INTERVIJAS. SARUNAS

Par Rīgas apsaimniekošanas vienotu politiku

Pēteris Jaudzems, Rīgas Domes Īpašuma departamenta Komunālās saimniecības nodaļas vadītājs, — “Latvijas Vēstnesim”

— Jūsu vadītā nodaļa strādā nepilnu gadu. Kā liecina pats nosaukums, tās darbības sfēra ir ļoti tuvu cilvēkiem, viņu ikdienas rūpēm, par ko arī laikrakstu redakcijas saņem ne vienu vien skarbu vēstuli...

— Jā, pērnā gada martā man uzdeva komplektēt šo nodaļu, lai tā varētu koordinēt, vadīt un kontrolēt Rīgas Domes lēmumu, rīkojumu izpildi, juridisko un fizisko personu attieksmi pret lēmumiem, lai sniegtu operatīvu informāciju Domes vadībai par tiem procesiem, kas norit šajā sfērā. Manuprāt, šādas nodaļas izveidošana ir nokavēta vismaz par diviem vai pat trijiem gadiem. Jā, bijām pārņemti ar “dziesmoto revolūciju”, taču piemirsām vienu — dzīve turpināsies, problēmas saasināsies, ja tās laikus nerisinās. Kad beidzot atzinām: saimniekošana galvaspilsētā prasa kardinālus uzlabojumus komunālās saimniecības jomā, tika nolemts par tādas institūcijas izveidošanu, kura turētu rokās galvenos pavedienus.

Uzskatu sevi par profesionāli, jo šajā nozarē aizvadīti 27 darba gadi (no tiem astoņi gadi — Komunālās saimniecības ministrijā). Tāpēc jauno nodaļu veidojām ar lietpratējiem dzīvokļu saimniecības nozarē. Esam kopā deviņi cilvēki. Mūsu nodaļas uzdevumi ir daudzpusīgi. Minēšu tikai galvenos — koordinēt, vadīt un kontrolēt Rīgas Domes esošo juridisko un fizisko personu darbību komunālās saimniecības jautājumos; nodrošināt Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvojamā fonda ekspluatācijas organizāciju metodisko vadību; raudzīties par siltumsaimniecības, ūdensapgādes un kanalizācijas, gāzes saimniecības un liftu funkcionēšanu un citu; iesniegt Rīgas Domei lēmumu un rīkojumu projektus par dzīvokļu komunālās saimniecības jautājumiem, un, protams, nodrošināt iedzīvotāju priekšlikumu, sūdzību izskatīšanu, pieņemot pareizus lēmumus izskatāmajos jautājumos un trūkumu novēršanā.

— Vistuvāk cilvēkiem, protams, ir namu pārvaldes, ar kurām noslēgti īres līgumi, uzņemoties abpusējas saistības. Taču dzīvē visbiežāk prasības izvirza galvenokārt īrniekam, bet namu pārvalde kā izīrētāja savus līgumā paredzētos pienākumus pilda visai slikti... Protams, centīgi izsūta rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem, īri, iekasē naudu.

— Teikšu atklāti: ja līdz 1990. gadam namu pārvaldniekus, dzīvojamo māju ekspluatācijas organizāciju vadītājus mācīja vismaz reizi gadā, tad pēdējos gados Rīgā līdz 1997. gada sākumam šis darbs bija pašplūsmā. Šogad janvārī kopā ar Pašvaldību savienības mācību centru izstrādājām speciālu mācību programmu, lai regulāri sniegtu informāciju, izglītotu namu pārvaldniekus un pašvaldību uzņēmumu direktorus. Nav noslēpums, ka namu pārvaldnieki bieži mainās, nāk jauni, tāpēc viņiem jāzina ne tikai sava darba organizācija, tās kontrole, bet arī ētika, psiholoģija, kā strādāt ar cilvēkiem. Pretējā gadījumā, atrodoties tirgus attiecībās, mainoties situācijai, šie darbinieki var palikt, kā saka, pie sasistas siles.

— Cik Rīgā ir namu pārvalžu? Pirms gada kādā intervijā mūsu laikrakstam Rīgas Domes Īpašuma departamenta direktora vietnieks Valdis Pavliņš teica, ka iesniegti priekšlikumi par vairāku namu pārvaldnieku atbrīvošanu no amata sakarā ar sliktu darbu.

