Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Aizsargjoslu likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aizsargjoslas - noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes;

2) blīvi apdzīvotas vietas - šā likuma izpratnē: pilsētas, izņemot to lauku teritoriju, ciemi un lauku apdzīvotās vietas ar blīvu apbūvi un pilsētvidei raksturīgiem elementiem;

3) navigācijas tehniskie līdzekļi - būves, iekārtas un konstrukcijas (bākas, stoderes u.c.) ar apgaismojumu vai bez apgaismojuma, kuras uzbūvētas (uzstādītas) uz zemes vai novietotas ūdenī kuģošanas un gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai Latvijas valsts jurisdikcijā esošajos ūdeņos un gaisa telpā;

4) paaugstināta riska objekts - objekts, ko raksturo paaugstināta iespējamība radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam;

5) pludmale - jūras krasta sauszemes daļa starp ūdens līmeni un vietu, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija;

6) risks - iespējamība, ka cilvēka darbība vai dabas procesi var izraisīt nevēlamu ietekmi uz vidi, cilvēka dzīvību, veselību vai īpašumu, kā arī šādas nevēlamas ietekmes seku iespējamība noteiktā laika posmā;

7) riska objekts (avots) - objekts, kas var radīt draudus videi, cilvēka dzīvībai, veselībai vai īpašumam;

8) kūrorts - ar kūrortoloģiskiem resursiem, kūrorta iestādēm un tūrisma infrastruktūru nodrošināta teritorija;

9) īpaši paredzētas un iekārtotas vietas - noteikta veida materiālu uzglabāšanai paredzētas vietas, kas ir šim nolūkam īpaši projektētas, un projekts saņēmis pozitīvu ekoloģiskās ekspertīzes atzinumu.

2.pants. Likuma objekts

Šā likuma objekts ir dažādu veidu aizsargjoslas, aizsargzonas, aizsardzības joslas un aizsardzības zonas, kas noteiktas likumos un citos normatīvajos aktos.

3.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt:

1) aizsargjoslu veidus un to funkcijas;

2) aizsargjoslu izveidošanas pamatprincipus;

3) aizsargjoslu uzturēšanas un stāvokļa kontroles kārtību;

4) saimnieciskās darbības aprobežojumus aizsargjoslās.

4.pants. Aizsargjoslu veidi

Ir šādi aizsargjoslu veidi:

1) vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas;

2) ekspluatācijas aizsargjoslas;

3) sanitārās aizsargjoslas;

4) drošības aizsargjoslas;

5) citas aizsargjoslas, ja tādas paredz likums.

II nodaļa. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas

5.pants. Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

(1) Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas.

(2) Ir šādi vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu veidi:

1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla;

2) ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas;

3) aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem;

4) aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām;

5) aizsargjoslas ap kūrortiem;

6) mežu aizsargjoslas ap pilsētām (zaļās zonas meža parki).

6.pants. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu, saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.

(2) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslu iedala šādās joslās:

1) krasta kāpu aizsargjosla, kuras platums ir atkarīgs no kāpu zonas platuma, bet nav mazāks par 300 metriem sauszemes virzienā, skaitot no vietas, kur sākas dabiskā sauszemes veģetācija;

2) jūras aizsargjosla, kas aptver pludmali un zemūdens šelfa daļu, bet nav mazāka par 300 metriem jūras virzienā, skaitot no vietas, kur sākas vienlaidu dabiskā sauszemes veģetācija;

3) ierobežotas saimnieciskās darbības josla līdz 5 kilometru platumā, kas tiek noteikta, ņemot vērā dabiskos apstākļus.

(3) Vietās, kur ir stāvs jūras pamatkrasts, aizsargjoslu platumu nosaka no pamatkrasta augšējās krants.

(4) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēc saskaņošanas ar Satiksmes ministriju.

7.pants. Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas

(1) Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslas tiek noteiktas, lai samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz ūdens ekosistēmām, novērstu erozijas procesu attīstību, kā arī saglabātu apvidum raksturīgo ainavu.

(2) Minimālie ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu platumi tiek noteikti:

1) lauku apvidos (neatkarīgi no zemes kategorijas un īpašuma):

a) Daugavai - ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,

b) Gaujai - no izteces līdz Lejasciemam ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

c) Gaujai - no Lejasciema līdz ietekai jūrā ne mazāk kā 500 metrus plata josla katrā krastā,

d) Lielupei - ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

e) Ventai - ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

f) pārējām vairāk par 100 kilometriem garām upēm - ne mazāk kā 300 metrus plata josla katrā krastā,

g) 25 - 100 kilometrus garām upēm - ne mazāk kā 100 metrus plata josla katrā krastā,

h) 10 - 25 kilometrus garām upēm - ne mazāk kā 50 metrus plata josla katrā krastā,

i) līdz 10 kilometriem garām upēm - ne mazāk kā 10 metrus plata josla katrā krastā,

j) ezeriem, kuru platība ir lielāka par 1000 hektāriem, - ne mazāk kā 500 metrus plata josla,

k) 101 - 1000 hektārus lieliem ezeriem - ne mazāk kā 300 metrus plata josla,

l) 25 - 100 hektārus lieliem ezeriem - ne mazāk kā 100 metrus plata josla,

m) 10 - 25 hektārus lieliem ezeriem - ne mazāk kā 50 metrus plata josla;

n) līdz 10 hektāriem lieliem ezeriem - ne mazāk kā 10 metrus plata josla,

o) ūdenstilpei vai ūdenstecei ar izteiktu palieni - ne mazāk kā visā palienes platumā neatkarīgi no iepriekšējos apakšpunktos noteiktā minimālā joslas platuma;

2) blīvi apdzīvotās vietās - saskaņā ar teritoriālplānošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem, bet ne mazāk kā 20 metrus plata josla katrā krastā.

(3) Aizsargjoslas platumu nosaka, ņemot vērā gada vidējo ūdens līmeni, bet, ja ir skaidri izteikts stāvs pamatkrasts, - no tā augšējās krants.

(4) Ja krastu veido vienlaidu dambis, aizsargjosla tiek noteikta līdz dambja ārējās nogāzes pakājei, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(5) Visi aizsargjoslas noteikumi attiecināmi arī uz teritoriju starp ūdens līmeni un vietu, no kuras mēra aizsargjoslas platumu.

