Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.02.1997., Nr. 48 (763) https://vestnesis.lv/ta/id/42225

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vakar:

Vēl šajā numurā

14.02.1997., Nr. 48 (763)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas10. februāra ārkārtas sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 46/47.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums - mainīt 8.punkta pirmā daļā vārdus "1.janvāra" uz "1.jūliju", lai varētu sagatavot attiecīgos dokumentus, un šo komisija pieņēma un lūdz deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tas pats attiecas arī uz otro sadaļu 8.pārejas punktā, un mainīt no 1.janvāra uz 1.jūliju. Lūdzu deputātus arī šo grozījumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tāpat arī tālāk 8.punkta trešajā daļā mainīt no 1.janvāra uz 1.jūliju, un lūdz deputātus šo grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī tas tiek akceptēts. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības ministrijas priekšlikums - izslēgt pārejas noteikumu 8.punkta 4.apakšpunktu, un to komisija atbalstīja un lūdz arī deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti protestē. Vēlas runāt Ģirts Kristovskis. Lūdzu! Frakcija "Latvijas ceļš".

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Šis ir ļoti svarīgs pārejas noteikumu punkts, jo tas tiešā veidā sasaucas ar šodienas konceptuālo balsojumu 3.panta trešās daļas 3.punktā, jo, ja mēs šo izslēdzam ārā, tad mēs faktiski atstājam bez mehānisma šo institūciju, Aizsardzības ministrija neuzliek pienākumu līdz kaut kādam zināmam laikam tātad šo sistēmu sagatavot, izstrādāt, likt priekšā, apstiprināt un tamlīdzīgi. Iepriekšējā balsojumā, kā mēs redzam, mēs bijām uzlikuši 1997.gada 1.janvāri. Tas ir pagājis. Tāpēc es faktiski lieku priekšā atstāt spēkā esošo redakciju, kura bija iebalsota trešajā lasījumā, tikai šī 1.janvāra vietā, teiksim, uzlikt 1.jūliju, tā kā tas ir 8.pārejas noteikumu punkta apakšpunktos. Līdz ar to arī jānoraida Aizsardzības ministrijas priekšlikums, bet atstāt ar izmaiņām likuma datumos. Paldies par uzmanību! Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Runās Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamie kolēģi! Par cik mēs esam nobalsojuši "Ģirta Kristovska redakcijā 3.panta trešās daļas 3.punkta 3.apakšpunktu, kas nosaka, ka pagaidām pastāv šāda likumos un citos normatīvajos aktos nenoteikta militārā apmācība augstskolās, pilnīgi loģiski, protams, izriet, ka kaut kur un kaut kā ir jānolemj, kā šī apmācība notiks, kādas štata vienības tiks izdalītas šai apmācībai, kādas telpas, kādi budžeta līdzekļi no augstskolām, kā tiks mainītas augstskolu satversmes, kā tiks mainīts Augstākās izglītības likums un tā tālāk. Viss tas ir vajadzīgs, protams, un nepieciešams. Vienīgais, es gribētu iebilst no procedūras puses, jo mums ir noteikts, ka visi labojumi ir iesniedzami rakstiski, izskatāmi komisijā, un pēc tam jums dodam balsošanai. Mums ir tikai viens rakstisks priekšlikums - līdz 1997.gada 1.janvārim. Diemžēl Ministru kabinetam ir liels spēks, bet ceļot laikā viņam nav nekāds spēks dots. Tāpēc es pilnīgi formālu iemeslu dēļ, par cik mums nav dots cits variants, kas nosaka Ministru kabinetam šādu kārtības izstrādāšanu, es lūdzu apmierināt Aizsardzības ministrijas lūgumu un izslēgt pārejas noteikumu 8.punkta 4.apakšpunktu no pārejas noteikumiem, jo citas iespējas mums vienkārši, godājamie kolēģi, arī nav. Mēs nevaram balsot par 1.janvāri vai nebalsot par neko. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Ģirts Kristovskis. Kristovska kungs, otro reizi jūs nākat. Viena minūte.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Aizsardzības ministrs tikko mēģināja pamatot to ar budžeta neesamību un tamlīdzīgi. Šis jautājums ir ļoti minimālā mērā saistīts ar kaut kādu budžeta nodrošinājumu. Tas prasa tikai cilvēku vēlēšanos strādāt, viņu zināšanas, viņu sanākšanu kopā Aizsardzības ministrijā, pieaicināt visus nepieciešamos speciālistus un izstrādāt šo kārtību. Un, ja tik daudz ir nepieciešams, tad varbūt arī kādus pāris tūkstošus latu valsts šādas lielas idejas vajadzībām arī atrastu.

Krastiņa kungs, budžeta nepietiekamība ir jūsu pašu problēma, jo, kā jau es minēju, trešajā lasījumā tika iebalsots, ka līdz 1.janvārim šī kārtība ir izstrādāta, un Aizsardzības ministrija šo kārtību nav izstrādājusi ne vecā budžeta ietvaros, ne arī pieprasījusi budžetu šī gada budžetā. Un tā ir jūsu problēma, ka jūs to neesat izdarījis, nevis šeit Saeimas deputātu problēma. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Oskars Grīgs.

O.Grīgs (TB). Cienījamais Valsts prezident! Cienījamie kolēģi! Es tikai gribēju jūs nedaudz informēt - nelielus datus, kas atnāca no valsts iesaukuma... Informācija par rajonu, pilsētu Valsts iesaukuma dienesta nodaļu darbu ar iesaucamajiem, kuri izvairījās no iesaukuma 1991./96.gados. Tātad:

1) pieņemti lēmumi par iesaucamajiem, kuri izvairījās no iesaukuma, ar piespiedu atvešanu uz Valsts iesaukuma dienesta nodaļām; Tas ir, 6 233 iesaucamās personas;

2) atvestas uz Valsts iesaukuma dienesta nodaļām piespiedu kārtā 2 158 personas;

3) nosūtīti materiāli administratīvo lietu ierosināšanai - 722;

4) saukti pie administratīvās atbildības - 512 jauniesaucamie;

5) sodīti administratīvi - 404 jauniesaucamie;

6) nosūtīti materiāli krimināllietu ierosināšanai - 106;

7) ierosinātas krimināllietas - 11, un saukti pie kriminālās atbildības - 7.

Pēc stāvokļa uz 1997.gada 20.janvāri no iesaukuma izvairās 673 karavīri. Vēl pāris mēnešu atapakaļ bija pāri par 1000. Es tikai gribu pateikt un vērst aizsardzības ministra uzmanību uz to, ka tik tiešām ir jāseko pakaļ, kā strādā Valsts iesaukuma dienests. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns (LC). Jūsu ekselence! Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Es uzskatu, ka 4.punkts pārejas noteikumos nav balsojams, jo mēs nevaram ar likumu reglamentēt uzdevumus, kas ir izpildāmi jau līdz pagājušam laikam. Respektīvi, 1997.gada 1.janvāris. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (LVP). Prezidenta kungs! Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mana iepriekšējā uzstāšanās bija, es izteicu savas domas, savu uzmundrinājumu krīzes situācijā. Jo mēs šeit maldinām, ka mums iet labi, mēs tiksim Eiropā, mēs tiksim NATO. Šī komanda mūs neaizvedīs uz apsolīto zemi. Bet mēs Latvijas Vienības partijā mēģinām apvienot tos, kas grib, lai mūsu valdība labāk strādātu, un tos, kas negrib šo valdību apvainot par to, ka viņa nedara diezgan. Un tur ir grūts ceļš staigājams. Es uzmundrinu valdībai darīt daudz, daudz vairāk, lai aizstāvētu, praktiski aizstāvētu mūsu zemi un mūsu tautu.

Es negribu atvainot tos, kas domā, ka grūtos apstākļos mūsu valdība dara visu. Manuprāt, mūsu valdība dara ļoti, ļoti maz un nepietiekoši. Bet es negribu, lai atbaidītu no mūsu partijas tos, kas grib ticēt saldam sapnim, ka mūsu valdība un iepriekšējie vadoņi mūs ved uz to "apsolīto zemi". Viņi mūs tur neaizvedīs. Es atvainojos tiem mūsu partijas locekļiem, kas domā, ka es izteicos par stipru, ja es izteicos par stipru, to es darīju savā vārdā. Nevis partijas vārdā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcija. Dobeļa kungs, piedodiet, bet vai tā nav otrā reize? Pirmā reize. Paldies! Lūdzu, trīs minūtes.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Šis punkts tiešām nav balsojams. Nu paskataties, lūdzu, tekstā! Mēs piedāvājam līdz 1.janvārim noteikt kaut kādu kārtību. 1.janvāris ir sen pagājis. Ja mēs runātu par to, ka vajag 1.jūliju, vai vēl kaut ko citu, tad pēc šā likuma pieņemšanas neviens netraucē iesniegt likuma papildinājumus. Lūdzu! Taču nelieciet uz balsošanu to, kuru nav nekādas jēgas balsot! Tas neko šodien neizmainīs. Un neviena cita piedāvājuma par citu datumu šeit nav. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Paldies! Vairāk nevēlas. Debates beidzam. Druvas kungs - komisijas vārdā!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Tik tiešām man šķiet, ka arī šis piedāvātais grozījums nav balsojams, jo tad mēs tiešām ejam ar pieeju it kā atpakaļejot, ir kaut kas veicams. Jo termiņš ir notecējis. Tādēļ lūdzu neatbalstīt šo grozījumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi, mums tomēr ir izklāstīts mūsu izsniegtajos dokumentos Aizsardzības ministrijas viedoklis. Komisija šo viedokli ir atbalstījusi. Daļa deputātu pret to iebilst, tāpēc tas tomēr ir jābalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot komisijas akceptēto Aizsardzības ministrijas priekšlikumu - izslēgt no pārejas noteikumiem 8.punkta 4.apakšpunktu. Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 12, atturas - 16. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Lujāna...

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs savu priekšlikumu pārejas noteikumos, kolēģi un Druvas kungs, noņem.

K.J.Druva. Paldies! Tas ir viss grozījumos. Tātad lūdzu balsojumu par likumu kopumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Izteikt attieksmi pret likuma "Obligātā militārā dienesta likums" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 11, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, ir saņemts 10 deputātu parakstīts priekšlikums. Aicina turpināt sēdi līdz visu jautājumu izskatīšanai bez pārtraukuma. Vai kāds vēlas runāt "par" vai "pret"? Modris Lujāns, frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Šeit ir divi argumenti. Pirmais. Es uzskatu, ka nevajadzētu tagad tādā tempā dzīt šos svarīgos likumus, tas ir viens jautājums. Un otrs jautājums. Diemžēl es arī apelēšu pie morāles jūtām. 12.30 mūsu frakcijai ir tikšanās ar premjerministra kandidātu, un, ja pārējie kolēģi uzskata, ka var uzspiest, protams, ka var, tikai tad būs jāpamēģina arī nākamreiz "Ceļam" tādu pašu gājienu uztaisīt, varbūt ka patiks...

