INFORMĀCIJA

Triju Zvaigžņu ordenis — pirmo reizi Latvijas Universitātē

Aizvadītajā sestdienā Latvijas Universitātes Lielajā aulā tika godināts plaši pazīstamais diriģents, Dziesmu svētku virsdiriģents, Mūzikas akadēmijas ilggadējais profesors, Mūzikas pedagoģijas katedras vadītājs Pauls Kvelde.

Laika gaitā viņam jau pienākusi 70. dzimšanas diena, un kopā ar savu maestro 15. februārī bija Paula Kveldes izveidotie vīru kori — “Absolventi” un “Silvicola”, desmitiem viņa kādreizējo studentu un simtiem viņa talanta cienītāju.

Klausītāju rindās — Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Pēc visnotaļ populārās Valtera Kaminska dziesmas “Priedes” vīru kora “Absolventi” sniegumā Valsts prezidents pasniedza diriģentam V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, kas ar ordeņa domes lēmumu Paulam Kveldem piešķirts 28. janvārī.

Kopā ar Valsts prezidentu bija viņa padomnieks kultūras jautājumos Raimonds Pauls, kas labprāt sēdās pie klavierēm savu dziesmu pavadījumam vīru koru priekšnesumu laikā.

Līdz šim Triju Zvaigžņu ordeņi pasniegti galvenokārt Valsts prezidenta rezidencē — Rīgas pilī. Paula Kveldes goda reize bija pirmais gadījums, kad augstais apbalvojums tā īpašnieka rokās nokļuva Latvijas Universitātes aulā. Gaidīsim nākamās.

Foto: Gunārs Bernhards,

speciāli “Latvijas Vēstnesim”

Latvijas vīru koru mūsdienu izveides entuziastam Paulam Kveldem, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierim augstais apbalvojums no Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa rokām

Pēc neaizmirstamajiem brīžiem Latvijas Universitātes Lielajā aulā — televīzijas intervija ar redaktori Maiju Amoliņu

Katram cilvēkam mūžā ir arī šādi neaizmirstami brīži: diriģentam kopā ar saviem uzticamajiem dziedātājiem visās vīru balsīs

Visu nedēļu — ar Mocartu

Uz vispārējas pieticības fona — Mocarta mūzikas festivāls. Pašā ziemas vidū. Ar starptautisku skanējumu. Vērojam ciemiņu birumu — Baļa Dvarona mūzikas skolas meiteņu koris no Viļņas, profesors Rūdolfs Angemillers no Zalcburgas, pašu kopas un dalībnieki no Aizkraukles, Madlienas, Ogres, Valmieras. Dzied kori, spēlē orķestri. Daudz rīdzinieku. Jau kopš 15.februāra. Notikumi gandrīz katru dienu. Sv. Pētera baznīcā, Mākslas akadēmijā, Lielajā Ģildē, koncertzālē “Ave sol”, Jāņa baznīcā, Mūzikas akadēmijas Ērģeļu zālē, Latvijas Universitātes Lielajā aulā. Ar 18.februāri — konkurss P.Jurjāna mūzikas skolā. Tepat arī: jauktais koris “Norise”, sieviešu koris “Sapnis”, “Skanda”, “Līga”, vīru koris “Ilūzija”, kamerkoris “Amadeus”, “Kolorīts”, “Motus”, “Versija”, Mocarta mūzikas festivāla koris un orķestris, E.Dārziņa mūzikas koledžas simfoniskais orķestris. Un tā — līdz pat 22.februārim, noslēguma koncertam Lielajā Ģildē.

Ievērības cienīga ir diriģentu armāda — Viesturs Gailis, Eduards Grāvītis (viņam pieder festivāla ierosme un organizatorisko rūpju izkārtojums), Normunds Vaicis, koru vadītāji Mirdza Blimberga, Iveta Rismane, Imants Vasmanis, Līga Dziļuma–Urbāne, Silvija Sudņika un citi, kas izteikuši vēlēšanos godināt Volfgangu Amadeju Mocartu gadu pēc viņa 240. dzimšanas dienas. Un, protams, arī turpmāk.

Jo nomaļus nestāv Kultūras ministrija, Mūzikas akadēmija, mūzikas skolas. Kaut ko tādu ik pēc gada iespējam tikai visi kopā. Lielie Dziesmu svētki pēc vairāku gadu starpposma ir tautas muzikālās izpausmes manifestācija. Lai nenodzistu kopīgā varējuma uguns. Mocarts mums var būt labs sabiedrotais. Ne tikai kā simbols.

“LV” informācija