— Rīgā ir 44 namu pārvaldes, no tām — 27 ar patstāvīgu statusu kā pašvaldības uzņēmumi. Bet no 1996. gada janvāra Rīgā pārgāja uz vienpakāpju pārvaldes sistēmu. Taču katrā rajonā bija un daļēji vēl ir sava kārtība, kas traucē normālu un plānveidīgu darbu. Tagad Rīgas Dome pieņēmusi lēmumu pāriet uz pašvaldības uzņēmuma “Namu pārvalde” jaunu statusu ar zināmu patstāvību un, protams, palielinot atbildību. Konkursa kārtībā apstiprinās pašvaldību uzņēmumu direktorus, kas jau operatīvā ziņā pakļausies Rīgas Domei. Paredzamas pārmaiņas arī namu pārvalžu darbā, pārvaldnieku atestācija. Jo jābūt vienotai saimniekošanas politikai visā Rīgā, abos Daugavas krastos.

Bet kas attiecas uz jūsu jautājumu par dažu pārvaldnieku atbrīvošanu no darba sliktas pienākumu pildīšanas dēļ, pērn tas palika tikai solījumu līmenī, šķiet, pat neviens pārvaldnieks nesaņēma rājienu. Tiesa, daži pārgāja citā darbā, mainījās, taču sodīti par nolaidību netika. Tādi paradoksi atkārtoties nedrīkst!

Domāju, ka pēc jaunā pašvaldības uzņēmumu statusa ieviešanas rajonu valdēm paliks noteiktas pilnvaras, uzdevumi, taču Rīgas Dome risinās stratēģiskos jautājumus. Jāstrādā ar perspektīvu, lai zinātu, piemēram, kāds dzīvojamais sektors izskatīsies pēc pieciem vai desmit gadiem. Kāpēc tas nepieciešams? Tāpēc, ka privatizācija ieilgst. Jo pašreizējā īrnieku iespēja privatizēt savu dzīvokli pašvaldības vai valsts īpašuma mājā, kamēr visa ēka nav iereģistrēta zemesgrāmatā, neko īpašu cilvēkam nedod: viņš nav vēl pilntiesīgs dzīvokļa saimnieks. Beidzot jāsāk risināt jautājumu par ēku kapitālo remontu, jo pēdējos četros gados tam līdzekļi netika iedalīti.

— Kas ir tas svarīgākais, ko jūsu vadītā nodaļa paveikusi gandrīz gada laikā?

— Daudz kas padarīts, lai sakārtotu normatīvo bāzi, jo mūsu pirmais pienākums — nodrošināt pašvaldības dzīvojamā fonda ekspluatācijas organizāciju metodisko vadību. Līdz tam namu pārvaldēs bieži vien nebija vai ar novēlošanos tika piesūtīti Rīgas Domes lēmumi, rīkojumi. Cilvēki sūdzējās, ka, lūk, televīzijā, avīzēs raksta par jauninājumiem, izmaiņām, taču namu pārvaldēs par to nezina. Tagad šī problēma atrisināta, jo ik mēnesi notiek tā dēvētās informācijas dienas, kad pašvaldību amatpersonas tieši no pirmavota saņem informāciju. Laikus nosūtām visus iepriekš pieņemtos Domes lēmumus un rīkojumus vai citus vajadzīgos materiālus. Katru mēnesi organizējam namu pārvaldnieku informatīvo dienu.

— Kā jūs raksturotu nodaļas pastāvēšanas laikā saņemtos iesniegumus, sūdzības. Vai vienmēr atbildi sniedz tā iestāde, kurai vēstule nosūtīta. Vai nav tā, ka formāli atrakstās tā persona vai tā iestāde, par kuras darbu izteikts pārmetums?

— Kopš pērnā gada marta līdz šī gada sākumam izskatītas 410 iedzīvotāju sūdzības un iesniegumi, kā arī 71 juridiskas personas (uzņēmuma, organizācijas) sūdzība un iesniegums. Visvairāk cilvēki bijuši neapmierināti ar pašvaldības namīpašumu apsaimniekošanu — 205 vēstules, siltumapgādi — 123, ir sūdzības par celtniecību un remontu, ūdensapgādi un kanalizāciju. Šie iesniegumi nav guvuši risinājumu namu pārvaldēs un rajonu valdēs.

Uzskatu, ka normāli vajadzētu būt tā: pirmā instance, kur īrniekam jāgriežas savu tiesību aizstāvībai, būtu namu pārvalde, turklāt, ja nepieciešama pārbaude uz vietas — dzīvoklī, tā jāizdara īrniekam pieejamā laikā, nevis kā to nosaka namu pārvaldes vai citi pārbaudē iesaistītie darbinieki. Ja cilvēku tas neapmierina, jāvēršas pie attiecīgā rajona valdes, kuras uzdevumos arī ir noteiktas pārraudzības funkcijas. Un ja arī tad nav panākts rezultāts, jāsūta pretenzijas mums. Sūdzību izskatīšanas mehānisms ir šāds: ar Īpašuma departamenta direktora vai attiecīga vietnieka rezolūciju uz iesnieguma sākam strādāt. Vēstules, kas neprasa īpašu pārbaudi, bet tikai izskaidrojumu, jāizskata piecu dienu laikā, vēstules, kurām nepieciešama lielāka pārbaude — desmit dienās, bet, ja vajadzīgs ekspertu slēdziens — piecpadsmit dienās. Un ne ilgāk! Tiesa, kad mūsu nodaļa uzsāka darbu, nācās pat izskatīt sūdzības par 1994.—1995. gadu...

