Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma darbības joma

(1) Šis likums regulē to ārvalstu bruņoto spēku statusu militāro mācību vai manevru laikā Latvijas Republikā, kuras ir parakstījušas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības — mieram”, līgumu par to bruņoto spēku statusu.

(2) Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošās personas ir:

1) militārpersonas, kuras ir attiecīgās ārvalsts bruņoto spēku sastāvā;

2) civilpersonas, kuras ir nodarbinātas attiecīgās ārvalsts bruņotajos spēkos.

(3) Par ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošu civilpersonu nedrīkst uzskatīt personu, kas ir bezvalstnieks vai tādas valsts pilsonis, kura nav parakstījusi Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības — mieram”, līgumu par to bruņoto spēku statusu. Par ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošu civilpersonu nedrīkst uzskatīt Latvijas pilsoni, nepilsoni, kā arī ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā.

(4) Šis likums neattiecas uz personām, kas Latvijas teritorijā bauda privilēģijas un imunitāti saskaņā ar 1961.gada Vīnes konvenciju par diplomātiskajiem sakariem un 1963.gada Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem.

2.pants. Ārvalstu bruņoto spēku uzturēšanās tiesiskais pamats

Latvijas Republikas Ministru kabinets organizē ārvalstu bruņoto spēku vienību un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību militārās mācības vai manevrus Latvijas teritorijā, ievērojot šo likumu, likumu “Par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā “Partnerattiecības — mieram”, līgumu par to bruņoto spēku statusu un šā līguma protokolu” un likumu “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”.

3.pants. Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošana un uzturēšanās Latvijas Republikā

(1) Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošās personas ir tiesīgas šajā likumā noteiktajā kārtībā šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu un uzturēties tās teritorijā militāro mācību vai manevru laikā.

(2) Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošajām personām, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, jāuzrāda viens no šādiem dokumentiem:

1) Latvijas Republikā atzīts ceļošanas dokuments;

2) ceļošanai derīgs personu identificējošs dokuments, kuru izdod tā valsts, kas sūta šo personu.

(3) Vienības komandieris (atbildīgā persona), šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, uzrāda vienības personāla sarakstu, ko apstiprinājusi Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija. Šajā sarakstā tiek izdarītas atzīmes par Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanu.

(4) Autotransporta līdzekļu, gaisa un jūras kuģu, kā arī kravu un bruņojuma ievešana un kontrole notiek Latvijas Republikas likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(5) Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošajām personām, kuras uzturas Latvijas Republikā militāro mācību vai manevru laikā, nav jāreģistrējas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

4.pants. Bruņojums un materiāltehniskais nodrošinājums

(1) Ārvalstu bruņotajiem spēkiem jāsaskaņo ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju tā bruņojuma un materiāltehniskā nodrošinājuma veids un apjoms, kuru ārvalstu bruņotie spēki ievedīs Latvijas Republikā kopējām militārajām mācībām vai manevriem.

(2) Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija izsniedz ārvalstu bruņotajiem spēkiem atļauju bruņojuma ievešanai un izvešanai un veic ievestā bruņojuma uzskaiti un kontroli atbilstoši saskaņotajiem sarakstiem.

5.pants. Šaujamieroču nēsāšanas un lietošanas noteikumi

Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošajām personām laikā, kad tās uzturas Latvijas Republikā, ir tiesības nēsāt un pielietot šaujamieročus tikai militāro mācību un manevru teritorijā plānoto uzdevumu veikšanai militārajās mācībās un manevros. Šīm personām ir nepieciešamas noteikta parauga ieroču glabāšanas un nēsāšanas atļaujas, kuras izsniegusi Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija.

6.pants. Jurisdikcija

(1) Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošās personas laikā, kad tās uzturas Latvijas Republikā, ir pakļautas Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Ja ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošā persona Latvijas Republikā izdara administratīvu pārkāpumu, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija var lūgt attiecīgās ārvalsts bruņoto spēku vadību izvest šo personu no Latvijas teritorijas pirms noteiktā termiņa.

(3) Ja Latvijas tiesībaizsardzības institūcija aizturējusi ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošo personu, par to jāziņo Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijai.

II nodaļa

Militāro mācību un manevru organizēšana

7.pants. Sauszemes militārās mācības vai manevri

(1) Sauszemes militārās mācības vai manevri Latvijas teritorijā notiek saskaņā ar šo likumu, citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kā arī starptautiskajiem līgumiem.

(2) Militārās mācības notiek Latvijas Nacionālo bruņoto spēku mācību centros un poligonos.

8.pants. Gaisa spēku mācības

(1) Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas kārtību gaisa spēku mācību laikā regulē šis likums, likums “Par aviāciju” un citi Latvijas Republikas normatīvie akti.

(2) Ārvalstu bruņoto spēku militārā aviācija drīkst izmantot Latvijas Republikas civilos lidlaukus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Tas neattiecas uz gadījumu, kad gaisa kuģis ir briesmās.

(3) Darbību, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu, koordinē un gaisa kuģu lidojumus vada gaisa satiksmes vadības dienesta dispečeri, ievērojot likumu “Par aviāciju” un normatīvo aktu noteikumus.

9.pants. Mācības Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos

(1) Ārvalstu kara flotes kuģu un palīgkuģu mācības Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos notiek saskaņā ar šo likumu un citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

(2) Uz kuģiem bāzēti lidaparāti izmantojami saskaņā ar šā likuma 8.pantu.

III nodaļa

Īpašie noteikumi

10.pants. Telekomunikācijas

(1) Publiskā telekomunikāciju tīkla pakalpojumi tiek sniegti saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par telekomunikācijām”.

