Saeimas 17. februāra ārkārtas sēde

20. februārī

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 49/50., 51., 52/53.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Turpinām Latvijas Republikas 1997.gada 17.februāra ārkārtas sēdi.

Izskatām jautājumu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”. Ziņotājs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Pēteris Apinis, frakcija “Latvijas ceļš”. Debatēs par apspriežamo jautājumu bija pieteicies runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (TKL). Labrīt, godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es ceru, ka manas runas laikā arī ziņotājs zālē parādīsies, un mēs šo jautājumu varēsim izskatīt tālāk uz priekšu. Bet tātad es gribu atgādināt, ka šis ir jautājums “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”, un mēs visi esam saņēmuši šīs divas biezās grāmatas, kurās tiek piedāvāti šie tarifi jaunā formā, atbilstoši jaunajai nomenklatūrai, kas būtu saskaņota ar Eiropas standartiem un tas ir ļoti labi. Un tomēr frakcija “Latvijai” šo likumprojektu tādā veidā, kā tas ir šobrīd, atbalstīt nevarēs, jo šajā likumprojektā ir starp pārējiem tehniskiem grozījumiem ielikta arī ļoti būtiska norma, kas principā maina mūsu valsts muitas politiku šobrīd, un tas ir jautājums par izvedmuitas samazināšanu apaļkoksnei, kā arī vēl par dažādu citu izvedmuitas pozīciju samazināšanu. Un neviens nav uz šo brīdi varējis atbildēt, cik līdzekļu valsts budžets zaudēs no tā, ka tiks atcelta šī izvedmuita apaļkokam. Viens būtu šīs neieņemtās izvedmuitas dēļ, bet vēl būtiskāk ir zaudēto darbavietu dēļ un tās naudas dēļ, kas būtu jāizmaksā bezdarbnieku pabalstos. Un nav arī nekādu skaidru vērtējumu par to, kādas būs sociālās sekas šim lēmumam — šobrīd radikāli samazināt šo izvedmuitu apaļkoksnei.

Mēs piekrītam tam, ka principā uz šādu situāciju ir jāiet, ka, iekļaujoties pasaules tirdzniecības apritē, mums ar laiku vajadzēs no šīm izvedmuitām atteikties, bet... un to varētu darīt arī šobrīd, ja tiktu piedāvāti kaut kādi alternatīvi mehānismi tam, kā saglabāt šīs darbavietas kokapstrādes nozarē strādājošajiem. Šobrīd mēs šādus pasākumus neredzam, un līdz ar to arī mēs nevaram balsot pozitīvi par šo likumprojektu.

Risinājumi šeit varētu būt dažādi, jo tāpat kā uz citām eksportprecēm uz apaļkoku netiek uzlikts pievienotās vērtības nodoklis, it kā tas būtu tas, ko mūsu valsts gribētu visvairāk eksportēt, un tas, ko mūsu valsts gribētu ar nodokļu politikas palīdzību veicināt — šīs preces eksportu. Un tas, neapšaubāmi, tā nav, un tādēļ, kā jau minēju, tā kā netiek piedāvāti nekādi alternatīvi mehānismi šī apaļkoka... vārdu sakot, šo darbavietu radīšanas ierobežošanai... radīšanas nodrošināšanai un šo darbavietu saglabāšanai kokapstrādes nozarē... tad šis likumprojekts nebūtu šeit atbalstāms.

Otrs aspekts šai problēmai ir tīri no valstiskās politikas viedokļa, un proti, jautājums par to, vai mēs esam ieinteresēti eksportēt izejmateriālus, tieši mūsu mežus, vai arī mēs esam ieinteresēti vairāk apstrādāt, vairāk eksportēt, apstrādāt šo koka produkciju, un mēs esam viennozīmīgi par to, ka mums ir jāeksportē vairāk šī kokapstrādes produkcija, tātad šī produkcija ir jāeksportē ar lielāku mūsu pašu vietējā darba ieguldījumu. Tātad šeit atkal ir tas pats efekts — šīs darbavietas, un tātad par ko mums tāpat kā jebkurai citai valstij ir jāgādā, un, kā mēs zinām, mūsu valstī šī problēma ir ļoti aktuāla. Un tas nekādā ziņā nav pieļaujams, un tas vēl vairāk pagarinās šīs lielo autofurgonu vai šo lielo, garo automašīnu ar apaļkoku rindas Rīgas ostas virzienā. Un tādēļ es diemžēl nevarēšu atbalstīt šo likumprojektu tāpat kā arī visa frakcija “Latvijai”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts ir pieteicies debatēs? Vairs debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Pēteris Apinis. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 3, atturas — 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Apiņa kungs, lūdzu jūsu priekšlikumus par otro lasījumu.

P.Apinis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 3.martam.

Sēdes vadītājs. 3.marts. Vai deputātiem ir iebildumi pret nosaukto datumu? Priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 3.martu. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

P.Apinis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Strods. Lūdzu!

J.Strods (TT). Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1958b. Tas ir pēdējais dokuments, kas mūsu sarakstā, un tas ir likomprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli””.

Kā atceramies, tad pagājušajā reizē otrajā lasījumā mēs šī dokumenta izskatīšanu atlikām, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija vēlreiz pārskatīja šo likumprojektu, un tagad mēs to skatām tieši šajā dokumentā — 1958b. Pārejam uz lasījumu pa pantiem. 1. un 4.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu tālāk!

J.Strods. Tālāk ir 5.pants. Šeit ir deputātes Seiles priekšlikums — izteikt panta redakciju tekstā, kas ir tālāk, un Budžeta un finansu komisijas priekšlikums ir — neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Anna Seile, LNNK un Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Tā kā Māris Vītols, Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs, un Budžeta komisija savu kļūdu, manā uzskatā, ir labojuši un īpašuma nodoklis vairs nav tikai 75% apmērā iekasējams no pilna apjoma, kā tas bija pagājušā gadā, bet pilnā apjomā iekasējams, tad es noņemu visus savus priekšlikumus un pateicoties viņiem par šo saprātīgo soli. Paldies! Visus priekšlikumus noņemu.

Sēdes vadītājs. Paldies Seiles kundze! Lūdzu, Stroda kungs! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairs runāt neviens nevēlas. Komisijas vārdā — lūdzu, Stroda kungs!

J.Strods (TT). Paldies Seiles kundzei par vienkāršoto procedūru. Tālāk nākošais priekšlikums šajā te 5.pantā. Tas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un tas ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas seko tālāk.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — aizstāt vārdus, un tālāk kā tekstā? Iebildumi deputātiem nav? Pieņemts.

J.Strods. Tālāk ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, un, protams, mūsu komisijas lēmums ir to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam par likumprojekta 4.pantu? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Strods. Tālāk 6.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

J.Strods. Pārejam uz 7.pantu — nodokļu aprēķināšanas un nomaksas kārtība. Šeit ir tikai Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un faktiski tas ir tāds — vienkārši vārdus “Valsts finansu inspekcija” jānomaina ar vārdiem “Valsts ieņēmumu dienests”. Mūsu priekšlikums, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ir atbalstīt šīs izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šiem redakcionālajiem grozījumiem likumprojekta 4.pantā piekrīt? Pieņemts.

J.Strods. Un tālāk, cik es saprotu, tā kā deputāte Seile ir noņēmusi savu priekšlikumu, tad faktiski tiek atbalstīts Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola priekšlikums — izslēgt no likumprojekta pārejas noteikumus.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns par šo jautājumu, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es vēlos runāt vispirms par metodiku, kādā veidā ir tapis šis priekšlikums, un parādīt to, ka šī metodika ir absolūti nepieņemama, un situācija bija tāda, ka tātad pagājušajā gadā ir pieņemts šis valsts budžets bez deficīta, neredzot reālo šī budžeta nodokļu bāzi, un tagad, kad tiek atklātas kļūdas šajos nodokļu bāzes aprēķinos, tad pēc tam ir atkal jāmaina nodokļu likumi, lai varētu aizlāpīt kaut kādā veidā šos ierēdņu kļūdainās darbības dēļ radušos budžeta caurumus.

Un konkrēti šī kļūda, kas ir radusies, tā ir likumā par... tas ir zemes nodokļa ieņēmumu bāzes aprēķinos, un tādēļ, ka nav bijusi precīzi uzskaitīta šī zeme, tātad ierēdņi konstatējuši, ka mēs esam atraduši... mēs konstatējam, ka mēs tik daudz nevaram ievākt, tad nu uzliksim kaut kādu jaunu nodokli atkal, un tādā veidā, lai tikai valsts šo savu budžeta caurumu spētu aizlāpīt. Es domāju, ka tā ir absolūti nenormāla situācija, ka nodokļu likumi tiek gada laikā, tātad 1997.gads jau šobrīd ir, tātad gada laikā šās nodokļu likmes tiek palielinātas tikai tāpēc, lai labotu kaut kādas ierēdņu kļūdas. Tā situācija ir absolūti nepieņemama.

Un es tiešām... mazāk šeit gribētu runāt tieši par šīs normas faktisko saturu un mazāk kavēties pie tā konkrēti, kas šis ir par nodokli, bet aicinātu deputātus neatbalstīt šo grozījumu tāpēc vien, ka tas ir... tiek veikts šādā haotiskā veidā, un uzskatu, ka tas ir absolūti nepieņemami ierēdņu kļūdas dēļ... ierēdņu kļūdas labot ar nodokļu palielinājumu palīdzību. Aicinu neatbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk deputāti runāt nevēlas. Debates slēdzam. Stroda kungs — komisijas vārdā.

J.Strods (TT). Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Vītola priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātus lūdzu izteikt attieksmi pret Finansu ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Vītola priekšlikumu — izslēgt no likumprojekta pārejas noteikumus. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 3, atturas — 10. Šis Vītola kunga priekšlikums ir pieņemts, un pārejas noteikumi no likumprojekta tiek svītroti. Paldies!