— Jā, jūs pareizi stāstāt par sūdzību pārbaudes mehānismu, diemžēl ir konkrētas situācijas, kad, ievērojot šo pakāpenību, tomēr atbilde uz sūdzību, kura iesniegta Īpašuma departamentam, sūdzības autoram pienāk... gandrīz pēc diviem mēnešiem no Latgales priekšpilsētas valdes. Tajā ir kārtējā formālā atrakstīšanās, turklāt ar nepatiesu faktu piejaukumu. Konkrēti — runa ir par namu pārvaldes “Rumbula” pārziņā esošās Maskavas ielas 411 mājas vairāku īrnieku vairākkārtējām sūdzībām par karstā ūdens trūkumu dienā, turklāt jau dažu gadu garumā...

— Tas gan nedrīkstētu būt! Turpinot tematu par īrnieku tiesību aizstāvību, gribu pievērsties arī tādai sfērai, kas paliek ārpus mūsu kontroles, — tas ir privātais sektors. Un te nu sākas “barikāžu” cīņas — vienā pusē privātais namīpašnieks un otrā — viņa mājā dzīvojošais īrnieks, kurš pakļauts īpašnieka vai šīs mājas pārvaldnieka diktātam. Manuprāt, vajadzētu būt obligāti īpašam līgumam starp abām pusēm. Turklāt namīpašnieka pienākums — uzaicināt īrniekus, iepazīstināt ar apsaimniekošanas tāmi, paredzamajiem ienākumiem un izdevumiem, pamatot, kāpēc, lūk, jāpalielina īres maksa vai citi pakalpojumi. Taču tā reti kad notiek. Vieglāk pateikt: lai uzturētu ēku, vajadzīgs remonts un tāpēc jāpaaugstina īres maksa par tik un tik. Ir bijuši pat gadījumi, kad mājas saimnieki vai biežāk — pārvaldnieki (daudzi namīpašnieki atrodas ārzemēs) savāc naudu no īrniekiem un pazūd, kā tas, piemēram, bija Ganu ielā 4. Īrnieki izmisuši — naudu maksājuši, bet nu atslēdz elektrību, ūdeni, siltumu vai vēl ko citu. Paradoksāli, bet šiem cilvēkiem mēs varam palīdzēt tikai ar padomu, jo mūsu nodaļai nav tiesību jaukties privātsektorā.

Šajā sakarā vēlos iemest nelielu akmentiņu to sabiedrisko formāciju, dažādu asociāciju dārziņā, jo tās aizstāv tomēr vienu pusi — privātīpašnieku. Nodaļa izstrādāja namīpašumu apsaimniekošanas shēmu, cerot, ka tuvākajā nākotnē lietderīgi būtu izveidot sektoru, kas pārraudzītu šo privātīpašnieku zonu, jo pašlaik šajās mājās dzīvojošie īrnieki ir bezspēcīgi pret saimnieka diktātu. Ceru, ka pēc vēlēšanām Rīgas Domē būs cilvēki, kas gribēs ieviest elementāru kārtību arī šajā jomā, mainot pašreizējo situāciju. Jo Rīgas Domi taču vēlēja un vēlēs Rīgas iedzīvotāji, neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo pašvaldību vai privātīpašnieku mājās. Tāpēc tai jābūt politiski atbildīgai par to, kas notiek jebkurā īpašuma formā.

Protams, Dome var pieņemt politiskus lēmumus, bet jāļauj strādāt, dodot tiesības un iespējas profesionāļu komandai. Jo kardināli jāmaina nostāja pret saimniekošanu Rīgā. Tai jābūt vienotai, kā minēju, abos Daugavas krastos. Mūsu nodaļas speciālistiem katram ir ieceru un plānu uzmetumi, kā efektīvāk strādāt šajā virzienā. Jo problēmu, kuras jārisina, ir daudz.

Manā skatījumā pēdējā laikā parādās īpatnējs Rīgas Domes lēmumu un rīkojumu traktējums no dažādu amatpersonu viedokļa. Ja nu lēmums un rīkojums ir parakstīts, tas ir jāizpilda bezierunu kārtībā, bez īpašiem komentāriem masu informācijas līdzekļos. Tā mēs panāksim Rīgas apsaimniekošanas vienotu politiku.

— Lai tad vismaz lielākā daļa jūsu plānu un ieceru arī piepildās jau šajā gadā!

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”