informācija

Pie ārlietu ministra - Nīderlandes vēstnieks

Vakar, 13.februārī, LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs pieņēma Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Ludoviku Marinu Petru Mariju van Uldenu ( Ludovicus Marinus Petrus Maria van Ulden ), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Valdis Birkavs un Ludoviks van Uldens pārrunāja daudzus jautājumus, kas skar Latvijas un Nīderlandes divpusējo attiecību attīstību, kā arī Latvijas centienus kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Latvijai ir svarīgs dialogs ar Nīderlandi, jo tā pašlaik ir Eiropas Savienības prezidentvalsts.

Valdis Birkavs atzinīgi novērtēja Nīderlandes sniegto palīdzību vairāku tautsaimniecības un humānās palīdzības projektu izstrādē un īstenošanā. Nozīmīga ir Nīderlandes Ārlietu ministrijas finansētā programma MATRA. Nīderlande ir piešķīrusi ievērojamus līdzekļus Valsts cilvēktiesību birojam, Ādažu un Rīgas bērnu nama remontam. Sadarbība turpinās arī citās jomās.

Nīderlande ir pirmā Beniluksa valsts, kas atver savu vēstniecību Rīgā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Šogad Latvijas vēstniecība Beniluksa valstīs atdalīsies no vēstniecības Eiropas Savienībā. Tas ļaus paplašināt Latvijas divpusējās attiecības ar Nīderlandi, Belģiju un Luksemburgu.

ĀM preses centrs

Par lielo uzņēmumu privatizāciju

Latvijas Privatizācijas aģentūras rīkotajā kārtējā preses konferencē 5. februārī tika sniegta informācija par aktualitātēm vairāku valsts uzņēmumu privatizācijā. Kā pastāstīja ģenerāldirektors Jānis Naglis, Latvijas Privatizācijas aģentūra potenciālajiem valsts akciju sabiedrības "Latvijas gāze" akciju pircējiem - konsorcijam no Vācijas nosūtīs atbildi par prasībām, kas paredz valstij uzņemties ievērojamas finansiālās saistības par uzņēmuma debitparādiem. Atšķirība starp Latvijas Privatizācijas aģentūras piedāvāto un konsorcija pieprasīto garantiju summu ir vairāki miljoni latu. Savukārt, kā informēja J.Naglis, 16. februāris zināmā mērā ir pēdējais termiņš, kad gan "Ruhrgas" , gan otram potenciālajam LG privatizētājam "Gazprom" jāiesniedz galīgie apliecinājumi par akciju iegādi. Par LG privatizāciju interesējas arī Francijas gāzes uzņēmums "Gas de Frans" . Ja, piemēram, Vācijas puse atteiksies piedalīties šajā privatizācijas procesā, tad šīs kompānijas pārstāvji gatavi ļoti īsā laikā iesaistīties līguma sagatavošanā un, iespējams, veiksmīgi pabeigt sarunas.

Pēdējais galavārds tiek gaidīts no "Ruhrgas".

Turpinās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" gatavošana privatizācijai. Tiek saskaņoti darba grafiki ar starptautisko auditorfirmu "Deloitte Touche", ar kuru palīdzību līdz 1.jūlijam sagatavos pilnu "Latvenergo" starptautisko auditu; izvērtēs arī šīs firmas sastādīto biznesa plānu, kā arī dabas aizsardzības un tehniskos parametrus. Minētās firmas palīdzēs sagatavot arī priekšnoteikumus valsts akciju sabiedrības privatizācijai. Iespējams, ka LPA vēlreiz iesniegs savus priekšlikumus varbūtējai "Latvenergo" sadalīšanai, lai kādā no nozarēm veicinātu konkurenci.

Kā informēja J.Naglis, bija noteikts termiņš, ka līdz 25. februārim tiks pabeigta privatizējamā valsts uzņēmuma "Ventspils nafta" novērtēšana. Faktiski tas varētu notikt līdz 1. martam, un līdz 1. jūlijam paredzēts beigt "Ventspils naftas" un "LA SAM" kopējā privatizācijas plāna izstrādi.