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo paredzētie trīs projekti trešajā lasījumā patiešām nav pārāk gari. Es nezinu, kurš te nāks un runās, es ar interesi uz tādiem paskatītos, jo šeit jau nu gan kaut kādas profesionālas zināšanas arī būs vajadzīgas. Līdz ar to laika te nebūs pārāk daudz jāpatērē, un kāda mums jēga tagad iet uz veselu stundu pārtraukumā, pazaudēt to laiku un nākt atpakaļ. Laiks būs izniekots. Es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu izlemjam jautājumu, balsojot par darba turpināšanu bez pārtraukuma. Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret -14, atturas - 7. Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums "Grozījums likumā "Par valsts aizsardzību"". Komisijas vārdā - Druvas kungs!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi, mēs strādājam ar dokumentu nr. 2106. "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"". Kā jūs redzat no dokumenta, nav iesniegts neviens jauns grozījums trešajam lasījumam. Tātad lūdzu balsojumu par likumprojektu kopumā trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt debatēs? Nevēlas. Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"" pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Aizsardzības spēkiem"" . Arī trešais lasījums. Komisijas vārdā - Druvas kungs! Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi, mēs strādājam tagad ar dokumentu nr. 2107. Pirmajā lapā mums grozījumu šim likumprojektam nav. Otrajā lapā ir Ministru kabineta pieteiktais grozījums, kurš paredz papildināt 16.panta piekto daļu ar jaunu redakciju. "Ja nepieciešams, aizsardzības ministrs var noteikt individuāli tiem virsniekiem, kuri sasnieguši šā likuma 16.panta trešajā daļā noteikto maksimālo vecumu, citu maksimālo vecumu aktīvajā dienestā un rezervē, kas nepārsniedz minēto vecumu vairāk par pieciem gadiem." Šī ir tā problēma, ko mēs jau dzirdējām, raksturojot iepriekšējā likuma skatījumā, tādēļ ka vēl visu mūsu virsnieku sagatavošana nav pilnveidota, un līdz ar to ir virsnieki, kas ir, teiksim, 40-45 gadus veci, kas ir leitnanti, kuri ir spējīgi turpināt, grib turpināt, bet likums paredz tādēļ, ka viņi ar savu pakāpi ir sasnieguši maksimālo vecumu, viņiem šis dienests ir jāatstāj. Šī ir iespēja, kas dod aizsardzības ministram, apskatot katra atsevišķa virsnieka spējas, pārskatīt, kā viņš dien un, ja vajag, pagarināt maksimāli līdz pieciem gadiem, kas atļauj tad Aizsardzības ministrijai sakārtot šo jomu. Tādēļ lūdzu šo piedāvāto grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Ministru kabineta priekšlikums, kuru akceptējusi komisija, tiek pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk 17.pantā ir analoģisks piedāvājums. Un šeit ir runa par karavīriem, apakšvirsniekiem un tamlīdzīgi. Arī lūdzu deputātus atbalstīt šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Ministru kabineta ieteikto un komisijas akceptēto priekšlikumu likumprojekta 17. pantā iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Gundara Valdmaņa piedāvātais grozījums - papildināt likumu ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā: "Aktīvajā dienestā virsniekiem, kuri ir derīgi dienestam pēc veselības stāvokļa un labi pilda dienesta pienākumus, šā likuma 16.panta trešajā daļā noteiktais maksimālais vecums stājas spēkā no 1999.gada 31.decembra."

Principā, ja mēs paskatāmies ļoti rūpīgi uz šo, tas nozīmē, ka Valdmaņa kungs ierobežo šo iespēju, kas ir pašlaik jau nobalsota, aizsardzības ministram dot iespēju. Līdz ar to komisija šo grozījumu neatbalstīja un lūdz arī deputātus to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums pārejas noteikumos, kas skan: "Ar šā likuma stāšanos spēkā zaudē spēku Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta grozījumi", jo mēs, lai ātrāk pieņemtu šos piedāvātos grozījumus, ielikām šajā likumprojektā. Tādēļ lūdzam arī cienījamos deputātus atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta pārejas noteikumu redakciju, ko akceptējusi atbildīgā komisija, iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva. Arī es, cienījamie deputāti, tagad lūdzu atbalstīt šo likumu trešajā un pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Paldies! Par - 66, pret - 1, atturas - 2. Likums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, tā kā šodienas ārkārtas sēdē Valsts prezidenta ierosinātais 4.darba kārtības jautājums tika izskatīts kārtējā sēdē pagājušajā ceturtdienā, tad šodienas paredzētajā ārkārtas sēdē visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Reģistrācijas rezultātus lūdzu nolasīt Saeimas sekretāra biedru Māri Rudzīša kungu!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Ābele... ir.

Sēdes vadītājs. Lūdzu uzmanību! Noklausīties reģistrācijas rezultātu!

M.Rudzītis. Martijans Bekasovs, Juris Celmiņš, Oļegs Deņisovs, Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Aleksandrs Golubovs, Ervids Grinovskis, Roberts Jurdžs, Jānis Kazāks, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Imants Liepa, Modris Lujāns, Jānis Rubulis, Leonards Teniss, Gundars Valdmanis, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Atim Sausnītim. Par komisijas sēdi.

A.Sausnītis (DPS). Cienījamie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļi! Uz nedaudz minūtēm šeit, Sarkanajā zālē, komisijas sēde. Tūlīt!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi, Saeimas ārkārtas sēdi paziņoju par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde ceturtdien pulksten 9.00.

Kopsavilkums

10. februāra ārkārtas sēdē

Otrreiz caurlūkoja un pieņēma likumu:

- "Obligātā militārā dienesta likums". (Reģ. nr.269) (dok. nr.1741; nr.1741a; nr.2108; nr.2108a) Balsojums: 60 par, 11 pret, 1 atturas.

3. lasījumā pieņēma likumus:

- "Grozījumi likumā "Par valsts aizsardzību"". (Reģ. nr.425) (dok. nr.2106) Balsojums: 52 par, 1 pret, 1 atturas.

- "Grozījums likumā "Par Aizsardzības spēkiem"". (Reģ. nr.426) (dok. nr.2107) Balsojums: 66 par, 1 pret, 1 atturas.

Saeimas preses dienests

Saeimas 13. februāra sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas zālē! Lūdzu arī žurnālistus ieņemt jums paredzētās vietas. Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1997.gada 13. februāra sēdi. Izskatīsim priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.

Pirmais iesniegums ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, kura lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu izskatīt likumprojektu "Grozījumi Pasta likumā" trešajā lasījumā aiz sadaļas - Prezidija ziņojumi. Tas mums ir darba kārtībā 51.jautājums. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Par vai pret nevēlas neviens runāt. Vai kāds pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu? Trešajam lasījumam aiz sadaļas - Prezidija ziņojumi - tāds ir iesniegums. Paskaidrot vēlas Atis Sausnītis, komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu, Sausnīša kungs!

A.Sausnītis (DPS). Cienījamais Valsts prezident! Cienījamie sēdes vadītāji! Lūgums bija Tautsaimniecības komisijai aiz trešās sadaļas - Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana un atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana, tātad kā 9.punktu.

Sēdes vadītājs. Dokuments, Sausnīša kungs, tāds ir iesniegts rakstiskā veidā aiz sadaļas Prezidija ziņojumi, tas ir 51.jautājums. Tātad, godājamie kolēģi, vēlreiz - vai kāds pieprasa balsojumu, vai pieņemam šo komisijas priekšlikumu - 51. darba kārtības jautājumu "Grozījumi Pasta likumā" izskatīt aiz sadaļas Prezidija ziņojumi? Iebildumi deputātiem nav? Pieņemts.

Nākamais priekšlikums par izmaiņām darba kārtībā ir no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kura saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz šīsdienas darba kārtībā pārcelt darba kārtības 47.jautājuma - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu statusu"" - izskatīšanu trešajā lasījumā pēc 13.punkta - likumprojekta "Par mērījumu vienotību" izskatīšanas un pirms likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"". Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Jānis Kalviņš, komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu!

J.Kalviņš (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Gribu atgādināt, ka šis likumprojekts ir pieņemts 81.panta kārtībā un līdz 19.februārim tas ir jāizsludina, tātad man lūgums ir neiebilst pret šī darba kārtības punkta pacelšanu uz augšu šodien izskatīšanai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt pret šo iesniegumu? Nevēlas runāt. Paldies! Vai deputāti prasa balsojumu? Arī neprasa. Tātad esam vienojušies, ka darba kārtības 47.jautājums pēc pašreizējās numerācijas tiek izskatīts pēc 13.jautājuma.

Nākamais ierosinājums ir no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kura lūdz saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.panta 48. un 49.punktu, tie ir likumprojekts "Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu Jāņa Daliņa Valmieras stadionam" un likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"", izskatīt pirms darba kārtības 9.punkta - likumprojekta "Muzeju likums", un arī pamato ar to, ka pretējā gadījumā 81.panta kārtībā pieņemtie iepriekš minētie likumi 19.februārī zaudē spēku. Tātad 48. un 49. punktu pirms 9.punkta. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Runāt neviens nevēlas. Vai kāds prasa balsojumu? Arī neprasa. Esam vienojušies, ka 48. un 49.jautājumu mēs izskatām pēc darba kārtības 9.jautājuma.

Nākamais priekšlikums ir no Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, kura lūdz, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, 13.februāra Saeimas sēdes darba kārtībā pārcelt darba kārtības 37.punkta - likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" izskatīšanu pirmajā lasījumā pirms darba kārtības 17.punkta - likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" pirmā lasījuma izskatīšanas. Tātad 37.punktu pirms 17.punkta. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Vai deputāti varbūt prasa balsojumu? Arī neprasa. Tātad esam vienojušies, ka 37.jautājumu mēs izskatām pirms 17.jautājuma.

Nākamais priekšlikums ir arī no Tautsaimniecības komisijas, kura lūdz šīsdienas sēdes darba kārtības 46.punktu - likumprojektu "Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums" otrajam lasījumam izskatīt aiz otrās sadaļas kā darba kārtības 9.punktu. Nu, mēs tikko, kolēģi, esam vienojušies, ka pirms 9.punkta mēs izskatīsim 48. un 49.jautājumu. Tautsaimniecības komisija lūdz 46.punktu izskatīt kā darba kārtības 9.punktu. Vai deputāti vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Nevēlas. Vai kāds prasa balsošanu? Arī neprasa. Paldies! Esam vienojušies. Tātad mēs, kolēģi, šo varam izskatīt ar tikko panākto vienošanos pēc 49.darba kārtības jautājuma.

Nākamais priekšlikums ir Ārlietu komisijas, lūdz 21.darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi", 22.darba kārtības jautājumu - likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgumu par sadarbību kultūrā, zinātnē un tehnoloģijā", 23. - likumprojektu "Par Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību" un 36. - likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Taizemes Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" izskatīt aiz Saeimas sēdes 8.darba kārtības jautājuma - lēmuma projekta "Par L.Zutes iecelšanu par Valkas rajona tiesas tiesnesi". Tātad, kolēģi, 21., 22., 23. un 36. aiz 8.jautājuma. Nu, mēs jau tur, kolēģi, aiz 8. esam vienojušies par trīs likumprojektu izskatīšanu, tātad šis varētu būt... šie minētie četri dokumenti varētu sekot pēc tam. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Nevēlas. Vai deputāti prasa balsojumu? Balsojumu arī deputāti neprasa. Esam vienojušies.