(2) Ārvalstu bruņotie spēki savām vajadzībām var uzstādīt un ekspluatēt tik daudz pagaidu telekomunikāciju līdzekļu (arī radiosakaru sistēmas), cik nepieciešams tiem izvirzītā mērķa sasniegšanai militāro mācību vai manevru laikā. Radio un televīzijas programmu izplatīšanas līdzekļu uzstādīšana un ekspluatācija ir aizliegta.

(3) Ārvalstu bruņoto spēku telekomunikāciju līdzekļu pieslēgumu Latvijas Republikas publiskajam telekomunikāciju tīklam regulē Latvijas Republikas Satiksmes ministrija.

(4) Atļaujas uzstādīt un ekspluatēt ārvalstu bruņoto spēku radiosakaru sistēmas izsniedz Latvijas Republikas Satiksmes ministrija pēc attiecīga Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas pieprasījuma.

(5) Ārvalstu bruņotajiem spēkiem jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu traucējumus Latvijas telekomunikāciju tīklā, kurus varētu radīt ārvalstu bruņoto spēku telekomunikācijas vai citas elektroierīces. Ja ārvalstu bruņoto spēku radiostacijas radījušas traucējumus radiostacijām, kas atrodas ārpus Latvijas teritorijas, vai pašas cietušas no šādu radiostaciju radītajiem traucējumiem, Latvijas Republikas Satiksmes ministrija rīkojas saskaņā ar Starptautiskās telekomunikāciju savienības Konstitūcijas un Konvencijas noteikumiem (ar grozījumiem), kā arī ar Latvijas Republikas Radio un televīzijas likumu.

11.pants. Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošo personu transportlīdzekļa vadītāja apliecības

Transportlīdzekļu vadītājiem, kas ieradušies Latvijas Republikā ārvalstu bruņoto spēku vienību sastāvā, atļauts vadīt transportlīdzekli, ja viņiem ir vadītāja apliecības, kurās norādītas attiecīgās 1968.gada Vīnes konvencijā par ceļu satiksmi noteiktās vadītāju kategorijas.

12.pants. Ārvalstu bruņoto spēku transportlīdzekļu pārvietošanās Latvijas teritorijā

(1) Transportlīdzekļiem un to piekabēm ir jābūt reģistrētām attiecīgajā ārvalstī. Uz šiem transportlīdzekļiem jābūt attiecīgās ārvalsts reģistrācijas numura zīmēm, kas atbilst 1968.gada Vīnes konvencijai par ceļu satiksmi, un attiecīgās valsts identifikācijas zīmei vai arī Latvijas Republikas Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdotai pagaidu identifikācijas zīmei.

(2) No ārvalstīm uz laiku līdz vienam mēnesim Latvijas teritorijā ievesto transportlīdzekļu un to piekabju uzskaiti un reģistrāciju veic Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija.

(3) Ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošajām personām ir jāievēro ceļu satiksmes noteikumi.

(4) Gadījumos, kad tiek pārvadātas bīstamas kravas, kam nepieciešama īpaša atļauja, par šādas atļaujas saņemšanu saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem ir atbildīga Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija.

13.pants. Domstarpību un pretenziju atrisināšana

Domstarpības un pretenzijas starp Latvijas Republiku un attiecīgo ārvalsti, kuras bruņoto spēku vienības atrodas Latvijas Republikas teritorijā militāro mācību vai manevru laikā, tiek risinātas sarunu ceļā.

14.pants. Atbrīvošana no nodokļiem

Ārvalstu bruņotie spēki un to sastāvā ietilpstošās personas, atrodoties Latvijas teritorijā militāro mācību vai manevru laikā, ir atbrīvotas:

1) no muitas nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa par Latvijas Republikā ievesto bruņojumu un materiāltehnisko nodrošinājumu militāro mācību vai manevru vajadzībām;

2) no jebkuriem Latvijas Republikā noteiktajiem ienākuma nodokļiem attiecībā uz ienākumiem, kas tiek gūti par piedalīšanos militārajās mācībās vai manevros. Ienākumi, kas tiek gūti no citām darbībām Latvijas Republikā, ar šo likumu netiek atbrīvoti no Latvijas Republikas likumos paredzētajiem nodokļiem.

15.pants. Veselības aizsardzība

Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija veic pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamos sanitāri higiēniskos apstākļus ārvalstu bruņoto spēku vienību dislokācijas vietās.

16.pants. Vides aizsardzība

Ārvalstu bruņoto spēku vienībām jāveic pasākumi, lai, atrazdamās Latvijas teritorijā, tās nepieļautu vides piesārņošanu, bet gadījumos, kad kaitīgā ietekme bijusi neizbēgama un ir notikusi augsnes virskārtas bojāšana, augsnes transformācija, piesārņošana, augu valsts bojāšana utt., vide jāatjauno. Ja atjaunošana nav iespējama saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par vides aizsardzību”, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija un ārvalstu bruņotie spēki vienojas par videi nodarītā kaitējuma atlīdzību.

17.pants. Tiesības nēsāt uniformu

Ārvalstu bruņoto spēku militārpersonām laikā, kad tās uzturas Latvijas Republikā, ir tiesības nēsāt uniformu. Pie uniformām ir jābūt piestiprinātām Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas izdotām noteikta parauga zīmēm.

18.pants. Starptautiskie līgumi

Ja Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos, kuri apstiprināti Saeimā, ir paredzēti citādi noteikumi nekā šajā likumā, tiek piemēroti starptautiskā līguma noteikumi.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 6.februārī.

Valsts prezidenta vietā

Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Rīgā 1997.gada 21.februārī