(6) Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

8.pants. Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem

(1) Aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu kultūras pieminekļu aizsardzību un saglabāšanu, kā arī samazinātu dažāda veida negatīvu ietekmi uz nekustamiem kultūras pieminekļiem.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem, izstrādā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija saskaņā ar kultūras pieminekļu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Ja aizsargjosla (aizsardzības zona) ap kultūras pieminekli nav noteikta īpaši, tās minimālais platums ir:

1) lauku apvidos - 500 metru;

2) pilsētās - 100 metru.

9.pants. Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām

(1) Aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdens resursu saglabāšanos un atjaunošanos, kā arī samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz iegūstamo ūdens resursu kvalitāti.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, izstrādā Labklājības ministrija pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

10.pants. Aizsargjoslas ap kūrortiem

(1) Aizsargjoslas ap kūrortiem tiek noteiktas, lai samazinātu esošo vai iespējamo negatīvo ietekmi uz kūrortiem un to resursiem, lai nodrošinātu kūrortu drošu un ilgstošu darbību, kā arī potenciāli izmantojamo resursu saglabāšanos.

(2) Ja aizsargjosla ap kūrortu nav noteikta īpaši, tās minimālais platums ir viens kilometrs.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap kūrortiem, izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

11.pants. Mežu aizsargjoslas ap pilsētām (zaļās zonas meža parki)

(1) Mežu aizsargjoslas ap pilsētām (zaļās zonas meža parki) tiek noteiktas, lai nodrošinātu pilsētu iedzīvotājiem atpūtai un veselības uzlabošanai nepieciešamos apstākļus, kā arī lai samazinātu vai kompensētu pilsētu negatīvo ietekmi uz vidi.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka mežu aizsargjoslas ap pilsētām (zaļās zonas meža parkus) un tās iedala meža kategorijās, izstrādā Valsts meža dienests pēc saskaņošanas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

III nodaļa. Ekspluatācijas aizsargjoslas

12.pants. Ekspluatācijas aizsargjoslu uzdevumi un veidi

(1) Ekspluatācijas aizsargjoslas tiek noteiktas gar transporta, sakaru un citu komunikāciju līnijām, kā arī ap objektiem, kas nodrošina dažādu valsts dienestu darbību. Ekspluatācijas aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt minēto komunikāciju un objektu efektīvu un drošu ekspluatāciju un attīstības iespējas.

(2) Ir šādi ekspluatācijas aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem;

2) aizsargjoslas gar sakaru līnijām;

3) aizsargjoslas ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem;

4) aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem;

5) aizsargjoslas gar siltumtīkliem;

6) aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm;

7) aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem;

8) aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem;

9) aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem;

10) aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm;

11) tauvas josla.

13.pants. Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem

(1) Aizsargjoslas gar ielām, autoceļiem un dzelzceļiem tiek noteiktas, lai samazinātu ielu, autoceļu un dzelzceļu negatīvo ietekmi uz vidi, nodrošinātu transporta maģistrāļu ekspluatāciju un drošību, kā arī izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu un autoceļu rekonstrukcijai.

(2) Aizsargjoslām gar ielām un autoceļiem ir šāds minimālais platums:

1) pilsētās, ciemos un citās blīvi apdzīvotās vietās aizsargjoslas gar ielām un autoceļiem nosaka teritoriālplānojumos likumā noteiktajā kārtībā un atzīmē zemes gabalu plānos kā sarkano līniju (esoša vai projektēta ielas robeža) un būvlaidi (līnija, kas nosaka attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei);

2) lauku apvidos platumu aizsargjoslām gar autoceļiem nosaka teritoriālplānojumos, bet tur, kur to nav,- no ceļa ass uz katru pusi:

a) I tehniskās kategorijas ceļiem - 200 metru,

b) II tehniskās kategorijas ceļiem - 100 metru,

c) III tehniskās kategorijas ceļiem - 60 metru,

d) IV un V tehniskās kategorijas ceļiem - 30 metru.

(3) Aizsargjoslām gar dzelzceļiem ir šāds minimālais platums:

1) pilsētās, ciemos un citās blīvi apdzīvotās vietās platumu aizsargjoslām gar dzelzceļiem nosaka teritoriālplānojumos likumā noteiktajā kārtībā;

2) lauku apvidos platumu aizsargjoslām gar dzelzceļiem nosaka teritoriālplānojumos, bet tur, kur to nav, - 200 metru no malējās sliedes dzelzceļa katrā pusē.

(4) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, izstrādā Satiksmes ministrija.

14.pants. Aizsargjoslas gar sakaru līnijām

(1) Aizsargjoslas gar visu veidu un piederības sakaru līnijām un to iekārtām tiek noteiktas, lai nodrošinātu to maksimālu aizsardzību no cilvēka, dabas vai citu faktoru nevēlamas ietekmes, kuras rezultātā var tikt traucēta sakaru līniju normāla darbība, radīti zaudējumi tautsaimniecībai un valstij.

(2) Aizsargjoslām gar sakaru līnijām ir šāds minimālais platums:

1) gar apakšzemes kabeļu, gaisvadu un radiofikācijas sakaru līnijām - zemes gabals un gaisa telpa sakaru līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes sakaru līnijas katrā pusē 2,5 metru attālumā no apakšzemes kabeļu līnijas vai no gaisvadu līnijas ass;

2) gar jūras sakaru kabeļu līnijām un sakaru kabeļiem, kuri šķērso kuģojamās vai plostojamās upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, - ūdens platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 0,25 jūdžu attālumā no jūras sakaru kabeļa (katrā tā pusē) un 100 metru attālumā no kabeļa (katrā tā pusē) upēs, ezeros, ūdenskrātuvēs un kanālos;

3) ap virszemes un apakšzemes sakaru kabeļu līniju neapkalpojamiem pastiprināšanas punktiem - zemes gabals un gaisa telpa sakaru līnijas augstumā, ko norobežo nosacīta vertikāla plakne, kas atrodas 3 metru attālumā no pastiprināšanas punkta vai no tā apvaļņojuma robežas;

4) stigām mežu masīvos un stādījumos, kur koku augstums nav lielāks par 4 metriem, - 2,5 metri katrā pusē no līnijas ass līdz koku zariem;

5) stigām mežu masīvos un stādījumos, kur koku augstums ir lielāks par 4 metriem,- 3,5 metri katrā pusē no līnijas ass līdz koku zariem;

6) vietās, kur iespējami bieži koku krišanas gadījumi, stigas platums nedrīkst būt mazāks par stādījumu vidējo augstumu katrā sakaru līnijas pusē. Atsevišķi koki vai koku grupas, kas aug stigas malās, jānocērt, ja to augstums ir lielāks nekā stādījumu vidējais augstums.

