VALDĪBĀ

Jaunā sastāva Ministru kabineta pirmajā sēdē, 17.februārī

Ar sekmīgas darbības vēlējumiem pirmajā (ārkārtas) Ministru kabineta sēdē — Valsts prezidents Guntis Ulmanis (centrā) . Galda galā (no kreisās) Ministru prezidenta biedrs Juris Kaksītis, Ministru prezidents Andris Šķēle, Ministru prezidenta biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs, Valsts kancelejas direktors Žoržs Tikmers;

pie ministru galda (no kreisās) — veselības valsts ministrs Juris Viņķelis, valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča, labklājības ministrs Vladimirs Makarovs, satiksmes ministrs Vilis Krištopans, zemkopības ministrs Roberts Dilba;

ministru galda otrā pusē (no kreisās) — īpašu uzdevumu ministrs ES lietās Aleksandrs Kiršteins, iekšlietu ministrs Dainis Turlais, aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš, ekonomikas ministrs Guntars Krasts, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, pašvaldību lietu valsts ministrs Ēriks Zunda, vides valsts ministrs Indulis Emsis

Foto: Uldis Pāže — speciāli “Latvijas Vēstnesim”

Valsts prezidents Guntis Ulmanis — atklājot Ministru kabineta 17.februāra sēdi:

Apsveicu jauno Ministru kabinetu!

Šī gada sākums mums visiem ir nācis ar jaunu Latvijas politiskās dzīves mācībstundu. Stundu, kurā valsts politiskā brieduma pārbaudījumu un nezināmo rēbusu ir bijis daudz vairāk, nekā bijām gaidījuši. Tomēr ceru, ka šī mācībstunda mums visiem ir bijusi svētīga.

Tādēļ, atklājot šīs valdības pirmo sēdi, vēlos izteikt pārliecību, ka jaunā valdība vispusīgi izvērtēs iepriekšējās valdības padarītos un nepadarītos darbus, spēs izdarīt atbilstošus secinājumus, lai patiesi optimizētu mūsu kopējo darbu.

Bet darāmā vēl ir ļoti daudz.

Tāpēc

— novēlu vistuvākajā laikā augstākajā atbildības pakāpē risināt tādus tautsaimniecībai aktuālus jautājumus kā bezdarbs, lielo uzņēmumu likvidācijā darbu zaudējušo strādnieku tiesību nodrošināšana, lauksaimnieciskās ražošanas krituma apturēšana, pašvaldību finansējuma nodrošināšana, ilgtermiņa saimniecisko programmu izstrādāšana un realizēšana;

— vēlu Kabinetam konsekventi turpināt valstī uzsākto pašvaldību un teritoriālo reformu, vienmēr atceroties, ka Latvija nav tikai Rīga, Daugavpils un Liepāja, bet arī Talsi, Madona un citas pilsētas, ciemi un pagasti, bez kuriem nav iedomājama Latvijas nākotne;

— ir jāpieņem Nacionālās drošības koncepcija, lai noteiktu valsts drošības politikas plānošanas kārtību un visu valsts institūciju pienākumu sadali drošības mērķa sasniegšanā;

— paužot nepārprotamu vēlmi iestāties NATO, jāsper konkrēti soļi, pieņemot aizsardzības koncepciju, valsts aizsardzības plānu un veicot visu nepieciešamo to īstenošanai;

— jāizstrādā tautsaimniecības mobilizācijas plāns, jo mūsu valsts drošība ir atkarīga arī no spējas nodrošināt vadības nepārtrauktību jebkurā līmenī un jebkurā situācijā;

— ārpolitikā novēlu daudz vairāk aktivitāšu un mērķtiecības, turpinot sakārtot attiecības ar kaimiņiem. Šobrīd mūsu patstāvības saglabāšana ir lielā mērā mūsu pašu atbildība, jo īpaši pašreizējo pasaules mēroga drošības un sadarbības struktūru reorganizācijas priekšvakarā. Latvijas identitātes saglabāšana nav iedomājama bez aktīvas, uz integrāciju virzītas politikas;

— uzskatu par nepieciešamu īpaši vērst valdības uzmanību uz demokrātijas principu godā celšanu. Latvijas kā demokrātiskas valsts darbības pamatā liekams varas dalīšanas princips;

— aicinu izvērtēt Satversmes 81.panta izmantošanu turpmākajā valdības darbā, neveicinot likumdevēja varas un izpildvaras nepamatotu saplūšanu. Nepārvērst savā pretstatā ar progresīvu mērķi un labu nodomu Ministru kabinetam dotās tiesības Saeimas darba starplaikos izdot noteikumus ar likuma spēku.

