Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.02.1997., Nr. 46/47 (761/762) https://vestnesis.lv/ta/id/42196

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Baltijas vienība - mūsu nemainīga stratēģija"

Vēl šajā numurā

13.02.1997., Nr. 46/47 (761/762)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas 6. februāra sēde

Kopsavilkums

6.februāra sēdē

3. lasījumā pieņēma likumu:

— “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”. (Reģ.nr.411) (dok.nr.1943) Balsojums: 62 par, 2 pret, 4 atturas.

2. lasījumā kā steidzamus pieņēma likumus:

— Ministriju iekārtas likums”. (Reģ.nr.617) (dok.nr.2073) Balsojums: 55 par, 3 pret, 3 atturas.

— “Grozījumi Pilsonības likumā”. (Reģ.nr.301) (dok. nr.860; nr.1962; nr.1962a) Balsojums: 52 par, 9 pret, 7 atturas.

2. lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”. (Reģ.nr.19) (dok.nr.37; nr.1919) Balsojums: 57 par, 3 pret, 5 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. (Reģ.nr.514) (dok.nr.1641; nr.1790; nr.1790a; nr.1790b) Balsojums par steidzamības atcelšanu: 49 par, 6 pret, 4 atturas; balsojums par 2. lasījumu: 55 par, 0 pret, 6 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. (Reģ.nr.513) (dok.nr.1640; nr.1790; nr.1790a; nr. 1790c) Balsojums par steidzamības atcelšanu: 50 par, 8 pret, 4 atturas; balsojums par 2. lasījumu: 56 par, 3 pret, 5 atturas.

1.lasījumā pie-

ņēma likumprojektu:

— “Latvijas Republikas Krimināllikumas”. (Reģ.nr.389) (dok.nr.1154; nr.1941) Balsojums: 65 par, 0 pret, 0 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

— “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. (Reģ.nr. 627) (dok.nr.2113) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā).

— “Par epidēmisko drošību”. (Reģ.nr.622) (dok.nr.2089; nr.2089a) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. (Reģ.nr.624) (dok. nr.2102; nr.2102a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā).

— “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. (Reģ. nr.625) (dok.nr.2103; nr.2103a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

Jautājumi un atbildes:

— Saeima saņēma satiksmes ministra V.Krištopana atbildi uz deputātu O.Kostandas, E.Grīnberga, K.Čerāna, J.Mauliņa un E.Zelgalvja jautājumu par bīstamām kravām, kas tiek pārvietotas Latvijas teritorijā, obligāto apdrošināšanu. (dok. nr.2059b)

— Saeima saņēma valsts ieņēmumu valsts ministres A.Počas atbildi uz deputātu M.Lujāna, G.Gannusas, G.Valdmaņa, L.Staša, J.Urbanoviča un M.Bekasova jautājumu par summu, kāda no valsts budžeta ir pardzēta valsts autotransporta līdzekļu civiltiesiskās atbildības obligātajai apdrošināšanai 1997.gadā. (dok.nr.2088)

— Saeima saņēma iekšlietu ministra D.Turlā atbildi uz deputātu P.Putniņa, A.Prēdeles, A.Rugātes, A.Nagļa un M.Vītola jautājumu par skolēnu drošību uz ielām. (dok.nr.2120)

— Saeima saņēma iekšlietu ministra D.Turlā atbildi uz deputātu M.Lujāna, A.Bartašēviča, L.Staša, A.Golubova un M.Bekasova jautājumu par LR Saeimas un Ministru kabineta apsardzes (drošības) dienestu paredzamo reorganizāciju. (dok.nr.2115)

— Saeima saņēma ekonomikas ministra G.Krasta atbildi uz deputātu M.Lujāna, V.Dozorceva, A.Bartašēviča, L.Staša, J.Ādamsona, A.Golubova, M.Bekasova, O.Deņisova, V.Kalnbērza, J.Urbanoviča un J.Jurkāna jautājumu par Latvijas Privatizācijas aģentūras rīcību PVAS “Dauteks” privatizācijas sakarā. (dok.nr.2131)

— Saeima saņēma labklājības ministra V.Makarova atbildi uz deputātu K.Čerāna, O.Kostandas, J.Mauliņa, E.Grīnberga un E.Zelgalvja jautājumu par Labklājības ministrijā izstrādāto projektu gerontoloģijas centra izveidei uz Ķemeru sanatorijas bāzes. (dok.nr.2090a)

— Saeima saņēma ārlietu ministra V.Birkava atbildi uz deputātu J.Mauliņa, E.Grīnberga, E.Zelgalvja, K.Čerāna un G.Valdmaņa jautājumu par E.A.Benjamiņa īpašumu Jūrmalā, Bulduru prospektā 135. (dok.nr.2136)

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 6.februāra plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

A.Jirgens (Saeimas priekšsēdētāja biedrs): Es gribētu pieminēt divus likumprojektus. Pirmais — “Par ārvalstu bruņoto spēku statusu Latvijas Republikā”, kas šodien tika pieņemts galīgajā lasījumā. Tas ir pietiekami svarīgs akcents arī mūsu virzībā uz NATO. Un, otrām kārtām, konceptuāli tika atbalstīts un pirmajā lasījumā pieņemts jaunais “Latvijas Republikas Krimināllikums”. Tā ir būtiska iezīme, ka mēs strādājam un uzsākam darbu pie jaunā Krimināllikuma un beidzam lāpīt veco, padomju laika Kriminālkodeksu, kurā daudzas normas ir novecojušas. Un, kā mēs vakar pārliecinājāmies ārkārtas sēdē, skatot atsevišķus grozījumus šajā Kriminālkodeksā, ir ļoti grūti šo veco kodeksu pielāgot mūsdienu vajadzībām. Tāpēc gribu atzīmēt, ka šis ir viens no līdzšinējās valdības deklarācijas punktiem par jauna Administratīvā kodeksa un Krimināllikuma iesniegšanu un tālāku izskatīšanu Saeimā. Ļoti iepriecina, ka šis darbs ir sācies.

G.Gannusa (frakcija “Tautai un taisnībai”): Šovakar pieskaršos tikai vienam likumam — “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”. Jāsaka, ka pati piedalījos šī likuma izstrādāšanā un izvērtēšanā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Tomēr jāapbēdina, ka būtībā šis likums neatbilst tā virsrakstam. Valsts monopola šajā likumā faktiski nav. Tajā ir ļoti daudz nodaļu, kurās mēs apmēram gada laikā centāmies apkopot visus — 831 priekšlikumu. Tāpēc šeit ir tādas nodaļas kā “vispārējie noteikumi”, “valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldību kompetence valsts monopolnodrošināšanā”, “licencēšana”, “jēlspirta ražošana un spirta pārstrādes un alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumu veidošana”, “jēlspirta, spirta un tehniskā spirta ražošana un izmantošana”, “jēlspirta ražošanas uzņēmumu darbība”, “spirta pārstrādes uzņēmumu darbība”, “alkoholisko dzērienu ražošana un realizācija”, “jēlspirta un spirta eksports”, “alkoholisko dzērienu ievešana”, “vairumtirdzniecība”, “mazumtirdzniecība”, “kvalitātes nodrošinājums”, “uzraudzība un kontrole”, “atbildība par šā likuma pārkāpumiem”, “pārkāpumu lietu izskatīšana un lēmumu pieņemšana”. Kā redziet, apjoms šim likumam ir milzīgs, un, tā kā vēl priekšā ir trešais lasījums, domāju, būs vēl diezgan jāstrādā pie tā, lai šis likums kaut cik atbilstu tā nosaukumam. Bet, lai arī kā deputāti centušies, jāsaka atklāti, ka par lielu apbēdinājumu tām ģimenēm, kurās šī problēma šodien ir ļoti aktuāla, es tiešām negarantēju, ka ar šo likumu viņu bēdas beigsies. Tāpēc Latvijas Pretalkohola biedrības tautas veselības un dziedniecības centra speciālistu vārdā iesaku jums visiem nopirkt avīzes “Jaunā Balss” piekto numuru un izlasīt, ka cilvēki Latvijā it kā spējuši radīt brīnumlīdzekli, kā apstādināt alkoholisma slimību, lietojot speciālo augu maisījumu “Ladza–Alka”, kas saņēmis valsts patentu Nr. 11278, izdots 1996. gada 20. augustā uz 20 gadiem. Domāju, ka ģimenes, kas šodien mani dzird un kam šī problēma ir ļoti aktuāla, atradīs šo avīzi un griezīsies Elizabetes ielā 101/4, kur šo palīdzību reāli var saņemt.

E.Grinovskis (LZS, KDS un LDP frakcija): Mūsu frakcijas darbs šajā nedēļā bija vērsts galvenokārt uz valdības deklarācijas uzlabošanu, jo saskaņā ar mūsu viedokli daudzi jautājumi tajā ir apieti vai izstrādāti nepietiekami. Pievērsīšos galvenajām prioritātēm, kuras mēs gribam akcentēt. Pirmkārt, mēs mazliet skeptiskāk nekā valdība vērtējam makroekonomisko prognozi šim gadam. Rēķināmies, ka tik liels nacionālā iekšzemes produkta pieaugums nebūs, un mūsu motivācija ir tāda, ka turpinās divi nevēlami procesi. Pirmais — sašaurinās iekšējais tirgus, un otrais — turpina pasliktināties mūsu ārējās tirdzniecības bilance tekošo maksājumu daļā. Tas nozīmē, ka, ja sašaurinājies tirgus, ražošanas paplašināšanai optimistiskām prognozēm nav vietas.

Otra prioritāte — mēs akcentējam tautsaimniecības struktūrpolitiku, iesakām pievērst lielāku vērību tām rūpniecības nozarēm, kuras raksturojamas ar mazu energoietilpību un metālietilpību, bet tanī pašā laikā arī ar augstu zinātnes un kvalificētu darba ietilpību, dodot priekšroku nacionālajām nozarēm un nacionālajām ražotnēm, ja tās ir bijušas konkurences spējīgas. Agrārās politikas jomā īpaši akcentējām četrus momentus. Pirmkārt, kredītus zemniekiem, lai varētu atdzīvināt ražošanu, tajā pašā laikā saprotot, ka procentu likme lielā mērā atkarīga no inflācijas līmeņa. Tātad, ja inflācijas norma samazināsies un ja izdosies to veikt, tad var cerēt uz zemākiem kredītiem. Otrs — jau vecs jautājums, bet pie tā mēs atgriežamies, tas ir, parādi, kurus vēl nav atdevuši pārstrādes uzņēmumi zemniekiem. Zemnieks joprojām būtībā kreditē pārstrādes uzņēmumus, jo tiek izdoti attiecīgi likumdošanas akti, bet izpildvara — valdība — tos nepilda, kā rezultātā šie zemnieku parādi joprojām paliek nedzēsti pat no 1992. gada, kad izšķirošā nozīme bija Zemkopības departamentam.

Un pēdējais jautājums, ko īpaši akcentējām, ir mūsu plāns jeb prognoze, kā veikt sanāciju un atveseļot degradējošos lauku rajonus, kas šodien aizaug ar krūmiem un nezālēm un kas draud izkrist no saimnieciskās apgrozības. Tiem ir jātop vai nu apmežotiem, vai apstrādātiem, bet nekādā gadījumā šī Latvijas zemes daļa nevar kļūt par džungļiem, par kādiem tā top pašlaik.

V.Kalnbērzs (Latvijas Vienības partijas frakcija): Manā skatījumā šodien bija nozīmīga diena. Sevišķi gribu pasvītrot to, ka mēs apspriedām alkohola likumu. Protams, es neteikšu, ka būtu simtprocentīgi apmierināts ar to, ko mēs šodien pieņēmām otrajā lasījumā. Uzskatu, ka vajadzētu tomēr likt lielākus šķēršļus alkohola tirdzniecībai. Pilnīgi piekrītu Leopoldam Ozoliņam, kurš uzstājās un teica, ka mums tomēr jāņem vērā, ka alkohols ir narkotika. Ir pat tāds ieteikums pacientiem — labāk tevi operē ķirurgs dzērumā nekā terapeits skaidrā. Uzskatu, ka nevienam nevajadzētu sākt savu darbadienu, lietojot alkoholu. Un to, ka mēs šodien pieņēmām normu, ka ar alkoholu var tirgoties no pulksten 6 rītā līdz pulksten 22 vakarā, man liekas, ka tā zināmā mērā ir kļūda. Vienības partijas frakcija pastāvēja uz to, ka vajadzētu atļaut tirdzniecību, sākot ar pulksten 11, kad darba diena jau sākusies, un beigt ap pulksten 20. Varbūt dažas korekcijas būs iespējams izdarīt trešajā lasījumā, un es ceru, ka likums tiks papildināts.

Un atļaušos vēl vienu teikumu. Esmu ļoti gandarīts, ka mēs šodien pieņēmām grozījumus Pilsonības likumā. Esmu gandarīts par austrumu latviešiem, kuri tagad ātrāk spēs kļūt par mūsu valsts pilsoņiem.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”): Šī nedēļa Latvijā neapšaubāmi iezīmējas ar to, ka nu jau trešo nedēļu pēc kārtas turpinās politiskās varas krīze. Un ļoti zīmīgi, ka galvenā problēma ir tā, ka politiķi atkal nevar vienoties savā starpā par krēsliem — kurš nu kurā iesēdīsies. Frakcija “Latvijai” un arī Tautas kustība “Latvijai” kategoriski noraida šo pastāvošo politiskās bezatbildības situāciju, kad mums ir valdības pienākumu izpildītājs, bet nav neviena, kas politiski atbild par to, kas šobrīd tiek darīts izpildvaras līmenī. Mums nav pieņemams, ka politiķu savstarpējo kašķu rezultātā Latvija ir bez valdības, kas var pilntiesīgi atbildēt par savu darbu. Bet A. Šķēle un to atbalstošās politiskās partijas nesteidzas, jo politiskās intrigas var kalpot par labu aizsegu dažādām saimnieciskām afērām.

Ceru, ka tauta novērtēs šo politiski vareno rīcību un bezatbildību pret tautu, kas izpaudusies gan iepriekšējā A. Šķēles valdīšanas laikā, gan arī nav sagaidāms, ka kaut kas labāks būs nākamajā, un dos tam savu vērtējumu nākamajās vēlēšanās.

Ja runā par šodienas un šīs nedēļas darbu Saeimā, tad lielu daļu no darba aizņēma likumprojekts par valsts monopolu uz alkoholiskajiem dzērieniem. Diemžēl frakcija “Latvijai” nevarēja atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā, jo tas šobrīd ir kļuvis pilnīgi pretējs tā nosaukumam. Likumprojekts saucas “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”, bet tajā ietvertas tikai dažādas normas, kas reglamentē uzņēmējdarbību ar alkoholu.

Vēl gribu piezīmēt, ka pēc frakcijas “Latvijai” deputātu iniciatīvas un ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atbalstu šodien izdevies panākt, ka informācija par dažādu ministriju struktūrām regulāri jāpublicē oficiālos izdevumos. Kaut arī tas pilsoņus tiešā veidā maz skar, tomēr tas ir būtiski, jo tas liedz Ministru kabinetam iespēju veikt iekšējus pārkārtojumus ārpus jebkādas sabiedriskās kontroles iespējām.

P.Tabūns (LNNK un LZP frakcija): Zelta laiki nāk kandžas tecinātājiem, dažādu “krutku” ražotājiem, “spirtika” pazīstamajiem piedāvātājiem Centrālajā tirgū Rīgā un daudz kur citur un visādiem citiem tirgotājiem vārtu rūmēs un dažādos dzīvokļos. Jūs ļoti labi zināt, kā tas ir bijis, un vēl šodien tā ir gandrīz ik mājā, ik ielā. Mēs ļoti labi zinām, ka tas ir pārdots arī taksometros, pat policisti ar to nodarbojušies, un tagad atkal klāt ir šie zelta laiki, jo šie ierobežojumi, kurus šodien pieņēma deputāti, ir tiešais atbalsts visiem šī draņķa ražotājiem un tirgotājiem, un es nemaz nešaubos, ka viņi šodien jau raksta deputātiem pateicības vēstules un varbūt atsūtīs vienam otram arī kādu kandžas pudelīti par šo pakalpojumu. Domāju, ka vajadzētu, protams, to ierobežot, bet saprātīgi, piemēram, attiecīgajos veikalos, varbūt ne visos, bet specializētajos varētu pārdot arī naktī un uzlikt attiecīgus nodokļus — no tā gūtu labumu arī iedzīvotāji, pensionāri, jo tālāk tos novirzītu attiecīgajā sociālajā fondā, kā to paredzēja J. Dobeļa kunga priekšlikums, kas gan netika pieņemts. Vārdu sakot, es apsveicu šo jauno kustību — zelta laikus “krutkas” pārdevējiem un ražotājiem!

Vēl es gribētu šodien nedaudz runāt par valdības veidošanu. Jā, patiešām, tāda savdabīga grūstīšanās jau notiek, bet tā jau nav pirmo reizi — tā tas parasti notiek, kad veido valdību. Mazās partijas veido attiecīgos blokus — es gan neatzīstu šādu bloku veidošanu, jo labuma tur diez kāda nav. Tas varētu būt tikai īslaicīgi — uz šo valdības veidošanas brīdi. Pie tam, ja veido šādu bloku, tam jāatbilst Kārtības rullim. Bet es personīgi iesniedzu valdības deklarācijā attiecīgus priekšlikumus, jo diemžēl deklarācijā nav nekā par kolonizācijas seku likvidēšanu, un arī priekšlikumu par valsts repatriācijas programmas izveidi.

LNNK un Zaļās partijas frakcija šonedēļ Saeimā iesniedza priekšlikumu, kas novērš absurdu un kaunu, ka cilvēks, ejot pensijā, saņem apmēram, deviņus latus. Priekšlikums ir iesniegts, un es ceru, ka deputāti to atbalstīs, lai novērstu šādu kaunu un nenormālību.

O.Deņisovs (frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”): Šodien “Sociālistiskās partijas — Līdztiesība” frakcijas galvenais jautājums ir valdības vēlēšanas jaunā sastāvā. Tas, kas pašlaik notiek sakarā ar A.Šķēles valdības demisiju un jaunās valdības sastādīšanu, nav nekas cits kā absurda teātris. Radītās zināmās emocijas samazinās pašvaldības prasīgumu, tās darbojošās papildu funkcijas un finansēšanas zaudēšanu sociālajiem mērķiem. Reizē ar to A.Šķēles demisija izpildīja tvaika svilpes lomu, izlaižot liekos tvaikus.

Jaunā valdība strādās vēl grūtākos apstākļos nekā vecā — strādās bezdeficīta budžeta ietvaros, kuru mums uzspieda Starptautiskais valūtas fonds. Bet tas nozīmē, ka valdības rīcība būs vēl stingrāka, nepiekāpīgāka, pat rupjāka, nepieļaujot nekādas iedzīvotāju neapmierinātības izpausmes. Par to liecina mītiņu aizliegums un tas, ka iedzīvotāju dzīves līmenis slīd uz leju, bezdarbs pieaug un pasliktinās apstākļi kultūras, izglītības un aprūpes sfērā. Paātrinās iedzīvotāju izmiršana, dzimstība samazinās vēl vairāk, parādās bezpajumtnieku armija, jo viņi nevar apmaksāt aizvien pieaugošos maksājumus par dzīvokļu īri, ūdeni, elektrību un siltumu. A.Šķēles valdībai taču nav reālas programmas, kā atvieglot iedzīvotājiem krīzes slogu, nav ražošanas aktivizēšanas pasākumu.

Tādēļ Sociālistiskās partijas deputātiem nav morālu tiesību ar savu balsojumu atbalstīt A.Šķēles valdību.

R.Leitena (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija): Ar gandarījumu gribu atzīmēt, ka šīsdienas plenārsēdē otrajā lasījumā tika izskatīts likums “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”. Atsevišķos likuma panta punktos bija asas domstarpības, tomēr uzskatu, ka zināmā mērā jau šajā otrajā lasījumā tika sakārtota licencēšanas sistēma. Par to jau runāja mani kolēģi.

Šīsdienas plenārsēdē zālē bieži nebija kvoruma. Tas bija, manuprāt, izskaidrojams ar to, ka tika saņemta valdības deklarācija par Ministru kabineta darbu, kuru deputāti pārskatīja un deva priekšlikumus. Tā pie “Sociālās attīstības un valsts pārvaldes” iedaļas es iesniedzu papildinājumus bērnu tiesību aizsardzības jautājumos — pārskatīt valsts un pašvaldības institūciju darbu bērnu tiesību aizsardzībā, nodrošināt likuma “Par bērnu tiesībām” pieņemšanu atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencijai, kurai Latvija ir pievienojusies. Ar to gribu informēt, ka Saeimā darbojas Bērnu tiesību apakškomisija, kas izstrādā mūsu valsts bērnu tiesību aizsardzības pamatlikumu, kā arī uz vietas iepazīstas ar to, kādi apstākļi ir valsts bērnu iestādēs. 11.februārī mēs apmeklēsim Bulduru bērnu rehabilitācijas centru, kur ārstējas no vardarbības cietušie bērni.

Šodien Rīgā, Gaiļezera slimnīcā, bija sabraukuši rajonu veselības aprūpes vadītāji. Šeit piedalījās arī vairāki deputāti, jo tika apspriesti medicīnas finansēšanas jautājumi 1997. gadam. Jā, jau klāt ir februāris, bet jauno finansēšanas kārtību Labklājības ministrija nav izstrādājusi. Tas satrauc ļoti daudzus mūsu deputātus.

Otrajā lasījumā tika izskatīts vēl viens likumprojekts — “Ministriju iekārtas likums”. Vairākus priekšlikumus tam bija iesniedzis deputāts I.Bišers. Šis likums regulēs valdības darbību, paredzēs kārtību, ka ministriju struktūra jānosaka Ministru kabinetam un jāpublicē “Latvijas Vēstnesī”. Tas būtu pozitīvais moments iedzīvotāju informētībai.

Manuprāt, šonedēļ svarīgākais Saeimas notikums ir tas, ka Valsts prezidents G.Ulmaņa kungs Saeimai atgriezis otrreizējai caurlūkošanai likumu “Par transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”. Šajā sakarā Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija, Sociālo un darba lietu komisija un Demogrāfiskā apakškomisija vienojās, ka jāizdara labojumi. Izdarītos labojumus mēs iesniegsim 18.un 25.pantam.

V.Balodis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”): Šajā divās dienās Saeima izskatījusi vairākus likumpojektus. Galvenie no tiem bija saistīti ar spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu, ar azartspēlēm, ar izmaiņām ieroču turēšanā un arī Kriminālkodeksā.

Vairāk gribētu pieskarties likumam “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”, kas diemžēl neatbilst šī likuma nosaukumam. Alkoholisms ir smaga nasta, ko mēs visi esam saņēmuši mantojumā galvenokārt no padomju režīma. To arī pastiprinājusi iepriekšējo valdību nespēja ierobežot kontrabandas alkoholu un spirta plūsmu Latvijā. To arī pastiprinājis šobrīd augstais bezdarbs, kāds ir lauku rajonos, un iedzīvotāju zemais ienākumu līmenis. Bet arī paredzot dažādus ierobežojumus, mums tomēr jāskatās, vai nepārkāpjam dažādas starptautiskas vienošanās, vai tādā veidā neradām ierobežojumus, kas veicinātu nelabvēlīgu situāciju legālajiem ražotājiem un tirgotājiem un neatbalstītu tos tirgotājus un vārtu rūmju tirgoņus, kas tirgo nelegālo alkoholu. Mēs uzskatām, ka Latvijā ir jāražo kvalitatīvi dzērieni, spirta izejvielas galvenokārt būtu mūsu lauksaimnieku izaudzētie rudzi un kvieši, un šos dzērienus galvenokārt būtu jāražo eksportam.