Ja gaisvadu sakaru līnija šķērso parkus, dārzus vai rezervātus, pēc savstarpējas vienošanās ar attiecīgajiem uzņēmumiem, organizācijām vai institūcijām atļauts noteikt mazāku stigas platumu.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas gar sakaru līnijām, izstrādā Satiksmes ministrija.

15.pants. Aizsargjoslas ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem

(1) Aizsargjoslas ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu hidrometeoroloģisko un cita veida monitoringa novērojumu precizitāti un nepārtrauktību.

(2) Aizsargjoslas ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem tiek noteiktas ne mazāk kā 200 metru rādiusā ap tiem.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem, izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

16. pants. Aizsargjoslas gar elektriskajiem tīkliem

(1) Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu elektrisko tīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem ir šāds minimālais platums:

1) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām - zemes gabals un gaisa telpa šīs līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no malējā vada elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu:

a) līdz 20 kilovoltiem - 10 metru,

b) no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem - 20 metru,

c) virs 110 kilovoltiem - 30 metru;

2) gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām blīvi apdzīvotās vietās - zemes gabals un gaisa telpa šīs līnijas augstumā, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no malējā vada elektrisko tīklu gaisvadu līnijām ar nominālo spriegumu:

a) līdz 20 kilovoltiem - 2 metri,

b) no 20 kilovoltiem līdz 110 kilovoltiem - 4 metri,

c) virs 110 kilovoltiem - 8 metri;

3) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām - zemes gabals vai gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes kabeļu līnijas katrā pusē 1 metra attālumā no kabeļu līnijas ass;

4) gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām, kuras zem ūdens līmeņa šķērso kuģojamas vai plostojamas upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, - ūdens platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 100 metru attālumā katrā pusē no kabeļu līnijas ass;

5) ap elektrisko tīklu sadales iekārtām, fīderu punktiem, transformatoru apakšstacijām - zemes gabals un gaisa telpa 1 metra attālumā katrā pusē no šo iekārtu nožogojuma vai to visvairāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslu gar elektriskajiem tīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija.

17. pants. Aizsargjoslas gar siltumtīkliem

(1) Aizsargjoslas gar visu veidu un jebkuras piederības siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu siltumtīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslām gar siltumtīkliem ir šāds minimālais platums:

1) gar siltumtrasēm kanālos vai tuneļos - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes 2 metru attālumā katrā pusē no kanāla vai tuneļa ārmalas;

2) gar bezkanālu siltumtrasēm zemē - zemes gabals, kuru aizņem šīs iekārtas un kuru norobežo nosacītas vertikālas plaknes 5 metru attālumā katrā pusē no apvalka ārmalas;

3) ap siltumvadiem gaisā, sadales iekārtām un siltuma punktiem - zemes gabals un gaisa telpa 1 metra attālumā katrā pusē no šo iekārtu nožogojuma vai to visvairāk izvirzīto daļu projekcijas uz zemes vai grīdas virsmas.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslu gar siltuma tīkliem, izstrādā Ekonomikas ministrija.

18.pants. Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm

(1) Aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu meliorācijas būvju un ierīču ekspluatāciju un drošību.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap meliorācijas būvēm un ierīcēm, izstrādā:

1) lauksaimniecībā izmantojamām zemēm Zemkopības ministrija;

2) meža zemēm - Valsts meža dienests.

19.pants. Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem

(1) Aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem tiek noteiktas, lai nodrošinātu ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslām gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem ir šāds minimālais platums:

1) gar ūdensvadiem un kanalizācijas spiedvadiem - 5 metri katrā pusē no cauruļvada malas;

2) gar pašteces kanalizācijas vadiem - 3 metri katrā pusē no cauruļvada malas.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

20.pants. Aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem

(1) Aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu valsts ģeodēzisko atbalsta punktu ilgstošu saglabāšanos un aizsardzību.

(2) Aizsargjoslā ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem iekļaujami tie zemes gabali, kuros atrodas valsts ģeodēziskie atbalsta punkti, kā arī vismaz vienu metru plata zemes josla ap to robežām.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem, izstrādā Valsts zemes dienests.

21.pants. Aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem

(1) Aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu navigācijas tehnisko līdzekļu nepārtrauktu un efektīvu darbību Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos un gaisa telpā.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, izstrādā Satiksmes ministrija.

22.pants. Aizsargjoslas ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm

(1) Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības gāzes vadiem, to iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu gāzes vadu, to iekārtu un būvju, gāzes noliktavu un krātuvju ekspluatāciju un drošību.

(2) Aizsargjoslām gar gāzes vadiem, to iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm ir šāds minimālais platums:

1) gar gāzes vadiem - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no gāzes vada ass gāzes vadam ar spiedienu:

a) līdz 500 dekapaskāliem - 2 metri,

b) no 500 dekapaskāliem līdz 0,3 megapaskāliem - 4 metri,

c) no 0,3 megapaskāliem līdz 0,6 megapaskāliem - 7 metri,

d) no 0,6 megapaskāliem līdz 1,6 megapaskāliem - 10 metru,

e) virs 1,6 megapaskāliem - 25 metri;

2) gar gāzes vadiem, kuri zem ūdens līmeņa šķērso kuģojamas vai plostojamas upes, ezerus, ūdenskrātuves un kanālus, - ūdens platība, ko visā tās dziļumā no ūdens virsmas līdz gultnei ietver paralēlas plaknes, kas atrodas 100 metru attālumā katrā pusē no gāzes vada ass;

3) ap gāzes vadu iekārtām un būvēm, gāzes noliktavām un krātuvēm - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē no to iežogojuma vai norobežojošām konstrukcijām:

a) ap kondensāta uzglabāšanas tvertnēm - 25 metri,

b) ap gāzes regulēšanas stacijām - 100 metru,

c) ap gāzes krātuves urbumiem un dabasgāzes savākšanas punktiem - 300 metru,

d) ap dabasgāzes kompresoru cehiem - 700 metru,

e) ap gāzes regulēšanas punktiem ēkās vai skapjos - 10 metru,

f) ap gāzes individuālajiem regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu 0,3 megapaskāli - 4 metri,

g) ap gāzes individuālajiem regulatoriem ar gāzes ieejas spiedienu 0,6 megapaskāli - 7 metri,

h) ap gāzes uzpildes stacijām (GUS) - 100 metru,

i) ap gāzes balonu grupu iekārtām - 10 metru,

j) ap automobiļu gāzes uzpildes stacijām (AGUS) - 10 metru,

k) ap automobiļu dabasgāzes uzpildes kompresoru stacijām (AGUKS) - 60 metru,

l) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes balonu noliktavām -10 metru,

m) ap sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes pazemes cisternu (rezervuāru) grupu iekārtām -10 metru,

n) pretkorozijas elektroķīmiskās aizsardzības iekārtu anodu zemējumam - 4 metri no zemējuma kontūra.

