INFORMĀCIJA

Lai apzināmies sava prāta spēku

Zinātņu akadēmijas pilnsapulcē

Turpinājums no 1.lpp.

Ir sakārtoti īpašumjautājumi — LZA augstceltne ierakstīta zemesgrāmatā uz Latvijas Zinātņu akadēmijas vārda, tas nozīmē, ka ēka pieder valstij, bet ir nodota LZA lietošanā. Ir panākta principiāla vienošanās ar Ministru prezidentu Andri Šķēli, ka turpmāk zinātnes vajadzībām Latvijā tiks atvēlēta noteikta daļa no nacionālā kopprodukta — 1998. gadā tie varētu būt 0,5 procenti, pagaidām šis skaitlis ir 0,2 procenti.

Runājot par LZA kontaktiem ar masu saziņas līdzekļiem, T. Millers akcentēja ļoti labo sadarbību ar laikrakstu “Latvijas Vēstnesis”, izdevumu “Izglītība un Kultūra”, kā arī ar radio un Latvijas televīziju. Pērn LZA nācies cīnīties arī ar ierēdniecību, lai panāktu atklātumu un demokrātiju svarīgu lēmumu sagatavošanā. Aizvadītajā gadā pieaugušas LZA starptautiskās aktivitātes, noslēgti jauni sadarbības līgumi ar kolēģiem ārvalstīs. Pērn 49 zinātniekiem piešķirts valsts emeritētā zinātnieka nosaukums, ko piešķir izciliem starptautiski atzītiem zinātniekiem pēc aiziešanas pensijā. Ļoti aktuāls ir jautājums par Latvijas Zinātņu akadēmijas sastāva veidošanu, tas jāpapildina ar jauniem un gados jaunākiem locekļiem.

Pēc Tāļa Millera ievadvārdiem tika pasniegtas LZA balvas. Pauļa Lejiņa balvu par monogrāfiju “Zemnieks, zeme un zemkopība Latvijā. No senākiem laikiem līdz mūsdienām”, Rīga, 1995, saņēma habilitētais lauksaimniecības doktors Artūrs Boruks, Latvijas Valsts zemkopības zinātniskās pētniecības institūts “Agra”.

Latvijas Zinātņu akadēmijas un Paula Stradiņa Vēstures muzeja Paula Stradiņa balvu medicīnas vēsturē saņēma LZA goda loceklis Jānis Strupulis par mākslinieka izcilo ieguldījumu pasaules zinātnieku un mediķu portretu atveidošanā.

Gada pilnsapulces turpinājumā par Latvijas Zinātņu akadēmijas darbību 1996. gadā ziņoja LZA akadēmiķis sekretārs Andrejs Siliņš. Vispirms runātājs pateicās visiem, kas līdzdarbojušies LZA gadagrāmatas sagatavošanā, kur Zinātņu akadēmijas darbs jau atspoguļots, tālab ziņotājs akcentēja tikai atsevišķas problēmas un sniedza papildu informāciju.

Ir nostiprināts LZA juridiskais statuss. Ar zināmu piepūli tika panākts, ka Latvijas Republikas likumā “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību”” 1996. gada 13. jūnijā tika ierakstīts: “Latvijas Zinātņu akadēmija ir autonoms tiesību subjekts, kurš sastāv no ievēlētiem Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļiem un kuru subsidē valsts. Latvijas Zinātņu akadēmija darbojas saskaņā ar tās Hartu un Statūtiem. Latvijas Zinātņu akadēmijas Hartu apstiprina Saeima un tajā norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas darbības mērķus, pamatvirzienus, tiesisko un ekonomisko pamatu, pārvaldes sistēmu, tiesības un pienākumus. Saeima vai Ministru kabinets var noteikt Latvijas Zinātņu akadēmijai īpašus uzdevumus un pilnvaras zinātnes jomā.” Līdz šim LZA īpaši uzdevumi nav doti. LZA Statūti precīzi nosaka iekšējās dzīves noteikumus, tomēr jāturpina to sakārtošana un saskaņošana ar likuma normām.