J.Strods. Un pats pēdējais priekšlikums, kas attiecas uz spēkā stāšanās kārtību, tas ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, un mūsu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir — atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — papildināt likumprojektu? Iebildumi ir. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Pieņemot šo Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu, mēs noteiksim šī likumprojekta darbībai atpakaļejošu spēku. Es uzskatu, ka tas nav pieļaujams, un tāpēc aicinu balsot pret. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā.

J.Strods (TT). Es aicinu atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu balsojam par komisijas akceptēto Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Papildināt likumprojektu ar noteikumu par tā spēkā stāšanos jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 8, atturas — 2. Pieņemts.

J.Strods. Un nobeigumā es aicinātu balsot tātad par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par īpašuma nodokli”” otrajā un galīgajā lasījumā tāpēc, ka tas ir steidzams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par— 52, pret — 1, atturas — 5. Likums pieņemts.

J.Strods. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” . Trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisija. Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.2101. Šis ir likumprojekts par grozījumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā un ir trešajam lasījumam. Varbūt, ka jūs esat iedziļinājušies šinī dokumentā. Jūs redzēsiet, ka šeit ir virkne ļoti tehnisku jautājumu. Līdz ar to mēs, apspriežot šos grozījumus, pieaicinājām Augstāko tiesu, prokuratūru, Iekšlietu ministriju un visas attiecīgās iestādes. Ko mēs šodien piedāvājam jums, ir tas, ko komisija izstrādāja gan kā savu alternatīvu vai arī pieņemot jau piedāvātos grozījumus, saskaņojot tos arī ar visām augstākajām tiesu iestādēm. Tādēļ varbūt tagad sāksim un iesim pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

K.J.Druva. 41.pantā Aizsardzības un iekšlietu komisija iedod savu redakciju — izteikt 41.panta otro daļu jums priekšā esošajā redakcijā. Lūdzu deputātus šos grozījumus atbalstīt.

Sēdes vadītājs . Vai deputātiem ir iebildumi pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas ieteikto likumprojekta 41. panta otrās daļas redakciju? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Nākošais 3.lappusē ir deputāta Čevera piedāvātais papildinājums 71.pantam ar jaunu otro daļu jums priekšā esošajā redakcijā. Šo piedāvāto grozījumu komisija nepieņēma, jo šeit ir runa par apsūdzību, un šī nav apsūdzība, bet arī nenotiek pierādījumu analīze. Līdz ar to komisija šo piedāvāto grozījumu nepieņēma un lūdza arī jūs nepieņemt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas slēdzienu — noraidīt deputāta Čevera priekšlikumu — papildināt 71.pantu ar jaunu otro daļu? Deputātiem pret komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Čevera papildinājums 75. pantam ar jaunu piekto daļu jums priekšā esošā redakcijā. Komisija pārrunāja to ar Augstāko tiesu, saprata, ka esošā redakcija jau dod šo iespēju, kas tiek piedāvāta jaunajā grozījumā. Līdz ar to jaunā redakcija netika pieņemta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 75.panta ceturtās daļas redakciju un deputāta Čevera priekšlikumu — papildināt ar jaunu piekto daļu šo pantu, — iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk — 75.1 pantu papildināt ar jaunu ceturto daļu jums priekšā esošā redakcijā. Arī šo grozījumu komisija nepieņēma, jo tas jau ir noteikts 69.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk — 76.panta otro, trešo un ceturto daļu izteikt pavisam jaunā redakcijā. Arī šo redakciju komisija nepieņēma un lūdza arī deputātus to nepieņemt, jo nākošajā lapā mēs skatīsimies Aizsardzības un iekšlietu komisijas jauno redakciju, pārzinot šī panta daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo deputāta Čevera priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā redakcija — izteikt 76.panta trešo daļu jaunā redakcijā, un lūdz deputātus arī pieņemt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 76.panta trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā jaunā redakcija — papildināt 76.pantu ar ceturto daļu ar jums priekšā esošo redakciju, un lūdz deputātus atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret 76.panta ceturtās daļas redakciju neiebilst? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 76.1 pantā deputāta Čevera piedāvātais grozījums, kas līdzinās īstenībā instrukcijai. Un šinī jaunajā redakcijā principā ir piedāvāta galīgi jauna konceptuāla pieeja šim pantam. Līdz ar to komisija šo piedāvāto grozījumu nepieņēma un lūdza arī deputātus neatbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Tas ir pieņemts. Lūdzu, tālāk!

K.J.Druva. Tālāk — 77.pantā izteikt otrās daļas otro teikumu jums priekšā esošā redakcijā. Komisija pieņēma un lūdz arī deputātus šo grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret likumprojekta 77.panta otrās daļas otrā teikuma redakciju neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk — papildināt sesto daļu ar vārdiem “ja ievēroti šā panta piektās daļas minētie nosacījumi”. Komisija pieņēma un lūdz arī jūs atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Čevera piedāvātais grozījums — papildināt 77.pantu ar jaunu devīto daļu jums priekšā esošajā redakcijā. Šo grozījumu arī komisija nepieņēma un lūdz deputātus neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un arī ģenerālprokurora izteikta jauna redakcija 83.panta pirmajā un otrajā daļā. Šo grozījumu komisija, zināms, pieņēma un lūdz arī deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 83.panta pirmās un otrās daļas redakcijai, ko akceptējusi komisija, piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tajā pašā laikā deputāta Čevera priekšlikums — izteikt jaunu grozījumu 83.panta redakcijā. Tā principā jau tika ietverta, ko es tikko minēju, Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tātad kolēģi deputāti likumprojekta 83. panta tekstam jums iesniegtajā redakcijā piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Paldies! Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā redakcija — izteikt likumprojekta 8.pantu šādā redakcijā. Jūs redzat. Papildināt 95.pantu ar trešo daļu, 100. pantu ar otro daļu un tā tālāk. Šo grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir ģenerālprokurora piedāvātais grozījums, un šis grozījums pēc būtības nav pieņemams, jo prokuroram īstenībā nav tiesību ierosināt šādu grozījumu. Līdz ar to komisija pēc būtības to neskatīja.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts. Deputātiem iebildumu nav.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais mazs grozījums likumprojekta sestajā un septītajā daļā — papildināt ar jums priekšā esošo redakciju, kas skan — “Valdības” aizstāt ar vārdiem “Ministru kabineta”. Šo mazo grozījumu komisija pieņēma un lūdz jūs arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — izteikt likumprojekta 10.pantu grozītā redakcijā ar jums priekšā esošo tekstu. Šo grozījumu komisija atbalstīja un lūdz arī deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Pieņemts!

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — izteikt likumprojekta 10.pantu grozītā redakcijā ar jums priekšā esošo tekstu. Šo grozījumu komisija atbalstīja un lūdz arī deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas papildinātais grozījums 100.panta piektajā daļā jums priekšā esošajā redakcijā. Šo piedāvāto grozījumu komisija pieņēma daļēji, bet tas īstenībā ir atspoguļots 281.pantā, un tādēļ šeit jūs neredzat, un tiek noraidīts. Bet, kad mēs tiksim līdz 281.pantam, jūs redzēsit, ka mēs to pieņēmām.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas piedāvātais grozījums — papildināt 107.panta 6. punktu ar jums priekšā esošo redakciju. Šo grozījumu komisija nepieņēma. Lietas būtība jau ir ietverta pirmajā un otrajā apakšpunktā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Druvas kungs! Vēlas runāt Rudīte Leitena, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

R.Leitena (DPS). Cienījamais Prezidij!! Augsti godātie kolēģi deputāti! Izskatot 107.pantu — “Krimināllietas ierosināšanas iemesli un pamats” — gribu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka šo jautājumu skatīšu, izejot tikai no nepilngadīgo bērnu interesēm, tas ir, no bērnu tiesību aizsardzības viedokļa, kas šeit nav ietverts.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija, kā arī visi speciālisti, kas strādā bērnu tiesību aizsardzības sistēmā, uzskata, ka ir pilnīgi nepieciešams 107.panta 6.punktu izteikt šādā redakcijā. Tas ir domāts, lai varētu ierosināt krimināllietu. Tātad psihologa vai ārsta atzinums par seksuālo vardarbību pret bērnu līdz 16 gadu vecumam. Jo psiholoģiskās, fiziskās, seksuālās vardarbības veidi bieži ir saistīti, nesot sev līdzi sāpīgu pieredzi visai bērna dzīvei. Bērns ir upuris, jo viņš nevar saprast notiekošo, tāpēc arī nespēj pretoties. Parasti šādas vardarbības turpinās ilgu laika posmu.

Kas notiek Latvijā? Došu mazliet analīzes datu. Tā 195 vardarbībā cietušajiem bērniem 1996.gadā sniegta medicīniskā palīdzība Latvijas Medicīnas akadēmijas bērnu klīniskajā slimnīcā. No tiem stacionēti 98 bērni, tajā skaitā pat reanimācijā bijuši 5 bērni. Nestacionēti 97 bērni. Skatot šo likumum, tieši svarīgi ir paanalizēt vardarbības izraisītājus, un, lai cik tas arī mūsu prātam būtu netverams, skaitļi ir šādi: vecāki — 26 gadījumos, pieaugušie — 38 gadījumos, vienaudži — 121 gadījumā, un citi, mums nenoskaidroti iemesli — 10 gadījumos. Tāpēc, sakārtojot šo likumu, mēs nevaram paļauties tikai uz šiem pieciem punktiem, kas ir rakstīti. Nu, piemēram, es paanalizēšu. 1.punkts — “Pilsoņu pieteikumi”. Praktiski bērni nekad negriezās pie šiem pilsoņiem, un mēs jau redzam, ka arī šie pilsoņi ir ļoti bieži vainīgi. 2.punkts — “Uzņēmumi, iestādes un organizācijas”. Arī sava darba praksē nekad neviena organizācija, neviens uzņēmums nav griezies un šo ziņojis. Un arī otrkārt, bērns taču nestrādā! Un trešais — “Pieteikšanās par vainīgu”. Neviens gadījums manā praksē nav bijis, ka kāds vainīgais būtu pieteicies.