(3) Metodikas projektu aizsargjoslu noteikšanai gar gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu.

23.pants. Tauvas josla

(1) Tauvas josla tiek noteikta zvejas, kuģošanas un ar tām saistīto darbību nodrošināšanai gar ūdeņu krastiem neatkarīgi no īpašuma veida saskaņā ar Zvejniecības likumu, bet ne platāka par 40 metriem.

(2) Tauvas joslas noteikšanas metodikas projektu, ievērojot šā likuma 34.pantā noteiktās prasības, pēc saskaņošanas ar Valsts meža dienestu izstrādā:

1) zvejas vajadzībām - Zemkopības ministrija;

2) kuģošanas vajadzībām - Satiksmes ministrija.

IV nodaļa. Sanitārās aizsargjoslas

24.pants. Sanitāro aizsargjoslu uzdevumi un veidi

(1) Sanitārās aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem, kuriem ir noteiktas paaugstinātas sanitārās prasības. To galvenais uzdevums ir sanitāro prasību nodrošināšana.

(2) Ir šādi sanitāro aizsargjoslu veidi:

1) aizsargjoslas ap kapsētām;

2) aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām;

3) aizsargjoslas ap veterinārās uzraudzības objektiem;

4) aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām.

25.pants. Aizsargjoslas ap kapsētām

(1) Aizsargjoslas ap kapsētām tiek noteiktas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap kapsētām, izstrādā Labklājības ministrija.

26.pants. Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām

(1) Aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām tiek noteiktas, lai nepieļautu tām piegulošo teritoriju sanitāro apstākļu pasliktināšanos.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap dzīvnieku kapsētām, izstrādā Valsts veterinārais departaments.

27.pants. Aizsargjoslas ap veterinārās uzraudzības objektiem

(1) Aizsargjoslas ap veterinārās uzraudzības objektiem tiek noteiktas, lai nodrošinātu atbilstošus sanitāros apstākļus minētajos objektos un tiem piegulošajā teritorijā.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap veterinārās uzraudzības objektiem, izstrādā Valsts veterinārais departaments.

28.pants. Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām

(1) Aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām tiek noteiktas, lai nodrošinātu tām piegulošo teritoriju aizsardzību no iespējamās vai esošās negatīvās ietekmes.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām, izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

V nodaļa. Drošības aizsargjoslas

29.pants. Drošības aizsargjoslu uzdevumi un veidi

(1) Drošības aizsargjoslas tiek noteiktas ap paaugstināta riska objektiem. Drošības aizsargjoslu galvenais uzdevums ir nodrošināt paaugstināta riska objektu un to tuvumā esošo objektu drošību gan to ekspluatācijas laikā, gan iespējamo avāriju gadījumā, kā arī vides un cilvēku drošību.

(2) Ir šādas drošības aizsargjoslas:

1) aizsargjoslas ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm;

2) aizsargjoslas ap karjeriem;

3) aizsargjoslas ap cita veida paaugstināta riska objektiem.

30. pants. Aizsargjoslas ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm

(1) Aizsargjoslas ap visu veidu un jebkuras piederības naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm tiek noteiktas, lai nodrošinātu naftas un naftas produktu vadu, noliktavu un krātuvju ekspluatāciju un drošību, kā arī samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku.

(2) Aizsargjoslām ap naftas un naftas produktu vadiem un ar tiem saistītām būvēm un iekārtām ir šāds minimālais platums:

1) gar cauruļvadu trasēm - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 25 metru attālumā no cauruļvada ass;

2) ap tilpnēm, kas paredzētas naftas un naftas produktu ieplūdināšanai avārijas gadījumā, - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 50 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma.

3) ap galvenajām un starpposmu pārsūknēšanas un iepildīšanas stacijām, rezervuāru parkiem, iepildīšanas un izliešanas estakādēm, naftas un naftas produktu uzsildīšanas punktiem - zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas plaknes katrā pusē 100 metru attālumā no šo objektu teritorijas iežogojuma.

(3) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm, izstrādā Ekonomikas ministrija pēc saskaņošanas ar Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentu.

31.pants. Aizsargjoslas ap karjeriem

(1) Aizsargjoslas ap karjeriem tiek noteiktas, lai nodrošinātu karjeru ekspluatāciju un drošību.

(2) Metodikas projektu, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap karjeriem, izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

32.pants. Aizsargjoslas ap cita veida paaugstināta riska objektiem

(1) Aizsargjoslas ap cita veida paaugstināta riska objektiem tiek noteiktas, lai samazinātu piesārņojuma esošo vai iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku.

(2) Metodiku, pēc kuras nosaka aizsargjoslas ap cita veida paaugstināta riska objektiem, noteic Ministru kabinets.

VI nodaļa. Aizsargjoslu izveidošanas pamatprincipi un īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumi tajās

33.pants. Aizsargjoslu izveidošana

(1) Visu veidu aizsargjoslu konkrētās robežas nosaka teritoriālplānojumos, ievērojot teritoriālplānošanas noteikumus un aizsargjoslu noteikšanas metodiku.

(2) Aizsargjoslu robežas jāatzīmē zemes gabalu plānos un jāieraksta zemesgrāmatā šā likuma 60. un 62.pantā noteiktajā kārtībā. Vietām, kurām nav izstrādāti teritoriālplānojumi, aizsargjoslu robežas, ja nepieciešams, nosaka pašvaldību teritoriālplānošanas dienesti, ievērojot šā likuma prasības.

