā un iesniedz tiesai.

226.pants. Tiesas lēmums par mierizlīguma apstiprināšanu

(1) Tiesa, saņēmusi pušu mierizlīgumu, pārbauda, vai puses labprātīgi vienojušās par mierizlīgumu un vai tas atbilst 224.panta prasībām, kā arī izskaidro mierizlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.

(2) Ja tiesa atzīst, ka mierizlīgums atbilst šā likuma prasībām, tā pieņem lēmumu, ar kuru apstiprina mierizlīgumu un izbeidz tiesvedību lietā.

(3) Mierizlīgums, kurš apstiprināts ar tiesas lēmumu, izpildāms, ievērojot tiesas spriedumu izpildīšanas noteikumus.

27.nodaļa. Tiesas lēmums

227.pants. Lēmuma pieņemšana

(1) Tiesas nolēmumus, ar kuriem lieta netiek izspriesta pēc būtības, pieņem lēmumu veidā.

(2) Lēmumu sastāda atsevišķa procesuāla dokumenta veidā vai ieraksta tiesas sēdes protokolā un pasludina pēc tā pieņemšanas.

(3) Atsevišķu procesuālu dokumentu veidā tiesas lēmumus sastāda šajā likumā paredzētajos gadījumos apspriežu istabā.

(4) Par katru tiesneša procesuālu darbību ārpus tiesas sēdes pieņemams lēmums, kas noformējams atsevišķa procesuāla dokumenta veidā.

228.pants. Lēmuma saturs

Lēmumā tiesa vai tiesnesis norāda:

1) lēmuma pieņemšanas vietu un laiku;

2) tiesas nosaukumu un sastāvu;

3) lietas dalībniekus un strīda priekšmetu;

4) jautājumus, par kuriem pieņemts lēmums;

5) lēmuma motīvus,

6) tiesas vai tiesneša nolēmumu;

7) lēmuma pārsūdzēšanas kārtību un termiņu.

229.pants.Lēmumu norakstu nosūtīšana

(1) 171.pants. Liecinieku liecības nolasīšana

Liecinieku liecības, kas iegūtas pierādījumu nodrošināšanas vai tiesas uzdevumu kārtībā, vai iepriekšējās tiesas sēdēs, nolasa tiesas sēdē, kurā iztiesā lietu.

230.pants. Tiesas blakus lēmums

Ja, izskatot lietu, konstatēti likuma pārkāpumi, tiesa ir tiesīga pieņemt blakus lēmumu, ko nosūta attiecīgajai institūcijai.

5.sadaļa. Atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanas īpatnības

28.nodaļa. Lietas par laulības neesamību un šķiršanu

231.pants. Lietas izskatīšanas kārtība

(1) Lietas par laulības neesamību vai šķiršanu izskata rajona (pilsētas) tiesa prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem ar šajā nodaļā paredzētajiem izņēmumiem.

232.pants. Lietu piekritība

Prasību par laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par spēkā neesošu var celt tiesā arī pēc prasītāja dzīvesvietas gadījumos: ja pie prasītāja ir nepilngadīgi bērni, ja laulība šķirama ar personu, kas noteiktā kārtībā atzīta par rīcības nespējīgu gara slimības, izlaidīga vai izšķērdīga dzīves veida dēļ, kā arī ar personu, kas izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, kuras dzīvesvieta nav zināma vai kura dzīvo ārzemēs.

233.pants. Pilnvarojums lietas vešanai

(1) Ja lietā par laulības neesamību vai šķiršanu puses intereses pārstāv pilnvarnieks, tam jābūt speciālai pilnvarai šīs lietas vešanai.

(2) Tiesa var atzīt par nepieciešamu laulāto piedalīšanos lietas izskatīšanā.

234.pants. Prasības celšana par laulības neesamību

Prasību atzīt laulību par neesošu var celt ieinteresētais laulātais, citas ieinteresētās personas, kā arī prokurors — Civillikuma 65.pantā noteiktajos gadījumos.

235.pants. Prasību apvienošanas ierobežojumi

Ar prasību atzīt laulību par neesošu vai laulības šķiršanu var apvienot tikai prasību par bērna dzīvesvietas noteikšanu un līdzekļu piešķiršanu bērna uzturam.

236.pants. Prasības pamatu grozīšana

Līdz sprieduma taisīšanai prasītājam ir tiesības grozīt savas prasības pamatu, atsaucoties uz citiem iemesliem laulības atzīšanai par neesošu vai laulības šķiršanu.

237.pants. Laulības šķiršanas lietu izskatīšanas atlikšana

Lai laulātos samierinātu, tiesa saskaņā ar Civillikuma 78.panta noteikumiem atliek lietas izskatīšanu uz laiku no trim līdz sešiem mēnešiem.

238.pants. Mierizlīgums

Lietās par laulības atzīšanu par neesošu un par laulības šķiršanu pušu mierizlīgums pieļaujams tikai attiecībā uz prasījumiem par bērna dzīvesvietas noteikšanu un līdzekļu piedzīšanu bērna uzturam.

239.pants. Tiesas spriedums laulības šķiršanas lietās

Taisot spriedumu par laulības šķiršanu, tiesai spriedumā jānorāda:

1) laulības šķiršanas pamats atbilstoši Civillikuma 71.—77.pantiem;

2) vai laulība šķirta viena vai abu laulāto vainas dēļ;

3) par pirmslaulības uzvārda piešķiršanu pusei, kura, stājoties laulībā, savu uzvārdu mainījusi;

4) ja pastāv strīds— pie kura no šķirtajiem laulātajiem un kuri bērni paliek;

5) ja pastāv strīds— no kura un kādā apmērā jāpiedzen līdzekļi bērna uzturam;

4) valsts nodevas apmērs, kas jāsamaksā vienam vai abiem laulātajiem, lai izdarītu laulības šķiršanas atzīmi pasē;

5) tiesas izdevumu sadale.

240.pants. Tiesas spriedums lietās par laulības neesamību

Taisot spriedumu par laulības neesamību, tiesai spriedumā jānorāda:

1) pamats laulības atzīšanai par spēkā neesošu atbilstoši Civillikuma 60.— 67. pantu noteikumiem;

2) par pirmslaulības uzvārda piešķiršanu vai laulības uzvārda atstāšanu pusei, kura, stājoties laulībā, savu uzvārdu mainījusi;

3) ja pastāv strīds— pie kura no vecākiem un kuri bērni paliek;

4) ja pastāv strīds— no kura un kādā apmērā jāpiedzen līdzekļi bērna uzturam.

241.pants. Sprieduma noraksta izsniegšana un nosūtīšana

(1) Likumīgā spēkā stājušos spriedumu norakstus attiecībā uz laulības atzīšanu par neesošu vai šķiršanu vai izrakstus no šādiem spriedumiem nosūta tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā laulība noslēgta vai kurā glabājas iepriekšējo gadu Civilstāvokļa aktu reģistru pirmie eksemplāri, bet, ja laulība noslēgta pie garīdznieka— attiecīgajai baznīcai (draudzes garīdzniekam) un dzimtsarakstu nodaļai, kuras darbības iecirknī atrodas baznīca (draudze) .

(2) Izsniedzot sprieduma norakstu, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par neesošu, tiesa bijušo laulāto pasēs izdara atzīmi par laulības šķiršanu vai atzīšanu par neesošu.

29.nodaļa. Lietas par laulībā vai ārlaulībā dzimušo bērnu izcelšanās noteikšanu

242.pants. Lietas izskatīšanas kārtība

(1) Lietas par bērna dzimšanu laulībā vai ārlaulībā izskata rajona (pilsētas) tiesa pēc vispārējiem noteikumiem ar šajā nodaļā noteiktajiem izņēmumiem.

243.pants. Personas, kuras var celt prasību par bērna dzimšanas laulībā apstrīdēšanu

(1) Prasību par bērna dzimšanas laulībā apstrīdēšanu var celt bērna māte, bērna mātes vīrs un pats bērns pēc pilngadības sasniegšanas.

(2) Pēc bērna mātes vīra nāves prasību var celt vīra vecāki, ja vīrs līdz nāves brīdim nav zinājis par bērna dzimšanu.

(3) Pēc bērna mātes vīra nāves viņa likumiskie mantinieki var iestāties viņa uzsāktajā procesā kā viņa tiesību pārņēmēji.

(4) Ja tiesa personu, kurai ir tiesības apstrīdēt bērna dzimšanu laulībā, atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, tās vietā prasību var celt rīcības nespējīgās personas aizgādnis. Šajos gadījumos tiesa pieaicina lietā bāriņtiesu (pagasttiesu) .

244.pants. Personas, kuras var celt prasību par ārlaulībā dzimuša bērna paternitātes apstrīdēšanu

(1) Prasību par ārlaulībā dzimuša bērna paternitātes, kas atzīta un reģistrēta dzimtsarakstu nodaļā, apstrīdēšanu var celt persona, kura paternitāti atzinusi, tās vecāki, ja šī persona mirusi, tās aizgādnis, ja šī persona atzīta par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, vai bērna māte.

(2) Bērns pats var celt prasību pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņa vecāki ir miruši.

(3) Nevar apstrīdēt paternitāti, kas noteikta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.

245.pants. Personas, kuras var celt prasību par ārlaulībā dzimuša bērna paternitātes noteikšanu

(1) Prasību ārlaulībā dzimuša bērna paternitātes noteikšanai tiesā var iesniegt bērna māte vai bērna aizbildnis, kā arī bērna miesīgais tēvs.

(2) Pats bērns tādu prasību var celt pēc pilngadības sasniegšanas.

246.pants. Prasības par paternitātes noteikšanu celšanas kārtība

(1) Bērna māte, aizbildnis un bērns pats prasību par paternitātes noteikšanu var celt pret personu, no kuras bērns izcēlies.

(2) Ja persona, no kuras bērns izcēlies, ir mirusi, paternitātes faktu var konstatēt sevišķās tiesāšanas kārtībā.

(3) Bērna tēvs prasību par paternitātes noteikšanu var celt pret bērna māti gadījumā, ja viņa nepiekrīt paternitātes noteikšanai.

247.pants. Tiesas sprieduma norakstu nosūtīšana un izsniegšana

Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā noraksts vai izraksts no tā jānosūta tai dzimtsarakstu nodaļai, kurā bērna dzimšana reģistrēta.

6.sadaļa. Sevišķā tiesāšanas kārtība

30.nodaļa. Vispārīgie noteikumi

248.pants. Lietas, kuras tiesa izskata sevišķā tiesāšanas kārtībā

Sevišķā tiesāšanas kārtībā tiesa izskata lietas:

1) par adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu;

2) par personu atzīšanu par rīcības nespējīgām un aizgādnības nodibināšanu;

3) par aizgādnības nodibināšanu personām to izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ;

4) par aizgādnības nodibināšanu promesošo vai pazudušo personu mantai;

5) par pazudušo personu izsludināšanu par mirušām;

6) par faktu konstatēšanu, kuriem ir juridiska nozīme;

7) par tiesību atjaunošanu pēc parāda aktiem vai uzrādītāja vērtspapīriem;

8) par pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanu un stāšanos likumīgā spēkā;

9) par mantojuma apsardzību un aizgādnību;

10) par sludinājumu par mantojuma atklāšanos;

11) par mantojuma pieņemšanu un apstiprināšanu mantojuma tiesībās;

12) par mantojuma dalīšanu;

13) par nekustamā īpašuma izpirkšanu;

14) par saistības priekšmeta iesniegšanu tiesai glabāšanā;

15) par ierakstu nepareizību konstatēšanu civilstāvokļa aktu reģistros ;

16) sūdzībās par zvērinātu notāru rīcību un tādu iestāžu (amatpersonu) rīcību, kuras veic notariālās funkcijas.

17) par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespēju

249.pants. Pieteikums sevišķās tiesāšanas kārtībā

(1) Pieteikumā jānorāda:

1) tiesas nosaukums, kurai tas iesniegts;

2) pieteicēja vārds, uzvārds, dzīvesvieta, bet juridiskai personai tās nosaukums un juridiskā adrese;

3) ieinteresētās personas;

4) pieteikuma priekšmets un pamatojums;

5) pierādījumi;

6) likums, uz kuru pieteikums pamatots;

7) pieteicēja lūgums;

8) pievienoto dokumentu saraksts;

9) pieteicēja paraksts un pieteikuma sastādīšanas laiks.

(2) Pieteikumu iesniedz tiesā ar tik norakstiem, cik lietā ir ieinteresēto personu.

250.pants. Pieteikuma atstāšana bez virzības

Ja pieteikums neatbilst šā likuma 249. panta prasībām un šīs sadaļas atsevišķās nodaļās norādītajām prasībām, iestājas šā likuma 131.pantā paredzētās sekas.

251.pants. Lietu izskatīšanas kārtība

Sevišķās tiesāšanas kārtībā lietas sagatavo iztiesāšanai un izskata rajona (pilsētas) tiesa pēc šā likuma noteikumiem, ievērojot 6.sadaļas atsevišķās nodaļās norādītās īpatnības.

252.pants.Lietu ierosināšana

Sevišķās tiesāšanas kārtībā izskatāmu lietu tiesnesis ierosina uz rakstveida pieteikuma pamata.

253.pants. Lietas dalībnieki

Sevišķās tiesāšanas kārtības lietās lietas dalībnieki ir pieteicējs vai viņa pārstāvis, ieinteresētās personas vai viņu pārstāvji.

Likumā paredzētos gadījumos sevišķās tiesāšanas kārtības lietās piedalās prokurors, valsts vai pašvaldību iestādes.

254.pants. Spriedums

Spriedumam sevišķās tiesāšanas kārtībā izskatāmajās lietās jāatbilst šā likuma 191. panta prasībām ar šajā sadaļā paredzētajām īpatnībām.

255.pants. Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas

Ja sevišķās tiesāšanas kārtībā izskatāmajā lietā rodas strīds par tiesībām, kas izšķirams tiesā prasības kārtībā, tiesa, atkarībā no strīda satura, pieteikumu atstāj bez izskatīšanas vai lietas izskatīšanu aptur līdz strīda izšķiršanai.

31.nodaļa. Adopcijas apstiprināšana un atcelšana

256.pants. Piekritība

Pieteikums par adopcijas apstiprināšanu iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc adoptējamā dzīvesvietas, bet pieteikums par adopcijas atcelšanu — tiesai, kura adopciju apstiprinājusi.

257.pants. Bāriņtiesas atzinums

Pieteikumam par adopcijas apstiprināšanu jāpievieno bāriņtiesas atzinums.

258.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Lietas izskatīšanā jāpieaicina Civillikuma 164. un 169. pantā norādītās ieinteresētās personas.

(2) Lietu izskata, piedaloties prokuroram.

(3) Lieta izskatāma slēgtā tiesas sēdē.

259.pants. Tiesas spriedums

(1) Konstatējusi, ka pieteikumā norādītie apstākļi atbilst likuma prasībām, tiesa taisa spriedumu par adopcijas apstiprināšanu. Tiesas spriedumā par adoptētāju un adoptējamo jānorāda ziņas, kas nepieciešamas, lai izdarītu ierakstu dzimšanas reģistrā.

(2) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums ir pamats izdarīt ierakstu dzimšanas reģistrā un izdot jaunu adoptētā dzimšanas apliecību.

260.pants. Adopcijas atcelšana

(1) Pēc adoptētāja un pilngadīgā adoptētā kopīga pieteikuma tiesa, kas adopciju apstiprinājusi, var to atcelt. Pārējos gadījumos lietas par adopcijas atcelšanu tiesa izskata prasības kārtībā.

(2) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums ir pamats izdarīt ierakstu attiecīgajā dzimšanas reģistrā un izdot jaunu adoptētā dzimšanas apliecību.

32.nodaļa. Personu atzīšana par rīcības nespējīgām un aizgādnības nodibināšana

261.pants. Piekritība

Pieteikums atzīt personu par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc šīs personas dzīvesvietas, bet, ja persona ievietota ārstniecības iestādē,— pēc ārstniecības iestādes atrašanās vietas.

262.pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā jānorāda uz personas gara slimību vai plānprātību un pierādījumiem, kas to apliecina.

263.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Lietu par personas atzīšanu par rīcības nespējīgu un aizgādnības nodibināšanu tai tiesa izskata, piedaloties bāriņtiesas (pagasttiesas) pārstāvim un prokuroram.