A.Panteļējevs (frakcija “Latvijas ceļš”): Tiešām, šīs dienas visilgāk apspriestais likums bija par alkohola monopolu. Es gan neesmu tik optimistisks kā mani kolēģi, kas uzskatīja, ka darbs lielā mērā ir pabeigts. Domāju, ka darbs īstenībā ir tikai priekšā — trešajā lasījumā, jo uz to mums, no vienas puses, vēlreiz rūpīgi jāpārskata, kādi starptautiskie ekonomiskie līgumi uzliek mums saistības alkohola tirdzniecības jautājumā, no otras puses, nedaudz uzmanīgāk jāpaskatās uz sabiedrības reakciju, kā arī uz reālajām iespējām realizēt tos vai citus ierobežojumus.

Man, godīgi runājot, ne visai patīk argumenti, ka cilvēks dzer vai nedzer atbilstoši tam, kādi ir likumi. Mēs labi atceramies laikus, kad Padomju Savienībā mēģināja administratīvi ierobežot alkoholismu — tas faktiski pārvērtās savā pretmetā un zināmā anekdotē. Domāju, ka dzeršanas vai nedzeršanas problēma vienmēr paliks individuāla, vismaz pieauguša cilvēka izvēlē, līdz ar to domāju, ka alkohola monopols vairāk ir jautājums par, pirmkārt, bērnu un pusaudžu norobežošanu no šī ļaunuma, otrkārt, par tādas tirdzniecības sakārtošanu, lai valstī būtu pietiekama kontrole un lai neveidotos lielas organizētās noziedzības kontrabandas vai nelegālā spirta ražošanas struktūras.

Man liekas nedaudz komiski strīdēties par to, vai veikals jāatver pulksten 6 no rīta vai pulksten 11 no rīta. Domāju, ir pilnīgi nepareizi uzskatīt, ka cilvēks, kas ieiet sešos no rīta veikalā un kaut ko nopērk, momentāli to arī izdzer. Veikalā var nopirkt preci, kas lietojama vakarā vai dienas vidū, ejot ciemos. Mums nevajadzētu saskatīt jebkurā potenciālajā alkohola pircējā uzreiz potenciālo alkoholiķi. Ja mēs tā uzskatām, tad ir konsekventi — vispār jāaizliedz alkohola tirdzniecība. Domāju, ka trešajā lasījumā vēl viss ir priekšā.

Būtisks ir šodien pieņemtais lēmums pilsonības jautājumā. Domāju, ka tas ir saprātīgs kompromiss. Acīmredzot, Saeima vairāk pie Pilsonības likuma grozījumiem šī sasaukuma laikā neatgriezīsies — šodien tika izdarīts tehnisks labojums, kas vairs neparedz pieteikšanās termiņa ievērošanu latviešiem un līviem, viņi var turpināt reģistrācijas kārtībā saņemt Latvijas Republikas pilsonību. Domāju, ka tas ir taisnīgi, ņemot vērā arī fiziskās iespējas to iegūt.

Un pēdējais — par valdību. “Latvijas ceļam” faktiski nebija nekādu sevišķo ilūziju, ka valdības sastādīšana būs viegla. Mēs līdz pat šim brīdim uzskatām, ka valdības demisija nebija attaisnojama, un es pat gribētu nosaukt to par kļūdīgu. Pašlaik tas arī pierādās, jo sastādīt jaunu valdību nebūt nav viegli tādā Saeimas sastāvā, kāds tas ir, un, beigu beigās, mēs straujiem soļiem tuvojamies tam, ka vienkārši sastādīsim valdību, kas gandrīz viens pret vienu līdzināsies iepriekšējai valdībai gan personāla sastāva ziņā, gan arī partiju ziņā, kas šajā valdībā piedalās. Varbūt izveidosies plašāka valdības koalīcija, bet es domāju, ka faktiski mēs tikai esam zaudējuši laiku, neko neiegūdami. Es ceru, ka mēs pabeigsim šo procesu tuvākajā laikā un turpmāk jebkurš no mums būs pietiekami apdomīgs, pirms uzsāks eksperimentus ar valsti un valdību.

Pēc izdevuma

“Saeimas Vēstis”, Nr.98

Saeimas 10. februāra ārkārtas sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas plenārsēžu zālē! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997. gada 10. februāra ārkārtas sēdi.

Saskaņā ar prezidenta prasību izsludinātā darba kārtība ir šāda:

likumprojekts “Obligātā militārā dienesta likums” — trešais lasījums,

“Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību” — trešais lasījums,

“Grozījumi likumā “Par Aizsardzības spēkiem” — trešais lasījums.

Sākam izskatīt pirmo darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Obligātā militārā dienesta likums” . Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Kārlis Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Šodien mēs sākam no jaunu izskatīt “Obligātā militārā dienesta likumu”, kuru Valsts prezidents ir atsūtījis mums vēlreiz caurlūkot. Un es vienkārši gribētu jums atgādināt viņa sacīto, ka pašreizējais likums ne tikai neuzlabo Nacionālo bruņoto spēku komplektēšanas iespējas, bet gluži pretēji — pasliktina tās. Šāda situācija neatbilst Latvijas suverēnās valsts aizsardzības interesēm. Un tālāk Valsts prezidents raksta: “Likumā paredzētās iespējas atsevišķām pilsoņu grupām nepildīt pienākumu pret valsti ir pretrunā ar pilsoņu vienlīdzību likuma priekšā un var radīt šķelšanos sabiedrībā.” Es domāju, ka šie vārdi tiešām būtu jāņem vērā, jo, ja mēs rūpīgi esam iedziļinājušies šajā likuma būtībā, tādas iespējas kā Valsts prezidents raksturo tik tiešām pastāv.

Tātad lūdzu sāksim ar likuma izskatīšanu, un mēs strādāsim ar dokumentiem nr. 1741, 1741a, 2108 un 2108a.

Pirmais priekšlikums, ko Aizsardzības komisija saņēma šim likumam, ir 2. pantā, tas ir deputāta Lujāna priekšlikums — izslēgt 2. panta 2. daļā vārdu “obligāto”. Šī ir redakcionāla izmaiņa, un Aizsardzības komisija šo redakcionālo izmaiņu nav pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Lujāna priekšlikumu likumprojekta 2. pantā? Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja — izslēgt 2. panta 2. daļā šādu redakciju “Obligāto militāro dienestu var pildīt arī sievietes Latvijas pilsones.” Un šo redakcionālo izmaiņu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais priekšlikums ir 3. pantā 3. daļas 1. un 2. punktā. Saeimas Juridiskā biroja redakcionāla izmaiņa. Un arī šo izmaiņu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais piedāvātais grozījums ir izslēgt 3. panta 3. daļas 3. punktu. Šis piedāvātais grozījums ir vienlīdzīgs gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, gan Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai, un abus šos priekšlikumus komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Jānis Priedkalns, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

J.Priedkalns (TB). Godājamais Prezidija priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Pagājušajā sestdienā Latvijas vēstniece Somijā Anna Žīgure viesojās Saeimā un uzdeva jautājumu: kā varam sagaidīt, ka mūsu valsts iecerēto NATO partneru — angļu, amerikāņu un citu tautu — mātes sūtīs savus dēlus uz Latviju, lai mūs militāri aizsargātu, ja paši neesam gatavi to darīt? Ja esam ar tik negatīvu attieksmi pret valsts obligāto dienestu. Somijā ir jādienē visiem, kaut iespējams ir arī alternatīvais civilais dienests, un nevēlēšanās dienēt ir uzskatīta par savādību. Izņēmumi ir reti, veselības pamatoti vai arī studiju atlikšanas gadījumā uz studiju beigām. Dienests ir goda pienākums pret savu valsti. Pat ienaidnieks, pat ienaidnieka valsts ciena tos savu oponentu dēlus un meitas augstāk par tiem, kas no dienesta ir nepamatoti izvairījušies.

Akadēmiķu izvairīšanās no dienesta un mēģināšana to degradēt ir nepieņemams apvainojums tiem tautas brāļiem un māsām, kuriem apstākļi nav bijuši tādi, ka tie būtu varējuši studēt. Jādienē tātad ir visiem, arī akadēmiskajiem bakalauriem, maģistriem, doktoriem un citiem diplomandiem. Es nezinu piemērus valstī, kur ir obligātais dienests, ka šādi izņēmumi pastāvētu. Ja visi dienēs, tad celsies arī dienesta kvalitāte, prestižs, virsniecības darba līmenis un kvalitāte — līdzvērtīgi labākajiem standartiem pasaulē. Šādā augstākas attīstības dienestā būs arī augstāka cieņa pret individuālo cilvēku. Dzelžainā disciplīnā nebūs jāpazemo individuālais cilvēks.

Būtu vēlams, lai šo dienesta veiktu jau 18 un 19 gadu vecumā. Arī jaunietes uz brīvprātības pamata. Tas vismazāk traucēs studijas, tālākās arodapmācības, ģimenes dibināšanu. Dienests dos paliekošu iespaidu jaunā pilsoņa attīstībā iepretim savai valstij.

Izveidosies dziļāka atbildības sajūta, izveidosies arī nacionālā apziņa, pašapziņa, kas ir svarīga mazo tautu piederīgajiem. Šo nacionālo pašapziņu papildinās dienesta aspekti starptautisko spēku ietvaros. Tas līdzsvaros iegūto nacionālo pašapziņu pašu dienestā. Ieguvums tātad būs ne tikai valstij, bet arī atsevišķajam cilvēkam, dienesta veicējam. Es atbalstu Aizsardzības komisijas viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamais Valsts prezident, cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Runājot par 3. panta 3. daļas 3. punkta izslēgšanu es gribētu teikt, ka trešajā lasījumā diskutētā un iebalsotā punkta saturs ir mūsdienīgi, demokrātiski un saprātīgi risinājis attiecības valsts un civilo augstskolu studentu, nākamo absolventu, starpā. Protams, ka saskaņā ar totālu valsts aizsardzības stratēģiju visiem pilsoņiem jāpilda pienākums pret valsti. Jāapgūst militārās priekšzināšanas, lai ārkārtas vai kara situācijās spētu tās prasmīgi un efektīvi pielietot. Taču valstij jāpiedāvā vairāki iespējamie veidi, kā šo pienākumu, vai pat labāk varētu teikt — īpaši svarīgo nepieciešamību apgūt militārās zināšanas un prasmes —, paveikt. Tātad vairāki veidi.

Attiecībā uz civilo augstskolu studentiem trešajā lasījumā iebalsotā redakcija piedāvāja izvēli apgūt brīvprātīgi speciālu militārās apmācības kursu. Tie, kas tādu apgūst, tos ieskaita rezervē. Tos, kuri izvēlas otru ceļu — atsakās no šīs iespējas, pēc augstskolas absolvēšanas iesauc militārajā dienestā uz vienu gadu. Ļoti demokrātiska, ļoti cilvēcīga un pretimnākoša pieeja šāda abspusēji nozīmīga uzdevuma realizēšanā. Ir tik dīvaini, ja šādu priekšlikumu izslēgšanai autori ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Grūti iedomāties, ka cilvēktiesību pārstāvji neiestājas un neatbalsta katru risinājumu jebkurā valsts nozarē, šinī gadījumā valsts aizsardzības jomā, tātad neatbalsta katru risinājumu, kur indivīdam tiek dotas izvēles iespējas savas dzīves veiksmīgākai kārtošanai iepretim trulam, bezierunu variantam par katru cenu uz vienu gadu dienēt. Tas, ka šāds priekšlikums nāk no Aizsardzības ministrijas, mani nepārsteidz, jo līdz šim ne ministrijas vadība, ne ierēdņi ar mūsdienīgu domāšanu nav izcēlušies. Tas ir šīs ministrijas stils, pat tradīcija darboties bez izdomas, bez gribas, bez radošas pieejas, nemeklēt risinājumus. Šāds stils un darbošanās tikai tuvāko dienu stratēģijai ir nepiedodami tuvredzīgs un, manuprāt, valstij ļoti bīstams. Šī Aizsardzības ministrijas nostāja ne tikai norāda uz nevēlēšanos meklēt un attīstīt visus iespējamos ceļus un risinājumus valsts aizsardzības un šinī gadījumā militārajam dienestam pakļautā personāla nostiprināšanā un izglītošanā, bet šāda Aizsardzības ministrijas ministra un parlamentārā sekretāra nostāja norāda uz pilnīgu neorientēšanos šodienas situācijā. Nepieciešamība paplašināt iesaucamo personu loku, augstskolu absolventus tajā skaitā, tiek pamatota ar obligātam militāram dienestam pakļautā personāla nepietiekamību jeb trūkumu. Taču vēl aizvadītajā gadā Iekšlietu ministrijas sistēma paziņoja, ka robežsargi un cietumu apsardze 1997. gada laikā, tātad tuvāko 10—11 mēnešu laikā, pāries uz profesionāla personāla komplektācijas pamatiem. Un tur obligātā militārā dienesta karavīri vairs turpmāk nebūs nepieciešami. Šādos apstākļos tad no Aizsardzības ministrijas pleciem tiek noņemti pienākumi, kas saistīti ar neatliekamu darbu veikšanu uz robežas un cietumu perimetru apsardzē. Aizsardzības ministrijas galvenais uzdevums un saturs vairs ir tikai viens — militārā personāla sagatavošana, tā apmācība un iemaņu iegūšana karavīra profesijai. Ja tā, tad skaidrs, ka, sākot ar 1998. gadu, vārdiem “obligātais militārais dienests” jēga kļūst pavisam cita nekā “obligātais militārais dienests”, kādu jēgu ietvēra līdz šim periodam. Ja šobrīd ar obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesaukto karavīru aizbāž caurumus valsts miera laika uzdevumu izpildei, tad jau pēc nepilna gada šādu mērķu vairs nebūs. Būs pavisam konkrēti, ar pilnu atbildību jāformulē valsts militārā stratēģija. Un tieši saistībā ar valsts militāro stratēģiju, tās neesamību var izskaidrot to tālredzības trūkumu, kas valda Aizsardzības ministrijā ministra un parlamentārā sekretāra piedāvātajā variantā — svītrot militārās apmācības iespēju civilo augstskolu studentiem. Ir labi zināms, ka mazām valstīm neatkarīgi no to atrašanās vai neatrašanās zem NATO lietussarga vispiemērotākā aizsardzības sistēma ir totālā valsts aizsardzība. Un tas nozīmē to, ka visi tie, kuri ir spējīgi nest ieročus un rīkoties valsts aizsardzībā, šajā svētajā darbā un pienākumā tiek iesaistīti. Neatkarīgi no tā, vai tie pieder tai vai citai sociālajai, profesionālajai vai kādai citai sabiedrības grupai. Un tieši tāpēc, ka Latvija ir maza valsts, ir nepieciešama totāla aizsardzība, bet savukārt tāpēc, ka Latvija ir demokrātiska valsts, tā saviem pilsoņiem, pat pienākumu pildot, var atļauties piedāvāt izvēles iespējas militāro zināšanu apguvē.

Ja mēs atstāsim šo 3. punktu, tad būsim nākuši pretī augstskolu absolventiem un pašreizējiem studentiem, bet, pareizāk sakot, nākamajiem studentiem, tiem, kuri vēl tikai sāks mācīties, kuri to beigs pēc 4 vai 5 gadiem, jo šobrīd šādas apmācības iespējas vēl nepastāv. Un tāpēc arī nepastāv draudi, ka nevarēs nokomplektēt mūsu bruņotos spēkus.

Ja mēs atteiksimies no trešā lasījuma 3. punkta satura, tad Aizsardzības ministrijai nebūtu jānopūlas ar šādas apmācības iespējas sagatavošanu. Tik tiešām, šodienas balsojuma jēga ir valsts un pilsoniskās sabiedrības savstarpējās uzticēšanās jautājums. Tā ir obligātā militārā dienesta dziļākās un patiesākās būtības un nozīmes izpratnes demonstrēšana, un to jūs šeit šodien zālē demonstrēsiet. Šis konkrētais balsojums ir vērsts uz civilo augstskolu studentu valstiskās apziņas veidošanu vai tās graušanu. Šis balsojums galu galā demonstrēs to, cik nozīmīgi vai nenozīmīgi mūsu valsts tautsaimniecībai ir cilvēku iegūto zināšanu neatliekama izmantošana. Šis balsojums parādīs, kā novērtējam vai noniecinām cilvēku profesionālās iemaņas, speciālās zināšanas, ko tas iegūst studiju gados. Šis balsojums norādīs uz to, vai mūsu Nacionālie bruņotie spēki tiks turpmāk veidot atbilstoši laikmeta militārās domas un stratēģijas atziņām, un tās balstās uz intelektu un speciālo zināšanu izmantošanu maksimālu zaudējumu nodarīšanai pretiniekam vai tā pilnīgai atturēšanai. Šis balsojums demonstrēs, vai mēs šo nepavērsīsim pret savu tautu vai saviem studentiem. Ir jāšaubās, vai augstskolu beidzis absolvents varētu tāds kļūt, ja to veselu gadu dzenās ar slotas kātu rudenī dzenāt lapas un ziemā tīrīt sniegu kādā no mūsu NBS vienībām. Ar šo es aicinu atturēties no Aizsardzības ministrijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvājuma izslēgt 3.panta trešajā daļā 3.punktu un atstāt to šajā likumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

A.Seiksts (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātais Valsts prezidenta kungs! Es gan pateicu, ačgārni vajadzēja citādi, bet piedodiet man. Es gribētu lūgt Cilvēktiesību komisijas lēmumu neuztvert kā cilvēktiesību ierobežojumu. Un proti, daudzu un vairāku izņēmumu radīšana vai nu ir lielāks cilvēktiesību pārkāpums nekā vienādu apstākļu radīšana? Ar ko latviešu zemnieks ir sliktāks, ka viņam būs jāiet dienēt? Zemnieks, kurš visos laikos un vienmēr ir parādījis piemēru aizstāvēt Latviju. Ja par cilvēktiesību pārkāpumu tiek uzskatīts fakts, ka gads ir jānodien Latvijas armijā, tad šādu cilvēktiesību aizstāvis es nevaru būt. Es domāju, ka pārmetumi komisijas lēmumam nebija vietā ne tikai tādēļ, ka šeit pilnīgi sakrīt Aizsardzības ministrijas, Aizsardzības un iekšlietu komisijas un mūsu komisijas pozīcija, bet arī tādēļ, kā jau mēs dzirdējām no Priedkalna kunga runas, ka demokrātisko valstu pieredze liecina par pilnīgi pretējo — tiek atbrīvoti tie, kuri fiziski nespēj pildīt šo pienākumu. Laikam ir tādi apstākļi, kad nav pieļaujams ģimenes apstākļu dēļ, tas mums ir paredzēts.

Un pēdējais. Godātais kolēģi Kristovski! Es esmu jūsu pozīcijās, ka tie, kas izgājuši pilnu apmācības kursu, var būt ieskaitīti rezervē, bet, piedodiet, šāda situācija ir jārada, citādi mēs nonāksim apstākļos, kad divas trīs stundas paturēs... pie mums laikam kalašņikovi, paturēs automātu rokā, kaut cik iemācīsies pagriezties un būs izgājis pamatkursu, es pieļauju, ka šāds pants var derēt tikai tad, kad šis students vai bakalaurs ir gatavs kalpot par virsnieku, nevar kalpot par virsnieku, nebijis armijā. Es neesmu liels speciālists, bet tomēr tajā pašā okupācijas armijā trīs gadus esmu nodienējis, un kaut kāds priekšstats man par to ir. Ja viņš ir gatavs iet par virsnieku, lūdzu, bet šie apstākļi jārada, nevis jāieraksta likumā uzreiz kā gatavs. Es aicinu atbalstīt abu komisiju un Aizsardzības ministrijas variantu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Šorīt no rīta ir patīkami dzirdēt ļoti interesantas frāzes, viens kolēģis paziņo par totālu aizsardzību, es domāju, ka nākošie kolēģi paziņos par “blickrīgu” un vēl kaut ko. Bet, cienījamie kolēģi, mēs visu laiku, kā jau es esmu norādījis, maldāmies trijās priedēs, un tur mūs mākslīgi, tajā skaitā arī Aizsardzības ministrija, mēģina ievilināt. Līdz šai dienai mums nav valsts aizsardzības koncepcijas un sāksim no šī jautājuma.

Ja mēs šodien pat piekristu cienījamam Krastiņa kungam, pieņemsim, ka vajag 100 000 kareivju armiju, tad vispirms rodas cits jautājums — ko viņi darīs, ko viņi darīs krīzes situācijā? Krastiņa kungs, vai ir izanalizēta motivācija, kādas krīzes situācijas var izveidoties, kādā veidā šajā gadījumā bruņotie spēki spēs stāties pretiniekiem pretī. Pagaidām es kā Saeimas deputāts šādu informāciju neesmu saņēmis. Līdz ar to veidojas jautājums, kāda armija īsti Latvijā ir vajadzīga? Pagaidām mēs runājam par kaut kādu totālu, visu iesaukšanu, bet vai Latvijas budžets un finanses ir spējīgas to realizēt? Ja nav spējīgas, tad tā ir utopija. Var, protams, maksāt kareivim 5 latus vai 8 latus un oficierim kādus 120 latus un teikt, jā, mums ir varena, liela armija, parādēs būs, ko pieņemt. Varēs skaisti raportus nodot, vajadzētu tikai mūsu ministru uzsēdināt baltā zirgā, un būs ļoti solīdi un skaisti. Bet diemžēl mēs runājam par realitāti. Un tādēļ mums vajadzētu iziet no trim koncepcijām, vai pieņemtu tādu, ka mums ir masveida tautas apbruņojums, kā ir tanī pašā Izraēlā, viņi mājās tur, bet paralēli ir profesionāls kontingents. Krīzes situācijā vai ik pēc kāda perioda cilvēkus var iesaukt uz kursiem, viņi iziet atjaunošanas kursus armijā, pārsagatavošanos, un pēc tam attiecīgi atkal gadu dzīvo līdz nākamam iesaukumam. Tas ir viens modelis.