(3) Attālumus starp ēkām un inženierbūvēm, kā arī to ierīkošanas un zemes darbu veikšanas kārtību nosaka būvnormatīvi.

34.pants. Aizsargjoslu pārklāšanās

Gadījumos, kad vienā vietā pārklājas vairāku veidu aizsargjoslas, spēkā ir stingrākās prasības un lielākais minimālais platums. Visu veidu rīcība šajās vietās jāsaskaņo ieinteresētajām institūcijām.

35.pants. Vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās

(1) Vispārīgos aprobežojumus aizsargjoslās nosaka likumi un Ministru kabineta noteikumi, tos var noteikt arī ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem, kas izdoti to kompetences ietvaros.

(2) Tā objekta īpašniekam, kuram noteikta aizsargjosla, ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai un remontam nepieciešamos darbus. Par to rakstveidā jābrīdina zemes īpašnieks, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - zemes lietotājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas.

(3) Aizsargjoslās, kas ir lauksaimniecības zemēs, plānotie ekspluatācijas un remonta darbi veicami laika posmā, kad šīs platības neaizņem lauksaimniecības kultūras vai kad ir iespējama lauksaimniecības kultūru saglabāšana, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas darbus, kurus var veikt jebkurā gadalaikā, pirms tam rakstveidā vai mutvārdos informējot par to zemes īpašnieku vai lietotāju.

(4) Pēc minēto darbu veikšanas objekta īpašniekam jāsakārto zemes platības tādā stāvoklī, lai tās būtu derīgas izmantošanai paredzētajām vajadzībām, kā arī jāatlīdzina zemes īpašniekam vai lietotājam darbu izpildes gaitā nodarītie zaudējumi. To noteikšanu un atlīdzību veic likumos noteiktajā kārtībā vai pēc savstarpējas vienošanās.

(5) Ja aizsargjoslas sakrīt vai krustojas, ar attiecīgo objektu ekspluatāciju un remontu saistītos darbus kopīgajos aizsargjoslu iecirkņos veic ieinteresētās juridiskās vai fiziskās personas pēc savstarpējas vienošanās.

(6) Juridiskajām un fiziskajām personām, veicot aizsargjoslās darbus, kuru dēļ ir nepieciešams pārbūvēt objektus vai aizsargāt tos no bojājumiem, pārbūves vai aizsardzības darbi jāveic par saviem līdzekļiem pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku vai pēc savstarpējas vienošanās jāsamaksā par šiem darbiem.

(7) Juridiskajām un fiziskajām personām aizsargjoslās jāizpilda attiecīgā objekta īpašnieka likumīgās prasības.

(8) Pašvaldību, atbildīgo valsts institūciju un objektu īpašnieku dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā, iepriekš par to brīdinot zemes īpašnieku, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - zemes lietotāju.

36.pants. Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā

(1) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) zemes īpašniekiem vai lietotājiem aizliegts traucēt cilvēku brīvu pārvietošanos dabā visā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslā, izņemot pagalmus, augļu un sakņu dārzus, kā arī ar lauksaimniecības kultūrām aizņemtās teritorijas; īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī kultūras un vēstures pieminekļu teritorijās cilvēku pārvietošanos regulē šo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumi; pārvietošanos var ierobežot likumos noteiktajā kārtībā mežos ugunsbīstamajā periodā vai citos īpašos gadījumos;

2) valsts un pašvaldību īpašumā esošo zemi drīkst pārdot tikai ar ikreizēju Ministru kabineta lēmumu, bet valsts īpašumā esošus vai valstij piekrītošus aizsargājamos mežus - saskaņā ar likuma "Par valsts meža izmantošanu" 7.panta noteikumiem, izņemot ostu zemi, kuras pārdošanu regulē "Likums par ostām";

3) ja, iznomājot valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, tiek paredzēta zemes lietojuma veida maiņa, kas nav paredzēta teritoriālplānojumā, ir nepieciešams ikreizējs Ministru kabineta lēmums;

4) blīvi apdzīvotās vietās minimālā jaunveidojamā zemes īpašuma platība tiek noteikta apbūves noteikumos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet ne mazāka par 0,12 hektāru lielu vienlaidu platību, izņemot zemes reformas gaitā likumīgi izveidotos īpašumus;

5) aizliegts veikt meliorāciju bez saskaņošanas ar vides aizsardzības institūcijām.

(2) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šā panta pirmajā daļā minētajam aizliegts:

1) celt jaunas dzīvojamās, saimniecības un ražošanas vai atpūtnieku aprūpei paredzētas ēkas, ierīkot degvielas uzpildes stacijas, kā arī paplašināt esošās šāda tipa ēkas un būves;

2) izvietot lopbarības glabātavas (izņemot esošos siena šķūņus), minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

3) veikt kailcirtes;

4) veikt meža zemju transformēšanu, izņemot gadījumus, kad to paredz ikreizējs Ministru kabineta lēmums;

5) iegūt un izmantot derīgos izrakteņus.

(3) Izņēmuma gadījumā šā panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētie darbi atļauti pēc pozitīva ekoloģiskās ekspertīzes atzinuma saņemšanas, ja:

1) attiecīgās darbības paredzētas apdzīvoto vietu vai teritoriju attīstības ģenerālplānos;

2) no bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem saņemts motivēts pieprasījums tāpēc, ka nav iespējams dzīvojamās vai saimniecības ēkas būvēt citā vietā, - ar nosacījumu, ka ir atjaunotas prasītāja īpašumtiesības uz zemi;

3) attiecīgās darbības saistītas ar ostu attīstību un esošo zvejniecības un zivju pārstrādes uzņēmumu attīstību un rekonstrukciju.

37.pants. Aprobežojumi ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās

Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts veikt 50 metrus platā joslā kailcirtes;

4) 10 metrus platā joslā papildus šā panta 1., 2. un 3.punktā minētajam aizliegts:

a) izvietot degvielas uzpildes stacijas,

b) celt un izvietot jebkādas ēkas un būves (izņemot kultūras pieminekļu atjaunošanu), ūdens ņemšanas ietaises, ūdens regulēšanas ietaises un citas hidrotehniskās būves, peldētavas, laivu un kuģu piestātnes un būves, kas nepieciešamas kuģošanas drošībai,

c) lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus,

d) veikt meliorāciju bez saskaņošanas ar vides aizsardzības institūcijām.