Un vēl viens iesniegums. Saņemts iesniegums no Ministru prezidenta Andra Šķēles, kurā ir rakstīts: "Šā gada 29.janvārī ar Latvijas Republikas Valsts prezidenta rīkojumu nr.1 tiku uzaicināts sastādīt Ministru kabinetu, atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likuma 4.panta prasībām paziņoju tā sastāvu un aicinu jūs celt to priekšā Saeimai tuvākajā sēdē. Ievērojot šī jautājuma svarīgumu valstī, lūdzu aicināt Saeimas Prezidiju iekļaut jautājumu par uzticības izteikšanu manis sastādītajam Ministru kabinetam šā gada 13.februārī sēdes darba kārtībā kā pirmo pēc Prezidija ziņojumiem." Paldies, kolēģi, tātad mēs pakonsultējāmies un konstatējām, ka Kārtības ruļļa 27.panta trešajā daļā ir sekojošs teksts: "Ja nav priekšlikumu vai prasības par Saeimas ārkārtas sesijas vai ārkārtas sēdes sasaukšanu, Prezidijs minēto ziņojumu par valdības sastādīšanu un Saeimas lēmuma projektu iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu." To mums nosaka Kārtības rullis. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Vēlas Modris Lujāns, "Sociālistiskā partija - Līdztiesība" deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Patīkami, ka Saeimas Juridiskais birojs beidzot norādīja patiešām arī uz Kārtības rulli, man izbrīnu rada arī cienījamā pretendenta nekompetence, ir arī Kārtības ruļļa panti, kuros ir noteikts, kādā veidā šīs darbības ir jādara, un varu arī atgādināt pretendentam, ja viņam ir tieksme šodien mums stādīt tā saucamo Kabinetu, tad ir... var arī prasīt sasaukt ārkārtas sēdi, bet šādā veidā, es uzskatu, ir ļoti nekorekti griezties pie Saeimas, jo es nezinu, ko jūs esat sarunājis beigās ar vairākumu, opozīcijas pārstāvji ne galējo deklarāciju, jeb arī visu šo ir saņēmuši tikai šodien. Es nezinu, ja šī ir metodika, kāda ies Latvija tālāk, un tas ir tas saucamais Kabinets, kuram ir jābūt tautas uzticībai, man ļoti lielu izbrīnu veido šī situācija, ko mums mēģina uzspiest, Latvijas valstij. Un tādēļ es esmu pateicīgs šajā gadījumā Saeimas priekšsēdētājam par to, ka tomēr tiks ievērots Kārtības rullis, un, ja cienījamais Šķēles kungs uzskata, ka viņš ir morāli tiesīgs šodien pieprasīt lielai daļai deputātu, kas pirmo reizi iepazīsies ar viņa dokumentiem, balsojumu par Ministru kabinetu, tā ir specifiska situācija, bet tas tālāk jādara Kārtības ruļļa ietvarā. Šodien mēs varam piekrist tam, ka nākamā sēdē pēc nedēļas, iespējams, kā pirmo jautājumu izskatīs Ministru kabineta sastāvu un deklarāciju.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es gribu uzstāties pret šī jautājuma izskatīšanu šīsdienas sēdē. Saskaņā ar likumu Ministru prezidentam ir jāceļ priekšā Saeimai viņa vadītās valdības sastāvs. Tas, kas mums ir iesniegts, tas nav Ministru kabineta sastāvs, jo tur trūkst trīs svarīgi ministri. Viena ministra pienākumus Šķēles kungs var uzņemties pats, tā kā to viņš ir līdz šim darījis, bet trūkst tad divu ministru, un līdz ar jauna Kabineta apstiprināšanu šie posteņi paliek tukši, jo iepriekšējie ministri, kas bija iepriekšējās valdības sastāvā, tos vairāk pildīt nevar. Tie varēja pildīt līdz jaunas valdības sastādīšanai, bet pēc jaunas valdības sastādīšanas viņi to pildīt vairāk nevar. Tāpat mēs nevaram spriest par šīs valdības sastāvu, ja nav trīs svarīgākie ministri, ja nav zināms, kādas partijas vispār to aizpildīs, un, kā redzat, šajā sarakstā nav neviena Demokrātiskās partijas "Saimnieks" ministra, kura izvirzīja Šķēles kungu šajā amatā, kura kategoriski uzstājās par viņu, un tagad Šķēles kungs atļaujas iensiegt šo valdības sarakstu bez Demokrātiskās partijas "Saimnieks" pārstāvības. Demokrātiskā partija "Saimnieks" pagaidām nav spējusi noteikt savu attieksmi šajā gadījumā, vai viņi piedalīsies vai nepiedalīsies, jo Šķēles kungs šo lēmumu pieņēma vakar vakarā, un partijas vadošās institūcijas nav spējušas to apspriest un pieņemt lēmumu. Tāpēc es arī atbalstu, ka šāds jautājums nav balsojams. Pie tam, es vēl atceros, ir zināms precedents. Iepriekšējās Saeimas priekšsēdētājs savā laikā gribēja atteikties pieņemt Ministru kabineta sastāvu, ja tur trūka tikai viena ministra. Šobrīd mums trūkst veseli trīs ministri. Es uzskatu, ka šajā gadījumā tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tā kā divi deputāti ir runājuši par, vienam ir tiesības runāt pret. Lūdzu, Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcija.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Es tomēr domāju par to, ka to neiekļaut šodien, drīkstēja runāt tikai viens. Ja jau runājam par Kārtības rulli.

Tagad pieņemam to pašu mīļo dokumentu, atšķiram 27.lapaspusi un vēl vienu reizi iedziļināmies tekstā, ka Prezidijs minēto ziņojumu un Saeimas lēmumprojektu iekļauj Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā kā pirmo jautājumu. Šī kārtējā sēde? Ir. Šī ir nākamā? Ir. Jūsu bļaušana man ļoti patīk. Tā tikai rāda, ka jūs man piekrītat. Tātad šinī konkrētajā gadījumā izšķirsim paši ar balsojumu vēsā mierā par šī jautājuma iekļaušanu šodienas darba kārtībā kā pirmo jautājumu. Tas ir mans priekšlikums, kurš galīgi nav pretrunā ar Kārtības rulli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Ilga Kreituse vēlas vēl runāt. Lūdzu! Pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es atvainojos, ka es aizkavēju jūsu uzmanību, bet, tā kā tika pārkāpts Kārtības rullis un divi runāja pret, līdz ar to, lai būtu līdzsvars, sēdes vadītājam bija jādod vārds otram cilvēkam, kas runā par.

Sēdes vadītājs. Tas ir izdarīts.

I.Kreituse. Paldies, Čepāņa kungs!

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

I.Kreituse. Es vēlētos, lai jūs nekomentētu to, ko es runāju, kamēr jūs sēžat aiz galda, nevis stāvat Saeimas tribīnē.

Augsti godātie deputāti! Šobrīd mēs redzam, ka sākas politiska spēle - kad un ko izskatīt, jo izrādās, ka vienam politiskam spēkam par vēlu ir pateikts "nē". Un viņiem tagad vajag pietiekami ilgu laiku un likt valstij domāt un ticēt viņiem līdzi, ka viņi ir tie, kas noteiks valsts stabilitāti.

Tāpēc es domāju, ka šobrīd ir jārīkojas pēc tās vēsturiskās prakses, kāda ir bijusi. Un, ja mums šodien šeit mēģina stāstīt, ka Latvijas Republikā vienmēr ir bijis pilns Ministru kabinets apstiprināšanas brīdī, ka vienmēr un katrā postenī ir bijis viens noteikts ministrs, tad laikam tomēr mums vajadzētu mēģināt, arī deputātiem, atsvaidzināt atmiņā Latvijas vēsturi vismaz tik daudz, cik mēs prasām pilsoņu kandidātiem eksāmenā, kad viņi grib iestāties Latvijas pilsonībā. Un tāpēc es aicinātu beigt liekas debates un ar balsojumu, ja ir strīdīgs jautājums, izšķirt - kad mēs izskatām šo jautājumu. Es aicinu to izdarīt šodien, lai beigtos tā ažiotāža, kas ir izraisīta šodien valstī, pašvaldību priekšvēlēšanu laikā, nevajadzīga cilvēku tracināšana, nevajadzīgu kaislību radīšana un mēģinājums novērst cilvēku uzmanību no tiem sāpīgajiem jautājumiem, kas ir jārisina par apdrošināšanu, par dzīvokļu īrēm un visu pārējo.

Sēdes vadītājs. Paldies! Izšķiram jautājumu balsojot! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Ministru kabineta priekšlikumu par valdības apstiprināšanas iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 29, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Jautājums darba kārtībā iekļauts. Saskaņā ar Kārtības rulli, godājamie kolēģi, - kā pirmais.

Mums ir iesniegums, godājamie kolēģi! Sakarā ar to, ka mēs esam šo jautājumu iekļāvuši darba kārtībā, desmit deputāti lūdz pārtraukumu uz vienu stundu. Lūdzu, kas vēlas runāt par šo iesniegumu? Par un pret. Juris Kaksītis, DPS frakcija.

J.Kaksītis (DPS). Valsts prezidenta kungs! Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Es gribu pateikt motivāciju, kādēļ mēs, deputātu grupa, faktiski frakcija, griežamies ar šādu lūgumu.

Pa visu valsti ir izskanējusi nepatiesa informācija, ka vakar nedaudz vēlāk pēc pulksten 17 Demokrātiskā partija "Saimnieks" ir atstājusi apspriežu zāli, kur apsprieda to valdības sastāvu, kāds ir šodien Saeimai likts priekšā. Tā tas nebija. Mūs palūdza premjera kandidāts. Vēlējās ar pārējām frakcijām bez mūsu dalības to izdarīt. Tāds ir fakts. Un, ja es kaut vienu vārdu saku nepareizi, tad lai nāk tribīnē kāds cits un apgāž to. Bija vārdi arī no premjera puses, ka mēs teicām, ka mums līdz šīs dienas plenārsēdei būs grūti savākt valdi un frakciju. Izskanēja pārmetums, ka mēs reizēm rīkojoties pārāk lēni, pārāk strauji, varētu jau arī ātrāk. Mēs esam izdarījuši visu, un valde gaida šo brīdi, lai tiktos ar premjeru, lai viņš pamatotu partijas valdei, frakcijai kopumā savu nostāju, kādēļ viņš ir atteicis valdes un frakcijas izvirzīto finansu ministra kandidātu, un kā viņš redz tālāko valdības apstiprināšanas gaitu.