Otrs modelis ir tīrā profesionālā armija. Un trešais — tas ir padomju modelis, kurā kareivji mizo kartupeļus, nodarbojas ar visādiem darbiem oficieriem, un kopumā valda liels “bardaks”. Pagaidām, man liekas, Latvijas armija iet uz šo modeli. Un tādēļ, kamēr Krastiņa kungs nevar mūs iepazīstināt ar reālo koncepciju, tikmēr mēs nevaram atbalstīt, šodien iesaistīt studentus armijā, es nedomāju, ka no tā Latvijas armija kaut ko vairāk iegūs. Un runāt tur par kaut kādu intelekta palielinājumu, — tas ir vairāk nekā nenopietni. Ja mēs gribam, lai tos studentus nodzirdītu, to jau mēs varam panākt ar iekļaušanu mūsu pagaidu armijas rindās. Un tādēļ es tomēr aicinātu, pirms cienījamais Krastiņa kungs nepiedāvās kādu reālu koncepciju, mēs nevaram atbalstīt šīs iniciatīvas. Protams, es saprotu, mēs atrodamies ļoti paradoksālā situācijā, ir jāsāk armijas reforma. Reforma, kas būs reāla mūsu valstij. Protams, tanī laikā mēs nevaram atsegt valsts robežas, cietumus un citas sfēras, bet lēnām jādomā par to, ka paralēli drīzāk jāievieš profesionālais kontingents, ko labi pierāda Bosnijas grupas, kur brauc, kur mēs spējam samaksāt 400—500 latu. Brīnumaini, tur mēs atrodam naudu, bet šeit, kaut vai uz pusi samazinot algu, izmaksāt mūsu kareivjiem. Es domāju, Krastiņa kungs, tanī brīdī jums nostātos rindas pie kara komisariātiem, ja jūs teiktu — kareivji saņem 200 latus. Jums būtu rindas, un jums būtu iespēja izvēlēties tos cilvēkus, kam tas ir dzīves aicinājums, nevis kārtējo reizi vilkt aiz kājām studentus un pēc tam organizēt militāro policiju, kura staigās pa dzīvokļiem un vilks laukā tos, kas būs no jums aizlaidušies. Ja mēs gribam iziet uz tādu sistēmu, tad mēs to varam panākt, bet tas man atgādina PSRS laikus, un es domāju, ka patiešām tuvākā laikā Krastiņa kungs grib visiem Latvijas vīriešiem sagādām pa “soldaten buhen” kabatā, lai varētu viņus jebkurā laikā — naktī vai rītā — pacelt augšā, bet tas atkal ir, kā jau Kristovska kungs teica, totalitārisms un atkal kaut kādi šie simboli. Un tādēļ es šajā gadījumā aicinu neatbalstīt, bet pieprasīt skaidru koncepciju, skaidru koncepciju gan no Krastiņa kunga, gan arī, diemžēl jāsaka, no mūsu cienījamā virspavēlnieka Ulmaņa kunga, varbūt vajadzētu apsēsties mūsu virspavēlniekam kopā ar aizsardzības ministru un beidzot iesniegt Saeimā kādu valstisku koncepciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātā Saeimas sēdes vadība! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Šis likums jau ir ar bārdu un garu vēsturi. 6.Saeimas laikā jau ilgu laiku mēs esam diskutējuši šo likumu trijos lasījumos, tādēļ varbūt daudzi no jums jau ir spējuši aizmirst, kādi bija tie iemesli, kādēļ šo likumu iesniedza Saeimā, un kādi bija tie mērķi, kas tika izvirzīti, kas risināmi ar šī likuma palīdzību. Likuma mērķis, kas ir ierakstīts šajā pašā likuma pantā, pašā pirmajā pantā, un tā ir arī Aizsardzības ministrijas pieeja, ir nodrošināt Latvijas bruņotos spēkus ar nepieciešamo skaitu obligātā militārā dienesta karavīru. Likuma nostādnē šī jautājuma risināšanā ir konstatējums, ka šis karavīru skaits šobrīd ir nepietiekošs, tātad par mazu, lai nodrošinātu visas nepieciešamās miera laika funkcijas un uzdevumus, un ka būtu jāsamazina to grupu skaits, kuras netiek iesaistītas dienestā, tātad jāiesauc vairāk karavīru. Tomēr joprojām visa šī viena gada garumā diskusijas laikā nav izvirzīts jautājums un skaidri noteikts, kādas tad ir šīs mūsu militārās vajadzības. Kāds, kolēģi, ir šis nepieciešamais skaits karavīru, lai mēs šīs militārās vajadzības apmierinātu? Un pat, ja sākotnēji viens skaitlis ir bijis izvirzīts, tad šajā diskusijas laikā jau vesela gada garumā ir notikušas būtiskas izmaiņas, kas šodien uz šiem skaitļiem liek mums raudzīties savādāk. Aizsardzības ministrija ir izvirzījusi jautājumu par strukturālām izmaiņām mūsu valsts aizsardzībā, kuras nosaka to, ka robežapsardzība un cietumu apsardzība tiks nodota Iekšlietu ministrijas pakļautībā un ka obligātā dienesta karavīri turpmāk netiks iesaistīti valsts robežu apsardzē un cietumu apsardzē, kas būtu civilizētai valstij atbilstoši. Līdz ar to tas arī samazina to skaitu militārās vajadzības nodrošināšanai, ko būtu nepieciešams sasniegt ar šo iesaukumu.

Otra lieta, ja mēs pieejam sistemātiski, ir materiālo jeb finansiālo iespēju analīze. Cik daudz līdzekļu valsts šodien var atļauties piešķirt, lai sagatavotu un apgādātu, un apmācītu noteiktu skaitu karavīru? Es vēlos jums citēt vienu vietu no Šķēles kunga deklarācijas projekta, ko viņš ir iesniedzis apspriešanai valdību veidojošām frakcijām. Šajā projektā sacīts, ka Ministru kabineta uzdevums turpmāk būs stingri kontrolēt iesaukto karavīru skaitu atbilstoši valsts spējai tos apmācīt un pietiekami apgādāt. Kāda situācija ir šodien bruņotajos spēkos, vai mēs šodien pietiekami spējam nodrošināt ar materiāliem līdzekļiem bruņotos spēkus, lai apgādātu un apmācītu mūsu karavīrus? Šajā laikā man ir bijusi iespēja apciemot vairākas karaspēku daļas, tikties un runāt ar karavīriem. Kāda ir pieredze saskarsmē ar karavīriem? Tas, ka viena dušas telpa un viena tualete ir jādala vairāk kā simts karavīriem, tas, ka karavīru gultā no caura jumta tek ūdens. Tas, ka karavīriem ir nepietiekams munīcijas daudzums, lai viņi varētu dienesta laikā iemācīties lietot šaujamieroci, liek uzdot jautājumu par to, vai mēs varam pietiekami apmācīt un apgādāt jau pašreizējo karavīru skaitu? Nauda jau ir nepieciešama ne vien funkciju izpildīšanai, ne vien caurumu aizbāšanai, bet arī lai karavīru apmācītu konkrētām militārām iemaņām, tā ir visa militarā dienesta sāls un būtība. Pie tam es negribu teikt, ka mums pietrūkst nauda militārajam dienestam, vienkārši militārajā sfērā mums darbojas tā saucamais Čaplina sindroms, kur Čaplins kā īsākais ir nolikts vienā strīpā ar citiem karavīriem un visi nodod sāli no vienām rokām otrās, un tad, kad viņi nonāk līdz Čaplinam, tad sāls jau vairs nav, jo visa jau ir iztecējusi.

Tāpat arī Aizsardzības spēkos, kamēr nauda nonāk līdz karavīram, tur varirs nekas nav palicis. Varbūt mums vajadzētu domāt, ka karavīrs būtu jāliek kā tas otrais — uzreiz aiz tā garā, lai līdz viņam kaut kas nonāk. Kad beidzot tiks reformēta bruņoto spēku vadība? Kolēģi, kad tiks izvērtēts bruņoto spēku štāba skaitliskais lielums? Lūk, tad, kad mēs būsim reorganizējuši arī finansiālo aizsardzības vadības modeli, tad, kad nauda sasniegs karavīru, kad būs pietiekami naudas, lai karavīru apmācītu, lai viņš būtu apgādāts materiāli, lūk, tad no viņa būs šī atdeve, lūk, tad mēs viņam varēsim iemācīt to, kas ir pats būtiskākais, iespējas un iemaņas aizstāvēt savu valsti.

Kolēģi, manā priekšā ir Krastiņa kunga parakstīts dokuments. Anotācija “Noteikumi projektam “Grozījumi Latvijas Republikas likumos “Par Aizsardzības spēkiem un par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Šajā dokumentā ir fakti. Kādi tie ir? Es citēju Krastiņa kungu, ka “Aizsardzības ministrijas struktūrvienībās nokomplektējums ar virsnieku sastāvu sastāda tikai 46 procentus. Valdība ir pieņēmusi lēmumu ar valdību atbalstošo frakciju palīdzību 81.panta kārtībā izdarīt grozījumus likumos “Par Aizsardzības spēkiem” un “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Tāpēc, ka liels virsnieku skaits ar 1997.gada 1.janvāri, ņemot par pamatu, bija sasniedzis maksimālo vecumu. Maksimālo vecumu, un tie nevarētu vairāk turpināt būt par virsniekiem mūsu aizsardzības sistēmā, ja netiktu izdarītas šīs izmaiņas. Un es atkal citēju Krastiņa kungu: “Pildot likuma prasības, ar 1997.gada 1.janvāri sakarā ar noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanu no aktīvā dienesta rezervē ir jāatvaļina 273 profesionāli labi sagatavoti virsnieki, kas sastāda 33 procentus no kopējā esošo virsnieku skaita. Atvaļinot šādu skaitu virsnieku vienlaicīgi, vienības, daļas un apakšvienības paliks bez komandējošā sastāva, kā rezultātā kritīsies Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavības līmenis. Līdzīga situācija ar ierindas dienesta virsniekiem ir izveidojusies arī Latvijas Republikas Zemessardzē.” Un tagad īpašu uzmanību, deputāti! “Pastāvot pašreizējām Nacionālās Aizsardzības akadēmijas jauno virsnieku sagatavošanas iespējām, to atjaunot pilnībā varēs tikai astoņu gadu laikā.” Tas nozīmē, ka pašreizējā virsnieku sagatavošanas sistēma ir bez izmaiņām, bez elastības no Aizsardzības ministrijas puses, bez tā, ka mēs meklējam jaunus papildmehānismus, kā sagatavot papildu virsniekus, tajā skaitā Kristovska kunga piedāvātais vairants par studentu sagatavošanu paralēli jau civilajās augstskolās, kamēr viņi iegūst civilo izglītību, ir šie risinājumi, kas ir nepieciešami, kurus mums nepieciešams meklēt no Aizsardzības ministrijas puses, lai mēs spētu ātrāk atjaunot šo virsnieku sastāvu. Šobrīd mēs esam skaidri pateikuši, ka, noraidot šo iespēju, mēs turpmākos astoņus gadus savu virsniecību balstīsim uz pensijas vecumu sasniegušiem cilvēkiem ar ļoti bagātu padomju militāro pieredzi, kuri saņem militārās pensijas no Krievijas un atrodas daļējā finansiālā atkarībā no tās valsts, kas ir vispotenciālākais draudu avots mūsu valsts neatkarībai.

Vai mēs atstāsim to tā, vai mēs tomēr meklēsim progresīvākus risinājumus? Vai mūsu militāro sektoru cilvēki — politikas formulētāji — spēs elastīgāk paskatīties uz šīm lietām, spēs piedāvāt mehānismus. Viens mehānisms šeit ir ielikts šajā likumā. Šis likums nosaka, ka mēs dodam iespējas valsts licencēto nemilitāro augstskolu absolventiem augstākās izglītības iegūšanas laikā brīvprātīgi apgūt valsts apstiprinātu speciālās militārās apmācības kursu. Tas nozīmē, ka valdība noteiks, ko viņam mācīs, cik ilgi mācīs. Savienotajās Valstīs tikai 40 procenti no virsniekiem sagatavo militārajās augstskolās. Atlikušos 60 procentus instruktorus un virsniekus sagatavo civilajās augstskolās tajā laikā, kamēr viņš iegūst civilo izglītību. Nenoraidīsim pasaules piemērus, nenoraidīsim to pieredzi, kas tiek izmantota citās valstīs, lai risinātu šīs pārejas laika grūtības un lai mēs reāli nonāktu pie savas valsts spējīgas aizsardzības sistēmas izveidošanas. Lūdzu, noraidiet, uz to es arī aicinu deputātus, šo Aizsardzības ministrijas priekšlikumu un atbalstiet Kristovska kunga priekšlikumu! Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs.

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēža kungs! Es lūdzu vārdu, kaut gan es domāju, ka te ir sagatavojušies cilvēki runāt un komentēt šo pantu, kad to izskatīja komisijās, bet es domāju, tā kā tas ir izskanējis šajā Augstajā namā un godājamie kolēģi ir noklausījušies, es domāju, ka tomēr derētu arī zināt patiesību. Ne tikai demagoģiskas frāzes, kas šeit tika izkliegtas ar izteiksmīgiem galvas mājieniem un roku norādījumiem, kā saka, teātra skola tomēr dod savu, bet diez vai tā iedarbosies uz politiķiem.

Tātad pirmkārt. Par to, ko vairākas reizes minēja godājamie kolēģi, ka tagad nu vairs robežsargos un Sardzes pulkā, ko es atkārtoju, kas ir Iekšlietu ministrijas pakļautībā, tā tas pulks ir bijis vienmēr, un robežsargi ar jūsu lēmumu ir pārgājuši ar šo 1.janvāri, ka turpmāk tur vairs nav jāiesauc.

Meli. Arī turpmāk Robežsardzē un Sardzes pulkā tiek iesaukti, diemžēl tiek iesaukti par lielu nepatiku Aizsardzības ministrijai, bet tā nu tas likumā ir noteikts, tiek iesaukti obligātā dienestā puiši, un viņi arī šogad izies tur dienestu. Tāds pieprasījums mums ir iesniegts no Iekšlietu ministrijas, neviens šo likumu nav mainījis, es ļoti ceru, ka tik tiešām vistuvākajā laikā, sākot ar Sardzes pulku, kur tiešām ir nemorāli obligātā dienesta karavīriem sargāt noziedzniekus, un tāpēc arī Robežsardzē pāries uz profesionalizāciju un tamlīdzīgi. Bet vēl šogad šis likums darbosies, un obligātais iesaukums arī tur būs. Tā kā likumu mēs pieņēmām šodien un šodienai. Ja mēs pieņemtu nākotnei kaut kādu pārejas laiku, kamēr tas tur sāk nezin kad darboties, tad atkal ir cita diskusija un citi labojumi, un citi panti. Bet lūdzu to turpmāk ņemt vērā, ka Iekšlietu ministrijas vajadzībām Aizsardzības ministrijas vienotā iesaukuma centrā arī šogad tiks iesaukti, diemžēl tiks iesaukti obligātā dienesta karavīri, kas tur izies dienestu.

Otrais. Mēs tikām aicināti ieviest šo pamatapmācību augstskolās un tad viņus uzreiz ieskaitīt rezervē. Godājamie kolēģi, lai lemtu par kādas jaunas institūcijas radīšanu, jaunas programmas realizāciju, šai institūcijai un arī programmai ir jābūt iekļautai valsts budžetā.

Pavisam nesen, pāris mēnešus atpakaļ, mēs pieņēmām valsts budžetu 1997.gadam. Es gribu atgādināt, ka šajā budžetā tāda programma ne Aizsardzības ministrijā, ne Izglītības un zinātnes ministrijā, arī nevienas citas ministrijas sadaļā un programmā netika iekļauta militārā apmācība civilās augstskolās. Tātad šeit ir jārunā par to, lai budžetā būtu šādi līdzekļi. Tādēļ šis likuma pants — 3.panta 3.punkts, ja tas tiks nobalsots, diemžēl 1997.gada laikā nevar tikt realizēts. Lai arī kādi būtu plāni, cik maz vai cik daudz viena studenta apmācībai ir vajadzīga nauda.

Otrajam jau pieskārās Seiksta kungs. Paldies viņam! Šeit ir runa par to, kas ir militārā pamatapmācība. Vai tā tiešām ir tikai triecienšautenes uzbūves iemācīšana un iemācīšana soļot nosacīti ierindā? Vai tā ir pilna taktikas, reglamenta, šaušanas teorijas, šaušanas prakses, lauka mācības un tā tālāk visa apmācība, kas ir nepieciešama, lai sagatavotu augsti izglītotu kareivi vai lai sagatavotu arī virsnieku. Te ir divas lielas starpības, kā saka, jo mums šādi pamatapmācības cilvēki diemžēl arī spēs veikt tikai jaunkareivju funkcijas. Tad varbūt viņiem varētu saīsināt šo dienesta laiku no 12 mēnešiem uz kādu īsāku laiku, bet tā būs tikai pamatapmācība. Un arī šai pamatapmācībai līdzekļi 1997.gadā nav paredzēti. Tas ir jūsu pašu balsojums. Jūs atceraties, kādu Aizsardzības ministrija pieprasīja šo summu, kas ir nepieciešama, un kāda tika nobalsota šajā gadījumā.

Otrais. Nacionālā Aizsardzības akadēmija, kur, izraujot no konteksta, mans augsti godātais kolēģis Vītola kungs paņēma anotāciju pie pavisam cita likuma. Pie ārkārtas likuma, kas bija paredzēts, lai varētu ar aizsardzības ministra pavēli atsevišķiem, es pasvītroju — atsevišķiem, kritisko vecumu sasniegušiem virsniekiem pagarināt aktīvā dienesta laiku.

Jā, tik tiešām tā ir. Bet, Vītola kungs! Tā kā jūs tiešām būsit pēc šā likuma skatīšanas vairākas reizes ļoti militāri izglītots, vajadzētu jums tomēr iegaumēt arī to, ka apakšvienību komplektācija 100 procentu apmērā ir parasti tikai kara laika apstākļos. Bet tajās valstīs, kur ir profesionālas armijas un profesionāli komplektētas apakšvienības, komplektācijas lielums nepārsniedz 50 procentus. 100 procentu komplektācija, tas ir kara laika situācija vai speciālo vienību situācija, kad ir 100 procentu komplektācija ar virsniekiem un karavīriem. Tāpēc šī nepilnā komplektācija nav vēl traģēdija. Un arī mūsu plānos un jau izstrādātajā plānā par Izlūkdesanta bataljona profesionalizāciju, kur šis plāns ir izstrādāts līdz pēdējām detaļām, kur par profesionalizāciju uz vienu cilvēku ir nepieciešams vismaz 7000 latu, rēķinot, ka bataljona sastāvs ir 656 cilvēki, neskaitot palīgdienestus un transportu. Tātad šajā gadījumā arī tur komplektācijas skaits nepārsniegs miera laika apstākļus, ārpuskrīzes laika apstākļus — 60 procenti, maksimums — 70 procenti.

Tātad kā mums nodrošināt ar šiem virsniekiem, un es arī gribētu lūgt atbildi no godājamiem kolēģiem, kas tik ļoti šeit aicināja militārajā apmācībā nekavējoties apmācīt studentus, jau varbūt pēc Lieldienu brīvdienām. Kuri tad viņus apmācīs — šos studentus? Vai augsti godājamie profesori no Filoloģijas fakultātes vai no Svešvalodu fakultātes, vai no Lauksaimniecības universitātes un tamlīdzīgi, ātri pārkvalificēsies akadēmijā un mācīs ierindas mācību vai šaušanas teoriju un tamlīdzīgi. Tātad ir vajadzīgs arī augsti sagatavoti virsnieki ar augstāko izglītību. Kur tad mēs viņus ņemsim, ja viņu mums pat Aizsardzības akadēmijā nav pietiekami daudz, ja viņu mums nav apakšvienībās pietiekami daudz, kuri tad būs tie gudrie, kas apmācīs mūsu studentus? Vai tie virsnieki, kas ir saņēmuši, vēsturiski saņēmuši lielākas vai mazākas zvaigznes, bet kuriem diemžēl vispārējā izglītība aprobežojas ar tehnisko skolu. Arī tādi mums ir. Starp citu, tieši ar tādiem tika piedāvāts komplektēt šo studentu apmācību. Es iedomājos studentu, kas, protams, jūtas ļoti spēcīgs un gudrs savās zināšanās, un viņu apmāca cilvēks ar ļoti zemu vispārējo izglītību. Man liekas, arī tas būtu diezgan traģisks rezultāts.

Tātad ir nepieciešami šie virsnieku kadri arī studentu apmācībai. To neviens nav aprēķinājis un neviens nav arī salicis kopā ar valsts budžetu. Tāpēc es domāju populistiski aicināt, ka apmācīsim dienas nodaļas studentus militārajā pamatapmācībā, nenodrošinot šo pamatapmācību ne ar kadriem, mācību spēkiem, ne ar finansu līdzekļiem, ne ar materiāli tehnisko apgādi, jo, kā pareizi tika atzīmēts, ieroči varbūt vēl pietiktu, bet munīcijas nepietiek, un vēl apmācībām, tad kur to uzreiz pēkšņi ņemt šajā 1997.gadā?

Un Lujāna kungam es ieteiktu tā. Rīta avīzi, protams, ir labi lasīt. Tā ir pieejama plašam lasītāju lokam, kā saka, palasiet arī valdības izdotos noteikumus, likumus, Nacionālās drošības padomes, un jūs atradīsit šo pašu Aizsardzības koncepciju, ko jūs varat izlasīt un iemācīties no galvas, un pielietot. Tepat lejā mums ir bibliotēka, ir pieejama visiem, kuri kaut cik māk lasīt. Ka Lujāna kungs to prot, es pats to ar savām acīm pašlaik redzu.

Augsti godātie kolēģi! Es domāju, ja mēs pieņemam likumus, tad mēs pieņemam likumus, protams, arī nākotnei un ceram, ka tie darbosies nākotnē. Bet pamatā mēs likumu pieņemam šodienai, lai tas strādātu šodien. Nākamajā dienā pēc tam, kad šis likums stāsies spēkā, kad būs šis iesaukums. Un šeit nav runa par to, ka mums ir jāiesauc milzīgs daudzums, skaits. Iepriekšējo reizi jau cik reizes netika runāts. Diemžēl godājamie kolēģi — Kristovskis un citi, pamatojoties uz savām sagatavotajām runām un demagoģiju, mēģina, lai jūs aizmirstu to, kādi skaitļi šeit tika saukti, analizēti un tā tālāk. Neviens šeit negatavojas iesaukt vairāk, nekā jūs esat atvēlējuši naudu 1997.gadā mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Vienkārši tas nav iespējams.

Un vēlreiz es atkārtoju. Diemžēl Vienotajā iesaukuma centrā nāksies iesaukt arī robežsargiem, arī Iekšlietu ministrijas Sardzes pulkam. Citas izejas nav, jo to nosaka likums, un tāds ir šis Iekšlietu ministrijas pieprasījums. Pēc plāna visam šim gadam. Tāpēc, izlemjot par šā 3.panta 3.punktu, es jūs vienkārši aicinu pieņemt tādu likumu, kas var darboties konkrētajos apstākļos, ar konkrēto budžeta finansējumu, un ņemot vērā to, ka jūs nobalsojāt par bezdeficīta budžetu šim gadam, kurš samazināja pieprasīto Aizsardzības ministrijas budžetu tieši divas reizes. Precīzi divas reizes tas samazināja šo budžetu un atstāja Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tikai praktiski izdzīvošanas naudu tajās pašās robežās, kāda tā bija 1996. gadā, ņemot vērā inflācijas un komunālo maksājumu sadārdzinājuma līmeni. Uz šo budžetu pamatojoties, ja mēs nerunājam par lielajiem ārējiem kredītiem, es griezīšos, varbūt arī Aizsardzības komisija griezīsies vai arī kāda cita institūcija griezīsies bez lieliem ārējiem kredītiem tā, kā to izdarīja Lietuva, un tā, kā to izdarīja Igaunija, šajā ļoti grūtajā finansiālajā situācijā mēs nevaram runāt par būtisku Nacionālo bruņoto spēku attīstību.

Mēs varam runāt par šī līmeņa saglabāšanu, par labāku apstākļu radīšanu un vērtīgāku treniņu apstākļu radīšanu karavīriem, un par pilnu piedalīšanos visās NATO savietojamības programmās, kas ir mūsu valsts pienākums, uzdevums un izriet no starptautiskajiem līgumiem. Par pārējām jaunajām, skaistajām idejām, tajā skaitā par profesionalizāciju, mums ir jārunā, šie plāni ir daļēji izstrādāti un turpinās to izstrāde, vēl vecās valdības deklarācijas izpildes plānā ir precīzi salikts pa mēnešiem un datumiem, kā šis projekts virzās uz priekšu un kā tas īstenosies. Bet es ļoti lūgtu tomēr turēties tuvāk zemei un it sevišķi tam budžetam, par kuru jūs paši pavisam nesen nobalsojāt un kuru Vītola kungs tik ļoti veiksmīgi šeit Saeimā vadīja. Viņam vislabāk ir jāatceras, cik latu un santīmu katram latviešu karavīram tika piešķirts no budžeta. Un vēl no šiem latiem un santīmiem būs jāņem nost šie lati un santīmi, lai iedotu pamatapmācības studentiem, lai viņiem tikai nevajadzētu aizstāvēt savu valsti.

Es domāju, ka šeit arī var atļauties runāt ļoti precīzi un tieši. Es tiešām domāju, ka arī studenti ir daļa no valsts, un beidzot viņiem ir jāsaprot. Es tikai gribu pateikt, ka šodien, kad šis likums tiek izskatīts, un gan radio, gan televīzijā par to tika vakar minēts, ja neatradās “bļauri”, kas aicināja neapzinīgus nepilngadīgos un varbūt jaunāko kursu studentos šeit huligāniski uzvesties, neviens arī neatnāca pie Saeimas. To es arī lūdzu ņemt vērā godājamiem kolēģiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcija.