Neanalizēšu tālāk visus šos piecus punktus, jo, kā jau teicu no prakses, gandrīz vienmēr ziņotāji ir bijuši tikai ārsti un tikai psihologi, pie kuriem bija griezušies gan cietušie bērni vieni paši, gan kopā ar saviem vecākiem. Varu teikt, ka bieži vien oficiālā statistika nesaskan ar reālo dzīvi, jo seksuālā vardarbība ir slēpta tēma gan ģimenē, gan sabiedrībā. Ir gadījumi, ka ģimenē viens pieaugušais atbalsta vai slēpj vardarbības veicēju. Bet kā jūtas bērns? Tāpēc nepieciešams speciālista viedoklis, ekspertīze, jo pieaugušie liek par notiekošo bērnam klusēt. Un bērns arī baidās runāt. Un to var konstatēt tikai speciālists, ārsts vai psihologs. Tāpēc, cienījamie kolēģi deputāti, aicinu jūs balsot par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — papildināt 107.pantu ar 6.punktu. Ar to mēs varēsim ātrāk uzsākt cietušā bērna rehabilitāciju, ar to mēs varēsim palīdzēt bērnam, kuram sāp ne tikai fiziski, bet arī dvēselē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Druvas kungs, lūdzu!

K.J.Druva. (LZS, KDS, LDP). Jā, es piekrītu Leitenes kundzes izteiktajām bažām par mūsu jaunajiem cilvēkiem, un, lai mēs gūtu viņiem arī zināmu aizsardzību, es tikai gribu minēt, ka mums šī diskusija bija ar Augstāko tiesu un juristiem, un prokuroriem, ka viņiem principā nebija nekādu iebildumu pret to, ko Leitenes kundze jau teica. Viņi tikai domāja, ka jau esošā redakcija principā atļauj to, ko Leitenes kundze vēlas. Bet nu ir jūsu reize izteikt savu viedokli.

Sēdes vadītājs. Paldies! Izlemsim jautājumu balsojot par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu — papildināt 107.pantu ar 6.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 2. Pieņemts. Paldies!

K.J.Druva. Tālāk ir 109.pants. Aizsardzības un iekšlietu komisijas un prokuratūras piedāvātā redakcija — grozīt likumprojekta tekstā, izteikt kā ceturto un piekto daļu, jo spēkā esošā redakcija, pantā esošā trešā daļa ir obligāti saglabājama. Šo mazo grozījumu komisija pieņēma un lūdz deputātus arī to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 109.panta ceturtā daļa. Papildināt ar vārdiem, kas jums jau ir priekšā. Šo grozījumu komisija nepieņēma. Lūdzu arī deputātus nepieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Čevera piedāvātie grozījumi — 109.panta ceturtā daļa un piektā daļa ir jaunā redakcijā. Šis piedāvātais grozījums izraisīja diezgan daudz diskusiju mūsu komisijā. Komisija deputāta Čevera priekšlikumu nepieņēma, jo šeit norādītās izmeklēšanas darbības uzziņas iestāde var izdarīt tikai tad, ja ir ierosināta krimināllieta. Ja tiek piemērots saīsinātais process, tad priekšlikumā minētās izmeklēšanas darbības netiek veiktas, jo krimināllieta vispār netiek ierosināta. Šeit ir principiālas izmaiņas pieejai, kā mēs veicam šo saīsināto procesu. Līdz ar to gan Augstākā tiesa, gan prokurori gandrīz vienbalsīgi balsoja pret šo, un līdz ar to komisija to nepieņēma un lūdz arī deputātus nepieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Čevera priekšlikumu — izteikt 109.panta ceturto un piekto daļu jums iesniegtajā redakcijā —, piekrīt. Tas ir pieņemts. Paldies!

K.J.Druva. Paldies! Tālāk ir deputāta Čevera piedāvātais grozījums 116.pantam. 2.punktu izteikt jaunā redakcijā. Komisija nolēma šo piedāvāto grozījumu nepieņemt, jo redakcija, kas ir piedāvāta, principā ir jau ietverta 3.apakšpunktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un prokuratūras grozījums — izslēgt 224.panta otro daļu un mazas redakcionālas izmaiņas. Lūdzu deputātus pieņemt šo grozījumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Čevera piedāvātais grozījums — svītrot 172.panta ceturtajā un piektajā daļā vārdus “kā arī prekursori”. Šo Čevera kunga piedāvāto grozījumu komisija pieņēma. Lūdzu arī deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Līdz ar to ir tik tiešām arī jāizslēdz likumprojekta 14.pants. To Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka, pieņēma un lūdz arī deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 14.panta izslēgšanu iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un ģenerālprokurora piedāvātais grozījums — 176.1 panta projektā paredzētos ierobežojumus neatbalstīt, šos piedāvātos grozījumus. Komisija to pieņēma un lūdz arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret komisijas slēdzienu iebildumus neceļ? Tas ir pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — izslēgt likumprojekta 17.pantu. Lūdzu arī deputātus šo grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 17.panta svītrošanai piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā redakcija — papildināt 181.panta trešo daļu jums priekšā esošajā redakcijā. Šo grozījumu lūdzu arī deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti 181.panta papildināšanai ar trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — izteikt likumprojekta 19.pantu jums priekšā esošajā redakcijā. Lūdzu deputātus atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 19.panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums. Izteikt likumprojekta 20.pantu jaunā redakcijā, uzlabot ar redakcionālām maiņām. Lūdzu deputātus šo grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 212.panta tekstam jums iesniegtajā redakcijā, ko akceptējusi komisija, piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk mēs ejam uz 23. lapu. Šeit ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un prokuratūras piedāvātais grozījums — precizēt 222.1 panta trešo daļu ar jums priekšā esošo redakciju. Lūdzu deputātus šo grzoījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 222.1 panta trešās daļas redakcijai piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Ministru kabineta grozījums — papildināt 231.panta otro daļu jums priekšā esošajā redakcijā. Šo grozījumu komisija nepieņēma un lūdz arī deputātus to nepieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par 231. panta papildināšanu ar otro daļu jums iesniegtajā redakcijā piekrīt? Pieņemts. Paldies!

K.J.Druva. Tālāk ir Ministru kabineta piedāvātais grozījums — papildināt kodeksu ar 243.1 pantu. Arī šo grozījumu komisija nepieņēma un lūdz deputātus atbalstīt šo pieņemto lēmumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par likumprojekta 243.1 panta priekšlikumiem piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — izteikt 281.panta otro daļu jums priekšā esošajā redakcijā. Ja jūs atceraties, dažas lapas atpakaļ mēs jau runājām, ka mēs pieņemsim šo pantu, tikai bija jāpārliek uz citu pantu. Šeit nu tas pants parādās. Komisija to pieņēma un lūdz arī deputātus atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par likumprojekta 281.panta otro daļu piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — papildināt 281.pantu ar trešo daļu jums priekšā esošajā redakcijā. Lūdzu deputātus šo grozījumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti šā 281. likumprojekta panta trešās daļas redakcijai piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk mēs esam 28. lappusē. Ir deputāta Čevera piedāvātais grozījums — atjaunot 31.nodaļas 376.pantu līdz 387.pantam “Par tiesvedību un uzraudzības instancēm un spēku”. Šo piedāvāto grozījumu komisija nepieņēma, balstoties uz atzinumiem gan no prokuratūras, gan Augstākās tiesas un Juristu kolēģijas, un lūdz arī deputātus to neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Čevera piedāvātais grozījums — izteikt 406.panta pirmo daļu jums priekšā esošajā redakcijā. Šo piedāvāto grozījumu komisija nepieņēma un lūdz arī deputātus to nepieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par priekšlikumiem likumprojekta 406.panta pirmajā daļā piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Čevera piedāvātais grozījums — izslēgt 406.panta otrajā daļā 4.punktu. Arī šo grozījumu komisija neatbalstīja un lūdz deputātus atbalstīt komisijas lēmumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienu par šo priekšlikumu atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un ģenerālprokurora piedāvātais grozījums — aizstāt 433.pantā vārdu “spriedums” ar vārdiem “tiesas lēmums”. Šo redakcionālo izmaiņu komisija pieņēma un lūdz deputātus arī to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas slēdzienu? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Čevera piedāvātais grozījums — svītrot 434.panta otrajā daļā vārdus “tiesājamo vaina”. Šo piedāvāto grozījumu komisija daļēji pieņēma. Un jūs redzēsit, ka tālāk, kad mēs runāsim par Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto redakciju tam pašam pantam, tas ir iestrādāts, ko arī komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Čevera piedāvātais grozījums — papildināt 447.pantu ar jaunu trešo punktu jums priekšā esošajā redakcijā. Šo piedāvāto grozījumu komisija nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par priekšlikumiem 447.pantā piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un ģenerālprokurora piedāvātais grozījums 447.panta 4.punktam. Skaitīt to par 3.punktu, bet 3.punktu par 4.punktu. Šo numerācijas maiņu komisija pieņēma. Lūdzu deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — 448.panta otrajā daļā vārdu “spriedumu” aizstāt ar vārdu “nolēmumu”. Komisija to pieņēma un lūdz arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — izteikt 461.pantu jums priekšā esošajā redakcijā. Komisija to pieņēma un lūdz arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Čevera piedāvātais grozījums — papildināt 461.pantu ar jaunu 3.punktu jums priekšā esošajā redakcijā. Šo grozījumu komisija nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienu atbalsta? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātais grozījums — papildināt kodeksu ar jaunu 461.1 pantu. Komisija šo grozījumu pieņēma. Lūdzu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam — papildināt kodeksu ar jaunu 461.1 pantu jums iesniegtajā redakcijā — piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas un ģenerālprokurora piedāvātais grozījums — 465.panta trešajā daļā. Šeit ir terminoloģijas izmaiņa. Šo grozījumu komisija pieņēma un lūdz arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta izmaiņām 465. panta trešajā daļā redakcionālajām izmaiņām piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir redakcionāla izmaiņa, ko piedāvā Aizsardzības un iekšlietu komisija. 465.panta ceturtajā un piektajā daļā. Šīs redakcionālās izmaiņas lūdzu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir pārejas noteikumi 37.lappusē. Šeit ir virkne piedāvātu grozījumu no Aizsardzības un iekšlietu komisijas, lai sakārtotu jau pieņemtās redakcijas 1. un 2.pantā, mums laikam ir jāizskata viens pēc otra.

