Par korupcijas novēršanu valsts pārvaldē

Jūrmalā, viesnīcā “Rīgas līcis” 12. un 13. februārī notika divu dienu konference “Korupcijas novēršana valsts pārvaldē”. To organizējusi Latvijas valdība sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu, finansiālu un tehnisku atbalstu sniegusi Pasaules banka.

Kā konferences ievaddaļā uzsvēra viens no tās rīkotājiem Labklājības ministrijas darba lietu valsts ministrs Andris Bērziņš , tik plašs un augstā līmenī pārstāvēts korupcijas problēmām veltīts pasākums Latvijā notiek pirmo reizi. Konferencē piedalās valdības un parlamenta pārstāvji, daudzu valsts pārvaldes iestāžu vadošās amatpersonas. Tā kā Latvijā vēl trūkst pieredzes korupcijas problēmas strukturālā analīzē, seminārā pieaicināti arī ārvalstu eksperti.

Atzīmējot, ka korupcijas novēršanas jautājumi ir aktuāli visās pasaules valstīs, bet sevišķi tajās, kur notiek straujas pārmaiņas sabiedrības struktūrā un ekonomikā, Andris Bērziņš definēja konferences mērķi — noskaidrot korupcijas cēloņus Latvijā un izstrādāt priekšlikumus korupcijas un tās rašanās priekšnoteikumu novēršanas programmas izveidei, lai šīs svarīgās problēmas risināšanu varētu turpināt jau valdības līmenī.

Saeimas deputāts un Korupcijas novēršanas likuma izstrādes vadītājs Jānis Lagzdiņš savā referātā analizēja korupcijas būtību un cēloņus. Korumpētību veicinošos faktorus referents iedalīja divās grupās — objektīvie un subjektīvie. Pirmā grupa — straujās privatizācijas un saimniecisko reformu radītā tiesiskā nestabilitāte; valsts amatpersonu zemais atalgojums un sociālo garantiju trūkums; sociālā nedrošība un zemais iedzīvotāju vidējais dzīves līmenis; nepilsoņu nenoregulētais tiesiskais statuss; nav izveidota valsts amatpersonu politiskās atbildības sistēma; no totalitārā režīma pārmantotā noliedzošā attieksme pret likumu izpildi. Otra grupa — subjektīvie korupciju veicinošie faktori: nesakārtota valsts pārvaldes sistēma; pārraudzības trūkums valsts pārvaldē; nepietiekams atklātums valsts pārvaldes un pašvaldību darbā; formāla antikorupcijas normu izpilde; vājš korupcijas gadījumu izmeklēšanas un sodīšanas mehānisms; korupciju veicinošas nepilnības likumdošanā; neprecīza un visus korupcijas veidus neaptveroša antikorupcijas likumdošana; nelikumīgi iegūtas naudas legalizācijas ierobežošanas likuma trūkums. Panākt korupcijas ierobežošanu, pēc J.Lagzdiņa domām, iespējams, pēc iespējas ierobežojot šo objektīvo un novēršot subjektīvo faktoru ietekmi.

Jānis Platais, Ministru prezidenta padomnieks finansu jautājumos, analizējot korupcijas izmaksas ekonomikā un privātstruktūrās, kā vienu no problēmas pamatcēloņiem minēja novirzes no tirgus ekonomikas principiem, piemēram, subsīdiju sadali administratīvā kārtā un izņēmuma normu iekļaušanu likumdošanā.

Dainis Turlais, LR iekšlietu ministrs, dēvējot korumpētību par “varu savam labumam”, pievērsās gan problēmas teorētiskajai, gan praktiskajai pusei. Iekšlietu ministra piedāvāto priekšlikumu vidū — pasākumi, kas novērstu valsts pārvaldes un pašvaldību iestāžu darbinieku nokļūšanu ietekmējamā (korumpējamā) stāvoklī; īpaši stingra kontrole un soda sankcijas amatpersonām, kas darbojas privatizācijas jomā; kārtība, ka finansu struktūras informē kontrolējošās institūcijas par aizdomīgu naudas līdzekļu parādīšanos, un citi pasākumi.

Dzintars Rasnačs, LR tieslietu ministrs, skaidroja korupcijas problēmas saasināšanos ar vienotas tās novēršanas politikas trūkumu valsts mērogā. Kā divus galvenos balstus cīņā pret korupciju referents uzsvēra informācijas pieejamību un attiecīgās likumdošanas sakārtošanu. Jau esošais Korupcijas novēršanas likums ir papildināms ar likumu par nepatiesu ziņu sniegšanu valstij un likumu par informāciju.

Semināra darbs turpinājās četrās darba grupās — par administratīvi organizatoriskajām darbībām, ekonomikas regulāciju un monopoldarbību, par likumdošanas un kontroles funkciju uzlabošanu un par korupcijas problēmas izpratni sabiedrībā.

Šodien, semināra otrajā darba dienā, ir plānotas diskusijas pieaicināto ārvalstu ekspertu vadībā un darba grupu ziņojumi par izstrādātajiem priekšlikumiem korupcijas novēršanas programmai valsts pārvaldē.

Dina Gailīte,

“LV” korespondente