informācija

Latvijas tautsaimniecība. Šodienas acīm

Turpinājums.

Sākums 5/6., 7/8., 9/11., 22.,

42/43., 44/45., 51. numurā

Pēc Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas izvērtējuma “Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. 1996.gada decembris”

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis

un nodarbinātība

3.7.1. Iedzīvotāju dzīves līmeņa raksturojums

Viens no starptautiski atzītajiem dzīves līmeni raksturojošiem rādītājiem (apakšdaļā izmantotie UNDP materiāli no “Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1996”, Rīga, 1996) pēdējos gados ir tautas attīstības indekss (TAI), kas no 1990.gada tiek aprēķināts Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas (UNDP) ietvaros. Tas ir indekss, kas agregēts no rādītājiem, kuri raksturo mūža ilgumu, izglītības līmeni, un pēc pirktspējas paritātes principa noteiktais reālais iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. Sākotnēji pārspīlēti augstu tika novērtēti attīstības rādītāji bijušajās PSRS republikās, tādējādi Latvija 1994.gadā pēc šī rādītāja bija ierindota 30.vietā pasaulē, taču pēc precizētā indeksa aprēķina 1995.gadā noslīdēja citu pasaules valstu vidū uz 73.vietu.

Demogrāfisko situāciju un iedzīvotāju veselību raksturojošs rādītājs ir vidējais paredzamais mūža ilgums, kas valstī ir ļoti zems, taču, salīdzinot ar 1994.gadu, 1995.gadā tas pirmo reizi pēdējo 5 gadu laikā ir pieaudzis (vīriešiem — no 60,7 līdz 60,8 gadiem, sievietēm no 72,9 līdz 73,1 gadam). Taču tas ir zemāks nekā Lietuvā (1994.gadā vīriešiem — 62,8 sievietēm — 74,9) un Igaunijā (attiecīgi 61,1 un 73,1). Daudz augstāki šie rādītāji ir Centrāleiropas un Rietumeiropas valstīs, sasniedzot paredzamo mūža ilgumu vīriešiem, piemēram, Zviedrijā — 75,5 gadus un sievietēm — 80,8 gadus (1993.gada dati).

Labāka situācija ir izglītības nozarē. Izglītības sistēma tiek nepārtraukti pilnveidota.

Vairāk skolēnu, kuri ieguvuši pamatizglītību, turpina izglītoties vidējās izglītības mācību iestādēs (1994.gadā — 92,8%, 1995.gadā — 93,1%). Samazinājies skolēnu skaits, kuri nebeidz mācības vidējās izglītības iestādēs (1993.gadā vidusskolas nebeidza 36,8% no mācības uzsākušajiem 1990.gadā, 1994.gadā tās nebeidza 22,8% no mācības uzsākušajiem 1991.gadā, 1995.gadā — 22,3% no mācības uzsākušajiem 1992.gadā). Attiecīgi palielinās arī vidusskolu beigušo īpatsvars attiecīgajās vecuma grupās.

Diemžēl pēdējos gados pieaug bērnu skaits, kas dažādu iemeslu, galvenokārt materiālo apstākļu, dēļ neapmeklē skolu. Pašlaik šis skaits, pēc dažādiem avotiem, svārstās no 2,5 tūkst. skolas vecuma bērnu līdz 10 tūkstošiem. Palielinās pamatizglītību neieguvušo skolēnu skaits procentuālā attiecībā pret visiem attiecīgā vecuma bērniem. 1990.gadā pamatskolas izglītību neieguva 9,9% no visiem 15 gadu vecumu sasniegušajiem bērniem, 1994.gadā — 20,7%, 1995.gadā — 23,3 procenti.

Valstī strauji pieaudzis augstskolās uzņemto studentu skaits. 1995./96.mācību gadā ir uzņemti 13,6 tūkst. studentu — par 34,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Studentu skaits uz 10000 iedzīvotāju ir 183 (1994./95.mācību gadā — 149, 1993./94. — 146).

Svarīgākais faktors izglītības un veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanā ir ekonomikas augšupeja. To galvenokārt raksturo iekšzemes kopprodukta pieaugums, rēķinot uz 1 iedzīvotāju. Taču šī rādītāja apjomi un pieauguma tempi, kā jau tas atspoguļots ziņojuma attiecīgajās nodaļās, ir zemi un ievērojami atpaliek no attīstītāko pasaules valstu rādītājiem. Tomēr, kā liecina prognozes, turpmākajos gados valstī sagaidāms manāms iekšzemes kopprodukta pieaugums un situācijas uzlabošanās sociālajā sfērā.

3.7.2. Iedzīvotāju personīgais patēriņš un pirktspēja

Iedzīvotāju dzīves līmenis 1996.gadā turpināja kristies. 1995.gadā reālā darba alga tautsaimniecībā nodarbinātajiem (izejot no neto darba samaksas), salīdzinot ar 1994.gadu, samazinājusies par 2,6%, bet 1996.gada 9 mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieaugot neto darba samaksai par 8,4% un vidējam patēriņa cenu indeksam par 18,1%, tā pazeminājās par 8,2%. Taču reāli vidējā alga tautsaimniecībā, pēc speciālistu vērtējuma, ir augstāka, jo privātajos uzņēmumos izplatīta prakse neuzrādīt pilnu algu un citus ienākumus, izmaksājot daļu darba algas “aploksnēs”. Pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības aprēķiniem pašlaik privātajā sektorā vidējā darba samaksa līdz 40 latiem mēnesī tiek uzrādīta 245 tūkst. darbinieku (no 503 tūkst. nodarbināto šajā sektorā).

