nozaru informācija

Latvijas mežs 1996.gadā

Meža izciršanas apjomi

Izcirstais apjoms visos mežos 1996. mežsaimnieciskajā gadā, m3

Izsniegtais apjoms sadalījumā pa ciršu veidiem

Valsts mežā 1996.gadā

Izsniegtais apjoms sadalījumā pa ciršu veidiem

1996. mežsaimnieciskais gads

Izsniegtais apjoms sadalījumā

pa izsnieguma veidiem

1996. mežsaimnieciskajā gadā visos mežos

Valsts mežos

Visos mežos

Starpcirte pa veidiem

Galvenā cirte , Starpcirte, Citas cirtes

Galvenā cirte , Starpcirte , Citas cirtes

Meža atjaunošanas apjomi

Valsts meža dienests ir apkopojis 1996.gada statistikas datus meža atjaunošanā. Lai varētu analizēt meža atjaunošanas dinamiku, meža atjaunošanas rādītāji ir uzrādīti par pēdējiem trīs gadiem. Pamatojoties uz šiem datiem, Valsts meža dienests izsaka šādus atzinumus:

1. Sēklu saimniecība

1996.gadā sēklas sagatavoja 4 čiekurkaltēs (Ugāles, Kokneses, Kalsnavas, Vijciema).

Sagatavotas sēklas:

1. tabula

Sakarā ar priedes sēklu slikto ražu priedei salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem 1995./1996. gadu sēklu sagatavošanas sezonā priedes sēklas ir sagatavotas minimālos apjomos, bet ,neskatoties uz to, priedes sēklas 1997.gadam ir pietiekamā vairumā, kas nodrošinās meža apsaimniekotāju prasības.

Pēdējos gados Mežzinātnes institūta "Silava" pētnieku vadībā tiek strādāts pie lapu koku sēklu bāzes izveidošanas. Līgumdarba ietvaros institūta pētnieki galveno lapu koku sugām atlasa sēklu audzes, kurās arī tiek organizēta sēklu vākšana. Šobrīd ir savāktas bērza, oša, ozola sēklas, bet problēmas ir ar sēklu patēriņu, jo pieprasījums pēc lapu koku stādāmā materiāla šobrīd ir ļoti minimāls.

Sēklu atlikumi:

2.tabula

2. Stādāmā materiāla audzēšana

Stādāmo materiālu audzē pastāvīgās kokaudzētavās. Kokaudzētavu skaits un īpašuma formas:

- 1994. un 1995.gadā bija 21 valsts un 10 nomas kokaudzētavas,

- 1996.gadā 14 valsts un 13 nomas kokaudzētavas.

Meža kultūru ierīkošanai izaudzēts šāds standartam atbilstošs stādāmais materiāls:

3.tabula

Šobrīd pilnībā ir atrisināta iepriekšējo gadu problēma, kas saistījās ar priedes stādāmā materiāla nodrošinājumu, toties egles stādāmais materiāls nav izaudzēts pietiekamā vairumā. Pēc Valsts meža dienesta analīzes var secināt, ka egles stādāmais materiāls pietiekamā vairumā tiks izaudzēts, tikai sākot ar 1999.gadu. Tas gan vairāk attiecas uz valsts mežiem.

Neskatoties uz publikācijām presē un pa radio, ar kuru palīdzību tika skaidrota meža stādāmā materiāla saņemšanas kārtība, lielākā daļa meža īpašnieku stādāmo materiālu nepasūta. Valsts meža dienests vēlreiz atgādina, ka meža stādāmais materiāls ir jāpasūta un pasūtot jārēķinās, ka to varēs saņemt tikai pēc kāda laika perioda, kas ir atkarīgs no koku sugas un audzēšanas tehnoloģijas. Informāciju šajos jautājumos var iegūt vai nu valsts mežniecībā virsmežniecībā vai arī Valsts meža dienestā. Lai uzlabotu stāvokli šajā jautājumā, daļā virsmežniecību ir parādījušas aktivitātes, kur pēc individuālām pārrunām ar meža īpašniekiem noformē stādāmā materiāla pasūtījumu arī meža īpašniekiem. Tomēr, lai radikāli uzlabotu stāvokli stādāmā materiāla pasūtīšanā, te galvenā loma ir jāuzņemas Meža apsaimniekotāju (īpašnieku) asociācijai.