(2) Ja ir pietiekamas ziņas par personas gara slimību vai plānprātību, uz tiesas sēdi aicināms ārsts psihiatrs un, ja nepieciešams, psihologs.

(3) Personu, par kuras rīcības nespēju izskata lietu, aicina uz tiesas sēdi, ja to atļauj šīs personas veselības stāvoklis.

264.pants. Tiesu ekspertīzes noteikšana

(1) Tiesa tiesas sēdē izlemj jautājumu par tiesu psihiatriskās un, ja nepieciešams, tiesu psiholoģiskās ekspertīzes noteikšanu.

(2) Ja persona, par kuru ierosināta lieta, acīm redzami izvairās no ekspertīzes, tiesa, piedaloties prokuroram un ekspertam, var pieņemt lēmumu par šīs personas nosūtīšanu uz tiesu ekspertīzi piespiedu kārtā.

(3) Nosakot tiesu ekspertīzi, tiesa var pieņemt lēmumu par pagaidu aizgādnības nodibināšanu slimniekam un viņa mantai. Lēmums nosūtāms bāriņtiesai (pagasttiesai) izpildīšanai.

265.pants. Tiesas spriedums

(1) Ja tiesa konstatē, ka personai gara slimības vai plānprātības dēļ trūkst visu vai lielākās daļas garīgo spēju un šī persona nespēj savu darbību vadīt vai saprast tās nozīmi, tā taisa spriedumu par šīs personas atzīšanu par rīcības nespējīgu un aizgādnības nodibināšanu pār viņu.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta bāriņtiesai (pagasttiesai)— aizgādņa iecelšanai slimniekam un viņa mantai, kā arī attiecīgajai Zemesgrāmatu nodaļai— atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā un Pilsonības un imigrācijas departamentam— ieraksta izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" sludinājumu, kurā jānorāda:

1) tās tiesas nosaukums, kura taisījusi spriedumu;

2) tās personas vārds, uzvārds un personas kods, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;

3) tas, ka šī persona atzīta par rīcības nespējīgu.

266.pants. Tiesas izdevumi

(1) Tiesas izdevumi šajās lietās sedzami no valsts līdzekļiem.

(2) Ja tiesa atzīst, ka persona lietu ierosinājusi ļaunprātīgi, tiesas izdevumi uzliekami šai personai.

267.pants. Personas atzīšana par rīcības spējīgu un aizgādnības izbeigšana

(1) Ja persona, kura ar tiesas spriedumu atzīta par rīcības nespējīgu, izveseļojas, tiesa pēc bāriņtiesas (pagasttiesas) vai prokurora pieteikuma var atzīt šo personu par rīcības spējīgu un izbeigt aizgādnību.

(2) Jautājuma par personas atzīšanu par rīcības spējīgu izlemšanai nepieciešams tiesu psihiatriskās ekspertīzes atzinums.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta bāriņtiesai (pagasttiesai) aizgādņa atcelšanai, attiecīgajai Zemesgrāmatu nodaļai— atzīmes dzēšanai un Pilsonības un imigrācijas departamentam— ieraksta izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā.

(4) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta attiecīgu paziņojumu izsludināšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

33.nodaļa. Aizgādnības nodibināšana personai tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ

268.pants. Piekritība

Pieteikums par aizgādnības nodibināšanu personai tās izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ, kā arī personai, kura alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā, iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc šīs personas dzīvesvietas.

269.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā jānorāda, uz kāda pamata personai jānodibina aizgādnība un kādi pierādījumi to apstiprina.

(2) Pieteikumā var lūgt tūlītēju nodrošinājumu pret mantas izputināšanu, piemērojot šā likuma 137. pantā paredzētos nodrošināšanas līdzekļus. Šādu lūgumu tiesnesis izlemj ne vēlāk kā nākošajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas.

270.pants. Lietas sagatavošana iztiesāšanai

(1) Pieteikuma noraksts nosūtāms personai, attiecībā uz kuru ierosināts nodibināt aizgādnību, nosakot tai laiku, ne ilgāku par 30 dienām, paskaidrojuma iesniegšanai.

(2) Ja tiesa atzīst par nepieciešamu, tā var uzlikt par pienākumu pieteicējam iesniegt papildu pierādījumus.

271.pants. Prokurora piedalīšanās

Lieta par aizgādnības nodibināšanu personām to izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves, kā arī alkohola vai narkotiku pārmērīgas lietošanas dēļ izskatāma, piedaloties prokuroram.

272.pants. Tiesas spriedums

(1) Ja tiesa atzinusi, ka persona, izlaidīgi vai izšķērdīgi dzīvojot, vai pārmērīgi lietojot alkoholu vai narkotikas, draud novest sevi vai savu ģimeni trūkumā vai nabadzībā, tā ar spriedumu nodibina tai aizgādnību un atņem viņai tiesības pārvaldīt un rīkoties ar savu mantu.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta bāriņtiesai (pagasttiesai)— aizgādņa iecelšanai, kā arī attiecīgajai Zemesgrāmatu nodaļai— atzīmes ierakstīšanai zemesgrāmatā un Pilsonības un imigrācijas departamentam— ieraksta izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" sludinājumu, kurā jānorāda:

1) tās tiesas nosaukums, kura taisījusi spriedumu;

2) tās personas vārds, uzvārds un personas kods, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;

3) tas, ka šai personai atņemtas tiesības pārvaldīt savu mantu un rīkoties ar to un ka tai nodibināta aizgādnība.

273.pants. Tiesas izdevumi

(1) Ja pieteikums tiek apmierināts, tiesas izdevumi, kā arī izdevumi par publikāciju laikrakstā piespriežami no tās personas mantas, kurai nodibināta aizgādnība.

(2) Ja tiesa pieteikumu atzinusi par nepamatotu, tiesas izdevumi piespriežami no tās personas, pēc kuras pieteikuma lieta ierosināta, bet, ja lieta ierosināta pēc bāriņtiesas (pagasttiesas) vai prokurora pieteikuma,— sedzami no valsts līdzekļiem.

274.pants. Aizgādnības izbeigšana

(1) Ja atkrituši apstākļi, kas bijuši par pamatu aizgādnības nodibināšanai, tiesa pēc ieinteresēto personu pieteikuma izbeidz nodibināto aizgādnību.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta bāriņtiesai (pagasttiesai)— aizgādņa atcelšanai, kā arī attiecīgajai Zemesgrāmatu nodaļai— atzīmes dzēšanai un Pilsonības un imigrācijas departamentam— ieraksta izdarīšanai Iedzīvotāju reģistrā.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

34.nodaļa. Aizgādnības nodibināšana promesošo un pazudušo personu mantai

275.pants. Piekritība

Lietas par promesošās personas mantas aizgādnību gadījumos, kad šo aizgādnību nodibina tiesa, piekrīt rajona (pilsētas) tiesai pēc promesošās personas pēdējās dzīvesvietas.

276.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumu nodibināt aizgādnību promesošas personas mantai var iesniegt personas, kuras ir ieinteresētas promesošās personas mantas saglabāšanā vai šīs personas tiesību aizstāvēšanā, vai prokurors.

(2) Pieteikumā jānorāda apstākļi, kas apstiprina personas prombūtni, un vieta, kur atrodas šīs personas manta.

(3) Ja promesošās personas atrašanās vieta ir zināma, tiesai tā jāpieaicina kā ieinteresētā persona.

277.pants. Tiesas spriedums

(1) Tiesa, atzinusi, ka pieteikums ir pamatots, taisa spriedumu par aizgādnības nodibināšanu promesošās personas mantai.

(2) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu nosūta bāriņtiesai (pagasttiesai) aizgādņa iecelšanai.

(3) Pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta attiecīgu paziņojumu publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

278.pants. Aizgādnības izbeigšana

Iestājoties Civillikuma 375.panta 1.punktā norādītajiem apstākļiem, aizgādnība izbeidzama ar tās tiesas spriedumu, kura aizgādnību nodibinājusi.

35.nodaļa. Pazudušo personu izsludināšana par mirušām

279.pants. Piekritība

Pieteikums par pazudušās personas izsludināšanu par mirušu iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc šīs personas pēdējās dzīvesvietas.

280.pants. Pieteikuma saturs

Pieteikumā jānorāda pazudušās personas vecums, laiks, kad tā atstājusi dzīvesvietu un kad saņemtas pēdējās ziņas par to.

281.pants. Sludinājums par pazudušo personu

(1) Pēc pieteikuma pieņemšanas tiesnesis pieņem lēmumu par sludinājuma publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" uz iesniedzēja rēķina.

(2) Sludinājumā jānorāda:

1) tās tiesas nosaukums, kura saņēmusi pieteikumu;

2) tās personas vārds, uzvārds, dzimšanas gads un dzimšanas vieta, kuru ierosināts izsludināt par mirušu;

3) priekšlikums pazudušajai personai trīs mēnešu laikā ierasties tiesā vai paziņot savu atrašanās vietu un norādījums, ka pretējā gadījumā viņa tiks izsludināta par mirušu.

4) aicinājums visiem, kas zina pazudušās personas uzturēšanās vietu vai kam ir zināms par tās nāvi, trīs mēnešu laika ziņot par to tiesai.

282.pants.Prokurora piedalīšanās

Lietas par personas izsludināšanu par mirušu izskata, piedaloties prokuroram.

283.pants. Tiesas spriedums

(1) Atzinusi, ka pieteikums ir pamatots, tiesa taisa spriedumu, ar kuru pazudušo personu izsludina par mirušu.

(2) Tiesa, atzinusi, ka ir pierādīti Civillikuma 378.pantā norādītie apstākļi, spriedumā var noteikt pazudušās personas pieņemamo nāves dienu.

(3) Ja pieņemamo nāves dienu tiesa nevar noteikt, par pazudušās personas nāves dienu uzskatāma diena, kad pieteikums iesniegts tiesā, par ko tiesa norāda spriedumā.

(4) Pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā noraksts nosūtāms dzimtsarakstu nodaļai— pazudušās personas nāves reģistrēšanai un bāriņtiesai (pagasttiesai)— aizgādnības nodibināšanai par mirušu izsludinātās personas mantai.

(5) Pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tiesa nosūta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" sludinājumu, kurā jānorāda:

1) tās tiesas nosaukums, kura taisījusi spriedumu;

2) pazudušās personas vārds, uzvārds, dzimšanas gads un dzimšanas vieta, attiecībā uz kuru taisīts spriedums;

3) tas, ka šī persona izsludināta par mirušu.

284.pants. Par mirušu izsludinātās personas ierašanās sekas

(1) Ja persona, kura ar tiesas spriedumu izsludināta par mirušu, ierodas vai ja noskaidrojas tās atrašanās vieta, tiesa, kas taisījusi spriedumu, ar jaunu spriedumu atceļ spriedumu par šīs personas izsludināšanu par mirušu.

(2) Pieteikumu par sprieduma atcelšanu var iesniegt persona, kura izsludināta par mirušu, kā arī persona, pēc kuras pieteikuma lieta ierosināta, vai prokurors.

(3) Pēc tiesas sprieduma stāšanās likumīgā spēkā tā noraksts nosūtāms dzimtsarakstu nodaļai— miršanas ieraksta anulēšanai un attiecīgs paziņojums— publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

36.nodaļa. Faktu konstatēšana, kuriem ir juridiska nozīme

285.pants. Tiesā izskatāmās lietas

(1) Tiesa izskata lietas par tādu faktu konstatēšanu, no kuriem atkarīga fizisko personu personisko tiesību un fizisko un juridisko personu mantisko tiesību rašanās, grozīšanās vai izbeigšanās.

(2) Tiesa konstatē faktus:

1) par fizisko personu radniecības attiecībām;

2) par personu atrašanos apgādībā;

3) par adopcijas reģistrāciju, laulības noslēgšanas vai šķiršanas reģistrāciju, nāves reģistrāciju;

4) par tiesību nodibinošu dokumentu (izņemot pases, militārus dokumentus un apliecības, kuras izdod civilstāvokļa aktu reģistrācijas iestādes) piederību personai, kuras vārds, tēvvārds vai uzvārds, kas norādīts dokumentā, nesakrīt ar šīs personas vārdu, tēvvārdu vai uzvārdu pēc pases vai dzimšanas apliecības;

5) par personas nāvi noteiktā laikā un noteiktos apstākļos, ja dzimtsarakstu nodaļa atsaka reģistrēt miršanas gadījumu;

6) citus faktus, kuriem ir juridiska nozīme, ja spēkā esošie normatīvie akti neparedz citādu kārtību to konstatēšanai.

286.pants. Juridisko faktu konsatēšanai nepieciešamie noteikumi

Tiesa konstatē juridiskus faktus tikai tad, ja iesniedzējam nav iespējams citādā kārtībā saņemt attiecīgos dokumentus, kas apstiprina šos faktus, vai ja šie dokumenti nozaudēti, nozagti vai iznīcināti un zudusi iespēja tos atjaunot.

287.pants. Piekritība

(1) Pieteikumu par fakta konsatēšanu iesniedz rajona (pilsētas) tiesā pēc pieteicēja dzīvesvietas.

288.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā jānorāda, kādam nolūkam iesniedzējam nepieciešams konstatēt attiecīgo faktu, kā arī jāpievieno pierādījumi, kas apstiprina, ka iesniedzējam nav iespējams saņemt attiecīgos dokumentus vai nav iespējams atjaunot nozaudētos, nozagtos vai iznīcinātos dokumentus.

289.pants. Tiesas spriedums

(1) Apmierinot pieteikumu, tiesai spriedumā jānorāda, kādam nolūkam fakts konstatēts.

(2) Tiesas spriedums par tāda fakta konstatēšanu, kurš reģistrējams dzimtsarakstu nodaļā vai noformējams citās iestādēs, pēc tā stāšanās likumīgā spēkā ir pamats reģistrācijai vai noformēšanai, tomēr tas neaizstāj šo iestāžu izdotos dokumentus.

37.nodaļa. Tiesību atjaunošana pēc parāda aktiem vai uzrādītāja vērtspapīriem

290.pants. Pieteikuma iesniegšana

Gadījumos, kad parāda akts vai uzrādītāja vērtspapīrs nozaudēts, nozagts vai iznīcināts, kreditors, kā arī cita persona, kurai dokuments ieķīlāts, nodots glabājumā, pārvaldīšanā vai komisijā vai arī kā citādi uzticēts, bet, ja dokuments bija izrakstīts uzrādītājam vai dokumentam bija blanko uzraksts, tā pēdējais turētājs var lūgt tiesu atzīt šo dokumentu par anulētu un atjaunot tiesības pēc tā.

291.pants. Piekritība

Pieteikums par nozaudētā, nozagtā vai iznīcinātā dokumenta anulēšanu un tiesību atjaunošanu pēc tā iesniedzams rajona (pilsētas) tiesai pēc dokumentā norādītās maksāšanas vietas, bet, ja dokumentā maksāšanas vieta nav norādīta,— tiesai pēc parādnieka dzīvesvietas (adreses) ; ja arī tā nav zināma,— pēc dokumenta izdošanas vietas.

292.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā par nozaudētā, nozagtā vai iznīcinātā dokumenta anulēšanu jānorāda:

1) iesniedzēja vārds, uzvārds un dzīvesvieta, bet, ja iesniedzējs ir juridiskā persona,— tās nosaukums un adrese;

2) apstākļi, kādos dokuments nozaudēts, nozagts vai iznīcināts;

3) tās personas vārds, uzvārds (nosaukums) un dzīvesvieta (adrese) , kura izdevusi dokumentu, un tās personas vārds, uzvārds (nosaukums) un dzīvesvieta (adrese) , kurai pēc dokumenta jāpilda saistība;

4) dokumenta atšķirības pazīmes.

(2) Pieteikumam, ja iespējams, jāpievieno dokumenta noraksts.

293.pants. Lietas sagatavošana izskatīšanai

(1) Pēc pieteikuma pieņemšanas tiesnesis pieņem lēmumu par aizliegumu personai, kurai pēc dokumenta jāpilda saistība, izdarīt pēc šā dokumenta maksājumus vai devumus, kā arī par sludinājuma publicēšanu uz iesniedzēja rēķina.

