informācija

Pie Valsts prezidenta — Latvijas vēstnieks ASV

Vakar, 12. februārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar LR ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku ASV Ojāru Kalniņu.

Vēstnieks nodeva prezidentam sveicienus no ASV prezidenta Bila Klintona, ar kuru O.Kalniņš ticies prezidenta inaugurācijas svinībās. Kā informēja vēstnieks, pašlaik B.Klintona reitinga procents valstī ir 61. Tik augsts sabiedrības atbalsta rādītājs ASV pēdējoreiz konstatēts prezidenta Ronalda Reigana laikā. Vēstnieks pastāstīja, ka šajā prezidentūras laikā B. Klintons lielu nozīmi pievērsīšot ārpolitikai un īpaši Eiropas drošības modeļa izveidošanai. Šāds secinājums izrietot no B.Klintona inaugurācijas runas.

G. Ulmanis un O.Kalniņš apsprieda vairākus jautājumus, kas skar NATO atvēršanu jaunām dalībvalstīm un ASV ārpolitiskās aktivitātes Eiropas drošības nostiprināšanā. Abas puses īpaši uzsvēra, ka būtiska nozīme būs Baltijas rīcības plāna izstrādei un iespējamajai Baltijas valstu un ASV hartas noslēgšanai.

Sarunas noslēgumā prezidents un vēstnieks pārrunāja augustā ASV paredzēto CEELI balvas pasniegšanas G.Ulmanim norisi.

Amerikas Juristu apvienības ( American Bar Association, ABA ) Viduseiropas un Austrumeiropas tieslietu iniciatīvas ( Central and East European Law Iniciative, CEELI ) valde un konsultatīvā padome šā gada 20. janvārī nominējusi Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani CEELI balvas saņemšanai 1997. gadā. Balva tiek piešķirta par ievērojamu ieguldījumu tiesiskas valsts attīstībā.

“Jūsu darbība, palīdzot reformu virzībai Latvijā aizvadītajos trīsarpus jūsu prezidentūras gados, nav palikusi bez ievērības. It īpaši jūsu interese par minoritāšu tiesību jautājumiem. Savā darbībā jūs esat konsekventi ievērojis konstitucionālos principus. Ievērojamo demokrātijas precedentu, ko jūs esat iedibinājis Latvijā, baudīs arī nākamās paaudzes,” teikts CEELI valdes priekšsēdētāja Homēra E.Moijera, juniora, vēstulē G.Ulmanim.

Valsts prezidenta preses dienests

Iepazīšanās vizītē — Čehijas Republikas bruņoto spēku komandieris

Preses konferencē

Turpinājums no 1.lpp.

Vēl varu piebilst, ka man bija īsa iespēja arī apskatīt jūsu galvaspilsētu. Rīga ir skaista pilsēta ar īpatnēju garu, un tādu pasaulē nav daudz.

Preses konferences turpinājumā NBS komandieris Juris Dalbiņš sacīja: — Šī patiešām bija ļoti veiksmīga un ražīga vizīte. Ģenerālleitnants Nekvasils jau nosauca jomas, kurās mēs domājam sadarboties. Varu piebilst, ka mēs pārrunājām iespējas, ka čehu militārie speciālisti varētu lasīt lekciju kursus Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā, veiktu virsnieku un zemāka ranga komandieru abpusējo apmācību (īpaši čehu dāvinātās artilērijas apkalpošanas jomā). Vēl viens būtisks jautājums, kas ļoti interesē abas puses, tika pārrunāts šīs vizītes laikā — tā ir gaisa telpas kontroles sistēma un reģionālās gaisa telpas kontroles sistēmas izveide. Čehija jau ir tādas sistēmas dalībniece savā reģionā, tā ražo augstas klases tehniku, lidmašīnas ieskaitot, un var mums palīdzēt šādu sistēmu izveidot. Es te domāju arī čehu militāro speciālistu palīdzību šajā jomā. Šī problēma ir ļoti aktuāla, jo Baltijas valstu premjerministri ir nolēmuši līdz šā gada 10.aprīlim atrisināt jautājumu par šī reģionālās gaisa telpas kontroles centra atrašanās vietu. Tātad šī jautājuma izpētē un risināšanā mēs turpināsim strādāt kopā ar Čehijas pusi.