3. Meža atjaunošana

Lai varētu konstatēt vai esošie meža atjaunošanas tempi ir pietiekoši, tad ir jāizanalizē meža atjaunošanas fonds sadalījumā pa izcirtumu vecumiem.

Tas ir šāds:

1. Mākslīgi atjaunojamo izcirtumu platības sadalījumā pa izcirtumu vecumiem (tūkst.ha)

4.tabula

Neskatoties uz to, ka mākslīgās meža atjaunošanas fonda aktualizācija notiek pēc tehniskajā pieņemšanā pieņemtajām meža kultūrām, nevis pēc kopējās ierīkotās meža kultūru platības, no šīs informācijas ir redzams, ka Valsts mežos meža kultūru ierīkošana norit apmierinoši, jo trīsgadīgu un vecāku izcirtumu platības neuzkrājas un svārstās 3,6-3,7 tūkst. ha robežās. Citu apsaimniekotāju mežos tās 1996.gadā attiecīgi sastāda 7,1 tūkst. ha vai gandrīz divas reizes vairāk nekā valsts mežos. Tātad stāvoklis mākslīgajā meža atjaunošanā citu apsaimniekotāju mežos nav uzlabojies, un mākslīgā meža atjaunošana šajos mežos notiek neapmierinoši. Tas nozīmē, ka radikāli jāmaina šobrīd noteiktā kārtība par mežu atjaunošanu šajos mežos.

2. Dabiskai atjaunošanai atstāto izcirtumu platības sadalījumā pa izcirtumu vecumiem (tūkst. ha)

5.tabula

Tā kā spēkā esošie normatīvie dokumenti nosaka, ka meža mākslīgo atjaunošanu projektē tādos gadījumos, kad meža dabiskā atjaunošanās ar meža audzēšanas mērķim atbilstošām sugām nenotiek, tad tas nozīmē, ka meža dabiskajai atjaunošanai jāpievērš tāda pati uzmanība kā mākslīgajai meža atjaunošanai. Kā redzams no 5.tabulas datiem, tad valsts mežos piecgadīgi un vecāki dabiskajai atjaunošanai atstātie izcirtumi, kas neatbilst noteiktajām kvalitātes prasībām, sastāda 5,78 tūkst. ha. Tās ir platības, kurās sakarā ar ierobežoto mežsaimniecisko darbu finansējumu nav veikta sastāva kopšana.

Tehniskajā pieņemšanā pieņemtās meža kultūras, (ha):

6.tabula

Kā rāda meža kultūru tehniskās pieņemšanas rezultāti, tad ar katru gadu valsts mežos palielinās priedes kultūru ierīkošanas apjomi un pēdējos divus gadus nostabilizējies priedes kultūru īpatsvars, un tas ir 36% robežās. Ir patīkami, ka kaut vai mazos apjomos, bet mežu bez priedes un egles mākslīgi atjauno arī ar osi, ozolu, bērzu.

4. Nepabeigto apmežojumu pārskaitīšana ar mežu apklātā platībā

Nepabeigto apmežojumu pārskaitīšana ar mežu apklātā zemē nosaka meža atjaunošanas efektivitāti. Normatīvie dokumenti nosaka, kādā periodā nepabeigtie apmežojumi ir jāpārskaita ar mežu apklātā zemē.

Pārskaitīti nepabeigtie apmežojumi ar mežu apklātā zemē, (ha):

7.tabula

1996.gadā kā valsts, tā citu apsaimniekotāju mežos ievērojami ir palielinājušās pārskaitīto nepabeigto apmežojumu platības, tas ir pozitīvs rādītājs. Uztrauc tas, ka citu apsaimniekotāju mežos 18,9% no pārskaitītām platībām ir notikusi ar baltalksni. Tas norāda uz to, ka šīs platības nav savlaicīgi koptas un šobrīd, lai mainītu atjaunojamo koku sugu, ir nepieciešami lieli finansiāli ieguldījumi.

Pielikumā: Lietoto terminu skaidrojums

Meža audzēšanas nodaļas vadītājs V.Līdaka

Lietotie termini