Tādēļ es frakcijas vārdā, to deputātu vārdā, kuri ir parakstījuši šo iesniegumu, lūdzu pārtraukumu uz vienu stundu, lai tiktos ar premjera amata kandidātu, kurš faktiski mums mutiski to arī ir apliecinājis, proti, savu gatavību tikties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt pret iesniegumu? Modris Lujāns, frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Es ieteiktu valdošā vairākuma pārstāvja Dobeļa vārdiem "Nav ko diskutēt! Vajag balsot!" It sevišķi tad, kad ir parādīta nospiedoša valdošā vairākuma prāta mazspēja ar iepriekšējo balsojumu, kad mēs sākam diktēt gan Kārtības rulli. Es nebrīnīšos drīzumā, ja mēs pateiksim, ka Satversme mums arī ir nulles vērtībā. Tādēļ es domāju - nekādi pārtraukumi nav vajadzīgi. Man personīgi ļoti lielu izbrīnu rada "Saimnieka" raudas tagad. Nu nedabūjāt amatu, nedabūjāt! Pieņemiet to, ko vairākums jums parādīja ar iepriekšējo balsojumu, un dzīvojiet! Nāciet blakām pie mums, sēdiet, un būsim kopā, jo es jau norādīju pirmīt, ka lielākā daļa opozīcijas vispār ar deklarāciju ir iepazinusies tikai šodien, jūs un pārējie kolēģi uzskatīja par normālu situāciju. Tad šī situācija, kā "Latvijas ceļš", LNNK un "kristīgie" un "Tēvzemei un Brīvībai" ir nostādījuši valsti, tā ir normāla situācija, un mūsu tautai un sabiedrībai ir jāpieņem. Jūs esat kā tautas sastāvdaļa. Es uzskatu, nekādas diskusijas, tikai balsojums, ātrāk. Varēsim apsveikt Šķēles kungu, Ulmaņa kungu ar kārtējiem lieliem sasniegumiem, un tas būs ļoti jauki. Tikai jautājums, vai tas būs valstij par labu?

Tādēļ es aicinu neatbalstīt šo prasību un aktīvi balsot par Šķēli. Un pēc tam es aicināšu arī vairākumu samazināt debašu laiku, jo nav ko runāt, viss tāpat ir skaidrs. Vismaz viņiem, ja ne pārējiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt attieksmi pret deputātu priekšlikumu - izsludināt pārtraukumu uz vienu stundu. Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 10, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Pārtraukums līdz 10.35.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē! Pārtraukumam paredzētais laiks ir pagājis. Saskaņā ar mūsu balsojumu par 1.darba kārtības jautājumu vārds Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.

Lūdzu, Šķēles kungs! Godātie kolēģi, es aicinu ziņotāju par 1.darba kārtības jautājumu.

Saeimas Prezidijam ir ienācis iesniegums ar 10 deputātu parakstiem, kuri lūdz izsludināt pārtraukumu 13.februāra sēdē līdz pulksten 16. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu? Modris Lujāns, frakcija "Sociālistiskā partija - Līdztiesība".

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Kā jau es pirmīt norādīju, šo parodiju vajadzētu ātrāk beigt un ātrāk balsot. Es neesmu pārliecināts, vai opozīcijai vēl nevajadzēs arī ierasties pēc tam pulksten 12 naktī, jo es skatos to ātrumu, ar kādu palielinās laiks, arī stundu - tad jau līdz 4. Nākošais, ja ar tādu grafiku palielināsies, tad būs pulksten 1 naktī. Tādēļ es aicinu tomēr, ja jau Šķēles kungs šodien šādu piedāvājumu izdarīja, viņš gan kā nopietns politiķis, gan atbildīga persona, kas pārstāv daudzas frakcijas, ir apliecinājis visu un zina, ko dara. Tādēļ es pilnībā uzskatu, ka tā ir nenormāla situācija, kādā spiež parlamentu. Tādēļ es aicinu, ja jau Šķēles kungs ir izvirzījis šodien savu kandidatūru, tad vienreiz balsot, un savas iekšējās intrigas jūs varat risināt pēc balsojuma. Šajā gadījumā es aicinu sākt atklātas debates par valdību un nevilkt laiku, jo šajā gadījumā valdība paliks aizvien īpatnējāka gan tautas acīs, gan sabiedrības acīs. Šajā gadījumā es aicinu balsot pret piedāvāto 10 deputātu priekšlikumu. Pie reizes būtu interesanti uzzināt arī viņu vārdus un uzvārdus, un, ja varētu, arī frakcijas. Un pēc tam sākt diskusiju par Šķēles valdību. Un, kā jau es teicu, samazinot laiku, lai īsi un ātri, un lieta kustētos. Es domāju, ka kaut kur uz pusdienām jau būtu jaunā valdība šādā vai tādā sastāvā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas runāt par šo iesniegumu? Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (LVP). Prezidenta kungs! Prezidij! Godājamie kolēģi! Es jūs ierosinu balsot par. Es tajā laikā ierosinu prezidenta kungu pārdomāt, ko viņš dara, un dot iespēju veidot valdību kādam citam. Šķēles kungs, pirmkārt, ir parādījis, ka viņš tautai neko labu nespēj izdarīt. Otra lieta. Viņš ir parādījis, ka viņš nespēj, kad viņam it kā bija plašs atbalsts šajā Saeimā, valdībā, viņam bija jāaiziet prom. Viņš trīs dienas nespēja ar prezidenta kungu sarunāties.

Prezidenta kungs, es jums aizsūtīju vēstuli vienu dienu, ieteicu, ar kādiem parametriem vajadzētu būt mūsu nākošajam premjerministram. Viņam vajadzētu būt tādam, kuram ir plašs atbalsts tautā, kas kaut ko saprot no ekonomiskās attīstības, jo Šķēles kungs to nesaprot. Un viņam vajadzētu būt godaprātam. Un šim kandidātam tā nav, es lūdzu jūs, godājamais prezidenta kungs, atrast tādu kandidātu, kuru mēs varētu atbalstīt, kur nebūtu šīs atklātās tirgošanās. Jūs izdodat kādam licenci tirgot mūsu tautas labklājību uz priekšu. Es jūs lūdzu atrast tādu cilvēku, kas grib to latviešu labklājību un veidot tādu valdību. Šķēles kungs ir parādījis, ka viņš mūs nekur labi nevar aizvest, viņa programmā ir, ka viņš pasaka, ka būs bezdeficīta budžets, bet mēs zinām, ka pašvaldības nespēs ievākt to naudu, ko viņš ir programmējis, zinot, ka pēc diviem mēnešiem atkal skolotājiem netiks maksāts, un tā tālāk. Mums tāds biznesmenis, kam pielīp tautas manta pie rokām, nav vajadzīgs galvenajā amatā šajā zemē. Valsts prezidenta kungs, lūdzu, ņemiet to vērā un šajās četrās stundās, kas tagad tiek lūgtas, atsaucat mandātu Šķēles kungam veidot valdību. Viņš to nespēj, un nekā laba no viņa veidotās valdības nebūs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu par pārtraukuma izsludināšanu līdz pulksten 16. Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 13, atturas - 3. Pārtraukums līdz pulksten 16.

Iesniegumi

Dok.nr.

2175 Par Ministru kabineta

sastādīšanu

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam

Jūsu ekselence!

Šī gada 29.janvārī ar Latvijas Republikas Valsts prezidenta rīkojumu Nr.1 tiku uzaicināts sastādīt Ministru kabinetu.

Atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likuma 4.panta prasībām paziņoju tā sastāvu un aicinu Jūs celt to priekšā Saeimai tuvākajā sēdē.

Ievērojot šī jautājuma svarīgumu valstij, lūdzu Jūsu ekselenci aicināt Saeimas Prezidiju iekļaut jautājumu par uzticības izteikšanu manis sastādītajam Ministru kabinetam šī gada 13.februāra sēdes darba kārtībā kā pirmo pēc Prezidija ziņojumiem.

Pielikumā: 1) Ziņojums par Ministru kabineta sastādīšanu;

2) Deklarācija par Ministru kabineta darbu;

3) Kabineta locekļu biogrāfijas;

4) Saeimas lēmuma projekts.

Ar cieņu,-

Rīgā 1997.gada 12.februārī A.Šķēle

Saeimas Kancelejā - 13.februārī pl.7.58

Saeimas lēmuma projekts

Latvijas Republikas Saeima nolemj:

Izteikt uzticību Ministru kabinetam šādā sastāvā:

Ministru prezidents Andris Šķēle
aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš
ārlietu ministrs Valdis Birkavs
ekonomikas ministrs Guntars Krasts
zemkopības ministrs Roberts Dilba
satiksmes ministrs Vilis Krištopans
labklājības ministrs Vladimirs Makarovs
tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs
vides aizsardzības un Anatolijs Gorbunovs
reģionālās attīstības ministrs
kultūras ministrs Rihards Pīks
īpašu uzdevumu ministrs Aleksandrs Kiršteins
Eiropas Savienības lietās

Balsojums

Par jautājuma

par Ministru kabineta sastāvu

izskatīšanu

Datums: 1997.g. 13. februārī - 09:18:03

Balsošanas motīvs: Lēmumu "Izteikt uzticību MK sastāvam"

iekļaut kā pirmo darba kārtības punktu

Rezultāts (88): Par - 56; Pret - 29; Atturas - 3

1. Dzintars Ābiķis - Par
2. Jānis Ābele - Par
3. Jānis Ādamsons - Pret
4. Andris Ameriks - Pret
5. Raitis Apalups - Par
6. Pēteris Apinis - Par
7. Vents Balodis - Par
8. Edgars Bāns - Attur.
9. Aleksandrs Bartaševičs - Pret
10. Martijans Bekasovs - Pret
11. Indulis Bērziņš - Par
12. Ilmārs Bišers - Pret
13. Olafs Brūvers - Pret
14. Jānis Bunkšs - Par
15. Alfreds Čepānis - Pret
16. Kārlis Čerāns - Pret
17. Ziedonis Čevers - Pret
18. Imants Daudišs - Par
19. Roberts Dilba - Par
20. Juris Dobelis - Par
21. Kārlis Jūlijs Druva - Par
22. Indulis Emsis - Par
23. Guntis Eniņš - Par
24. Gunta Gannusa - Par
25. Aleksandrs Golubovs - Pret
26. Viesturs Gredzens - Par
27. Ojārs Grinbergs - Par
28. Edmunds Grīnbergs - Pret
29. Guntars Grīnblats - Par
30. Ervids Grinovskis - Par
31. Edvīns Inkēns - Par
32. Aigars Jirgens - Par
33. Roberts Jurdžs - Par
34. Ernests Jurkāns - Attur.
35. Juris Kaksītis - Pret
36. Jānis Kalviņš - Par
37. Jānis Kazāks - Pret
38. Pēteris Keišs - Par
39. Aleksandrs Kiršteins - Par
40. Odisejs Kostanda - Pret
41. Andrejs Krastiņš - Par
42. Ilga Kreituse - Par
43. Aivars Kreituss - Par
44. Valdis Krisbergs - Pret
45. Ģirts Kristovskis - Par
46. Ludmila Kuprijanova - Pret
47. Ivars Jānis Ķezbers - Pret
48. Jānis Lagzdiņš - Par
49. Aristids Jēkabs Lambergs - Par
50. Rudīte Leitena - Pret
51. Kārlis Leiškalns - Par
52. Kristiāna Lībane - Par
53. Imants Liepa - Pret
54. Ādolfs Ločmelis - Par
55. Modris Lujāns - Pret
56. Ruta Marjaša - Par
57. Jānis Mauliņš - Pret
58. Andrejs Naglis - Par
59. Valdis Nagobads - Pret
60. Leopolds Ozoliņš - Par
61. Andrejs Panteļējevs - Par
62. Normunds Pēterkops - Par
63. Aleksandrs Pētersons - Par
64. Andrejs Požarnovs - Par
65. Aida Prēdele - Par
66. Jānis Priedkalns - Par
67. Pauls Putniņš - Par
68. Jānis Rāzna - Attur.
69. Māris Rudzītis - Par
70. Anta Rugāte - Par
71. Andris Saulītis - Par
72. Atis Sausnītis - Pret
73. Antons Seiksts - Par
74. Anna Seile - Par
75. Juris Sinka - Par
76. Leonards Stašs - Pret
77. Viktors Stikuts - Pret
78. Jānis Straume - Par
79. Jānis Strods - Par
80. Pēteris Tabūns - Par
81. Leonards Teniss - Pret
82. Andris Tomašūns - Par
83. Gundars Valdmanis - Pret
84. Juris Galerijs Vidiņš - Par
85. Māris Vītols - Par
86. Elmārs Zelgalvis - Pret
87. Roberts Zīle - Par
88. Ēriks Zunda - Pret

Dok.nr.