Protams, pārrunājām arī jautājumus par abu valstu iespējām tuvoties Latvijas un Čehijas kopīgajam mērķim, proti, integrēties NATO struktūrās. Abas puses vienojās, ka ir jādara viss iespējamais, lai nostiprinātu savu valstu drošību un izveidotu tādus bruņotos spēkus, kas spēj aizstāvēt abu valstu intereses. Tad arī NATO varētu par mums interesēties un varbūt, kaut vai attālākā nākotnē, būtu iespējama integrācija NATO. Šajā sakarībā būtiski ir tas, ka gan Latvija, gan Čehija jau piedalās programmā “Partnerattiecības mieram”. Arī tā ir virzība uz integrāciju NATO.

Preses konferences turpinājumā, atbildot uz žurnālistu jautājumiem (ņemot vērā, ka Saeima trešajā lasījumā pieņēma likumprojektu par obligāto valsts dienestu), ģenerālleitnants J.Nekvasils pastāstīja par stāvokli Čehijā šajā jomā.

Proti: Čehijā ir obligātais militārais dienests. Tam ir pakļauti vīrieši vecumā no 19 līdz 30 gadiem. Jau no 18 gadu vecuma jaunieši saņem pavēstes ar uzaicinājumu ierasties speciālās iesaukumu komisijās, kas novērtē viņu derīgumu dienestam. Tomēr, lai šo komisiju lēmumi būtu objektīvi, tās atrodas nevis armijas, bet valsts rajonu pašvaldību pakļautībā. Obligātā karadienesta ilgums Čehijā ir viens gads. Karavīru apmācība sadalīta vairākos posmos. Pēc obligātā dienesta atvaļinātie karavīri tiek ieskaitīti rezervē vai, ja vēlas, var palikt virsdienestā un turpināt militāro izglītību. Tomēr Čehijas bruņoto spēku komandieris atzīmēja, ka valstī paralēli obligātajam militārajam dienestam pastāv alternatīvais civilais dienests. Tie jaunieši, kas dibinātu motīvu (piemēram, reliģiskās pārliecības dēļ) nevēlas dienēt armijā, kalpo civilajā dienestā. Šis dienests ir pakļauts Sociālo lietu ministrijai. Civilajā dienestā nodarbinātie strādā galvenokārt slimnīcās un citās sociālās un veselības aizsardzības iestādēs. Jāpiemin, ka alternatīvā dienesta ilgums ir 18 mēneši — tātad krietni garāks nekā militārais dienests. No visiem iesaukumam pakļautajiem jauniešiem apmēram 55 procenti iestājas obligātajā militārajā dienestā. 10 procenti jauniešu izvēlas alternatīvo civilo dienestu. Tomēr daudz jauniešu armijā tā arī netiek iesaukti sliktā veselības stāvokļa dēļ.

Savukārt augstāko militāro izglītību Čehijā var iegūt trīs karaskolās. Brno Kara akadēmija sagatavo militāros tehniskos speciālistus visām karaspēka daļām. Sauszemes spēku (kā zināms, Čehijai nav kara flotes) un gaisa spēku speciālisti tiek sagatavoti Viškovas Kara augstskolā. Čehijā ir arī Militārā medicīnas akadēmija. Turklāt pagājušā gada rudenī Viškovā tika izveidota karaskola (tā gan nesniedz augstāko militāro izglītību), kurā tiek sagatavoti vadu un nodaļu komandieri, tātad zemāka ranga armijas komandējošais sastāvs. Arī Čehijā aktuāls ir iepriekšminētā sastāva deficīts. Īpaši vajadzīgi šādi speciālisti ir, piedaloties programmā “Partnerattiecības mieram”.

Savukārt Latvijas NBS komandieris J.Dalbiņš atzīmēja, ka vairāki pārstāvji no Latvijas jau mācās Čehijas karaskolās. Latvijas NBS interesē iespējas mūsu valsts pārstāvjiem iegūt militāro izglītību gan Viškovas vada komandieru karaskolā, gan kara augstskolās. Piemēram, apgūstot aviācijas un sapieru specialitātes.

Preses konferences noslēgumā Čehijas bruņoto spēku komandieris J.Nekvasils piebilda, ka šai valstī armija ir pakļauta stingrai civilai kontrolei. Attiecīgos militāros plānus gan izstrādā armijas struktūras. Tomēr tos izskata un apstiprina Čehijas parlaments un valdība.

