Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mēs visi Baltijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.02.1997., Nr. 46/47 (761/762) https://vestnesis.lv/ta/id/42192

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Nozaru informācija

Vēl šajā numurā

13.02.1997., Nr. 46/47 (761/762)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

MĒS VISI BALTIJĀ

Igaunijas Republikā

Par valdības aktivitātēm

Aizvadītajā nedēļā darba vizītē uz Turciju devās Igaunijas parlamenta delegācija. Tās sastāvā ir parlamenta priekšsēdētājs Tomass Savi, Reformu partijas priekšsēdētājs Sīms Kallass, Centra partijas priekšsēdētājs Edgars Savisārs, Koalīcijas partijas parlamenta frakcijas vadītājs Marts Sīmans un Lauku savienības priekšsēdētājs Arvo Svendi. Politiķu aprindās radās aizdomas, ka Turcijā lielāko politisko partiju vadītāji pārrunājuši jaunas valdības koalīcijas veidošanas iespējas.

Tomēr pēc šīs darba vizītes Marts Sīmans intervijā avīzei “Postimees” noraidīja minējumus par jaunas valdības koalīcijas veidošanas nolūkiem.

Pirmdien, 10. februārī, Igaunijas parlaments balsoja par neuzticību premjeram Tītam Vehi: par nobalsoja 45, pret — 46, bet četri atturējās...

Par Igaunijas valsts bankas problēmām

Igaunijas premjerministrs Tīts Vehi Igaunijas bankas un Šveices finansu firmas “Paradiso SAL” 1993. gada veikalniecisko darījumu, pēc kura Ziemeļigaunijas bankai radās 10 miljonu dolāru zaudējumi, raksturojis šādi: noslēgtais līgums sastāv no trim punktiem — pārskaitiet mums 10 miljonus dolāru, par to nevienam nestāstiet, vēlāk pēc slepenā darījuma sadaliet peļņu.

Tā kā Igaunijas bankai nav tiesību šādu finansu darījumu veikt, no Igaunijas puses par darījumu partneri kļuva Ziemeļigaunijas banka. Pēc T. Vehi vārdiem, juristiem jānoskaidro, kādēļ Igaunijas banka šādā pasākumā ielaidusies.

Toreizējais Igaunijas bankas prezidents, tagad Reformu partijas priekšsēdētājs Sīms Kallass apstiprināja, ka ar darījumu bija saistīta banka, kas naudu pārskaitīja, tātad Ziemeļigaunijas banka, piebilstot, ka viņš šeit “neredzot nekā nelikumīga”. Darījumu ir parakstījis Igaunijas bankas padomnieks Urmass Kaju, kas joprojām strādā bankā.

Pēc T. Vehi vārdiem, 1993. gadā Ziemeļigaunijas banka bijusi tik nabadzīga, ka nevarējusi pārskaitīt naudu uz citu valsti.

Šis darījums kļuva zināms atklātībā tikai pagājušā gada nogalē, kad Ziemeļigaunijas banka apvienojās ar Kooperatīvo banku. Šī lieta tiek saistīta arī ar pērnā gada janvārī noslepkavoto Ziemeļigaunijas bankas nodaļas vadītāju Āri Tomsonu.

Kā iztiecies Sīms Kallass, “ejam no skandāla uz skandālu”. Pozīcijai ir izdevīgi, lai mazinātu Tallinas pilsētas domes dzīvokļu pārdošanas skandālu ar opozīcijas (Reformu partijas) banku skandālu. Ir ierosināta civilprasība, un ir cerība, ka jautājums par 10 miljoniem tiks atrisināts. Pašreizējais Igaunijas bankas prezidents Vahurs Krafts šo jautājumu uztver kā grēkāža meklēšanu laikā, kad nav pabeigta valsts kontrole Igaunijas bankā un tās akts vēl nav iesniegts parlamentā. Pašreizējie grēkāži rādās “trīs – K”, klāt pievienojot vēl ceturto K, nevis kirik (baznīca), kærts (krogs) un kook (virtuve), bet gan Kallass, Kaju, Kitss un Krafts. Igaunijas bankas prezidents Vahurs Krafts jautā — kāds gan ir šis grēkāža meklēšanas motīvs?

Par Tartu miera līgumu peripētijām

Tartu miera līguma 77. gadadienā, 2. februārī, notika mītiņi gan Tartu, gan Tallinā. Mītiņotāji kritizēja valdību un Valsts prezidentu par to, ka jaunajā robežlīgumā ar Krieviju nav iekļauti Tartu miera līguma nosacījumi. Runātāji uzsvēra arī nepieciešamību veicināt patriotisko audzināšanu skolās.

Tartu un Tallinā notika arī konferences par Tartu miera līguma vēsturisko nozīmi, kurās runāja gan parlamenta deputāti, gan vēsturnieki, piemēram, Tunne Kelams, Helmuts Pīrimē, Marts Lārs.