(2) Sludinājumā jānorāda:

1) tās tiesas nosaukums, kurā saņemts pieteikums par dokumenta nozaudēšanu, nozagšanu vai iznīcināšanu;

2) iesniedzēja vārds, uzvārds un dzīvesvieta, bet, ja pieteicējs ir juridiskā persona,— tās nosaukums un adrese;

3) dokumenta nosaukums un tā atšķirības pazīmes;

4) priekšlikums dokumenta turētājam triju mēnešu laikā, bet vekseļa vai čeka turētājam— divu mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas iesniegt tiesā pieteikumu par savām tiesībām uz šo dokumentu un norādījums, ka pretējā gadījumā aktu var atzīt par anulētu.

(3) Sludinājums jāievieto laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(4) Šā panta pirmajā daļā paredzētā lēmuma norakstu tiesa nosūta personai, kurai pēc dokumenta jāpilda saistība, kā arī paziņo par pieņemto lēmumu visām vērtspapīrā minētajām personām, ciktāl tas iespējams.

294.pants. Dokumenta turētāja pienākums

(1) Dokumenta turētājam pēc tam, kad paziņots par dokumenta nozaudēšanu, nozagšanu vai iznīcināšanu, ir pienākums sludinājumā norādītajā termiņā iesniegt tiesai, kas pieņēmusi lēmumu, pieteikumu par savām tiesībām uz dokumentu kopā ar dokumenta oriģinālu.

(2) Ja dokumenta turētājs šādu pieteikumu nav iesniedzis, bet ar dokumenta anulēšanu viņa tiesības tiek aizskartas, savas aizskartās tiesības viņš var aizstāvēt prasības tiesvedības kārtībā.

295.pants. Tiesas rīcība pēc pieteikuma saņemšanas no dokumenta turētāja

(1) Ja sludinājumā norādītajā termiņā tiesā saņemts pieteikums no dokumenta turētāja, tiesa atstāj bez izskatīšanas tās personas pieteikumu, kura lūdz dokumentu anulēt, un nosaka termiņu, kurā aizliegts izdarīt pēc dokumenta maksājumus un devumus. Šis termiņš nedrīkst pārsniegt divus mēnešus.

(2) Vienlaikus tiesa izskaidro iesniedzējam viņa tiesības celt prasību pret dokumenta turētāju par šā dokumenta izprasīšanu, bet dokumenta turētājam— viņa tiesības pieprasīt no iesniedzēja zaudējumus, ko radījuši tiesas noteiktie aizlieguma līdzekļi.

(3) Par tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

296.pants. Pieteikuma izskatīšana

(1) Lietu par dokumenta anulēšanu un tiesību atjaunošanu pēc tā tiesa izskata pēc sludinājumā norādītā termiņa notecējuma, ja nav saņemts pieteikums no dokumenta turētāja par viņa tiesībām uz to.

(2) Par lietas izskatīšanas vietu un laiku tiesa paziņo iesniedzējam un personai, kas dokumentu izsniegusi, kā arī visām vērtspapīrā minētajām personām, ciktāl tas iespējams, tomēr šo personu neierašanās nav šķērslis lietas izskatīšanai.

297.pants. Tiesas spriedums

(1) Ja tiesa atzīst, ka pieteikumā norādītais dokuments nozaudēts, nozagts vai iznīcināts un ka iesniedzējs bijis likumīgs šā dokumenta turētājs, tā taisa spriedumu par šā dokumenta anulēšanu un pieteicēja tiesību atjaunošanu.

(2) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums ir pamats jauna dokumenta izsniegšanai anulētā dokumenta vietā.

(3) Ja likums nenosaka jauna dokumenta izsniegšanas iespēju, spriedums ir pamats prasīt no anulētā dokumenta izrietošo tiesību apmierinājumu.

38.nodaļa. Pēdējās gribas rīkojuma aktu nolasīšana un stāšanās likumīgā spēkā

298.pants. Pēdējās gribas rīkojuma akta iesniegšana tiesai

(1) Personai vai iestādei, pie kuras atrodas kāds pēdējās gribas rīkojuma akts, tas pēc testatora nāves vai atzīšanas par mirušu nekavējoties jāiesniedz rajona (pilsētas) tiesai pēc testatora pēdējās dzīvesvietas kopā ar pieteikumu par pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanu un tā atzīšanu par spēkā stājušos.

(2) Savstarpējs testaments iesniedzams tiesai, tiklīdz nomirst kāds no testatoriem.

299.pants. Pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas laika noteikšana

(1) Tiklīdz pēdējās gribas rīkojuma akts iesniegts, tiesnesis, kuram lieta nodota izskatīšanai, nenogaidot lūgumu par to, ar rakstisku lēmumu nosaka dienu akta nolasīšanai, par ko izliekams sludinājums tiesas telpās visiem redzamā vietā un paziņojams visām pieteikumā norādītajām personām.

(2) Steidzamos gadījumos, kad tiesai zināmu apstākļu dēļ rodas vajadzība nolasīt aktu nekavējoties, tiesnesis, pēc jebkura mantinieka lūguma, neizliekot sludinājumu, nosaka pēdējās gribas rīkojuma akta atvēršanai un nolasīšanai visīsāko termiņu, taču ar tādu aprēķinu, lai sasniedzamiem mantiniekiem būtu iespējams ierasties.

300.pants. Pēdējās gribas rīkojuma akta nolasīšanas kārtība

(1) Noteiktajā dienā tiesa atklātā sēdē atver pēdējās gribas rīkojuma aktu un šā likuma 167.pantā noteiktajā kārtībā nopratina lieciniekus, kuri parakstījuši aktu, par viņu parakstu īstumu. Pēc tam viss pēdējās gribas rīkojuma akts nolasāms.

(2) Ja ir vairāki pēdējās gribas rīkojuma akti, tie visi jāatver un jānolasa. Jāatver un jānolasa arī tādi akti, par kuriem apgalvo, ka tie ir nelikumīgi vai viltoti. Pēdējās gribas rīkojuma aktu nolasot, jāievēro Civlillikuma 785.pants.

(3) Ja pēdējās gribas rīkojuma akts ir vairākos vienāda satura oriģināleksemplāros, nolasāms tikai viens no tiem. Noraksta nolasīšana nav pielīdzināma oriģināla nolasīšanai, izņemot gadījumu, kad oriģināls ir nozudis vai kad nav iespējams to drīzumā iesniegt; tādā gadījumā ieinteresētajām personām tomēr jāpierāda, ka pēdējās gribas rīkojuma akts tiešām pastāv un, ja noraksts nav pienācīgi apliecināts, jāpierāda arī tā saturs.

(4) Par testamenta satura pierādījumu var uzskatīt tikai dokumentus vai testatora vēstuli, kurā testamenta noraksts minēts, vai arī to liecinieku liecības, kuri norakstā minēti kā testamenta liecinieki.

(5) Par visu pēdējās gribas rīkojuma aktu atvēršanas un nolasīšanas gaitu sastādāms tiesas sēdes protokols, kurā ne vien pilnīgi jāieraksta novēlējuma akts, bet arī jānorāda:

1) vai zīmogi bijuši neskarti, ja akts bijis aizzīmogots;

2) kuri no lieciniekiem piedalījušies tiesas sēdē un kādas liecības viņi devuši;

3) vai bijuši iebildumi pret pēdējās gribas rīkojuma akta īstumu vai likumīgo spēku;

4) vai novēlējuma aktā nav nekādas īpatnības— labojumi, dzēsumi, svītrojumi u.tml..

301.pants. Mutiska testamenta konstatēšana

(1) Ja testators savu pēdējo gribu izteicis mutiski, tiesa pēc ieinteresēto personu pieteikuma var konstatēt un formulēt mutisku testamentu. Šim nolūkam tiesa aicina lieciniekus, kuri bijuši klāt, testatoram izsakot savu gribu, un tiesas sēdē viņus nopratina par testatora vārdu, uzvārdu un vecumu, par mutiskā testamenta saturu, kā arī par tā sastādīšanas vietu, laiku un citiem apstākļiem, kuriem bijis sakars ar testamenta sastādīšanu un kuri var ietekmēt tā likumīgo spēku. Liecinieku liecības ierakstāmas tiesas sēdes protokolā, kas jānolasa un lieciniekiem jāparaksta.

(2) Pēc liecinieku liecības tiesa rakstiskā lēmumā formulē mutiskā testamenta saturu. Lēmumu nolasa tiesas sēdē.

(3) Ja tiesa, novērtējusi liecinieku liecības, atzīst, ka uz to pamata nevar formulēt mutisku testamentu, tā ar spriedumu noraida mutiskā testamenta pasludināšanu.

(4) Ja tiesa noskaidro, ka ir rakstisks pēdējās gribas rīkojuma akts, tā pieteikumu par mutiska testamenta konstatēšanu atstāj bez izskatīšanas.

302.pants. Tiesas darbība, ja testamentā ir novēlējums vispārnoderīgiem un labdarīgiem mērķiem

Kad nolasīti testamenti, kuros ir novēlējumi vispārnoderīgiem un labdarīgiem mērķiem, tiesa nosūta izrakstus no testamenta attiecīgām institūcijām kopā ar ziņām par testamenta izpildītāju vai to personu vārdu un dzīvesvietu, kuras iesniegušas testamentu nolasīšanai.

303.pants. Uzaicinājuma izsludināšana par mantojuma atklāšanos

(1) Pēc testamenta nolasīšanas tiesa, pēc ieinteresēto personu lūguma vai pēc pašas ieskata, izsludina par mantojuma atklāšanos. Sludinājumā tiesa norāda, ka visi tie, kam kā mantiniekiem, legatāriem, kreditoriem vai kā citādi uz mantojumu ir kādas tiesības vai kam ir kādi iebildumi pret testamentu, ja viņi nepieteiks savas tiesības un iebildumus uzaicinājumā noteiktajā termiņā, tiks atzīti par tādiem, kas zaudējuši šīs tiesības vai atteikušies no iebildumiem. Izsludināšana notiek šā likuma 314.pantā noteiktajā kārtībā.

304.pants. Ieinteresēto personu tiesības

(1) Kamēr testaments nav stājies likumīgā spēkā, tas jāglabā tiesā, lai ieinteresētās personas varētu ar to iepazīties. Mantiniekiem pēc viņu lūguma var izsniegt šī testamenta norakstus ar uzrakstu, ka tas ir nolasīts un atbilst likumā noteiktajām formalitātēm, bet nav stājies likumīgā spēkā.

(2) Katra persona, kuras tiesības ar testamentu ir aizskartas, var likumā noteiktā kārtībā iesniegt pieteikumu vai celt prasību savu tiesību aizstāvībai.

(3) Rodoties strīdam par tiesībām, kas izlemjams prasības tiesvedības kārtībā, tiesa rīkojas šā likuma 318.panta kārtībā.

305.pants. Spriedums par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā

(1) Pēc mantinieku pieteikuma tiesa taisa spriedumu par pēdējās gribas rīkojuma akta stāšanos likumīgā spēkā un apstiprināšanu mantojuma tiesībās:

1) ja uzaicinājums nav izsludināts— pēc viena gada, skaitot šo termiņu no mantojuma atklāšanās dienas, ja mantojums atrodas mantinieka faktiskā valdījumā, bet pretējā gadījumā— no dienas, kad mantiniekam kļuvis zināms, ka atklājies mantojums. Šo terminu tiesa var saīsināt, ja lietā ir nepieciešamās ziņas par to, ka starp likumiskajiem mantiniekiem nav strīda par mantojumu;

2) ja uzaicinājums izsludināts pēc uzaicinājumā noteiktā termiņa notecējuma, ja šajā laikā testaments nav apstrīdēts vai ja pieteiktais strīds izskatīts;

3) ja mantojuma atstājējs mantojuma pieņemšanai noteicis zināmu termiņu— ievērojot šo termiņu.

(2) Akta oriģināls kopā ar spriedumu pēc tā stāšanās likumīgā spēkā, cauršūts un apzīmogts, ar norādi, ka testaments ir nolasīts un stājies likumīgā spēkā, izsniedzami mantiniekiem vai testamenta izpildītājiem, ja testators nav devis citādu rīkojumu. Pēdējās gribas rīkojuma akta oriģinālu izsniedz tikai pēc tam, kad samaksāta valsts nodeva un citi tiesas izdevumi.

39.nodaļa. Mantojuma apsardzība un aizgādnība

306.pants. Mantojuma apsardzības piekritība, pamats un līdzekļi

(1) Par matojamās mantas apsardzību gādā tā tiesa, kuras apkalpojamā teritorijā bija mantojuma atstājēja pēdējā dzīves vieta. Ja mantojamā manta atrodas citas tiesas apkalpojamā teritorijā, tiesa, kura pieņēmusi pieteikumu, var uzdot šai tiesai veikt mantojamās mantas apsardzību.

(2) Mirušā mantu apsargāt var lūgt:

1) mantinieki;

2) testamenta izpildītāji vai mantojuma aizgādņi;

3) mirušās personas darbavietas administrācija, bet tikai attiecībā uz valsts un sabiedrisko naudu, lietām vai dokumentiem, kas palikuši mirušā mantā;

4) kreditori— attiecībā uz tādām pretenzijām, kas viņiem ar tiesas spriedumu piespriestas vai nodrošinātas. Šajā gadījumā apsargājama tikai tā mantojamās mantas daļa, ar kuru pietiek minēto pretenziju segšanai.

(3) Tiesa gādā par mantojuma apsardzību arī pēc to personu paziņojuma, kuras dzīvojušas vienā namā ar mirušo, kā arī pēc policijas vai prokuratūras amatpersonu ziņojuma vai arī pēc pašas ieskata, ja tiesai droši zināms par mantojuma atstājēja nāvi.

(4) Atzinusi, ka ir pamats mantojuma apsardzībai, tiesa pieņem lēmumu par:

1) mantojuma aizzīmogošanu;

2) tā aprakstīšanu un novērtēšanu;

3) tā nodošanu glabāšanā.

307.pants. Mantojamo mantu aizzīmogošana

(1) Mantojumu aizzīmogo tikai tādā gadījumā, kad ieinteresētās personas to lūdz vai kad tiesa atzīst aizzīmogošanu par nepieciešamu, vai kad pamatotu iemeslu dēļ nav iespējams nekavējoties stāties pie aprakstīšanas.

(2) Mantojamo mantu aizzīmogošanu izdara tiesu izpildītājs, pieaicinot vismaz divus lieciniekus un aizzīmogojot lietu glabātuves vai pašus priekšmetus.

Pie aizzīmogošanas var būt klāt šā likuma 306.panta 2.daļā norādītās personas.

(3) Stājoties pie aizzīmogošanas, tiesu izpildītājs ņem no mirušā dzīvoklī dzīvojošajiem, ja tādi ir, parakstu par to, ka viņi no palikušās mantas nav neko noslēpuši un viņiem nav zināms, ka kāda mantas daļa būtu noslēpta, paņemta vai aiznesta.

(4) Ja ir ienācis paziņojums, ka starp minētajām lietām atrodas testaments, tiesu izpildītājs to vispirms uzmeklē. Ja testamentu atrod, tiesu izpildītājs to neatverot nosūta tiesnesim, uz kura lēmuma pamata izdarīta aizzīmogošana.

(5) Atrasti vērtspapīri, skaidra nauda un vērtslietas jānodod glabāšanā saskaņā ar šā likuma 492.panta noteikumiem.

(6) Priekšmeti, uz kuriem pieteikušas pretenzijas trešās personas, ir jāaizzīmogo, bet aizzīmogošanas aktā jānorāda pieteiktā pretenzija.

(7) Tiesu izpildītājam, kas izdara aizzīmogošanu, visa ar to saistītā darbība jānorāda aktā, kuru paraksta visas pieaicinātās personas. Akts, kopā ar visiem pieteikumiem, iesniedzams tiesai, uz kuras lēmuma pamata izdarīta aizzīmogošana.

308.pants. Priekšmeti, kurus nevar aizzīmogot

Nav aizzīmogojami priekšmeti, kas nepieciešami ikdienas lietošanai mirušā namā vai dzīvoklī palikušajām personām, kā arī priekšmeti, kurus pēc to rakstura nevar aizzīmogot. Par visiem aizzīmogotajiem priekšmetiem sastādāms īss saraksts.

309.pants. Zīmogu noņemšana no aizzīmogotajām mantām

(1) Rīkojumu par zīmoga noņemšanu dod vai nu tā tiesa, uz kuras lēmuma pamata manta aizzīmogota, vai tiesa, izskatot mantojuma lietu. Ja aizzīmogošana izdarīta tādēļ, ka mantinieki nav zināmi, vai viņu prombūtnes dēļ, zīmogus var noņemt pēc tam, kad mantojumam iecelts aizgādnis.