Viesturs Avots,

LV nozares redaktors

Preses konferencē — ārlietu ministrs

Par darba vizīti Polijā

“Polija augstu vērtē attiecības ar Latviju,” tā vakar preses konferencē, izvērtējot savu divu dienu darba vizīti Polijā, teica Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Poliju viņš apmeklējis kā Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) priekšsēdētājs un, protams, arī kā Latvijas ārlietu ministrs. V.Birkava uzmanības centrā bijuši Baltijas jūras reģiona valstu sadarbības koordinācijas projekti un divpusējo attiecību uzlabošana. V.Birkavs uzsvēra, ka ļoti saturīga bijusi viņa tikšanās ar Polijas prezidentu Aleksandru Kvasņevski. Tajā akcentēta mūsu valstu divpusējā dialoga intensitāte un nolemts turpināt vizīšu apmaiņu. Jau iecerēta Latvijas Valsts prezidenta vizīte Polijā. Apspriesta vienotas ekonomiskās telpas jeb makroekonomiskās vienotības perspektīva Baltijas jūras valstu reģionā. Pārrunāti arī Eiropas Komisijas Baltijas jūras reģiona iniciatīvu īstenošanas ceļi, kā arī BJVP valstu premjerministru sammita sagatavošana šāgada septembrī.

Runājot par Latvijas un Polijas divpusējām attiecībām, Valdis Birkavs akcentēja faktu, ka ir pabeigts abu valstu brīvās tirdzniecības līgums. Tas tiks parakstīts mūsu Valsts prezidenta vizītes laikā Polijā. Valdis Birkavs uzsvēra, ka no valsts kontinuitātes viedokļa ir ļoti svarīgs vizītes laikā parakstītais dokuments par pirmskara līgumu spēkā esamību. No 16 pirmskara līgumiem 14 līgumiem tika “pavilkta svītra”, taču divi Latvijas–Polijas līgumi joprojām ir spēkā. Tie ir līgums par ekonomisko sadarbību un kuģniecību un līgums par sociālajiem jautājumiem. Šie līgumi saskaņā ar vienošanos būs spēkā līdz jauna līguma pieņemšanai attiecīgajā jomā.

Ļoti detalizēti tikuši pārrunāti NATO un Eiropas Savienības paplašināšanas aspekti. Tikpat detalizēti pārrunātas arī abu valstu attiecības ar Baltkrieviju, Ukrainu un Krieviju. Noskaidrojies, ka Latvijas un Polijas pozīcijas attiecībā pret situāciju Baltkrievijā ir vienādas. Nolemts arī turpināt abu valstu ārlietu ministriju konsultācijas visos līmeņos, lai saskaņotu pozīcijas. “Šis gads ir ārkārtīgi svarīgs Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās sakarā , un mūsu pozīcijas šajā jomā ir vienādas,” uzsvēra Valdis Birkavs. Pārrunāti justīcijas un iekšlietu institūciju kontakti, orientējoties uz sadarbību noziedzības apkarošanas jomā.

Valdis Birkavs Polijā ticies arī ar visiem Baltijas jūras valstu padomes valstu un Eiropas Savienības valstu vēstniekiem, piedaloties arī Polijas ārlietu ministram Dariušam Rosati. Darba brokastīs detalizēti pārrunāti visi sadarbības projekti un Latvijas prioritātes Baltijas jūras valstu padomē.

Par Krievijas brīdinājumu Baltijas valstīm

“Es neredzu pamatu NATO paplašināšanas apspriešanas procesā mainīt Latvijas pozīciju,” vakar teica ārlietu ministrs Valdis Birkavs, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par Krievijas nupat (11. februārī) izteikto brīdinājumu Baltijas valstīm NATO paplašināšanas sakarā.

