“Mācīsimies izmantot mūsu demokrātiskās Satversmes iespējas!”

Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis — Satversmes pieņemšanas 75. gadadienā:

Šodien aprit 75 gadi, kopš pieņemta mūsu valsts konstitūcija — Latvijas Republikas Satversme. 75 gadi ir pietiekami nozīmīgs laiks, tādēļ šodien varam uzmanīgi izvērtēt mūsu Satversmi un izdarīt secinājumus.

1920. gadā Latvijas tauta ievēlēja Satversmes sapulci — institūciju, kurai bija jāizstrādā Latvijas konstitūcija — Satversme. Tas bija ļoti nozīmīgs darbs, un Satversmes sapulces locekļi labi apzinājās to, ka valsts konstitūcija noteiks tautas dzīvi vairākas paaudzes uz priekšu. Jānis Rainis, kas bija arī Satversmes sapulces loceklis, tēlaini salīdzinājis veicamo darbu ar jaunas Daugavas rakšanu.

Iepazīstoties ar tālaika presi un Satversmes sapulces stenogrammām, var konstatēt, ka sabiedrībā un Satversmes sapulcē par šo dokumentu bijušas karstas diskusijas. Tomēr, apzinādamies dokumenta svarīgumu, Satversmes sapulces locekļi spēja vienoties, un 1922. gada 15. februārī Satversme tika pieņemta.

Jāpiekrīt viedoklim, ka mūsu konstitūcija ir latviska. Par to liecina tās latviskais nosaukums — Satversme. Arī parlamenta nosaukums ir latvisks — Saeima.

Šodien mums jāprasa pašiem sev — vai visi esam izpratuši šo dokumentu, kuru rakstījuši tie cilvēki, kas reāli izcīnīja Latvijas neatkarību? Vai pienācīgi cienām tos, kas izstrādāja dokumentu, un vai paši šodien strādājam tā, lai arī mūsu darba rezultāti būtu izmantojami pēc 75 gadiem?

Ko īsti mūsu tautai nozīmē šis dokuments, kurā ir tikai nedaudz vairāk par 2000 vārdiem? Vai tas atspoguļo tikai tautas tālaika vēlēšanos iegūt savu konstitūciju, vai arī tas ir kaut kas vairāk?

Konstitūcija atspoguļo tautas pamatvērtības un kultūras līmeni, jo tas, kas tiek atzīts par pamatvērtību, iegūst likuma visaugstāko aizsardzību.

Ko mūsu Satversme atzīst par augstākajām vērtībām? Tas izlasāms jau pirmajos pantos — Satversmes 1. pantā: “Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika” un 2. pantā: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.”

Brīvībai un neatkarībai Latvijas tautas apziņā ir īpaša vieta. Spilgts un dziļi simbolisks apliecinājums tam ir par tautas ziedojumiem celtais Brīvības piemineklis, kas dabiski kļuva arī par mūsu dziesmotās revolūcijas simbolu. Mums jāapzinās, ko šodienas apstākļos mums nozīmē vārds “neatkarība”. Labi tas pateikts dziesmas vārdos: “Mēs gribam būt kungi mūsu dzimtajā zemē, mēs gribam te paši sev likumus lemt.” Tikpat svarīgs mums ir vārds “demokrātija”, bet jāapzinās, ka demokrātiju var sasniegt tikai ar demokrātiskām metodēm.

Divi pirmie panti Satversmē ir ļoti nozīmīgi, jo tikai tauta var lemt savu likteni, un tādēļ loģiski Satversmē noteikts, ka šie panti ir grozāmi tikai tautas nobalsošanas ceļā. Lai katram Latvijas pilsonim būtu skaidrs, ka, stingri ievērojot juridiskos principus, arī par iespējamo Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā būs jārīko referendums un būs jāsamierinās ar balsojuma iznākumu.

Satversmē guvis atspoguļojumu arī no demokrātijas izrietošais varas dalīšanas princips — likumdošanas tiesības dotas tautas vēlētai Saeimai, izpildvara — Ministru kabinetam, kuram jāiegūst Saeimas uzticība, bet tiesu vara uzticēta neatkarīgām tiesām.

Satversmē nostiprināti arī demokrātiski Saeimas ievēlēšanas principi, un attiecīgo pantu arī var grozīt tikai tautas nobalsošanas ceļā. Satversmē atzīts, ka arī tautai ir likumdošanas tiesības un vēlētāji noteiktā kārtībā var iesniegt Saeimā savus likumprojektus, kā arī piedalīties tautas nobalsošanā.

Tomēr Latvijā ir daži politiskie spēki, kas nav spējuši gūt tik daudz balsu, lai noteiktajā kārtībā iekļūtu Saeimā, un tagad tie runā par to, ka Satversme ir kardināli jāgroza un jāievieš jauna, pavisam cita politiskā sistēma. Tiek sludināts, ka pašreizējā Satversme vairs neder un ir novecojusi. Jā, Latvijas konstitūcija ir viena no vecākajām Eiropā, taču Amerikas Savienoto Valstu konstitūcijai ir vairāk nekā 200 gadu! Un vai tas ir traucējis šai valstij? Tieši otrādi — konstitūcijas noturība garantē arī politisko stabilitāti.

