MĒS VISI BALTIJĀ

Igaunijas Republikā

Par līdzšinējā premjerministra viedokli

Jau iepriekš rakstījām, ka tikai ar vienas balss pārsvaru Igaunijas premjers Tīts Vehi ieguvis uzticības balsojumu parlamentā. Šīs nedēļas laikā nerimās pārmetumi premjeram par dzīvokļu nelikumīgu privatizēšanu Tallinas vecpilsētā, par dzīvokļu izgādāšanu savai ģimenei un meitai. Tīts Vehi tagad paziņojis par demisiju, lai kā privātpersona tiesā sevi aizstāvētu, jo viņš uzskata, ka likums nav pārkāpts. Ko Tīts Vehi teica Igaunijas parlamentā 10. februārī, kad notika balsojums?

Neuzticības saknes slēpjas Igaunijas iekšpolitikā. Demokrātiskā sabiedrībā visi darījumi nonāk atklātībā. Tas liek politiķiem arī uz likumīgiem darījumiem raudzīties caur morāles prizmu. Gribu tikai vienu: lai tie, kas paceļ akmeni, lai mestu citiem, paši būtu bez vainas.

Man vienmēr ir bijis daudz priekšlikumu un nodomu. Gribu darboties un lemt, nevis sēdēt bezdarbībā. Nekad neesmu apzināti darbojies nelikumīgi un tādēļ nebaidos par savu pagātni un arī par premjerministra krēslu. Manis atstādināšana no premjera amata ir kļuvusi it kā par Igaunijas iekšpolitikas pamatjautājumu, bet tas nevar būt pamatjautājums. Pamatjautājums ir: kā virzīties tālāk? Risinājums ir jāatrod nevis negatīvajās izpausmēs, bet gan pozitīvi turpinot pieņemtās programmas pamatnostādnes.

Ja opozīcija grib pārņemt izpildvaru, kas ir pilnīgi normāli un akceptējami, vispirms vajadzētu formulēt koalīcijas sastāvu, programmu, vienoties par premjerministru, valdības sastāvu. Pašlaik opozīcijas galvenais pasākums ir panākt premjera un valdības atkāpšanos, bet par turpmāko — tad jau vēlāk paskatīsimies, kas notiks! Uzskatu, ka šāda tuvredzība ir bīstama Igaunijas valsts saimnieciskajai un politiskajai stabilitātei.

Igaunijas galvenā prioritāte 1997. gadā ir integrēšanās Eiropā, mūsu iespējamā iekļaušanās Eiropas Savienībā vai nu tuvākajā laikā, vai ilgākā posmā. Būtībā tas nozīmē — nekad. Visas Igaunijas partijas to labi apzinās, un tādēļ ir kopīgi jādarbojas. Diemžēl pašlaik partiju cīņa par varu aprok visu pozitīvo un konstruktīvo, arī kopdarbu Igaunijas valsts labā.

Pirms dažiem gadiem Igaunijas neatkarības atgūšanā izpaudās politiķu neuzticība, tagad viņu starpā ir radies naids, ko vēl vairāk palielina prese.

Tautai ir radies priekšstats: katrs politiķis a priori ir blēdis, korumpēts cilvēks, bijušais čekists vai nodevējs. Šajos apvainojumos esam aizgājuši par tālu, aizmirstot reālās rūpes, sociālās problēmas, Igaunijas ārpolitikas prioritātes. Viss it kā ir pārdodams. Viss tiek izmantots citam pret citu.

Tā ilgāk vairs nevar turpināties. Igaunijai ir jāuzvedas kā neatkarīgai valstij. Ir divi ceļi: pirmais — partiju līderi vai daļa no tiem savstarpēji vienosies, kā kopīgi turpināt līdzšinējo ceļu vai arī kā kopīgi šķirties un atteikties, nododot varu jaunai paaudzei. Koalīcijas partija un tās pašreizējais līderis kopā ar saviem partneriem ir gatavi meklēt Igaunijai labāku risinājumu, meklēt to kopīgi.

Par iespējamo premjerministru

Igaunijā populārā avīze “Postimees” veikusi Igaunijas iedzīvotāju aptauju sakarā ar premjerministra Tīta Vehi iespējamo demisiju. Visbiežāk kā vēlamo jauno premjerministru aptaujātie minējuši Andresu Paraudu un Martu Lāru.

Par robežstrīdu iekļūšanai Eiropas Savienībā

Pēc Igaunijas diplomātu apstiprinājuma, Eiropas Savienība ir nolēmusi, ka neparakstītais Igaunijas un Krievijas robežlīgums nevar būt šķērslis Igaunijas uzņemšanai Eiropas Savienībā. Jo, pirmkārt, pēc Eiropas Savienības atzinuma, Igaunija ir darījusi visu, lai iespējami ātrāk šis robežlīgums tiktu parakstīts; otrkārt, nedrīkstot saistīt robežlīguma parakstīšanu ar citām starpvalstu attiecību problēmām; treškārt, ja Igaunija no savas puses ir darījusi visu, lai šis pagājušā gada novembrī saskaņotais robežlīgums tiktu parakstīts, tā parakstīšanas atlikšana nevar būt par šķērsli Igaunijas iekļaušanai Eiropas Savienībā.