2175a

Papildu ziņojums

par Ministru kabineta

sastādīšanu

Izpildot Valsts prezidenta 1997.gada 29.janvāra rīkojumu nr.1 un saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 6.pantu, papildus Ministru kabineta sastāvā aicinu:

Ministru prezidenta biedru Juri Kaksīti
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru, Anatoliju Gorbunovu
Ministru prezidenta biedru
iekšlietu ministru Daini Turlo
izglītības un zinātnes ministru Juri Celmiņu
valsts ieņēmumu valsts ministri Finansu ministrijā Aiju Poču
veselības valsts ministru Labklājības ministrijā Juri Viņķeli
vides valsts ministru Vides aizsardzības Induli Emsi
un reģionālās attīstības ministrijā
pašvaldību lietu valsts ministru Vides aizsardzības Ēriku Zundu
un reģionālās attīstības ministrijā

A.Šķēle

Rīgā, 1997.gada 13.februārī

Saeimas Kancelejā - 13.februārī pl.15.36.

Saeimas lēmuma

projekts nr.2

Latvijas Republikas Saeima nolemj:

izteikt uzticību Ministru kabinetam šādā sastāvā:

Ministru prezidents Andris Šķēle
Ministru prezidenta biedrs Juris Kaksītis
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Anatolijs Gorbunovs
Ministru prezidenta biedrs
aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš
ārlietu ministrs Valdis Birkavs
ekonomikas ministrs Guntars Krasts
iekšlietu ministrs Dainis Turlais
izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš
zemkopības ministrs Roberts Dilba
satiksmes ministrs Vilis Krištopans
labklājības ministrs Vladimirs Makarovs
tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs
kultūras ministrs Rihards Pīks
īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās Aleksandrs Kiršteins
valsts ieņēmumu valsts ministre Finansu ministrijā Aija Poča
veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā Juris Viņķelis
vides valsts ministrs Vides aizsardzības Indulis Emsis
un reģionālās attīstības ministrijā
pašvaldību lietu valsts ministrs Vides aizsardzības Ēriks Zunda
un reģionālas attīstības ministrijā

Balsojums

Par uzticības izteikšanu

Ministru kabineta sastāvam

Datums: 1997.g. 13.februārī - 18:21:59

Balsošanas motīvs: Izteikt uzticību MK sastāvam

Rezultāts (88): Par - 70; Pret - 17; Atturas - 1

1. Dzintars Ābiķis - Par
2. Jānis Ābele - Par
3. Jānis Ādamsons - Pret
4. Raitis Apalups - Par
5. Pēteris Apinis - Par
6. Vents Balodis - Par
7. Edgars Bāns - Par
8. Martijans Bekasovs - Pret
9. Indulis Bērziņš - Par
10. Ilmārs Bišers - Par
11. Olafs Brūvers - Par
12. Jānis Bunkšs - Par
13. Alfreds Čepānis - Par
14. Kārlis Čerāns - Pret
15. Ziedonis Čevers - Par
16. Imants Daudišs - Par
17. Oļegs Deņisovs - Pret
18. Roberts Dilba - Par
19. Juris Dobelis - Par
20. Vladilens Dozorcevs - Attur.
21. Kārlis Jūlijs Druva - Par
22. Oļģerts Dunkers - Par
23. Indulis Emsis - Par
24. Guntis Eniņš - Par
25. Gunta Gannusa - Par
26. Aleksandrs Golubovs - Pret
27. Viesturs Gredzens - Par
28. Ojārs Grinbergs - Par
29. Edmunds Grīnbergs - Pret
30. Guntars Grīnblats - Par
31. Edvīns Inkēns - Par
32. Aigars Jirgens - Par
33. Roberts Jurdžs - Par
34. Ernests Jurkāns - Par
35. Juris Kaksītis - Par
36. Jānis Kalviņš - Par
37. Jānis Kazāks - Pret
38. Pēteris Keišs - Par
39. Aleksandrs Kiršteins - Par
40. Odisejs Kostanda - Pret
41. Andrejs Krastiņš - Par
42. Ilga Kreituse - Par
43. Aivars Kreituss - Par
44. Valdis Krisbergs - Pret
45. Ģirts Kristovskis - Par
46. Ludmila Kuprijanova - Par
47. Ivars Jānis Ķezbers - Par
48. Jānis Lagzdiņš - Par
49. Aristids Jēkabs Lambergs - Par
50. Rudīte Leitena - Par
51. Kārlis Leiškalns - Par
52. Kristiāna Lībane - Par
53. Imants Liepa - Pret
54. Ādolfs Ločmelis - Par
55. Modris Lujāns - Pret
56. Ruta Marjaša - Par
57. Jānis Mauliņš - Pret
58. Andrejs Naglis - Par
59. Valdis Nagobads - Par
60. Leopolds Ozoliņš - Pret
61. Andrejs Panteļējevs - Par
62. Normunds Pēterkops - Par
63. Aleksandrs Pētersons - Par
64. Andrejs Požarnovs - Par
65. Aida Prēdele - Par
66. Pauls Putniņš - Par
67. Jānis Rāzna - Par
68. Andris Rubins - Pret
69. Māris Rudzītis - Par
70. Anta Rugāte - Par
71. Andris Saulītis - Par
72. Atis Sausnītis - Par
73. Antons Seiksts - Par
74. Anna Seile - Par
75. Juris Sinka - Par
76. Leonards Stašs - Pret
77. Viktors Stikuts - Par
78. Jānis Straume - Par
79. Jānis Strods - Par
80. Pēteris Tabūns - Par
81. Leonards Teniss - Par
82. Andris Tomašūns - Par
83. Gundars Valdmanis - Pret
84. Juris Galerijs Vidiņš - Par
85. Māris Vītols - Par
86. Elmārs Zelgalvis - Pret
87. Roberts Zīle - Par
88. Ēriks Zunda - Par

Iesniegumi

Dok.nr.

1916Likumprojekts

"Par Rēzeknes brīvo zonu"

Saeimas deputātu grupas (A.Rugāte, P.Tabūns, A.Seiksts,

J.Vidiņš, A.Sausnītis, A.Panteļējevs, E.Jurkāns)

1996.gada 10.decembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai.

1996.gada 6.novembra redakcijā

Pirmā nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

(1) Rēzeknes brīvā zona - Latvijas Republikas teritorijas daļa, Rēzeknes pilsētas un Rēzeknes rajona Vērēmu pagasta teritorija, kura izveidota šajā likumā noteiktu mērķu sasniegšanai un kuras robežas noteiktas ar šī likuma 4.pantu, kurā savas funkcijas veic Rēzeknes brīvās zonas pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrība un kurā esošajām licencētām uzņēmējsabiedrībām ar šo un citu likumu noteikti speciāli ekonomiskās un tiesiskās funkcionēšanas apstākļi.

(2) Licence - rakstiska, speciāla atļauja uzņēmējdarbības veikšanai Rēzeknes brīvajā zonā, kuras izdošanu nosaka šī likuma ... pants.

(3) Licencēta uzņēmējsabiedrība - uzņēmējsabiedrība vai uzņēmums (turpmāk tekstā - uzņēmējsabiedrība), kas noslēgusi līgumu ar Rēzeknes brīvās zonas pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrību par uzņēmējdarbību šajā zonā un saņēmusi no tās licenci.

(4) Licencētas uzņēmējsabiedrības teritorija - Rēzeknes brīvās zonas teritorijas daļa, kas uz īpašu tiesību, nomas līguma vai cita pamata atrodas (nostiprināta) licencētas uzņēmējsabiedrības lietojumā, kuru likumā paredzētā kārtībā var pasludināt par brīvo (muitas) zonu. Šajā teritorijā nepielieto Latvijas Republikas tirdzniecības politikas pasākumus (preces uzskata par esošām ārpus Latvijas Republikas muitas teritorijas), bet pielieto vienkāršotas vai īpašas muitas procedūras.

(5) Rēzeknes brīvās zonas dibināšanas iniciatori (tālāk tekstā - iniciators) - Rēzeknes pilsētas dome un Latvijas Republikas vai ārzemju uzņēmumsabiedrības, kas reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, personas un personu apvienības, kas izveidoja līgumsabiedrību (nav juridiskas personas statusa) Rēzeknes brīvās zonas izveidošanai. Iniciatora statuss izbeidzas ar Rēzeknes brīvas zonas pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrības reģistrāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai līgumsabiedrības likvidāciju.

(6) Rēzeknes brīvās zonas pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrība (tālāk tekstā - pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrība) - uzņēmējsabiedrība ar juridiskas personas tiesībām, kura ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un ar kuru Latvijas Republikas valdība (Ekonomikas ministrija) noslēgusi Rēzeknes brīvās zonas pārvaldīšanas līgumu.

2.pants. Rēzeknes brīvās zonas izveide

(1) Iniciators iesniedz Latvijas Republikas valdībai (Ekonomikas ministrijai) priekšlikumu dibināt Rēzeknes brīvo zonu. Šajā priekšlikumā jāiekļauj:

- ar pašvaldībām saskaņots Rēzeknes brīvās zonas teritorijas robežu apraksts un tās teritorijas plāns;

- ekonomiskais pamatojums.

(2) Latvijas Republikas valdība (Ekonomikas ministrija) pieņem lēmumu par Rēzeknes brīvās zonas tehniski ekonomiskajiem parametriem un starptautiska konkursa organizēšanu par tiesībām izveidot Rēzeknes brīvās zonas pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrību un noslēgt pārvaldīšanas līgumu.