Tātad par 1.punktu. Šo komisija pieņēma un lūdzu arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir izmaiņas arī 2.punktā. Lūdzu arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Arī pārejas noteikumu 2.punktu deputāti atbalsta. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 2.punkta pirmā daļa. Lūdzu arī to deputātus pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir 2.punkta otrā daļa. Komisija to pieņēma un lūdz arī deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir pārejas noteikumu 2. punkta trešā daļa, ko komisija pieņēma, un lūdz arī deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta arī pārejas noteikumu 2. punkta trešo daļu. Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir pārejas noteikumu 3. punkts. Lūdzu arī to deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir pārejas noteikumu 4. punkts. Lūdzu deputātus atbalstīt arī to.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta pārejas noteikumu 4. punktam arī piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Un visbeidzot Aizsardzības un iekšlietu komisija iesaka izslēgt pārejas noteikumos iepriekšējās redakcijās pieņemto grozījumu 2. punktu un lūdz to deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam — izslēgt pārejas noteikumu 2. punktu iepriekšējā redakcijā — piekrīt. Pieņemts.

K.J.Druva. Tas ir viss šai grozījumu paketei, tātad lūdzu balsosim trešajā lasījumā, lai pieņemtu grozījumus kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” pieņemšanu pēdējā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

K.J.Druva. Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Un pēdējais ārkārtas sēdē paredzētais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodokli” . Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātais sēdes vadītāj! Godātie Saeimas deputāti! Izskatām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas iesniegto, sagatavoto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodokli” otrajam lasījumam un uzsākam nodokļa projekta izskatīšanu pa pantiem.

Pirmais priekšlikums ir no frakcijas “Latvijai” — papildināt likumprojektu aiz likumprojekta nosaukuma ar jaunu nodaļu, kurā ir likumā lietoto terminu skaidrojums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi uz tā pamata, ka jau likuma pantos attiecīgie termini ir skaidroti, kur attiecīgs termins parādās, tur pantā tas ir arī paskaidrots. Līdz ar to mēs neatbalstījām šo pieeju, ka likumā tiek šie termini atsevišķā pantā skaidroti.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi, es atļaujos atgādināt, ka mēs strādājam ar dokumentu nr.2105, tātad par šo priekšlikumu vēlas runāt Elmārs Zelgalvis, frakcija “Latvijai”.

E.Zelgalvis (TKL). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Nav saprotama šāda komisijas nostādne attiecība uz likuma struktūru. Mēs esam daudzus likumprojektus izskatījuši, un visos ir bijusi šī pirmā nodaļa jeb sadaļa, kurā ir minēti termini, likumprojektā lietotie termini. Nav saprotams, kāpēc šajā likumā šo terminu nav, kaut gan tiem ir ļoti būtiska nozīme tālākā likuma skaidrošanā, likuma izskatīšanas gaitā. Un tas, ka šie skaidrojumi tiek iekļauti tālāk likuma pantos, tas tiešām ir slikti, tas apgrūtina likuma lasīšanu, likuma saprašanu. Tāpēc mums bija priekšlikums arī šajā likumā, vadoties pēc jau Saeimā pieņemtas kaut kādas meto-doloģijas, likumu veidošanas metodoloģijas, arī šajā likumā pieturēties pie tā un ievietot šeit šo pirmo nodaļu kā terminu skaidrojumus. Man ir priekšlikums un lūgums atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt debatēs par šo jautājumu? Vairs nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Vītola kungs.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Es gribu norādīt arī uz to, ka frakcijas “Latvijai” piedāvātie terminu skaidrojumi atšķiras no tiem, kurus Budžeta un finansu (nodokļu) komisija... kādu jēgu ir ieguldījusi šajos terminos par noteiktiem pantiem, līdz ar to vairāki termini, kuri ir šeit lietoti, nav atbalstīti arī tālākā tekstā jau noteiktos pantos. Budžeta komisijas priekšlikums un lūgums ir neatbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt likumprojektu aiz likumprojekta nosaukuma ar jaunu nodaļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 24, atturas — 11. Nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums pie 1.panta — definēt nekustamā īpašuma nodokļa mērķi. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi un ir piedāvājusi citu redakciju, kas ir atbalstīts kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, respektīvi, pirmā lasījuma redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Arī par šo jautājumu vēlas runāt deputāts Elmārs Zelgalvis, frakcija “Latvijai”.

E.Zelgalvis (TKL). Godātie deputāti! Šis varbūt ir jauns moments, bet, lasot pēdējos iesniegtos likumprojektus, mēs ar šādu pantu sastopamies, kad tiek fiksēts arī mērķis. Un es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi un nozīmīgi, un tas ir jādara. Un arī šajā likumā ir jāievieto šāds pants. Kāpēc? Pirmkārt, mēs lasām, kas tad ir konkrēti šī likuma ieviešanas jeb noteikšanas mērķis. Nodrošināt nekustamā īpašuma izmantošanas efektivitāti un ieinteresēt nekustamās mantas īpašniekus un pastāvīgos lietotājus arī pilnīgākā nekustamā īpašuma izmantošanā un šī nodokļa taisnīgā, pamatotā sadalē. Kāpēc šāds mērķis tiek formulēts? Mums ir jāatceras viena lieta, ka jebkura nodokļa mērķis ir divējāds, proti, no vienas puses, nodokļa mērķis ir fiskālā funkcija, fiskālais mērķis — tātad nodrošināt zināmus ienākumus valsts budžetā. No otras puses, nodokļa mērķis arī ir stimulējošs, veikt stimulējošu funkciju. Tātad stimulēt kaut kādus ekonomiskos procesus — vai nu tos veicināt, attīstīt vai atkal pretējā virzienā varbūt, kad mēs kā mērķi izvirzām bremzēt kaut kādus procesus. Šāda nostāja ir sastopama arī finansu teorijā, un tā tiek plaši atzīta un lietota praksē. Un tāpēc, lūk, nosakot jaunu nodokli, šo nekustamā īpašuma nodokli, mūsu priekšlikums bija arī šeit šādu mērķi formulēt, šādu pantu noteikt, iekļaut likumprojektā, un es gribu vērst... Tātad, no vienas puses, protams, mēs zinām, un arī tāds mērķis mums ir, ka ar šī nodokļa palīdzību tiešām stimulēt nekustamā īpašuma — zemes, ēku, būvju — efektīvāku, lietderīgāku izmantošanu. Un es domāju, ka šodien, mūsu Latvijas ekonomiskās attīstības stadijā, tas ir ļoti svarīgi, ļoti būtiski — tieši šāds mērķis, šāda nekustamā īpašuma izmantošana. Mēs zinām, ka daudz nekustamo īpašumu šodien netiek pienācīgi, lietderīgi, efektīvi izmantoti — gan zeme, gan ēkas un tā tālāk. Tātad šeit, es domāju, pilnīgi loģisks, lūk, šāds mērķa formulējums.

Otra daļa, tātad taisnīga un pamatota maksājumu sadale. Arī tam ir ļoti svarīga nozīme. Par to mēs vēl vēlāk runāsim nākošajos likuma pantos, kad izskatīsim, un tur arī citu deputātu, frakciju priekšlikumi faktiski arī ir virzīti uz to, lai šī sadale notiktu taisnīga un pamatota, tad, kad runāsim par apliekamiem objektiem, respektīvi, kādus priekšlikumus izvirza, ko neaplikt, kādus īpašumus, tad arī mēs faktiski ar šo formulējumu sastopamies, tikai citiem vārdiem tas ir pateikts. Tāpēc mūsu priekšlikums bija šādu mēķi formulēt un atstāt un iekļaut to likumā. Un lūdzu Saeimu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Vītola kungs acīmredzot kļūdījās tad, kad viņš teica, ka šim frakcijas “Latvijai” priekšlikumam ir izstrādāts alternatīvs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Šāda priekšlikuma nav, un mēs esam nonākuši tādā absurdā situācijā, ka ir dots priekšlikums, ļoti loģisks priekšlikums, šeit noteikt, kāds ir šī likuma mērķis, un komisija to vienkārši noraidījusi un uzskatījusi, ka vispār nav vajadzīgs šim likumam noteikt mērķi, ka mums vispār šis likums varētu būt normu kopums, kas kaut kādā veidā reglamentē to, kam, kas un par ko būs jāmaksā, atkal cilvēkiem būs jāmaksā, bet, ko mēs gribam ar šo likumu panākt, uz to komisija atbildi nav sniegusi. Tas ir viens. Un es uzskatu, ka obligāti ir šajā likumā mērķim jābūt.

Un otrs. Es gribu aizstāvēt arī šo frakcijas “Latvijai” iesniegto mērķa formulējumu, kurš, manuprāt, ir absolūti loģisks un kuru tagad, pieņemot otrajā lasījumā, ja kādiem deputātiem vēl ir vēlēšanās, var uz trešo precizēt, kaut gan, manuprāt, tas pat nebūtu vajadzīgs. Un tad šis mērķis šeit tiek pateikts pilnīgi skaidri, ka šī nodokļa mērķis ir nodrošināt nekustamā īpašuma izmantošanas efektivitāti un ieinteresēt nekustamās mantas īpašniekus vai pastāvīgos lietotājus, kā arī vietējās pašvaldības nekustamās mantas labākā un pilnīgākā izmantošanā, kā arī taisnīgā un pamatotā maksājuma sadalē starp nekustamās mantas īpašniekiem. Es aicinu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairs deputāti runāt nevēlas. Debates beidzam. Lūdzu komisijas vārdā — Vītola kungs!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Budžeta un finansu (nodokļu) komisija vadījās no tā, ka mēs nepraktizējam to, ka nodokļu likumos mēs rakstām iekšā sākumā — nodokļu mērķis, tad tikpat labi varētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa un citos nodokļu likumos — akcīzes nodokļu likumos — mēs šādu mērķi fiksēt. Šī piedāvātā redakcija kā definīcija mērķim ir ļoti vispārēja un subjektīva, šeit tikpat labi varētu būt argumentācija, ka nodoklim mērķis ir nodrošināt pašvaldību ar stabilu finansiālo bāzi. Mēs no šādas prakses Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā izvairāmies un lūdzam šādas vispārējas definīcijas likumā neiekļaut, un, vadoties no iepriekšējās prakses par citiem nodokļu likumiem, lūdzam neatbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izsakām savu attieksmi pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt likumu ar jaunu 1. pantu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 13, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, kur viņš ierosina visā tekstā vārdus “kadastrālā vērtība” aizstāt ar vārdiem “nodokļu aprēķināšanas vērtība”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija vēlas norādīt uz to, ka 4. pantā pirmajā daļā ir dota nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības definīcija, proti, nosakot, ka tā ir pēc vienotiem principiem noteikta zemes, ēku un būvju vērtība nodokļu aprēķināšanas vajadzībām. Līdz ar to šis priekšlikums sakrīt, un, vadoties no citu vērtētāju viedokļa, labāk ir nodokļu likumā lietot terminu “kadastrālā vērtība”, dodot paskaidrojumu atsevišķā likuma pantā. Līdz ar to Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums — izteikt 1. kā 2. pantu, kas nav atbalstīts iepriekšējo balsojumu rezultātā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas viedoklim piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums par 1. panta pirmās daļas redakciju, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Elmārs Zelgalvis, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

E.Zelgalvis (TKL). Godātie deputāti! Mēs piedāvājam daudz vienkāršāku un saprotamāku nodokļa objekta definējumu, un arī šeit, mūsuprāt, ir jāpieturas pie vispāratzītiem principiem. Mēs dzirdējām, ka mūsu Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neņem vērā tos principus, tās nostādnes, kas ir atzītas citās valstīs un vispār nodokļu praksē. Nu, bet ko var darīt! Var jau arī tā rīkoties. Un vienmēr atsaukties uz Eiropu, uz pasauli un tā tālāk. Bet faktiski darīt visu otrādi.

Kas ir šeit? Visā finansu teorijā, kad runā par nodokļiem, tad tiek minēti trīs nodokļa elementi. Nodokļa objekts, tas ir, par ko maksā, nodokļa subjekts — kas maksā, un nodokļa likme. Manuprāt, pie šīs shēmas, vispāratzītas shēmas, kas faktiski nav nekas jauns, vajadzētu arī mums pieturēties, veidojot savus likumus. Un, kad runa ir par nodokļa objektu, un šeit arī tā tas ir, kā mēs redzam, pants tiek nosaukts “Nodokļa objekts”. Bet tad, kad pantu raksta, pirmo daļu, tad vairs šo vārdu “objekts” nelieto. Kāpēc? Rodas jautājums. Kur ir loģika? Ja jau pants ir nosaukts “objekts”, tad tālāk vajag skaidri un gaiši pateikt. Nekustamā īpašuma nodokļa objekts irÉ un seko tā definējums. Tā tas ir mūsu frakcijas priekšlikumā. Komisijas priekšlikumā ir runa par kaut kādām ķermeniskām lietām, pēc tam tiek skaidrots, kas tad ir tās ķermeniskās lietas. Zeme un tā tālāk. Pēc tam tomēr min, ka, lūk, tas ir apliekamais objekts. Nav īsti šāds skaidrojums saprotams, tāpēc mūsu priekšlikums un lūgums arī Saeimai — atbalstīt mūsu priekšlikumu par šo formulējumu par nodokļa objektu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Tas nu arī ir jāatzīst, ka līdzās dažādiem citiem faktoriem tieši mūsu likumu nesakārtotība un samudžinātība ir bieži par iemeslu tam, ka mūsu valstī kavējas ārvalstu investīciju ienākšana un kavējas saimnieciskās dzīves uzplaukums. Tautas kustība “Latvijai” savā priekšvēlēšanu programmā ekonomikas jomā ir pateikusi skaidri, ka skaidri un vienkārši likumi — tas ir pats pirmais nosacījums mūsu ekonomikas augšupejai. Un šeit mēs arī tieši šādā veidā piedāvājam izteikt šo pantu, kas attiecas uz nekustamā īpašuma nodokļu objektu skaidrā un vienkāršā veidā. Neieviešot šeit jaunas definīcijas, bet paļaujoties uz tām definīcijām, konkrēti jēdzienu “nekustamais īpašums”, kas jau ir dotas Civillikumā un citos vispārējos mūsu likumos.

Es aicinu no šīs skaidrības un vienkāršības viedokļa neieviest šeit jaunas definīcijas un atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (LVP). Godājamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Frakcijas “Latvijai” mēģinājums ir ļoti atbalstāms. Mēs visi zinām, ka mūsu nodokļi ir tādi, tik augsti, ka investori šeit nenāk tāpēc, ka viņiem ir vieglāk un lētāk investēt kaimiņu valstīs. Mums tās muitas šeit ir pilnīgi nejēdzīgas, un, ja viņi šeit atnāktu, tad viņiem tas nodoklis būtu tik augsts, kad saliek visu kaut ko kopā, ka viņam produkcija šeit izmaksā dārgāk nekā kaimiņu valstīs. Un kāpēc tad lai viņš nāktu? Un, ja mēs sāktu to, ko frakcija “Latvijai” tagad mums iesaka, ka mēs mēģinātu saprast, kāpēc mums ir tāda muita, kāpēc mums ir tāds nodoklis, tad varbūt mēs beigās kaut kādu jēgu ieviestu. Jo ļoti viegli saprotams, ka, ja mēs samazinātu kādu muitu jeb atlaistu kaut kādu nodokli, dotētu varbūt to investīciju, tad tā ekonomiskā apgrozība mūsu valstī būtu lielāka un varbūt pat mums kopumā būtu daudz lielāki ienākumi. Lietuvā samazināja muitu uz tabaku, un iznāca, ka valsts ienākumi no tabakas bija sešas reizes lielāki. Bet mēs šeit vienkārši liekam gudrību uz gudrības, sūcam to pirktspēju no tautas ārā, sodām investoru, kas grib nākt iekšā, jo viņam tūlīt jāmaksā muita, ko viņam citur nebūtu jāmaksā. Mēs pataisām ražošanu šeit arvien dārgāku. Ja viņš ir godīgs, jo tie nodokļi, kas jāmaksā šeit uz algām, ir ļoti, ļoti augsti. Arī mūsu PVN ir kaut kas diezgan augsts. Un galu galā vienīgie, kas spēj šeit dzīvot, ir tie, kas māk šmaukt un nemaksā tos nodokļus. Šitas te, ko frakcija “Latvijai” mums iesaka, ir pirmais maziņais solītis, ka mēs sāktu saprast, kāpēc. Un es neizprotu, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija varētu tam pretoties. Mums ir jāsaprot, ko mēs darām, kāpēc mēs darām. Un tad mēs varam kaut kādu loģiku tur atrast. Mēs zinām, ka tagad mūsu nodokļu sistēma ir pilnīgi nesakārtota, ka neviens godīgs cilvēks nespēj šeit ražot vai kaut ko darīt, tikai spekulēt.

Es lūdzu, ka mēs sāktu šito pirmo mazo solīti, ka mēs prasītu mērķi, objektu, ka mēs saprastu, ko mēs gribam ar to likumu darīt. Mēs arī varētu labāk par to spriest. Bet mums atnāks atkal budžeta laiks, atkal nekā nevarēs mainīt, un katru gadu, katru mēnesi, katru dienu mūsu ekonomika iet dziļāk un dziļāk purvā. Laipni lūdzu mums visiem ņemt šito mazo solīti. Tas nevienam nesāp, lai būtu drusku skaidrība mūsu nodokļu sistēmā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairs nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Vītola kungs!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina neatbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu tā iemesla dēļ, ka 1. panta pirmajā daļā ir nekustamā īpašuma termina definējums šī likuma kontekstā un šī likuma piemērošanas vajadzībām. Līdz ar to tas ir plašāks un precīzāks, un lūdzam neatbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izteikt 1. panta pirmo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 26, atturas — 12. Nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir 1. pantā tā daļa, kas nosaka, ko neapliek ar nekustamā īpašuma nodokli. Un šeit ir deputāta Bunkša priekšlikums pie 1. panta otrās daļas 1. punkta, kurš nosaka, ka ar nodokli neapliek pašvaldības nekustamo īpašumu, kurš atrodas attiecīgās pašvaldības teritorijā, izņemot pašvaldības īpašumu, kurš nodots vai nošķirts uzņēmējdarbības veikšanai ar mērķi — gūt peļņu. Šis priekšlikums ir līdzīgs arī tam, ko piedāvājusi LZS, KDS un LDP frakcija. Šajā gadījumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija balsojot atbalstīja pirmajā lasījumā nobalsoto redakciju, kur ir tāpat noteikts, ka ar nodokli neapliek pašvaldības nekustamo īpašumu, izņemot pašvaldības uzņēmumu nekustamo īpašumu. Līdz ar to šie priekšlikumi nav atbalstīti Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Vēlas runāt Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es ierosinu atbalstīt priekšlikumus, kurus komisija ir noraidījusi. Praktiski abi ir līdzīgi secības kārtībā ar Bunkša kunga priekšlikumu. To jēga, un šeit tik tiešām man gribas pievērst deputātu uzmanību. Jo šodien mēs lasām avīzēs, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir strādājusi ļoti labi. To saka premjers, kurš uzspiedis bezdeficīta budžetu. Tātad reāli ir ieinteresēts maksimāli iekasēt. Šeit notiek pretējais. Ja pašvaldība izīrēs kādam labam cilvēkam gabalu zemes, tad par to nebūs jāmaksā īpašuma nodoklis. Viens no variantiem, kas notiek, ja mēs nepieņemam šos labojumus. Līdz ar to es uzskatu, ka, ja pašvaldība konkrēti neizmanto savu zemi, kura, protams, ir jāatbrīvo no īpašuma nodokļa, bet nodod citas personas rīcībā, tad noteikti īpašuma nodoklim ir jābūt maksātam. Aicinu atbalstīt Jāņa Bunkša kunga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairs runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Vītola kungs!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Es gribētu paskaidrot Krisberga kungam, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstītā redakcija paredz to, ka, ja pašvaldība nav pati īpašuma lietotāja, tad tādā gadījumā nodoklis tiek maksāts. Jo šeit, runājot par pašvaldības nekustamo īpašumu, ko ar nodokli neapliek, tiek izmantotas divas pazīmes. Viens — šis īpašums ir jālieto pašai pašvaldībai vai jātiek finansētai šī īpašuma lietošanai no pašvaldības budžeta līdzekļiem. Līdz ar to šis jautājums jau faktiski ir pateikts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstītajā redakcijā, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis ir — neatbalstīt deputāta Bunkša priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izsakām attieksmi pret šo priekšlikumu. Deputāta Bunkša priekšlikums — izteikt 1.panta otrās daļas 1.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 16, atturas — 21. Nav pieņemts.

M.Vītols. Jau izteikto argumentu pamatu pamats ir arī tas, ka mēs noraidījām LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu pie šī panta otrās daļas 1.punkta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu šajā pašā likumprojekta pantā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums 3.lapaspusē, kurš nosaka arī tos īpašumus, kurus neapliek ar nodokli. Mūsuprāt, šajā gadījumā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi pirmā lasījuma redakciju, kurā ir noteikts, ka ar šo nodokli neapliek koplietošanas satiksmes ceļus, ielas un ūdens navigācijas būves.

Sēdes vadītājs. Paldies! Runās Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kas paredz ar nekustamā īpašuma nodokli neaplikt zemi, ko aizņem ielas un koplietošanas satiksmes ceļi, komunikācijas līnijas, un tiem pieskaita zemes joslas, ja tās netiek nodotas tālāk citiem lietotājiem, kā arī koplietošanas parki un laukumi, un ūdens navigācijas būves. Es aicinu atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Vītola kungs!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskata, ka koplietošanas satiksmes ceļus, ielas un ūdens navigācijas būves būtu jāizņem no nodokļu bāzes un neatkarīgi no tā, vai tās tiek vai netiek nodotas tālāk citiem lietotājiem. Līdz ar to mēs piedāvājam neatbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Izsakām attieksmi pret šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izteikt 1.panta otrās daļas 3.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 23, atturas — 21. Nav pieņemts.

M.Vītols. Ir vairāki līdzīgi priekšlikumi. Frakcija “Latvijai”, deputāts Ķezbers, deputāts Bunkšs, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, kā arī deputāts Pēterkops piedāvā izslēgt no likuma šo 1.panta otrās daļas 4.punktu, kurš nosaka, ka ar nodokli netiek aplikta valsts rezerves zeme, kura netiek iznomāta. Šajā jautājumā bija diskusija Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vairākums neatbalstīja šo priekšlikumu, saglabājot pirmā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par šo panta daļu? Anna Seile, LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Es jums gribu uzdot tikai vienu jautājumu — kas ir valsts rezerves zeme? Es jums varu pateikt, kas bija valsts rezerves zeme padomju laikā līdz 1990.gada 4.maijam. Tie bija tie zemes gabali, kuriem nebija izlemts skaidri par apsaimniekotāju, vai tie zemes gabali, uz kuriem atrodas kaut kādi īpaši svarīgi, piemēram, militārie objekti. Šādus objektus apsaimniekoja vietējās pašvaldības.

Kas tagad ir valsts rezerves zeme? Nav tādas zemes. Ir valstij piederoša vai piekrītoša zeme. Un tāpēc arī mums vajadzētu skaidri pateikt, kas būs pēc zemes reformas beigām, piemēram, lauku apvidos pilnīgi skaidrs būs pēc 31.marta, ka visa pāri palikusī, reformas laikā nesadalītā zeme ir valsts īpašums. Kas būs ar šo valsts īpašumu? Maksās nodokli vai ne? Bet tā nav valsts rezervju zeme.

Šis lielais priekšlikumu daudzums, kas ir iesniegts par šo pantu, jau norāda to, ka kaut kas te nav kārtībā, daudzi deputāti un vairākas komisijas to ir sapratušas. Pie viena, esot tribīnē, es gribu arī izteikt domas par savu izstrādāto priekšlikumu, kur es paredzu, ka valstij piederošo vai piekrītošo, tas ir, to zemi, kuru tā vēl nav ierakstījusi zemesgrāmatā uz valsts vai kādas valsts pilnvarotas personas vārda, neapliek ar nodokli, ja šis īpašums netiek iznomāts vai pārdots. Es esmu ierakstījusi — līdz 1997.gada 1.septembrim. Šāds ieraksts stimulētu valsti rīkoties ar savu zemi, nesaglabāt milzīgus šīs reformas laikā nesadalītās zemes masīvus, izdomāt, ko ar tiem darīt. Ja nē, arī valsts maksā pašvaldībai nodokli. Pašvaldības teritorijā augs nezāles un kokvilna, kā mēs tagad moderni sakām, valstij piederēs šī zeme, nodokli nemaksās neviens, un es domāju, ka situācija tādā veidā nav atrisināma.

Un tāpēc es lūdzu Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, jo es jūtu, ka šoreiz balsojums ir vienkārši...nu frakcijas balso nedomādamas, uzticoties Budžeta komisijai. Ja pat netiks atbalstīts neviens no šiem priekšlikumiem ar vairākumu, tad nākošajā lasījumā šis teksts ir jāsakārto . Nav tādas valsts rezerves zemes. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs . Paldies! Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, un analoģisku priekšlikumu ir arī iesnieguši deputāti Ķezbers, Bunkšs, Pēterkops un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija — izslēgt šo 1.panta 2.daļas 4.punktu, un argumentus šeit Seiles kondze jau pateica, kā arī valstij ir jāmaksā nodoklis pašvaldībām par tām zemēm, kas pieder valstij, un kas attiecas uz Seiles kundzes piedāvāto redakciju, tad diemžēl šeit tiek atkal noteikts, ka šī valstij piederošā un piekrītošā zeme, šis īpašums, ja tas netiek iznomāts, tad tajā gadījumā tas netiek aplikts, un es baidos, ka šī norma diemžēl nestimulēs šo īpašumu iznomāt vai pārdot līdz attiecīgam datumam, jo, ja tas netiks iznomāts vai pārdots, tad to neapliks. Un tāpēc šajā vietā šī norma nebūtu īsti vietā.Un es domāju, ka pareizāks risinājums, neapšaubāmi, būtu 1.panta 2.daļas 4.punktu vienkārši izslēgt, tādējādi atbalstot frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kā arī citus analoģiskos priekšlikumus. Es aicinu balsot par to. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl kāds vēlas runāt? Vairs neviens nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Vītola kungs.

M.Vītols. (LZS, KDS,LDP). Budžeta un finansu komisija, noraidot šos priekšlikumus, zināmā mērā vadījās no tā, ka šeit jau ir būtiska izmaiņa likumdošanā attiecībā uz to, kā valsts maksā nodokli par saviem īpašumiem. Līdz šim prakse bija tāda, ka valsts par savu īpašumu, ko tā lieto, nodokli nemaksā. Šī nekustamā īpašuma nodokļa koncepcija paredz, ka valsts maksās nodokli pašvaldībai par savu īpašumu tajā teritorijā, kur šis īpašums atrodas, un tas, kas šeit tiek piedāvāts, ka valsts nemaksā tikai par to īpašuma daļu, kuru tāpat zināmu noteiktu iemeslu dēļ, teiksim, neizmanto vai arī nevar iznomāt un nodot kādam citam lietošanā.

Es piekrītu Seiles kundzei par šo valsts rezerves zemju definīciju, tas noteikti ir jāprecizē uz nākamo lasījumu, bet, kā jau teicu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskata, ka šeit jau zināmā mērā valsts maksā par to, ko tā lieto, un tāda bija arī tā pieeja, kardināli atšķirīga no tā, kas notiek šobrīd. Līdz ar to priekšlikums būtu — neatbalstīt šos priekšlikumus. Frakcijas “Latvijai”, Ķezbera, Bunkša, Pēterkopa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam frakcijas “Latvijai”, deputātu Ķezbera, Bunkša, Pēterkopa, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu — izslēgt 1.panta 2.daļas 4.punktu. Lūdzu rezultātu! Par —40, pret —14, atturas —12. Pieņemts.

Tagad mums ir jābalso Seiles kundzes priekšlikums — izteikt.. Seiles kundzes priekšlikums ir — šī izslēgtā teksta vietā ierakstīt citu tekstu. Tāds ir Seiles kundzes priekšlikums.

Paldies! Uz trešo lasījumu, lūdzu, tātad šāds priekšlikums, ja pastāv, tad skatīsim to. Lūdzu tālāk!

M.Vītols . Nākamais ir priekšlikums, ko ir izteikusi Seiles kundze, un līdzīgu priekšlikumu ir iesniegusi arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, Bunkša kungs un Zīles kungs, un šajā gadījumā tie piedāvā izslēgt no likuma to daļu —5.daļu—, kura nosaka, ka ar nodokli neapliek reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu, kuru šīs organizācijas izmanto reliģiskās darbības veikšanai un kurš nav nodots tālāk citiem lietotājiem. Tātad šeit ir runa par īpašumu zem kulta celtnēm un tieši to daļu īpašuma, kas tiek izmantots reliģiskajai darbībai. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija iesaka, pamatojoties uz vispārējo pieredzi, kāda pastāv pasaulē, ka zem kulta celtnēm un to īpašuma, kurš tiek tieši izmantots reliģiskās darbības veikšanai un kurš nav nodots tālāk citiem lietotājiem, ka to neapliek ļoti daudzās pasaules valstīs. Man nav vismaz zināms piemērs, kur to apliktu, iesaku arī neatbalstīt šos priekšlikumus, uzskatot, ka šāda veida nekustamais īpašums ar nodokli nebūtu jāapliek.

Sēdes vadītājs. Paldies! Runās Anna Seile, LNNK un Zaļās partijas frakcija.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Ne jau tāpēc mans priekšlikums ir ierakstīt šeit, ka es gribētu, lai reliģiskās organizācijas maksā par visiem saviem īpašumiem, ja tās arī reliģiskā kulta vajadzībām izmanto šīs telpas vai zemes gabalus, lai tās maksātu nodokli. Bet gluži vienkārši no likuma sakārtošanas viedokļa.

Nākošais pants runā par to... Tas ir, pareizāk sakot, nākošais apakšpunkts — 6. — runā par to, ka nekustamam īpašumam, kurš pieder sabiedriskajām organizācijām, var arī piemērot dažādas atlaides, bet šo sarakstu apstiprina Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma. Un ārkārtīgi vienkārši būtu, ja šo sabiedrisko organizāciju skaitā būtu reliģiskās organizācijas. Tātad no nodokļa varētu būt atbrīvotas reliģiskās organizācijas, kultūras un izglītības dažādas biedrības un tamlīdzīgas, varbūt sporta organizācijas, un visas tās būtu šajā sarakstā.

Un tāpēc, ja paliek šī vecā redakcija un komisija nav atbalstījusi nekādu izslēgšanu, tad es savu priekšlikumu šajā pantā noņemu, jo es jūtu, ka arī 6.pantā priekšlikumi netiks atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Paldies! Valdis Krisbergs. Krisberga kungs, tikai nu mums ir līdz pārtraukumam 6 minūtes... 7. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Paldies Čepāņa kungs! Man pietiks laika. Diemžēl es gribētu gan pateikt, ka atkal kārtējo reizi Finansu un budžeta komisija ļoti neizprotami reaģē. Iespējams, nezinot reālos dzīves apstākļus. Apskatieties, kas notiek pie Rīgas katedrāles Brīvības ielā. Šeit ir vairāki Rīgas domnieki. Un mēs ļoti labi zinām, ka netiek nodots nekustamais īpašums citam lietotājam, vienkārši ir noruna, ka to var lietot. Cienītie kolēģi! Es jums silti iesaku uzmanīties pie katedrāles uz ietves, jo šķiet, ka arī kriminogēnā publika tur pārvālēs jums pāri kā pa pliku asfaltu. Kādreiz no tempļiem tika dzīti ārā naudas mijēji. Tagad šajos tempļos viņi tiek saukti iekšā un radīts lielākais labvēlības kurss. Arī Aglonā, es atceros, nevienam lietotājam zeme netika nodota, bet cik daudz kiosku tur bija... Es domāju, ka, ja kāds īpašnieks ir ar nekustamo īpašumu, tad kāpēc visbagātākajiem nebūtu jāmaksā nodoklis? Ja vienkāršam cilvēkam pieder īpašums, šeit tā nav. Ja pieder baznīcai, kas noteikti nav visnabadzīgākā institūcija, vai sabiedriskajām organizācijām, tādai kā Sorosa fonds, kas nodarbojas ar lielu labdarību Latvijā, un nespēs nomaksāt par savu ēku nekustamā īpašuma nodokli vai citu īpašumu nevarēs apmaksāt, man tas ir nesaprotami. Es domāju, ka, ja reiz vienlīdzīgi, tad vienlīdzīgi iekasēsim nodokļus no visiem.

Es aicinu izslēgt kā 5., tā arī pēc tam 6.punktu un atbalstīt tiešām nodokļu maksāšanā skaisto teicienu: likums visiem vienāds. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Kārlis Čerāns. Čerāna kungs, trīs minūtes pietiks?

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Es šeit aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu — izslēgt to normu, kas šobrīd pirmajā lasījumā ir iestrādāta, ka reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu, kuru šīs organizācijas izmanto reliģiskās darbības veikšanai un kurš nav nodots tālāk citiem lietotājiem, ar nodokli neapliek.

Reliģiskās organizācijas mūsu valstī ir viens no stabilākajiem balstiem mūsu valsts morālās kārtības nodrošināšanā, tās ir viens no stabilākajiem balstiem pilsoņu audzināšanā, un tas ir neapšaubāmi vajadzīgs, mums ir nepieciešams šobrīd vēl atbalstīt šīs reliģiskās organizācijas to svētīgā darba veikšanā. Šeit varētu argumentēt daudz plašāk un izvērstāk, bet, lai būtu īsi, es domāju, ka visiem deputātiem tas ir skaidrs. Un es kategoriski noraidu to faktu, ka šīs reliģiskās organizācijas būtu tās... nav tās visnabadzīgākās, it kā tās šeit būtu ļoti bagātas. Nu nav taisnība. Šīs reliģiskās organizācijas nav bagātas, un tās ir organizācijas, kas dzīvo no cilvēku ziedojumiem, un, ja mēs esam kādā lauku draudzē, tajā pašā katoļu baznīcā, mēs redzam, ka cilvēki nāk ar... cilvēki tur nes dažus santīmus ziedojumus, un šī organizācija... šī baznīca nekādā ziņā nevar tikt uzskatīta par bagātu.

Es piekrītu tam, ka šajā pantā mēs varam papildināt šo redakciju ar vārdiņu “tikai”, ka mēs varam neaplikt to nekustamo īpašumu, kuru šīs organizācijas izmanto tikai reliģiskās darbības veikšanai, lai šeit novērstu arī tos pārpratumus, kurus šeit minēja Krisberga kungs, ja tādi ir, bet jebkurā gadījumā es aicinu neatbalstīt šī 1.panta 2.daļas 5.apakšpunkta izslēgšanu, līdz ar to faktiski automātiski tālāk bez balsojuma atbalstot frakcijas “Latvijai” priekšlikumu par pantu pārnumerāciju, jo mēs esam izslēguši iepriekš 4.punktu ar savu balsojumu. Tātad es aicinu neatbalstīt šī 5.apakšpunkta izslēgšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Andrim Amerikam.

A.Ameriks (6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs). Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu: ierosinām nodibināt Latvijas Republikas un Tadžikistānas Republikas starpparlamentāro sadarbības grupu. To ir iesnieguši Rudzītis, Saulītis, Strods, Gannusa, Dunkers, Deņisovs, Golubovs, Bekasovs, Lambergs un Tomašūns.

Godātie deputāti! Jūs, kā arī visus citus, kas vēlas piedalīties šīs grupas izveidošanā, aicinu uz Prezidija zāli tagad pārtraukumā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Sveicam mūsu kolēģi profesoru, mežkopi, deputātu Imantu Liepu 60 gadu jubilejā! (Aplausi.) Pārtraukums līdz pulksten 11.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām debates par apspriežamo jautājumu. Andrejs Naglis vēlējās runāt, LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

A.Naglis (LZS,KDS,LDP). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Izskatot 5. punktu, kurš ir ieteikts vairākiem deputātiem izslēgt, es to neatbalstu, un noteikti mums vajag atbalstīt atbildīgās komisijas pieņemto lēmumu par šā punkta atbalstīšanu. Ja tik tiešām iepriekšējie deputāti izteicās, ka reliģiskajām organizācijām mēs liksim par nekustamo īpašumu nodokli maksāt, tas būtu pilnīgs absurds, jo nekur pasaulē, tik tiešām nevienā valstī tā nav. Un arī, ja pie mums visus 50 gadus reliģisko organizāciju nekustamais īpašums tika aplikts ar nodokli, tad mēs zinām, kādā stāvoklī nokļuva daudzas baznīcas un reliģiskās organizācijas. Līdz ar to, ja šoreiz ir panākts, ka tik tiešām draudzes locekļi ir atguvuši savus īpašumus un kaut cik ir atkal atjaunojuši un saveduši kārtībā, un ja mēs atkal domātu noņemt šīs garantijas, ka būtu atņemtas tiesības, nevis atņemtas tiesības, bet, ja būtu jāmaksā par šo nekustamo īpašumu, tad tas būtu tik tiešām kauns un negods, ja mēs tā rīkotos. Tāpēc es kā kristīgais demokrāts un Kristīgo demokrātu savienības vārdā lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt un balsot par atbildīgās komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aida Prēdele, LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Prēdele (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Es runāšu, vadoties no pieredzes savā praktiskajā darbā draudzē. Zinu, ka daudzi no jums arī ir draudzes locekļi. Tāpēc jums nebūs sveša atziņa, ka draudzes īpašumu nekādā ziņā nevar salīdzināt ar privātu personu vai pat organizāciju īpašumu, jo draudze ir ļoti īpašs un sevišķs mūsu pašu, mūsu cilvēku, mūsu ļaužu kopīga sanāksme, kopīga organizācija. Šai draudzei nav kaut kādi īpaši sveši ļaudis, kuri ienāk no ārienes. Draudze, tas nozīmē mūsu pašu ļaudis, mūsu pašu pilsoņi, mūsu iedzīvotāji, kas savu īpašuma daļu ziedo kopējam draudzes īpašumam un kopīgi arī to pārvalda. Tad mēs varam sacīt, ka šis kopīgais īpašums ir tik liels, cik bagāti vai gluži otrādi — cik nabadzīgi ir mūsu iedzīvotāji vienā vai otrā vietā. Tāpēc es pat aicinātu uz nākamo lasījumu izņemt ārā šajā lasījumā esošo piebildi “par īpašumu, kuru šīs organizācijas izmanto reliģiskās darbības veikšanai un kurš nav nodots tālāk citiem lietotājiem”, jo jūs paši zināt, kāda ir situācija mūsu sabiedrībā, tāda pati ir arī mūsu draudzēs. Draudzes ir ļoti nabadzīgas un tik tikko velk kopā galus. Patiesībā šo īpašumu atdošana draudzēm ir vienīgi un tikai vēsturiskās taisnības atjaunošana, un īpašums draudzei ir vienīgā vērā ņemamā manta, ar kuru draudze var rīkoties.

Ko tad draudze ar šo mantu dara? Kā tā ar to rīkojas? Tā audzina un apmāca mūsu pašu bērnus. Tos, kuri iet attiecīgajā apvidū skolā, viņi pabalsta savus vecos ļaudis ar šo īpašumu, ar šo īpašumu viņi apmaksā elektrības lietas gan draudzei, gan baznīcai. Vārdu sakot, šī nauda un šī manta jau nekur nepazūd, jo tā nav nekāda sveša manta, kādam citam domāta manta. Tāpēc es gribu visus aicināt neatbalstīt šos priekšlikumus — izslēgt 5. pantu, un pat vēl vairāk, uz nākamo lasījumu, manuprāt, ir jāatstāj tikai šā teikuma pirmā daļa, proti, atbrīvojot no īpašuma nodokļa jebkuru baznīcas īpašumu, jo tas nāk tikai un vienīgi mūsu sabiedrībai un sabiedrības audzināšanai un morālai atveseļošanai par labu. Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt vairāku deputātu un komisiju priekšlikumu — izslēgt attiecīgā panta piekto daļu, kas runā par reliģisko organizāciju nekustamā īpašuma aplikšanu ar nodokli. Pirmkārt, jau tāpēc, ka Likums par reliģiskajām organizācijām ļoti precīzi nosaka, kas ir šīs organizācijas Latvijas Republikā un kas ir reliģiskā darbība. Otrkārt, jau tāpēc, ka šī sabiedrība ir vai nu vienaldzīga, vai diezgan netaisnīgi izturējusies pret reliģiskajām organizācijām Latvijā pēdējo 50 gadu laikā. Treškārt, jau tāpēc, ka tiešām baznīcas parasti ir mūsu ainavu, mūsu vides sastāvdaļa un nauda, ko neiekasēs pašvaldības nodokļos, protams, ies šīs ainavas, šīs kultūrvides uzlabošanai Latvijā. Protams, es nevaru piekrist tam, uz ko aicināja tālāk Prēdeles kundze nākošajiem lasījumiem, bet šobrīd es jūs aicinu neatbalstīt vairāku deputātu priekšlikumu par šā panta izslēgšanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātie deputāti! Man prieks par Leiškalna kunga tikko teikto. Es varētu tā arī nerunāt nu sauksim tās lietas tādā skaidrākā latviešu valodā. Vienkārši ne kulta celtnes, bet tās galvenokārt mūsu baznīcas. Mēs taču zinām, ka tās draudzes, kas tika pieminētas, ka baznīcas ir saņemtas atkal atpakaļ. Bieži vien tās ir vairs tikai drupas. Mēs zinām, ka baznīcās bija iekšā mehāniskās darbnīcas, graudu noliktavas, vienkārši briesmīgi! Un vienlaikus šīs baznīcas katra ir arī mūsu arhitektūras pieminekļi šā vai tā, kas nonāk samērā trūcīgu draudžu īpašumā.

Es pat nestrīdos par to, cik tā draudze ir bagāta vai nabaga, bet tāds fakts Latvijā bija, ka baznīcas tika izskaustas, un kaut vai, piemēram, Jaunpiebalgas baznīca tad, kad jau mēs bijām, saucāmies par brīvu Latviju, tur ir tikai mūra

Informācija

Prezidijā Prezidija lēmums Par frakciju “Tautai un taisnībai”

Sakarā ar to, ka šā gada 20.februārī Saeimas Prezidijs saņēma paziņojumu par grozījumiem frakcijas “Tautai un taisnībai”sastāvā, un, ņemot vērā, ka līdz ar to šīs frakcijas locekļu skaits vairs neatbilst Saeimas Kārtības ruļļa 186. panta prasībām,

Saeimas Prezidijs nolemj:

1. Paziņot, ka ar šā gada 20.februāri frakcija “Tautai un taisnībai” Saeimā beigusi pastāvēt.

2. Saeimas Kancelejai kopā ar frakcijas “Tautai un taisnībai” darbiniekiem 15 dienu laikā veikt šīs frakcijas lietošanā bijušo materiālo vērtību nodošanu un pieņemšanu. Nodošanas un pieņemšanas aktu iesniegt Saeimas Finansu nodaļai. Frakcijas “Tautai un taisnībai” dokumentāros materiālus 15 dienu laikā nodot Saeimas arhīvam.

3.Saeimas Kancelejai izbeigt pēc šā gada 20.februāra izrakstīto rēķinu apmaksu no frakcijas “Tautai un taisnībai” paredzētajiem naudas līdzekļiem, kā arī sakarā ar šīs frakcijas likvidēšanu lauzt tās noslēgtos darba līgumus.

Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Rīgā 1997.gada 20.februārī Saeimas sekretārs I.Daudišs

Prezidija lēmums Par Latvijas Vienības partijas frakciju

Sakarā ar to, ka šā gada 20.februārī Saeimas Prezidijs saņēma paziņojumu par grozījumiem Latvijas Vienības partijas frakcijas sastāvā, un, ņemot vērā, ka līdz ar to šīs frakcijas locekļu skaits vairs neatbilst Saeimas Kārtības ruļļa 186.panta prasībām,

Saeimas Prezidijs nolemj:

1. Paziņot, ka ar šā gada 20.februāri Latvijas Vienības partijas frakcija Saeimā beigusi pastāvēt.

2. Saeimas Kancelejai kopā ar Latvijas Vienības partijas frakcijas darbiniekiem 15 dienu laikā veikt šīs frakcijas lietošanā bijušo materiālo vērtību nodošanu un pieņemšanu. Nodošanas un pieņemšanas aktu iesniegt Saeimas Finansu nodaļai. Latvijas Vienības partijas frakcijas dokumentāros materiālus 15 dienu laikā nodot Saeimas arhīvam.

3. Saeimas Kancelejai izbeigt pēc šā gada 20.februāra izrakstīto rēķinu apmaksu no Latvijas Vienības partijas frakcijas paredzētajiem naudas līdzekļiem, kā arī sakarā ar šīs frakcijas likvidēšanu lauzt tās noslēgtos darba līgumus.

Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

Rīgā 1997.gada 20.februārī Saeimas sekretārs I.Daudišs

Darītais Ceturtdien, 20. februārī

Saeimas ārkārtas sēde un Saeimas sēde, to vērtējums radio tiešraidē “Frakciju viedokļi”.

Saeimas Prezidijs:

— pieņēma lēmumu par frakciju “Tautai un taisnībai”;

— pieņēma lēmumu par Latvijas Vienības partijas frakciju.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— akceptēja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” iesniegšanu izskatīšanai Saeimā.

Ārlietu komisija:

— piedaloties Saeimas priekšsēdētājam A.Čepānim, Saeimas priekšsēdētāja biedram A.Amerikam, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem, pārrunāja Latvijas delegācijas vizītes Krievijā rezultātus.

Pilsonības likuma izpildes komisija:

— nolēma lūgt Saeimas Prezidiju svītrot Saeimas 20. februāra sēdes 62. darba kārtības punktu sakarā ar to, ka deputāti J.Lagzdiņš, J.Kalviņš un A.Prēdele atsaukuši savus parakstus no lēmuma projekta par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā L.Kušnirei.

Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija:

— nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par alimentu piedziņu””.

“Sociālistiskās partijas — Līdztiesības” deputātu A.Bartaševiča un M.Lujāna preses konference:

— informēja par likumdošanas iniciatīvu naturalizācijas procesa paātrināšanai, kas paredz grozīt LR Pilsonības likumu.

Saeimas preses dienests