Šie Eiropas Savienības atzinumi ir darīti zināmi arī Krievijai. Pēc pagājušā gada novembra vienošanās Krievija pieprasīja Igaunijai uzlabot krievvalodīgo iedzīvotāju stāvokli un tiesības.

Par apsūdzību noziegumos pret cilvēci

Sāremā atsācies tiesas process pret bijušo NKVD augstu amatpersonu Vasiliju Rīsu ( Riis ), kurš tiek apsūdzēts līdzdalībā masu slepkavībās 1941. gada vasarā Kuresārē, kad tika nogalināti 340 Igaunijas pilsoņi.

No 1946. līdz 1948. gadam Rīss bija Sāremā darbaļaužu deputātu padomes priekšsēdētājs, vēlāk strādājis dažādos laikrakstos. Kopš 1957. gada Rīss dzīvo Pērnavā. Eksperti astoņdesmitsešgadīgo Vasiliju Rīsu ir atzinuši par rīcībspējīgu un līdz ar to par spējīgu stāties tiesas priekšā, kur viņš tiek apsūdzēts noziegumos pret cilvēci. Viņam pēc kriminālkodeksa var piespriest cietumsodu no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem vai pat nāves sodu. Tas ir pirmais gadījums neatkarību atguvušajā Igaunijā, kad kāds tiek apsūdzēts noziegumos pret cilvēci.

Par tiem igauņiem, kas vēlas pārcelties uz Igauniju

Krievijas pusē Igaunijas pierobežā dzīvo aptuveni 7000 cilvēku, kas var pretendēt vai kam jau ir Igaunijas pilsonība, pēc iepriekšējiem aprēķiniem no tiem pārcelties uz Igauniju vēlētos 200 līdz 400 cilvēku. Ir zināms, ka Igaunijas parlamenta vēlēšanās no viņiem ir piedalījušies aptuveni 600.

Igaunijas valdība ir piešķīrusi 10 miljonus kronu, lai pēc Igaunijas un Krievijas robežlīguma noslēgšanas palīdzētu šajiem Krievijas teritorijā dzīvojošajiem Igaunijas pilsoņiem pārcelties uz Igauniju.

Oficiāli pārcelšanās pagaidām nav izsludināta, jo vēl nav izstrādāta pārcelšanās kārtība un noteiktas pārceļotāju sociālās garantijas. Ir zināms, ka daudzi vecāka gadagājuma cilvēki, kuru bērni dzīvo Igaunijā, vēlas pārcelties uz dzīvi bērnu tuvumā. Daļa no viņiem jau ir pārcēlušies pie bērniem. Šo jautājumu risināšanai ir izveidota valdības komisija, ko vada reģionālās attīstības ministrs Tīts Kurbi.

Par Roņu salas bākas zīmēm un iezīmēm

Igaunijas pasts izlaidis pastmarku 3,30 kronu vērtībā ar Roņu salas bākas attēlu. Tā ir trešā pastmarka Igaunijā ar bākas attēlu. Markas autors ir mākslinieks Romans Matkievičs ( Matkiewiez ). Šāda tipa bāka ir vienīgā, kas joprojām darbojas Baltijas jūras reģionā. Tā konstruēta pirms 120 gadiem Francijā un nemainīgi rāda ceļu kuģiem, kas meklē ostas Igaunijā un Latvijā.

Lietuvas Republikā

Par Dānijas bijušā ārlietu ministra attieksmi pret Baltijas valstīm

Viļņā, Mākslinieku namā, lekciju “Lietuvas integrācija Rietumu sadarbības struktūrās” nolasīja Dānijas ilggadējais ārlietu ministrs, tagad Dānijas parlamenta loceklis Ufe Ellemans–Jensens. Viņš Lietuvā ieradies privātā vizītē. Viesis atzina, ka piecu gadu laikā, kopš viņš pēdējoreiz bijis Lietuvā, šeit ir daudz sasniegts demokrātijas jomā.

U.Ellemans–Jensens norādīja uz to, ka pēdējos sešos gados ir radīta jauna Eiropa, kurā arī Baltijas valstīm dota iespēja no nomales kļūt par plaukstošu centru. Jaunā situācija Eiropai uzdod arī jaunus jautājumus: kādā veidā tai būtu jāsadalās, lai būtu stabila; kā Eiropas Savienībai (ES) jāreaģē uz bijušo padomju republiku vēlmi pievienoties kopīgajam Eiropas radīšanas darbam.

