Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kopā svētkos un sāpēs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.02.1997., Nr. 48 (763) https://vestnesis.lv/ta/id/42220

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas Ministru kabinets

Vēl šajā numurā

14.02.1997., Nr. 48 (763)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kopā svētkos un sāpēs

Pēdējos numuros “Latvijas Vēstnesis” jau stāstījis par abām mūsu baltu tautām un valstīm. Šoreiz, Lietuvas Republikas Neatkarības dienā, ko brāļi atzīmē svētdien, — lai runā fotodokumenti

Attēlos: aušējā pa kreisi — baltu vienības kopēji nepārtrauca savu darbību arī svešumā. Vācijā par to rūpējās skolotājs Jūlijs Bračs. 1949.gadā uzņemtajam fotoattēlam J.Bračs otrajā pusē uzrakstījis: “Latviešu lietuviešu vienības kopa 28.novembrī mūsu birojā: Jansona kundze, es, Apgrubis (lietuviešu apgabala pārstāvis), Namnieks, grafiķis Ancāns, Džilda (J.Brača dzīvesbiedre), stud. Dainuvīte Numane, Jansons (latv. komitejas priekšsēdis).” Grupas aizmugurē aplī apvienoti latviešu un lietuviešu simboli — Brīvības pieminekļa trīs zvaigznes un Ģedimina stabi; augšējā pa labi — vienoti arī sāpju stundā 1991.gada 13.janvārī Rīgas pils Svētā gara tornī. Pie Lietuvas karoga ar sēru lentu vēsturnieks un “Latviešu un lietuviešu vienības” valdes priekšsēdētāja vietnieks Oļģerts Auns; apakšējā pa kreisi — Lietuvas Neatkarības dienas pirmā publiskā atzīmēšana Latvijā pēckara laikā 1989.gada 15.februārī Rīgā, Politehniskā institūta zālē; apakšējā pa labi — biedrības “Latviešu un lietuviešu vienība” atjaunošanas sanāksmē 1988.gada 18.decembrī runā dzejnieks Knuts Skujenieks. Viņa tēvs Emīls Skujenieks ir atdzejojis latviešu valodā Lietuvas valsts himnu.

Foto no LLV arhīva

Lietuviešu izvietojums Latvijā 1989.gadā

Viena rūtiņa atbilst 50 lietuviešiem.

Diagramma no Latvijas lietuviešu laikraksta “Latvijos lietuvis”, redaktors J.Rudoks

1 — Liepājas r.

2 — Saldus r.

3 — Kuldīgas r

4 — Ventspils r.

5 — Talsu r.

6 — Tukuma r.

7 — Dobeles r.

8 — Jelgavas r.

9 — Bauskas r.

10 — Ogres r.

11 — Rīgas r.

12 — Cēsu r.

13 — Limbažu r.

14 — Valmieras r.

15 — Valkas r.

16 — Alūksnes r.

17 — Gulbenes r.

18 — Madonas r.

19 — Aizkraukles r.

20 — Jēkabils r.

21 — Preiļu r.

22 — Rēzeknes r.

23 — Balvu r.

24 — Ludzas r.

25 — Krāslavas r.

26 — Daugavpils r.

27 — Liepāja

28 — Ventspils

29 — Jelgava

30 — Jūrmala

31 — Rīga

32 — Rēzekne

33 — Daugavpils

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!