(3) Iniciators (vai valsts pilnvarota institūcija) izstrādā konkursa noteikumus, izveido konkursa komisiju, noorganizē konkursu, apkopo tā rezultātus un sagatavo Ministru kabineta (Ekonomikas ministrijas) rīkojuma projektu par konkursa rezultātu un Rēzeknes brīvās zonas pārvaldīšanas līguma tekstu apstiprināšanu.

(4) Ministru kabinets (Ekonomikas ministrija) apstiprina konkursa rezultātus, Rēzeknes brīvās zonas pārvaldīšanas līguma tekstu, pilnvaro ekonomikas ministru parakstīt Rēzeknes brīvās zonas pārvaldīšanas līgumu un nozīmē valsts pilnvaroto Rēzeknes brīvās zonas uzraudzības padomē.

3.pants. Rēzeknes brīvās zonas darbību reglamentējošie dokumenti

Rēzeknes brīvā zona darbojas, pamatojoties uz šo likumu. Jautājumos, kas nav regulēti šajā likumā, jāvadās no citiem Latvijas Republikas likumiem, apstiprinātajiem starptautiskajiem līgumiem un konvencijām, Ministru kabineta izdotiem aktiem, uzņēmējsabiedrības statūtiem, Rēzeknes brīvās zonas nolikuma un noteikumiem.

4.pants. Rēzeknes brīvās zonas teritorija

(1) Rēzeknes brīvas zonas teritorija ir Latvijas Republikas teritorijas daļa, kas atrodas ar Ministru kabineta noteikumiem noteiktajās robežās, saskaņā ar šī likuma pielikumā pievienoto Rēzeknes brīvās zonas teritorijas robežu aprakstu.

(2) Rēzeknes brīvās zonas teritorijā atrodas licencētas uzņēmējsabiedrības teritorijas, pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrības teritorijas un rezervētas teritorijas.

5.pants. Īpašuma attiecības Rēzeknes brīvās zonas teritorijā

(1) Rēzeknes brīvās zonas teritorijā var būt valsts, pašvaldības vai citas juridiskās vai fiziskās personas īpašums.

(2) Zemi valsts nodod valdījumā uzņēmējsabiedrībai, bet pašvaldības zemi ar Rēzeknes pilsētas domes vai pagasta padomes lēmumu.

(3) Uzņēmējsabiedrība valsts vai pašvaldības piederībā esošo zemi var izīrēt, iznomāt, pārdot, apgrūtināt to ar servitūtiem ēku un būvju, virszemes un pazemes komunikāciju celtniecībai vai izmantot citas saimnieciskās darbības veikšanai, it sevišķi attiecībā uz lietojuma vai būvlietojuma tiesībām.

(4) Rēzeknes brīvās zonas zemi, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai var pārdot, dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt par labu uzņēmējsabiedrībai.

(5) Ar šo likumu par labu uzņēmējsabiedrībai tiek nodibināts personālservitūts uz fizisko un juridisko personu zemēm, kuras atbilst šī likuma 4.pantam, aizņem Rēzeknes brīvā zona.

(6) Servitūta lietotājs var būvēt uz tā teritorijā esošās zemes Rēzeknes brīvās zonas darbībai nepieciešamās ēkas un būves, kā arī atļaut tās būvēt uzņēmējsabiedrībām, kurām zeme nodota nomā, nosakot līgumā, kā rīkoties ar šim ēkām un būvēm zemes nomas līguma izbeigšanās gadījumā.

Otrā nodaļa. Rēzeknes brīvās zonas pārvalde

6.pants. Pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrība

(1) Rēzeknes brīvās zonas pārvaldīšanu veic privāta uzņēmējsabiedrība šī likuma 1.panta 6.apakšpanta nozīmē, kuras kompetenci nosaka šis likums, Rēzeknes brīvās zonas nolikums un noteikumi.

(2) Pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrība ir juridiska persona, tai ir tādi paši atvieglojumi kā licencētām uzņēmējsabiedrībām. Tās darbībai Rēzeknes brīvajā zonā dotas valsts garantijas.

(3) Pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrība atbild par Rēzeknes brīvās zonas apsaimniekošanu un attīstību, darbojas saskaņā ar šo likumu, ar likumu "Par akciju sabiedrībām", Rēzeknes brīvās zonas statūtiem, savas uzņēmējsabiedrības statūtiem un dibināšanas dokumentiem, kā arī atbilstoši Rēzeknes brīvās zonas pārvaldīšanas līgumam ar Latvijas Republikas valdību (Ekonomikas ministriju).

7.pants. Pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrības tiesības, pienākumi un atbildība

(1) Pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrībai ir tiesības:

- reģistrēt Rēzeknes brīvajā zonā uzņēmējsabiedrības ar juridiskās personas tiesībām saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra un šī likuma noteikumiem;

- reģistrēt Rēzeknes brīvajā zonā bankas, apdrošināšanas iestādes un to filiāles atbilstoši Latvijas Bankas noteiktai kārtībai;

- iznomāt nekustamo īpašumu licencētām uzņēmējsabiedrībām;

- noteikt Rēzeknes brīvās zonas nodevas, maksimālos tarifu robežlīmeņus un iekšējo kārtību;

- saņemt no licencētām uzņēmējsabiedrībām šajā likumā noteiktos nodokļus, nodevas, statistisko un citu informāciju;

- dibināt Rēzeknes brīvās zonas apkalpošanas uzņēmumus;

- iesniegt Latvijas Republikas valdībai (Ekonomikas ministrijai) un citām valsts institūcijām priekšlikumus par uzņēmējdarbības uzlabošanas pasākumiem Rēzeknes brīvajā zonā;

- noteikt apsardzes un caurlaižu režīmu šajā zonā.

(2) Pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrības pienākumi ir:

- organizēt Rēzeknes brīvās zonas pārvaldīšanu, saimniecisko darbību un attīstību;

- nodrošināt nodokļu, nodevu un nomas (īres) maksas iekasēšanu;

- savas kompetences ietvaros kontrolēt licencētās uzņēmējsabiedrības darbības atbilstību likumiem, līgumā fiksētajiem noteikumiem, neveikt aizliegtu darbību u.c.;

- radīt apstākļus Latvijas Republikas un starptautisko tiesiskās aizsardzības un kontroles institūciju (organizāciju) funkciju izpildei Rēzeknes brīvajā zonā.

8.pants. Pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrības finanses

(1) Pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrībai ieskaita līdzekļus no:

- Rēzeknes brīvās zonas reģistrācijas nodevām;

- valsts un pašvaldības asignējumiem;

- 1% no licencētā uzņēmējsabiedrībā strādājošo iedzīvotāju ienākuma nodokļa,

- mērķa ziedojumiem;

- saimnieciskās darbības;

- citiem ienākumiem.

9.pants. Pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrības darbības uzraudzība un revīzija

(1) Pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrības darbību uzrauga ekonomikas ministrs un Rēzeknes pilsētas domes izveidota uzraudzības padome, kas darbojas saskaņā ar nolikumu "Par uzraudzības padomi".

(2) Uzraudzības padomes priekšsēdētājs ir Rēzeknes pilsētas Domes priekšsēdētājs.

(3) Uzraudzības padomes sastāvā jāiekļauj:

- Ekonomikas ministrijas nozīmētais pārstāvis;

- trīs Rēzeknes pilsētas domes nozīmētie pārstāvji;

- pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrības padomes priekšsēdētājs;

- licencēto uzņēmējsabiedrību pilnvarotā persona.

(4) Pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrības darbību revidē revīzijas komisija vai revidents, zvērināti revidenti, uzraudzības padome, pagaidu komisijas, kas izveidotas atsevišķu jautājumu risināšanai, kā arī revīzijai pilnvarotas valsts institūcijas.

10.pants. Pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrības pārskati un atskaites

(1) Divu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrības padomes priekšsēdētājs iesniedz zvērinātam revidentam vai auditu firmai sagatavoto gada pārskatu saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem", kā arī rakstisku ziņojumu par iepriekšējo darbības gadu.

(2) Pēc zvērināta revidenta atzinuma saņemšanas pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrības gada pārskatu izskata un apstiprina uzraudzības padome. Pēc tam minētais pārskats kopā ar ziņojumu par iepriekšējo gadu, turpmākās darbības plāns un uzraudzības padomes atzinums tiek iesniegts Ministru kabinetā.

Trešā nodaļa. Uzņēmējdarbība Rēzeknes brīvajā zonā

11.pants. Saimnieciskās darbības ierobežojumi

(1) Saimnieciskās darbības ierobežojumi Rēzeknes brīvajā zonā ir noteikti ar likuma "Par uzņēmējdarbību" 32.pantu.

(2) Licencētai uzņēmējsabiedrībai ir tiesības veikt uzņēmējdarbību tikai Rēzeknes brīvajā zonā.

12.pants. Līgums par uzņēmējdarbību Rēzeknes brīvajā zonā

(1) Pirms ieguldījumu izdarīšanas un uzņēmējdarbības uzsākšanas Rēzeknes brīvajā zonā licencēta uzņēmējsabiedrība slēdz līgumu ar pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrību.

(2) Citas uzņēmējsabiedrības, kas atrodas Rēzeknes brīvajā zonā, bet nav noslēgušas līgumu par uzņēmējdarbību un saņēmušas atļauju tādai darbībai, var veikt uzņēmējdarbību bez licencētajām uzņēmējsabiedrībām noteiktajiem atvieglojumiem un pakļaujoties pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrības kontrolei tās kompetences robežās.

13.pants. Līguma noslēgšanas un licences saņemšanas kārtība

(1) Līguma noslēgšanai un licences saņemšanai pretendents iesniedz pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrībai šādus dokumentus:

1) iesniegums;

2) notariāli apliecināts Uzņēmumu reģistra izsniegtas reģistrācijas apliecības noraksts;

3) notariāli apstiprināts statūtu noraksts;

4) zvērinātu auditoru (revidentu) apstiprināts gada pārskats vai saīsināts pārskata noraksts par 2 pēdējiem gadiem;

5) darbības programma, ietverot investīciju programmu;

6) cita būtiska informācija par uzņēmējsabiedrību un tās dibinātājiem pēc uzraudzības padomes pieprasījuma.

(2) Lēmumu par līguma slēgšanu ar pretendentu pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrības valde pieņem 1 mēneša laikā pēc šī panta (1) daļā norādīto dokumentu pieņemšanas. Pretendenta iesniegumu noraida, ja nav šī panta (1) daļā norādīto priekšnoteikumu.

(3) Ja līguma noslēgšanas pretendents ir jaundibināmas uzņēmējsabiedrības dibinātājs, lēmumu par līguma slēgšanu pārvaldīšanas uzņēmumsabiedrības valde var pieņemt, pamatojoties uz dibināšanas dokumentu un darbības programmas projektiem, vienlaikus izsniedzot pagaidu licenci. Lēmums par līguma slēgšanu ir spēkā vienu gadu. Ja šajā laikā uzņēmējsabiedrība nav nodibināta vai nav izpildījusi investīcijas programmu, lēmums zaudē spēku.

(4) Līgumu par uzņēmējdarbību Rēzeknes brīvajā zonā noslēdz uz laiku, kas nav mazāks par 5 gadiem.