Eksministrs uzsvēra, ka Eiropas vienotības pamats ir ES, kuru paplašināt nolemts jau 1999. gadā. Pēc viņa domām, pirmais sarunu raunds par iestāšanos ES būtu jāuzsāk vienlaikus ar visām pretendējošajām valstīm, bet atlases kritērijam būtu jābūt tikai un vienīgi politisko un ekonomisko reformu dziļumam. Lietuva šajā ziņā jau diezgan daudz ir paveikusi, bet nepieciešams arī veicināt brīvā tirgus veidošanos, likvidēt tirdzniecības barjeras ar kaimiņvalstīm, izbeigt robežkonfliktus ar Latviju un Krieviju. U.Ellemans–Jensens uzskata, ka Baltijas valstīm, tiecoties kļūt par ES loceklēm, jāturas kopā. Turklāt šai iestāšanās procedūrai jāsagatavo arī visa sabiedrība. Cilvēkiem jāsaprot, ka iestāšanās ES nozīmē būt kopā ar līdzīgi domājošiem, nevis iespēju tikt pie maisa ar naudu.

Dānijas parlamenta deputāts uzsvēra arī citus būtiskus ar Eiropas valstu sadarbības struktūru paplašināšanos saistītus jautājumus: NATO paplašināšanās iespējas nekādā gadījumā nav vērstas pret Krieviju, bet piederība šai organizācijai drīzāk uzskatāma par apdrošināšanās summu.

Par Lietuvas Seima delegāciju uz Čečeniju

Lietuvas Seima delegācijai vajadzēja doties uz Čečeniju, lai piedalītos Aslana Mashadova inaugurācijas ceremonijā, kā arī, lai nodotu Seima priekšsēdētāja Vītauta Landsberģa un viņa vietnieka Romualda Ozola sveicienus jaunievēlētajam prezidentam un čečenu tautai. Diemžēl delegācija to izdarīt nevarēja. Kad līdz izbraukšanai bija palikušas tikai divas stundas, Krievijas vēstniecība Viļņā paziņoja, ka delegācijas locekļiem vīzas neizsniegs. Vienīgais paskaidrojums, kādu šai sakarā sniedza atbildīgs vēstniecības darbinieks, bija “Norādīts iemeslu nenorādīt”...

Par Lietuvas ordeni Dānijas eksministram

Lietuvas prezidents Aļģirds Brazausks pasniedzis 2. pakāpes Ģedimina ordeni Ufem Ellemanam–Jensenam par atbalstu Lietuvas neatkarības stiprināšanā un tās starptautiskās atzīšanas veicināšanā, kā arī par nopelniem Lietuvas un Dānijas sakaru paplašināšanā.

Par kompensācijām noguldītājiem

Lietuvas valdība apstiprinājusi kārtību, kādā tiks izmaksātas kompensācijas bankrotējušo banku noguldītājiem. Jau 1996. gadā ir izmaksāti 27,6 miljoni litu, šogad šim mērķim no budžeta paredzēts atvēlēt 38 miljonus litu.

Pērn, izmaksājot kompensācijas, priekšroka tika dota invalīdiem, pensionāriem un mirušo noguldītāju mantiniekiem — viņiem izmaksāta pilna kompensācija (nepārsniedzot 4 tūkstošus litu). Pārējie noguldītāji pērn saņēma tikai 1 tūkstoti litu, atlikušo kompensācijas daļu (līdz 3 tūkstošiem) paredzēts viņiem izmaksāt šogad.

Kompensāciju izmaksu paredzēts sākt jau ar 1. martu.

Par budžeta ieņēmumiem

Kā ziņo Lietuvas Finansu ministrija, janvārī valsts budžets nav saņēmis paredzēto ieņēmumu — 40,6 miljonus litu. Tomēr, salīdzinot ar 1996. gada janvāri, šogad ieņēmumu kopumā ir par 8,3 procentiem vairāk. Vairāk, nekā tika plānots, šogad ir saņemts no akcīzes un juridisko personu peļņas nodokļiem, kā arī no nodokļa par apkārtējās vides piesārņošanu un no akciju dividendēm.

Par Viļņas mēra cerībām uz Francijas aizdevumiem

Viļņā oficiālā vizītē bija ieradies Parīzes Nacionālās bankas starptautisko investīciju nodaļas viceprezidents Brads Svansons, kas Viļņas pilsētas mēram Aļģirdam Čučēlim piedāvājis 20 miljonu ASV dolāru vai pat vēl lielāku aizdevumu. Šie līdzekļi tiktu izlietoti Viļņas vecpilsētas restaurācijai un maģistrāla apvedceļa izveidošanai apkārt pilsētai.

Galīgo atzinumu šajā jautājumā Parīzes Nacionālā banka paziņos tikai tad, ja būs saņēmusi savu ekspertu slēdzienus.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim” —

par Igauniju — Katrīna Ducmane,

par Lietuvu — Evija Liparte