Turpinās gatavošanās Rīgas apvienotās Baltijas bankas (RAEB) un "Latvijas Krājbankas" (LK) apvienošanai. Pašlaik Latvijas Privatizācijas aģentūra kopā ar starptautisko auditorfirmu "Coopers and Lybrand" gatavo līgumu par parādu pārņemšanu no LK. Kā BNS informējis PA juridiskais direktors Viktors Šadinovs, Privatizācijas aģentūra pārņems LK saistības aptuveni viena miljona latu apmērā.

Pēc privatizācijas veiksmīgi darbojas valsts akciju sabiedrība "Liepājas metalurgs", uz kuras akcijām publiskajā piedāvājumā iespējams parakstīties no 10. līdz 28. februārim. Kā pastāstīja J.Naglis, "Liepājas metalurgs" janvārī saražojis 39 tūkstošus tonnu metāla, tas ir labākais produkcijas rādītājs kopš vairākiem gadiem. J.Naglis sacīja, ka tagad vairs pat nešķiet pārspīlēti uzņēmuma kontrolpaketes pircēja plāni, ka "Liepājas metalurgs" šogad saražos aptuveni 450 tūkstošus tonnu metāla. Šajā gadījumā līdz ar īpašnieka nomaiņu , kad valsts atdod savas pozīcijas privātajam, vērojama arī ievērojama situācijas uzlabošanās. Uzņēmuma kontrolpaketes īpašnieki veiksmīgi strādā ar kreditoriem un izejvielu piegādātājiem; uzņēmums pilnībā nodrošināts arī ar gāzi. Te jāatgādina, ka "Liepājas metalurga" kontrolpaketes īpašnieks ir "Agrosin Pte Ltd" - Singapūrā 1992. gadā reģistrēts kopuzņēmums, kuru dibinājuši vairāki Krievijas minerālmēslu ražošanas uzņēmumi un Singapūras kompānija. VAS "Liepājas metalurgs" kontrolpaketi - 72 procentus akciju - "Agrosin Pte Ltd" iegādājies par 2, 2 miljoniem latu. Šī summa samaksājama privatizācijas sertifikātos divu gadu laikā.

Par nākamo veiksmīgo privatizēto uzņēmumu J.Naglis nosauca firmu SIA "Anda Optec" Līvānos, kas ražo kvarcoptiskās šķiedras un gaismas vadus. Produkcijai ir noieta tirgus ASV, Japānā, Zviedrijā, Vācijā, un iespējams, ka turpmāk ražošanas apjomi varētu arī pieaugt.

Ir tiesas lēmumi par privatizējamā valsts uzņēmuma "Slokas celulozes un papīra fabrika" un akciju sabiedrības "Dauteks" maksātnespēju. Taču situācija abos uzņēmumos ir krasi atšķirīga. Fabrika Slokā ir slēgta, "Dauteks" turpina darbu. Privatizācijas aģentūras darbinieki ir tikušies ar abu uzņēmumu darba kolektīviem. J.Naglis atzina, ka Slokā racionālāk tiek risināti jautājumi, kas saistīti ar uzņēmuma darbinieku algu izmaksu un tā nākotni, bet Daugavpilī šīs sanāksmes diemžēl tiekot pārvērstas par politiskām sapulcēm.

Lai palīdzētu privatizējamiem uzņēmumiem, kas nonākuši grūtā finansiālā situācijā, Latvijas Privatizācijas aģentūra kopā ar Latvijas Attīstības aģentūru izveidojusi SIA "MSB" ( maksātnespēja, sanācija, bankrots), un zināmā mērā šī sabiedrība uzstāsies kā galvotāja maksātnespējīgām sabiedrībām, lai nodrošinātu tām kredītu saņemšanu. SIA "MSB" statūtkapitāls ir 500 tūkstoši latu. Kā solīja LPA ģenerāldirektors, pirmā šo reālo palīdzību saņemšot "Dauteks". Lai turpinātu darbu, uzņēmumam nepieciešams vismaz pusotrs miljons latu. Vienīgā iespēja palīdzēt bija Latgales apgabaltiesas pieņemtais tiesas lēmums, ar kuru uzņēmums tika atzīts par maksātnespējīgu.