14.pants. Licences piešķiršana

(1) Līgums par uzņēmējdarbību Rēzeknes brīvajā zonā ir pamats, lai izsniegtu licenci. Licenci izsniedz uz līguma darbības termiņu un līgumā norādītajiem uzņēmējdarbības veidiem.

(2) Pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrības izsniegta licence ir valsts vārdā licencētai uzņēmējsabiedrībai izsniegts dokuments, kurš garantē ar šo likumu noteikto nodokļu atvieglojumus, kuri ir spēkā visu apliecības darbības termiņu.

(3) Licences norakstu pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrība iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam.

(4) Licence nav atsaucama, anulējama, izbeidzama tās darbība vai grozāmi tajā iekļautie nodokļu atvieglojumi, kā tikai likumā noteiktā kārtībā.

15.pants. Licences reģistrēšana

(1) Pārvaldes uzņēmējsabiedrība nodrošina licenču uzskaiti.

16.pants. Līguma par uzņēmējdarbību pirmstermiņa izbeigšana un licences anulēšana

(1) Līgums par uzņēmējdarbību Rēzeknes brīvajā zona var tikt izbeigts pirms termiņa ar uzraudzības padomes lēmumu, ja tiek konstatēts, ka licencētā uzņēmējsabiedrība pārkāpj likumus, citus tiesību aktus vai noslēgto līgumu.

(2) Vienlaikus ar lēmumu par līguma pirmstermiņa izbeigšanu pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrības valde pieņem lēmumu par licences anulēšanu un nosaka datumu, ar kuru lēmums izpildāms.

(3) Uzņēmējsabiedrība, kurai anulēta licence uzņēmējdarbībai Rēzeknes brīvajā zonā, ir tiesīga veikt uzņēmējdarbību, pakļaujoties vispārējiem noteikumiem, ja vien pārkāpumu rakstura dēļ tām likumā noteiktajā kārtībā netiek aizliegta uzņēmējdarbība.

17.pants. Atbildība par nelicencētu darbību, uzņēmējdarbības līguma pirmstermiņa izbeigšana un licences anulēšana

(1) Par nelicencētu darbību Rēzeknes brīvajā zonā uzņēmējsabiedrības nes likumā paredzēto atbildību.

(2) Ienākumus, kurus pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrība, licencēta uzņēmējsabiedrība, kā arī citas juridiskas vai fiziskas personas guvušas no nereģistrētas uzņēmējdarbības vai arī no uzņēmējdarbības bez speciālas atļaujas (licences), ja tās nepieciešamību nosaka šis vai citi Latvijas Republikas likumi, ieskaita valsts budžetā.

(3) Par nepamatotu līguma pirmstermiņa izbeigšanu un licences anulēšanu pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrība ir atbildīga saskaņā ar Civillikumu.

(4) Strīdi par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, licences anulēšanu un zaudējumu atlīdzību izskatāmi Latvijas Republikas tiesu iestādēs pēc lietu piekritības vai pēc pušu savstarpējas vienošanās šķirējtiesā vai ārvalsts tiesā.

18.pants. Preču izcelsmes sertifikāta izsniegšana

(1) Pārvaldes uzņēmējsabiedrība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesīga izsniegt vispārējas formas (nepreferenciālu) izcelsmes sertfikātu, kas apliecina preču izgatavošanu vai pārstrādi licencētā uzņēmējsabiedrībā.

Ceturtā nodaļa. Nodokļi un nodevas Rēzeknes brīvajā zonā

19.pants. Nodokļu un nodevu sistēma

(1) Licencētās uzņēmējsabiedrības nodokļu maksāšanu veic likumos noteiktajā kārtībā, piemērojot šajā likumā noteiktos atvieglojumus un nosacījumus.

(2) Licencētās uzņēmējsabiedrības ieskaita 5% no akcīzes un 5% no pievienotās vērtības nodokļa maksājumu summām Rēzeknes brīvās zonas uzņēmēju atbalsta fondā.

20.pants. Nodokļu atvieglojumu piešķiršanas un atcelšanas kārtība

(1) Tiesības uz nodokļu atvieglojumiem licencētās uzņēmējsabiedrības var saņemt tikai par uzņēmējdarbību, kura tiek veikta Rēzeknes brīvajā zonā.

(2) Nodokļu atvieglojumus licencētām uzņēmējsabiedrībām apliecina pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrības izsniegta licence.

(3) Pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrībai ir tiesības saņemt visus ar šo likumu noteiktos nodokļu atvieglojumus bez licences.

(4) Tiesības uz nodokļu atvieglojumiem licencētām uzņēmējsabiedrībām stājas spēkā ar licencēs norādītajiem datumiem.

(5) Tiesības uz nodokļu atvieglojumiem izbeidzas:

1) ar licences termiņa izbeigšanos;

2) ar tiesas lēmumu par līgumu laušanu starp pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrību un licencētu uzņēmējsabiedrību.

21.pants. Nodokļu atvieglojumi

(1) Licencētās uzņēmējsabiedrības un pārvaldīšaas uzņēmējsabiedrība maksā uzņēmumu ienākuma nodokli ar 10% likmi.

(2) Veicot uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanu un nosakot apliekamo ienākumu, to samazina par:

1) ieguldījumu summām pētniecības darbos, jaunu tehnoloģiju ieviešanā un kadru apmācībā;

2) ieguldījumu summām pamatlīdzekļu iegādei.

(3) Rēzeknes brīvajā zonā iegādātās vai uzceltās ēkas un būves, kā arī jebkuri citi ieguldījumi tiek aplikti ar īpašuma un pievienotās vērtības nodokli ar 0% likmi.

(4) Preču piegādes licencēto uzņēmējsabiedrību teritorijā ir atbrīvotas no muitas, pievienotās vērtības un akcīzes nodokļa, ja tās ir pasludinātas par brīvo (muitas) zonu.

Piektā nodaļa. Muitas darbība Rēzeknes brīvajā zonā

22.pants. Muitas iestāžu darbība

(1) Muitas iestādes Rēzeknes brīvajā zonā veic savas funkcijas atbilstoši Latvijas Republikas muitas kodeksam un citiem likumiem, ievērojot šī likuma speciālos noteikumus.

Sestā nodaļa. Rēzeknes brīvās zonas reorganizācija,

likvidācija un atzīšana par neesošu

23.pants. Rēzeknes brīvās zona reorganizācija

(1) Rēzeknes brīvās zonas reorganizāciju (teritorijas un pārvaldes izmaiņas) var veikt tikai ar Ministru kabineta rīkojumu.

24.pants. Rēzeknes brīvās zonas likvidācija un atzīšana par neesošu

(1) Rēzeknes brīvās zonas likvidācija un atzīšana par neesošu notiek saskaņā ar likumu "Par akciju sabiedrībām" un uzskatāma par pabeigtu ar šī likuma spēka zaudēšanas datumu.

Septītā nodaļa. Pārejas noteikumi

25.pants. Rēzeknes brīvā zona tiek izveidota uz desmit gadiem, no 1997.gada 1.marta līdz 2007.gada 31.decembrim.

26.pants. Ministru kabinetam nodot Rēzeknes pilsētas un Vērēmu pagasta pašvaldības īpašumā Rēzeknes brīvās zonas teritorijā atrodošos zemi un citus nekustamos īpašumus, izņemot teritorijas, kuras aizņem Latvijas dzelzceļš.

27.pants. Rēzeknes pilsētas domei nodrošināt no 1997.gada pašvaldības budžeta papildu finansēšanu pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrības dibināšanai un to akciju pirkšanai.

Pilsonības

lietas

Par Vasilija Kolača kandidatūru

pilsonības piešķiršana i

(dok. nr. 2157)

Nosūtām Jums š. g. 4. februāra komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr. 4, kurā tika izskatīts jautājums par astoņu deputātu izvirzītā Vasilija Kolača uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997. gada 4. februārī priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997. gada 4. februāra sēdes protokola nr. 4

Piedalījās: A. Požarnovs, A. Pētersons, O. Dunkers, A. Seile, J. Lagzdiņš, Dz. Ābiķis, L. Ozoliņš, I. Kreituse, A. Golubovs, E. Bāns, V. Dozorcevs, J. Strods, J. Ādamsons, A. Seiksts, J. Straume.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā - par Vasilija Kolača uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Vasilija Kolača kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Autobiogrāfija

Esmu dzimis 1961. gada 10. februārī Ukrainā Aizkarpatu apgabala Rahovas rajonā Kobiļeckajas Poļanas ciema daudzbērnu ģimenē. Tautība - ukrainis. Mans tēvs Vasilijs Kolačs līdz pensijai strādāja mežniecībā, tāpat mežniecībā strādāja arī mana māte Anna Kolača.

1976. gada rudenī iestājos Storožiņeckas meža tehnikumā, kuru sekmīgi beidzu 1980. gadā tehniķa-mežkopja specialitātē. No 1980. līdz 1982. gadam dienēju armijā. Pēc armijas 1982. gadā uzaicināja mani strādāt par mežstrādnieku Latvijā, Valkas rajona Strenču mežrūpniecības saimniecības Saules mežniecībā. Ar 1984. gada 1. janvāri sāku strādāt par mežizstrādes tehnisko vadītāju Saules mežniecībā. 1986. gada 1. janvārī tiku pārcelts par Saules mežniecības mežzini, par ko strādāju arī pašreiz. Lai varētu sekmīgi strādāt un kārtot dokumentāciju, apguvu latviešu valodu un rakstību. Zināšanu papildināšanai specialitātē 1993. gada rudenī iestājos Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes neklātienes nodaļā. 1995. gada 5. jūnijā nokārtoju valsts ierēdņa kandidāta atestāciju.

PSKP biedrs, ne arī biedra kandidāts neesmu bijis.

Esmu precējies. Sieva Irina Kolača, pēc tautības lietuviete, dzimusi 1965. gadā Valkas pilsētā, strādā Saules mežniecībā. Meita Ramina dzimusi 1985. gadā, mācās Valkas latviešu 1. vidusskolā.

Pret visiem Latvijas valsts demokrātiskiem pārkārtojumiem esmu bijis saprotošs un lojāls un savu iespēju robežās tos veicinu, ko solos darīt arī turpmāk. Nodibinoties Zemessardzei, tiku uzņemts 23. Valkas zemessargu bataljonā un mani izvirzīja par Saules mežniecības zemessargu vada komandieri, kura pienākumus pildu joprojām.

Vadoties no iepriekš minētā un ņemot vērā, ka 13 gadus dzīvoju Latvijā Valkas rajonā, strādāju Saules mežniecībā un 10 gadus esmu Saules mežniecības mežzinis, esmu labi apguvis latviešu valodu, mācos LLU Meža fakultātes neklātienes nodaļas 3. kursā, manas un manas ģimenes nacionālās intereses atbilst latviešu tautas interesēm, lūdzu rast man iespēju pirms likumā noteiktā laika 1996. gadā piešķirt Latvijas pilsonību.