Tai pašā laikā jāatzīmē reālo ieņēmumu palielināšanās vecuma pensionāriem par 3,3%, nomināli paaugstinoties mēneša vidējai vecuma pensijai par 21,7%, taču viņu dzīves līmenis paliek joprojām zems. 1996.gada 3.ceturksnī vecuma pensiju vidējais lielums sasniedza tikai 52% no viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma un 74,5% no krīzes iztikas minimuma (pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem) preču un pakalpojumu groza vērtības.

Lai paaugstinātu pensionāru dzīves līmeni, turpmāk papildus pensiju regulārai indeksācijai nepieciešams veicināt pašlaik strādājošo personisko maksājumu palielināšanu sociālās nodrošināšanas fondos. Tam kalpo likums par valsts pensijām, kas pieņemts 1995.gada novembrī un stājās spēkā šī gada sākumā. Tas paredz valsts sociālās apdrošināšanas pensijas tiešu atkarību no personas personīgajā kontā reģistrētās apdrošināšanas iemaksu summas un ikgadējā kapitāla pieauguma. Saeimā iesniegts izskatīšanai likumprojekts par privātajiem pensiju fondiem, kas paredz kā darba devēja, tā arī darba ņēmēja iemaksas tajos.

Vidējās algas apmēri tautsaimniecībā nodarbinātajiem Latvijā joprojām ievērojami atpaliek no vairuma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu. Tā, pēc žurnāla “Business Central Europe” datiem, šī gada vidū zemākas par Latvijā nodarbināto algām bija Lietuvā, Rumānijā un Bulgārijā, kā arī NVS valstīs. Arī algas augšanas tempi salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā bija vieni no zemākajiem šo valstu vidū (skat. 3.22.tabulu).

3.22.tabula

Vidējās algas apmēri tautsaimniecībā nodarbinātajiem*

(USD)

Valsts 1995.gada vidū 1996.gada vidū 1996.g. 1.pusg. procentos

salīdzinājumā ar

1995.g. 1.pusg.

Bulgārija 118,2 89,3 76

Horvātija 328,6 371,0 113

Čehija** 324,7 346,6 107

Igaunija 201,4 233,6 116

Ungārija 328,6 323,6 98

Latvija 175,1 179,4 102

Lietuva 128,5 164,2 128

Polija 310,6 366,1 118

Rumānija 137,0 133,5 97

Krievija 102,1 164,7 161

Slovakija** 262,2 281,2 107

Slovēnija 970,0 923,5 95

* Avots: žurnāla “Business Central Europe”, 1996.gada oktobris.

** Rūpniecībā nodarbinātajiem.

Zināmu ieskatu par Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni sniedz Valsts statistikas komitejas veiktie mājsaimniecības budžetu apsekojumi (sākot ar 1995.gada 4.ceturksni, šie apsekojumi tika veikti pēc jaunas programmas, tāpēc iegūtie dati vairumā gadījumu nav salīdzināmi ar iepriekšējo apsekojumu rezultātiem). Šo apsekojumu nozīmīgāko rādītāju vidū ir mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi (summas (naudā un natūrā), kas saņemtas darba samaksas (pēc nodokļu nomaksāšanas), citu ienākumu par darbu, sociālo pārskaitījumu, tīrā ienākuma (ienākumi, no kuriem atskaitītas izmaksas ražošanas vajadzībām) no uzņēmējdarbības, biznesa un lauksaimnieciskās ražošanas, ienākumu no īpašuma un mantu pārdošanas u.tml. veidā) un mājsaimniecību izdevumi.

Šī gada 1. un 2.ceturksnī mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu un izdevumu apjomu raksturo 3.23. un 3.24.tabulas dati.

3.23.tabula

Darba samaksas un citu ienākumu dinamika

1993 1994 1995 1996 .

I–IV I–IV I–IV I II III IV I II III

Tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā darba samaksa

— latos bruto

47,23 71,87 89,50 82,35 89,50 90,27 95,29 89,41 99,21 102,29

— latos neto

60,33 73,40 68,12 73,76 74,11 78,15 73,04 80,82 80,20

— dolāros bruto

70,07 128,34 169,51 153,64 175,15 171,29 177,78 163,75 179,40 182,34

— dolāros neto

107,73 139,02 127,09 144,34 140,63 145,80 133,77 146,15 142,96

Valsts sektorā nodarbināto mēneša vidējā darba samaksa

— latos bruto

51,78 77,39 98,47 90,24 98,35 98,34 105,86 98,52 109,68 111,63

— latos neto

64,56 80,22 74,10 80,41 80,08 86,25 79,94 88,70 86,88

— dolāros bruto

76,82 138,20 186,50 168,36 192,47 186,60 197,50 180,44 198,34 198,98

— dolāros neto

115,29 151,93 138,25 157,36 151,95 160,91 146,41 160,40 154,87

Sociālās nodrošināšanas iestāžu uzskaitē esošo nestrādājošo pensionāru

vecuma pensiju vidējais lielums (latos)

15,73 26,44 32,03 30,46 30,65 33,07 35,98 36,33 38,02 38,8

Viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču

un pakalpojumu groza vērtība (latos)

37,59 51,50 63,82 59,58 63,69 64,69 67,32 71,69 74,23 74,21

Viena iedzīvotāja krīzes iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza

vērtība (pēc Labklājības ministrijas aprēķiniem) (latos)

30,34 38,42 45,87 43,75 46,42 46,23 47,22 50,88 53,33 52,17

Tautsaimniecībā nodarbināto reālās darba samaksas indekss

(procentos pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu)

108,2 97,4 103,3 95,1 93,0 92,4 88,2 93,0 92,4

Turpinājums — nākamajos numuros