Preses konferences dalībnieki uzzināja arī kādu reizē priecīgu un bēdīgu jaunumu - Latvijas Privatizācijas aģentūras "mājas lapai" "Internet" tīklā pieslēdzies tik negaidīti liels pulks interesentu, ka tehnika nav spējusi šādu aktivitāti izturēt un izgājusi no ierindas. Taču labošanas darbi, protams, tiek veikti un cerams, tuvākajās dienās "mājas lapa" atkal parādīsies "Internet" tīklā.

Mudīte Luksa,

"LV" privatizācijas lietu

redaktore

Par valsts dzīvokļu nodošanu privatizācijai

Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija 11.februārī izskatīja un apstiprināja Valsts dzīvojamo māju privatizācijas sektora sagatavoto lēmuma projektu par 138 dzīvokļu nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

Valsts dzīvojamo māju privatizācijas sektors šī gada divos mēnešos jau ir saņēmis 550 iesniegumus par dzīvokļu privatizāciju līdz dzīvojamās mājas privatizācijai un nodevis privatizācijai 318 dzīvokļus. Lielākā daļa privatizējamo dzīvokļu atrodas Valsts nekustamā īpašuma aģentūras, "Latvijas dzelzceļa" un Privatizācijas aģentūras valdījumā esošajās dzīvojamās mājās.

Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija Latvijā ir apzinājusi 1523 valsts dzīvojamās mājas. No šo māju īpašniekiem, ministrijām un citām valsts institūcijām ir saņemtas atļaujas par 942 māju dzīvokļu privatizāciju līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Lielākā daļa no tām ir Privatizācijas aģentūras un Valsts nekustamā īpašuma aģentūras valdījumā esošās mājas.

Tika izskatīts arī likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" labojuma projekts, kas paredz to valsts dzīvojamo māju privatizācijas kārtību, kuras pašvaldības domes (padomes) atsakās pārņemt savā īpašumā. Šādu dzīvojamo māju sagatavošana privatizācijai un privatizācija jāveic Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai.

Grozījumi likumā paredz noteikt termiņu īrnieka tiesībām privatizēt valsts dzīvokli pēc privatizācijas paziņojuma saņemšanas par sertifikātiem. Īrnieks varēs savu dzīvokli privatizēt par sertifikātiem tikai 6 mēnešus pēc privatizācijas paziņojuma saņemšanas. Pēc minētā termiņa beigām īrnieks minētās tiesības zaudē. Tā kā daudzām valsts institūcijām, kuru valdījumā pašreiz ir valsts dzīvojamās mājas, nav atbilstošu struktūrvienību, lai veiktu dzīvojamo māju uzturēšanu un apsaimniekošanu, likumprojekts paredz arī tālāko rīcību ar valsts dzīvojamu māju neprivatizēto daļu.

Projekts paredz, ka arī mākslinieku darbnīcas un komunālos dzīvokļus varēs privatizēt līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

Z.Ziediņš,

Centrālās dzīvojamo māju

privatizācijas komisijas

priekšsēdētājs

Par starpniecības uzņēmumu darbību privatizācijas sertifikātu tirgū 1997. gada janvārī

Licences darbībai privatizācijas sertifikātu tirgū ir spēkā 145 uzņēmējsabiedrībām, no tām 39 dažādu iemeslu dēļ apturētas līdz trūkumu novēršanai vai anulēšanai, janvārī ir apturētas 4 licences, anulētas - 18 licences un izsniegta 1 jauna licence.

Par janvārī noslēgtajiem darījumiem Privatizācijas usn sertifikācijas informatīvā nodrošinājuma centram (PSINC) informāciju sniedza 61 starpniecības uzņēmums (decembrī - 52). Šajā pārskatā apkopotā informācija atšķiras no laikrakstos publicētās PSINC operatīvās informācijas. Oficiālā informācija par darījumu apjomiem un cenām privatizācijas sertifikātu tirgū tiek publicēta "Latvijas Vēstnesī".