Tunne Kelams uzsvēra, ka Tartu miera līguma pamatā ir fakts, ka visa Igaunijas tauta spēja apvienoties, lai iegūtu neatkarību. Miera līguma noslēgšana vienoja gan labējos spēkus, gan kreisos vienam mērķim — Igaunijas neatkarības nodrošināšanai.

Par vislielāko labvēlību — sporta attīstībai

Pēdējos gados valsts ir atvēlējusi lielus līdzekļus augstu rezultātu sasniegšanai sportā — apmēram trešdaļu no sportam piešķirtajiem līdzekļiem, bet tiek piešķirti budžeta līdzekļi arī jaunatnes un veselības sportam, starptautiskām sacīkstēm augstākajā līmenī un dalības maksām starptautiskās sporta organizācijās.

Šogad piešķirti šādi līdzekļi: vieglatlētikai — 3,275 miljoni kronu, basketbolam — 2,025, slēpošanai — 1,919, volejbolam — 1,684, peldēšanai — 1,579, cīņai — 1,440, paukošanai — 1,311, burāšanai — 1,194, velosportam — 1,173 un džudo — 1,058 miljoni kronu. Tālāk seko airēšana — 987 000, biatlons — 785 000, šaušana — 768 000, vingrošana — 632 000, smaiļošana — 597 000, zemūdens sports — 580 000, orientēšanās sports — 579 000, galda teniss — 563 000, rokasbumba — 561 000 kronu.

No sporta organizācijām “Kalev” saņēmis 860 000 kronu, Igaunijas sporta centrālā savienība — 650 000, Igaunijas Olimpiskā komiteja — 495 000, lauku sporta savienība “Jeud” — 470 000, Igaunijas veselības sporta apvienība — 313 000 kronu. Nozīmīgām starptautiskām sacensībām no budžeta piešķirti 1,5 miljoni kronu (iepriekš 300 000) — vieglatlētikai, slēpošanai, paukošanai, rokasbumbai, basketbolam, burāšanai, volejbolam, motosportam, hokejam un šaham.

Divi miljoni kronu iedalīts valsts nozīmes sporta bāzēm, piemēram, “Kalev” slēgtajam peldbaseinam, Pērnavas airēšanas centram, trim stadioniem un vairāku sporta veidu treniņzālēm.

Investīcijas no budžeta ir paredzētas Tehvandi Olimpiskajam centram — 1,7 miljoni kronu, un Pilvas sporta nama jumta remontam — 700 000 kronu.

Par valsts ierēdņiem — tikai Igaunijas pilsoņi

Kopš šā gada februāra valsts ierēdņa amatā var strādāt tikai Igaunijas pilsoņi. Izņēmuma gadījumā darbu var turpināt tie policijas, nodokļu un glābšanas dienestu darbinieki, kas ir iesnieguši lūgumu, lai iegūtu pilsonību. Šie nepilsoņi var strādāt vēl trīs gadus. Izpilddarbu veicēji, kas arī ir iesnieguši iesniegumu par uzņemšanu pilsonībā, var turpināt darbu piecus gadus.

Visvairāk šis likums skars Austrumvirumā ( Ida – Virumaa ) novada iedzīvotājus, kur vairākums ir nepilsoņi. Nepilsoņus valsts ierēdņu darbā nepieņem jau ilgāk nekā gadu.

Laikrakstā “Postimees” ziņots, ka Austrumvirumā policijas prefektūrā ir atbrīvoti no darba deviņi policisti, bet Narvas un Austrumvirumā policijas prefektūrā pavisam strādā 192 nepilsoņi. Daļai no viņiem ir atļauts strādāt līdz 1999. gada 1. janvārim, bet, ja līdz tam viņi neiegūs pilsonību, arī viņus atbrīvos no darba.

Zemnieku partijas vadībā — atkal Arnolds Rītels

Zemnieku partijas 4. kongresā, kura 128 delegāti pārstāvēja 795 partijas biedrus no 15 apriņķiem, 70 pagastiem, kā arī no Tartu un Tallinas, par partijas priekšsēdētāju no jauna ievēlēja Arnoldu Rītelu, bet par ģenerālsekretāru Andresu Variku. Kongresa viesu vidū bija arī Igaunijas premjers Tīts Vehi un zemkopības ministrs Ilmārs Mendmetss.

Par sena meteorīta krāteri Baltijas jūrā

Baltijas jūrā starp Osmusa (Osmussaar) un Pakri salu ģeologi ir atklājuši Igaunijā lielāko meteorīta krāteri. Pēc Igaunijas ģeoloģijas centra ģeologa Kalles Sūrojas (Kalle Suuroja) vārdiem, krāteris ir aptuveni 475 miljonus gadu vecs, tā diametrs ir 7 kilometri. Meteorītu krāteru biežuma ziņā, rēķinot uz vienu kvadrātkilometru, Igaunija ir pirmajā vietā pasaulē.