38.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem

Aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) jebkuru saimniecisko darbību aizsargjoslās (aizsardzības zonās) ap kultūras pieminekļiem drīkst veikt tikai ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un kultūras pieminekļa īpašnieka atļauju;

2) pārdodot vienam īpašniekam piederošu kultūras pieminekļa un tā aizsargjoslas zemi, aizliegts to sadalīt;

3) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

4) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

5) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas pie kultūras pieminekļa;

6) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas.

39.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām

Aizsargjoslās ap ūdens ņemšanas vietām papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas pie ūdens ņemšanas ietaisēm;

5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;

6) aizliegts veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas un spridzināšanas darbus;

7) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas;

8) aizliegts lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;

9) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos, izņemot gadījumus, kad saņemts pozitīvs ekoloģiskās ekspertīzes atzinums.

40.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap kūrortiem

Aizsargjoslās ap kūrortiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas darbus, izņemot ārstniecisko dūņu, sēravotu un minerālavotu ūdens iegūšanu kūrortu vajadzībām;

4) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas;

5) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos, izņemot gadījumus, kad saņemts pozitīvs ekoloģiskās ekspertīzes atzinums.

41.pants. Aprobežojumi mežu aizsargjoslās ap pilsētām (zaļās zonas meža parkos)

Mežu aizsargjoslās ap pilsētām (zaļās zonas meža parkos) papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus.

42.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem

Aizsargjoslās gar autoceļiem un dzelzceļiem papildus šā likuma 35.pantā minētajam tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizsargjoslās gar autoceļiem aizliegts:

a) veikt darbības, kuru rezultātā samazinās ceļa pārredzamība vai palielinās aizputināmība,

b) veikt kailcirtes gar I - III tehniskās kategorijas ceļiem 50 metrus platā joslā,

c) veikt kailcirtes gar IV tehniskās kategorijas ceļiem 30 metrus platā joslā,

d) veikt jebkurus celtniecības, montāžas un kalnrūpniecības darbus bez saskaņošanas ar Valsts ceļu dienestu;

2) aizsargjoslās gar dzelzceļiem aizliegts:

a) veikt darbības, kuru rezultātā samazinās dzelzceļa pārredzamība vai palielinās aizputināmība,

b) veikt darbības, kuru rezultātā samazinās ūdens caurteces ierīču ūdens caurlaides spēja,

c) veikt zemes rakšanas darbus bez saskaņošanas ar komunikāciju īpašniekiem,

d) ierīkot gāzes vadus gar sliežu ceļu,

e) aizkraut pievedceļus un pieejas pie dzelzceļa apkalpošanas objektiem.

43.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar sakaru līnijām

(1) Papildus šā likuma 35.pantā minētajam bez izpildāmo darbu projekta, kas rakstveidā saskaņots ar sakaru līnijas valdītāju, aizsargjoslās gar sakaru līnijām aizliegts:

1) veikt jebkādus celtniecības, montāžas un spridzināšanas darbus, kā arī zemes darbus dziļāk par 0,5 metriem un planēšanu ar tehniku;

2) izdarīt ģeoloģiskās un ģeodēziskās izpētes darbus, kas saistīti ar urbumiem, zemes paraugu ņemšanu un citiem līdzīgiem darbiem;

3) stādīt kokus, izvietot lauka apmetnes, turēt lopus, nokraut materiālus, lopbarību un mēslojumu, kurt ugunskurus un ierīkot šautuves;

4) zem gaisvadu sakaru līnijām pārvadāt gabarītiem neatbilstošas kravas, kā arī ierīkot autotransporta, traktoru un mehānismu stāvvietas;

5) ierīkot kuģu, liellaivu un peldošo celtņu piestātnes, veikt iekraušanas, izkraušanas, gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas darbus, izmest enkurus, braukt ar nolaistiem enkuriem, ķēdēm, lotēm, velkamajiem rīkiem un traļiem, ierādīt zvejas vietas, zvejot zivis, vākt augus ar dziļūdens rīkiem, ierīkot lopu dzirdīšanas vietas, skaldīt un iegūt ledu;

6) nojaukt un rekonstruēt ēkas un tiltus, pārbūvēt kolektorus un tuneļus, kuros ieguldīti sakaru kabeļi vai uzstādītas sakaru līniju statnes, kabeļu kastes un sadales kārbas (ja būvētājs nav iepriekš pārvietojis sakaru līnijas un iekārtas pēc saskaņošanas ar to valdītāju);

7) apbērt vai salauzt mērstabiņus un brīdinājuma zīmes, novietot uz apakšzemes kabeļu līniju trasēm smagus (vairāk par 5 tonnām) priekšmetus, ierīkot trasēs skābju, sāļu un sārmu notekas;

8) atvērt sakaru līniju neapkalpojamo pastiprinātājpunktu, mikroviļņu līniju, telefona kanalizācijas kabeļaku, šahtu, sadales skapju un kabeļu kastu durvis un lūkas, kā arī personām, kas minētās līnijas un iekārtas neapkalpo, pieslēgties sakaru līnijām un iekārtām;

9) veikt jebkādas citas darbības, kas var izraisīt sakaru līniju un iekārtu bojājumus;

10) lietot laužņus, kapļus, ķīļus un pneimatiskos instrumentus, rokot zemi tuvāk par vienu metru no kabeļa līnijas abās tā pusēs;

11) apbērt ar zemi vai būvmateriāliem telefona kanalizācijas kabeļaku lūku vākus, sadales skapjus, brīdinājuma zīmes un mērstabiņus apakšzemes kabeļu trasēs, kā arī pārvietot esošās sakaru līnijas un iekārtas bez iepriekšējas saskaņošanas ar to valdītāju.

44.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem

Aizsargjoslās ap valsts hidrometeoroloģisko novērojumu stacijām un posteņiem un ap stacionāriem valsts nozīmes monitoringa punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas;

2) aizliegts stirpot sienu un salmus;

3) aizliegts turēt lopus;

4) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

5) aizliegts kurt uguni.