J.Dobelis (LNNK, LZP).Augsti godātais Valsts prezident! Cienītie kolēģi! Es gribētu, lai mēs bez zināmas vieglprātības šodien strādātu, jo mēs taču šo likumu esam saņēmuši atpakaļ. Un acīmredzot šodien ir jānovērš tās neskaidrības likumā, kuru dēļ mēs atkal tērējam laiku un spriežam. Un tāpēc visvairāk ir jārunā par šī pieņemamā likuma atbilstību šodienai. Un tieši runājot par šo 3.panta trešo daļu. Vai mēs nobalsosim par vienu gaisīgu pantu, kuram apakšā nav absolūti nekā, sākot no budžeta, un atkal gribēsim kaut kur parādīt sevi kā briesmīgus kāda slāņa atbalstītājus, vai mēs tomēr izņemsim no šī likuma ārā to, kas ir galīgi šeit lieks. Redziet, ir šī te pārspīlētā izrunāšanās, ka te kāds briesmīgi grib bruņoties, ka grib te kādu pataisīt par “lielgabalu gaļu” un ka nu visu to nabadziņu naudu “iegrūdīs” ieročos.

Cienītie kolēģi, kāds ir mūsu valsts pamatuzdevums? Mūsu valsts pamatuzdevums ir prasmīgi sevi aizstāvēt. Prasmīgi. Un tas, protams, nenozīmē, ka tas notiktu tikai ar mūsu pašu spēkiem. Neapšaubāmi, galvenais pamats mūsu valsts aizstāvēšanā ir prasme sadarboties ar vajadzīgajām, pasaulē ietekmi ieguvušām struktūrām. Un, protams, pirmām kārtām ar NATO. Un nav tur ko izlikties! Izlasiet šodien “Dienas Biznesu”. Dažu mūsu Latvijas politiķu it kā cienītais Voiska kungs, ko viņš tur ir pateicis. Viņš ir pateicis to, ko patlaban neatļaujas Krievijas politiķi. Viņš ir pateicis, ka vajadzības gadījumā Krievija savas raķetes pavērsīs uz visām tām valstīm, kas būs iestājušās NATO un atradīsies Krievijas tiešā tuvumā. Un mūsu vienīgais glābiņš — uz ilgiem gadiem mūsu valstī saistīties ar nopietnām struktūrām.

Bet tagad uzdosim sev jautājumu: kādā veidā mēs varam tur nokļūt par spīti visam tam, ko pret mums dara Krievija un daži viņas satelīti? Mēs tur pirmām kārtām varēsim nokļūt tad, ja mēs parādīsim, ka mēs paši Latvijā protam kaut ko veidot, ka mēs esam kaut kam gatavi, ka mēs sākam ieviest kaut kādu sistēmu savā valstī. Un tas ir pats galvenais šodien. Un sistēmas ieviešana sākas ar likumu. Ar normālu likumu, kas ir piemērots šodienas sabiedrībai, uz kuru pamatojoties mēs varam tālāk strādāt. Izvairīsimies likumā no kaut kādas “pielaizīšanās” attiecīgiem slāņiem, lai iegūtu kaut kādu lētu popularitāti. Tas ir nožēlojami, ja mūsu politiķis valsts aizstāvēšanas interesi jauc ar savu lēto popularitāti.

Neaizmirsīsim, ka visus mūsu pieņemamos likumus studēs un vēl vienu reizi studēs. Tāpat kā skatīsies to visu, kas notiek mūsu valstī, pirms lems par mūsu uzņemšanu kaut kur. To vienmēr vajag atcerēties. Un šī te vēlme maksimāli izvairīties no savu pienākumu pildīšanas pret savu valsti ir vissliktākais rādītājs. Pats sliktākais! Vai tiešām jums kaut ko neliecina piemēri no tiešām vecām, demokrātiskām valstīm? No Skandināvijas, no Viduseiropas, kur gandrīz katrs jaunietis pilda savus pienākumus pret valsti, ar nelieliem izņēmumiem. Mēs, tikko izlīduši, var teikt, no šī te jūga, ar ko mēs sākam? Mēs sākam šķirot savā valstī — tu varēsi dienēt, tu nevarēsi dienēt. Tev ir kaut kādi tur pienākumi, un tev nav nekādu pienākumu. Mēs nedrīkstam būvēt savu likumu tādā veidā, ka atbrīvojamo kategorija kļūst bezgalīgi gara. Vissliktākais rādītājs ir tieksme izvairīties no pienākumu pildīšanas pret savu valsti. Nekas sliktāks nav. Ja jau cilvēks neciena savu valsti, tad kā šāda valsts var pastāvēt?

Un tagad mēs te sākam šķirot — kurš tad ir labāks. Students ir labāks vai zemnieks ir labāks. Pilsētnieks ir labāks vai laucinieks ir labāks. Vai tiešām latviešu tauta neatceras visā savā vēsturē, cik reizes tieši tādā veidā mūs naidoja vienu pret otru? Vai tiešām jūs neatceraties, ka Otrajā pasaules karā 220 tūkstoši latviešu karoja. 220 tūkstoši! 150 tūkstoši karoja vienā pusē, 70 tūkstoši karoja otrā pusē. Kādreiz padomājiet par šiem skaitļiem, par ko tas liecina. Šodien mēs atkal sākam domāt, kuras tad nu būs tās kategorijas, kurām dosim kaut kādas privilēģijas. Ieliekam mēs kaut kādu miglainu apmācību ideju. Neviens no jums šeit nepateiks, kas tas šogad būs. (No zāles: “Es pateikšu.”) Bet drošs paliek drošs, ieliekam. Varbūt kaut kas sanāks. Tā ir absolūti utopiska lieta, kaut kāda rezerve, kura balstīsies uz šiem absolventiem. Tā ir utopiska lieta! Protams, uzkāpsim tribīnē, pateiksim — es noorganizēšu mācības. Vispirms radiet bāzi savam ieteikumam, un tad mēs varam par to šeit runāt. Šī likuma uzdevums, pamatuzdevums, ir atspoguļot tos apstākļus, kādi ir šodien, radīt šīs iespējas iesaukuma veidošanai. Kaut kādu minimālo vajadzību pildīšanai, un ar to vajadzētu iesākt. Pievērsiet uzmanību, ka mums viskarstākās diskusijas atkal šodien būs tieši par tiem pantiem, kuru dēļ šis likums ir nonācis atpakaļ. Un atkal ir tie paši runātāji, kuru dēļ mēs esam spiesti šeit otrreiz atrasties. Tieši tos pantus izmet ārā vai ieliek iekšā, kuri mums nebija vajadzīgi. Atkal mēs sākam par to pašu runāt. Un atkal ir tā pati aizstāvība!

Tālāk. Runāsim par armiju, runāsim par nodrošinātību, nenodrošinātību. Tas ir pie citiem pantiem. Šinī pantā ir jārunā konkrēti — vai ir nepieciešamība šādu miglainu, nepamatotu pantu, kas neko nedod, vai to ir jēga atstāt šajā likumā? Un es gribētu atkārtot. Mēs te viens otrs šad tad mēģinām runāt par padomju laikiem, ka, lūk, tā ir tāda padomju laika domāšana un padomju laika pieeja, nu tad es arī nedaudz par tiem laikiem. Kad tad “cepa” tos “jēlos” virsnieķeļus, ja ne padomju laikā? Gandrīz visās augstskolās bija kara katedras, tur mēs ar lielu humora sajūtu sēdējām, pēc tam formāli pabeidzām un saņēmām kaut kādas virsnieku apliecības. Bez kaut kādas sajēgas par to, kas ir armija. Tagad mēs piedāvājam tieši to pašu variantu. Un esam ļoti priecīgi. Kā var būt virsnieks, kurš nekā nejēgs, kas tā tāda armija ir? Kas tas par virsnieku vispār būs? Es atkārtoju vēlreiz, ka tā ir apzināta vēlme radīt kategoriju, kura varēs kaut kādā vieglā veidā tikt vaļā no normālas dienēšanas. Es vēl šodien saprotu to, ka mēs varam runāt par zināmu augstskolu beigušo kategoriju. Tā vairs nav tā lielākā. Par to kategoriju, kura tiešām vēlas padziļināt savas zināšanas maģistratūrā, doktorantūrā. Par tiem varētu runāt. Šodienas apstākļos tas būtu saprotams. Bet runāt par to, ka kurš katrs students tur ies apgūt militāro apmācību, pie tams ir pilnīgi skaidrs, ka šodien nav cilvēku, nav kadru, kas varētu tur strādāt.

Tāpēc es, kolēģi, aicinu — šīs diskusijas šodien vairākkārt atkārtosies, ja jau mēs esam uzņēmušies caurskatīt otrreiz šo likumu, nu tad vismaz padarīsim savu darbu tā, lai šodien mēs to arī pabeigtu. Un tāpēc es, protams, esmu par mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisijas lēmuma atbalstīšanu — 3.panta trešo daļu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (LVP). Prezidenta kungs, Prezidij, kolēģi! Es gribētu sākt ar to, ka es varbūt varētu dalīties kādos vārdos, ko tāds daudz cietušais Kalnīša kungs ir rakstījis:

“Par Tālavu, par zemi šo,

Mums dārgāko un vienīgo,

Kā taurētājam katram mums

Būt sardzē — gods un pienākums.”

Mēs aizstāvējām Latviju, tas ceturksnis miljona, kas izbrauca pēc Otrā pasaules kara uz trimdu, ar to, ka mēs skaļi runājām par to, kas šeit notiek, un Latvija tika atzīta de jure , Latvijas krāsas plīvoja daudzās vietās. Kad aizpagājušajā Ārlietu komisijas sēdē mums paziņoja, slēgtā sēdē, bet tas, ko mums tur paziņoja, tagad ir vismaz Ziemeļvalstu publikācijā atklāti pateikts, mums paziņoja, ka mēs netiksim NATO pirmajā gājienā un nezin, kad mēs arī tiksim. Mēs arī netiksim Eiropas Savienībā, lai gan mēs esam darījuši visu, ko godājamais Kiršteina kungs mums ir diktējis. Bet par to nedrīkstam runāt, jo ir jāsagatavo tautā pareizā reakcija, un es tam nelaimīgajam Ārlietu komisijas ierēdnim prasīju: kas tad ir tā pareizā reakcija? Un viņš tā raustījās, bet sapratu, ka pareizā reakcija ir, ka tauta to ne visai saprot, ka mēs par to daudz nerunājam.

Mīļie draugi! Mums atkal ir iespēja pacelt mūsu tautas aizsardzības jautājumu pasaulē ar runāšanu, ka mūs nedrīkst atkal atstāt “lielā lāča” klēpī neaizsargātus, bet mēs to nespējam. Mums nav taurētāju jeb sardzes nevienā valsts līmenī. Atvainojiet, prezidenta kungs, arī jūsu līmenī. Mēs nerunājam diezgan skaļi par to, kas šeit ir noticis, mēs nemeklējam tos, kas ir mūsu atbalstītāji trimdā. Tad, kad bija Baltijas blokāde, mēs, vairāki Toronto cilvēki, samaksājām par zondāžu. 98 procenti no cilvēkiem, kas zināja, ka Baltija ir, pastāvēja par brīvu un neatkarīgu Baltiju. Bet mēs šeit taisām kaut kādu joku.

Mēs aizstāvēsim Latviju ar neapbruņotiem puikiem ... Šeit kādreiz Latvijā bija atomieroči, šeit viskautkādi ieroči bija, bet mēs atsakāmies no viena ieroča pēc otra. Arī laikam atteiksimies no zemes mīnām. It kā tāpēc, ka pasaules lielvaras to gribētu. Un mēs it kā aizstāvēsim Latviju bez nekādas aizsardzības koncepcijas, un mēs nedaram to, ko būtu jādara, lai aizsargātu šo zemi. Mēs taisāmies to zemi pārdot, mēs nedarām, ko vajadzētu darīt, lai aizsargātu mūsu tranzīta ceļus, mūsu ostas, mūsu dzelzceļus, tos mēs pārdosim. Ko mēs darām, lai aizstāvētu mūsu tautu? Mēs gatavojam apstākļus tā, lai viņi iznīkst, katrā paaudzē būs uz pusi mazāk ļaudis, būs daudz vairāk dzērāju, būs daudz vairāk neskolotu cilvēku. Mēs it kā nespējam. Kur, draugi, ir tad tautas un mūsu zemes aizsardzība? Tas būtu, ja mēs domātu par to, kā mēs attīstītu mūsu ekonomiku, ja mēs domātu, kā mēs varētu pacelt mūsu prestižu pasaulē, kā mēs varētu atgādināt pasaulei, ka mēs zinām par mūsu pašapziņu. To mēs nedarām.

Mums sūta atpakaļ likumu, kuru mēs jau esam šeit nezin cik daudz dienas iztirzājuši tāpēc, ka prezidenta kungs grib pierādīt, ka viņam ir kaut kāda diktatoriskā vara, tāpat kā Šķēles kungs — aizgāja un nāk atpakaļ. Nekā laba tautai nav padarīts. Lepojas, ka strādā grūti, bet pat nevar viens otru sazvanīt trīs dienu laikā. Es aizgāju vienu sestdienas pēcpusdienu uz ministriju, gribēju nodot vienu vēstuli, bija grūti atrast sargu. Tā māja ir ciet, tur neviens nestrādā. Ja mēs gribam šito zemi, un es ticu, ka mēs gribam, tas ir mūsu uzdevums šobrīd — šo zemi un šo tautu aizstāvēt, tad sāksim ar to, ka mēs neatļausim mūsu zemei aiziet citu rokās, ka mēs neatdosim mūsu svētos mantojumus citiem, ka mēs audzināsim un pilnveidosim mūsu tautu. Ja vajadzīgs, tad mēs nekonvertēsim vairs mūsu valūtu, bet liksim visus pie darba, trenēsim mūsu jaunatni, un katrs savā vietā aizstāvēsim šito zemi, bet ne ar to, ka mēs stāvēsim kaut kādā barakā un sveicināsim tādus oficierus, kas pat nezina, kā un ko darīt. Jo tie, kas mācēja, tos jau mēs neņemam armijā iekšā. Ir pilnīgas blēņas šitā saruna, ka tāpēc, ka mēs iesauksim kaut kādu un neatļausim viņam ražīgi dzīvot, ka mēs aizsargājam mūsu zemi. Tā ir blēņa. Kārlis Ulmanis... tāpat mums tad bija vislabākā apbruņotā armija, bet bija iztaisītas kļūdas, viņš nesauca tautu uz pašnāvību, un mums ir jāizdomā, ko mēs šeit īsti darām. Pirmā vieta tautas aizstāvībā ir šeit. Un prezidenta amatā, varbūt kāda ministra amatos, bet ne prezidents aizstāv šito tautu, ne mūsu premjers, ne mūsu ārvalsts ministri. Kas mēs esam tagad pasaules acīs? Mēs esam kriminālnoziedznieku valsts un narkotikas ceļš. Mēs drīz būsim “lielā lāča” īpašums, legāli viņš būs nopircis, un kāpēc tad lai kāds rietumnieks nāktu un sargātu šeit? Neapšaubāmi, ka rietumiem būtu labāk sargāt sevi uz Krievijas robežām, bet ne jau, ja mūsu pusē no Krievijas robežas būs viss jau infiltrēts un ar krieviem nopirkts, ka būs Liepājā krievu karakuģi. Ko mēs darām? Un mēs šeit simts cilvēku, mēs lemsim, kā mēs aizstāvēsim mūsu tautu. Mums beidzamais budžets bija smiekls, tas bija nāves trieciens, mums nāk atpakaļ ar to pašu. No ekonomikas attīstības mēs šeit negribam dzirdēt, mēs negribam saprat, ka tā nauda rit apkārt un apkārt, un nāk atpakaļ nauda budžetā, mēs negribam saprast, ka mūsu nodokļi ir tik augsti, ka neviens šeit nenāks, ka tās darba vietas pašas netaisīsies, mēs negribam saprast, ka šitanī kriminālvalstī neviens godīgs cilvēks nenāks, mēs negribam attīrīties. Attīrīsimies, sāksim šeit, Saeimā. Attīrīsim tos augstos amatus, kas mūsu tautu nesargā un mūsu zemi nesargā, mūsu stratēģisko mantu nesargā. Atminēsim, kas mēs kādreiz bijām. Un mēs esam kļuvuši pasaulē par putekļu... par kājslaukamo vietu. Mēs ejam un klanāmies, mēs nevienam nepasakam, kas mums šeit notika, mēs nevienam neatgādinām, ka nedrīkst mūs par jaunu atstāt Lielkrievijas klēpī, un mums Ārlietu ministrija pasaka, ka mēs par to nedrīkstam runāt, nedrīkstam tautu tracināt, nedrīkstam pasauli tracināt. Mēs brauksim uz Krieviju, Prezidija locekļi, mums Ārlietu ministrijā parādīja dienas kārtību, ko mēs bijām uzlikuši. Visur bija šitādi komentāri... teiksim, par Latvijas deklarācijas atjaunošanu, par okupācijas deklarācijas izteikšanu.... nedraudzīgs akts... un šitādā kārtībā bija laikam 13 temati, vella ducis... Mūsu Ārlietu ministrija, mūsu Prezidijs, mūsu prezidents neaizstāv mūsu pašapziņu, neaizstāv mūsu tautu, neaizstāv mūsu zemi, neaizstāv mūsu jaunatni, neaizstāv mūsu vecos, neaizstāv mūsu varoņus, viņi neaizstāv neko, kā tikai savu pašinteresi.

Es jūs lūdzu dziļi padomāt. Mums ir gods un pienākums būt tai sardzē, kas sargā Tālavu, mūsu zemi, un tas svētais pienākums sākās tieši šeit, un, ja es skaru kāda sirdsapziņu šeit, es to daru tīši varbūt. Es vēl ticu, ka mums ir diezgan balsis, diezgan cilvēku, kas domā, ko viņi dara. Mūsu senči ir miruši par šito zemi, un mēs gribētu, ka mūsu mazbērniem šeit būtu kaut kas. Bet mēs ievadām šito zemi un šito tautu nabadzībā, ka mums ir jāpārdod savas meitas, mūsu zemi, mūsu tranzītceļus, un mēs prēmējam tos, kas mums to dara. Saprotat, mēs esam darījuši visu, ko Kiršteina kungs ir prasījis un diktējis, mums ir pat viņš jānoklausās, kas arī ir baigi grūti. Un viņš dabū prēmiju. Un dabūja nulli — mūs Eiropas Savienībā neņem tagad. Mūsu visi šitie gudrie kungi runājuši par NATO, NATO... Mēs dabūjam divnieku, bet viņi dabūja prēmiju, viņi tiks atkal ievēlēti tanīs pašos amatos, un kas ir vainīgs? Galu galā atbildība, mēs, simts, nevaram no tās izvairīties... Mana balss atbalstīja šito prezidentu, mana balss diemžēl atbalstīja arī pirmo reizi mūsu bijušo un laikam atkal nākošo premjerministru. Bija ticība, bija cerība, mēs mainīsim to nodokļu politiku, cilvēki nāks šeit, mēs sāksim cīnīties ar kriminalitāti, mēs aizsargāsim šito zemi, mēs audzēsim mūsu jaunatni, mēs atbalstīsim mūsu mātes, mēs cienīsim mūsu vecākos, un ko mēs izdarījām? Ko mēs darām? Mēs kādreiz bijām pasaulē cienīti. Tāpēc, ka mums bija vislabākās sociālistiskās programmas... es runāju — pirms Otrā pasaules kara. Mums bija augsts dzīves līmenis, mums bija tādi cilvēki, kurus pasaulē godināja, ne tādus, ko amerikāņi nav ar mieru Baltajā namā saņemt. Par mums nerunāja kā par kaut kādu kriminālu valsti. Mums bija skolās, teātros, dzejās stāsti par latviešu varoņiem, un mēs visi tādi gribējām būt. Un kas mēs tagad esam? Mēs paņemsim plikus puišus no skolas ārā tāpēc, ka Krastiņa kungs to grib. Viņš nezina, ko viņš ar viņiem darīs. Ar kādiem akmeņiem viņi cīnīsies un pret ko? Un kā? Un kad mēs vienu reizi to sāpīgo jautājumu bijām izrunājuši un atraduši kaut kādu kopsaucēju, par ko mēs varējām nobalsot, mūsu laiku tērē par jaunu. Ja prezidenta kungs atnāktu ar ierosinājumu, lai mēs pārrunājam ekonomisko attīstību, viņš būtu cieņas vērtīgs, ja prezidenta kungs atnāktu ar ierosinājumu, kā mēs varētu sargāt mūsu zemi no citiem, lai mēs neizpārdodam, viņš būtu cieņu vērtīgs, ja prezidenta kungs atnāktu un iemācītu mums, kā mēs varētu paturēt mūsu ostas mūsu pakļautībā, mūsu tranzītceļus, viņš būtu cieņas vērtīgs. Bet prezidenta kungs atnāk nolemt jau to, ko mēs esam jau nolēmuši, ka tas viņu neapmierina. Nu... Ir Satversmē risinājums, Mēs prezidenta kungu neapmierinām, un mēs ejam pie tautas. Un, ja tauta mums piekrīt, tad lai prezidenta kungs atkāpjas. Ļoti vienkārši. Ja? Kādam ir jāsāk sargāt mūsu tautu un mūsu zemi. Es ierosinu, lai mēs sākam par to domāt, un sākam tā rīkoties. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs . Godātie kolēģi, desmit deputāti, un tie ir Mauliņš, Zelgalvis, Edmunds Grīnbergs, Kušnere, Valdmanis, Ločmelis, Kreituse, Kreituss, Lujāns un Bartaševičs, ierosina samazināt debašu laiku, runājot pirmo reizi līdz trīs minūtēm, otro reizi — līdz vienai minūtei, apspriežot pašreizējo likumprojektu. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu... Grīga kungs, es jau izsludināju balsošanas režīmu! Jums vajadzēja pieteikties. Lūdzu, Grīga kungs! Grīga kungs tribīnē.

O.Grīgs (TB). Augsti godātais prezidenta kungs! Cienījamais Prezidij, priekšēdētāja kungs! Es domāju, ka pēc tā saraksta, kas ir, tad arī varētu samazināt nākošajiem runātājiem sarunu laiku. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam šo desmit deputātu priekšlikumu! Par debašu laika samazināšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 15, atturas — 7. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais ir ...

Sēdes vadītājs. Acumirkli, Druvas kungs, mums debatēs vēl ir vismaz desmit pieteikušies... (No zāles “Aizbāzīs muti atkalÉ”) Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

O.Grīgs (TB). Augsti godātais prezidenta kungs! Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi! Jaunajā Valdības deklarācijā ir prieks lasīt nodaļā “Par valsts aizsardzību” šādus punktus. Un 1556 — līdz 1.07.98.gadam pārveidot obligātā militārā dienesta iesaukšanas sistēmu, rezervju apmācību un uzskaiti veidot uz Zemessardzes struktūru apvienības bāzes. Tā ir mana ideja un mana doma, kas tika virzīta pie Ministru prezidenta, un paldies, ka tā jau ir Valdības deklarācijā. Es gribētu šajā sakarībā teikt un atbildēt aizsardzības ministram Krastiņa kungam. Ja viņš uzskata, ka šis likums ir pieņemts tikai šodienai, tad kāda jēga vispār ir šim likumam, un šo likumu šodien pilnīgi varētu noraidīt vispār, jo dzīve jau neapstājas, un iesaukums tā vai tā būs, tas ir tas pats, kas ar valdību, ja valdība ir kritusi, tas nozīmē, ka dzīve neapstājas, ka dzīve rit tālāk. Un, Krastiņa kungs, jūs pārmetāt, ka šeit deputāti nav devuši naudu Aizsardzības spēku vajadzībām. Redzat, nevar jau dot naudu, ja nezina, kur tā faktiski aiziet un kā tā aiziet, un cik nelietderīgi tā tiek izmantota. Ja jau jūs sūtāt pensionārus apmācībā... uz Eiropu jūs sūtāt pensionārus, nevis jaunus karavīrus un virsniekus, jaunākos virsniekus, bet jūs aizsūtat pensionārus, tad mēs varam domāt, kas tā par perspektīvi nāk mūsu bruņotajos spēkos.