Tradicionāli reizi gadā LZA tiek vēlēti jauni locekļi. Pērn ievēlēti 4 jauni īstenie locekļi, 4 goda locekļi, 7 ārzemju locekļi un 2 korespondētājlocekļi. Tomēr ZA locekļu skaits pēdējā gadā īpaši pieaudzis nav — bija 255, tagad ir 262. Tātad runas par to, ka ZA locekļu skaits aug tikpat strauji, kā samazinās zinātnieku skaits Latvijā, nav īsti pareizas. Tomēr LZA pašlaik nav visu populārāko Latvijas zinātnieku.

Ar Zinātņu akadēmiju vēlas sadarboties ne tikai bijušie Latvijas ZA institūti, bet arī citas institūcijas. Pagaidām šādas vienošanās par sadarbību LZA nav ne ar vienu augstskolu. 1996. gada 10. decembrī LZA ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Rīgas Latviešu biedrību. Sadarbības mērķi ir — veicināt zinātņu attīstību Latvijas Republikā, apzināt, pētīt, izkopt, saglabāt to īpašo, ko zinātnei un kultūrai devusi un spēj dot Latvija un latviešu tauta; popularizēt zinātni, kas ir ļoti svarīgs uzdevums. Vajadzības gadījumā RLB ļauj izmantot savas telpas LZA bez īres maksas.

Nav pietiekama finansējuma LZA jubilejas grāmatas izdošanai, tās pirmā daļa varētu iznākt šī gada septembrī, bet otrā — decembrī.

Pērn notikušas 8 Latvijas ZA sēdes, kur apspriestas Latvijas zinātnes un kultūras visaktuālākās problēmas.

LZA sastāvā darbojas Ārzemju locekļu nodaļa ASV un Kanādā, ko vada tautsaimniecības profesors Nikolajs Balabkins. Ir arī saņemti jauni interesanti darba priekšlikumi zinātniskai sadarbībai, par kuriem ziņo Merilendas universitātes profesors Jānis Melngailis.

LZA goda locekļu saiets pierādīja, ka nebūt nav izsmeltas visas iespējas, lai sabiedrībā popularizētu zinātnes jaunākos sasniegumus un atziņas.

Starptautiskajā zinātnieku sadarbībā LZA īpaši nozīmīga bija Baltijas un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju konference, kas pirmo reizi notika Jūrmalā. Ir zināms, ka zinātnes prestižs Ziemeļvalstīs ir ievērojami augstāks nekā Baltijas valstīs, uz ko norāda tas, cik valsts atvēl līdzekļus zinātnei. LZA ārzemju kolēģi atzīst, ka zinātnes līmenis Baltijas valstīs ir labs, bet prestižs — piecas reizes zemāks nekā viņu valstīs.

LZA budžets palicis iepriekšējā gada līmenī. Var cerēt uz draugiem ārzemēs, jo Zinātņu akadēmija katru gadu saņem ziedojumus, kas paredzēti konkrētiem mērķiem. Ziedojumi glabājas dažādās bankās, noguldījumu procenti tiek izlietoti ZA locekļu atbalstam.

Gada pilnsapulces turpmākajā daļā klātesošie noklausījās LZA Uzraudzības padomes ziņojumu, ko sniedza LZA īstenais loceklis Jānis Vēbers. Par jauno LZA locekļu vēlēšanu kārtību 1997. gadā runāja LZA viceprezidents Jānis Stradiņš. Pēc debatēm ar LZA Augstceltnes arhitektonisko veidolu un celtniecības gaitu iepazīstināja LZA goda loceklis Vaidelotis Apsītis, bet par LZA Augstceltnes vēsturiskajām tradīcijām un attīstības perspektīvām stāstīja LZA viceprezidents Jānis Stradiņš.

Jāpiezīmē, ka 39 zinātnieki pirms gada pilnsapulces saņēma valsts emeritēto zinātnieku diplomus. Valsts emeritētajam zinātniekam tiek piešķirts mūža grants — pabalsts, kas tiek maksāts papildus pensijai un netiek aplikts ar nodokļiem. Tagad šis pabalsts ir 66 lati.