Cerīga šai sakarā ir jaunā Ministru prezidenta biedra iesaistīšanās valdības darbā, kas ļauj paust pārliecību, ka varas dalīšanas princips tiks ievērots, ne tikai nodalot likumdevēja un izpildvaru, bet pievēršot nepieciešamo uzmanību arī trešajai varai — tiesu varai. Likumos deklarēta kā neatkarīga, bez valdības ievērības tā nevar sekmīgi darboties. Te spilgts piemērs ir Satversmes tiesa, kuras darba sekmīgai uzsākšanai vēl nav nodrošināti pienācīgi apstākļi.

Līdz ar visu Latvijas tautu vēlos paust pārliecību un cerību, ka jaunā valdība par primāro savā darbā izvirzīs un saglabās valsts iedzīvotāju kopējās intereses un neaizmirsīs, ka pienākums strādāt iedzīvotāju labklājības vārdā ar likuma spēku uzlikts pašvaldībām, bet to darbs lielā mērā atkarīgs no valdības veidotajiem darba apstākļiem;

— gribu vēlēt, lai jaunievēlētajām pašvaldībām nenāktos turpināt iepriekšdibināto praksi — lūgt lai valdība piešķir to, kas tām likumīgi pienākas.

Noslēgumā gribu izteikt cerību un reizē arī vēlējumu, lai aizvadītais valdības pārmaiņu periods neradītu vēl dziļākas plaisas un nesaskaņas politisko partiju vidū. Šis ir atkārtots mēģinājums strādāt tik plaši pārstāvētā politisko spēku valdībā. Tādēļ novēlu paplašināt politisko dialogu arī valdību veidojošajā koalīcijā, vislielāko šīs atbildības daļu uzņemoties Ministru prezidentam.

Mēs visi — Valsts prezidents, Ministru prezidents, Saeimas deputāti, politiskās partijas — nākam no Latvijas tautas, un tādēļ mums savā darbā jābūt vienotiem Latvijai. Cik vienotas un koordinētas būs šīs pārstāvības, tik vienota un nedalāma būs Latvijas sabiedrība. Tas ir priekšnoteikums mūsu valsts politiskās sistēmas un demokrātijas stabilitātei, katra indivīda ticībai, ka rītdiena būs labāka par vakardienu.

Pirms darbu sākuma

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 46. pantam, kas nosaka, ka Valsts prezidentam ir tiesības sasaukt un vadīt ārkārtējas Ministru kabineta sēdes, vakar, 17. februārī, notika tikko Saeimā apstiprinātās jaunās valdības pirmā sēde.

Vispirms bija Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa uzruna, kuras tekstu publicējam šajā “LV” numurā. Pēc tam valdības locekļus uzrunāja Ministru prezidents Andris Šķēle.

Jaunās valdības galva sacīja, ka turpmāk darbs būs vēl grūtāks un tas jāveic bez ilūzijām. Pat vislabvēlīgākajos apstākļos Latvija tik drīz neizkļūs no trūcības. Pašreizējā valdības programma ir minimums, kam jābūt par pamatu augstākiem mērķiem.

Kā izteicās Andris Šķēle, ir divas grūti savienojamas lietas: iestāšanās Eiropas Savienībā un sociālās spriedzes mazināšana valstī. Šīs divas virzības līdzsvarojot, nedrīkstētu pieļaut pārmērības.

Bet ir vajadzīgs reformu temps, kam alternatīvu nav. Mūsu sabiedrībā nostiprināmas visas brīvības izpausmes — tostarp politiskās un uzņēmējdarbības brīvības.

— Ja paveiksim to, kas rakstīts Valdības deklarācijā, — teica Andris Šķēle, — mēs pārliecināsim tautu par mūsu ceļa pareizību. Pretējā gadījumā atkal nonāksim tajā sabiedriskajā iekārtā, no kuras tikko izķepurojāmies.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu redaktors