Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par tiesu varu”

Izdarīt likumā “Par tiesu varu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 1./2.nr.; 1994, 1., 13.nr; 1995, 10., 22.nr.; 1996, 3., 13.nr.) šādus grozījumus:

1. 2.pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļu (turpmāk — zemesgrāmatu nodaļas) darbību regulē šis likums un citi likumi, kas nosaka nekustamo īpašumu ierakstīšanu un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.

2. Izslēgt 2.nodaļā vārdu “zvērinātais” (attiecīgā locījumā).

3. Izteikt 31.pantu šādā redakcijā:

“31.pants. Rajona (pilsētas) tiesas sastāvs

(1) Rajona (pilsētas) tiesā civillietas un administratīvās lietas izskata tiesnesis vienpersoniski.

(2) Rajona (pilsētas) tiesā krimināllietas izskata koleģiāli — tiesneša un divu tiesas piesēdētāju sastāvā.

(3) Likumā noteiktajos gadījumos krimināllietas izskata tiesnesis vienpersoniski.”

4. Izslēgt 40.panta otrās daļas 3.punktā vārdu “zvērinātajiem”.

5. Papildināt 5.nodaļu ar 42.¹ pantu šādā redakcijā:

“42.¹ pants. Zemesgrāmatu nodaļas

(1) Zemesgrāmatu pārzināšanai pie apgabaltiesām pastāv zemesgrāmatu nodaļas. Zemesgrāmatu nodaļas ir tiesu iestādes.

(2) Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši zemesgrāmatās ieraksta nekustamos īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem ir rajona (pilsētas) tiesnešiem noteiktais tiesiskais statuss.”

6. Aizstāt 47.panta otrajā daļā vārdus “Par 1923.gada 2.augusta likuma “Par Valsts kontroli” atjaunošanu” ar vārdiem “Par Valsts kontroli”.

7. Izslēgt 51., 52., 54., 56. un 109.pantā vārdu “Republikas”.

8. Izteikt 53.panta tekstu šādā redakcijā:

“Par apgabaltiesas tiesnesi var apstiprināt Latvijas pilsoni, kam ir augstākā juridiskā izglītība un vismaz divus gadus ilgs darba stāžs Saimnieciskās tiesas tiesneša (Valsts arbitrāžas arbitra), rajona (pilsētas) tiesas tiesneša vai zemesgrāmatu nodaļas tiesneša (zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vai viņa vietnieka) amatā vai kam ir ne mazāk kā trīs gadus ilgs kopējais darba stāžs zvērināta advokāta vai augstākās mācību iestādes tieslietu specialitātes pasniedzēja darbā, vai prokurora, kā arī līdz 1994.gada 30.jūnijam — prokurora vietnieka, prokurora palīga vai prokuratūras izmeklētāja amatā.”

9. Izteikt 63.panta otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Tieslietu ministrs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs, saņemot pozitīvu attiecīgās tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, ar kopīgu lēmumu var pagarināt rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesneša atrašanos amatā uz laiku līdz pieciem gadiem.

(3) Augstākās tiesas priekšsēdētājs, saņemot pozitīvu Augstākās tiesas tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas atzinumu, var pagarināt Augstākās tiesas tiesneša atrašanos amatā uz laiku līdz pieciem gadiem.”

10. Izslēgt 65.panta otro daļu.

11. 71.pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim nav mantijas, bet ir zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata zīme, ko piešķir, tiesnesim stājoties amatā.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu.

12. Izteikt 73.pantu šādā redakcijā:

“73.pants. Tiesas un zemesgrāmatu nodaļas zīmogs

Visām tiesām, kā arī zemesgrāmatu nodaļām ir zīmogs ar valsts lielā ģerboņa attēlu un attiecīgās tiesas vai zemesgrāmatu nodaļas nosaukumu.”

13. Izteikt 75.pantu šādā redakcijā:

“75.pants. Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša aizstāšana

Rajona (pilsētas) tiesas tiesneša pagaidu prombūtnes laikā tieslietu ministrs var uzdot šo tiesnesi aizstāt attiecīgās tiesas Goda tiesnesim, administratīvajam tiesnesim vai cita rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim vai tiesas piesēdētājam, kas atbilst šā likuma 52.pantā noteiktajām rajona (pilsētas) tiesas tiesneša kandidātam izvirzītajām prasībām.”