Andris Sproģis,

“LV” nozaru virsredaktors

LZA prezidents Tālis Millers pasniedz Pauļa Lejiņa balvu lauksaimniecības zinātņu doktoram Artūram Borukam, sveic — Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidents, LLU rektors Voldemārs Strīķis

Tuvu risinājumam — Zinātņu akadēmijas pārveide

Par zinātņu akadēmiju (Academia Scientiarum) klasiskā izpratnē sauc valsts augstākās institūcijas (monarha, parlamenta) apstiprinātu izcilāko zinātnieku korporāciju, biedrību, kas sastāv no ievēlētiem locekļiem un darbojas kā nevalstiska organizācija, bet valsts aizgādnībā, veicinot zinātnes attīstību un apspriežot svarīgākās zinātnes problēmas. Zinātņu akadēmiju pieņemts uzskatīt par nobriedušas valsts atribūtu, kas veidojas tad, kad sasniegts augsts intelektuālās attīstības līmenis, parasti arī valstiskā neatkarība (kaut arī pastāv provinču akadēmijas). Zinātņu akadēmija pārstāv valsti starptautiskā zinātnieku sabiedrībā, īsteno augstākā līmeņa zinātniskos sakarus, informācijas, literatūras, speciālistu apmaiņu, ievēl par saviem ārzemju vai goda locekļiem izcilus ārvalstu zinātniekus.

Kopš 1992. gada 14. februāra Latvijas Zinātņu akadēmija (Academia Scientiarum Latviensis) darbojas kā šāda tipa zinātnieku korporācija saskaņā ar savu jaunizstrādāto Hartu un Statūtiem. Akadēmijas Hartu 1997. gada 23. janvārī apstiprināja Latvijas Republikas Saeima. Latvijas Zinātņu akadēmija pārstāv Latviju Starptautiskajā zinātnisko apvienību komitejā (ICSU) un Eiropas zinātņu akadēmiju asociācijā (ALLEA). LZA galvenie mērķi un uzdevumi formulēti Hartā, te nosauksim: pētījumu veicināšana fundamentālo un lietišķo zinātņu jomā, īpaši starpnozaru pētījumos; Latvijas vēstures, kultūras un latviešu valodas izpētes un izkopšanas veicināšana; aktīva līdzdalība Latvijas zinātnes politikas veidošanā un valdības konsultēšana zinātnes jautājumos; rūpes par zinātniskās literatūras izdošanu, zinātnisko terminoloģiju un enciklopēdiju zinātnisko līmeni; kongresu, konferenču, diskusiju un konkursu organizēšana, zinātnes sasniegumu popularizēšana; Latvijas zinātnieku starptautisko kontaktu uzturēšana; pētniecības ētikas, diskusijas principu un tradīciju sargāšana, saglabāšana un izkopšana.

LZA darbības galvenie veidi ir ZA sēdes un pilnsapulces, akadēmiskie priekšlasījumi un darbs ZA zinātņu nodaļās, sniedzot konsultācijas un ekspertīzes, izvērtējot zinātnes virzienus un izstrādājot nacionālās zinātniskās programmas, rīkojot zinātniskās diskusijas, piešķirot LZA Lielo medaļu un vārdbalvas, augstskolu studentu prēmijas, goda doktora grādus, uzturot sakarus ar ārvalstu zinātniskajām institūcijām (1996. gadā — ar 19 ārvalstu zinātņu akadēmijām) u. tml.

Kopš 1994. gada Latvijas Zinātņu akadēmijai vairs nav pētniecisko institūtu, taču LZA sadarbojas gan ar saviem bijušajiem institūtiem, gan ar Latvijas augstskolām. 1991.—1995. g., ievēlot daudz jaunu locekļu (arī no ārzemēm) un nosakot statūtos 70 gadu vecuma robežu, kuru sasniedzot īstenais loceklis zaudē balsstiesības jaunu locekļu izvēlē, aktivizējot jaunas darbības formas, pamatos ir noslēgusies ZA transformācija no padomju tipa akadēmijas par rietumeiropeisku akadēmiju, un tā ir veikta paralēli visai Latvijas zinātnes reformai.

