Abu tautu svētki un darbi

Lietuvas tieslietu ministrs Latvijā

Pagājušās nedēļas nogalē — 14. un 15. februārī — Latvijā divu dienu oficiālā vizītē ieradās Lietuvas tieslietu ministrs Vītauts Pakalnišķis. Viņu pavadīja dzīvesbiedre Ņina Pakalnišķiene un ministra sekretāre (pēc mūsu struktūras — valsts sekretāre) Rasa Budbergīte.

Piektdien, 14. februārī, vizītes pirmajā dienā Lietuvas tieslietu ministrs Vītauts Pakalnišķis, ministrijas sekretāre Rasa Budbergīte un Lietuvas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Rimants Karazija apmeklēja LR Tieslietu ministriju. Lietišķa domu apmaiņa noritēja gan pie sarunu galda, gan Starptautisko un salīdzinošo tiesību departamentā, Likumdošanas aktu sistematizācijas nodaļā un Tiesu departamentā. LR tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pastāstīja viesiem par ministrijas darba prioritātēm, pārmaiņām ministrijas struktūrās un arī problēmām, kas jāšķetina. Vītautu Pakalnišķi īpaši interesēja mūsu Tieslietu ministrijas, tiesu sistēmas sadarbība ar prokuratūru, jo, pēc viņa domām, Lietuvā prokuratūra nepietiekami strādā kriminālnoziegumu atklāšanas jomā, samērā daudzas izmeklētās krimināllietas tā arī nenonākot tiesās. Šajā ziņā Latvijā situācija ir labāka. Abus kaimiņvalstu tieslietu ministrus interesēja likumu izstrādāšanas process, reģistra un tiesnešu izglītošanas jautājumi.

Pēcpusdienā lietuviešu kolēģi apmeklēja Rīgas apgabaltiesu, tikās ar tās priekšsēdētāju Jāni Muižnieku. Interesanta saruna izvērsās Uzņēmumu reģistrā, tā vadītājs, galvenais valsts notārs Māris Gulbis iepazīstināja viesus ar reģistra darbu un pārkārtojumiem. Daudz rosinoša viesi ieguva arī Valsts zemes dienestā, tiekoties ar tā ģenerāldirektoru Gunti Grūbi, kā arī Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļā. Pirmās dienas nobeigumā Vītauts Pakalnišķis apmeklēja Tiesnešu mācību centru. Centra direktore Inga Kačevska viesiem pastāstīja, kā tiek organizēta tiesnešu, citu tiesas darbinieku kvalifikācijas paaugstināšana, kā tiek izstrādātas programmas un veikts metodiskais darbs. Lietuvas tieslietu ministrs pozitīvi vērtēja centra darbību, jo Lietuvā šāda mācību centra nav un latviešu kolēģu pieredze būtu vērā ņemama.

Vizīte bija nozīmīga arī tāpēc, ka šajās dienās abu draudzīgo kaimiņvalstu tautas atzīmēja svarīgus notikumus — 15. februārī palika 75 gadi, kopš pieņemts Latvijas pirmais konstitucionālais pamatlikums — Satversme, bet Lietuva svētdien, 16. februārī, svinēja savu valstiskās neatkarības proklamēšanas dienu. Šai sakarībā sestdien, 15. februārī, abu valstu tieslietu ministri nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, viesi piedalījās svinībās VEF kultūras pilī, kas bija veltītas Lietuvas Republikas valstiskās neatkarības proklamēšanai, kā arī Lietuvas vēstniecības rīkotajās svētku pusdienās.

Lietuvas tieslietu ministrs Vītauts Pakalnišķis vizītes noslēgumā atzina, ka aizvadītas spraigas, raženas un iespaidiem bagātas dienas. Viņš uzaicināja Dzintaru Rasnaču atbildes vizītē uz Lietuvu.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Neatkarības dienas svinībās Rīgā

Papildus 1.lpp. informācijai

Sagaidot Lietuvas Republikas nacionālos svētkus — Neatkarības dienu, sestdien, 15. februārī Rīgā, VEF kultūras pilī, pulcējās valstsvīri, diplomāti, Latvijas un Lietuvas sabiedrības pārstāvji, visi, kas vēlājās būt kopā mūsu kaimiņzemes svētku brīdī.

Uz skatuves, kas bija rotāta ar Latvijas un Lietuvas karogiem un lietuviešu simboliem, pirmie uznāca sarīkojuma vadītāji — aktieru pāris Aurēlija Anužīte un Ivars Kalniņš, iededzot deviņas sveces krāšņā metāla svečturī.

Skanēja Latvijas un Lietuvas himna.

Lietuvas valstiskuma atjaunošanas 79. gadskārtā klātesošos uzrunāja Latvijas Republikas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, novēlot mūsu valstīm un mūsu tautām saules mūžu. Sanākušos sveica Lietuvas Republikas tieslietu ministrs Vītauts Pakalnišķis. Runu teica Lietuvas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Rimants Karazija, īpaši pakavējoties pie vairāk nekā 35 tūkstošu lietuviešu kopienas Latvijā sarežģītajiem likteņiem, ikdienas rūpēm un pienākumiem, kas jāveic gan Latvijas, gan savas tēvzemes labā. Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas prezidents Rafi Hardžanjans svētku reize aicināja abu valstu tieslietu ministriem novērst dažas nepilnības likumdošanā, lai mazākumtautību nacionālo kultūru attīstība būtu vēl sekmīgāka. Svētku uzrunu teica arī Latvijas lietuviešu kopienas priekšsēdētāja Jovita Budzinauskiene.

Svinību koncerta daļu aizsāka Rīgas Lietuviešu biedrības deju koletīvs “Bijūnas”, lietuviešu tautas dziesmas dažbrīd publika dziedāja līdzi māksliniekiem. Ar senatnīgām melodijām, dejām un dziesmām uzstājās Kauņas Vītauta Dižā Universitātes studentu folkloras ansamblis. Kā dzirkstīt nodzirkstīja VEF kultūras pils bērnu deju ansambļa “Zelta sietiņš” priekšnesums.

Uz skatuves pirmā no svecēm sāka pārvērsties dzeltenās asarās, kad mākslinieki atvadījās no atsaucīgajiem skatītājiem un klausītājiem. Kā allaž Rīgā lietuviešu svētku reizēs klātesošie visi kopā vēl izlocīja balsis tik himniskajā “Lietuva brangi”.

Andris Sproģis,

“LV” nozaru virsredaktors