(2) Zīmogus noņem tiesu izpildītājs klātesot vismaz diviem lieciniekiem.

(3) Zīmogus noņemot, ir tiesības būt klāt šā likuma 306.panta 2.daļā norādītajām personām, kas pieteikušas pretenzijas uz aizzīmogotajiem priekšmetiem. Šīm personām tiesu izpildītājs paziņo par zīmogu noņemšanas laiku.

(4) Visa ar zīmogu noņemšanu saistītā tiesu izpildītāja darbība atzīmējama aktā, ko paraksta visas pieaicinātās personas un kas iesniedzams tiesai, pēc kuras rīkojuma zīmogi noņemti.

310.pants. Mantojamo mantu aprakstīšana

(1) Mantojamo mantu aprakstīšanu un novērtēšanu pēc tiesas lēmuma izdara tiesu izpildītājs liecinieku klātbūtnē, ievērojot šā likuma 485.,486., 489. un 490.pantā noteikto kārtību. Ja aprakstīšana uzsākta, iepriekš mantu neaizzīmogojot, jāievēro 307.panta 3., 5., 6. un 7.daļā paredzētie noteikumi.

(2) Neatliekamos gadījumos aprakstīšanu var uzsākt pēc tiesneša lēmuma, nenogaidot, kamēr ieinteresētajām personām tiks paziņots par aprakstīšanai noteikto termiņu.

(3) Tiesu izpildītājam par aprakstīšanas darbībām jāsastāda akts, kas iesniedzams tiesai, uz kuras lēmuma pamata aprakstīšana un novērtēšana izdarīta.

311.pants. Aizzīmogotas vai aprakstītas mantas glabāšana

(1) Aizzīmogotā vai aprakstītā manta nododama glabāšanā aizgādnim, bet, ja tas nav iecelts citai personai šā likuma 491.panta noteiktajā kārtībā.

(2) Lietas, kuras atprasa trešās personas, tām var atdot pēc tiesas ieskata, ja to piederībā šīm personām ir neapšaubāma un ja to atdošanu neviens neapstrīd.

312.pants. Aizgādnība mantojumam

(1) Ja tiesa, kura izskata mantojuma lietu pēc lietas apstākļiem, atzinusi par nepieciešamu nodibināt mantojumam aizgādnību, ja tāda vēl nav nodibināta, tā par to pieņem lēmumu, kuru nosūta izpildīšanai bāriņtiesai (pagasttiesai) (Civillikuma 660.pants).

40.nodaļa. Sludinājums par mantojuma atklāšanos

313.pants. Pamats sludinājuma izdarīšanai

(1) Par mantojuma atklāšanos izsludina tiesa pēc mantojuma atstājēja pēdējās dzīvesvietas.

(2) Par mantojuma atklāšanos tiesa vai tiesnesis izsludina pēc ieinteresēto personu lūguma vai pēc pašas ieskata gadījumos, kad:

1) mantinieki nav zināmi;

2) nav droši zināms, ka mantojuma tiesību pieteicēji ir vienīgie un tuvākie mantinieki;

3) mantinieki ir zināmi, bet atsakās pieņemt mantojumu vai izteic vēlēšanos to pieņemt vienīgi uz inventāra tiesību pamata;

4) mantiniekiem, testamenta izpildītājiem vai mantojuma aizgādnim nav zināms, vai mantojamā manta nav apgrūtināta ar parādiem.

(3) Lūgt, lai izsludina mantojuma atklāšanos, var testamenta izpildītājs, mantojuma aizgādnis un visas personas, kas pieteikušas kādas pretenzijas uz mantojumu kā mantinieki, legatāriji vai kreditori.

(4) Ja mantojuma atstājēja pēdējā dzīvesvieta nav bijusi Latvijā, par mantojuma atklāšanos izsludina tiesa pēc Latvijā atstātās mantas atrašanās vietas.

(5) Sludinājumā tiesa aicina visus, kam kā mantiniekiem, legatārijiem, kreditoriem un citām personām ir kādas tiesības uz mantojumu vai iebildumi pret testamentu, pieteikties tiesā līdz noteiktajam termiņam.

314.pants. Izsludināšanas kārtība

(1) Ja mantojuma atstājēja atstātās mantas vērtība pēc esošajām ziņām nepārsniedz tūkstoš latu apmēru, sludinājums par mantojuma atklāšanu izliekams tiesas telpās visiem redzamā vietā. Ja mantas vērtība pārsniedz minēto apmēru— sludinājums jāievieto arī laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

41. nodaļa. Mantojuma pieņemšana un apstiprināšana, mantojuma tiesībās

315.pants. Pieteikums par apstiprināšanu mantojuma tiesībās

(1) Likumiskie mantinieki var griezties tiesā ar pieteikumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās.

(2) Pieteikums iesniedzams rajona (pilsētas) tiesā pēc mantojuma atstājēja pēdējās dzīves vietas.

316.pants. Aicinājums mantiniekiem izteikt attieksmi pret mantojumu

(1) Ja mantinieki nav izteikuši savu gribu pieņemt mantojumu, mantojuma atstājēja kreditori vai legatāriji, kā arī subsitūti vai pēcmantinieki var iesniegt tiesai pieteikumu, lai uzaicinātu mantiniekus izteikt attieksmi pret mantojuma pieņemšanu saskaņā ar Civillikuma 697. un 698.pantu. Pieteikums iesniedzams tiesai, kurai piekrīt mantojuma lieta.

(2) Tai pašai tiesai iesniedzami lūgumi par mantojuma pieņemšanu uz inventāra tiesību pamata (Civillikuma 709.pants) , kā arī paziņojumi par atteikšanos no mantojuma vai tā atraidīšanu (Civillikuma 609., 651., 689. un 775.—783.pants).

(3) Pieteikumā jānorāda:

1) mantot aicinātās personas;

2) uz kāda pamata: pēc testamenta, līguma vai likuma;

3) kādu pretenziju uz mantojumu iesniedzējs pieteic.

(4) Pieteikumu tiesa izskata tiesas sēdē. Uz šo sēdi aicina pieteikumā norādītos mantiniekus. Mantinieku neierašanās tiesas sēdē nav šķērslis izskatīt iesniegto pieteikumu. Tiesa, nepārbaudot iesniedzēja pretenzijas pareizību, noklausās klātesošo mantinieku paskaidrojumus. Tiesa pieņem lēmumu par to, cik ilgā laikā viņiem jāpaziņo, vai viņi vēlas mantojumu pieņemt vai ne (Civillikuma 697. un 698.pants).

(5) Mantiniekiem, kuri nav ieradušies tiesas sēdē, tiesa nosūta pieņemtā lēmuma norakstu.

(6) Ja paziņots par mantojuma pieņemšanu uz inventāra tiesību pamata, sastādāms mantojamo mantu saraksts un aicināmi kreditori, ja tas vēl nav izdarīts.

317.pants. Apstiprināšana mantojuma tiesībās

(1) Tiesa taisa spriedumu par apstiprināšanu mantojuma tiesībās:

1) ja par mantinieku aicināšanu bijis izsludināts pēc tam, kad notecējis sludinājumā noteiktais termiņš;

2) ja uzaicinājums nav izsludināts— pēc viena gada, skaitot šo termiņu no mantojuma atklāšanās dienas, ja mantojums atrodas mantinieka faktiskā valdījumā, bet pretējā gadījumā— no dienas, kad mantiniekam kļuvis zināms, ka atklājies mantojums. Šo terminu tiesa var saīsināt, ja lietā ir nepieciešamās ziņas par to, ka starp likumiskajiem mantiniekiem nav strīda par mantojumu;

(2) Spriedumā tiesa apstiprina pieteicēju mantojuma tiesībās vai nu uz visu atstāto mantojumu vai kā līdzmantinieku uz kādu noteiktu tā daļu.

(3) Apstiprinot mantojuma tiesībās, tiesa vadās tikai no likuma normām, nekādas vienošanās starp mantiniekiem, kas neatbilst likumam, nav ņemamas vērā.

318.pants. Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas

(1) Ja mantojuma lietā rodas strīds par tiesībām, kas izlemjams prasības tiesvedības kārtībā, tiesa aptur tiesvedību lietā, nosakot termiņu prasības celšanai.

(2) Ja noteiktajā termiņā prasība tiek celta, pieteikums sevišķās tiesāšanas kārtībā atstājams bez izskatīšanas.

(3) Ja prasība noteiktajā termiņā netiek celta, tiesa atjauno tiesvedību lietā un izskata pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtībā.

42.nodaļa. Mantojuma dalīšana

319.pants. Lietu piekritība

Pieteikums par mantojuma dalīšanu, ja mantinieki par to nevar vienoties, iesniedzams tiesai, kuras izskatīšanai piekrīt mantojuma lieta, vai pēc mantinieku vienošanās— tiesai pēc viena mantinieka dzīvesvietas.

320.pants. Tiesneša darbība lietas sagatavošanā

(1) Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis izlemj jautājumu par nepieciešamību nodrošināt dalāmās mantas saglabāšanu, piemērojot šā likuma 137.panta paredzētos procesuālos līdzekļus. Lēmumu izpilda kārtībā, kādā notiek tiesas sprieduma izpildīšana.

(2) Tiesnesis var uzdot zvērinātam notāram sastādīt mantojuma dalīšanas projektu un iesniegt tiesai.

321.pants. Tiesas spriedums par mantojuma dalīšanu

(1) Tiesas spriedumā jānorāda, kuras mantas nododamas katram mantiniekam.

(2) Taisot spriedumu par mantojamās mantas dalīšānu, tiesa vienlaikus aprēķina valsts nodevu, ņemot vērā katram mantiniekam iedalītās mantojuma mantas vērtību.

43.nodaļa. Nekustāma īpašuma izpirkšana

322.pants. Lietu piekritība

(1) Pieteikums par nekustāma īpašuma izpirkšanu iesniedzams rajona (pilsētas) tiesā pēc izpērkamā īpašuma atrašanās vietas.

323.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā jānorāda izpērkamā nekustāmā īpašuma atrašanās vieta, tā ieguvējs un izpirkuma tiesību pamats (Civillikuma 1382.pants).

(2) Pieteikumam jāpievieno:

1) akta noraksts, uz kura pamata nekustamais īpašums atsavināts;

2) pierādījumi par iesniedzēja tiesībām izpirkt nekustamo īpašumu;

3) ziņas par nekustamā īpašuma pārdošanas summu, atsavināšanas izmaksām un nodevām un par to iemaksu.

324.pants. Pieteikuma noraksta nosūtīšana nekustamā īpašuma ieguvējam

Pieteikuma norakstu tiesa nosūta nekustamā īpašuma ieguvējam, nosakot viena mēneša termiņu paskaidrojuma iesniegšanai un ziņu sniegšanai par nekustamajam īpašumam izdarītajiem nepieciešamiem un derīgiem izdevumiem.

325.pants. Pieteikuma izskatīšana

Pieteikumu izskata tiesas sēdē, uz kuru uzaicina pieteicēju un nekustamā īpašuma turētāju.

326.pants. Tiesas spriedums

Atzinusi pieteikumu par pamatotu, tiesa taisa spriedumu par iesniedzēja izpirkuma tiesību uz nekustamo īpašumu un izpērkamā īpašuma turētāja tiesību uz izdevumu atlīdzību.

327.pants. Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas

Ja nekustāma īpašuma turētājs (ieguvējs) apstrīd iesniedzēja izpirkuma tiesību vai nepiekrīt nekustāma īpašuma nodošanai pieteicējam izpirkuma kārtībā, tiesa atstāj pieteikumu bez izskatīšanas, paskaidrojot lietas dalībniekiem, ka strīds izšķirams prasības kārtībā.

44.nodaļa. Saistības priekšmeta iesniegšana tiesai glabāšanā

328.pants. Saistības priekšmeta glabāšanas pamats

(1) Ja Civillikuma 1837.pantā noteiktajos gadījumos parādnieks nevar izpildīt saistību, viņam ir tiesības iesniegt saistības priekšmetu glabāšanā tai rajona (pilsētas) tiesai, kurai pēc šā likuma noteikumiem piekristu prasība šīs saistības lietā.

329.pants. Saistības priekšmets

(1) Tiesai var iesniegt glabāšanā:

1) skaidru naudu;

2) vērtspapīrus;

3) dokumentus;

4) vērtslietas.

(2) Citus priekšmetus var iesniegt glabāšanā tiesā vienīgi tajā gadījumā, ja šo priekšmetu īpašību dēļ iespējams tos uzglabāt vai apsargāt.

330.pants. Pieteikuma saturs

(1) Iesniedzot saistības priekšmetu glabāšanā, pieteikumā jānorāda:

1) kreditora vai viņa tiesību pārņēmēja vārds un uzvārds, ja tiesību pārņēmēji parādniekam zināmi, kā arī minēto personu dzīvesvieta vai norādījums, ka tā parādniekam nav zināma;

2) tās saistības apzīmējums, kuras izpildīšanai iesniedz naudu vai citus priekšmetus;

3) iemesls, kura dēļ nav bijis iespējams izpildīt saistību;

4) iesniedzamo naudas summu vai priekšmetu sīks apzīmējums;

5) lūgums izdot glabāšanā iesniegto saistības priekšmetu kreditoram uz pieprasījumu.

331.pants. Tiesneša rīcība pēc pieteikuma saņemšanas

(1) Tiesnesis, saņemot iesniedzēja (parādnieka) pieteikumu, nepārbaudot iesniedzēja paskaidrojumu pareizību, izdod viņam dokumentu par iesniegtās naudas vai citu priekšmetu saņemšanu un pieņem lēmumu uzaicināt kreditoru saņemt glabāšanā pieņemto saistības priekšmetu. Uzaicinājums izdarāms ar pavēsti, bet, ja kreditora vai viņa tiesību pārņēmēju dzīves vieta nav zināma— ar sludinājumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Pavēstē vai sludinājumā jānorāda saistības, pēc kuras saistības priekšmets nodots glabāšanā, un jāuzaicina kreditors saņemt glabāšanā pieņemto saistības priekšmetu.

(3) Saņemot kreditora iesniegumu par glabāšanā pieņemtā saistību priekšmeta izdošanu, tiesnesis nozīmē lietu izskatīšanai tiesas sēdē, par ko paziņo parādniekam un kreditoram.

332.pants. Iesniedzēja tiesības saņemt iesniegto priekšmetu atpakaļ

(1) Kamēr kreditors nav iesniedzis iesniegumu par glabāšanā iesniegtā saistības priekšmeta izdošanu, iesniedzējs (parādnieks) var saņemt iesniegto priekšmetu atpakaļ.

(2) Naudu, kas iemaksāta tiesai, lai dzēstu saistību prasījumus, kas nodrošināti ar atzīmi zemesgrāmatā, ja šī atzīme ir jau dzēsta, parādnieks var saņemt atpakaļ tikai ar kreditora piekrišanu, vai pamatojoties uz likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, kas iemaksu atzīst par spēkā neesošu.

(3) Ja iesniedzējs šā panta kārtībā saistības priekšmetu saņem atpakaļ, tiesa tiesvedību lietā izbeidz.

333.pants. Saistības priekšmeta izdošana kreditoram

(1) Tiesas sēdē, noklausoties iesniedzēja un kreditora paskaidrojumus, ja viņi uz aicinājumu ieradušies, tiesa, konstatējusi, ka kreditors piekrīt saņemt glabāšanā pieņemto saistības priekšmetu, pieņem lēmumu par tā izsniegšanu kreditoram un iesniedzējam radušos tiesas un glabāšanas izdevumu piedziņu no kreditora.

(2) Pirms glabāšanā iesniegta saistības priekšmeta izdošanas kreditoram tiesai jāizprasa no viņa iesniegt to aktu, kas ir par pamatu saistībai, kura dzēšama ar glabāšanā iesniegto prasības priekšmetu, ja tāds ir taisīts.

(3) Ja ar kreditoram izsniegto saistības priekšmetu saistība pēc tiesai iesniegta akta dzēsta pilnīgi, tiesa šo aktu nodod iesniedzējam (parādniekam). Pretējā gadījumā akts ar attiecīgu uzrakstu nododams kreditoram.