Pašreiz LZA sastāvā ir paredzēti 100 īstenie locekļi līdz 70 gadu vecumam (1997. gada 1. janvārī tādu ir 68), 50 (44) korespondētājlocekļi līdz 65 gadu vecumam, 50 (47) goda locekļi, 100 (76) ārzemju locekļi. Apmēram puse LZA īsteno locekļu ir Latvijas augstskolu profesori. Par LZA goda locekļiem kopš 1990. gada ievēlēti izcilākie Latvijas kultūras un zinātnes darbinieki. LZA ārzemju locekļu skaitā ir ievērojami zinātnes un kultūras darbinieki no 14 valstīm, t. sk. Nobela prēmijas laureāts Č. Milošs, bijušais Dānijas ZA prezidents H. Sērensens, Lietuvas ZA prezidents B. Juodka, Igaunijas ZA prezidents J. Engelbrehts, Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas prezidents F. Ungers, arhitekts G. Birkerts, jurists D. A. Lēbers, dzejnieks A. Vozņesenskis u.c. LZA sastāvā darbojas Ārzemju locekļu nodaļa Ņujorkā, kuru vada tautsaimniecības profesors N. Balabkins. Savukārt vairāki LZA locekļi ievēlēti par ārzemju zinātņu akadēmiju locekļiem.

Latvijas zinātnes transformācijas gaitā būtiski mainījies akadēmisko institūtu statuss — saskaņā ar likumu tie ir zinātniski un administratīvi patstāvīgi. Ar 1994. gadu akadēmiskie institūti ir pārgājuši Izglītības un zinātnes ministrijas vai arī universitāšu pārziņā. Akadēmija saglabā ciešas zinātniskās saites ar saviem bijušajiem institūtiem. Pagaidām kā Latvijas zinātniskā sabiedrība, tā arī visa Latvijas sabiedrība ar Latvijas Zinātņu akadēmiju saprot ne tikai akadēmiķu apvienību, bet visu institucionalizētās zinātnes kopumu — akadēmijas locekļus, bijušos akadēmijas institūtus, visus tur strādājošos zinātniekus.

Kopš 1992. gada zinātniskā darba rezultāti un ieceres tiek apspriesti LZA sēdēs. Šo sēžu skaits gadu no gada pieaug: 1993. gadā tika sasauktas četras, 1994. gadā — piecas, 1995. gadā — astoņas, 1996. gadā — astoņas Latvijas Zinātņu akadēmijas sēdes, kurās bija aicināti piedalīties gan akadēmijas locekļi, gan citi interesenti. Sēdēs tiek vispusīgi apspriesti paveiktā rezultāti un pieņemti ieteikumi tālākiem zinātniskiem pētījumiem, kā arī rekomendācijas valsts struktūrām. Notikušo sēžu tematika norāda, ka LZA galveno uzmanību pievērš visaktuālākajām Latvijas zinātnes un kultūras problēmām (kultūras mantojuma pētniecība un tā saglabāšana; Latvijas iedzīvotāji un vide medicīniski bioloģiskā skatījumā; vietējo resursu izmantošana Latvijas rūpniecības attīstībā; folklora mūsdienu kultūras situācijā; lībieši un viņu kultūra Latvijā; Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis; jaunā informācijas tehnoloģija un Latvijas bibliotēku attīstības perspektīvas; Rīgas attīstības plāna projekts; Letonikas programmas apspriešana). Zinātniski organizatoriskajā plāksnē LZA aktīvi piedalās Latvijas zinātnes virzienu izvērtēšanā, Baltijas valstu un Ziemeļvalstu zinātņu akadēmiju sadarbībā, kā arī ar zinātni saistīto likumprojektu izvērtēšanā un papildināšanā.

