Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas valdību vadītāju rezolūcija par transporta tranzītsistēmas uzlabošanu
Mēs, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību vadītāji, tikāmies 1997. gada 6. februārī Tallinā Baltijas Ministru padomes ietvaros un apspriedām jautājumus, kas saistīti ar transporta tranzītapstākļu uzlabošanu Baltijas valstīs.
Mēs vienojāmies, ka transporta tranzīts ir viena no prioritātēm mūsu valstu ekonomiskajā sadarbībā.
Mēs nolēmām, ka, lai ievērojami uzlabotu transporta tranzītapstākļus, ir nepieciešams:
1. Izveidot kopēju Baltijas tranzīttelpu;
Mēs vienojāmies izveidot kopēju Baltijas tranzīttelpu ar mērķi pēc iespējas ātrāk pievienoties Eiropas ekonomiskās telpas kopējai tranzīta procedūrai.
Lai to panāktu, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai jāpanāk trīspusēja vienošanās par tranzītkravām un jānoved līdz galam iekšējie pasākumi, kas nepieciešami, lai pievienotos kopējai tranzīta procedūrai pēc iespējas ātrāk.
Līdz 1997. gada 1. jūlijam Baltijas Ministru padomes finansu komitejai jāizstrādā kopējās trīspušu kravu tranzīta garantijas sistēmas principi. Līdz šim termiņam Baltijas valstīm ir jāsaskaņo arī savas tranzītsistēmas.
Baltijas Ministru padomes muitas komitejai kopīgi ar transporta un finansu komitejām līdz 1997. gada 1. jūlijam jāizstrādā trīspušu tranzītlīguma projekts.
2. Izveidot kopējus robežas un muitas kontrolpunktus uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas robežām;
Muitas un robežapsardzes institūcijas ir atbildīgas par robežkontroles shēmu izstrādi, paredzot visu pušu muitas, robežapsardzes un citu atbilstošo dienestu kopīgu darbību kontroles nodrošināšanā.
Baltijas Ministru padomes muitas un robežapsardzes komitejas ir atbildīgas par nepieciešamo starpdepartamentu konsultāciju kopīgās robežšķērsošanas procedūras jautājumos pabeigšanu līdz 1997. gada 1. maijam.
3. Ieviest Latvijā un Lietuvā starptautisko zaļo karti;
Šajā sakarā Latvija un Lietuva paziņo par gatavību paātrināt iekšējos pārkārtojumus, kas nepieciešami, lai ieviestu starptautisko zaļo karti savās valstīs.
Mēs vienojāmies, ka līdz brīdim, kad Latvija un Lietuva pievienosies konvencijai par zaļo karti, to teritorijā citu Baltijas valstu transportlīdzekļi nebūs obligātās iekšējās apdrošināšanas subjekti.
4. Izstrādāt līgumu par Baltijas robežšķērsošanas uzraudzības institūcijas izveidi;
Latvija, Lietuva un Igaunija iesaistīsies sarunās par Baltijas robežšķērsošanas uzraudzības institūcijas līgumu līdz 1997. gada beigām.
Andris Šķēle, | Tīts Vehi, | Ģedimins Vagnoris, |
Latvijas Republikas | Igaunijas Republikas | Lietuvas Republikas |
Ministru prezidents | premjerministrs | premjerministrs |
Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Igaunijas Republikas valdību vadītāju rezolūcija par Baltijas muitas savienību
Mēs, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību vadītāji, tikāmies 1997. gada 6. februārī Tallinā Baltijas Ministru padomes ietvaros un apspriedām jautājumus, kas saistīti ar Baltijas muitas savienības izveidi.
Mēs vienojāmies, ka Baltijas muitas savienības izveidei jānorit paralēli ar mūsu integrēšanos Eiropas Savienībā, it īpaši tas attiecas uz ES iekšējā tirgus likumdošanas ieviešanu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Mēs esam vienojušies, ka Latvija, Lietuva un Igaunija centīsies darīt visu nepieciešamo, lai sekmīgi iekļautos Baltijas muitas savienībā. Būtiska ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņemšana Pasaules tirdzniecības organizācijā.
Mēs nolēmām, ka muitas savienības izveidei jānorit pakāpeniski, un pirmie soļi šajā procesā būtu šādi:
1. Pilnīga Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līguma par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm ieviešana;
Mēs ar lielu gandarījumu atzīmējam, ka Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgums par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm ir stājies spēkā kopš 1997. gada 1. janvāra, radot Baltijas brīvā tirgus telpu visām precēm.
Mēs arī paziņojam par mūsu gatavību iespējami ātri ieviest jaunos preču izcelsmes noteikumus, kuri veidoti uz atbilstošo Eiropas līgumu ar ES par tirdzniecību starp Baltijas valstīm bāzes, kas iznākumā Baltijas valstīm dos iespēju piedalīties Paneiropas preču izcelsmes apritē.
2. Līgumu noslēgšana par netarifu barjeru atcelšanu Baltijas iekšējā tirgū;
Mēs nolēmām, ka Baltijas Ministru padomes tirdzniecības komiteja ir atbildīga par sarunu uzsākšanu iespējami īsākā laikā. Līgumu nosacījumiem jābūt saskaņotiem ar attiecīgajām Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumu prasībām.
Esam vienojušies, ka līgumiem jābūt parakstītiem līdz 1997. gada beigām.
3. Pakalpojumu sniegšanas ierobežojumu atcelšanas iespēju apsvēršana;
Baltijas Ministru padomes tirdzniecības komiteja kopīgi ar finansu komiteju ir atbildīgas par trīspušu ekspertu grupas izveidi, lai izpētītu iespējas pakalpojumu sniegšanas ierobežojumu atcelšanai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Ekspertu grupas ziņojums jāiesniedz Baltijas Ministru padomei līdz 1997. gada 1. augustam.
Andris Šķēle, | Tīts Vehi, | Ģedimins Vagnoris, |
Latvijas Republikas | Igaunijas Republikas | Lietuvas Republikas |
Ministru prezidents | premjerministrs | premjerministrs |
“Latvijas Vēstneša” (Juris Afremovičs)
tulkojums no angļu val.