(4) Ja kreditors atsakās pieņemt glabāšanā pieņemto saistības priekšmetu un ceļ strīdu, tiesa pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu sevišķās tiesvedības kārtībā, atdod glabāšanā pieņemto saistības priekšmetu iesniedzējam un izskaidro lietas dalībniekiem tiesības izšķirt strīdu prasības kārtībā.

45.nodaļa. Ierakstu nepareizību konstatēšana civilstāvokļa aktu reģistros

334.pants. Lietu piekritība

Lietas par ierakstu nepareizību konstatēšanu civilstāvokļa aktu reģistros, ja dzimtsarakstu nodaļas atteikušās izlabot izdarīto ierakstu, izskata rajona (pilsētas) tiesa pēc pieteicēja dzīves vietas.

335.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā jānorāda, kā izpaužas ieraksta nepareizība civilstāvokļa aktu reģistros, kad un kāda dzimtsarakstu nodaļa atteikusies izlabot izdarīto ierakstu.

(2) Pieteikumam jāpievieno dzimtsarakstu nodaļas atteikums.

336.pants. Lietas izskatīšana

(1) Pieteikumu izskata tiesas sēdē, izsaucot pieteicēju un ieinteresētās personas.

337.pants. Tiesas spriedums

(1) Tiesas spriedumā jānorāda kādā reģistrā kāda nepareizība konstatēta un jāformulē reģistrā izdarāmais labojums.

(2) Likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums ir pamats, lai dzimtsarakstu nodaļas ierakstu izlabotu.

46.nodaļa. Sūdzību izskatīšana par zvērinātu notāru rīcību un tādu iestāžu (amatpersonu) rīcību, kuras veic notariālās funkcijas

338.pants. Sūdzību iesniegšana

(1) Sūdzības par zvērināta notāra rīcību amata pienākumu izpildē iesniedzamas apgabaltiesai, kuras uzraudzībai pakļauta zvērināta notāra darbība, mēneša laikā no dienas, kad notārs izpildījis attiecīgo darbību vai atteicies to izpildīt. Sūdzību izskata tiesas sēdē, ja apgabaltiesas priekšsēdētājs neatzīst par iespējamu sūdzībā norādīto zvērināta notāra nepareizo rīcību novērst, dodot viņam norādījumus uzraudzības kārtībā.

(2) Sūdzības par citu iestāžu (amatpersonu) rīcību, kuras veic notariālās funkcijas, iesniedzamas rajona (pilsētas) tiesai pēc iestādes atrašanās vietas mēneša laikā no dienas, kad iesniedzējam kļuvis zināms par šādu rīcību.

(3) Sūdzības par to, ka konsulārā amatpersona nepareizi veikusi notariālās funkcijas vai atteikusies tās veikt, iesniedzamas šajā likumā noteiktajā termiņā rajona (pilsētas) tiesai pēc Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas atrašanās vietas.

339.pants. Lietas sagatavošana iztiesāšanai

(1) Sūdzības norakstu tiesa nosūta zvērinātam notāram vai iestādei (amatpersonai) , kuras rīcība pārsūdzēta, nosakot paskaidrojuma iesniegšanas termiņu.

(2) Ja tiesa atzīst par nepieciešamu, tā var pieprasīt papildu ziņas no sūdzības iesniedzēja vai zvērināta notāra, vai iestādes (amatpersonas), kuras rīcība pārsūdzēta.

340.pants. Sūdzības izskatīšana

Sūdzību izskata tiesa, iepriekš par to paziņojot sūdzības iesniedzējam un zvērinātam notāram vai iestādei (amatpersonai), kuras rīcība pārsūdzēta, tomēr šo personu neierašanās tiesā nav šķērslis sūdzības izskatīšanai.

341.pants. Tiesas spriedums

Izskatījusi sūdzību, tiesa taisa spriedumu, ar kuru:

1) atzīstot zvērināta notāra rīcību vai tādas iestādes (amatpersonas) rīcību, kura veic notariālās funkcijas, par pareizu, sūdzību noraida;

2) atzīstot sūdzību par pamatotu, atceļ izpildīto darbību vai uzliek par pienākumu zvērinātam notāram vai iestādei (amatpersonai) izpildīt noteikto darbību.

47.nodaļa. Lietas par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespēju

342.pants. Lietu piekritība

Lietu par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespēju izskata apgabaltiesa pēc tā atrašanās vietas (juridiskās adreses).

343.pants. Maksātnespējas pieteikums

(1) Maksātnespējas pieteikumu tiesā var iesniegt:

1) parādnieks vai parādnieka likvidatori (likvidācijas komisija);

2) nenodrošinātais kreditors, nenodrošināto kreditoru grupa, kā arī nodrošinātais kreditors, ja prasījums nav nodrošināts pilnībā;

3) administrators maksātnespējas lietā— par trešo personu, kurai ir parādu saistība pret administratora pārstāvēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību);

4) likumā noteiktās valsts un pašvaldību institūcijas.

(2) Pieteikumā jānorāda vismaz viena likumā noteiktā maksātnespējas pazīme, kā arī jāiesniedz pierādījumi, kas to apstiprina, un likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" norādītie dokumenti.

344.pants. Maksātnespējas pieteikuma saņemšana un reģistrācija

(1) Maksātnespējas pieteikumu tiesa pieņem no personas, kuras vārdā tiek iesniegts pieteikums, vai personas, kurai ir pilnvarojums pieteikuma iesniegšanai.

(2) Saņemot pieteikumu, pārbaudāma iesniedzēja personība. Ja nav iespējams pārbaudīt iesniedzēja personību vai viņam nav attiecīga pilnvarojuma, pieteikumu nepieņem.

(3) Maksātnespējas pieteikums reģistrējams atsevišķā reģistrā, kurā parakstās pieteikuma iesniedzējs un saņēmējs.

345.pants. Lietas ierosināšana

(1) Lēmumu par maksātnespējas lietas ierosināšanu vai par atteikšanos pieņemt maksātnespējas pieteikumu tiesnesis pieņem ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc pieteikuma saņemšanas tiesā, bet, ja pieteikums ir bijis atstāts bez virzības,— ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc tam, kad beidzies termiņš trūkumu novēršanai.

(2) Ierosinot lietu, tiesa uzliek arestu parādnieka naudas līdzekļiem, kas atrodas kredītiestādēs, publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem un pamatlīdzekļiem.

(3) Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma tiesa uzliek arestu arī citai parādnieka mantai, ja tas nepieciešams un ja arests būtiski netraucē uzņēmējdarbības turpināšanu.

(4) Ja maksātnespējas pieteikums iesniegts par tādu uzņēmumu, par kura saistībām atbild uzņēmuma īpašnieks ar savu mantu, tiesa uzliek arestu visai īpašnieka mantai.

(5) Lēmumu par aresta uzlikšanu tiesa nosūta kredītiestādēm, kurās saskaņā ar iesniegtajiem materiāliem ir parādnieka konti, un Latvijas Centrālajam depozitārijam.

(6) Lēmuma norakstu tiesa nosūta arī parādniekam, bet šā panta trešajā daļā paredzētajos gadījumos— īpašniekam vai līgumsabiedrības dalībniekam ar brīdinājumu, ka mantas nesaglabāšanas gadījumā vainīgās personas var saukt pie kriminālatbildības.

346.pants. Tiesneša darbības, sagatavojot lietu izskatīšanai

(1) Tūlīt pēc lietas ierosināšanas tiesas telpās redzamā vietā izliekams paziņojums par maksātnespējas lietas ierosināšanu, uzaicinot pieteikties personas, kuras vēlas uzņemties administratora pienākumus maksātnespējas procesā.

(2) Līdz tiesas spriedumam ar tiesneša lēmumu ieceļ administratoru, ņemot vērā arī maksātnespējas pieteikuma iesniedzēja un parādnieka viedokli, ja tāds ir izteikts.

(3) Ja piecu dienu laikā par administratoru nav pieteicies neviens kandidāts, tiesnesis uzliek par pienākumu veikt administratora funkcijas Uzņēmumu reģistram, bet, ja maksātnespējas pieteikumu iesniegusi nodokļu administrācija,— attiecīgajai nodokļu administrācijai.

(4) Likumā noteiktajos gadījumos kā administrators uzaicināma Privatizācijas aģentūra, Zemkopības ministrijas vai attiecīgās pašvaldības pārstāvis.

(5) Par administratoru nevar iecelt personu, kuras iecelšanai ir likumā paredzētie šķēršļi.

(6) Ieceļot administratoru, viņam uzdod:

1) noskaidrot personas, kuras saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" ir parādnieka pārstāvji, un sastādīt šo personu sarakstu;

2) sagatavot pārskatu par banku kontos un kasē esošajiem parādnieka naudas līdzekļiem, parādnieka pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu vērtību;

3) apzināt trešajām personām piederošo mantu, kas atrodas parādnieka valdījumā vai turējumā, un sastādīt šīs mantas sarakstu;

4) sastādīt nodrošināto un nenodrošināto kreditoru sarakstus pēc parādnieka grāmatvedībā esošajiem datiem;

5) iesniegt minētās ziņas tiesā līdz lietas izskatīšanai.

(7) Tūlīt pēc iecelšanas administrators iesniedz tiesai paziņojumu, kurā apstiprina savu piekrišanu stāties amatā un uzņemties likumā paredzēto atbildību. Paziņojums pievienojams lietai.

(8) Tiesnesis apliecina administratora apliecību.

347.pants. Maksātnespējas lietas izskatīšana

(1) Maksātnespējas lietu tiesa izskata 15 dienu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

(2) Uz tiesas sēdi aicina maksātnespējas pieteikuma iesniedzēju, parādnieku un administratoru.

(3) Maksātnespējas lietā nav pieļaujama atteikšanās no pieteikuma vai tā grozīšana.

(4) Lietas izskatīšanas gaitā tiesa pārbauda, vai ir kāda no likumā norādītajām uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespējas pazīmēm.

348.pants. Tiesas spriedums maksātnespējas lietā

(1) Ja tiesa konstatē kādu no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespējas pazīmēm, tā ar savu spriedumu pasludina parādnieku par maksātnespējīgu un nosaka maksātnespējas iestāšanās dienu— maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas dienu vai pierādīto faktiskās maksātnespējas iestāšanās dienu. Spriedums ir galīgs.

(2) Taisot spriedumu par parādnieka maksātnespēju, tiesa apstiprina iecelto administratoru un šā likuma 361.pantā noteiktajā kārtībā lemj par vairāku administratoru iecelšanu.

(3) Uz administratora iesniegtā parādnieka pārstāvju saraksta pamata tiesa nosaka tos parādnieka pārstāvjus, kuriem obligāti jāpiedalās maksātnespējas procesā.

(4) Pēc administratora lūguma tiesa var noteikt saīsinātu kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņu.

(5) Ja uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) maksātnespējas pazīmes netiek konstatētas, tiesa pieteikumu noraida, vienlaikus izbeidzot maksātnespējas procesu un izlemjot jautājumu, vai pieteikums atbilstoši likumam "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" nav atzīstams par nepamatotu vai apzināti nepatiesu.

(6) Atzīstot pieteikumu par nepamatotu vai apzināti nepatiesu, tiesa piedzen no pieteikuma iesniedzēja tiesas izdevumus un administratora atlīdzību. Pārējos gadījumos šie izdevumi piedzenami no parādnieka.

349.pants. Tiesas darbības pēc maksātnespējas pasludināšanas

(1) Pēc sprieduma pasludināšanas maksātnespējas lietā tiesa izsniedz administratoram trīs noteiktā kārtībā apliecinātus sprieduma norakstus ar atzīmi par sprieduma stāšanos spēkā.

(2) Spriedumā noteiktos parādnieka pārstāvjus tiesnesis pret parakstu brīdina par to, ka:

1) viņu pienākums ir ierasties uz visām kreditoru sapulcēm un tiesas sēdēm;ka viņu neierašanās nav šķērslis kreditoru sapulces noturēšanai vai tiesas sēdei, taču tiesa var atzīt viņu ierašanos tiesas sēdē par obligātu un likt viņus atvest piespiedu kārtā;

2) viņiem ir pienākums sniegt tiesai, kreditoru sapulcei un administratoram nepieciešamo informāciju;

3) viņiem dzīvesvietas maiņas gadījumā triju dienu laikā jāpaziņo administratoram un tiesai jaunā adrese;

4) pienākumu neizpildīšanas gadījumā viņus var saukt pie likumā noteiktās atbildības.

(3) Pēc administratora lūguma tiesnesis noņem arestu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) mantai pēc tam, kad administrators to ir pieņēmis savā pārvaldīšanā.

350.pants. Tiesas izlemjamie jautājumi pēc maksātnespējas pasludināšanas

(1) Pēc parādnieka maksātnespējas pasludināšanas uz attiecīgu pieteikumu pamata tiesa lemj par:

1) mierizlīguma apstiprināšanu vai atcelšanu;

2) sanācijas plāna apstiprināšanu un grozījumiem tajā, kā arī par sanācijas pārtraukšanu;

3) bankrota procedūras uzsākšanu un pabeigšanu;

4) administrācijas izmaksu un parādu segšanas kārtības apstiprināšanu;

5) maksātnespējas procesa izbeigšanu;

6) vairāku administratoru iecelšanu;

7) administratora atcelšanu, atkāpšanos un cita administratora iecelšanu.

(2) Tiesa izskata arī sūdzības par administratora rīcību, kreditoru komitejas un kreditoru sapulces lēmumiem, kā arī lemj citus ar maksātnespējas procesu saistītos jautājumus.

(3) Tiesa sakarā ar šajā pantā minēto jautājumu izskatīšanu var pieprasīt, lai administrators iesniedz savas darbības pārskatu vai citu informāciju.

(4) Pieteikumus un sūdzības tiesa izskata 15 dienu laikā no to saņemšanas. Uz tiesas sēdi tiek aicināts pieteikuma vai sūdzības iesniedzējs, administrators, tiesas noteiktie parādnieka pārstāvji un citas ieinteresētās personas. Uzaicināto personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai tiesas sēdē. Taču tiesa var atzīt parādnieka pārstāvju ierašanos par obligātu un likt viņus atvest piespiedu kārtā.

(5) Par pieteikumu un sūdzību izskatīšanu tiesa pieņem lēmumus, kuri nav pārsūdzami.

351.pants. Mierizlīguma apstiprināšana

(1) Tiesa izskata administratora iesniegto mierizlīgumu jebkurā maksātnespējas procesa stadijā līdz izsoles sākumam.

(2) Kopā ar mierizlīgumu, ko parakstījis parādnieks un kreditoru sapulcē ievēlēts pārstāvis, tiesā iesniedzams arī kreditoru sapulces lēmuma noraksts par mierizlīguma noslēgšanu.

(3) Ja par mierizlīguma noslēgšanu lēmumu pieņēmusi kreditoru komiteja, administrators iesniedz tiesai:

1) tā kreditoru sapulces lēmuma norakstu, ar kuru kreditoru komiteja tiek pilnvarota lemt jautājumu par mierizlīgumu;

2) mierizlīgumu, ko parakstījis parādnieks un kreditoru komitejas pilnvarots pārstāvis;

3) kreditoru komitejas lēmuma norakstu par mierizlīguma noslēgšanu.

(4) Tiesa apstiprina mierizlīgumu, ja tas noslēgts likumā noteiktajā kārtībā un tā noteikumi nav pretlikumīgi.

352.pants. Mierizlīguma atcelšana

(1) Pieteikumu par mierizlīguma atcelšanu var iesniegt administrators, kreditors, kreditoru grupa vai kreditoru sapulce.

(2) Mierizlīgumu tiesa atceļ, ja konstatē, ka:

1) noslēdzot mierizlīgumu, pārkāpti likuma noteikumi;

2) mierizlīguma noslēgšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē;

3) parādnieks nepilda mierizlīgumā paredzētās saistības.

353.pants. Par sanācijas plānu pieņemtā lēmuma apstiprināšana

(1) Pēc administratora pieteikuma tiesa lemj par tā kreditoru sapulces lēmuma apstiprināšanu, ar kuru pieņemts sanācijas plāns.

(2) Pieteikumam pievienojams sanācijas plāns un kreditoru sapulces lēmuma noraksts par sanācijas plāna pieņemšanu.

(3) Ja sanācijas plānu pieņēmusi kreditoru komiteja, pieteikumam pievienojams:

1) tā kreditoru sapulces lēmuma noraksts, ar kuru kreditoru komiteja tiek pilnvarota lemt šo jautājumu;

2) sanācijas plāns;

3) kreditoru komitejas lēmuma noraksts par sanācijas plāna pieņemšanu.