1996. gada 8. novembrī V.Kolačs

Ieteikumi

Lūdzam izskatīt pievienoto lūgumu un dokumentus par Latvijas pilsonības piešķiršanu V. Kolačam par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

V. Kolača kungs nevienā dokumentā nav minējis savu rīcību 1991. gada augusta puča dienās, kad, pateicoties arī viņa enerģiskai un mērķtiecīgai rīcībai, Valkas rajonā īsā laikā tika noorganizēta patriotisko spēku nevardarbīgās pretošanās sistēma, izveidots meža un citu dienestu operatīvās rīcības plāns cīņai pret valstij naidīgiem spēkiem.

Saeimas deputāti: A.Čepānis, O.Dunkers, J.Kušnere, I.Daudišs, O.Brūvers, I.Ķezbers, E.Jurkāns, J.Celmiņš

Vasilijs Kolačs, Strenču virsmežniecības Saules mežniecības mežzinis, dzīvo Latvijā no 1983. gada. Visu šo laiku strādā mežsaimniecības un mežrūpniecības nozarē.

Strādājot teicami apguvis latviešu valodu. Darbā sevi parādījis kā labu speciālistu, lielisku organizatoru. 1986. gadā iecelts par Saules mežizstrādes iecirkņa-mežniecības priekšnieku. 1990. gadā, izveidojot Meža ministriju, iecelts par Saules mežniecības mežzini. Principiāls darbinieks, prasīgs pret padotajiem. Daudz darba ieguldījis mežsaimniecisko pasākumu veikšanā, meža aizsardzībā pret pārkāpējiem. Kolektīvā saticīgs un izpalīdzīgs. Lai papildinātu savas profesionālās zināšanas, sekmīgi mācās Latvijas lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes 3. kursā neklātienē. Kopš Zemessardzes nodibināšanas darbojas Zemessardzē, ir Saules mežniecības zemessargu vada komandieris.

1995. gadā veiksmīgi nokārtojis valsts civildienesta ierēdņa atestāciju un iecelts mežziņa amatā ierēdņa kandidāta statusā.

Valsts meža dienests rekomendē piešķirt Vasilijam Kolačam Latvijas Republikas pilsonību ārpus kārtas par sevišķiem nopelniem - godprātīgu darbu Latvijas mežu kopšanā un saglabāšanā.

Valsts meža dienesta

1996. gada 19. augustā valsts sekretāra vietnieks A.Vītols

Latvijas Meža darbinieku biedrības valde, izskatot Strenču virsmežniecības Saules mežniecības mežziņa Vasilija Kolača lūgumu Saeimai piešķirt Latvijas pilsonību pirms likumā noteiktā laika, nolēma:

Vasilijs Kolačs strādā par Saules mežniecības mežzini jau 10 gadus, ir apguvis latviešu mentalitātei atbilstošu darba stilu un izmanto to darbinieku vadīšanai un mežsaimniecisko pasākumu izpildē. Centība, ar kuru iegūta gan valsts valodas prasme, gan izglītība LU Meža fakultātē, devusi atzīstamus panākumus. Būdams Latvijas Meža darbinieku biedrības biedrs, Vasilijs Kolačs atbalstījis visus biedrības pasākumus un kā pilntiesīgs loceklis darbojies biedrības labā.

Atzīstot, ka mežzinis un LMDB biedrs Vasilijs Kolačs atbilst Latvijas mežziņa prasībām, spēj latviešu valodā vadīt kolektīvu un organizēt mežu apsaimniekošanu, uzskatām, ka viņa atstādināšana no mežziņa darba būtu zaudējums Latvijas mežsaimniecībai un spējīga speciālista izniekošana. Zināmā mērā tas varētu kaitēt mūsu valsts prestižam un labu attiecību veicināšanai ar Ukrainu.

Līdz ar to atbalstām Vasilija Kolača lūgumu un lūdzam Saeimu piešķirt Vasilijam Kolačam pirms likumā paredzētā laika Latvijas pilsonību jau 1996. gadā.

Latvijas Meža darbinieku biedrības prezidente A.Zviedre

1996. gada 29. jūlijā Valdes locekļi: G.Ģērķis , L.Zariņa

Vasilijs Kolačs dzimis 1961. gada 10. februārī Ukrainas republikā Aizkarpatu apgabalā, Rahovas rajonā. 1980. gadā pabeidzis Storožiņeckas tehnikumu un 1983. gadā sāka strādāt Strenču mežrūpniecības saimniecībā par koku gāzēju, bet 1983. gada 20. decembrī sakarā ar ražošanas nepieciešamību pārcelts par tehnisko vadītāju Strenču mežrūpniecības saimniecības Saules mežniecībā.

Strādājot par tehnisko vadītāju, vienlaicīgi ar labām sekmēm apguva latviešu valodu, parādot dziļu ieinteresētību par latviešu tautas dzīves tradīcijām un kultūru, ar cieņu izturējies pret latviešu tautu kopumā. Strādājot par tehnisko vadītāju, paaugstināja savu kvalifikāciju gan pašmācības ceļā, gan kvalifikācijas celšanas kursos. Principiāls, prasīgs darbā pret saviem padotajiem. Rūpīgi un sistemātiski analizēja kokmateriālu sagatavošanas apjomus tāmes robežās.

Vasilija Kolača patstāvība un spējas tika attiecīgi novērtētas, un 1986. gadā viņš tika paaugstināts darbā, ieceļot par Strenču mežrūpniecības saimniecības Saules mežizstrādes iecirkņa-mežniecības priekšnieku. Uzsākot pildīt jauno amatu, V. Kolačs sevišķu vērību pievērsa meža aizsardzībai pret ugunsgrēkiem, meža kopšanai un atjaunošanai, t.i., meža audzēšanai, kopš 1987. gada Saules mežniecībā gadā vidēji tika ierīkotas meža kultūras 30 ha platībā, izkoptas mežaudzes 300 ha. Saules mežniecības kopējā platība ir 11 055 ha ar augstu uguns bīstamības pakāpi, tāpēc jāatzīmē iecirkņa priekšnieka V. Kolača veiktais darbs meža aizsardzībā pret ugunsgrēkiem, jo ugunsgrēki tika savlaicīgi atklāti un likvidēti. Kad V. Kolačs strādāja par mežniecības - mežizstrādes iecirkņa priekšnieku, viņa vadītais kolektīvs vairākkārt izvirzījās labāko skaitā. Attiecīgi novērtēts tika arī kolektīva vadītāja V.Kolača darbs. Šajā amatā V. Kolačs nostrādāja līdz 1990. gadam, kad sakarā ar meža nozares reorganizāciju V. Kolačs tika pārcelts darbā uz Strenču virsmežniecību par Saules mežniecības mežzini.

Sākot strādāt par mežzini, V.Kolačs aktivizēja savu darbību mežsaimniecības tālākas attīstības virzienā. Palielinājās sastāva kopšanas un krājas kopšanas ciršu apjomi. Enerģiskāk V.Kolačs organizēja cīņu pret ugunsdrošības, meža un medību noteikumu pārkāpējiem, kuru darbība mežiem bagātajā Saules meža novadā augsto koksnes un meža dzīvnieku gaļas cenu dēļ pastiprinājās. Aizsargājot mežu - valsts īpašumu, V.Kolačs nav rēķinājies ar draudiem pat no bruņotiem meža un medību noteikumu pārkāpējiem.

Darbā principiāls un prasīgs pret padotajiem, ar kolēģiem saticīgs, izpalīdzīgs. Labi pārzina šodienas tirgus attiecības. Atestēts latviešu valodas prasmes augstākās pakāpes prasībām un ierēdņa amata kandidātam civildienestā. Pašreiz sekmīgi mācās Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mežsaimniecības fakultātes 3. kursā. Aktīvi darbojas medību kluba "Gaustrumi" valdē.

Precējies. Ģimenē aug meita. V.Kolačs ģimenē ir saticīgs, daudz laika velta meitas audzināšanai, alkoholu nelieto.

Valsts Strenču virsmežniecība rekomendē Vasilijam Kolačam piešķirt Latvijas Republikas pilsonību par sevišķiem nopelniem - intensīvu un godprātīgu darbu Latvijas "zaļā zelta" - meža - audzēšanā, kopšanā un aizsardzībā.

Strenču virsmežniecības virsmežzinis M.Gaigals

Valkas rajona padome rekomendē Vasilijam Kolačam, Strenču virsmežniecības Saules mežniecības mežzinim, piešķirt pilsonību ārpus kārtas par sevišķiem nopelniem.

Valkas rajona padomes priekšsēdētājs K.Albergs

Informācija

Vēstule Par Latvijas Zemnieku savienības viedokli Ministru kabineta

darba deklarācijas sakarā

Kopumā atbalstot valdību veidojošo frakciju un Ministru prezidenta kandidāta A.Šķēles parakstīto "Deklarāciju par Ministru kabineta darbu", Latvijas Zemnieku savienības Centrālā valde paziņo, ka, izstrādājot valdības deklarācijas projektu, LZS, KDS, LDP frakcija šī dokumenta 3.22. pantu iesniedza šādā redakcijā: "Vadoties no Eiropas pašvaldību Hartas ieteikumiem, līdz galam izstrādāt un apstiprināt pašvaldību reformas koncepciju un uzsākt tās īstenošanu, nodrošinot dinamisku, bet nesasteigtu pāreju uz efektīvākām un dzīvotspējīgākām pašvaldībām, ņemot vērā vietējos apstākļus, pašvaldību ierosinājumus un balstoties uz sociāli ekonomiski pamatotiem pašvaldību teritoriju pārstrukturizēšanas kritērijiem." Bet valdības parakstītajā deklarācijā 3.22. pants ir šāds: "Līdz 1.05.97. apstiprināt pašvaldību reformas koncepciju un uzsākt tās īstenošanu, nodrošinot pāreju uz efektīvākām un dzīvotspējīgākām pašvaldībām. Jātiecas uz to, lai reformas rezultātā Latvijā izveidotos 4 - 6 apriņķi un līdz 200 pašvaldības ar vēlētām pārvaldes institūcijām."

Tā kā tas būtiski atšķiras no LZS izteiktā viedokļa, LZS Centrālā valde paziņo, ka tā patur sev tiesības pašvaldību koncepcijas izstrādāšanas un apstiprināšanas gaitā izteikt un aizstāvēt savu īpašo viedokli pašvaldību reformas, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zvejniecības jautājumos.

Mēs ceram, ka deklarācijas izpildes gaitā valdība ņems vērā LZS CV priekšlikumus.

Rīgā 1997.gada 12.februārī LZS priekšsēdētājs A.Greiselis

Darītais

Ceturtdien, 13. februārī

Saeimas sēde,

tās vērtējums radio tiešraidē

"Frakciju viedokļi".

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

- izskatīja un akceptēja priekšlikumus likumprojekta "Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās" izskatīšanai 2.lasījumā;

- izskatīja un akceptēja priekšlikumus likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" izskatīšanai 2. lasījumā;

- izskatīja un akceptēja priekšlikumus likumprojekta "Noteikumi par īpaši atbalstāmajiem reģioniem" izskatīšanai 2. lasījumā.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!