Pēdējos gados Latvijas Zinātņu akadēmijas prestižs ir ievērojami cēlies kā valsts, tā privāto un sabiedrisko institūciju skatījumā. Arvien biežāk tiek lūgts dot kvalificētus ekspertatzinumus dažādos jautājumos. LZA locekļi pilda padomnieka pienākumus dažādās valsts institūcijās, kā arī aktīvi izstrādā jaunas studiju programmas Latvijas augstskolām. Virkne LZA locekļu ir sekmīgi iesaistījušies dažādu starptautisku projektu izpildē, tiek lūgti referēt starptautiskās konferencēs un strādāt rieutmvalstu zinātņu centros, tādējādi ievērojami ceļot Latvijas starptautisko prestižu.

Atskatoties vēsturē, jāatzīmē, ka LZA uzlūko sevi par vairāku Latvijā agrāk pastāvējušu zinātnisko biedrību idejisko mantinieci. Kā pirmā reģionālā zinātņu akadēmija Baltijas valstīs ir funkcionējusi vācbaltiešu dibinātā Kurländische Gesellschaft fūr Literatur und Kunst (dib. 1815. g.) Jelgavā, kā pirmā latviešu zinātnieku amatieru apvienība — Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija (dib. 1869. g.), kas 1932. gadā tika pārveidota par privātu zinātņu akadēmiju (darbojās līdz 1940. g.). Kopš Latvijas Republikas dibināšanas valdība vairākkārt apsvērusi oficiālas LZA izveidi. Šo ideju 1927. gadā atbalstīja izglītības ministrs J. Rainis, bet 1935. gadā Ministru prezidents K. Ulmanis publiski deklarējis nodomu izveidot Latvijā Zinātņu akadēmiju, kuras pirmā sastāvdaļa — Latvijas vēstures institūts — ar Latvijas Republikas likumu dibināta 1936. gada 14. janvārī. 1946. gada februārī dibināta Latvijas PSR Zinātņu akadēmija, kura pēc PSRS ZA parauga reizē bija izcilu zinātnieku un plašu pētniecisku institūtu (1989. gadā to bija 15) kopums. Tā funkcionēja arī kā augstākā pētniecības administrēšanas struktūra. Kaut arī padomju zinātnieku elites atlase un ievēlēšana par Latvijas PSR ZA locekļiem saziņā ar Latvijas Kompartijas centrālo komiteju un PSRS ZA vadību ritēja savā ziņā pēc nomenklatūras veidošanas principiem, tomēr LZA locekļu vidū pārsvarā bija ievērojami zinātnieki, arī starptautiski atzīti, piemēram, valodnieks J. Endzelīns, mežzinātnieks Arv. Kalniņš, mediķis P. Stradiņš, agrārzinātnieki P. Lejiņš, K. Bambergs, J. Peive, ķīmiķi L. Liepiņa, G. Vanags, S. Hillers, A. Ieviņš, vēsturnieks J. Zutis, arhitekts E. Štālbergs u.c. Lai gan Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas nodibināšana zināmā mērā kavēja pētniecības attīstību augstskolās, taču līdz pat 1992. gadam ZA ar saviem institūtiem lielā mērā noteica zinātnes stāvokli Latvijā. Šajā laikā gūti ievērojami panākumi, īpaši dabas un eksakto zinātņu jomā. Latvijā izveidotas mūsdienīgas zinātņu nozares, kuras atzītas arī starptautiskā mērogā. Neraugoties uz komunistiskā režīma spaidiem, savas veiksmes bijušas arī humanitārajās zinātnēs (letonikā). Šīs tradīcijas un Latvijas zinātniskais potenciāls bijuši LZA transformācijas pamatā 1990.—1995. gadā.

LZA locekļu sastāvs un darbības jomas pašlaik ir stabilizējušās un tajās sāk īstenoties pētniecības un augstākās izglītības integrēšanās princips.