(4) Tiesa neapstiprina lēmuma par sanācijas plānu pieņemšanu, ja konstatē, ka, pieņemot sanācijas plānu, pārkāpti likuma noteikumi vai sanācijas plāna pieņemšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē.

(5) Lēmumu par grozījumu sanācijas plānā tiesa izskata un apstiprina tādā pašā kārtībā, kādā apstiprināms lēmums par sanācijas plānu.

354.pants. Lēmums par sanācijas pārtraukšanu

(1) Par sanācijas pārtraukšanu tiesa lemj pēc administratora pieteikuma.

(2) Pieteikumam pievienojams kreditoru sapulces (kreditoru komitejas) lēmuma noraksts par sanācijas pārtraukšanu un administratora pārskats par sanācijas gaitu.

(3) Tiesa pieņem lēmumu par sanācijas pārtraukšanu, ja konstatē vismaz vienu no šādiem faktiem:

1) sanācijas pasākumi nenotiek saskaņā ar apstiprināto sanācijas plānu;

2) sanācijas plānā paredzētajos termiņos nav sasniegta parādnieka maksātspējas uzlabošanās paredzētajā apjomā;

3) sanācijas plāns nav izpildāms.

(4) Lēmumu par sanācijas pārtraukšanu tiesa neapstiprina, ja netiek konstatēts neviens no iepriekš minētajiem faktiem vai arī konstatē, ka lēmuma pieņemšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē.

355.pants. Par bankrota procedūras uzsākšanu pieņemtā lēmuma apstiprināšana

(1) Pēc administratora pieteikuma tiesa lemj par tā kreditoru sapulces lēmuma apstiprināšanu, ar kuru nolemts uzsākt bankrota procedūru.

(2) Pieteikumam pievienojams kreditoru sapulces protokola noraksts ar lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu vai attiecīgā kreditoru komitejas lēmuma noraksts, ja tā bijusi pilnvarota lemt šo jautājumu. Ja kreditoru sapulce nav nobalsojusi par šādu lēmumu, bet no kreditoru sapulces protokola izriet, ka nav piedāvāta mierizlīguma vai sanācijas iespēja vai arī piedāvātā mierizlīguma vai sanācijas iespēja, mierizlīguma projekts vai sanācijas plāns ir noraidīts, vai arī pieņemts lēmums par sanācijas pārtraukšanu, nepieņemot citu maksātnespējas risinājumu, uzskatāms, ka ir pieņemts lēmums par bankrota procedūras uzsākšanu.

(3) Tiesa neapstiprina lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu, ja konstatē, ka tas pieņemts, pārkāpjot likuma noteikumus, vai tā pieņemšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē.

356.pants. Par administrācijas izmaksām un parādu segšanas kārtību pieņemtā lēmuma apstiprināšana

(1) Pēc administratora pieteikuma tiesa lemj par tā lēmuma apstiprināšanu, ar kuru noteiktas administrācijas izmaksas un parādu segšanas kārtība.

(2) Pieteikumam pievienojams attiecīgā kreditoru sapulces lēmuma noraksts vai kreditoru komitejas lēmuma noraksts, ja tā bijusi pilnvarota lemt šo jautājumu, un dokumenti, kas apliecina administrācijas izmaksas.

(3) Ja tiesa konstatē, ka kreditoru sapulces (kreditoru komitejas) noteiktās administrācijas izmaksas un parādu segšanas kārtība neatbilst likumam, tā neapstiprina minēto lēmumu un pieņem lēmumu, kurā nosaka administrācijas izmaksas un parādu segšanas kārtību, vienlaikus, ja nepieciešams, izlemjot jautājumu par nepamatoto administrācijas izmaksu segšanu no administratora nodrošinājuma.

357.pants. Lēmums par bankrota procedūras pabeigšanu

(1) Par bankrota procedūras pabeigšanu tiesa lemj pēc administratora pieteikuma.

(2) Pieteikumam pievienojami dokumenti, kas apliecina naudas izmaksu kreditoriem, un attiecīgā kreditoru sapulces (kreditoru komitejas) lēmuma noraksts vai pierādījumi, ka noslēguma kreditoru sapulces sasaukšana bijusi nesekmīga.

(3) Vienlaikus tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu.

(4) Pēc lēmuma pieņemšanas tiesa saņem no administratora viņa apliecību un zīmogu un iznīcina tos.

358.pants. Sūdzības par kreditoru sapulces lēmumiem

(1) Administrators var iesniegt sūdzību par jebkuru kreditoru sapulces lēmumu.

(2) Ieinteresētais kreditors vai kreditoru grupa var iesniegt sūdzību par kreditoru sapulces lēmumu, ar kuru atzīts vai noraidīts kāda kreditora prasījums, divu nedēļu laikā no kreditoru sapulces dienas vai dienas, kad kreditoram, kurš nav piedalījies kreditoru sapulcē, paziņots tās lēmums.

(3) Kreditoru sapulces lēmumu par kāda kreditora prasījuma atzīšanu vai noraidīšanu tiesa atceļ, ja šis lēmums pieņemts bez pieteikuma likumiska pamata.

(4) Ieinteresētais kreditors vai kreditoru grupa var pārsūdzēt kreditoru sapulces lēmumu par sanācijas piemērošanu.

(5) Tiesa šo lēmumu atceļ, ja konstatē, ka tā pieņemšana panākta, lietojot viltu vai spaidus, vai notikusi maldības ietekmē.

359.pants. Sūdzības par kreditoru komitejas lēmumiem

(1) Tiesa izskata administratora sūdzības par kreditoru komitejas lēmumiem, ja pirms tam sūdzība izskatīta kreditoru sapulcē.

(2) Ja tiesa atzīst pārsūdzēto lēmumu par prettiesisku, tā apmierina sūdzību un uzdod kreditoru kamitejai novērst pieļauto pārkāpumu.

(3) Ja tiesa konstatē, ka pārsūdzētais lēmums ir likumīgs, tā sūdzību noraida.

360.pants. Sūdzības par administratora rīcību

(1) Tiesa izskata kreditoru sapulces sūdzības par administratora rīcību, ja pirms tam sūdzība iesniegta administratoram un viņš divu nedēļu laikā nav devis atbildi uz sūdzību vai ir to noraidījis.

(2) Tiesa izskata kreditoru komitejas sūdzības par administratora rīcību, ja pirms tam sūdzība izskatīta kreditoru sapulcē.

(3) Tiesa izskata ikviena kreditora vai parādnieka sūdzību par administratora rīcību, ja pirms tam:

1) sūdzība iesniegta administratoram un viņš divu nedēļu laikā nav devis atbildi vai to noraidījis;

2) kreditoru sapulce atteikusies pārsūdzēt tiesā administratora rīcību.

(4) Izskatot sūdzību, tiesa var pieprasīt administratora darbības pārskatu.

(5) Ja tiesa atzīst pārsūdzēto rīcību par prettiesisku, tā apmierina sūdzību un uzdod administratoram novērst pieļauto pārkāpumu.

(6) Ja tiesa konstatē, ka pārsūdzētā rīcība ir likumīga, tā sūdzību noraida.

361.pants. Vairāku administratoru iecelšana

(1) Ņemot vērā parādnieka mantas apjomu un raksturu, pēc administratora lūguma, kreditoru komitejas vai kreditoru sapulces lēmuma tiesa var iecelt vairākus administratorus, nosakot viņu funkcijas un savstarpējo pakļautību.

(2) Uz jebkuru administratora amata kandidātu attiecas likumā noteiktie ierobežojumi.

(3) Katrs ieceltais administrators iesniedz tiesai šā likuma 346.pantā minēto paziņojumu, un tiesnesis apliecina viņa apliecību.

362.pants Lēmums par administratora atcelšanu vai atkāpšanos

(1) Tiesa pieņem administratora atkāpšanos, ja administrators iesniedz motivētu iesniegumu, kuram pievienots viņa darbības pārskats.

(2) Tiesa izskata kreditoru sapulces vai kreditoru komitejas lēmumu par neuzticības izteikšanu administratoram un viņu atceļ, ja konstatē, ka administrators:

1) nevar pildīt pienākumus likumā noteikto ierobežojumu dēļ;

2) nav kompetents;

3) ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras.

(3) Tiesa var izskatīt jautajumu par administratora atcelšanu pēc savas iniciatīvas, ja:

1)administrators nesasauc kreditoru sapulci, kuras darba kārtībā paredzēts jautājums par neuzticības izteikšanu viņam vai par kuras sasaukšanu ir lēmusi tiesa;

2) tiesas rīcībā ir pierādījumi, ka administrators, pildot savus pienākumus, pārkāpj likumus.

(4) Pieņemot administratora atkāpšanos vai viņu atceļot, tiesa šā likuma 346. pantā noteiktajā kārtībā uzaicina pieteikties administratora amata kandidātus, ja kreditoru sapulce nav ieteikusi savu administratora amata kandidātu.

(5) Administratoru tiesa ieceļ, ievērojot šā likuma 47. nodaļā noteikto kārtību.

363.pants. Lēmums par maksātnespējas procesa izbeigšanu

(1) Par maksātnespējas procesa izbeigšanu pieteikumu var iesniegt administrators, bet šā panta trešās daļas 1. un 2. punktā paredzētajos gadījumos— arī parādnieks.

(2) Pieteikumam pievienojami pierādījumi par parādnieka masātnespējas atjaunošanos, bet administratora pieteikumam pievienojams arī attiecīgā kreditoru sapulces lēmuma noraksts vai pierādījumi par to, ka noslēguma kreditoru sapulces sasaukšana bijusi nesekmīga.

(3) Tiesa pieņem lēmumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, ja konstatē, ka:

1) parādnieks nokārtojis visas savas saistības;

2) parādnieks nokārtojis visas savas saistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un pēc šo saistību nokārtošanas tā aktīvi pārsniedz atlikušo parādu summu;

3) līdz izsludinātā kreditoru prasījumu pieteikšanas termiņa beigām nav pieteicies neviens kreditors.

(4) Izbeidzot maksātnespējas procesu, tiesa saņem no administratora viņa apliecību un zīmogu un iznīcina tos.

7.sadaļa. Saistību izpildīšana tiesas ceļā

48.nodaļa. Nekustāma īpašuma labprātīga pārdošana izsolē tiesas ceļā

364.pants. Piekritība

Pieteikums par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā iesniedzams rajona (pilsētas) tiesā pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

365.pants. Pieteikums par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā

(1) Pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā var iesniegt īpašnieks, mantinieki, kas valda nedalītu īpašumu, vai ķīlas ņēmējs, kuram ir tiesības pārdot ķīlu par brīvu cenu.

(2) Pieteikumam par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā pievienojams apliecināts noraksts no attiecīgā zemesgrāmatas nodalījuma un pārdošanas nosacījumi, bet, ja pieteikumu iesniedzis ķīlas ņēmējs,— arī ķīlas līguma noraksts.

(3) Pārdošanas nosacījumos norāda:

1) pārdodamā nekustamā īpašuma sastāvu;

2) nekustamā īpašuma apgrūtinājumus un ieķīlājumus;

3) izsoles sākumcenu;

4) nosolītās augstākās cenas samaksas veidu un kārtību;

5) tiesības nekustamā īpašumā, kuras īpašnieks patur sev;

6) pārdošanas nosacījumus, kurus pārdevējs atzīst par nepieciešamiem.

366.pants. Tiesneša lēmums

Tiesnesis pieņem lēmumu atļaut pārdošanu izsolē, ja viņš ir pārliecinājies, ka nekustamais īpašums pieder pieteikuma iesniedzējam vai ķīlas ņēmēja parādniekam un ķīlas ņēmējam ir tiesības nekustamo īpašumu pārdot par brīvu cenu, kā arī par to, ka nav likumīgu šķēršļu šā nekustamā īpašuma pārdošanai ar pieteikumā norādītajiem nosacījumiem.

367.pants. Izsoles kārtība

Pārdošana izsolē notiek šajā likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot Civillikuma 2075., 2083., 2084., 2087., 2089. un 2090. panta noteikumus un šādus nosacījumus:

1) nekustamais īpašums aprakstāms un novērtējams tikai tajā gadījumā, kad to lūdz persona, uz kuras pieteikuma pamata notiek pārdošana;

2) sludinājumā norādāmi pārdošanas nosacījumi, kā arī tas, ka pārdošana ir labprātīga;

3) izsoli uzsāk, nolasot pārdošanas nosacījumus;

4) pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma izsoli var atzīt par notikušu arī tajā gadījumā, ja ieradies tikai viens pircējs;

5) ja pēc pārdošanas nosacījumiem nosolītās augstākās cenas pieņemšana atkarīga no pārdevēja un viņš paša vai tiesas noteiktajā laikā par to nav izteicies, atzīstams, ka viņš klusējot piekritis nosolītajai augstākajai cenai.

368.pants. Pircējam izsniedzamie dokumenti

Nekustamā īpašuma pircējam, kad viņš izpildījis visus pārdošanas nosacījumus, tiesa izsniedz lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu un pārdotā nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz pircēja vārda, kā arī pārdošanas nosacījumus un izsoles aktu.

49.nodaļa. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana

369.pants. Saistības, pēc kurām pieļaujama bezstrīdus piespiedu izpildīšana

(1) Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama:

1) pēc līgumiem par saistībām, kas nodrošinātas ar publisku hipotēku;

2) pēc notariāli apliecinātiem un tiem juridiskā spēka ziņā pielīdzinātiem terminētiem līgumiem par naudas samaksu vai par kustamās mantas atdošanu;

3) pēc notariāli apliecinātiem vai zemesgrāmatā ierakstītiem īpašuma nomas vai īres terminētiem līgumiem par nomnieka vai īrnieka pienākumu termiņa notecējuma dēļ atstāt vai nodot nomāto vai īrēto īpašumu (izņemot dzīvokli) , kā arī par pienākumu samaksāt nomas vai īres maksu;

4) pēc protestētiem vekseļiem;

5) pēc dzīvojamo telpu īres līgumiem attiecībā uz īres un komunālo pakalpojumu maksājumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītās saistības nav pakļautas bezstrīdus piespiedu izpildīšanai:

1) ja šī izpildīšana vērsta pret valsts īpašumu;

2) ja saistība ir dzēsta ar noilgumu, kura notecējums neapšaubāmi redzams no paša akta.

370.pants. Personas, kuras var iesniegt pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu

Iesniegt pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu var:

1) saistības dalībnieks vai viņa mantinieks, kura mantojuma tiesības apstiprinātas likumā noteiktajā kārtībā;

2) galvinieks, kas samaksājis parādnieka vietā uz tiesas sprieduma pamata vai bezstrīdus piespiedu izpildīšanas kārtībā;

3) pēc protestētiem vekseļiem— vekseļa turētājs, kura vārdā vekselis protestēts, kā arī žirants, galvinieks un starpnieks, kuri vekseli samaksājuši un ceļ regresa prasījumu.

371.pants. Personas, pret kurām pieļaujama bezstrīdus piespiedu izpildīšana

Bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama:

1) pret personām, kuru vārdā akts izdots (līgumslēdzējs) , bet pēc protestēta vekseļa— pret visām par to atbildīgajām personām;

2) pret galvinieku, ja viņš uzņēmies saistību kā pats parādnieks (Civillikuma 1702.panta otrā daļa) ;

3) pret saistību uzņēmušās personas mantinieku, kura mantošanas tiesības apstiprinātas likumā noteiktajā kārtībā.

372.pants. Piekritība

(1) Pieteikumi par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu naudas maksājumu saistībās vai kustamās mantas atdošanas saistībās iesniedzami rajona (pilsētas) tiesai pēc parādnieka dzīvesvietas.

(2) Pieteikumi par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc nekustamā īpašuma ieķīlājuma aktiem un pēc saistībām atstāt vai atdot nomāto vai īrēto nekustamo īpašumu iesniedzami rajona (pilsētas) tiesai pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

(3) Pieteikumi par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu pēc kuģa hipotēkas obligācijas iesniedzami rajona (pilsētas) tiesā pēc hipotēkas reģistrācijas vietas.

373.pants. Parādnieka brīdināšana par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu

(1) Kreditoram ne vēlāk kā 10 dienas pirms tam, kad pieteikums par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu tiek iesniegts tiesā, par to rakstveidā jābrīdina parādnieks.