“Manuprāt, tādu Krievijas pozīciju varēja gaidīt. Kaut gan mēs , protams, būtu vēlējušies, lai šī pozīcija ir savādāka,” teica ārlietu ministrs. “Domāju, ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu stratēģiskais mērķis nemainīsies. Mēs vienmēr esam pasvītrojuši, ka NATO paplašināšanās mums ir svarīga no stabilitātes zonas paplašināšanas viedokļa. Arī Krievija vienmēr, toskait 1994. gadā Budapeštā un 1996. gadā Lisabonā, ir uzsvērusi, ka atzīst citu valstu tiesības brīvi izvēlēties vai mainīt savus līgumus drošības jomā, ieskaitot dalību aizsardzības savienībās. Krievija pauž savu pozīciju. Tas, ka šī pozīcija paliek stingrāka, atbilst mūsu prognozēm, jo tuvāk nāk NATO paplašināšana, jo varam sagaidīt stiprākus vārdus, izteicienus un arī citus soļus no Krievijas. Bet mūsu vēlme nostiprināt savu drošību nav orientēta pret Krieviju. Būtu, protams, labi redzēt arī pašu šo dokumentu par Krievijas stratēģiju vai ilgtermiņa plāniem Baltijas reģionā, pagaidām tikai dzirdam to nosauktu.

Ārlietu ministrs piebilda, ka viņam paredzēta tikšanās ar Krievijas vēstnieku Latvijā un tās laikā viņš uzdošot arī jautājumu par attiecīgo dokumentu. Vēl Valdis Birkavs teica, ka Krievijas vēlme sasaistīt politiskus, ekonomiskus un cilvēka tiesību un pilsonības jautājumus jau sen bijusi zināma,— šī principa atkārtojums Krievijas jaunajā paziņojumā tādēļ neesot nekas jauns. Ārlietu ministrs arī izteica cerību , ka Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas darba ietvaros būs iespējams runāt ar Krievijas pusi par konkrētiem jautājumiem abu valstu attiecību attīstīšanai.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par Krievijas iespējamām ekonomiskajām sankcijām pret Latviju, kas minētas arī kaimiņvalsts paziņojumā, ārlietu ministrs teica: “Katrā ziņā gaisā tās visu laiku vējo. Mēs, protams, nevēlētos piedzīvot tādu situāciju, tādēļ dialogam ar Krieviju ir jābūt. Polijas pozīcija, par kuru es pārliecinājos, arī ir skaidri orientēta uz to, ka NATO paplašināšanas procesam jābūt noteikti un noteiktam. Mēs šajā drošības procesā vēlamies būt iekšā. Mēs nevaram un nevēlamies izlēkt no šī drošības vilciena. Drošība ir process. Ar vienpusējiem paziņojumiem šo procesu, protams, var ietekmēt. Bet tas nenozīmē, ka mums šī pozīcija būtu jāmaina. Mūsu pozīcija ir akceptēta Saeimā, un es domāju, ka mēs ļoti reālistiski novērtējām mūsu iespējas, mūsu vēlmes , mūsu sadarbības iespējamos modeļus un attīstību. Tieši NATO paplašināšanās procesā mēs gūstam jaunus soļus mūsu drošības stiprināšanas virzienā. Tas attiecas gan uz ASV pozīciju, gan uz citu NATO valstu pozīciju. Šis process notiek tikai tāpēc, ka ir NATO paplašināšanās.”

Valdis Birkavs arī teica, ka tautsaimniecības pārreģionalizācijas vai globalizācijas apstākļos ekonomiskās sankcijas vairāk vai mazāk zaudē savu nozīmi. Krievijas 1991. gada ekonomiskās sankcijas jau piespiedušas Latviju maksimāli aktivizēties Rietumu virzienā un mūsu valsts tādējādi kļuvusi mazāk atkarīga no Krievijas izejvielu resursiem. “Protams, ekonomiskās sankcijas sāpīgi skartu trīs kategorijas, ja tās tiktu konsekventi realizētas: pirmkārt, pašu Krieviju, otrkārt, tā sauktos “krieviski runājošos” Latvijā, jo tieši viņiem ir visaktīvākās biznesa attiecības ar Krieviju. Un treškārt, tas, protams, ietekmētu kopējos saimnieciskos rādītājus Latvijā, taču, domāju, ne tik būtiski. Bet tas nenozīmē, ka es vēlētos šādu brīdi piedzīvot. Domāju, tas nebūtu vēlams tieši Latvijas un Krievijas attiecību klimata pasliktināšanas dēļ,” teica ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Saeimā — Krievijas vēstnieks

Par Saeimas priekšsēdētāja vizīti Krievijā

Vakar, 12. februārī, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks tikās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Aleksandru Udaļcovu.