No Latvijas Zinātņu akadēmijas gadagrāmatas 1997

Zinātņu akadēmijas prēmijas studentiem

Ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta 1997. gada 21. janvāra lēmumu 1996. gadā piešķirtas 9 prēmijas augstāko mācību iestāžu studentiem:

Fizikas un tehnisko zinātņu

nodaļā

Aleksandram Aleksejevam, Svetlanai Barkanovai —

Latvijas Universitātes maģistrantiem —

par darbu “Neitrona fundamentālo raksturlielumu novērtējums uz kodolu pilno šķērsgriezumu datu pamata, kā arī kvarku potenciāla modeļa ietvaros” (vadītājs — Dr. fiz. J. Tambergs);

Jānim Alnim —

Latvijas Universitātes bakalauram —

par darbu “Elektromiogrāfs ar pastiprinātāju elektrodos” (vadītājs — lektors J. Ozols);

Dacei Cīrulei —

Latvijas Universitātes maģistrei —

par darbu “Nepiesātināto aproksimāciju lietojumi nelineāru diferenciālvienādojumu sistēmu risināšanai” (vadītājs — dr. mat. O. Judrups);

Edgaram Puzo —

Rīgas Tehniskās universitātes maģistram —

par darbu “Kaulu virsmas slāņu telpiskais emisijas attēls” (vadītājs Dr. habil. fiz. J. Dehtjars).

Ķīmijas un bioloģijas zinātņu

nodaļā

Jeļenai Lavrinovičai —

Rīgas Tehniskās universitātes maģistrei —

par darbu “8–ciano–5–fenil–7–trifluormetil–2,3–dihidrogenimidazo [1,2–a]–piridīna, tā sāļu sintēze un īpašības” (vadītāji — LZA īst. loc. E. Gudriniece, Dr. ķīm. M. Jure);

Uldim Rekneram —

Rīgas Tehniskās universitātes maģistram —

par darbu “Šķērssaistīšanās reakcijas daudzkomponenšu adhezīvu sistēmās” (vadītājs — LZA īst. loc. M. Kalniņš);

Kristīnei Romančukai —

Rīgas Tehniskās universitātes maģistrei —

par darbu “Viegli kūstoši krāsaini stikli” (vadītājs — Dr. habil. ķīm. J. Boļšijs);

Ivaram Bīberam —

Rīgas Tehniskās universitātes maģistram —

par darbu “Polietilēna kontaktoksidēšanās kinētikas pētījumi brīvas skābekļa piekļūšanas apstākļos cauri polimēra slānim” (vadītājs — LZA īst. loc. M. Kalniņš).

Humanitāro un sociālo zinātņu

nodaļā

Valdim Rūsiņam —

Latvijas Universitātes IV kursa studentam —

par darbu “Duālisma jautājums indoeiropiešu mitoloģijā” (vadītāja — dr. vēst. I. Leinasare).

P.Stradiņa balvas laureāts LZA goda loceklis Jānis Strupulis un stundentu prēmiju ieguvēji pēc godalgu saņemšanas

Vēstule

Par ieteikumu Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisijas priekšsēdētāja kandidatūrai

Latvijas Republikas Ministru prezidentam A.Šķēles kungam

Latvijas Zinātņu akadēmijas 1997.gada 21.februāra pilnsapulce, iepazinusies ar Ministru kabineta 1997.gada 12.februāra rīkojumu Nr.65 par Zinātnes reformu un attīstības stratēģijas komisijas izveidošanu, lūdz rūpīgi apsvērt šīs komisijas priekšsēdētāja kandidatūru, kuras iecelšana ir Jūsu kompetencē, uzklausot izglītības un zinātnes ministra, LZA un LZP viedokli šajā lietā. Neatbilstošas kandidatūras izvēle var kavēt reformu gaitu Latvijas zinātnē un augstākajā izglītībā, izraisot pret to noraidošu attieksmi zinātnieku sabiedrībā. Mūsuprāt, rīkojuma tekstā būtu jāaizstāj likvidētā zinātnes un augstākās izglītības valsts ministra vieta ar izglītības un zinātnes ministru. Priekšsēdētāju būtu vēlams nozīmēt no rīkojumā apstiprinātā komisijas locekļu sastāva. Pēc LZA pilnsapulces vienprātīga viedokļa piemērota kandidatūra šim amatam varētu būt Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents profesors Tālis Millers.

LZA viceprezidents profesors

J.Stradiņš

LZA akadēmiķis sekretārs profesors A.Siliņš