(2) Brīdinājumā jānorāda, kāda saistība, kādā apmērā un kādā laikā jāizpilda.

(3) Brīdinājums jānodod parādniekam pret parakstu, ar zvērināta notāra starpniecību vai jānosūta pa pastu ierakstītā vēstulē.

374.pants. Pieteikuma saturs

(1) Pieteikumā jānorāda, kādu saistību un pēc kāda akta kreditors lūdz pakļaut bezstrīdus piespiedu izpildīšanai.

(2) Pieteikumā par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu par naudas samaksu tieši jānorāda piedzenamā kapitālsumma, līgumsods un procenti— kā nolīgtie, tā likumā noteiktie, bet pēc vekseļa— arī ar protestu saistītie izdevumi un likumā noteiktā atlīdzība.

(3) Pieteikumam jāpievieno:

1) bezstrīdus piespiedu kārtībā izpildāmais akts un tā noraksts, bet pēc vekseļa— arī protesta akts;

2) pierādījums par valsts nodevas apmaksu;

3) šā likuma 373.pantā paredzētā brīdinājuma noraksts ar apstiprinājumu, ka brīdinājums parādniekam nodots vai nosūtīts.

375.pants. Tiesneša lēmums

(1) Pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi izlemj tiesnesis vienpersonīgi uz iesniegtā pieteikuma un tam pievienoto dokumentu pamata 15 dienu laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas, nepaziņojot par to kreditoram un parādniekam.

(2) Tiesnesis, pārbaudījis iesniegtā pieteikuma pamatotību un atzinis, ka tas apmierināms, pieņem lēmumu, ar kuru nosaka, kāda saistība un kādā apmērā ir apmierināma bezstrīdus piespiedu kārtībā. Lēmuma noraksts 3 dienu laikā nosūtāms parādniekam.

(3) Tiesneša lēmums stājas spēkā nekavējoties, un tam ir izpildu dokumenta spēks. Lēmums izpildāms pēc sprieduma izpildīšanas noteikumiem. Tas iesniedzams izpildīšanai kopā ar bezstrīdus piespiedu izpildīšanai pakļautā akta norakstu.

(4) Ja tiesnesis atzīst, ka pieteikums nav pamatots, viņš pieņem lēmumu par tā noraidīšanu. Par šo lēmumu var iesniegt blakus sūdzību šajā likumā noteiktajā kārtībā. Pēc lēmuma stāšanās likumīgā spēkā tā norakstu kopā ar iesniegtajiem dokumentiem nosūta kreditoram.

376.pants. Bezstrīdus piespiedu izpildīšanas apstrīdēšanas kārtība

(1) Ja parādnieks uzskata, ka kreditora prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš mēneša laikā no lēmuma noraksta saņemšanas dienas var celt prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu. Prasība ceļama tiesā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Prasību ceļot, parādnieks var lūgt apturēt bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, bet, ja piedzinējs šādā kārtībā jau saņēmis apmierinājumu,— lūgt nodrošināt prasību.

3.daļa. TIESAS SPRIEDUMU UN LĒMUMU PĀRSŪDZĒŠANA

8.sadaļa. tiesība apelācijas instancē

50.nodaļa.Apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība

377.pants. Tiesības iesniegt apelācijas sūdzību

Par katru pirmās instances tiesas spriedumu (papildspriedumu) lietas dalībnieki var iesniegt apelācijas sūdzību, bet prokurors— apelācijas protestu, šājā nodaļā noteiktajā kārtībā, izņemot spriedumus, kuru pārsūdzēšanu apelācijas kārtībā likums neparedz.

378.pants. Apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība

(1) Rajona (pilsētas) tiesas spriedumus, kas nav stājušies likumīgā spēkā, var pārsūdzēt apelācijas kārtībā attiecīgajā apgabaltiesā.

(2) Apgabaltiesas pirmās instances tiesas spriedumus apelācijas kārtībā var pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā.

(3) Apelācijas instancei adresētā apelācijas sūdzība iesniedzama tiesai, kas taisījusi spriedumu.

379.pants. Termiņi apelācijas sūdzības iesniegšanai

(1) Apelācijas sūdzību par pirmās instances tiesas spriedumu var iesniegt 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(2) Ja tiesa pilna sprieduma sastādīšanai noteikusi citu termiņu, pārsūdzēšanas termiņa tecējums sākas no šīs dienas.

(3) Apelācijas sūdzību, kas iesniegta pēc termiņa notecēšanas, nepieņem un atdod iesniedzējam.

380.pants. Apelācijas sūdzības saturs

(1) Apelācijas sūdzībā jānorāda:

1) tiesas nosaukums, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja vārds, uzvārds (juridiskās personas nosaukums) un adrese;

3) spriedums, par kuru iesniedz sūdzību, un tiesa, kas taisījusi spriedumu;

4) kādā apjomā spriedumu pārsūdz;

5) kā izpaužas sprieduma nepareizība;

6) vai tiek pieteikti jauni pierādījumi, kādi, par kādiem apstākļiem un kādēļ šie pierādījumi nebija iesniegti pirmās instances tiesā;

7) sūdzības iesniedzēja lūgums;

8) sūdzībai pievienoto dokumentu saraksts.

(2) Apelācijas sūdzību paraksta iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis. Apelācijas protestu paraksta likumā noteiktā prokuratūras amatpersona.

(3) Apelācijas sūdzību, kuru iesniegusi persona, kura nav uz to pilnvarota, nepieņem un atdod iesniedzējam.

381.pants. Apelācijas sūdzības noraksti

(1) Apelācijas sūdzībai jāpievieno tās noraksti un pievienoto dokumentu noraksti atbilstoši lietas dalībnieku skaitam.

(2) Šis noteikums neattiecas uz dokumentiem, kuru oriģināli vai noraksti jau atrodas pie lietas dalībniekiem.

382.pants. Apelācijas sūdzības robežas

(1) Apelācijas sūdzībā nedrīkst grozīt prasības priekšmetu vai pamatu, ietvert jaunus prasījumus, kas nav celti pirmās instances tiesā.

(2) Par jauniem prasījumiem nav uzskatāmi:

1) prasījumu precizēšana;

2) acīmredzamu kļūdu izlabošana prasībā;

3) procentu un pieaugumu pievienošana prasībai;

4) kad sakarā ar prasītās mantas atsavināšanu, zaudēšanu vai izmaiņām tās sastāvā tiek prasīts atlīdzināt šīs mantas vērtību;

5) kad prasījuma kopējās summas robežās tiek grozītas šīs summas sastāvdaļas;

6) kad lietas gaitā mainījušos apstākļu dēļ prasījums, ar kuru lūgts atzīt tiesības, tiek grozīts uz prasījumu atjaunot aizskartās tiesības.

383.pants. Pievienošanās apelācijas sūdzībai

(1) Līdzdalībnieki un trešās personas, kuras piedalās procesā tās personas pusē, kura iesniegusi apelācijas sūdzību, var pievienoties iesniegtajai sūdzībai.

(2) Par pievienošanos sūdzībai jāpaziņo rakstiski apelācijas instances tiesai ne vēlāk kā 10 dienas pirms lietas izskatīšanas apelācijas instancē.

(3) Iesniegumu par pievienošanos apelācijas sūdzībai ar tiesu nodevu neapmaksā.

384.pants. Apelācijas sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Ja iesniegta apelācijas sūdzība, kuru iesniedzējs nav parakstījis vai kura neatbilst šā likuma 380. panta noteikumiem, vai ja nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, kā arī ja iesniegta sūdzība, par kuru nav samaksāta valsts nodeva, pirmās instances tiesas tiesnesis pieņem lēmumu par sūdzības atstāšanu bez virzības, kurā nosaka iesniedzējam termiņu trūkumu novēršanai.

(2) Ja noteiktajā termiņā trūkumi novērsti, apelācijas sūdzību uzskata par iesniegtu tajā dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta. Pretējā gadījumā sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

(3) Par šādu tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

385.pants. Tiesneša lēmumu pārsūdzēšana

Par tiesneša lēmumiem jautājumos par apelācijas sūdzības pieņemšanu var iesniegt blakus sūdzību.

386.pants. Pirmās instances tiesas rīcība pēc apelācijas sūdzības saņemšanas

(1) Pēc apelācijas sūdzības saņemšanas pirmās instances tiesas tiesnesis, pārliecinājies, ka tā atbilst šā likuma 380.panta prasībām, nekavējoties paziņo par to pārējiem lietas dalībniekiem un nosūta tiem sūdzības un pievienoto dokumentu norakstus, nosakot termiņu rakstiska paskaidrojuma iesniegšanai.

(2) Pēc sūdzības termiņa notecēšanas tiesnesis nekavējoties nosūta lietu ar sūdzību un tai pievienotajiem dokumentiem apelācijas instances tiesai.

387.pants. Lietas dalībnieku rakstiskie paskaidrojumi

(1) Lietas dalībnieka rakstisks paskaidrojums uz iesniegto apelācijas sūdzību kopā ar tā norakstiem atbilstoši lietas dalībnieku skaitam iesniedzams otrās instances tiesai 30 dienu laikā no dienas, kad izsūtīts apelācijas sūdzības noraksts.

(2) Paskaidrojuma norakstus tiesa nosūta lietas dalībniekiem.

388.pants. Pretapelācijas sūdzība

(1) Reizē ar paskaidrojumu uz apelācijas sūdzību puse ir tiesīga iesniegt pretapelācijas sūdzību.

(2) Pretapelācijas sūdzībai jāatbilst šā likuma 377., 380., 381. un 382.panta prasībām.

(3) Pretapelācijas sūdzība iesniedzama otrās instances tiesai termiņos, kas paredzēti šā likuma 387.pantā.

(4) Pēc pretapelācijas sūdzības saņemšanas otrās instances tiesa nosūta lietas dalībniekiem sūdzības norakstus.

51.nodaļa. Civillietu izskatīšana apelācijas instancē

389.pants. Apelācijas tiesvedības ierosināšana

(1) Pārliecinājies, ka ir ievērota apelācijas sūdzības iesniegšanas kārtība, tiesnesis–referents pēc paskaidrojuma saņemšanas vai pēc tā iesniegšanai noteiktā termiņa notecēšanas pieņem lēmumu par apelācijas tiesvedības ierosināšanu un noliek lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesas sēdē.

(2) Konstatējis, ka apelācijas sūdzība nosūtīta apelācijas instances tiesai pārkāpjot šajā likumā noteikto apelācijas sūdzību iesniegšanas kārtību, tiesnesis–referents pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par atteikšanos ierosināt apelācijas tiesvedību, ja pārkāpts apelācijas sūdzības iesniegšanai noteiktais termiņš vai ja apelācijas sūdzību iesniegusi persona, kura nav uz to pilnvarota; šajā gadījumā sūdzību kopā ar lietu nosūtapirmās instances tiesai, kura sūdzību atdod iesniedzējam;

2) par lietas nosūtīšanu pirmās instances tiesai likumā noteikto darbību izpildei, ja, iesniedzot apelācijas sūdzību, pieļauti šā likuma 380.panta pirmajā daļā norādītie trūkumi.

(3) Ja šajā pantā norādītie apstākļi konstatēti apelācijas instances tiesas sēdē, tiesa pieņem lēmumu par apelācijas sūdzības atstāšanu bez izskatīšanas.

390.pants. Lietas izskatīšanas robežas apelācijas instancē

(1) Apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības sakarā ar apelācijas sūdzību un pretapelācijas sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajās sūdzībās.

(2) Apelācijas instance izskata tikai tos prasījumus, kas izskatīti pirmās instances tiesā. Prasības priekšmeta vai pamata grozīšana nav pieļaujama.

(3) Par jauniem prasījumiem nav uzskatāmi šā likuma 382.pantā minētie gadījumi.

(4) Apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības, nenosūtot to jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, izņemot šā likuma 391.pantā norādītos gadījumus.

391.pants. Izņēmuma gadījumi, kad pirmās instances tiesas spriedums atceļams un lieta nosūtāma jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai

(1) Apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem ar lēmumu atceļ pirmās instances tiesas spriedumu un nosūta lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai šādos gadījumos:

1) ja tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;

2) ja tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kas nosaka, ka jāpaziņo lietas dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu;

3) ja, izskatot lietu, pārkāptas procesuālo tiesību normas par tiesvedības valodu;

4) ja tiesas spriedums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav pieaicinātas lietā kā lietas dalībnieki;

5) ja lietā nav pilna tiesas sprieduma vai tiesas sēdes protokola.

(2) Apelācijas instances tiesa, atzīstot par pamatotu apelācijas sūdzību par tiesas spriedumu daļā, ar kuru tiesvedība lietā izbeigta vai pieteikums atstāts bez izskatīšanas, atceļ pirmās instances spriedumu šajā daļā un lietu šajā daļā nosūta izskatīšanai pirmās instances tiesai.

392.pants. Iztiesāšanas kārtība apelācijas instances tiesā

(1) Lietas dalībniekus aicina un citas personas izsauc uz tiesu saskaņā ar šā likuma 6.nodaļas noteikumiem.

(2) Apelācijas instances tiesas sēde notiek saskaņā ar šā likuma 20.nodaļas noteikumiem, ievērojot šādas īpatnības:

1) paskaidrojumus pirmais sniedz apelācijas sūdzības iesniedzējs, bet, ja sūdzību iesniegušas abas puses,— prasītājs;

2) ja prokurors iesniedzis apelācijas protestu, viņš dod paskaidrojumus pirms pārējo lietas dalībnieku paskaidrojumiem

393.pants. Pierādījumu pārbaude apelācijas instances tiesā

(1) Apelācijas instances tiesa pati izlemj, kurus pierādījumus pārbaudīt tiesas sēdē.

(2) Pārbaudot un vērtējot pierādījumus, apelācijas instances tiesa vadās no šā likuma 3.sadaļas noteikumiem.

(3) Fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā un kuri netiek apstrīdēti, izskatot lietu apelācijas instancē, nav jāpārbauda.

(4) Pierādījumus, kas pārbaudīti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesa var nepārbaudīt, ja tie nav apstrīdēti apelācijas sūdzībā.

(5) Ja apelācijas instances tiesā lietas dalībnieks iesniedz vai lūdz pārbaudīt pierādījumus, kurus viņam bija iespējams pieteikt lietas izskatīšanā pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesa var viņam uzlikt naudas sodu līdz simts latiem, ja tā atzīst, ka ar šādu rīcību apzināti kavēta lietas iztiesāšana.

394.pants. Apelācijas (pretapelācijas) sūdzības vai protesta atsaukšana

(1) Apelācijas (pretapelācijas) sūdzības iesniedzējs ir tiesīgs to atsaukt līdz lietas izskatīšanas pēc būtības pabeigšanai.

(2) Ja apelācijas sūdzību atsauc, apelācijas instances tiesa pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu apelācijas instancē, izņemot gadījumus, kad apelācijas (pretapelācijas) sūdzību iesnieguši citi lietas dalībnieki vai kad iesniegts apelācijas protests.

(3) Ja tiesvedību apelācijas instancē izbeidz sakarā ar apelācijas sūdzības atsaukšanu, valsts nodevu neatmaksā.

52.nodaļa. Apelācijas instances tiesas spriedums vai lēmums

395.pants. Apelācijas instances tiesas spriedums

(1) Apelācijas instances tiesas nolēmumu, ar kuru lietu izspriež pēc būtības, taisa tiesas sprieduma veidā.

(2) Sprieduma taisīšana un sastādīšana apelācijas instances tiesā notiek šā likuma 187. — 196.pantā paredzētajā kārtībā, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(3) Apelācijas instances tiesai sprieduma ievaddaļā, bez šā likuma 191.panta 3.daļā paredzētajiem apstākļiem, jānorāda apelācijas sūdzības iesniedzējs un tiesas spriedums, par kuru iesniegta sūdzība.

(4) Apelācijas instances sprieduma aprakstošajā daļā, bez šā likuma 191.panta 4.daļā noteiktajiem apstākļiem, jānorāda pirmās instances sprieduma saturs un apelācijas (pretapelācijas) sūdzības, iebildumu īss atstāstījums.

(5) Apelācijas instances sprieduma motīvu daļā, bez šā likuma 191.panta 5.daļā noteiktajiem apstākļiem, jānorāda attieksme pret pirmās instances tiesas spriedumu.