14. 92.pantā:

izteikt otrās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) ievēlē rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas;”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Nekustamo īpašumu reģistrēšanas un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanas prakses aktuālu jautājumu izskatīšanai var sasaukt zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu konferenci.”

15. Izteikt 94.panta 2.punktu šādā redakcijā:

“2) dod atzinumu par rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas, Augstākās tiesas vai zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kandidatūrām;”.

16. Papildināt likumu ar 95.¹ pantu šādā redakcijā:

“95.¹ pants. Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija

(1) Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju ievēlē tiesnešu konference no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu un apgabaltiesu tiesnešu vidus. Vismaz divām trešdaļām no kolēģijas locekļiem jābūt zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem.

(2) Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija izskata šā likuma 94.pantā minētos jautājumus attiecībā uz zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem.”

17. Papildināt 96.panta trešo daļu pēc vārdiem “rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas” ar vārdiem “kā arī zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas”.

18. 98.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “Likumdošanas aktos” ar vārdiem “Normatīvajos aktos”;

papildināt pantu pēc vārdiem “tiesu tiesneši” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “kā arī zemesgrāmatu nodaļu tiesneši” (attiecīgā locījumā).

19. Papildināt III sadaļu ar 15.¹ nodaļu šādā redakcijā:

“15.¹ nodaļa. Zemesgrāmatu nodaļas un zemesgrāmatu nodaļu tiesneši

98.¹ pants. Zemesgrāmatu nodaļu statuss

(1) Zemesgrāmatu nodaļas ietilpst tiesu sistēmā un tiek izveidotas nekustamo īpašumu ierakstīšanai, kā arī ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās.

(2) Zemesgrāmatu nodaļas pārzina apgabaltiesas, bet to organizatorisko vadību veic Tieslietu ministrija.

98.² pants. Zemesgrāmatu nodaļas sastāvs

(1) Zemesgrāmatu nodaļa sastāv no zemesgrāmatu nodaļas tiesnešiem.

(2) Nodaļas priekšnieku un, ja nepieciešams, viņa vietnieku no šīs nodaļas tiesnešu vidus uz pieciem gadiem ieceļ tieslietu ministrs.

(3) Ja nepieciešams, tieslietu ministrs zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi ar viņa piekrišanu uz laiku var pārcelt uz citu zemesgrāmatu nodaļu.

(4) Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks vada un kontrolē nodaļas organizatorisko darbu saskaņā ar tieslietu ministra apstiprināto nolikumu.”

20. Izveidot III A sadaļu, iekļaujot tajā līdzšinējo IV sadaļas 16.nodaļu, un izteikt III A sadaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“III A sadaļa. Tiesu amatpersonas un tiesu sistēmai piederīgas personas ”.

21. Izteikt 16.nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

“16. nodaļa. Tiesu amatpersonas un ierēdņi ”.

22. Izslēgt 106.panta nosaukumā un tekstā vārdu “resora”.

23. Papildināt III A sadaļu ar 16.1 nodaļu šādā redakcijā:

“16.¹ nodaļa. Tiesu sistēmai piederīgas personas

106.¹ pants. Prokurori

(1) Prokurori ir tiesu sistēmai piederīgas amatpersonas, kuras piedalās lietu izskatīšanā tiesā un veic citus pienākumus saskaņā ar likumu.

(2) Prokuroru tiesības un pienākumus tiesā nosaka civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa likumi.

(3) Prokuroru darbību nosaka Prokuratūras likums.

106.² pants. Zvērināti advokāti

(1) Zvērināti advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras sniedz juridisku palīdzību un veic citus pienākumus saskaņā ar likumu. Zvērināti advokāti pastāv pie apgabaltiesām.

(2) Zvērināti advokāti piedalās lietu izskatīšanā kā aizstāvji un pārstāvji. Zvērināta advokāta tiesības ir tikai Latvijas Republikas Zvērinātu advokātu kolēģijas locekļiem. Zvērinātu advokātu tiesības un pienākumus tiesā nosaka civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa likumi.