Kas attiecas uz studentu bataljonu, tad studentu bataljonā ir 400 cilvēki, tiek apmācīti jaunākos virsnieku kursos, un tālāk mūsu uzdevums ir sakārtot Cēsu mācību centru, lai tur būtu apmācīti arī augstākās, teiksim, augstākās kvalifikācijas virsnieki. Tāpat akadēmija dos papildinājumu, un ar šo es gribēju sacīt, ka es tomēr atbalstīšu Kristovska kunga priekšlikumu, bet tas nenozīmē, ka es esmu par kādām atsevišķām cilvēku kategorijām vai jaunu vīriešu kategorijām, kuriem būtu ļauts izvairīties no iesaukuma dienestā. Redziet, es lūgšu vārdu otrreiz, bet man ir ļoti interesanti fakti par pašlaik esošo situāciju dažās mūsu iesaukumu dienesta, karavīru dienesta vietās. Un 3.datumā man nāca informācija, 3.februārī man nāca informācija, ka Tukuma lidlaukā, kurš ir iekļauts NATO struktūrā, tāpat Lielvārdes lidlaukā, tiek noņemta apsardze. Es uzskatu, ka tas ir noziegums, Krastiņa kungs, un es zvanīju Dalbiņa kungam no rīta 3.februārī, viņš teica, ka karavīriem neesot, ko ēst, un tāpēc viņi tiek noņemti. To pašu atbildēja arī Kīna kungs, bet jūs ziniet, ko nozīmē noņemt apsardzi no lidlauka? Pateicoties manai darbībai, 10 cilvēki tika atstāti, līdz šai dienai nav atgriezti tie 15 cilvēki atpakaļ, kaut gan 25 cilvēkiem arī ir grūti apsargāt šo lielo lidlauku ar miljons vērtībām. Es uzskatu, ka tā ir tīšu prātu noziedzība, un šodien jūs atbildat, ka ir dota pavēle. Vispār vai jūs par kaut ko atbildat, Krastiņa kungs? Es lūdzu deputātiem pagarinājumu. (No zāles; “Nevar, nevar būt korekts.”)

Sēdes vadītājs . Diemžēl mēs nevaram jums pagarināt, Grīga kungs. Vai varbūt kāds uztur Grīga kungu, pagarināt ar balsošanu, bez? Jābalso. Balsojam par to, vai Grīga kungam pagarinām vēl par trīs minūtēm uzstāšanās laiku. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 6... Lūdzu trīs minūtes.

O.Grīgs . Paldies! Un es ilgi domāju, tāpat kā jūs, kāpēc tādas problēmas mums ir Latvijā? Arī sabiedrībā ir satraukums par disciplīnas pārkāpumiem un tā tālāk. Un esmu nācis pie slēdziena, kad zināmā mērā ir arī vainīgi daži, viens neliels skaits tomēr no Krievijas armijas palikušie pulkveži, kuri ieņem daudzus atbildīgus posteņus mūsu bruņotajos spēkos. Vēl trešdien, 5.datumā, es biju Cekulē, ieroču un munīcijas bijušajā glabātavā no vācu laikiem un no Latvijas laikiem. Tur ir noņemta apsardze, es tam piekrītu, bet kas tur darās, tas ir ārprāts. Un pie Aizsardzības ministrijas ir izveidota kaut kāda bezpeļņas organizācija, infrastruktūra ar direktoru Čupānu priekšgalā, kurš ir slēdzis līgumu ar kaut kādu fizisku personu, kura nodarbojas ar munīcijas lādiņu izrakšanu, kuri ir ļoti bīstami, un drošības nav nekādas. Tas cilvēks savukārt slēdz tālāk ar kaut kādām fiziskām personām, kuri vāc sprāgstvielas, izkausē, un tālāko to sprāgstvielu ceļš nav zināms. Es personīgi biju tur pārbaudīt.

Bet kas attiecas par manis minētajiem augsta ranga bijušajiem armijas virsniekiem, kas dien mūsu spēkos, es jums darīšu zināmu, ka 1995. gada 17.jūlijā bijušais Ministru prezidents, aizsardzības ministrs Gailis izdeva pavēli ar nr.188 par obligātā valsts dienesta iesaukšanas reformu. Reformas gaitā no 1995.gada 1.augusta Aizsardzības ministrijas pakļautībā tika izveidots Valsts dienesta iesaukšanas centrs ar juridiskas personas statusu — 54 štata vienības. Ar 1995.gada 18.augustu rajonu valsts dienesta pārvalžu vietā ir izveidotas 5 apvienotās valsts dienesta pārvaldes, iekļaujot tajās 33 rajonu pilsētu valsts dienestu nodaļas. Apstākļos, kad iesaukuma darbu galvenais smagums — jauniesaucamo uzskaiti un ierašanos nenodrošina Valsts dienesta iesaukuma centrs — gulstas uz Apvienoto valsts dienesta pārvaldi, 1997. gadā paredzēts būtiski samazināt Apvienotai valsts dienesta pārvaldei paredzētos līdzekļus, novirzot nesamērīgi lielu daļu uz valsts dienesta iesaukuma bāzes jaunizveidotai Galvenai valsts militārai dienesta pārvaldei. Pieprasīto līdzekļu summa ir 681 295 lati, tajā skaitā 223 654 lati ir paredzēti Galvenās valsts militārā dienesta pārvaldes izveidošanai un attīstībai, un tikai 357 641 lati ir domāti Apvienotās valsts dienesta pārvaldes vajadzībām, tas ir par 161 906 latiem mazāk nekā 1996. gadā. Līdz ar to 1996.gada reforma nedos pozitīvus rezultātus, un gaidāmo iesaukumu nodrošināšana pasliktināsies. Finansiālo līdzekļu trūkuma dēļ Apvienotā valsts dienesta pārvaldē izveidojas krīzes situācija, nav iedalīti līdzekļi telefona, pasta izdevumu, komunālo pakalpojumu apmaksai, automašīnu uzturēšanai un remontam, benzīna un kancelejas preču iegādei. Nav paredzēti līdzekļi jauniesaucamo ceļa izdevumu segšanai, Apvienotā valsts dienesta pārvalde nav nodrošināta ar transportlīdzekļiem jauniesaucamo nogādāšanai līdz Valsts dienesta iesaukšanas centram Rīgā. Es šos dokumentus visus atdošu presei. Paldies!

Sēdes vadītājs. Trīs minūtes, Grīga kungs. Paldies! Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs, ārpus kārtas. Grīga kungs, nu esat korekts pret kolēģiem. Vai jūs arī ilgāk par trīs minūtēm vēl... Paldies!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Valsts prezidenta kungs! Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Es vienkārši nācu tribīnē, lai jums tikko kā ausīs kaislīgā Grīga kunga runa par Tukuma lidlauku. Nu nav neviens iekļāvis NATO struktūrā Tukuma lidlauku, Dievs pasarg, tādas muļķības nevajag runāt, ja? Tukuma lidlauks ir... Grīga kungs, es jūs nepārtraucu. Es pagaidīšu...

Sēdes vadītājs. Lūdzu neveidot dialogu ar runātāju no tribīnes.

A.Krastiņš. Tātad Tukuma lidlauks sakarā ar mūsu Gaisa spēku koncepciju ir rezerves lidlauks Lielvārdes lidlaukam, ko visu laiku apsargāja apmēram 25 cilvēku vienība no obligātā iesaukuma virsnieka vietnieka vadībā. Gaisa spēku vadība bija nolēmusi februāra sākumā reorganizēt šo lidostas apsardzi, par cik tur viegli aiznesamu lietu nav, bet tikai demontējamas dažādas iekārtas, un organizēt šo apsardzi ar regulāru patrulēšanu ar papildu transporta līdzekļiem. Šajā laikā tur ieradās Grīga kungs, pamatoti uzskatīja, ka ar esošo, kā saka, apakšvienības komandiera lēmumu izveidot apsardzes sistēmu laikam nepietiek, par to bija signāli arī Aizsardzības ministrijai, bet es vēlreiz gribētu atkārtot, ka šādi jautājumi — ar cik cilvēkiem un kādā veidā vienu rezerves militāro objektu apsargāt, tas ir tiešī šī objekta komandiera kompetencē un ne augstāk, bet, protams, ka viņam par to ir arī jāatbild. Pēc Grīga kunga pamatotiem iebildumiem šajā vietā divas reizes ieradās komisija, tajā skaitā Gaisa spēku komandiera sastāvā, ministrijas valsts sekretāra, pretizlūkošanas dienesta, izlūkdienesta, divas dienas brauca komandieri, pētīja, mērīja un nolēma, ka nu tomēr iznāk par pāris latiem lētāk, ka sargās obligātais dienests, nevis ka sargās virsdienestnieki ar papildus ar diviem vai trim transporta līdzekļiem. Tāpēc tika izdota attiecīgā līmeņa pavēle par šo te obligātā dienesta apsardzes atjaunošanu Tukuma lidlaukā. Šī pavēle tiek arī pildīta, ja Grīga kungs šorīt no rīta tur nesastapa šos sargus, tad laikam pēcpusdienā viņus tur sastaps. Jo no Lielvārdes ierasties ar visām mantām, apbruņojumu un attiecīgiem dokumentiem, nu, nevar tā uzreiz, kaut gan, protams, jāatzīmē, ka pavēle tiek lēni pildīta.

Kas attiecas uz Cekules lidlauku, uz Cekules munīcijas noliktavām, tās minimāli tiek apsargātas, kaut gan ziemas laikā, protams, tas tā nenotiek, tik tiešām izveidotais valsts uzņēmums “Infrastruktūra” ir bijušais celtniecības un apsaimniekošanas departaments, kurš ir izņemts ārā no budžeta asignējumiem, tātad no budžeta mēs viņiem vairs nemaksājam, viņi paši pelna naudu. Taču pēc Grīga kunga ierosinājuma un pēc sūdzības šis līgums ar attiecīgajām finansu struktūrām tika pārtraukts, un tiek lemts jautājums par Čupāna kunga atbilstību viņa ieņemamajam amatam. Saskaņā ar vienoto iesaukšanas centru, es domāju, ka avīzes to ir sen publicējušas, un visi to jūs lasījāt pie budžeta apspriešanas šajā datumā. Paldies!

Sēdes vadītājs . Godātie kolēgi, pirms turpinām apspriešanu, es gribu visiem runātājiem atgādināt, ka mēs apspriežam likumprojekta 3.panta trešās daļas 3.punktu, bet ne vispasaules revolūcijas problēmas. Vārds Ģirtam Kristovskim, frakcija “Latvijas ceļš”, otro reizi, viena minūte.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamo Valsts prezident! Cienījamie klātesošie! Krastiņa kungs tikko izteica, ka es esot nācis ar sagatavotām runām un runājot par demagoģiju. Jā, par pirmo man nav kauns, ka es esmu sagatavojis runas, bet par jūsu demagoģiju gan man ir kauns, jo, Krastiņa kungs, lūdzu, paskatieties — šodien iet runa par jūsu jautājumu, nevis jums ir jāsarunājas ar Čeveru. Ja jūs būtu bijis pietiekami čakls ministrs, tad jūs būtu šo likumu izlasījis pēc pieņemšanas vai pirms pieņemšanas, atnākot šeit uz zāli. Tad jūs izlasītu, ka pārejas noteikumu 4.pants paredzēja, ka līdz 1997.gada 1. janvārim nosaka kārtību, kādā valsts licencēto augstskolu studenti un absolventi apgūst militārā dienesta pamatapmācību. Jūs to neesat izdarījis, jūs šeit nācāt un runājāt par demagoģiju, man ir kauns par jums, man ir kauns par tādu ministru, kurš nelasa dokumentus, kuri attiecas uz jums. Paldies par uzmanību, paldies par jūsu izteikumiem!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns — otro reizi, viena minūte.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Ko tur vairāk kaunēties, par tādu ministra vietas izpildītāju jau nav ko kaunēties, un “Rīta Ziņās” es lasīju taisni jautājumu, vai šāds kandidāts vēl kandidēs uz jauno valdību vai ne. Es cerēju, ka varbūt šo kungu mēs vairāk redzēsim tikai Saeimas sēdes laikā, kur viņš sēdēs kā deputāts, nevis kā ministrs. Un, starp citu, ja mēs runājam par valsts koncepcijām, nu,tad arī Šveices modelis, kurš ir labi pierādījies, eksistējot blakām okupācijas varai, tai pašai Vācijai. Un, par laimi, viņi spēja izdzīvot un normāli funkcionēt, un tādēļ šajā gadījumā mums ir jāskatās dažādi modeļi, un, man liekas, vislabākais eksperiments, ko Krastiņa kungs norādīja un valsts koncepcija pierādīja, — Pēteris Lielais, kad iebrauca jūras līcī, un, atvainojiet, es nezinu, ko varēja studentu rota pretī nolikt, vai Krastiņu ar gumijas laivu vismaz. Protams, iespējams, ka viņš aizsegtu Rīgu no Pētera Lielā.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcija. Trīs minūtes.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Augsti godātais prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, man žēl, ka, sanākot šodien speciāli uz ārkārtas sēdi pirmdienā, mēs tomēr nobalsojām trīs minūtes, un viss, tas nozīmē, ka mēs atkārtoti normāli neapspriedīsim tagad šo likumprojektu, ko prezidents atsūtījis mums izskatīšanai. Bet nu lai tas paliek uz jūsu sirdsapziņas. Ko es gribētu sacīt? Kristovska kungs, jūs jau skaisti runājāt, bet jūs izteicāt ļoti interesantu frāzi, un tā arī daudz ko raksturo. Lai jaunieši izvēloties, jūs teicāt, piemērotu variantu, kā savas dzīves veiksmīgāk kārtot, tātad kā kārtot veiksmīgāk savu dzīvi, nevis kā kārtot... palīdzēt kārtot valsts dzīvi, valsts aizsardzību, bet kā sakārtot savu dzīvi. Lūk, lai skaisti dzīvotu, ir jāpapūlas, lai skaisti dzīvotu, ir jāprot aizstāvēt savu valsti. Lūk, par to ir jādomā, par to mēs runājām toreiz, kad apspriedām šo likumprojektu. Un arī Vītola kungs, viņš uznāk tad tribīnē, būdams parlamentārais sekretārs Finansu ministrijā, parasti viņš runā otrādi un cīnās par katru santīmu, ja mēs kādā veidā mēģinām aizskart budžetu, bet tagad budžetā, šī sistēma šī papildu apmācība, kura vispār nav vēl nemaz izdomāta un izlemta, budžetā nav paredzēta. Pēkšņi viņš saka — viss kārtībā. Viņš gan nepateica, ka viņš atradīs budžetā šo naudu. Cienījamie kolēģi, es neizmatošu varbūt arī pilnībā šīs trīs minūtes, es lūdzu ļoti nopietni attiekties pie šī likumprojekta pārskatīšanas un šo 3.panta trešās daļas 3.punktu izslēgt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Tā kā ir pienācis pārtraukuma laiks, debates pārtraucam. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātu. Bet, kolēģi, sveicam mūsu kolēģi, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāti Rutu Marjašu apaļā jubilejā, kura viņai bija pirms dažām dienām. (Aplausi.)

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Juris Celmiņš, Alfreds Čepānis, Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Ervids Grinovskis, Roberts Jurdžs, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Imants Liepa, Aleksandrs Pētersons, Jānis Rubulis, Leonards Teniss. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Ieņemsim vietas sēžu zālē! Turpinām debates par apspriežamo jautājumu. Debatēs pieteicies Aristids Lambergs, LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

A.J.Lambergs (LNNK, LZP). Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Ļoti uzmanīgi esmu sekojis šā rīta debatēm par šo ļoti svarīgo jautājumu. Izslēgt 3.panta trešā daļā 3.punktu. Ar lielu neizpratni novēroju mums divu deputātu dedzīgās, varētu pat teikt, ar “putām uz lūpām” dedzīgās runas — no “Latvijas ceļa” deputāta Ģirta Kristovska un “Tēvzemei un Brīvībai” deputāta Oskara Grīga. Speciālu uzbrukumu Andrejam Krastiņam.

Bet tad, man liekas, mēs visi saprotam, ko tas viss nozīmē? Tas taču viss nozīmē to, ka Ģirts Kristovskis un Oskars Grīgs iesaka abi sevi par aizsardzības ministra kandidātiem. Līdz ar to tas ir saprotams un izskaidrojams. Līdz ar to, godātie kolēģi, neņemsim šo divu deputātu izteiktās muļķības vērā un balsosim tā, kā komisija teica. Pieņemt 3.pantā trešajā daļā — izslēgt to no likumprojekta. Paldies. (No zāles: “Muļķības nevajag runāt!”)

Sēdes vadītājs. Jānis Ābele, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Ābele (LC). Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Es arī ļoti cītīgi klausījos šīsdienas debates, un noklausījos aizsardzības ministra un deputāta Dobeļa runu, kurā tika sarunāts gan par “lielgabala gaļu”, gan par Voļski, gan par Krieviju, gan par raķetēm, kurām nu tagad Latvijas augstskolu studenti, es pasvītroju — studenti, varēs stāvēt pretī.

Es aicinu godājamos deputātus atcerēties Pirmā pasaules kara norises, kad no visām karojošajām valstīm, vienīgi Vācija neiesauca savus studentus obligātajā karadienestā. Un tas notika divdesmitos, trīsdesmitos gados. Tieši Vācijas neiesauktie studenti, šā “nelielgabala gaļa”, radīja Vācijas ekonomisko fenomenu. Es aicinu deputātus atbalstīt Ģirta Kristovska priekšlikumu — neiesaukt studentus. Radīt šiem studentiem izvēles iespēju. Es pasvītroju: izvēles iespēju. Vai nu viņiem brīvprātīgi, es pasvītroju — brīvprātīgi, apgūt šo te militāro apmācību kursu Zemessardzes skolās un daudzos citādos semināros un kursos. Un tikai tad, kuri nav to izdarījuši, tad pakļaut viņus Ministru kabineta tātad paredzētam obligātam militāram dienestam uz vienu gadu. Es vēlreiz aicinu atbalstīt Kristovska priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Alfreds Čepānis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

A.Čepānis (DPS). Valsts prezidenta kungs! Godātie kolēģi! Ar savu iešanu uz Eiropu mēs bieži vien jau izsaucam pretēju reakciju, un cilvēki uz to bieži vien skatās visai skeptiski. Taču, runājot par šo jautājumu, es tomēr gribu atgādināt, ka mums tomēr arī šajā jautājumā vajadzētu mācīties no tām Eiropas valstīm, kuras tāpat kā Latvija ir pietiekami mazskaitlīgas kā tautas un mazas kā valstis un tāpēc nevar atļauties uzturēt ne NATO karaspēku, ne pašas tur iestāties, un savu aizsardzības koncepciju veido pavisam citādi.

Pirms pusotra gada grupa tā laika 5.Saeimas deputātu bija Vācijā Garmišā uz tādiem kursiem, kur Džordža Māršala centrā mums militārpersonas gan no NATO, gan citām Eiropas valstīm lasīja savus priekšlasījumus un izklāstīja katrs savas valsts militāro koncepciju.

Šeit Priedkalna kungs runāja par Somiju, par Žīgures kundzes viesošanos pagājušonedēļ piektdien Saeimā. Tad arī man pašam, tā kā es tur biju, tad vispieņemamākā un simpātiskākā liekas tieši Somijas aizsardzības koncepcija, kurā karaklausībai ir padoti visi vīriešu kārtas cilvēki, ja vien viņi nav slimi, no 18 līdz 60 gadiem. Regulāri pa pāris gadiem visi šie vīriešu kārtas cilvēki iet uz dažādiem kursiem, kur viņi paaugstina savu militāro kvalifikāciju, un pat firmas, privātās firmas, no kurām cilvēki ir iesaukti šajos kursos, apmaksā viņiem vidējo algu un apmaksā šo kursu uzturēšanu, jo arī privātfirma ir izvietota valstī, un šo valsti jebkuram cilvēkam ir jāaizsargā un jāaizstāv. Un viņiem nav ne zemūdeņu, ne raķešu, ne arī cita stratēģiskā bruņojuma, bet viņu koncepcija ir tāda, lai neviens no tiem, kuri ienāk viņu valstī, nejustos drošs, un lai katras valsts zaudējumi būtu tik lieli, ka nevienam nenāktu prātā ar šo valsti nonākt militārā konfliktā. Es domāju, ka Latvijai tieši šāds militārās koncepcijas veids ir vispiemērotākais, un tāpēc pats noteikti balsošu un aicinu arī jūs, godātie kolēģi, atbalstīt Aizsardzības ministrijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — izslēgt 3.panta trešajā daļā 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcija.Otro reizi.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Es dažiem demagogiem gribu atgādināt vienu un to pašu lietu. Neviens te netaisās nabaga studentus likt pretim krievu raķetēm. Nevajag šeit tādas muļķības runāt no tribīnes! Runa ir par likuma pieņemšanu. Par sistēmas veidošanu. Un šajā sistēmā būtu jābūt skaidram, kur atradīsies tie cilvēki, kuri ies dienēt. Un kā jūs varat piedāvāt, redziet, izvēli. Gribu — iešu, un negribu — neiešu. Tas ir vienkārši smieklīgi. Lūk, tātad nejauksim un nebāzīsimies ar savu “lielgabalu gaļu” tur, kur nav vajadzīgs. Lieciet savu “gaļu”, kur jūs vēlaties. Bet nejauciet divas dažādas lietas! Sistēmas veidošanu un kaut kādas te mākslīgas rūpes par kaut kādu mākslīgu aizsardzību. Tā ir vienkārši tukša izrunāšanās. Tā nav domāšana par savu valsti. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

J.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Man ir ļoti skumji klausīties, ka par Latvijas armiju man šeit ir jādzird ļoti sliktus vārdus, pat tādus ņirdzīgus, anekdotiskus, kā Lujāns liek priekšā Krastiņam izjāt uz balta zirga... Nu to gan būtu grūti iedomāties pie pašreizējā ministra, ka viņš to varētu darīt. Bet mēs nepieejam šai lietai nopietni.

Man liekas, ka pietiekoši argumentēti runāja Priedkalna kungs par Somijas pieredzi. Es vienkārši gribu vērst jūsu uzmanību, ka Somija — ļoti maza valsts, principā uzvarēja Padomju Savienību 1939.gadā. Un tas bija tieši šīs militārās koncepcijas, vai kā jūs to gribat šeit saukt, rezultāts. Ka visi vīrieši tapa apmācīti militāro zināšanu apguvē.

Zieniet, tagad mēs te žēlojamies par to, ka armijā kareivji netiek izmantoti saviem mērķiem, respektīvi, ka viņiem ir jāmizo kartupeļi, kā padomju armijā jāslauka ar slotu dienesta telpas. Es šiem kritizētājiem gribu pajautāt — vai viņi grib armijas štatus paaugstināt ar apkopējiem un katram zaldātam nolikt kādu guvernanti klāt? Tas ir pienākums un tas ir jādara.

Es aizpagājušo nedēļu biju Čečenijā un runāju ar cilvēkiem un kaujiniekiem, kuriem bija 17 gadu un kuri karo no 15 gadiem. Un, runājot ar viņiem, viņi teica, ka viņi šo kara mākslu ir apguvuši kaujas apstākļos, bet daudz labāk būtu bijis, ja viņi jau tam būtu bijuši sagatavoti, un būtu daudz mazāk upuru no šīs varonīgās tautas puses.