(6) Apelācijas instances tiesas sprieduma rezolutīvajai daļai jāatbilst šā likuma 191.panta 6.daļas prasībām.

396.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma pasludināšana

(1) Apelācijas instances tiesa pasludina spriedumu šā likuma 197.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Sprieduma norakstu lietas dalībniekiem nosūta šā likuma 206.pantā paredzētajos gadījumos un kārtībā.

397.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma likumīgais spēks

Apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā no pasludināšanas brīža.

398.pants. Pārrakstīšanās un aprēķināšanas kļūdas izlabošana apelācijas instances tiesas spriedumā

(1) Apelācijas instances tiesa pēc savas vai dalībnieku iniciatīvas ir tiesīga izlabot spriedumā pielaistās pārrakstīšanās vai aprēķināšanas kļūdas.

(2) Jautājumu par kļūdu izlabošanu izlemj tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par kļūdu izlabošanu.

(3) Par šādu tiesas lēmumu var iesniegt blakus sūdzību.

399.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma izskaidrošana

(1) Ja apelācijas instances tiesas spriedums ir neskaidrs, tā ir tiesīga pēc lietas dalībnieku pieteikuma spriedumu izskaidrot, negrozot tā saturu.

(2) Sprieduma izskaidrošana ir pieļaujama, ja tas vēl nav izpildīts un nav notecējis termiņš sprieduma izpildīšanai piespiedu kārtā.

(3) Jautājumu par sprieduma izskaidrošanu izlemj tiesa tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis izskatīt jautājumu par sprieduma izskaidrošanu.

(4) Par tiesas lēmumu jautājumā par sprieduma izskaidrošanu var iesniegt blakus sūdzību.

400.pants. Apelācijas instances tiesas papildspriedums

(1) Apelācijas instances tiesa var pēc lietas dalībnieku pieteikuma vai pēc savas iniciatīvas taisīt papildspriedumu:

1) ja nav taisīts spriedums par kādu no celtajiem prasījumiem, par kuru lietas dalībnieki iesnieguši pierādījumus un devuši paskaidrojumus;

2) ja, izspriežot tiesību jautājumu, tiesa nav noteikusi piespriestās summas apmēru, mantu, kas jānodod, vai darbības, kuras jāizpilda atbildētājam;

3) ja spriedumā nav izspriests jautājums par tiesas izdevumu atlīdzināšanu.

(2) Jautājumu par papildsprieduma taisīšanu var ierosināt 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(3) Papildspriedumu tiesa taisa pēc jautājuma izskatīšanas tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma par papildsprieduma taisīšanu izlemšanai.

(4) Apelācijas instances tiesas papildspriedums stājas spēkā no tā pasludināšanas brīža.

(5) Par tiesas lēmumu atteikt taisīt papildsprieduma var iesniegt blakus sūdzību.

401.pants. Apelācijas instances tiesas sprieduma izpildīšanas atlikšana un sadalīšana termiņos, sprieduma izpildīšanas veida un kārtības grozīšana

(1) Apelācijas instances tiesa ir tiesīga pēc lietas dalībnieku pieteikuma, ievērojot viņu mantisko stāvokli vai citus svarīgus apstākļus, atlikt sprieduma izpildīšanu vai sadalīt to termiņos, kā arī grozīt tā izpildīšanas veidu un kārtību.

(2) Pieteikumus izskata tiesas sēdē, iepriekš par to paziņojot lietas dalībniekiem. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izlemšanai.

(3) Par tiesas lēmumu atlikt sprieduma izpildīšanu vai to sadalīt termiņos, kā arī par tā izpildīšanas veida un kārtības grozīšanu var iesniegt blakus sūdzību.

402.pants. Apelācijas instances tiesas rīcība, ja spriedums netiek pārsūdzēts kasācijas kārtībā

Pēc kasācijas sūdzības iesniegšanai paredzētā termiņa notecēšanas, ja kasācijas sūdzība nav iesniegta, apelācijas instances tiesa nosūta lietu pirmās instances tiesai.

403.pants. Tiesvedības apturēšana civillietā, prasības atstāšana bez izskatīšanas, tiesvedības izbeigšana civillietā apelācijas instances tiesā

Tiesvedības apturēšanas, prasības atstāšanas bez izskatīšanas un tiesvedības izbeigšanas gadījumi, kārtība un sekas paredzēti šā likuma 23., 24. un 25.nodaļas noteikumos.

9.sadaļa. Pirmās instances un apelācijas instances lēmumu pārsūdzēšana

53.nodaļa. Tiesas lēmuma pārsūdzēšana

404.pants. Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumu pārsūdzēšana un protestēšana

(1) Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumus lietas dalībnieki var pārsūdzēt, iesniedzot blakus sūdzību, un prokurors par tiem var iesniegt blakus protestu atsevišķi no tiesas sprieduma:

1) šajā likumā noteiktajos gadījumos;

2) ja tiesas lēmums kavē lietas virzību.

(2) Par citiem pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas lēmumiem blakus sūdzību vai protestu neiesniedz, bet iebildumus par šiem lēmumiem var izteikt apelācijas vai kasācijas sūdzībā vai protestā.

405.pants. Termiņi blakus sūdzības iesniegšanai

(1) Blakus sūdzību var iesniegt 10 dienu laikā no dienas, kad tiesa pieņēmusi lēmumu, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

(2) Blakus sūdzību, kas iesniegta pēc minētā termiņa notecēšanas, nepieņem un atdod iesniedzējam.

406.pants. Blakus sūdzības iesniegšanas kārtība

(1) Blakus sūdzība iesniedzama tiesai, kas šo lēmumu pieņēmusi, un adresējama:

1) par pirmās instances tiesas lēmumiem— attiecīgajai apelācijas instances tiesai;

2) par apelācijas instances tiesas lēmumiem — Senātam.

(2) Blakus sūdzība nav apmaksājama ar valsts nodevu un drošības naudu, izņemot sūdzību par Tiesu palātas lēmumu, kas paredzēts šā likuma 412. panta 3.daļā, par kuru iemaksājama drošības nauda 40 latu apmērā.

407.pants. Blakus sūdzības noraksti

Blakus sūdzībai jāpievieno tās noraksti un tai pievienoto dokumentu noraksti atbilstoši lietas dalībnieku skaitam.

408.pants. Blakus sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Par blakus sūdzību, kuru iesniedzējs nav parakstījis vai kurai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, tiesnesis pieņem lēmumu, ar kuru blakus sūdzību atstāj bez virzības, un nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

(2) Ja iesniedzējs noteiktajā termiņā izpilda lēmumā dotos norādījumus, blakus sūdzība uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta tiesā. Pretējā gadījumā blakus sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam.

409.pants. Tiesas rīcība pēc blakus sūdzības saņemšanas

(1) Pēc blakus sūdzības saņemšanas tiesnesis sūdzības un tai pievienoto dokumentu norakstus nekavējoties nosūta lietas dalībniekiem.

(2) Izbeidzoties pārsūdzēšanas termiņam, tiesnesis nekavējoties nosūta lietu ar blakus sūdzību tai tiesu instancei, kam sūdzība adresēta.

410.pants. Blakus sūdzības izskatīšanas kārtība

Blakus sūdzības izskata tādā kārtībā, kāda šajā likumā noteikta lietu izskatīšanai attiecīgas instances tiesā.

411.pants. Apgabaltiesas, Tiesu palātas un Senāta kompetence

Apgabaltiesai, Tiesu palātai un Senātam, izskatot blakus sūdzību, ir tiesības:

1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;

2) atcelt lēmumu pilnīgi vai daļēji un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai tajā tiesā, kas lēmumu pieņēmusi;

3) atcelt lēmumu pilnīgi vai daļēji un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības;

4) grozīt lēmumu.

412.pants. Par blakus sūdzību pieņemtā lēmuma likumīgais spēks

(1) Par blakus sūdzību pieņemtais lēmums nav pārsūdzams, un tas stājas likumīgā spēkā no tā pieņemšanas brīža.

(2) Apgabaltiesas vai Tiesu palātas lēmums, ar kuru noraidīta blakus sūdzība par lēmumu, ar kuru tiesvedība lietā izbeigta, pamatojoties uz šā likuma 221.panta 1.,2.punktu, vai ar kuru atteikts pieņemt prasību, pamatojoties uz šā likuma 130.panta 1., 2.punktu, pārsūdzams Senātā 10 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

(3) Tiesu palātas lēmums blakus sūdzībā par Zemesgrāmatu tiesnešu lēmumu pārsūdzams Senātā10 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

10.sadaļa. Tiesvedība kasācijas instancē

54.nodaļa. Kasācijas sūdzību iesniegšanas kārtība

413.pants. Tiesības iesniegt kasācijas sūdzību

(1) Apelācijas instances tiesas spriedumu (papildspriedumu) lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

(2) Kasācijas kārtībā var pārsūdzēt apelācijas instances tiesas spriedumu, ja tiesa pārkāpusi materiālo vai procesuālo tiesību normas vai, izskatot lietu, pārkāpusi savas kompetences robežas.

414.pants. Materiālo tiesību normas pārkāpums

Materiālo tiesību norma atzīstama par pārkāptu:

1) ja tiesa nav piemērojusi to materiālo tiesību normu, kuru vajadzēja piemērot;

2) ja tiesa materiālo tiesību normu iztulkojusi nepareizi.

415.pants. Procesuālo tiesību normas pārkāpums

(1) Procesuālo tiesību norma uzskatāma par pārkāptu:

1) ja tiesa nav piemērojusi to procesuālo tiesību normu, kuru vajadzēja piemērot;

2) ja tiesa procesuālo tiesību normu iztulkojusi nepareizi.

(2) Procesuālo tiesību normas pārkāpums var būt pamats sprieduma pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā, ja šis pārkāpums novedis vai varēja novest pie nepareizas lietas izspriešanas.

(3) Par procesuālo tiesību normas pārkāpumu, kas varēja novest pie nepareizas lietas izspriešanas, katrā ziņā uzskatāms:

1) ja tiesa lietu izskatījusi nelikumīgā sastāvā;

2) ja tiesa lietu izskatījusi, pārkāpjot procesuālo tiesību normas, kas nosaka, ka jāpaziņo procesa dalībniekiem par tiesas sēdes laiku un vietu;

3) ja, izskatot lietu, pārkāptas procesuālo tiesību normas par tiesvedības valodu;

4) ja tiesas spriedums nosaka to personu tiesības un pienākumus, kuras nav pieaicinātas lietā kā procesa dalībnieces;

5) ja lietā nav pilna tiesas sprieduma vai tiesas sēdes protokola.

416.pants. Kasācijas sūdzības saturs

(1) Kasācijas sūdzībā jānorāda:

1) tiesas nosaukums, kurai adresēta sūdzība;

2) sūdzības iesniedzēja vārds, uzvārds (juridiskās personas nosaukums) un adrese;

3) spriedums, par kuru sūdzību iesniedz, un tiesa, kas taisījusi spriedumu;

4) kādā apjomā spriedumu pārsūdz;

5) kādu materiālo vai procesuālo tiesību normu tiesa pārkāpusi un kā izpaužas šis pārkāpums;

6) lūgums atļaut izskatīt lietu kasācijas kārtībā;

7) Senātam izteiktais lūgums.

(2) Kasācijas sūdzību paraksta tās iesniedzējs vai viņa pilnvarots pārstāvis. Ja kasācijas sūdzību iesniedzis pārstāvis, sūdzībai jāpievieno attiecīga pilnvara vai cits dokuments, no kura izriet pārstāvja tiesības.

(3) Kasācijas sūdzību, kuru iesniegusi persona, kura nav uz to pilnvarota, nepieņem un atdod iesniedzējam.

(4) Kasācijas sūdzībai jāpievieno dokuments, kas apliecina drošības naudas nomaksu.

417.pants. Termiņš kasācijas sūdzības iesniegšanai

(1) Kasācijas sūdzību var iesniegt 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas.

(2) Ja tiesa pilna sprieduma sastādīšanai noteikusi citu termiņu, pārsūdzēšanas termiņa tecējums sākas no šīs dienas.

(3) Sūdzību, kas iesniegta pēc šī termiņa notecēšanas, nepieņem un atdod sūdzības iesniedzējam.

418.pants. Tiesneša lēmumu pārsūdzēšana

Par tiesneša lēmumiem jautājumos par kasācijas sūdzības pieņemšanu var iesniegt blakus sūdzību.

419.pants. Kasācijas sūdzības iesniegšanas kārtība

(1) Kasācijas sūdzība iesniedzama tiesai, kas taisījusi spriedumu.

(2) Ja kasācijas sūdzību termiņā iesniedz tieši kasācijas instances tiesā, tā nav uzskatāma par nokavētu.

420.pants. Kasācijas sūdzības noraksti

Kasācijas sūdzības iesniedz ar norakstiem atbilstoši lietas dalībnieku skaitam.

421.pants. Drošības nauda

(1) Iesniedzot kasācijas sūdzību, jāiemaksā piecdesmit latu drošības nauda.

(2) Ja Senāts pārsūdzēto tiesas spriedumu pilnīgi vai daļēji atceļ vai groza, drošības nauda atmaksājama. Ja kasācijas sūdzību noraida, drošības naudu neatmaksā.

(3) Ja Senāta rīcības sēdē kasācijas tiesvedība izbeigta, drošības nauda atmaksājama.

(4) Drošības nauda nav jāmaksā personām, kuras saskaņā ar likumu vai tiesas vai tiesneša lēmumu ir atbrīvotas no valsts nodevas.

422.pants. Kasācijas sūdzības atstāšana bez virzības

(1) Ja iesniegta kasācijas sūdzība, kuru nav parakstījis tās iesniedzējs, ja kasācijas sūdzībai nav pievienoti visi nepieciešamie noraksti, ja nav samaksāta drošības nauda, apelācijas tiesas tiesnesis ar lēmumu atstāj kasācijas sūdzību bez virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai.

(2) Ja kasācijas sūdzības iesniedzējs trūkumus noteiktajā termiņā novērsis, tā uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā iesniegta pirmo reizi.

(3) Ja kasācijas sūdzības iesniedzējs trūkumus noteiktajā termiņā nav novērsis, sūdzību uzskata par neiesniegtu un atdod iesniedzējam.

(4) Par tiesneša lēmumu, ar kuru kasācijas sūdzība atdota iesniedzējam, var iesniegt blakus sūdzību.

(5) Ja šī panta pirmajā daļā norādītie trūkumi konstatēti Senātā, kasācijas sūdzība tiek atgriezta apelācijas instances tiesai šī panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto darbību izpildei.

423.pants. Apelācijas tiesas rīcība pēc kasācijas sūdzības saņemšanas

(1) Apelācijas tiesas tiesnesis nosūta lietas dalībniekiem kasācijas sūdzības norakstus un paziņo, ka viņiem 30 dienu laikā no norakstu saņemšanas ir tiesības iesniegt Senātam paskaidrojumus sakarā ar kasācijas sūdzību.

(2) Izbeidzoties sprieduma pārsūdzēšanas termiņam, apelācijas instances tiesa civillietu kopā ar kasācijas sūdzību nekavējoties nosūta Senātam.

424.pants. Pievienošanās kasācijas sūdzībai

(1) Līdzdalībnieki un trešās personas, kas uzstājas procesā tās personas pusē, kas iesniegusi kasācijas sūdzību, var pievienoties iesniegtajai sūdzībai.

(2) Pieteikumu par pievienošanos kasācijas sūdzībai ar drošības naudu neapmaksā.

425.pants. Kasācijas sūdzības atsaukšana

(1) Persona, kas iesniegusi kasācijas sūdzību, ir tiesīga to atsaukt līdz kasācijas instances tiesas sēdei.

(2) Ja kasācijas sūdzību atsauc līdz Senāta rīcības sēdei, sūdzības iesniedzējam atmaksā drošības naudu.

(3) Ja kasācijas sūdzību atsauc, kasācijas tiesvedību lietā izbeidz.

426.pants. Pretsūdzības iesniegšana

(1) Lietas dalībnieks 30 dienu laikā no kasācijas sūdzības noraksta izsūtīšanas dienas var iesniegt Senātam savu pretsūdzību.

(2) Iesniedzot pretsūdzību, jāievēro šā likuma 413.,414., 415., 416., 420. un 421.panta noteikumi.

(3) Ja kasācijas sūdzība atsaukta, pretsūdzību izskata patstāvīgi.