Sarunas galvenais temats bija Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa gaidāmā vizīte Maskavā. Krievijas vēstnieks uzsvēra, ka viņa valsts piešķir šai vizītei ļoti lielu nozīmi, jo tā uzdošot toni visiem turpmākajiem kontaktiem. Krievija gaidot, ka Latvijas puse šīs vizītes laikā demonstrēs sapratni un gatavību rēķināties ar Krievijas interesēm — pirmām kārtām savu tautiešu cilvēktiesību ievērošanas un naturalizācijas jomā. Krievija neizvirza Latvijai nekādus ultimātus, taču jāņem vērā, ka situācija minētajā jomā ir tālu no ideāla, tāpēc būtu konsekventi jāievēro starptautisko ekspertu ieteikumi. Šāda nostāja apliecinātu Latvijas reālo vēlmi uzlabot attiecības ar Krieviju un palīdzētu izveidot konkrētu sadarbības mehānismu, kā arī iezīmētu ilgstošu attiecību perspektīvu. Kā negatīvu piemēru A.Udaļcovs minēja pārlieku sarežģītos eksāmenus pilsonības iegūšanas pretendetiem, krievu skolu slēgšanu un Saeimas pieņemto deklarāciju par okupāciju, kas būtiski nobremzējusi abu valstu attiecības. A.Udaļcovs arī informēja Saeimas priekšsēdētāja vietnieku, ka atbildīgais par Latvijas delegācijas uzņemšanu būs Krievijas Federācijas Valsts domes vicespīkers Sergejs Baburins.

A.Ameriks, iepazīstinot Krievijas vēstnieku ar politisko situāciju Latvijā, vērsa viņa uzmanību uz apstākli, ka spēkā esošā Pilsonības likuma pamatā ir grūts un sarežģīts kompromiss, tomēr patlaban tiek strādāts, lai paātrinātu atsevišķu iedzīvotāju kategoriju naturalizācijas procesu. Protams, konstatējot konkrētus cilvēktiesību pārkāpumus, tie ir noteikti jānovērš, taču, uzsvēra A. Ameriks, būtu jāvairās politizēt krievu iedzīvotāju vēlmi integrēties latviešu sabiedrībā, piemēram, sūtot savus bērnus latviešu skolās un bērnudārzos, kas objektīvi samazina to plūsmu attiecīgajās krievu mācību iestādēs. A. Ameriks arī akcentēja ekonomisko attiecību universālo raksturu, jo šo attiecību nepietiekamība vienādi skar gan latviešus, gan Latvijā dzīvojošos krievus, kuru intereses aizstāv Krievija. Saeimas priekšsēdētāja vietnieks informēja A. Udaļcovu par Latvijas norūpētību jautājumā par Krievijas latviešu iespējām iegūt Latvijas pilsonību, jo tādā gadījumā tiem rodas grūti pārvarami ekonomiski sarežģījumi.

Abi sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka patlaban ir jādara viss iespējamais, lai izprastu un ņemtu vērā abu valstu intereses, — šāda pozīcija ir vienīgais garants stabilu attiecību veidošanai un arī Saeimas priekšsēdētāja vizītes veiksmīgai norisei.

Saeimas preses dienests

Aizsardzības ministrijā — Vācijas delegācija

Vācijas vēstniecība informē, ka vakar, 12. februārī, Rīgā notika militārpolitiskas sarunas starp Vācijas Aizsardzības ministrijas delegāciju brigādes ģenerāļa Karla Heinca Latera vadībā un Latvijas Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem.

Sarunu tēmas — Eiropas drošības arhitektūra, kā arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku attīstības plāni.

Tika izvērtēta iespēja, kā Vācija varētu atbalstīt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku tālāko attīstību, diskutēja par palīdzību militārās izglītības jomā, par vācu valodas apmācības veicināšanu Latvijas bruņotajos spēkos, kā arī Vācijas līdzdalību specializētajās vienībās BALTRON un BALTBAT.

Vācijas vēstniecība

Par mazākumtautību skolām un latviešu valodu tajās

Baiba Kinstlere, Izglītības un zinātnes ministrijas Vispārējās izglītības departamenta Izglītības satura un attīstības nodaļas vadītāja vietas izpildītāja, — “Latvijas Vēstnesim”

— Ir zināms, ka Latvijā ir arī mazākumtautību skolas. Cik un kādas tās ir?

— Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā ir 1031 vispārizglītojošā skola (audzēkņu skaits — 339 834) no tām latviešu skolu — 684, divplūsmu (latviešu un krievu) — 149, trīsplūsmu (latviešu, krievu un lietuviešu) — viena, krievu — 186, poļu — sešas, ebreju, igauņu, lietuviešu, ukraiņu — pa vienai. Ir arī baltkrievu un čigānu klases (audzēkņu skaits tajās — attiecīgi 29 un 45).

— Sešas poļu skolas — tātad daudz. Kāpēc?

— Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija noslēgusi savstarpējās sadarbības līgumu ar Polijas Republikas Nacionālās izglītības ministriju. Uz Latviju brauc strādāt poļu skolotāji. Mūsu pienākums — viņus un ģimenes locekļus nodrošināt ar dzīvojamo platību, apmaksāt komunālos pakalpojumus, izņemot tālsarunas. Polijas puse savukārt sniedz metodisko palīdzību, nodrošina ar mācību literatūru nacionālajos mācību priekšmetos. Diemžēl šādu savstarpējo līgumu nav ar citām valstīm, tāpēc mazākumtautību skolu pedagogi paši meklē kontaktus ar to pedagogiem.

Vēl piebildīšu, ka mazākumtautību skolu audzēkņiem mācību slodze ir liela: jāapgūst izglītības standarti mācību priekšmetos un arī savas tautas dzimtā valoda. Tuklāt, mācoties mazākumtautības skolā, audzēkņiem iespējams vairāk uzzināt par savu tautu, tās kultūru, tiek celta viņu nacionālā pašapziņa.

— Viena no mazākumtautībām ir līvi, bet diemžēl viņu bērniem savas skolas nav.

— Līvi dzīvo dažādos Latvijas novados, tāpēc viņu bērnus apvienot vienā skolā ir ļoti grūti. Turklāt nav arī precīzu ziņu, cik šādu bērnu ir. Tagad Talsu rajona Mazirbes un Kolkas pamatskolā līvu valodu skolēni var apgūt fakultatīvajās nodarbībās.

— Vai palielinās mazākumtautību skolu skaits?

— Sākumā tas pieauga diezgan strauji, tagad — vairs ne.

— Kuru no mazākumtautību skolām jūs uzskatāt par stabilāko?

— Manuprāt, viena no tādām varētu būt Rīgas ebreju skola, kas audzēkņiem sniedz pamatīgas zināšanas.

— Vai minoritāšu kultūras biedrības palīdz savām skolām?

— Nacionālo un etnisko grupu biedrībām un apvienībām ir grūti materiāli palīdzēt, toties kopā ar attiecīgajām skolām tiek rīkoti dažādi pasākumi, piemēram, sporta un mākslas svētki.

— Visvairāk mazākumtautību skolu ir ar krievu mācībvalodu. Turpmāk atsevišķi priekšmeti tiks mācīti valsts valodā. Kāda ir situācija, vai tas būtu iespējams?

— Valsts izglītības inspektori dažādos rajonos un pilsētās 63 skolās tikās ar skolotājiem, lai pārbaudītu viņu zināšanas valsts valodā, nodrošinājumu ar mācību grāmatām, terminoloģijas vārdnīcām un citiem mācību līdzekļiem valsts valodā, iepazinās ar skolas vadības veikto darbu skolotāju izvēlē, mācību bāzes izveidē un skolas iekšējā pārbaudē.

Izglītības valsts inspekcija, pamatojoties uz iegūtajiem datiem, iesniedza Izglītības un zinātnes ministrijas vadībai informāciju “Par izglītības likuma 5. panta izpildi par pāreju uz priekšmetu mācīšanu valsts valodā cittautu mācībvalodas skolās”.

Kādi ir secinājumi? Valsts valodā pārsvarā māca šādus priekšmetus: fiziskā audzināšana, mūzika, vizuālā māksla, mājturība, amatu mācība, ģeogrāfija, vēsture, bioloģija, ķīmija, matemātika, apkārtnes mācība, kultūras vēsture.