45.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem

(1) Aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas elektrisko tīklu objektiem;

2) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas;

3) aizliegts aizsargjoslās gar gaisa vadu līnijām ierīkot sporta laukumus, rotaļu laukumus, stadionus, tirgus, sabiedriskā transporta pieturas, mašīnu un mehānismu stāvvietas, kā arī veikt jebkādus pasākumus, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos;

4) aizliegts aizsargjoslās gar pazemes elektropārvades kabeļlīnijām veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;

5) aizliegts celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves bez attiecīgo komunikāciju īpašnieka atļaujas;

6) aizliegts veikt jebkāda veida derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus, kā arī izvietot lauka apmetnes un mehanizēti laistīt lauksaimniecības kultūras;

7) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens elektropārvades kabeļlīnijām iekārtot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, noenkuroties, braukt ar izmestu enkuru un tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem, kā arī ierīkot dzirdinātavas;

8) aizliegts skaldīt ledu;

9) aizliegts braukt ar mašīnām un mehānismiem, kā arī strādāt ar lauksaimniecības tehniku, kuras augstums, mērot no ceļa (zemes) virsmas, pārsniedz 4,5 metrus;

10) aizliegts veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku;

11) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemju applūdināšanu uz laiku.

(2) Veicot apūdeņošanas grāvju un drenāžas kolektorgrāvju būvi, kā arī ierīkojot nožogojumus un veicot citus darbus, jāsaglabā pievedceļi un pieejas elektriskajiem tīkliem un to būvēm.

(3) Koku un krūmu audzēšana elektrisko tīklu trasēs pieļaujama ar elektrisko tīklu īpašnieka rakstveida atļauju.

(4) Elektroenerģijas apgādes uzņēmumi, kuriem saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" ir nepieciešama licence, izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar elektriskajiem tīkliem bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

46.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar siltumtīkliem

(1) Aizsargjoslās gar siltumtīkliem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas siltumtīkliem;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem;

4) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas, koroziju izraisošas vielas un degvielu;

5) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt siltumtīklu applūdināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos;

6) bez iepriekšējas saskaņošanas ar siltumtīklu īpašnieku siltumtīklu aizsargjoslā aizliegts:

a) celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un būves, kā arī jebkuras komunikācijas,

b) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, kā arī veikt grunts planēšanu ar tehniku,

c) veikt citus darbus, kas traucē siltumtīklu apkalpošanu un var tos bojāt.

(2) Siltumenerģijas apgādes uzņēmumi izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām gar siltumtīkliem bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

47.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm

Aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

2) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas meliorācijas būvēm un ierīcēm, veidot akmens krāvumus;

3) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus.

48.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem

Aizsargjoslās gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas ūdensvada un kanalizācijas tīklu objektiem;

2) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;

3) aizliegts glabāt un izliet ķīmiski aktīvas un koroziju izraisošas vielas un degvielu.

49.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem

Aizsargjoslās ap valsts ģeodēziskajiem atbalsta punktiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

2) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas;

3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas valsts ģeodēzisko atbalsta punktu objektiem;

4) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, kā arī nomest smagumus.

50.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem

Aizsargjoslās ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts celt ēkas un būves, uzstādīt iekārtas, kas traucē navigācijas tehnisko līdzekļu darbību.

51.pants. Aprobežojumi tauvas joslā

Tauvas joslā papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas;

4) aizliegts traucēt cilvēku brīvu pārvietošanos tauvas joslā.

52.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap kapsētām

Aizsargjoslās ap kapsētām papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas kapsētām.

53.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap dzīvnieku kapsētām

Aizsargjoslās ap dzīvnieku kapsētām papildus šā likuma 35. pantā minētajiem aprobežojumiem aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos.

54.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap veterinārās uzraudzības objektiem

Aizsargjoslās ap veterinārās uzraudzības objektiem papildus šā likuma 35. pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas;

4) aizliegts izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus.

55.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām

Aizsargjoslās ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu uzglabāšanas vietām un ūdens attīrīšanas iekārtām papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas atkritumu apglabāšanas poligonu, atkritumu uzglabāšanas vietu un ūdens attīrīšanas iekārtu objektiem;

2) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt applūdināšanu vai gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos.

56.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm

Aizsargjoslās ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

2) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

3) aizliegts izvietot degvielas uzpildes stacijas;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas gāzes vadu, gāzes noliktavu un krātuvju objektiem;

5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, kā arī veikt uguns un liesmu darbus;

6) aizliegts veikt derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus;

7) aizliegts staigāt pa virsūdens gāzes vadu pārejām;

8) mehāniskajiem transporta līdzekļiem aizliegts apstāties un stāvēt uz autoceļiem aizsargjoslās ap gāzes vadiem, kuros spiediens ir lielāks par 1,6 megapaskāliem;

9) aizliegts veikt darbus, kas saistīti ar zemes applūdināšanu uz laiku;

10) aizliegts aizsargjoslās gar zemūdens gāzes vadiem iekārtot kuģu, liellaivu un peldošu celtņu piestātnes, braukt ar izmestu enkuru vai tīkliem, ierādīt zvejas vietas un zvejot, ķert ūdens dzīvniekus un iegūt ūdensaugus ar dziļūdens rīkiem;

11) aizliegts bez komunikāciju īpašnieka atļaujas saņemšanas:

a) celt, kapitāli remontēt, rekonstruēt vai nojaukt jebkuras ēkas un inženierbūves;

b) veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemēs - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī grunts planēšanas darbus;

c) veikt ģeoloģiskos, ģeodēziskos un citus pētniecības darbus, kas saistīti ar urbumu veidošanu un grunts paraugu ņemšanu (izņemot augsnes paraugus);

d) veikt citus darbus, kas traucē gāzes vadu un uz tiem uzstādīto armatūru apkalpošanu vai bojā tās.

(2) Gāzes apgādes uzņēmumi, kuriem saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā" ir nepieciešama licence, izmanto nekustamo īpašumu aizsargjoslām ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm bez atlīdzības par nekustamā īpašuma īpašniekam, valdītājam vai lietotājam noteikto nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu.