Tādēļ es uzskatu, ka mēs arī kā maza tauta, mēs varam pretoties tikai lielajiem austrumu kaimiņiem, sagatavojot visus iedzīvotājus, es uzsveru: visus iedzīvotājus, ne tikai vīriešus. Dot pretsparu iespējamam agresoram. Un tā nav tik bezcerīga lieta. Es jūs aicinu tomēr atbalstīt Cilvēktiesību komisijas priekšlikumu un izslēgt šo punktu, un nediskriminēt atsevišķus slāņus, kuriem ir jāiet armijā, vai tieši otrādi — nedot šo godu studentiem — mūsu izglītotākajiem cilvēkiem — kalpot savai valstij. Paldies1

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos deputātu nav. Vēlas runāt Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Līgotnis. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātie deputāti! Šis 3.punkts ir jāizslēdz no likuma vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmais. Šī norma ir netaisnīga pret lielāko sabiedrības daļu. Otrs. Šī norma ir nelietderīga. Nelietderīga tādēļ, ka tā ir pretrunā ar šā likuma mērķi. Proti, nokomplektēt esošās armijas daļas un saīsināt dienesta laiku par 6 mēnešiem. Netaisnīga tā ir tādēļ, ka tikai nelielai daļai jādod iespēja izvairīties no pienākumu pildīšanas pret valsti, bet visiem pārējiem, protams, nē. (No zāles deputāts Kristovskis: “Kaunēties vajadzētu tādas muļķības runāt!”)

Sēdes vadītājs. Kristovska kungs, es lūdzu būt korektākam! Lūdzu, turpiniet!

A.Līgotnis. Pamatskolu, ģimnāziju, arodskolu un tehnikumu beidzējiem Kristovska kungs šādu iespēju neparedz un nedomā pat piedāvāt. Šie cilvēki ir daudz vairāk nekā tie 2 000 puišu, kas katru gadu beidz Latvijas augstskolas. Šie divi iemesli ir pietiekams pamats, lai šo normu no likuma svītrotu.

Un vēl. Kristovska, Vītola un Valdmaņa kungi līdz šim ir bijuši gudri, saprātīgi un pietiekami labi informēti deputāti, tādēļ es pieņemu, ka viņi zina ne tikai Iekšlietu ministrijas paziņojumus par šo dienestu profesionālizācijas mērķiem, bet es pieņemu, ka viņi zina arī to, ka budžetā 1997.gadam šiem nolūkiem, šīm programmām un šiem mērķiem nav paredzēts ne santīms. Tātad absolūti patiesībai atbilst tas, ka gan robežapsardzībā, gan ieslodzījuma vietu apsardzībai mums šogad būs jāiesauc obligātā dienesta karavīri. Es aicinu jūs, deputāti, būt saprātīgiem un šo normu no likuma svītrot.

Sēdes vadītājs. Juris Sunka, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

J.Sinka (TB). Priekšsēža kungs! Paldies par doto vārdu! Jā, tiešām pavisam īsi. Atbalstot iepriekšējo runātāju, tā kā tika pieminēts baltais karogs atcerei, piedošanu, baltais zirgs, baltais karogs tiešām būtu tad, ja mums armijas nemaz nebūtu, bet baltais zirgs, uz balta zirga 1919.gada jūlija sākumā Rīgā iejāja Jorģis Zemitāns, un aiz ziemeļnieku armijas kaujām slēpās kaut kur aizmugurē Cēsu skolnieku rota, studentu rota pirms tam, kalpakieši. Jā, mūsu akadēmiķi jau tajos laikos iesaistījās mūsu neatkarības aizstāvēšanā. Es vēl joprojām pastāvu, pats arī izbaudījis Universitātes labumus, ka neviens spējīgs jaunietis no mūsu sabiedrības, nedrīkst būt izslēgts no pienākuma — dienēt mūsu Aizsardzības spēkos. Detaļas un viss pārējais ir labojams, izstrādājams, bet šeit es runāju par principu. Ja viens ir nolēmis studēt un it kā viņam ir smadzenes, tas nenozīmē, ka tie, kas dien, ir tie bezsmadzeņu zēni, kuriem jāaizstāv ne tikai Tēvzeme, bet arī Tēvzeme un studenti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Kristovska kungs, trešo reizi jūs runāt nevarat. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Druvas kungs, lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Es tikai gribu vēl paskaidrot divus faktus, kas te tika daudz debatēti. Un to darīt bez kaislības. Jautājums pacēlās: kādēļ mums vajadzīgs tik daudz jauniešu.?Viens ir tas, ka mēs saīsinam tagad dienējošo laiku no 18 mēnešiem uz 12 mēnešiem. Lai to pašu sastāvu paturētu, mums vienkārši jāiesauc vairāk jauniešu.

Otrs ir, ja kāds būtu no kaislīgiem debatētājiem paskatījies, cik jauniešu izkrīt veselības pārbaudē. 60 procenti! Sešdesmit procenti no jauniešiem, kas atnāk uz iesaukšanu, nevar izturēt veselības pārbaudi. Šie divi punkti ir tie, kas prasa, kādēļ mums vajag iesaukt tik daudz jauniešu.

Un visbeidzot es vienkārši mēģinātu atgādināt vienlīdzības principu, ko jau Valsts prezidents mums bija atgādinājis savā vēstulē. Un tādēļ lūdzu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas pieņemto grozījumu — izslēgt 3.panta trešās daļas 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot Aizsardzības ministrijas un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — izslēgt likumprojekta 3.panta trešās daļas 3.punktu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 18, atturas — 12. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums, kurš tagad pēc būtības vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Jā, protams. Paldies, Druvas kungs! Pārējie priekšlikumi nav balsojami.

K.J.Druva. Tālāk ir vēl deputāta Kristvoska piedāvātais grozījums, lai pārceltu jau izbalsoto grozījumu, tātad tas arī pēc būtības nav vairs balsojams. (No zāles deputāts Kristovskis: “Es protestēju. Tā nav.”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Kristovska kungs, Saeimā runā, kā jūs varbūt būsiet dzirdējis — no tribīnes. Lūdzu, vārds Ģirtam Kristovskim, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Paldies Saeimas priekšsēdētājam! Paldies komisijas priekšsēdētājam par to, ka viņš gribēja man liegt šo vārdu, bet es šo vārdu tomēr ņēmu.

Cienījamie kolēģi, šeit ir jautājums vairs nevis pēc būtības, bet šeit jau ir jautājums par juridisko tehniku, kādā veidā sakārtot šo likumu, lai tas pēc sava stila atbilst solīdam dokumentam. Jo 3.pants, kā mēs redzam, pirmajā un otrajā daļā, nosaka, no kā sastāv Nacionālo bruņoto spēku obligātais aktīvais militārais dienests, un pilnīgi nepamatoti šeit 3.punktā tiek izvērsts viss par rezervi. Jo tad mums arī vajadzēja šeit jau šajā pašā pantā izvērst visu, kas ir saistībā ar obligāto militāro aktīvo dienestu. Un tāpēc es piedāvāju no vispārējiem noteikumiem šo daļu, kas tagad ir iebalsota tādā vai citādā redakcijā, pielikt atbilstoši 13.pantam, kurš ir par valsts militārā dienesta rezerves karavīriem un rezervistiem. Tur parādās pants, kurā ir jau trīs daļas, un kā ceturto daļu mēs varam šo rezerves jautājumu izvērst. Tas būtu nevis pēc būtības, bet pēc konstrukcijas. Tāpēc es aicinātu šo jautājumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs... Līgotņa kungs, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātie deputāti! Ja šeit Kristovska kungs runā par juridisko tehniku, tad jāsaka, ka tas ir galīgi solis šķērsām, jo jūs izlasiet, kādā veidā šis priekšlikums skan un kā skan šī 13.panta attiecīgā daļa, kur viņš to grib ievietot. Tad būs situācija tāda, ka šajā pantā tiks ievietota jauna papildu daļa, kura pēc būtības ir tikai salikts pakārtots stāstījuma teikums absolūti bez jebkādas juridiskās slodzes. Šim pantam nosaukuma vispār nav. Nodaļa saucas “Personu uzskaite, reģistrācija un iesaukšana”. Un nevienam, kam būs jārealizē šis pants, nebūs skaidrs, ko ar šiem cilvēkiem darīt. Vai viņus tikai uzskaitīt, reģistrēt, iesaukt. Kristovska kungs šādus priekšlikumus šajā savā variācijā nav sniedzis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kristovska kungs — otro reizi.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Cienījamie klātesošie! Es iesniedzu mutisku protestu sakarā ar to, ka iepriekšējā balsojumā, kur bija balsojums pēc būtības, balsotāju sarakstā ir deputāts Dunkers nobalsojis, tātad cienījamā blakussēdošā kolēģe ir vai nu nobalsojusi viņa vietā vai nav. Es lūdzu sēdi pārtraukt, izskatīt jautājumu pēc būtības.

Sēdes vadītājs. Kristovska kungs, mutiski protesti netiek pieņemti. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Druvas kungs, lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz aicinu neatbalstīt šo grozījumu, un tā kā šis grozījums principā izslēdza 3.panta trešās daļas 3.punktu, tad īstenībā mums tur nav nekas pārceļams, un es vēlreiz lūdzu šo piedāvāto grozījumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Kristovska priekšlikumu, kas ir izklāstīts dokumenta 2. lapaspuses otrajā ailītē pašā apakšā. Teksts jums ir redzams. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 23, atturas — 17. Nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 3.lapā ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas, kā arī Latvijas Policijas akadēmijas redakcijā piedāvāts grozījums. Un šeit ir precizēta redakcija, kas taisni atskaitās par jauniešiem, kas šobrīd atrodas un studē Policijas akadēmijā. Šo punktu komisija pieņēma un lūdz jūs arī atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 3.panta trešās daļas 5.punktu jums iesniegtā redakcijā iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums — izteikt jaunajā redakcijā to pašu, ko mēs jau tagad noraidījām, kaut gan šeit nav piezīme trešajā sadaļā. Mūsu komisija šo grozījumu noraidīja un lūdza arī deputātus šo grozījumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 5.pantā ir Saeimas un Juridiskā biroja piedāvātais grozījumus — redakcionāli mainot jau izteikto pantu, un komisija lūdz šo grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības ministrijas piedāvātais grozījums 7.pantā — izteikt jaunā redakcijā. Un lietas būtība ir tāda, ka šīs telpas, ko lieto iesaukšanas pārvalde, it kā būtu jādod par brīvu aizsardzības, iesaukšanas nolūkiem. To komisija noraidīja un lūdz arī jūs atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret komisijas slēdzienu neiebilst? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ejam uz 6.lapu. Tagad par 13.pantu. Man šķiet, ka piedāvātais grozījums ir pēc būtības noraidāms.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk uz 7.lapu — 15.pantā Saeimas Juridiskais birojs piedāvā grozīt redakciju. Šo grozījumu komisija pieņēma un lūdz jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja redakcionāls grozījums 15.panta piektajai daļai. Arī šo grozījumu komisija pieņēma un lūdz jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 8.lapā 18.pantam Saeimas Juridiskais birojs lūdz izslēgt 18.pantu, jo analoģiska norma ir iekļauta arī 35.pantā, kur Juridiskais birojs piedāvā precizēt redakciju. Šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma un lūdz deptuātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 9.lapā 21.pantā — Saeimas Juridiskais birojs piedāvā jaunu redakciju, izmainot pāris vārdu. Komisija šo redakciju pieņēma un lūdz arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir grozījums 22.pantam, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Ņemšu tikai pāris minūtes paskaidrot piedāvāto grozījumu. Grozījums bija principā, lai atstātu jaunā redakcijā tikai ģimenes locekļu vienīgos apgādniekus. Bet tajā pašā esošajā pantā ir vēl divas normas. Viena, kas runā par ne mazāk kā diviem pirmsskolas vecuma bērniem, un trešā norma ir, kas runā par vienu bērnu līdz triju gadu vecumam. Komisija pieņēma vismaz ģimenes locekļu vienīgos apgādniekus — atstāja to iekšā. Arī atstāja “ne mazāk kā divi pirmskolas vecuma bērni”, tikai likvidēja “vienu bērnu līdz triju gadu vecumam”. Tātad komisija pieņēma šo lēmumu un lūdz arī deputātus atbalstīt šo jauno lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem pret komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu iebildumu nav? Paldies, tas ir pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījumu. Man šķiet tādēļ, ka mēs to nepieņēmām iepriekšējā redakcijā, šeit pēc būtības tas vairs nav apspriežams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēlas runāt Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Par to, kā lieta tālāk virzāma. Es lūdzu pirms šī balsojuma izskatīt protestu, kurš ir iesniegts Prezidijam, kurā ir lūgums pārbalsot iepriekšējo balsojumu par šo pašu tēmu, jo ir būtiski, lai mēs nevaram pie šī balsojuma atsaukties uz argumentu, ka tas nav nobalsots. Mēs lūdzam pārbalsot.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies! Mēs esam Prezidijā saņēmuši piecu deputātu — Kristovska, Rubina, Vītola, Ābeles un Grīga — parakstītu dokumentu, kuri lūdz atkārtotu balsojumu par likumprojekta 3.panta trešās daļas 3.punktu. Protestu viņi pamato ar to, ka zālē tajā laikā nav atradies deputāts Dunkers, kura uzvārds izdrukā parādās ar pozitīvu balsojumu. Vai kāds vēlas runāt “par” vai “pret” šo iesniegumu? Runāt neviens nevēlas. Paldies! Tātad izskatām to un balsojam.

Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, es lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā par likumprojekta 3.panta trešās daļas 3.punkta izslēgšanu. Vispirms izlemsim jautājumu par to, vai mums tas ir pārbalsojams vai nav pārbalsojams. Izlemsim šo jautājumu, godātie kolēģi. Tādēļ, lūdzu, izsakiet attieksmi pret to, vai jautājums ir pārbalsojams. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 15, atturas — 7. Lēmums pieņemts, ka panta daļa ir pārbalsojama.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu pārbalsojam iesniegto priekšlikumu par likumprojekta 3.panta trešās daļas 3.punktu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 23, atturas — 12. Nav pieņemts. Lūdzu tālāk, Druvas kungs!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Mēs palikām pie 22. panta. Deputāts Ģirts Kristovskis piedāvā 22. pantu papildināt ar jaunu trešo punktu, attiecīgi grupējot jau esošajā redakcijā. Un šeit ir piedāvāts tas, ka nemilitāro augstskolu absolventi, kuri augstākās izglītības iegūšanas laikā brīvprātīgi apguvuši valsts apstiprinātu speciālu militārās apmācības kursu. Šo piedāvāto grozījumu komisija noraidīja un lūdza deputātus arī noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumi pret komisijas slēdzienu ir? Runās Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Es lūdzu balsot par šo priekšlikumu un lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Ģirta Kristovska priekšlikumu — 22. pantu papildināt ar jaunu 3. punktu, attiecīgi pārgrupējot jau esošos jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — ... Godātie kolēģi! Nav kvoruma. Lūdzu visus piedalīties balsošanā.

Lūdzu vēlreiz zvanu un vēlreiz balsošanas režīmu! Un lūdzu visus deputātus izteikt savu attieksmi pret šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 13, atturas — 6. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Tālāk ir 11. lapā deputāta Lujāna piedāvātais grozījumu: papildināt 22. panta pirmo daļu jums priekšā esošajā redakcijā, kura saka, ka personas, pēc 1990. gada 4. maija aktīvi darbojušās LKP, PSKP, attiecīgi mainot pārējo punktu numerāciju... Komisija šo piedāvāto grozījumu noraidīja, pat nav skaidrs, vai vispār kāds no šiem cilvēkiem ir pieteikoši jauns, lai varētu vispār iesaukt dienestā, un lūdzu arī deputātus atbalstīt šo noraidījumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Mīļā latvju tauta! Es griežos tagad pie nacionālā spārna. Iedomājieties — nepilsoņi tagad jau ir ielīduši ugunsdzēsības dienestā, un tagad jūs gribat ar jūsu rokām, “Ceļa” pārstāvji un, piedodiet, nacionālā spārna pārstāvis Krastiņa kungs, grib, lai Latvijai nelojāli cilvēki būtu armijā, un nenorāda pareizi komisijas priekšsēdētājs... Šeit būs arī rezervisti. Tātad kaut kādā krīzes situācijā visi šie cilvēki saņems ieročus. Jūs ļoti uztraucāties, vai nepilsoņi, būdami ugunsdzēsēji, nepaņem un neiegāž ar kādu āmuru vai ar cirvīti pa pieri kādam pilsonim, tāpat aptiekāri... mēs uztraucāmies, ka netīšām nepilsonis aptiekārs noindēs kādu pilsoni, un šeit, piedodiet, Nacionālā bloka pārstāvis mierīgi izlaiž šādu... negrib atbalstīt... Vienreiz vajadzētu atbalstīt šo iniciatīvu un pie reizes šeit arī ir viss oficieru korpuss... Pareizi norādīja arī par to, kāds ir sastāvs mūsu oficieros. Nelojāls.

Līdz ar to vienreiz vajadzētu iztīrīt šo armiju no visiem nelojāliem tipiem, un tādēļ es aicinu šinī gadījumā atbalstīt. Ja aptiekārs nevar būt, ja vēlēt nevar šie cilvēki un nevar būt ievēlēti ne par Saeimas deputātiem, ne par rajonu pašvaldību deputātiem, tad kādā veidā šie cilvēki var turēt ieročus rokās? Un norāde uz to, ka viņi neatbilst tiešā veidā iesaucamajam vecumam... bet tie ir visi rezervisti. Tātad krīzes situācijā viņi saņems ieročus. Un tas Latvijas valstiskumam ir ļoti bīstami. Un es ceru, ka LNNK ar Dobeļa kungu un “Tēvzemei un Brīvībai”, un arī kristīgie demokrāti atbalstīs šo valstij svarīgo iniciatīvu un nobalsos pareizi. Un tādēļ es lūdzu balsojumu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Andris Līgotnis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Es savukārt atšķirībā no Lujāna kunga ļoti ceru, ka deputāti šādu priekšlikumu neatbalstīs kaut vai tāpēc vien, ka 1990. gadā šie cilvēki, kuriem tagad būtu jāiet armijā, bija 12 līdz maksimums 18 gadu veci. Kā jūs zināt, Komunistiskajā partijā par kandidātu varēja kļūt tikai no 18 gadiem. Tātad par biedru — gadu vēlāk, no 19. Par kādu gan aktīvu darbību kompartijā varēja būt runa attiecībā uz šiem cilvēkiem 1990. gadā? Tās ir muļķības. Lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vēl kāds vēlas runāt? Vairāk nevēlas. Debates slēdzam. Paldies! Lūdzu, komisijas vārdā — Druvas kungs!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Es lūgtu deputātus vēlreiz atbalstīt komisijas pieņemto lēmumu un noraidīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret deputāta Lujāna priekšlikumu — papildināt 22. panta 1. daļu ar jaunu punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 33, atturas — 12. Nav pieņemts priekšlikums.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums — izteikt 22. panta 9. punktu šādā redakcijā... Un jūs šo redakciju redzat sev priekšā. Pēc lietas būtības ir viens svarīgs teikums pašās beigās: kurām nav dzēsta sodāmība. Bet ir arī citi cilvēki, kas arī ir izcietuši cietuma sodus. Jūs labi atceraties, cienījamie deputāti, ka vēl joprojām ir grūti sakārtot mūsu militāro dienestu. Mēs tagad ar šo piedāvāto grozījumu paplašināsim iespēju pat iesaukt dažus cilvēkus, kas varbūt nav visvēlamākie mūsu dienestā. Un tādēļ es lūdzu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas pieņemto lēmumu — noraidīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Es sapratu, ka Kristovska kungs savu priekšlikumu noņem, un tādēļ tas nav balsojams.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Lujāna piedāvātais grozījums — papildināt 22. panta 1. daļu ar jaunu 11., 12. punktu jums priekšā esošajā redakcijā. Es saprotu, ka Lujāna kungs nebija pārāk priecīgs, ka komisija šo piedāvāto grozījumu noraidīja, bet ir saprotams, ka vēlēšanu likumā ir paredzēts, ka deputāti jebkurā struktūrā — vai Saeimā, vai pašvaldībās — jau tagad ir aizsargāti ar vēlēšanu likumu, ka viņi netiek iesaukti. Vienīgā starpība ir, ka deputāts Lujāns ir arī proponējis, ka neiesauc kandidātus. Un šo iespēju mana komisija noraidīja, un lūdzu jūs, cienījamie deputāti, atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lujāna kungs vēlas aizstāvēt savu viedokli. Lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi un cienījamais Prezidij! Šinī gadījumā es lūdzu balsot pa daļām, lai nebūtu sajukuma. Vispirms par 11., tas ir par to, ka visu līmeņu deputāti, un pēc tam otrais ir par kandidātiem, jo, cienījamie kolēģi!

Pareizi jau norādīja komisijas priekšsēdētājs, ir likums par pašvaldībām, kurā mēs esam iekļāvuši to, ka paradoksāla situācija tur veidojas... ja cilvēks dien, tad viņam jāaiziet no dienesta, ja viņu ievēl un pēc tam atveras jauna iespēja, ka ... pēc tam, kad viņš ievēlēts, viņu var iesaukt, nav aizsargāšana pret iesaukšanu, un Saeimas deputātam, kaut vai komisijas priekšsēdētājs norādīja, nav aizsardzība pret iesaukšanu, vienīgā aizsardzība šinī gadījumā ir man, jo Krastiņa kungs pagājušo reizi apsolīja mani neiesaukt. Pārējos visus var iesaukt gan rezervē, gan militārajās apmācībās. Tā ka šinī gadījumā diemžēl komisijas priekšsēdētājs jūs viļ. Un vēl es arī norādu uz to, ka tuvojas pašvaldību vēlēšanas. Lūdzu, jums ir dots spēcīgs līdzeklis, caur ko tās var ietekmēt, kā tas notika savā laikā Padomju Savienībā. Diemžēl, protams, es domāju, ka pie mums, iespējams, tādas lietas nenotiks, bet aizsardzības mehānismam ir jābūt, jo tanī pašā Ventspilī mierīgi var paņemt Lemberga kungu un iesaukt aktīvajā dienestā uz laiku, un attiecīgi izgāzt kaut vai visu to sarakstu. Un var pielietot politisku soli. Līdz ar to šiem momentiem ir jābūt atzīmētiem likumā, lai nebūtu kāds brīvs traktējums. Viens likums nosaka, ka šinī periodā nedrīkst iesaukt, otrs atstāj brīvas iespējas, jo šeit jau nav ierakstīts — konkrēti ko nedrīkst.

Tādēļ ir jābūt šīm normām. Un tādēļ es lūdzu balsot pa daļām un tomēr saglabāt loģiku, un atbalstīt vismaz iniciatīvu par deputātiem. Ja negrib atbalstīt kandidātus, labi, to es varu saprast, bet deputāti iet jau likumā par pašvaldību deputātu statusu, un tas būtu jānosaka arī šinī likumā. Lai nebūtu divdomības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas neviens. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Druvas kungs!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Jā, cienījamie kolēģi! Mēs, šo grozījumu debatējot, konsultējāmies ar Saeimas Juridisko biroju, un tik tiešām nevajag ielikt katrā likumā vienu pantu, kas runā par deputātiem, vai viņiem būtu jāiet dienēt vai nav. Tātad šī norma ir iestrādāta vēlēšanu likumā, un tā strādā. Un tādēļ es lūdzu neatbalstīt šo grozījumu un noraidīt, jo tā norma jau strādā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lujāna kungs pieprasa savu priekšlikumu balsot pa daļām. Tas ir jāizlemj mums visiem. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret Lujāna kunga priekšlikumu — balsot viņa ierosinājumus pa daļām. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Mums atkal trūkst kvoruma. Balsošanā piedalās tikai 44 deputāti...