Mācību priekšmetus valsts valodā vispārizglītojošajās skolās māca 2392 skolotāji. No viņiem atestācijai nav pakļauti 42 procenti, jo tiem latviešu valoda ir dzimtā valoda vai cittautieši izglītību ieguvuši latviešu valodā. Augstākā valsts valodas prasmes pakāpe ir 25 procentiem, vidējā — 32 procentiem.

Jau minētajā informācijā lasām: “Pārbaudot katrā rajonā un pilsētā vairākās (kopumā 63) skolās skolotāju praktiskās valsts valodas zināšanas, inspektori konstatēja, ka no 563 skolotājiem 301 brīvi pārvalda valsts valodu, 116 skolotāji spēj sarunāties par pedagoģijas tēmām, 85 spēj sarunāties (tikai) pamatā par savu mācību priekšmetu, lieto terminus, 53 var sazināties sarunvalodas līmenī, astoņi skolotaji nevar sarunāties.”

“Mācību materiālā bāze priekšmetu mācīšanai valsts valodā ir nepietiekama — trūkst mācību grāmatu valsts valodā, trūkst mācību priekšmetu metodikas grāmatu skolotājiem, citas literatūras. Skolotāji ir spiesti daudz strādāt izdales materiālu sagatavošanā.

Labāka situācija ir divplūsmu skolās, jo ir iespēja izmantot mācību grāmatas latviešu valodā. Skolās trūkst krievu — latviešu un latviešu — krievu vārdnīcu. Nav iespiestu terminoloģijas vārdnīcu, skolotāji un skolēni tās veido paši.”

Protams, tā ir sarežģīta problēma, kas risināma ne tikai attiecībā uz skolām ar krievu mācību valodu vien. Arī latviešu skolām trūkst daudzu mācību līdzekļu — tas viss prasa naudu, bet izglītībai Latvijā atvēlēts maz līdzekļu, par grāmatu izdošanu nemaz jau nerunājot...

Un tomēr — pats galvenais ir skolotājs, viņa valsts valodas prasme. Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija izdevusi rīkojumu par pedagoģisko darbinieku valsts valodas prasmes atestāciju, proti:

1. Noteikt, ka visu izglītības iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem (neatkarīgi no tautības), kuri nav ieguvuši izglītību valsts valodā, valsts valodas prasmes līmenim jāatbilst valsts valodas prasmes 3. (augstākajai) pakāpei.

2. Apstiprināt šādus valsts valodas prasmes atestācijas termiņus:

2.1. pirmsskolas skolotājiem, skolotājiem, kuri savu mācību priekšmetu māca valsts valodā un valsts valodas skolotājiem — līdz 1997. gada 1. septembrim;

2.2. pārējiem izglītības iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem — līdz 1998. gada 1. septembrim.”

Tātad — cik pamatīgi skolotājs prot valsts valodu, tik sekmīgi viņš spēj mācīt savu priekšmetu valsts valodā.

— Vai iespējams pārbaudīt, kā mazākumtautību skolās, tātad jau minētajās ebreju, poļu, ukraiņu, igauņu un citās, māca nacionālo valodu?

— To izdarīt ir grūti, jo mums nav speciālistu, kas pārzinātu attiecīgo valodu un spētu sniegt skolotājiem metodisko palīdzību, tāpēc paļaujamies uz viņu pedagoģisko meistarību, arī godaprātu.

Elza Gžibovska, Dr. paed.,

“LV” nozares korespondente

Reiterna namā — Zinātņu akadēmijas Goda locekļu saiets

Vakar, 12. februārī, Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidijs Rīgā, Reiterna namā, rīkoja akadēmijas goda locekļu saietu “Sarunas par dzīvi, Jauno gadu iesākot”.