Par ļaundariem mākslas vērtību iegūšanā

Igaunijā uzsākta tiesas prāva pret 28 gadus veco Andresu Vaheru, 29 gadus veco Heiti Tomingu un 26 gadus veco Janošu Grīntālu, kuri dažādos laikos 1994.—1995.gadā no Igaunijas Mākslas muzeja nozaga 143 grafikas lapas 3791500 kronu vērtībā, Amanda Ādamsona koka skulptūru “ Memento mori” 170000 kronu vērtībā un sešus krēslus. Zādzības laikā Tomings strādāja par muzeja sargu, Vahers muzejā esošajā restorāna par bārmeni, bet Grīntāls bija Vahera bērnības draugs.

Muzejs ir atguvis kokskulptūru un piecus krēslus, bet no grafikas lapām nevienu. To vidū Rietumeiropas un Igaunijas grafikas meistaru klasika. Tie tikuši pārdoti tirgū tikai par 5500 kronām un 130 gramiem zelta.

Lietuvas Republikā

Par Lietuvas neatkarības gadskārtu

Klāt jau 16. februāris — Lietuvas Republikas neatkarības pasludināšanas 79. gadskārta. Varam būt gandarīti, ka šie brāļu tautas svētki pienācīgi tiks atzīmēti arī Latvijā, turklāt ne tikai galvaspilsētā vien, bet arī tajos apvidos, kur mūsu valstī dzīvo lietuvieši.

Daudzi Latvijā dzīvojošie lietuvieši un lietuviešiem labvēlīgie latvieši šajās dienās saņēmuši ielūgumus, kas vēstī par zīmīgām norisēm 15. un 16. februārī.

Tie vēstī, ka Lietuvas Republikas vēstniecība Latvijā un Latvijas Lietuviešu biedrības padome sestdien, 15. februārī, aicina uz svēto misi Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā, pēc tam būs ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa, bet norišu izskaņā VEF Kultūras pilī būs plaša kultūras programma, kur koncertu sniegs Vītauta Dižā Kauņas universitātes folkloras ansamblis un Rīgas Lietuviešu biedrības deju kolektīvs “Bijūnas” (“Peonija”).

Lietuvas Republikas atdzimšanas 79. gadskārtai būs veltīts arī koncerts svētdien, 16. februārī, Sv. Pētera baznīcā. Tam programmu sagatavojis ērģelnieks arhitekts Andrejs Holcmanis, kas spēlēs Mikaloja Konstantina Čurļoņa (1875—1911) prelūdijas. Viņa sniegumam pievienosies Latvijas Universitātes kamerorķestris Gunta Kļaviņa vadībā. Mūziķi atskaņos G. F. Hendeļa, Dž. Tartīni, Jāzepa Mediņa un Mikaloja Konstantina Čurļoņa skaņdarbus.

Par Lietuvas un Zviedrijas attiecībām

Aizvadītajā pirmdienā Zviedrijas valdības rezidencē parakstīja divus starpvalstu līgumus — līgumu par trešās valsts pilsoņu atpakaļuzņemšanu un bezvīzu režīma noteikšanu starp Lietuvu un Zviedriju.

Vīzu režīmu atcelšana ir uzskatāms rezultāts Lietuvas un Zviedrijas attiecību noregulēšanai, lai, ratificējot bēgļu līgumu atbilstoši Ženēvas konvencijas prasībām, liktu pamatu līgumam par bezvīzu režīma ieviešanu starp Lietuvu un Zviedriju.

Šo līgumu parakstījuši Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Albīns Janausks un Zviedrijas valsts sekretāre Gunbrida Andersone Lietuvas premjerministra Ģedimina Vagnora vizītes laikā Zviedrijā.

Par preču apgrozījuma palielināšanos

Pēc Statistikas departamenta ziņām, preču apgrozījums Lietuvā 1996.gadā pieaudzis par 6,4%. Kopējais preču apgrozījums mazumtirdzniecībā pērn bija 11,95 miljardi litu, no tiem 1,12 miljardi decembrī (91% no šīs summas veido apgrozījums privātos veikalos un tirdzniecības vietās un tikai 9% — valsts un patērētāju uzņēmumu veikalos).

Par investīciju apturēšanu

Kapitālieguldījumus Lietuvā apturējis viens no lielākajiem ārvalstu investoriem — Vācijas koncerns “Siemens”. Šis koncerns līdz šim te ieguldījis aptuveni 40 miljonus litu.

Tomēr 1993. gadā Klaipēdā izveidotā meitas firma “Baltijos automobilius technika” šajā laikā nelīdzsvarotas saimnieciskās darbības dēļ zaudējusi 25 miljonus litu. “Siemens” neapmierina Lietuvas muita, vīzu režīms, ārvalstnieku iespējas dabūt darbu un citas problēmas.

Tagad, ja netiks izkārtotas ražotņu fineses, “Siemens” grasās tuvākajā laikā slēgt savus uzņēmumus Klaipēdā, lai tos varētu pārcelt uz Čehiju un Slovakiju.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”

par Igauniju — Katrīna Ducmane

par Lietuvu — Mintauts Ģeibāks

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!