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Lujāna kunga priekšlikumu — balsot viņa ierosinājumus likumprojekta šajā pantā pa daļām. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 35, atturas — 16. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Lujāna kungs, jūs lūdzat, lai balso visu jūsu priekšlikumu? Lujāna kungs, vai jūs nāksiet tribīnē vai turpināsiet debates te ejā? Paldies! Nenāksiet. Paldies! Lūdzu, Druvas kungs, ejam tālāk!

K.J.Druva. Tālāk Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija piedāvā izslēgt 22. panta 2. daļu. Šo piedāvāto grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par šo ierosinājumu iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums — 22. panta 2. daļu izteikt jums priekšā esošajā redakcijā. Šo grozījumu arī komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas runāt? Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Tā kā 10. lapaspusē jūs atbalstījāt manu priekšlikumu un tas tika iebalsots, tad šī pārgrupēšana ir nepieciešama saistībā ar iepriekšējo balsojumu, un tāpēc tas būtu vienkārši atbalstāms. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas? Debates slēdzam. Druvas kungs, lūdzu — komisijas vārdā.

K.J.Druva (LZP, KDS, LDP). Jā, cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs atbalstīt komisijas pieņemto lēmumu.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret deputāta Kristovska priekšlikumu — izteikt 22. panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 15, atturas — 10. Pieņemts.

K.J.Druva . Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — izteikt 22. panta 2. daļu jums priekšā esošajā redakcijā, un šo redakcionālo izmaiņu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst? Pieņemts.

K.J.Druva . Tālāk ir deputāta Lujāna priekšlikums — 22. pantu papildināt ar jaunu 3. daļu šādā redakcijā... šā punkta 11. un 12. ... tāpēc, ka mēs noraidījām jau iepriekšējo piedāvāto grozījumu, man šķiet, ka tas pēc būtības vairs nav balsojams.

Sēdes vadītājs . Lujāna kungs noņem savu priekšlikumu. Paldies!

K.J.Druva . Tālāk 13.lapā ir Aizsardzības ministrijas piedāvātais grozījums — izslēgt 23. panta pirmo daļu, tāpat arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija piedāvāja izslēgt 23. panta pirmo daļu, un šo grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem ...

K.J.Druva . Tāpat arī Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums, starp citu.

Sēdes vadītājs . Vai nav deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par priekšlikumu — izslēgt 23.panta pirmo daļu? Iebildumu nav... Ir, atvainojiet. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Sakarā ar balsojumu par 3. panta 3.punktu ir palikusi iepriekšējā 3.panta trešās daļas redakcija, kas tika atbalstīta iepriekšējos lasījumos, līdz ar to ir loģisks priekšlikums — saglabāt pie 23.panta šo pirmo daļu. Līdz ar to es arī lūdzu balsojumu par to.

Sēdes vadītājs . Paldies! Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcija.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Jūs nupat dzirdējāt lielisku demagoģisku piemēru. 3.panta trešās daļas 3.punkts runāja tikai par tiem studentiem, kuri ir izgājuši militāro apmācību, tikai par tiem. Šis pants runā par to, ka neiesauc absolventus vispār, un piekabināta klāt šī — rezerves. Kā jūs redzat, Ģirts Kristovskis, kurš kvēli aizstāvēja pirmo reizi, šeit ir piedāvājis izslēgt šo pirmo daļu, pilnīgi pareizi, tāpēc ka šeit ir runa par to, ka ir jāizņem ārā šī te neiesaukšana. Šeit ir runa par to, ka šie absolventi ir jāiesauc. Un tas, kas ir pielikts kā piebilde par to rezervi, šādas rezerves šodien nemaz nav, tā ir nākotnes vīzija, ka varbūt kādreiz tāda rezerve būs. Nu, gribējāt šo vīziju iebalsot? Iebalsojāt, bet katrā ziņā šis ir atslēgas punkts visam likumam. Ja mēs neatbalstām šajā gadījumā šo divu komisiju un deputāta Kristovska priekšlikumu, ja mēs to neatbalstām, tad tālākai šī likuma izskatīšanai nav galīgi nekādas jēgas. Tāpēc, lūdzu, nenāciet šeit tribīnē un nestāstiet, ka tas balsojums automātiski noņem šo balsojumu, šīs ir pavisam divas dažādas lietas. Vai mēs dodam iespēju Aizsardzības spēkus tālāk pilnveidot vai nedodam, izņemot šo pantu — mēs dodam, ja mēs šādu pantu atstājam, tad nav nekādas jēgas tālāk pie šī likuma strādāt. Paldies!

Sēdes vadītājs . Ģirts Kristovskis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Mana motivācija bija pavisam cita, tas, ko Dobeļa kungs skaidroja, kāpēc es esmu piedāvājis izslēgt šo pantu, jo es uzskatīju, ka jau 3.panta trešās daļas 3.punkts šo jautājumu ir atrisinājis, un šeit šajā 23.pantā šī norma dublē tieši to, ko pateica tas pants pēc būtības. Izslēdzot vai atstājot faktiski likums savu kvalitāti un savu ideju absolūti nemaina, jo šeit ir vienkārši, tātad ir atsauce, tie, kas ir... Tātad 3.panta trešajā daļā runa gāja par tiem studentiem, kuri izgājuši obligāto militāro apmācību, un tātad, kā mēs šeit redzam, tos ieskaita rezervē. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Māris Vītols — otro reizi.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Pēc saņemtā paskaidrojuma, ko Kristovska kungs izteica, es piekrītu, ka šī daļa pēc struktūras šeit neiederas, un līdz ar to es neuzturu prasību balsot par šo...

Sēdes vadītājs . Paldies! Vai deputāti... Līdz ar to piekrīt komisijas slēdzienam par šeit izteiktajiem priekšlikumiem. Deputāti tiem piekrīt, tie tiek pieņemti. Paldies!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Tālāk ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — pārcelt 23.panta pirmo daļu uz 22.pantu kā trešo daļu, un šo piedāvāto grozījumu komisija noraidīja un lūdz deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par Juridiskā biroja priekšlikumu piekrīt? Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva . Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska priekšlikums — 23.pantu izteikt kā vienu daļu ar apakšpunktiem šādā redakcijā, ka obligātajā aktīvajā dienestā var neiesaukt — un šeit, es ceru, ka jums visiem ir priekšā 2108a lapa, jo tajā lapā, kad mēs pirmkārt jums iesniedzām šo likumprojektu, tur bija viena kļūda ielaista, atstāts viens vecais pants, kas īstenībā nebija, un tagad jūs redzat jauno piedāvāto grozījumu, ko Kristovskis ir piedāvājis, un šos grozījumus komisija pieņēma un lūdz arī deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Tātad, godātie kolēģi, kā Druvas kungs teica, strādājam šoreiz ar dokumentu nr.2108a, tas deputātiem ir izsniegts. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Kristovska priekšlikumu? Nav iebildumu. Pieņemts. Paldies!

K.J.Druva . Tālāk 25.pantā 14.lappusē ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — redakcionāli izmainīt tekstu, un šo teksta izmaiņu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs . Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 26.pantā ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātā redakcionālā izmaiņa, un arī šo grozījumu komisija pieņēma, lūdz deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst? Pieņemts.

K.J.Druva . Tālāk ejam uz 17.lappusi, 34.pantam ir Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais grozījums — apsvērt 34.panta lietderību, jo tā saturs ir ietverts 13.un 31.pantā. Tik tiešām komisija rūpīgi to izskatīja, tādēļ piedāvāja izslēgt 34.pantu un, zināms, pieņēma, un lūdz deputātus arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par 34.panta izslēgšanu? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva . Tālāk — 35.pantam, līdz ar to, ka mēs izslēdzām 34.pantu, tagad jau ir jauna redakcija, ko piedāvā Saeimas Juridiskais birojs, un šo jauno redakciju komisija pieņēma un lūdz deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par 35.panta redakciju nav? Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 23.lappusē 45.pantam otrajā daļā Saeimas Juridiskais birojs piedāvā jaunu redakciju, šo jauno redakciju komisija pieņēma un lūdz deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva . Tālāk 24.lappusē pārejas noteikumos Aizsardzības un iekšlietu komisija sagatavoja priekšlikumu izteikt 1.punktu jaunā redakcijā — uz personām, kam līdz šī likuma spēkā stāšanās dienai iesaukums ir atlikts vai kas ieskaitīti rezervē, tiek attiecināti šā likuma nosacījumi, un pieņēma, un lūdz arī deputātus šo pārejas noteikumu grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Iebilst. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Cienījamie deputāti! Kāda šeit ir būtība, 1.pants nosaka, ka tiem uz likuma spēkā stāšanās dienu, kuriem ir iesaukums atlikts, tiek piemēroti šī jaunā likuma redakcijas noteikumi, bet tām personām, kuras ir ieskaitītas rezervē šobrīd, piemēram, ir beiguši augstskolu tajā laikā, kad vēl nebija dalījums maģistratūrā un bakalauru programmās, bet ir vienkārši ieguvis augstāko izglītību un diplomu, un šodien viņi strādā savu normālu darba dzīvi, ir ieskaitīti jau rezervē, uz viņiem pēkšņi laika gaitā tiek mainīti šie spēles noteikumi, viņi no šīs savas vietas tiek izņemti laukā šodien un principā pakļauti šim dienestam pēc šiem jauniem noteikumiem, tāpēc, ja mēs ieviešam šo jauno principu, tad attiecinām to uz tiem cilvēkiem, kuri nav ieskaitīti šobrīd rezervē, bet uz tiem, kuri no jauna tiek pakļauti šīm likuma normām, līdz ar to es lūdzu nemainīt spēles noteikumus laika gaitā un nemainīt zirgus uz pārbrauktuves, un neatbalstīt šīs divas normas, un atstāt 1. un 2.punktu pārejas noteikumos, tas ir būtiski, es ceru, ka jūs to sapratāt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Paldies! Vēl kas vēlas runāt? Andris Līgotnis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātie deputāti! Jūs droši vien labi atceraties iepriekšējo reizi, kad skatījām šo likumprojektu trešajā lasījumā, viskarstākās debates bija par šo pantu, un tiešām tas ir pamatoti, jo atkarībā no tā, kā tiks izlemts šis Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, izšķirsies, vai ir vērts vispār šo likumu pieņemt. Kādi šeit ir iemesli? Saskaņā ar tiem balsojumiem, kas tika izdarīti līdz šim brīdim, šis likums nākamjā un aiznākamajā gadā radīs bruņotajos spēkos deficītu 1500 cilvēku katru gadu. Šis deficīts ar kaut ko ir jānosedz, un mums ir ar ko nosegt. Mums ir tie cilvēki, kas saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumu ir ieskaitīti rezervē, bet kuriem saskaņā ar šo jaunpieņemamo likumu būtu jādien, jo ir palielināts maksimālais dienēšanas vecums no 25 līdz 27 gadiem. Tātad ir runa par divu gadu gājumu cilvēkiem, kas šo robu var aizpildīt. Iepriekšējā sēdē šeit daudz tika diskutēts par to, ka nevar pieņemt likumu ar atpakaļejošu spēku, absolūti ačgārns šīs normas traktējums, jo šeit nekādā ziņā nevar būt runa par atpakaļejošu spēku. Es minēšu tikai divus piemērus, kad ir atpakaļejošs spēks jurisprudencē un kad tas nav. Atpakaļejošs spēks būs tad, ja kādu šodien sodīs pēc likuma, kurš nebija spēkā pārkāpuma izdarīšanas dienā, tātad vakar. Tas ir absolūti nepieļaujami. Savukārt šajā gadījumā ir absolūta analoģija ar to, kas 1991.gadā notika, kad mēs pieņēmām Namīpašumu denacionalizācijas likumu, tobrīd uz to dienu katram iedzīvotājam bija beztermiņa īres līgums, taču, pieņemot šo likumu, situācija mainījās, un katrs zināja, ka viņš šajā namā var dzīvot bez īres līguma maiņas vairāk nekā 7 gadus, tas bija nepatīkami, pēkšņi, negaidīti, bet likumīgi un pareizi. Tātad absolūti šeit nav atkāpšanās no jurisprudences normām, taču tas ir vienīgais ceļš, kādā veidā šo problēmu atrisināt. Un es vēlreiz jums godīgi, atklāti saku, ja šeit tiek nobalsots pretēji tam, kā ierosina Aizsardzības un iekšlietu komisija, tad nav jēgas šo likumu turpmāk pieņemt, un tad es gribētu aicināt, lai nāk un par aizsardzības ministriem strādā tādi deputāti kā Kristovska kungs, kā Vītola kungs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Līgtoņa kungs, šeit runājot par šo avotu, minēja jauniešus no 25 līdz 27 gadiem. Es nedomāju, ka tas būtu tas pareizais kontingents, ar kuru mums vajadzēju lāpīt kādus robus armijas sastāvā. Tad jau labāk samazināt ģenerāļu skaitu un virsnieku skaitu, tas absolūti nepamatoti, ka mēs cenšamies iesaucamo skaitu palielināt tādēļ, lai virsniekiem būtu pietiekami, ko darīt. Bet Līgotņa kungs šeit neminēja arī tādu būtisku lietu, ka rezervē šobrīd ir ieskaitīti arī augstskolu absolventi, kas nav sasnieguši šos 27 gadus un kuri tagad saskaņā ar šo veco likumu — viņiem nav bijis vajadzīgs šis militarās apmācības kurss, un tagad pēc jaunā likuma rezervē tiks ieskaitīti tie, kuri šo militārās apmācības kursu ir izgājuši, tas nozīmā, ka visiem šiem augstskolu absolventiem, viņiem tagad uzreiz būs jāiet armijā. Es uzskatu, ka tas ir absolūti nepareizi, jo šeit pēc būtības iznāk šī noteikuma mainīšana spēles laikā, ja mēs esam joprojām arī atbalstījuši to koncepciju, ka studentam apgūstot... nu, ka studentam ir iespējas, apgūstot šīs militārās pamatzinības augstskolas laikā, ka valsts uzskata to par pietiekamu, ka viņš kļūst spējīgs aizsargāt valsti, ka tagad vienai daļai no daža gadagājuma cilvēkiem, kas ir šo augstāko izglītību ieguvuši, ka viņiem tagad armijā būs jāiet, un turklāt jāiet nevis 18 gadu vecumā, bet kaut kad pēc 23 vai 24 gadiem. Faktiski šiem cilvēkiem, viņi ir 18 gadu vecumā rēķinājušies ar to, ka viņi varēs savu dzīvi plānot tā, ka viņi netiek iesaukti uz šo gadu armijā, bet kaut kad 23 vai 24 gadu vecumā viņiem pēkšņi paziņo, ka šis viņu plāns ir bijis nepamatots, un tagad valsts ar viņiem izrīkosies citādi. Aizsardzības ministrija šeit patiesībā absolutizē valsts intereses, ignorējot konkrēto cilvēku intereses, un tāpēc šis priekšlikums nav atbalstāms. Paldies!

Sēdes vadītājs . Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcija. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Mēs nupat ar nelielu pārsvaru iebalsojām par rezerves izveidošanu, kurā ieskaitāmi tie, kuri ir izgājuši apmācību. Tādu patlaban nav vispārīgi. Šeit mēs runājam par tādiem, kuri nav izgājuši šo apmācību. Vienkārši par augstskolu beidzējiem, neapmācītiem. Dienesta laiku mēs saīsinām no 18 mēnešiem uz 12 mēnešiem. Nu taču pilnīgi skaidrs no tā ir tas, ka līdz ar to ir ļoti nepieciešams rūpīgi izskatīt iesaucamos. Tagad parādās tas jautājums, kur ir šo cilvēku pienākums pret valsti? Labi, jūs pirmīt man teicāt, ka ir šīs iespējas mācīties. Šādas iespējas šodien nav, bet nu mēs pasapņojām, iebalsojām vienu sapņainu punktu, ka kaut kad tādi būs. Tā ir cita lieta. Bet šie cilvēki izmācījušies, nekādas apmācības viņiem nav bijušas, un tagad ne no šā, ne no tā viņi turpinās nekādas saistības ar valsti nepildīt. Bez tam, ja jūs labi atceraties, mēs iebalsojām veselu kaudzi privilēģiju šajā likumā tiem, kuri būs izdienējuši. Tātad te nevar būt runa par kaut kādu pāri darīšanu. Tur viņi varēs mājas celt un nezin vēl ko tur, kādas tur privilēģijas — darbā iekārtoties, un tā tālāk, un tā tālāk. Par visu kaut ko mēs esam šeit runājuši. Tagad šeit ir runa tikai par vienu vienīgo lietu — aiziet un nodienēt šo vienu gadu. Tagad mēs taisām no tā lielu problēmu. Es, cienītie kolēģi, ļoti aicinātu jūs šeit jau nu gan nekādu problēmu netaisīt. Ja mēs skatāmies uz nākotni, dodam iespēju mūsu karavīriem mazāk dienēt, pusotru reizi samazinot, ja mēs skatāmies uz nākotni, paredzam viņiem kaut kad šīs jaukās apmācības un dodam iespēju viņiem mācīties un iegūt šo militāro apmācību, tad vismaz šinī brīdī, es atkārtoju — likums runā par šodienu. Šinī brīdī mēs nedrīkstam pieņemt kaut ko tādu, kas rada pamatīgu robu visā šajā te aizsardzības sistēmā. Es aicinātu atbalstīt mūsu komisijas pieņemto lēmumu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

O.Grīgs (TB). Cienījamo Valsts prezident! Cienījamo Saeimas priekšēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu pieņemt Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārejas noteikumu 1. punktu šajā redakcijā. Es tikai negribētu piekrist šeit parlamentārā sekretāra izteiktajam viedoklim, ka šis likums, šos pārejas noteikumus it kā ja nepieņemtu, būtu problemātiski nākotnē ar iesaucamo kontingenta daudzumu. Es gribētu atgādināt, ka aizsardzības ministrs sacīja, ka šis likums ir tikai šodienai. Kas būs pēc gada, to vēl neviens nevar pateikt. Jo pilnīgi iespējams, ka mēs lēnā garā pāriesim uz profesionāliem bruņotiem spēkiem, un viens bataljons varbūt taps jau šajā gadā līdz gada beigām. Un tā kā Valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka vēl šogad būs reorganizētas Valsts iesaukuma dienesta pārvaldes un iesaukumi varbūt tiks gada beigās jau izdarīti caur Zemessardzes bataljoniem. Tāpēc es domāju, ka skatīties pārāk tālā nākotnē nebūtu praktiskas vajadzības. Es aicinu atbalstīt šo Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Māris Vītols — otro reizi.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Kolēģi, es lūdzu ļoti uzmanīgi, ļoti koncentrēti, lai jūs saprastu, kas ir par lietu. Iepriekšējais likums ļāva cilvēkam, kurš sasniedza 25 gadu vecumu, viņu ieskaitīt rezervē. Šodien ir daudz cilvēku Latvijā, kam ir 26 gadi un kas ir ieskaitīti rezervē, kas strādā savus darbus, strādā ministrijās, civildienestā, strādā firmās, uzņēmumos. Un šodien mēs attiecībā uz viņiem izmainām valsts politiku. Mēs pasakām — tas, ka jūs esat vecuma dēļ ieskaitīti rezervē, šodien neder, jo mēs esam pacēluši uz 27 gadiem šo laiku. Un tagad visi, kas iekrīt šajā starpā, tiek pakļauti šim principam. Viņu plāni, kā viņi visi ir to plānojuši, izejot no vecā likuma, tiek sagrauti. Lūdzu, nemainīsim spēles noteikumus un neattiecināsim uz tiem, uz ko vienreiz jau valsts lēmumu ir pieņēmusi. Lai šī norma strādā, bet lai strādā uz tiem, kas no jauna tiek pakļauti šim likumam. Saprotiet loģiku tajā! Paldies par uzmanību! Lūdzu neatbalstīt abus divus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl kāds vēlas runāt? Vairāk nevēlas. Debates slēdzam. Paldies! Druvas kungs — komisijas vārdā!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz atgādināšu lietas būtību. Mans cienījamais kolēģis Vītola kungs jau teica, ka viņš vēlas, lai būtu iespēja jauniešiem mācīties un apgūt zināmas militārās zināšanas un tad aiziet rezervē. Tagad viņš ir par to, ka vispār nav jāiet dienēt. Es nezinu, ja mēs rūpējamies, lai mēs varētu iesaukt pietiekoši cilvēkus, lai mums vispār būtu ko apmācīt, tad mums vajadzētu attiecīgi pieņemt Aizsardzības komisijas piedāvāto grozījumu. Ja mēs nevēlamies, tad mums vajadzētu atklāti teikt, ka mums vienkārši vispār armija nav vajadzīga. Tad mēs varam būt droši, ka tad mēs varam maršēt, vienalga, kur mēs gribam maršēt. Jo mums nebūs vajadzīgs vispār neviens dienējošs cilvēks. Tātad vēlreiz es lūdzu atbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas pieņemto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par pārejas noteikumu 1.punkta redakciju, ko akceptējusi komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 14, atturas — 13. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības ministrijas piedāvātais grozījums — izslēgt pārejas noteikumu 2.punktu, un šo grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta “Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums — pārejas noteikumu 2.punktā vārdus “aktīvā valsts dienestā” aizstāt ar vārdiem “obligātā aktīvā militārā dienesta”, un šo grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta “Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums — pārejas noteikumu 3.punktā mainīt termiņu uz 1997.gada 1.jūliju. Šo grozījumu komisija pieņēma un lūdz deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Ģirta Kristovska priekšlikums pārejas noteikumu 4.punktā vārdus “esošajā sardzes pulkā” aizstāt ar vārdiem “esošajos sardzes un mobilajos pulkos”. To komisija atbalstīja un lūdz arī deputātus atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 6.punktā Aizsardzības ministrija lūdz izslēgt pārejas noteikumu 6.punktu. Arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izslēgt pārejas noteikumu 6. punktu. Šos piedāvātos grozījumus komisija pieņēma un lūdz arī deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret komisijas slēdzienu neiebilst? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Lujāna piedāvātais grozījums jau par vienreiz diskutēto — LKP un PSKP bijušajiem cilvēkiem un sastāvdaļām, un šos grozījumus pēc būtības komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāts Lujāns arī savu priekšlikumu noņem, tādēļ tas nav skatāms. Paldies!