Informāciju sniegušo starpnieku skaita sadalījums pēc mēnesī veikto darījumu apjoma ir šāds: līdz 10 tūkst. sertifikātu - 54 procenti starpnieku (6,7 procenti apjoma); virs 10 tūkst. - 44 procenti starpnieku (83,7 procenti apjoma), virs 100 tūkst. - 2 procenti (9,6 procenti apjoma). Iepriekšējā mēnesī attiecīgi: 67 procenti starpnieku (15 procenti apjoma), 33 procenti (85 procenti), 0 procenti (0 procenti).

Kopējais darījumu apjoms privatizācijas sertifikātu tirgū janvārī bija 1083,56 tūkst. sertifikātu (par vidējo cenu Ls 1,47), t.i., apjoms palielinājies par 161 procentu no iepriekšējā mēneša darījumu apjoma, bet vidējā sertifikātu cena palielinājusies par Ls 0,34. Minimālā cena par vienu sertifikātu janvārī bija Ls 0,4, bet maksimālā - Ls 4 (decembrī - Ls 0,55 un Ls 4).

Organizētajā tirgū (birža un izsoles) realizēto sertifikātu skaits janvārī bija 160,21 tūkst. sertifikātu (15 procenti no mēneša kopējā darījumu apjoma un 990 procenti salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi) par vidējo cenu Ls 2,13 (decembrī - Ls 1,12).

Pirmējā tirgū (pirkšana no fiziskām personām) realizēto sertifikātu skaits janvārī bija 442,12 tūkst. sertifikātu (41 procents no mēneša kopējā darījumu apjoma janvārī un 134 procenti salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi) par vidējo cenu Ls 1,23 (decembrī - Ls 1,12), t. sk. 26,36 tūkst. īpašuma kompensācijas sertifikātu (173 procenti salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi) par vidējo cenu Ls 1,02 (decembrī - Ls 0,82).

Otrējā tirgū (pirkšana no citām juridiskām personām un pārdošana) kopējais realizēto sertifikātu skaits janvārī bija 641,44 tūkst. sertifikātu (59 procenti no mēneša kopējā darījumu apjoma un 188 procenti salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi) par vidējo cenu Ls 1,63 (decembrī - Ls 1,14), t. sk. 10,44 tūkst. īpašuma kompensācijas sertifikātu (43 procenti salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi) par vidējo cenu Ls 1,58 (decembrī - Ls 1,04). No citiem starpniekiem nopirkti 231,85 tūkst. sertifikātu (21 procents no mēneša kopējā darījumu apjoma un 135 procenti salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi) par vidējo cenu Ls 1,63 (decembrī - Ls 1,03), t. sk. 2,8 tūkst. īpašuma kompensācijas sertifikātu (24 procenti salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi) par vidējo cenu Ls 1,24 (decembrī - Ls 1,04).

Starpniecības uzņēmumu tirdzniecības kontu atlikums 1. janvārī bija 7,6 milj. sertifikātu (1. decembrī - 8,58 milj.) un 186,8 tūkst. īpašuma kompensācijas sertifikātu (1. decembrī - 182,3 tūkst. īpašuma kompensācijas sertifikātu).

A. Bernāns,

Privatizācijas departamenta

direktors

Sertifikātu cenu un apjomu sadalījums pa tirgus segmentiem mēnesī

Starptautiskie līgumi - "LV" XIa un XIb burtnīcā

Godātie lasītāji, "Latvijas Vēstneša" mazās poligrāfijas apgādā tapusi 1996.gada pēdējā, vienpadsmitā, starptautisko līgumu burtnīca. Tajā ievietoti Saeimā ratificētie starptautiskie līgumi, kas noslēgti ar dažādām Eiropas un pasaules organizācijām, kā arī starptautiskās konvencijas, kurām pievienojusies Latvijas Republika.