Jā, dažiem šāda mūsu Satversme neder. Arī atskatoties vēsturē, redzam, ka Latvijas demokrātiskā Satversme ir daudziem traucējusi. Tā traucēja 1934. gada apvērsuma organizatoriem, tā traucēja Latvijas okupētājiem 1940. gadā, kad Latvija pret tās tautas gribu tika iekļauta PSRS sastāvā.

Tāpēc atļaušos apgalvot, ka mūsu Satversmei ir vēsturiska nozīme. To, ka šai konstitūcijai arī turpmāk jābūt Latvijas valsts pamatdokumentam, 1990. gadā neapstrīdēja neviens no demokrātiski noskaņotajiem politiskajiem spēkiem. Satversme ir stingrs un skaidrs juridiskais dokuments, kas ļāva mums atjaunot savu valstisko pēctecību, izvairīties no konstitucionāliem strīdiem un 1993. gada vasarā bez kavēšanās izveidot demokrātijas prasībām atbilstošu valsts institūciju sistēmu. Mūsu konstitūcijas atbilstību un piemērotību demokrātijas apstākļiem atzinuši arī ārvalstu eksperti.

Mūsu Satversmei ir 75 gadi. Tas ir respektējams vecums, un uz šā fona var vērtēt arī citu politiskās sistēmas elementu mēģinājumus atjaunoties. Ne vienmēr tas ir izdevies. Ne visi tradicionālo partiju ideju mantinieki ir spējuši atgūt savu priekšgājēju politiskās varas apjomu un spožumu. Tas liecina, ka vecais ir atjaunojies tikai tiktāl, ciktāl tas šodien izrādījies piemērots.

Pēc ilgām debatēm šai Saeimai ir izdevies izveidot Satversmes tiesu — institūciju, kas juridiski aizstāvēs mūsu Satversmi. Šai tiesai ir liela nozīme, jo tā ir tiesīga atzīt par spēkā neesošiem gan Saeimas pieņemtos likumus, gan citus aktus, ja tie ir pretunā ar Satversmi.

Satversmē kopš tās pieņemšanas ir izdarīti tikai trīs grozījumi. Vai, raugoties no šodienas viedokļa, mums būtu vajadzīgs grozīt to vēl? Acīmredzot iespējamie grozījumi mazāk attiektos uz to, kas Satversmē jau ir, bet vairāk uz to, kas vēl nav guvis savu nostiprinājumu Satversmē.

Viens no nepieciešamajiem grozījumiem ir nobriedis jau sen. Šodien daudziem cilvēkiem rodas iespaids, ka valsts viņus neaizsargā, ka valsts pastāv it kā pati par sevi un pat darbojas pret viņiem. Bet Satversmes 2. pantā taču ir rakstīts, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai! Acīmredzot ir pienācis laiks papildināt Satversmi ar nodaļu par cilvēka un pilsoņa tiesībām un brīvībām, jo galvenā vērtība ir cilvēks.

Latvija ir uzņēmusies starptautiskas saistības, pievienojoties daudziem starptautiskajiem dokumentiem cilvēktiesību jomā. Drīzumā Saeimai būs jālemj par Eiropas cilvēka tiesību konvencijas apstiprināšanu, kuru jau esam parakstījuši, iestājoties Eiropas Padomē. Diemžēl esam piemirsuši, ka Latvijas Satversmē nav nodaļas par cilvēka un pilsoņa tiesībām. Tādēļ šīs tiesības vēl ir jāpaceļ pienācīgā — Satversmes — līmenī.

Satversme nosaka, ka Saeimu ievēlē vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās. Vairākkārt izskanējuši iebildumi arī pret šo Saeimas vēlēšanu sistēmu. Jāatzīst, ka absolūti labas sistēmas vispār nav. Viss atkarīgs no tā, kādu rezultātu mēs vēlamies sasniegt. Arī proporcionālā sistēma pagājušā gadsimta beigās radās kā mēģinājums izveidot taisnīgāku vēlēšanu sistēmu. Tādēļ diskusijai būtu jāvirzās uz mērķa sasniegšanu. Un jāatceras, ka vēlēšanu sistēmas grozījumi ir iespējami tikai tautas nobalsošanas ceļā.

Jā, nav viegli būt līdzatbildīgam par valsti, un tāpēc dažkārt pat no valstsvīru puses dzirdami impulsīvi, nepārdomāti spriedumi. Vara dažkārt rada pārliecību par absolūtu patiesību. Daži mūsu politiķi grib pamācīt tautu, taču jābūt otrādi — Latvijas valsts varai jāatrodas Latvijas tautas rokās. Tādēļ gribu izteikt novēlējumu — mācīsimies būt Latvijas pilsoņi, cienīsim citu likumīgās tiesības un mācīsimies izmantot mūsu demokrātiskās Satversmes iespējas.

Paldies par uzmanību!