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — mainīt 8.punkta pirmā daļā vārdus “1.janvāra” uz “1.jūliju”, lai varētu sagatavot attiecīgos dokumentus, un šo komisija pieņēma un lūdz deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tas pats attiecas arī uz otro sadaļu 8.pārejas punktā, un mainīt no 1.janvāra uz 1.jūliju. Lūdzu deputātus arī šo grozījumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tāpat arī tālāk 8.punkta trešajā daļā mainīt no 1.janvāra uz 1.jūliju, un lūdz deputātus šo grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī tas tiek akceptēts. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums — izslēgt pārejas noteikumu 8.punkta 4.apakšpunktu, un to komisija atbalstīja un lūdz arī deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti protestē. Vēlas runāt Ģirts Kristovskis. Lūdzu! Frakcija “Latvijas ceļš”.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis ir ļoti svarīgs pārejas noteikumu punkts, jo tas tiešā veidā sasaucas ar šodienas konceptuālo balsojumu 3.panta trešās daļas 3.punktā, jo, ja mēs šo izslēdzam ārā, tad mēs faktiski atstājam bez mehānisma šo institūciju, Aizsardzības ministrija neuzliek pienākumu līdz kaut kādam zināmam laikam tātad šo sistēmu sagatavot, izstrādāt, likt priekšā, apstiprināt un tamlīdzīgi. Iepriekšējā balsojumā, kā mēs redzam, mēs bijām uzlikuši 1997.gada 1.janvāri. Tas ir pagājis. Tāpēc es faktiski lieku priekšā atstāt spēkā esošo redakciju, kura bija iebalsota trešajā lasījumā, tikai šī 1.janvāra vietā, teiksim, uzlikt 1.jūliju, tā kā tas ir 8.pārejas noteikumu punkta apakšpunktos. Līdz ar to arī jānoraida Aizsardzības ministrijas priekšlikums, bet atstāt ar izmaiņām likuma datumos. Paldies par uzmanību! Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Runās Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Par cik mēs esam nobalsojuši “Ģirta Kristovska redakcijā 3.panta trešās daļas 3.punkta 3.apakšpunktu, kas nosaka, ka pagaidām pastāv šāda likumos un citos normatīvajos aktos nenoteikta militārā apmācība augstskolās, pilnīgi loģiski, protams, izriet, ka kaut kur un kaut kā ir jānolemj, kā šī apmācība notiks, kādas štata vienības tiks izdalītas šai apmācībai, kādas telpas, kādi budžeta līdzekļi no augstskolām, kā tiks mainītas augstskolu satversmes, kā tiks mainīts Augstākās izglītības likums un tā tālāk. Viss tas ir vajadzīgs, protams, un nepieciešams. Vienīgais, es gribētu iebilst no procedūras puses, jo mums ir noteikts, ka visi labojumi ir iesniedzami rakstiski, izskatāmi komisijā, un pēc tam jums dodam balsošanai. Mums ir tikai viens rakstisks priekšlikums — līdz 1997.gada 1.janvārim. Diemžēl Ministru kabinetam ir liels spēks, bet ceļot laikā viņam nav nekāds spēks dots. Tāpēc es pilnīgi formālu iemeslu dēļ, par cik mums nav dots cits variants, kas nosaka Ministru kabinetam šādu kārtības izstrādāšanu, es lūdzu apmierināt Aizsardzības ministrijas lūgumu un izslēgt pārejas noteikumu 8.punkta 4.apakšpunktu no pārejas noteikumiem, jo citas iespējas mums vienkārši, godājamie kolēģi, arī nav. Mēs nevaram balsot par 1.janvāri vai nebalsot par neko. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Ģirts Kristovskis. Kristovska kungs, otro reizi jūs nākat. Viena minūte.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Aizsardzības ministrs tikko mēģināja pamatot to ar budžeta neesamību un tamlīdzīgi. Šis jautājums ir ļoti minimālā mērā saistīts ar kaut kādu budžeta nodrošinājumu. Tas prasa tikai cilvēku vēlēšanos strādāt, viņu zināšanas, viņu sanākšanu kopā Aizsardzības ministrijā, pieaicināt visus nepieciešamos speciālistus un izstrādāt šo kārtību. Un, ja tik daudz ir nepieciešams, tad varbūt arī kādus pāris tūkstošus latu valsts šādas lielas idejas vajadzībām arī atrastu.

Krastiņa kungs, budžeta nepietiekamība ir jūsu pašu problēma, jo, kā jau es minēju, trešajā lasījumā tika iebalsots, ka līdz 1.janvārim šī kārtība ir izstrādāta, un Aizsardzības ministrija šo kārtību nav izstrādājusi ne vecā budžeta ietvaros, ne arī pieprasījusi budžetu šī gada budžetā. Un tā ir jūsu problēma, ka jūs to neesat izdarījis, nevis šeit Saeimas deputātu problēma. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Oskars Grīgs.

O.Grīgs (TB). Cienījamais Valsts prezident! Cienījamie kolēģi! Es tikai gribēju jūs nedaudz informēt — nelielus datus, kas atnāca no valsts iesaukuma... Informācija par rajonu, pilsētu Valsts iesaukuma dienesta nodaļu darbu ar iesaucamajiem, kuri izvairījās no iesaukuma 1991./96.gados. Tātad:

1) pieņemti lēmumi par iesaucamajiem, kuri izvairījās no iesaukuma, ar piespiedu atvešanu uz Valsts iesaukuma dienesta nodaļām; Tas ir, 6 233 iesaucamās personas;

2) atvestas uz Valsts iesaukuma dienesta nodaļām piespiedu kārtā 2 158 personas;

3) nosūtīti materiāli administratīvo lietu ierosināšanai — 722;

4) saukti pie administratīvās atbildības — 512 jauniesaucamie;

5) sodīti administratīvi — 404 jauniesaucamie;

6) nosūtīti materiāli krimināllietu ierosināšanai — 106;

7) ierosinātas krimināllietas — 11, un saukti pie kriminālās atbildības — 7.

Pēc stāvokļa uz 1997.gada 20.janvāri no iesaukuma izvairās 673 karavīri. Vēl pāris mēnešu atapakaļ bija pāri par 1000. Es tikai gribu pateikt un vērst aizsardzības ministra uzmanību uz to, ka tik tiešām ir jāseko pakaļ, kā strādā Valsts iesaukuma dienests. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Jūsu ekselence! Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Es uzskatu, ka 4.punkts pārejas noteikumos nav balsojams, jo mēs nevaram ar likumu reglamentēt uzdevumus, kas ir izpildāmi jau līdz pagājušam laikam. Respektīvi, 1997.gada 1.janvāris. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (LVP). Prezidenta kungs! Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mana iepriekšējā uzstāšanās bija, es izteicu savas domas, savu uzmundrinājumu krīzes situācijā. Jo mēs šeit maldinām, ka mums iet labi, mēs tiksim Eiropā, mēs tiksim NATO. Šī komanda mūs neaizvedīs uz apsolīto zemi. Bet mēs Latvijas Vienības partijā mēģinām apvienot tos, kas grib, lai mūsu valdība labāk strādātu, un tos, kas negrib šo valdību apvainot par to, ka viņa nedara diezgan. Un tur ir grūts ceļš staigājams. Es uzmundrinu valdībai darīt daudz, daudz vairāk, lai aizstāvētu, praktiski aizstāvētu mūsu zemi un mūsu tautu.

Es negribu atvainot tos, kas domā, ka grūtos apstākļos mūsu valdība dara visu. Manuprāt, mūsu valdība dara ļoti, ļoti maz un nepietiekoši. Bet es negribu, lai atbaidītu no mūsu partijas tos, kas grib ticēt saldam sapnim, ka mūsu valdība un iepriekšējie vadoņi mūs ved uz to “apsolīto zemi”. Viņi mūs tur neaizvedīs. Es atvainojos tiem mūsu partijas locekļiem, kas domā, ka es izteicos par stipru, ja es izteicos par stipru, to es darīju savā vārdā. Nevis partijas vārdā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcija. Dobeļa kungs, piedodiet, bet vai tā nav otrā reize? Pirmā reize. Paldies! Lūdzu, trīs minūtes.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Šis punkts tiešām nav balsojams. Nu paskataties, lūdzu, tekstā! Mēs piedāvājam līdz 1.janvārim noteikt kaut kādu kārtību. 1.janvāris ir sen pagājis. Ja mēs runātu par to, ka vajag 1.jūliju, vai vēl kaut ko citu, tad pēc šā likuma pieņemšanas neviens netraucē iesniegt likuma papildinājumus. Lūdzu! Taču nelieciet uz balsošanu to, kuru nav nekādas jēgas balsot! Tas neko šodien neizmainīs. Un neviena cita piedāvājuma par citu datumu šeit nav. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Paldies! Vairāk nevēlas. Debates beidzam. Druvas kungs — komisijas vārdā!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Tik tiešām man šķiet, ka arī šis piedāvātais grozījums nav balsojams, jo tad mēs tiešām ejam ar pieeju it kā atpakaļejot, ir kaut kas veicams. Jo termiņš ir notecējis. Tādēļ lūdzu neatbalstīt šo grozījumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi, mums tomēr ir izklāstīts mūsu izsniegtajos dokumentos Aizsardzības ministrijas viedoklis. Komisija šo viedokli ir atbalstījusi. Daļa deputātu pret to iebilst, tāpēc tas tomēr ir jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot komisijas akceptēto Aizsardzības ministrijas priekšlikumu — izslēgt no pārejas noteikumiem 8.punkta 4.apakšpunktu. Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 12, atturas — 16. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Lujāna...

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs savu priekšlikumu pārejas noteikumos, kolēģi un Druvas kungs, noņem.

K.J.Druva. Paldies! Tas ir viss grozījumos. Tātad lūdzu balsojumu par likumu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Izteikt attieksmi pret likuma “Obligātā militārā dienesta likums” pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 11, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, ir saņemts 10 deputātu parakstīts priekšlikums. Aicina turpināt sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai bez pārtraukuma.

Informācija

1997.gada 13.februāra sēdes

darba kārtība

Sēdes sākums pl. 17.30

1. Jautājums nr.121

Deputāti K.Čerāns, J.Mauliņš, O.Kostanda, J.Kušnere, I.Liepa —

Ministru prezidentam, finansu ministram A.Šķēlem,

Zemkopības ministram R.Dilbam,

Labklājības ministram V.Makarovam:

Par valdības pasākumiem, lai novērstu

iespējas Latvijā ievest ar Kreicfelda–Jakoba

slimību inficētu liellopa gaļu.

1. Kāds valdības institūcijas rīkojums šobrīd aizliedz Latvijā ievest liellopa gaļu, kuras izcelsme ir Lielbritānijā?

2. Vai reāli šāda gaļa Latvijā tiešām netiek ievesta?

3. Kāda ir atbildība uzņēmējam par šādas gaļas ievešanas aizlieguma pārkāpumu?

4. Kāda ir procedūra muitā gaļas izcelsmes pārbaudei? Vai tiek pārbaudīta katra krava?

5. Kādus pasākumus valdība ir veikusi vai iecerējusi veikt vistuvakajā laikā, lai novērstu iespējas Latvijā ievest ar Kreicfelda–Jakoba slimību inficētu liellopa gaļu?

Jautājuma steidzamības motivācija: Nav pieļaujama bezatbildība pret tautu uzņēmēju vieglas peļņas nolūkā.

2. Jautājums nr.122

Deputāti K.Čerāns, J.Kušnere, O.Kostanda, J.Mauliņš, I.Liepa —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Ekonomikas ministram G.Krastam:

Par termiņu nacionālās programmas

Eiropas Savienības direktīvas “Par gāzes

un elektrības cenu caurspīdīgumu” iestrādāšanai

Latvijas nacionālajā likumdošanā

1. Kāpēc valdības nacionālajā programmā termiņs Eiropas Savienības direktīvas 90/377/EEC 29/06/90 “Par gāzes un elektrības cenu caurspīdīgumu” iestrādāšanai Latvijas nacionālajā likumdošanā nav noteikts agrāks par 1997. gada 31.decembri?

2. Kāda ir motivācija šī termiņa atvirzīšanai tālāk par 1997.gada 31.martu?

3. Vai valdība piekrīt tam, ka šīs direktīvas maksimāli ātra iestrādāšana Latvijas nacionālajā likumdošanā un īstenošana dzīvē sekmētu enerģijas patērētāju interešu aizsardzību pret enerģētikas monopoluzņēmumu cenu diktātu?

Jautājuma steidzamības motivācija: Enerģijas patērētaji no monopoluzņēmumiem ir praktiski visi Latvijas iedzīvotāji.

3. Jautājums nr.123

Deputāti O.Kostanda, K.Čerāns, J.Kušnere, E.Grīnbergs, J.Mauliņš —

Ministu prezidentam A.Šķēlem,

Valsts ieņēmumu valsts ministrei A.Počai:

Par sarunām ar “Crown Agents” izpilddirektoru un par deputātu iepazīstināšanu ar līguma

ar “Crown Agents” pilnu tekstu

A.Počas atbildē uz deputātu jautājumu nr.108 par deputātu iepazīstināšanu ar līguma ar “Crown Agents” pilnu tekstu informēts, ka sarunas ar “Crown Agents” izpilddirektoru par šo jautājumu notiks š.g. 23. un 24.janvārī.

Lūdzam atbildēt:

— ko šajās sarunās par līguma teksta izsniegšanu deputātiem valdība ir panākusi,

— kāpēc deputāti līdz šim ar līguma tekstu vēl nav iepazīstināti,

— kad minētā līguma pilns teksts tiks atsūtīts deputātiem?

Jautājuma steidzamības motivācija: Jautājums par Latvijas valsts tiesiskajām saistībām savas muitas sakārtošanas jomā ir būtiski svarīgs kontrabandas apkarošanai, nodokļu iekasēšanas uzlabošanai un sekmīgai valsts saimnieciskai attīstībai kopumā.

4. Jautājums nr.124

Deputāti K.Čerāns, J.Kušnere, E.Grīnbergs, J.Mauliņš, O.Kostanda —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Ekonomikas ministram G.Krastam:

Par motivāciju Privatizācijas aģentūras

lēmumam atļaut iegādāties privatizējamās

valsts a/s “Latvenergo” valdes locekļiem

uzņēmuma akcijas par Ls 9000

Kāda ir motivācija Privatizācijas aģentūras lēmumam atļaut iegādāties privatizējamās valsts a/s “Latvenergo” valdes locekļiem uzņēmuma akcijas par Ls 9000?

Vai šāds lēmums ir Latvijas valsts pateicība par “Latvenergo” vadības nespēju nodrošināt drošu pakalpojumu sniegšanu visos Latvijas pagastos un ieceri radušos zaudējumus segt uz enerģijas patērētāju maksājumu rēķina?

Jautājuma steidzamības motivācija: Nav pieļaujama slikti stādājošu darbinieku prēmēšana un nepamatota elektroenerģijas tarifu paaugstināšana.

5. Jautājums nr.125

Deputāti K.Čerāns, J.Kušnere, E.Grīnbergs, J.Mauliņš, O.Kostanda —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Ekonomikas ministam G.Krastam:

Par privatizējamās valsts a/s “Latvenergo”

Energoapgādes regulēšanas padomei iesniegto

projektu elektroenerģijas cenas paaugstināšanai

1. Lūdzam iepazīstināt deputātus ar privatizējamās valsts a/s “Latvenergo” Energoapgādes regulēšanas padomei iesniegto projektu elektroenerģijas cenas paaugstināšanai.

2. Uz kadiem aprēķiniem ir balstīts no jauna iecerētais elektoenerģijas tarifa projekts? Lūdzam iepazīstināt deputātus ar detalizētu tarifa projekta pamatojumu.

3. Lūdzam iepazīstināt deputātus ar privatizējamās valsts a/s “Latvenergo” ekonomiskajiem pamatrādītājiem 1996.gadā:

— kopējais līdzekļu apgrozījums un peļņa,

— darbinieku skaits, t.sk. centrālās pārvaldes aparātā,

— vidējā un maksimālā darba alga kopā ar prēmijām, t.sk. pārvaldes aparātā,

— kapitālie izdevumi, t.sk. izdevumi darba telpu remontam un rekonstrukcijai,

— izdevumi dienesta autotransporta iegādei un uzturēšanai (norādot autotransporta vienību skaitu).

Jautājuma steidzamības motivācija: Nav pieļaujama nepamatota elektroenerģijas tarifu paaugstināšana.

6. Jautājums nr.126

Deputāti K.Čerāns, J.Kušnere, E.Grīnbergs, J.Mauliņš, O.Kostanda —

Ministru prezidentam un finansu ministram A.Šķēlem:

Par Eiropas Savienības direktīvas “Par

aizsardzību pret finansu sistēmas izmantošanu

naudas atmazgāšanas nolūkā” iestrādāšanu

Latvijas likumdošanā un realizēšanu Latvijā

1. Kad valdība panāks Eiropas Savienības direktīvas 91/308/EEC 10/06/91 “Par aizsardzību pret finansu sistēmas izmantošanu naudas atmazgāšanas nolūkā” iestrādāšanu Latvijas likumdošanā un realizēšanu Latvijā?

2. Kāpēc šī iestrādāšana nav notikusi līdz Latvijas nacionālajā programmā integrācijai Eiropas Savienībā noteiktajam termiņam — 1997.gada 1. janvārim?

3. Uz kādiem panākumiem integrācijā Eiropas Savienībā Latvija var cerēt, ja tā arī turpmāk tikpat bezatbildīgi izturēsies pret saviem solījumiem?

Jautājuma steidzamības motivācija: Latvijas sakārtošana atbilstoši Eiropas tiesiskajiem standartiem nav atliekams uzdevums.

7. Jautājums nr.127

Deputāti J.Urbanovičš, V.Stikuts, I.Kreituse, V.Dozorcevs, M.Bekasovs, A.Golubovs, L.Stašs —

Ekonomikas ministram G.Krastam:

Par valsts a/s “Latvijas balzams”

privatizāciju

Valsts a/s “Latvijas balzams” ir viens no lielākajiem, stabilākajiem, peļņu nesošajiem valsts uzņēmumiem. Līdz š.g. 19.01. bija izsludināta pieteikšanās uz valsts a/s “Latvijas balzams” privatizāciju.

Lai izvairītos no pieredzētas privatizācijas gaitas citos uzņēmumos un novērstu šaubas par LPA lomu ekonomisko procesu veicināšanā — vai LPA pārstāv valsts vai šaura ekonomiskā vai politiskā grupējuma intereses, kā arī lai valsts nezaudētu regulāru ikmēneša nodokļu maksātāju. Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Pašreizējā stāvokļa izvērtējums privatizējamā valsts a/s “Latvijas balzams”:

— vai uzņēmums ir budžetam parādā;

— ja ir, kā pilda parāda saistības;

— uzņēmuma darbības tendences pēdējos 2—3 gados;

— kā tiek ievērota nodokļu maksāšana arī pēdējos 2—3 gados?

2. Ārzemju kapitāla piesaistīšanas nepieciešamība.

3. Vai valsts a/s “Latvijas balzams” pats nāk ar priekšlikumu par uzņēmuma privatizāciju?

4. Vai vispār ir nepieciešama valsts a/s “Latvijas balzams” privatizācija?

8. Jautājums nr.128

Deputāti A.Bartaševičs, M.Lujāns, M.Bekasovs, A.Golubovs, O.Deņisovs —

Labklājības ministram V.Makarovam:

Par vecuma pensiju

un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu

apmēriem un indeksāciju

Mūsu rīcībā ir preses informācija un vēlētāju vēstules par to, ka saskaņā ar jauno pensijas likumdošanu, šogad aizejot pensijā, cilvēks ar vairāk nekā 30 gadu darba stāžu var saņemt vecuma pensiju ap Ls 10, ja par šo cilvēku pēdējā gada laikā nav maksāti sociālās apdrošināšanas maksājumi.

Ņemot vērā iepriekšminēto, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Labklājības ministrijas pakļautībā esošās institūcijas praksē īsteno iepriekšminētās darbības, un vai ir tādas cilvēku kategorijas, kam vecuma pensija tiek piešķirta mazāka nekā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts?

2. Kādi normatīvie akti regulē minimālā sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru un tā noteikšanas periodiskumu?

3. Vai ir paredzēta sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēra indeksācija atbilstoši patēriņa cenu pieaugumam un inflācijai?

9. Jautājums nr.129

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, M.Lujāns, L.Stašs, J.Jurkāns —

Labklājības ministram V.Makarovam,

Veselības valsts ministram J.Viņķelim:

Par saslimšanu skaitu

ar onkoloģiskajām slimībām

un onkoloģisko dispanseru skaitu valstī

Tā kā Latgales reģiona masu saziņas līdzekļos parādījusies informācija par iespējamo Daugavpils Onkoloģiskā dispansera slēgšanu, vēlamies saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Cik onkoloģisko dispanseru ir Latvijā? Cik intensīvi tie ir noslogoti? Kā tiek izmantotas gultas vietas — t.i., vai šie dispanseri ir pustukši vai pārpildīti?

2. Kāda tendence pašlaik Latvijā ir onkoloģiskajām saslimšanām? Vai pēdējos gados onkoloģisko slimību skaits samazinās vai palielinās? Kāda statistika Jūsu rīcībā par šo jautājumu ir konkrēti par Latgales reģionu, par Daugavpili un Daugavpils rajonu?

3. Ja informācijai par Daugavpils Onkoloģiskā dispansera, kas apkalpo Latgales reģionu, likvidēšanai patiešām ir pamats, tad sakiet, lūdzu, kāds ir šādas likvidēšanas sociālais un ekonomiskais pamatojums? Kur turpmāk tādā gadījumā tiks sniegta palīdzība Latgales reģiona onkoloģiskajiem slimniekiem?

10. Jautājums nr.130

Deputāti A.Golubovs, V.Dozorcevs, M.Bekasovs, M.Lujāns, L.Stašs —

Ministru prezidentam, finansu ministram A.Šķēlem:

Par rajonu budžeta organizāciju darba algu

izmaksām par 1996.gada decembri

Mums ir kļuvis zināms, ka rajonu budžeta organizācijās darba algas par 1996.gada decembri ir izmaksātas no 1997.gada budžeta līdzekļiem. Šādas manipulācijas ar naudas līdzekļiem likumos “Par valsts budžetu 1996.gadam” un “Par valsts budžetu 1997.gadam” nav paredzētas. Tāpēc rodas jautājumi:

1. Uz kāda lēmuma vai dokumenta pamata tas tika darīts?

2. No kurienes rodas papildu līdzekļi 1997.gada budžetā šādām izmaksām?

3. Kā varēja runāt par 1996.gada budžeta izpildi, ja visas paredzētās izmaksas netika veiktas?

11. Jautājums nr.131

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, O.Deņisovs, L.Stašs, J.Jurkāns,

V.Dozorcevs —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Ekonomikas ministram G.Krastam:

Par preču un izejvielu apmaiņas apjomu

eksportam un importam

un tranzīta apjomu ar Krieviju

Sakarā ar datu neatbilstību, ko sniedz Krievijas puse un ko sniedz ieinteresētās LR struktūras, lūdzam atbildēt uz jautājumiem:

1. Kāds bija kopējais preču apmaiņas apjoms (eksports un imports) ar Krieviju 1996.gadā naturālās mērvienībās?

2. Kāds bija naftas un naftas produktu importa apjoms no Krievijas?

3. Kāds bija elektroenerģijas importa apjoms no Krievijas?

4. Kāds bija kurināmā, gāzes, mazuta, ogļu importa apjoms no Krievijas?

5. Kāds bija kopējais tranzīta apjoms no Krievijas?

Trešdien, 12. februārī

Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks:

— tikās ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Aleksandru Udaļcovu.

Ārlietu komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektus “Par Eiropas konvenciju “Par tiesvedības nodošanu krimināllietās””, “Par Eiropas konvenciju “Par savstarpējo palīdzību krimināllietās” un tās papildu protokolu”, “Par Eiropas konvenciju “Par izdošanu” un tās papildu protokolu un otro papildu protokolu” un “Par Eiropas konvenciju “Par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai””.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— strādāja ar likumprojektiem “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”, “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” un “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”.

Tautsaimniecībs, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 2. lasījumā likumprojektus “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””, “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” un “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbību””.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— strādāja ar likumprojektiem “Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās” un “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— atbalstīja likumprojekta “Grozījums Radio un televīzijas likumā” izskatīšanu 2. lasījumā;

— noklausījās un pieņēma zināšanai ziņojumu par Valsts cilvēktiesību biroja darbu 1996. gada otrajā pusgadā;

— atbalstīja Rīgas un visas Latvijas arhibīskapa Aleksandra priekšlikumu par deputātu L. Kuprijanovas, A. Golubova un A. Seiksta līdzdalību starpparlamentu Pareizticīgās asamblejas darbā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likums”.

Juridiskā komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Par īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai”;

— atbalstīja izskatīšanai 2. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””;

— strādāja ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību”;

— nolēma neatbalstīt izskatīšanai 2. lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””.

Ceturtdien, 13. februārī

9.00 Saeimas sēde.

12.30 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu

Latvijas Republikas pilsētās”.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes

īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””.

3. Likumprojekts “Noteikumi par īpaši atbalstāmiem reģioniem”.

17.00 Radio tiešraidē “Frakciju viedokļi”.

17.30 Saeimas sēde.

Jautājumi un atbildes.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!