(3) Ārvalsts advokāts var būt aizstāvis un pārstāvis lietu izskatīšanā tikai starptautiskajos līgumos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(4) Likumā noteiktajos gadījumos advokāta tiesības un pienākumi ir arī zvērināta advokāta palīgam.

(5) Zvērinātu advokātu darbību nosaka Advokatūras likums.

(6) Citām personām, kuras uz pilnvaras pamata pārstāv tiesā personas, nav zvērināta advokāta tiesību un pienākumu.

106.³ pants. Zvērināti notāri

(1) Zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda tām likumā noteiktos pienākumus. Amata darbībā zvērināti notāri ir pielīdzināti valsts amatpersonām.

(2) Likumā noteiktajos gadījumos zvērināta notāra tiesības un pienākumi ir arī zvērināta notāra palīgam.

(3) Zvērinātu notāru darbību nosaka Notariāta likums.”

24. 107.pantā:

papildināt panta nosaukumu pēc vārda “tiesu” ar vārdiem “un zemesgrāmatu nodaļu”;

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Apgabaltiesu, rajonu (pilsētu) tiesu un zemesgrāmatu nodaļu organizatorisko vadību likumos noteiktajos ietvaros realizē Tieslietu ministrija.”;

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Tieslietu ministrija veic šā panta otrajā daļā norādītās funkcijas arī attiecībā uz zemesgrāmatu nodaļām.”

25. 108.pantā:

papildināt 1.punktu pēc skaitļa un vārdiem “84.panta pirmajā daļā” ar skaitli un vārdiem “98.² panta otrajā — ceturtajā daļā”;

izteikt 3.punktu šādā redakcijā:

“3) pieprasa no rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām vai zemesgrāmatu nodaļām nepieciešamās ziņas un no to amatpersonām — paskaidrojumus;”;

aizstāt 4.punktā vārdus “rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu” ar vārdiem “rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu”.

26. Izslēgt 113. un 114.pantu.

27.Izslēgt V sadaļas nosaukumā un 125.panta nosaukumā vārdus “un tiesu resora amatpersonu”.

28. Izteikt 117.panta otro daļu šādā redakcijā:

“(2) 20 procentus no valsts nodevas par lietu izskatīšanu tiesās un naudas sodiem, ko uzliek tiesa, ieskaita valsts pamatbudžetā Tieslietu ministrijas pašu ieņēmumos un izmanto tiesu sistēmas darbības attīstīšanai un veicināšanai. Līdzekļu izlietošanas kārtību nosaka tieslietu ministra apstiprināts nolikums.”

29. Papildināt likumu ar 120.¹ pantu šādā redakcijā:

“120.¹ pants. Piemaksas pie zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu amatalgas

Piemaksu pie amatalgas zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem par kvalifikācijas klasi, par tiesneša pārcelšanu (amatu savienošanas gadījumā), par palielinātu darba apjomu, kā arī citos gadījumos nosaka tieslietu ministra apstiprināts nolikums. Piemaksa nedrīkst būt lielāka par tiesneša amatalgu.”

30. Pielikumā “Latvijas Republikas apgabaltiesu darbības teritorija”:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2. LATGALES APGABALTIESA (atrodas Rēzeknē):

1) Balvu rajons,

2) Daugavpils pilsēta,

3) Daugavpils rajons,

4) Krāslavas rajons,

5) Ludzas rajons,

6) Preiļu rajons,

7) Rēzeknes pilsēta,

8) Rēzeknes rajons.”;

izteikt 5.punktu šādā redakcijā:

“5. ZEMGALES APGABALTIESA (atrodas Jelgavā):

1) Aizkraukles rajons,

2) Bauskas rajons,

3) Dobeles rajons,

4) Jelgavas pilsēta,

5) Jelgavas rajons,

6) Jēkabpils rajons,

7) Tukuma rajons.”

Pārejas noteikumi

1. Līdz Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas izveidošanai likuma “Par tiesu varu” 94.pantā noteiktās funkcijas attiecībā uz zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem pilda Rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu kvalifikācijas kolēģija.

2. Ministru kabinets triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz likumprojektu par grozījumiem Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, lai saskaņotu Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu ar šo likumu.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 29.janvārī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 13.februārī