Reformas izglītībā un zinātnē turpināsies

Kārtējā preses konference Izglītības ministrijā aizvadītajā piektdienā risinājās bez ministru klātbūtnes — sakarā ar valdībā notikušajām pārmaiņām pēdējo nepilno divdesmit četru stundu laikā gan Māris Grīnblats, gan Pēteris Cimdiņš bija kļuvuši jau par bijušajiem ministriem, bet jaunais izglītības un zinātnes ministrs Juris Celmiņš vēl nebija varējis stāties pie savu pienākumu pildīšanas.

Uz tikšanos ar žurnālistiem tomēr bija atnācis Pēteris Cimdiņš, acīm redzot, lai vēlreiz sniegtu atbildi uz Latvijas Universitātes rektora Jura Zaķa ceturtdien preses konferencē izteiktajiem pārmetumiem Izglītības ministrijas vadībai, ka tā gan aicinot ātrāk izsludināt konkursu uz vakantajām 90 LU profesoru vietām, taču pati nedodot rakstiskas garantijas par profesoru algu finansiālo nodrošinājumu. Tas, kā zināms, Latvijas Universitātei būs vajadzīgs ar 1. septembri. Finansējuma apjoms profesoru algām — 160 280 latu.

Pēteris Cimdiņš pastāstīja: — Latvijas Universitātei bija 27. janvārī jāizsludina konkurss uz vakantajām profesoru vietām. Tas viss noteikts saskaņā ar Augstskolu likumu, kurā nav atrunas par to, ka varētu šo konkursu neizsludināt naudas trūkuma dēļ. Jebkura runa par to, ka nav naudas, ir nevietā. Tā nauda — 160 280 latu – ar izglītības ministra parakstu ir garantēta Latvijas Universitātei tad, kad šī reforma būs sākusies, un ievēlētie profesori sāks strādāt — no šā gada 1. septembra. Visi tie jautājumi, kas skarti Zaķa kunga vēstulē, ir pamatoti. Tie skar lielā mērā viņu pašu, Izglītības ministriju un Augstākās izglītības padomi, kura strādā ļoti intensīvi, taču vēl strādā pie tā, kas netika padarīts pēdējos piecos gados. Es nedomāju, ka, man aizejot no valsts ministra amata, iesāktās reformas iegūs atgriezenisku raksturu. Esmu pārliecināts, ka tas, kas ir likumīgi pieņemts, tas arī likumīgi tiks turpināts.

Turpinājumā Pēteris Cimdiņš informēja, ka aizvadītajā nedēļā Ministru kabinetā apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtais priekšlikums par 22 zinātniskās pētniecības institūtu integrāciju augstskolās vai to pārveidošanu par valsts nozīmes zinātniskajiem centriem. Jautāts par studējošo kreditēšanu, Pēteris Cimdiņš atbildēja, ka arī šī problēma jau tuvojas atrisinājumam. Lai pabeigtu sakārtot lietas, kas pilnībā nosaka augstskolu reformas tālāko virzību, esot pietrūkušas divas nedēļas. Viņš atbildēja arī uz vairākiem žurnālistu jautājumiem. Piemēram, vai viņš pats atzīst, ka visai radikāli iesāktās reformas augstākajā izglītībā un zinātnē beigu beigās kļuvušas ievērojami mierīgākas. Pēteris Cimdiņš tam piekrita, vienlaikus piebilstot, ka ieceru pilnīgai īstenošanai pietrūcis vajadzīgā atbalsta.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors