starptautiskie dokumenti

Aizvadītā gada rudenī Zviedrijā notika Baltijas jūras reģiona vides ministru tikšanās. Šī sanāksme tika rīkota kā turpinājums premjerministru konferencei Visbijā (1996.gada 3. un 4.maijā).

Dānijas, Igaunijas, Somijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Krievijas Federācijas, Zviedrijas vides aizsardzības ministru un Eiropas Komisijas vides un kodoldrošības komisāra vai to pārstāvju tikšanās Saltšēbādenē, Zviedrijā, 1996. gada 20.—21. oktobrī

Ceļā uz “Darba kārtību XXI Baltijas jūras reģionam”

Deklarācija

Neoficiāls tulkojums

Preambula

Tikšanās dalībnieki

1.1. atzīst, ka politiskās un ekonomiskās reformas un ekonomikas pārstrukturēšana Baltijas jūras reģionā, kā arī vispārējās vides prioritātes sniedz vienreizēju iespēju pārliecināties, vai ekonomiskā attīstība saskan ar vides prasībām, līdz ar to veicinot visa reģiona drošību un pienācīgu attīstību. Šim reģionam kā saiknei starp Eiropas Savienību un Eiropas ekonomiskās zonas valstīm, no vienas puses, un Eiropas pārejas perioda valstīm, no otras, piemīt nozīmīgs potenciāls;

1.2. atzīst, ka pastāvīgajam Eiropas Savienības paplašināšanas procesam ir liela nozīme turpmākai Baltijas jūras reģiona valstu sadarbības vides jautājumos paplašināšanai;

1.3. atbalsta 1996. gada 3.—4. maija Visbijas galotņu tikšanās rezultātus, kas ir atspoguļoti Prezidentūras deklarācijā, un sekojošo rīcības programmu Baltijas valstīm pieņemšanu, ko savas tikšanās laikā Baltijas jūras valstu padomē Kalmārā 1996. gada 2.—3. jūlijā veica ārlietu ministri, kā arī aicinājumu izstrādāt “Darba kārtību XXI Baltijas jūras reģionam”, kā tas tika izteikts šo divu notikumu gaitā;

1.4. atbalsta Eiropas Komisijas Baltijas jūras reģiona iniciatīvu, kas paredz pamatu aktīvākai Eiropas komisijas iesaistīšanai starptautiskajā reģionālajā sadarbībā vides jautājumos Baltijas jūras reģionā;

1.5. atbalsta arī Sofijā, Bulgārijā, 1995. gada 24.—25. oktobrī notikušās Paneiropas vides ministru tikšanās rezolūciju, kas nosaka, ka nākamā Paneiropas konference notiks Dānijā 1998. gada jūnijā, un šajā kontekstā ir pārliecināti, ka Baltijas jūras reģionālā sadarbība būtiski veicina programmas “Vide Eiropai” procesu un sniedz reģionālas pieejas piemēru vides problēmu efektīvai risināšanai un virzībai uz atbilstošu attīstību;

1.6.atbalsta Eiropas ministru konferencē par vides un veselības jautājumiem 1994. gada jūnijā pieņemtos lēmumus par attiecīgo veselības un vides ministriju iesaistīšanu kopīgā Nacionālo vides veselības rīcības plānu (NEHAP) attīstībā. Šī iniciatīva var kļūt arī par pienācīgu darba organizāciju veselības un vides sektoru sadarbības paplašināšanā. Nākamā Eiropas ministru konference par vides un veselības jautājumiem notiks Londonā 1999. gadā;

1.7. atzīmē par kultūras mantojumu atbildīgo Eiropas ministru konferences Helsinkos 1996. gada 30.—31. maijā rezolūciju ar uzsvaru uz atbilstošu kultūras mantojuma izmantošanu;

1.8. atsaucas uz valdības galvu konferencē Ronebijā 1990. gadā pieņemtajiem lēmumiem par Baltijas Jūras kopīgo vides aizsardzības rīcības programmu (JCP);

1.9. atsaucas uz Helsinku komisijas (HELCOM) diplomātisko konferenču un ministru tikšanās pieņemtajiem lēmumiem, kā, piemēram, JCP pieņemšana un jaunas Helsinku konvencijas parakstīšana 1992. gadā un JCP finansēšana 1993. gadā, kas pasvītro HELCOM nozīmi Baltijas Jūras valstu sadarbības rīcības programmu vides aspektu noteikšanā, koordinācijā un piemērošanā tās mandāta ietvaros;

1.10. atzīmējot nozīmīgu progresu HELCOM JCP piemērošanā un starptautisko finansu institūciju ieguldījumu šajā procesā;

1.11.pauž pilnīgu atbalstu turpmākai HELCOM JCP piemērošanai saskaņā ar programmas piemērošanas darbības spēku (HELCOM PITF) izstrādātajām prioritātēm un darbības programmu, kā arī ar JCP papildināšanu un pastiprināšanu;

1.12. atzīmē par telpisko plānošanu atbildīgo ministru veikto transnacionālo un starpsektoru pieeju, kas ir atspoguļota ziņojumā “Projekti un stratēģijas ap Baltijas jūru 2010”, un to, ka par telpisko plānošanu atbildīgie ministri organizēs savu 4. konferenci saistībā ar šo tikšanos;

1.13. saprot, ka saskaņota papildu darbība ir nepieciešama visā Baltijas jūras reģionā, lai paredzētu un novērstu turpmāko vides degradāciju un bioloģiskās daudzveidības zudumu, kas apdraud šo reģionu;

1.14. atzīst, ka tas prasīs sadarbības padziļināšanu vides jautājumos, lai ietvertu arī tos jautājumus un to problēmu loku, kuras pašlaik netiek aplūkotas vai nav pienācīgi risinātas. Šajā procesā būs nepieciešama vides problēmu integrācija visos attiecīgajos politikas un ekonomikas sektoros;

1.15. nolemj pilnībā piemērot Konvencijas par klimata izmaiņām un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību noteikumus, kā arī pilnībā ņemt vērā ANO vides un attīstības konferences pieņemtos lēmumus un citus starptautiskos līgumus, kas rada atbilstošu Baltijas jūras valstu attīstību;

1.16. atbalsta reģionālos, nacionālos un vietējos pasākumus, lai piemērotu UNCED pieņemto “Darba kārtību XXI” un tās reģionālo programmu Baltijas jūras valstīm, kā arī nevalstisko organizāciju un citu nozīmīgāko grupu iesaistīšanu šajos pasākumos;

1.17. nolemj uzsākt “Darba kārtības XXI” piemērošanu Baltijas jūras reģionā, lai nodrošinātu pienācīgu attīstību un veicinātu reģiona drošību un stabilitāti.

Tikšanās dalībnieki

ir vienojušies par sekojošo:

2. “Darba kārtība XXI Baltijas jūras reģionam”

2.1. Pamatojoties uz 1996. gada maijā Visbijā valdību vadītāju tikšanās laikā pieņemto Prezidentūras deklarāciju, nekavējoties uzsākt “Darba kārtības XXI Baltijas jūras reģionam” attīstību saskaņā ar šajā deklarācijā ietvertajiem noteikumiem un nosacījumiem. Viņi izsaka savu gatavību kopīgi un individuāli veikt saskaņotu darbību šo mērķu sasniegšanai.

2.2. Baltijas jūras reģiona pienācīga attīstība ir “Darba kārtības XXI Baltijas jūras reģionam” izstrādāšanas mērķis. Integrēta pieeja ir būtiska šī mērķa sasniegšanai.

2.3. Jaunu tirgu atklāšana ar ekonomisku un politisku reformu palīdzību un pieaugošā sadarbība Baltijas jūras reģionā palielina nepieciešamību un rada iespējas atbalstāmai sadarbībai nolūkā nodrošināt ilglaicīgu reģiona labklājību un drošību.

2.4. “Darba kārtībai XXI Baltijas jūras reģionam” jāuzsver reģionālā sadarbība. Tas nozīmē, ka prioritātēm un struktūrām jāizriet no kopējas vides prioritāšu un attīstības vajadzību sadales. Teritorijas reģionālajām problēmām ir jābūt vadošajiem spēkiem. Reģionālā “Darba kārtība XXI” nedrīkst dublēt vai pārsniegt nacionālās vai vietējās “Darba kārtības XXI”, kā arī tikt veidota pēc oriģinālās “Darba kārtības XXI” struktūras. Tai ir jāatrod sava īpaša loģiskā struktūra un jāpiešķir procesam papildu vērtība. “Darba kārtībai XXI Baltijas jūras reģionam” jāuzsver ilgstošas reģiona attīstības vides (ieskaitot veselību) un telpiskie plānošanas aspekti.

2.5. “Darba kārtības XXI Baltijas jūras valstīm” izstrādāšanā ir jāievēro darbs, kas jau paveikts starptautiskajos reģiona forumos, piemēram, HELCOM, Starptautiskajā Baltijas jūras zvejniecības komisijā un Starptautiskajā jūras izpētes padomē (ICES). HELCOM JCP arī turpmāk būtu jābūt kopējās darbības bāzei, kā arī nozīmīgam elementam “Darba kārtības XXI Baltijas jūras valstīm” izstrādāšanā. Vēl jo vairāk, “VASAB 2010”, kas ir vērsta uz pilnīgu vides faktoru inkorporāciju elastīgas un dinamiskas plānošanas jēdzienā, būtu jāintegrē attīstības procesā, lai tā veidotu nākamās “Darba kārtības XXI Baltijas jūras valstīm” daļu. Darba gaitā būtu pilnībā jāievēro starpreģionālā sadarbība, piemēram, Barenca jūras eiroarktiskā reģiona un Ziemeļjūras sadarbības ietvaros, kā arī subreģionālā sadarbība, ieskaitot vietējās pārvaldes iestādes.

2.6. Izstrādājot “Darba kārtību XXI Baltijas jūras reģionam” ir jāņem vērā attiecīgo starptautisko procesu un reģionāla vai globāla mēroga līgumi, piemēram, programma “Vide Eiropai”, Struktūrkonvencija par klimata izmaiņām, Konvencija par bioloģisko daudzveidību un Konvencija par tālās iedarbības pārrobežu gaisa piesārņošanu un tās papildprotokoli. Baltijas jūras reģiona valstīm ir jādarbojas kopīgi, piemērojot reģionā šos līgumus, kā arī citus Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas lietu komisijā apspriestos līgumus, darbojoties tādā veidā, kas būtu labvēlīgs Baltijas jūras reģionam. Valstīm, kas vēl nav ratificējušas minētos līgumus, ieskaitot 1992. gada Helsinku Konvenciju, tas būtu jāizdara steidzamā kārtā.

2.7. “Darba kārtībai XXI Baltijas jūras reģionam” būtu pilnībā jāņem vērā ES dimensija, kā tas, starp citu, ir nospriests Kalmārā pieņemtajās rīcības programmās.

2.8. Sabiedrības ekonomiskajiem sektoriem ir jāuzņemas atbildība, piemērojoties attīstībai, integrējot vides apsvērumus, dabas un kultūras resursu izmantošanu visu līmeņu politiskajos un ekonomiskajos lēmumos. Privātajam sektoram jātiek pilnībā iesaistītam. Valstīm un reģionālajām valdību organizācijām būtu jāintegrē vides un veselības saistības visos politikas un ekonomikas sektoros, lai pārliecinātos, ka vides jautājumi tiek efektīvi risināti.

2.9. Reģiona attīstībai īpaši nozīmīgie ekonomikas sektori, kuros vides jautājumu integrācija liekas sevišķi nepieciešama, ir zemkopība, enerģija, zvejniecība, mežsaimniecība, smagā rūpniecība, tūrisms un transports .

Zemkopība tiek virzīta uz labu zemkopības metodoloģiju, kas ir spējīga būtiski samazināt mēslojuma noplūdi un pesticīdu izmantošanu, kā arī mazāk intensīvu zemkopības metožu veicināšanu.

Enerģija tiek virzīta uz enerģijas efektivitāti un atjaunojamiem enerģijas avotiem, kā arī uz drošības un veselības apsvērumu piemērošanu attiecībā uz visiem enerģijas ražošanas un izmantošanas veidiem, ieskaitot pastāvošo kodoliekārtu drošību.

Zvejniecība tiek virzīta uz dabīgo zivju krājumu, tostarp dabiski vairojošos lašu dzimtas zivju uzturēšanu Baltijas jūras reģionā pienācīgā stāvoklī.

Mežsaimniecība tiek virzīta uz pieņemamu mežsaimniecības praksi, kas veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Smagā rūpniecība tiek virzīta uz tīrāku produkciju, piemērojot labāko vides praksi un labāko pieejamo tehnoloģiju.

Tūrisms tiek virzīts uz piemērota un videi labvēlīga tūrisma attīstību, īpaši piekrastes un kalnu rajonos.

Transports (sauszemes, gaisa un jūras transports) tiek virzīts uz tā iedarbības uz dabisko un kultūras vidi (gaisa piesārņošanas, naftas noplūdes, trokšņu utt.) samazināšanu līdz minimumam, kā arī uz sabiedriskā transporta sistēmu uzturēšanu un uzlabošanu.

Jāpievērš uzmanība arī pašvaldībām un pilsētu sistēmām, piekrastes zonām, atklātajai jūrai un vērtīgajām dabas un kultūras teritorijām.

2.10. Par iepriekšminētajiem sektoriem un jomām atbildīgie ministri tiek aicināti piedalīties tajos un atbalstīt “Darba kārtības XXI” procesu saskaņā ar Visbijas galotņu tikšanos un Visbijas komunikē.

2.11. Ziņojumi par progresu “Darba kārtības XXI Baltijas jūras reģionam” izstrādāšanā jāsagatavo 1997. gada Baltijas jūras reģiona valdību galvu tikšanās reizei, CSD 5 (Komisijai atbalstāmās attīstības lietās) un ANO Ģenerālās Asamblejas īpašajai sesijai 1997. gadā, kas sekos UNCED, un konferencei “Vide Eiropai”, kas notiks Dānijā 1998. gada jūnijā. Ziņojums par progresu un galarezultātiem arī būtu jāsniedz Baltijas Jūras valstu padomei.

2.12. “Darba kārtībai XXI Baltijas jūras reģionam” būtu jābūt gatavai izpētes veikšanai 1998. gada pirmajā pusē. Šī “Darba kārtība XXI” būtu jāpieņem pēc iespējas augstā politiskā līmenī.

2.13. “Darba kārtības XXI Baltijas jūras reģionam” izstrādāšanas procesam ir jābūt demokrātiskam, pārskatāmam un atklātam dalībai visiem subjektiem, tajā skaitā nevalstiskajām organizācijām un iedzimtajām etniskajām minoritātēm. Būtiska ir izglītība un informācija, lai pastiprinātu piedalīšanos un atbalstītu “Darba kārtības XXI” veidošanas procesu. Lai atvieglotu plašu un publisku piedalīšanos un pieeju nepieciešamajai informācijai vides jomā, pēc iespējas drīzāk jānoved līdz galarezultātam šo jautājumu reglamentējošas konvencijas sagatavošanas darbības, kas pašreiz notiek ANO/Eiropas Vides komisijā.

3. Darba organizācija “Darba kārtībai XXI Baltijas jūras reģionam”

3.1. “Darba kārtības XXI Baltijas jūras reģionam” izstrādāšanā tiks iesaistīts noteikts sektoru un valdības un nevalstisku subjektu skaits. Visbijas galotņu tikšanās un Baltijas jūras valstu padomes Kalmārā piešķirtā pilnvarojuma ietvaros vides ministriem būtu jāspēlē primārā un apvienojošā loma attiecībās ar citiem ministriem, bet visu ministru un sektoru atbildība par reģionālās “Darba kārtības XXI” izstrādāšanu tiek saglabāta. Ir skaidrs, ka daudzi priekšlikumi izrietēs no šī procesa, kurš skar starpvaldību līmeni. Tomēr citi priekšlikumi attieksies uz attīstību citos sektoros, ieskaitot nevalstiskos, un tie būtu tieši jāizskata atbildīgajām grupām vai organizācijām.

3.2. “Darba kārtības XXI” dokumentam, starp citu, jāaplūko šādi elementi:

• Mērķu noteikšana atbilstošas attīstības sasniegšanai, ņemot vērā pastāvošos mehānismus.

• Līdz šim paveikto pasākumu novērtēšana attiecībā uz atbilstošo attīstību, kā arī šķēršļu un nepilnību identificēšana.

• Rīcības scenāriji vadošajiem sektoriem, norādot ceļu uz attīstību un piemērotajām papildu politikas izmaiņām.

• Rīcības programmas piemērotai attīstībai, ieskaitot mērķus, novērošanas metodes, laika robežas, subjektus un finansējumu.

3.3. Tiek dibināta Vecāko amatpersonu grupa (VAG), lai novērotu, veicinātu un vadītu “Darba kārtības XXI Baltijas jūras reģionam” izstrādāšanas procesu, kā arī lai radītu forumu šī dokumenta apspriešanai. Dalībnieki ir valdību, nevalstisko un starpvaldību organizāciju un starptautisko finansu institūciju pārstāvji.

VAG iespēju robežās būtu jārīko regulāras tikšanās ar HELCOM PITF un VASAB darbības spēkiem, lai apturētu neatkarīgo starptautisko konferenču skaita pieaugumu. Šādas regulāras tikšanās palīdzētu darbības koordinācijai starp dažādām institūcijām.

3.4. Visas reģiona valstis un citi subjekti tiek aicināti veicināt darbu pie “Darba kārtības XXI Baltijas jūras reģionam”. Turklāt Zviedrija pusotra gada laikā sniegs sekretariāta pakalpojumus, lai veicinātu nepieciešamo papildu darbu.

Nozīmīgs uzdevums ir koordinēt, kā arī uzsākt iepriekšminētās jomas skarošos pasākumus nolūkā sniegt datus “Darba kārtībai XXI”. VAG ir atbildīga par šīs funkcijas īstenošanu attiecībā uz paredzētajiem sekretariāta pakalpojumiem.

Nav jānotiek kārtējā darba dublēšanai nevienā jomā, un VAG ir jākoncentrējas uz visām nepilnībām un nepietiekami izstrādātajiem jautājumiem.

3.5. Patlaban darbs VASAB ietvaros tiek fokusēts uz piemērošanu. Galvenais mērķis ir veicināt pienācīgu un sabalansētu attīstību, kā arī ekonomisko un sociālo sadarbību reģionā. Ir būtiski nodrošināt ciešu sadarbību un koordināciju starp VASAB un “Darba kārtības XXI” izstrādes procesu. To var paveikt ar kontaktu palīdzību starp sekretariāta funkcijām un VASAB pārstāvju piedalīšanos darbā pie “Darba kārtības XXI Baltijas jūras reģionam” — un otrādi.

4. Visbijas galotņu tikšanās, Baltijas jūras valstu padome un rīcības programmas

Vides ministri uzņemas pilnu atbildību par šo saistību piemērošanu Baltijas Jūras valstu padomes tikšanās laikā 1996. gada jūlijā pieņemtajās rīcības programmās, kas attiecas uz viņu kompetences loku. Starp citu, tiek īpaši atzīmēts:

• JCP papildināšana un pastiprināšana un HELCOM un JCP funkcionālā loma “Darba kārtības XXI Baltijas jūras reģionam” izstrādāšanā, ieskaitot arī finansiālu atbalstu izlietoto preču un ūdens apstrādei.

• Bīstamu vielu noplūdes un zaudējumu pastāvīga samazināšana virzībā uz mērķi — to pilnīgu novēršanu vienas paaudzes (25 gadu) laikā.

• Paātrināta HELCOM stratēģijas piemērošana ostu pieņemšanas iekārtām un HELCOM palīdzība nākotnes vides riska novēršanā, kas saistīts ar pieaugošo naftas uzglabāšanu un transportēšanu Baltijas jūras reģionā.

• Pasākumu pastiprināšana, lai turpmāk ierobežotu zemkopībā izmantojamo mēslojumu noplūdi, kas saskan ar mērķi atjaunot Baltijas jūras ekoloģisko līdzsvaru, un Helsinku Konvencijas par zemkopību pielikuma izstrādāšana.

• Saskaņotas zvejas politikas Baltijas jūrā izstrādāšana, kas balstīta uz kopīgu plānu, kurš jāizstrādā Baltijas jūras zvejniecības komisijai, konsultējoties ar HELCOM un ICES.

• Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un dabas saglabāšana, ieskaitot tālāko integrētās piekrastes joslas vadības attīstību.

• Rīcības programmu izstrādāšana pārrobežu ūdens maršrutiem.

5. Finansējums

Ir atzīts, ka pie vispārīgiem nosacījumiem ar vidi saistīto izdevumu finansējumam jābalstās uz “piesārņotājas valsts principu” (PVP). Baltijas jūras reģiona pārejas perioda valstu iekšzemes finansējums ir izšķirošs. Tomēr dažās no šīm valstīm ir par maz uzsākt visu nopietno reģiona ekoloģisko problēmu risinājumu un ārējie finansējuma avoti kļūs par nozīmīgiem katalizatoriem.

5.2. Būtu jāturpina pienācīgos apmēros veidot likumu un izpildvaras izdotu tiesību aktu radītus stimulus Baltijas jūras reģionā nolūkā panākt atbilstību vides standartiem un noteikumiem, piemērot PVP un īpaši progresīvi likvidēt subsīdijas enerģijai un dabas resursu izmantošanai, kā arī radīt izdevumu atmaksāšanas mehānismu.

5.3. Ministri apsveic sadarbības veicināšanu JCP piemērošanā no divpusējo un daudzpusējo dāvinātāju, starptautisko finansu institūciju un privātā sektora puses. Šīs programmas piemērošanas nodrošināšanai ir nepieciešamas pastiprinātas finansiālas dotācijas.

5.4. Starptautiskās finansu institūcijas, kas jau ir piedalījušās JCP finansēšanā, tiek aicinātas turpmāk pastiprināt savu aktīvo dalību HELCOM JCP un citu lielāko vides projektu piemērošanā, kas veicina atbilstošu attīstību Baltijas jūras reģionā. Ministri vēršas pie starptautiskajām finansu institūcijām, īpaši pie Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), Eiropas Investīciju bankas (EIB), Ziemeļu investīciju bankas (ZIB) un Pasaules bankas (PB), lai noteiktu to visizdevīgākos noteikumus un nosacījumus vides investīcijām kā publiskajā, tā arī privātajā sektorā. Vēl jo vairāk — starptautiskajām finansu institūcijām būtu jāpalīdz padarīt iekšzemes banku sektoru par spējīgu mobilizēt resursus vides investīcijām saskaņā ar starptautisko finansu institūciju pilnvarām un attiecīgā projekta finansēšanas principiem.

5.5. Šajā ziņā ziemeļvalstu valdības ir nodibinājušas finansēšanas institūcijas un mehānismus, kas paredz Baltijas jūras reģiona vides projektu finansējumu. Ziemeļvalstu vides finansu korporācija (NEFCO), kas nesen ir palielinājusi savu kapitāla bāzi, paredz “zaļo” vienlīdzību vides projektu finansēšanā un atvieglojošas iespējas, kuru mērķis ir padarīt vides projektus par finansiāli dzīvotspējīgākiem. Ziemeļvalstu valdību vadītāji 1996. gada augustā nolēma radīt atvieglojumus ar garantiju sistēmu 100 miljonu ekiju apmērā aizdevumiem vides vajadzībām ZIB ietvaros. Šiem atvieglojumiem ir jākļūst par katalizatoriem gan aizdevumu saņemšanā no citām starptautiskajām finansu institūcijām, gan turpmāko resursu saņemšanā no PHARE un TACIS programmām.

5.6. Ministri vēršas pie Eiropas Savienības, lai pastiprinātu savus pasākumus Baltijas jūras reģionā un pēc iespējas efektīvi lietotu visus finansiālos mehānismus (PHARE, TACIS, LIFE, INTERREG).

5.7. Saņēmējvalstis tiek aicinātas palielināt savu daļu PHARE un TACIS kapitālos vides projektiem un sasniegt vismaz 10% no PHARE kapitāla. ES tiek aicināta labvēlīgi reaģēt uz pieprasījumiem pēc šāda palielinājuma attiecībā uz PHARE un TACIS kapitāliem palīdzībai vides un Baltijas jūras reģiona attīstības jomā.

5.8. Ir jāpastiprina informācijas apmaiņa par tehniskās palīdzības projektiem nolūkā panākt ierobežoto resursu visefektīvāko izmantošanu. Galvenā atbildība par šo koordināciju jāuzņemas saņēmējvalstu valdībām.

5.9. VAG tiek aicināta izskatīt “Darba kārtības XXI Baltijas jūras reģionam” finansējumu un izteikt nepieciešamos priekšlikumus par to.

“Latvijas Vēstneša” (LU stud.iur. Juris Rudevskis) tulkojums