57.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm

Aizsargjoslās ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts izvietot lopbarības, minerālmēslu, pesticīdu, degvielas, eļļošanas materiālu, ķīmisko vielu, kokmateriālu un citu veidu materiālu un vielu glabātavas, izņemot šim nolūkam īpaši paredzētas un iekārtotas vietas;

2) aizliegts ierīkot degvielas uzpildes stacijas;

3) aizliegts ierīkot atkritumu apglabāšanas poligonus;

4) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas naftas vadu, naftas un naftas produktu noliktavu un krātuvju objektiem;

5) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus, kā arī veikt uguns un liesmu darbus;

6) aizliegts veikt derīgo izrakteņu iegūšanas, iekraušanas un izkraušanas, gultnes padziļināšanas, zemes smelšanas, spridzināšanas un meliorācijas darbus.

58.pants. Aprobežojumi aizsargjoslās ap karjeriem

Aizsargjoslās ap karjeriem papildus šā likuma 35.pantā minētajiem aprobežojumiem tiek noteikti šādi aprobežojumi:

1) aizliegts aizkraut pievedceļus un pieejas;

2) aizliegts veikt darbus ar triecienmehānismiem, nomest smagumus, izmest un izliet kodīgas un koroziju izraisošas vielas, degvielu un eļļošanas materiālus;

3) aizliegts veikt darbus, kas var izraisīt karjeru applūdināšanu un gruntsūdens līmeņa paaugstināšanos.

59.pants. Aizsargjoslu noteikšanas metodika

(1) Aizsargjoslu noteikšanas metodiku nosaka Ministru kabinets pēc šajā likumā minēto attiecīgo valsts institūciju priekšlikumiem.

(2) Aizsargjoslu noteikšanas metodikā jāietver:

1) komunikāciju un objektu ekspluatācijas un drošības prasības;

2) vides un cilvēka aizsardzības prasības;

3) aizsargjoslu uzturēšanas un to stāvokļa kontroles mehānisms;

4) informācija par servitūtiem un aprobežojumiem, kas saistīti ar attiecīgajiem objektiem, komunikācijām un to aizsargjoslām;

5) kārtība, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā.

60.pants. Aprobežojumu ierakstīšana zemesgrāmatā

Īpašuma tiesību aprobežojumi, ja aizsargjosla atrodas uz īpašumā esoša zemes gabala, ierakstāmi zemesgrāmatā likumā noteiktajā kārtībā.

VII nodaļa. Aizsargjoslu uzturēšana un to stāvokļa kontrole

61.pants. Aizsargjoslu uzturēšana

(1) Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas un aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts autoceļiem par saviem līdzekļiem kārtībā uztur zemes īpašnieks, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - zemes lietotājs, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(2) Ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts autoceļiem) par saviem līdzekļiem kārtībā uztur attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(3) Pienākumu uzturēt kārtībā ekspluatācijas, drošības un sanitārās aizsargjoslas (izņemot aizsargjoslas ap kapsētām un gar valsts autoceļiem) saskaņā ar savstarpēju vienošanos var deleģēt zemes īpašniekam vai lietotājam.

(4) Kārtību, kādā uzturamas aizsargjoslas gar ielām pilsētās, ciemos un citās blīvi apdzīvotās vietās, nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi.

(5) Ciršanu veic par objekta īpašnieka līdzekļiem, savstarpēji vienojoties ar zemes īpašnieku, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, - ar zemes lietotāju, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Avāriju novēršanas vai to seku likvidācijas gadījumā objekta īpašniekam ir tiesības pirms ciršanas biļetes vai apliecinājuma izņemšanas nocirst gar elektrisko tīklu un sakaru gaisa vadu līnijām atsevišķus kokus un apgriezt koku zarus, kuri traucē vai reāli apdraud šo līniju normālu darbību, par to iepriekš brīdinot zemes īpašnieku vai lietotāju. Šādos gadījumos objekta īpašnieks ciršanas biļeti vai apliecinājumu izņem 10 dienu laikā pēc ciršanas.

(6) Aizsargjoslās mežos gar autoceļu un dzelzceļu nodalījuma joslas ārējām malām jāizveido mineralizēta pretuguns josla ne mazāk kā 1,5 metru platumā, un tā ik gadu jāatjauno.

(7) Aizsargjoslas gar autoceļiem un dzelzceļiem, ap gāzes vadiem, gāzes noliktavām un krātuvēm, ap naftas un naftas produktu vadiem, noliktavām un krātuvēm jāuztur ugunsdrošā stāvoklī.

62.pants. Aizsargjoslu iezīmēšana plānos

(1) Aizsargjoslu iezīmēšanu zemes īpašuma vai lietojuma plānos nodrošina Valsts zemes dienests par valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību".

(2) Aizsargjoslu iezīmēšanu administratīvi teritoriālo vienību kartēs veic Valsts zemes dienests.

63.pants. Aizsargjoslu ierīkošana un apzīmēšana dabā

Ja nepieciešams, aizsargjoslas tiek apzīmētas dabā ar īpašām zīmēm. Kārtību, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā, kā arī lietojamo zīmju paraugus nosaka Ministru kabinets.

64.pants. Aizsargjoslu stāvokļa kontrole

(1) Aizsargjoslu stāvokļa kontroli savas kompetences ietvaros veic:

1) pašvaldības;

2) piekritīgās ministrijas un to pakļautībā vai pārraudzībā esošās institūcijas;

3) attiecīgā objekta vai komunikācijas īpašnieks vai lietotājs.

(2) Kārtību, kādā veicama kontrole aizsargjoslās gar ielām pilsētās, ciemos un citās blīvi apdzīvotās vietās, nosaka pagastu un pilsētu apbūves noteikumi.

65.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpšanu

(1) Juridiskās un fiziskās personas, kas pārkāpušas šo likumu, saucamas pie atbildības saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Personu saukšana pie administratīvās atbildības, kriminālatbildības vai disciplinārās atbildības neatbrīvo tās no pienākuma veikt atjaunošanas darbus vai, ja atjaunošana nav iespējama, atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

66.pants. Starptautiskie līgumi un vienošanās par aizsargjoslām

Ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos aizsargjoslām ir noteiktas citādas prasības nekā Latvijas Republikas likumos, piemērojami starptautisko līgumu noteikumi.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta:

1) noteikumi nr.324 "Noteikumi par aizsargjoslām" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 20.nr.);

2) noteikumi nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 17.nr.);

3) noteikumi nr.94 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem"" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 10.nr.);

4) noteikumi nr.22 "Grozījumi Ministru kabineta 1995.gada 18.jūlija noteikumos nr.216 "Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem"" (Latvijas Vēstnesis, 1997, 22.nr.).

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 5.februārī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 25.februārī