Saietu ar ievadvārdiem atklāja Latvijas ZA prezidents Tālis Millers, tālāko vadību uzdodot akadēmiķim Viktoram Hausmanim, kam šoreiz klātesošos nācās ievadīt nevis viņam tik ierastajā literatūras vai teātra pasaulē, bet gan iepazīstināt ar tēlotājas mākslas darbiem. Jāteic, ka vakara vadītājs ar neparasto uzdevumu tika galā it veiksmīgi, mēģinot iesaistīt sarunā ar skatītājiem arī pašus nelielās izstādes autorus ZA goda locekļus Džemmu Skulmi, Birutu Baumani, Ausekli Baušķenieku, Induli Ranku, Jāni Strupuli, Induli Zariņu, Borisu Bērziņu, kas bija izlikuši vērtējumam pēdējā laikā tapušos darbus. Tomēr mākslinieki plašos komentāros par gleznām, skulptūrām, medaļās skatāmo neielaidās, aizbildinoties: “Kad bilde ir iznākusi, viņa runā pati par sevi, nav svarīgi, kas tur virsū — eņģelis, govs vai krāsu laukums. Domāju, ka māksla nav saprašanai, bet jušanai.” (Auseklis Baušķenieks.) Savukārt akadēmiķis Jānis Stradiņš nāca klajā ar papildu informāciju par Jāni Strupuli — viņam 27. janvārī piešķirta Paula Stradiņa balva, ko līdz šim saņēmuši tikai mediķi. J.Strupulis šo apbalvojumu izpelnījies tieši par zinātnieku, izcilu pasaules mediķu portretu kolekcijas darināšanu.

Ar acīm baudāmajai saieta daļai sekoja skaņu mākslas priekšnesumi. Dziedāja Imanta Kokara kamerkora “Ave sol” grupa, ceļot priekšā gan spāņu, portugāļu un citu svešzemnieku melodijas, gan latviešu tautas dziesmas. Ar dziesmu uzstājās arī režisors Pēteris Pētersons, skandējot Raimonda Paula “Dziesmu par līko gurķi”, pašam skaņradim pavadot uz klavierēm. Protams, klavieru solo spēlēja arī pats maestro Raimonds Pauls.

Kad izskanēja pēdējie nošu akordi, sākās saruna par dzīvi.

Dažas saieta dalībnieku domas: “Ir tāds teiciens: kad ieroči runā, tad mūzas klusē. To varētu arī pārfrazēt: kad politiķi runā, tad garadarbinieki klusē. Es nezinu, kādu valdību šodien ir izvēlējies Šķēles kungs, bet Zinātņu akadēmija ir izvēlējusies, var teikt, gara vadību Latvijai, izveidojot mūsu goda locekļu korpusu, kurā bija paredzēti 50 cilvēki, pašreiz ir 47. Šogad mums vēl ir jāpadomā, jāpievēlē rudenī daži jauni klāt. Šodien ir tāds brīdis, kad Latvijas Zinātņu akadēmija pārtop par Latvijas zinātņu un mākslu akadēmiju. Jāpadomā, ko mēs, kopā sanākot, varētu darīt un kas mums ir jādara Latvijas labā. Man liekas, viens no tiem galvenajiem momentiem ir gara vērtību atdzemdināšana Latvijā... Kā mēs varam veidot harmonisku līdzsvara sabiedrību? Varbūt esam strupceļā? Par šiem jautājumiem derētu parunāt.” (Jānis Stradiņš.)

“Advokāts Kozlovskis televīzijā runāja par tiem nelaimīgajiemn zirgiem: kā tos drīkstēja atņemt, tie taču ir privātīpašums. Par juristu ētiku (es pats arī esmu jurists). Pirms kara Advokātu kolēģija par neētisku rīcību atstādināja savu biedru uz diviem mēnešiem no darba. Tagad par ētiku nerunā.” (Konstantīns Karulis.)

“Ja mēs paši neko nedarīsim, tad nekas uz priekšu nevirzīsies.” (Jānis Graudonis.)

“Televīzijā bija tāds burvīgs teiciens, kas laikam ir rakstīts svētajās grāmatās: “Es nāku no vakardienas, un es redzu rītdienu.” Es domāju, ka tā arī lielā mērā varētu būt mūsu devīze.” (Saulcerīte Viese.)

Andris Sproģis,

“Latvijas Vēstneša”

nozaru virsredaktors

Izstādes autori Biruta Baumane, Džemma Skulme un Auseklis Baušķenieks kopā ar skatītājiem, kuru vidū arī Vaidelotis Apsītis un Konstantīns Karulis;

Rundāles pils saimnieks Imants Lancmanis un komponists Raimonds Pauls

Tēlnieks Indulis Ranka;

dažādu mūzu kalpi — literatūrzinātnieks Viktors Hausmanis un diriģents Imants Kokars.

Foto: Atis Ieviņš