Kā visa gada laikā iznākušās, arī šī burtnīca ir divās daļās: XIa - latviešu valodā (52 lpp.) un XIb - angļu valodā (40 lpp.). Tajā - 1985.gadā Strasbūrā parakstītā Eiropas vietējo pašvaldību harta; Eiropas Konvencija par diplomu līdzvērtību iestājai universitātēs; 1992.gadā Helsinkos parakstītā Konvencija par robežšķērsojošo ūdensteču un starptautisko ezeru aizsardzību un izmantošanu, kas domāta, lai pastiprinātu nacionālās un starptautiskās darbības pasākumus robežšķērsojošo ūdeņu aizsardzībai un ekoloģiskā līdzsvara nodrošināšanai; 1972.gada Konvencija par bakterioloģisko (bioloģisko) un toksisko ieroču izstrādāšanas, ražošanas un uzglabāšanas aizliegšanu un to iznīcināšanu, kuru konvencijas dalībvalstis parakstījušas, vēloties panākt progresu ceļā uz vispārēju un pilnīgu atbruņošanos; 1989.gada Eiropas Padomes Antidopinga konvencija, kas Latvijā stāsies spēkā ar 1997.gada 1.martu; 1979.gada Bernes Konvencija par Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu izsardzību, kas mūsu valstī stāsies spēkā ar 1997.gada 1.maiju; 1973.gada Vašingtonas Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, kā arī līgumi ar starptautiskām organizācijām.

Interesenti burtnīcu var nopirkt laikraksta redakcijā, "LV" kioskā Bruņinieku un K.Barona ielas skvērā un arī pārējās "Latvijas Vēstneša" apgāda izdevumu iegādes vietās (skat. informāciju avīzes 1.lappuses apakšā, pie lielās izsaukuma zīmes).

Jūsu "LV"

Latvijas dziedošās kopas starptautiskajā apritē

Šī un nākamā svētdiena Latvijas Universitātes Lielajā aulā aicina uz Latvijas koru starptautiskā apliecinājuma atskatu. Kopš deviņdesmito gadu sākuma, kopš mūsu dziedošo kopu varējuma apliecinājuma šādas reizes dziedātāju un klausītāju saskarē vairs nav retums.

Te gan 16. februārī, gan 22. februārī būs iespējams atskatīties uz mūsu dziedošo kopu varējuma parādi. Jau rosinām svētdien, 16. februāra pēcpusdienā, apmeklēt koru - "Aija" (Liepāja), "Amades", "Austrums", "Fortius", "Minjona", "Skali" (Jelgava), "Vaiva" (Talsi), "Vizma" (Dobele) - koncertu. Tātad kori, kas ieguvuši visaugstākās balvas starptautiskajā koru konkursā "Exellent" Montrē (Šveice), starptautiskajā Mendelsona - Bartoldi koru konkursā Dautpetālē (Vācija), Vīnes 13. starptautiskajā Šūberta koru konkursā Vīnē (Austrija), arī konkursā "Jūrmala' 96" (Latvija) labāko kolektīvu priekšgalā un tā tālāk, un tā joprojām.

Tātad mūsu priekšā būs arī kamerkoris "Fortius", sieviešu koris "Vizma", Talsu rajona sieviešu koris "Vaiva", Rīgas Latviešu biedrības "Austrums", LU "Minjona", kamerkoris "Amadeus", Liepājas Latviešu biedrības koris "Aija", Jelgavas 2. vidusskolas koris "Skali".

Nākamajā svētdienā - tikšanās ar ZA kori "Gaismaspils", Alūksnes kamerkori "Sonus", RTU sieviešu kori "Delta", Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas kori "Kamēr...", Liepājas jauniešu kori "Intis", Rīgas sieviešu kori "Ausma", kamerkori "Vidus", daudzu iecienīto klausītāju "Muklājs". Priekšplānā izvirzījies arī Rēzeknes rajona vīru koris "Olūts".

Mūsu priekšā Mendelsona - Bartoldi (Vācija), 4. starptautiskā koru konkursa (Atēnas), Adventes un Ziemassvētku mūzikas festivāla (Prāga), koru konkursa "Cacilia Chortage'96" (Vācija), koru konkursa "Guido d'Arezzo" (Itālija) un citu Eiropas apritē nozīmīgu koru un ansambļu meistarības apliecinājuma visaugstākās norises.

"LV" informācija