Saeimas 17. februāra ārkārtas sēde

20. februārī

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 49/50., 51., 52/53., 54/55.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es aicinu neatbalstīt vairāku deputātu un komisiju priekšlikumu — izslēgt attiecīgā panta piekto daļu, kas runā par reliģisko organizāciju nekustamā īpašuma aplikšanu ar nodokli. Pirmkārt, jau tāpēc, ka Likums par reliģiskajām organizācijām ļoti precīzi nosaka, kas ir šīs organizācijas Latvijas Republikā un kas ir reliģiskā darbība. Otrkārt, jau tāpēc, ka šī sabiedrība ir vai nu vienaldzīga, vai diezgan netaisnīgi izturējusies pret reliģiskajām organizācijām Latvijā pēdējo 50 gadu laikā. Treškārt, jau tāpēc, ka tiešām baznīcas parasti ir mūsu ainavu, mūsu vides sastāvdaļa un nauda, ko neiekasēs pašvaldības nodokļos, protams, ies šīs ainavas, šīs kultūrvides uzlabošanai Latvijā. Protams, es nevaru piekrist tam, uz ko aicināja tālāk Prēdeles kundze nākošajiem lasījumiem, bet šobrīd es jūs aicinu neatbalstīt vairāku deputātu priekšlikumu par šā panta izslēgšanu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātie deputāti! Man prieks par Leiškalna kunga tikko teikto. Es varētu tā arī nerunāt nu sauksim tās lietas tādā skaidrākā latviešu valodā. Vienkārši ne kulta celtnes, bet tās galvenokārt mūsu baznīcas. Mēs taču zinām, ka tās draudzes, kas tika pieminētas, ka baznīcas ir saņemtas atkal atpakaļ. Bieži vien tās ir vairs tikai drupas. Mēs zinām, ka baznīcās bija iekšā mehāniskās darbnīcas, graudu noliktavas, vienkārši briesmīgi! Un vienlaikus šīs baznīcas katra ir arī mūsu arhitektūras pieminekļi šā vai tā, kas nonāk samērā trūcīgu draudžu īpašumā.

Es pat nestrīdos par to, cik tā draudze ir bagāta vai nabaga, bet tāds fakts Latvijā bija, ka baznīcas tika izskaustas, un kaut vai, piemēram, Jaunpiebalgas baznīca tad, kad jau mēs bijām, saucāmies par brīvu Latviju, tur ir tikai mūra sienas palikušas, un tur notika tāds skaists Lieldienu dievkalpojums. Es biju klāt, tas bija Vecpiebalgā. Tā ka vienkārši tas izskatīsies ļoti nesmuki, ja mēs tūlīt šo priekšlikumu atbalstītu un kluptu ar nodokļiem virsū baznīcām. Taču mums tuvojas šīs vēlēšanas un nākamās. Jūs vienkārši, kolēģi, ļoti daudz zaudētu tautas acīs. Un es ceru, ka varbūt šeit vairāk nav ko runāt, mums šis priekšlikums ir jānoraida par to, ka uzlikt baznīcām nodokļus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts, frakcija “Latvijas ceļš”.

A.Seiksts (LC). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Man bija iespēja vai gods, es nezinu, kā to pateikt, būt darba grupā, kas izstrādāja likumu “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”. Šādu priekšlikumu parādīšanās mani pārsteidz. Godātie kolēģi, kas ļoti labi pārzina finansu lietas, es uzdrošinos teikt, nepietiekami pārvalda finansiālo stāvokli un vispār stāvokli baznīcās. Rastrelli celtā katedrāle Jelgavā brūk kopā, baznīcai nav naudas, par ko atjaunot. Es piekrītu Eniņa kungam, kurš teica, ka tie ir vēstures un kultūras pieminekļi. Es esmu pateicīgs Seiles kundzei, kura noņēma savu priekšlikumu, bet nez kāpēc citi uzskata par iespējamu to atbalstīt. Ko es vēl gribu teikt. Piekrītot Nagļa kungam un Prēdeles kundzei, un Leiškalna kungam. Šāda punkta izsvītrošana būtu tieša vēršanās pret Latvijas tradicionālajām baznīcām. Jaunpienācējas ir bagātas ar kustamo īpašumu un finansiāliem līdzekļiem. Mēs, atjaunojot īpašuma tiesības, nevarējām, protams, atjaunot kontus bankās. Bet, ja mēs šoreiz apliekam ar nodokļiem, tā būs tieša, apzināta vēršanās pret baznīcu, kuru vienīgais iztikas līdzeklis, kā Prēdeles kundze pamatoti norādīja, ir nekustamais īpašums.

Vācijā baznīcu subsidē valsts caur speciālu nodokli. Igaunijā, Lietuvā no valsts budžeta tiek paredzēti līdzekļi. Mēs šajos apstākļos iedrošināmies vispār runāt par aplikšanu ar nodokli. Es ļoti lūdzu, kolēģi, uzklausīt argumentus, ko minēja visi kolēģi, un draudzīgi nobalsot pret šiem priekšlikumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Jūs kā deputāts vēlaties runāt? Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Cienījamā sēdes vadība! Es vēlos jums atsaukt atmiņā tos laikus, kad baznīca zem padomju okupācijas varas tika nīdēta, postīta, izmantojot visus iespējamos līdzekļus, kad ticīgie tika represēti. Un tad, kad padomju vara izrādījās nespēcīga ar savu propagandas aparātu un ar savu idejisko propagandu noslāpēt ticību Latvijā, tad tie sāka izmantot materiālus instrumentus. Tad sāka pielīdzināt baznīcas uzņēmumiem, fabrikām, un baznīcas ēkas tie sāka aplikt ar tādu pašu nodokli — zemes un īpašuma nodokli, kā lielas rūpnīcas, kur ražo miljoniem vērtīgu produkciju, ko reāli šie draudžu locekļi un draudze vispār nespēj samaksāt. Ar mērķi — to, ko nevar idejiski iznīdēt, ir jāiznīdē materiāli. Un visus šos gadus padomju vara ir represīvi vērsusies pret ticīgajiem arī ar šiem lielajiem, augstajiem nodokļiem.

Godīgi sakot, tas, kas izskanēja šajā zālē, ka mums visiem būtu jābūt vienādam nodoklim, vai tas ir krogs vai uzņēmums, vai fabrika, vai baznīca, man atgādina un atsauc atmiņā šos padomju laikus, kas kopumā būtu iznīcinošs visām reliģiskajām organizācijām Latvijā, kuras tiešām, kā pareizi šeit kolēģi teica, ir nabadzīgas, kuras tiek finansētas galvenokārt no šiem ziedojumiem, no cilvēku — privātpersonu ziedojumiem, kuriem ir grūti nomaksāt ar baznīcas ēku uzturēšanu saistītos izdevumus.

Arī tajās valstīs, kur baznīcai nav bijis šāds liels pārrāvums, kur valsts vara ir pozitīvi izturējusies pret reliģiskajām organizācijām, pastāv šādi nodokļu atbrīvojumi. Arī visās civilizētajās pasaules valstīs reliģiskās organizācijas — baznīcas nemaksā īpašuma nodokli par kulta celtnēm, kuras tiek publiski lietotas. Tas ir tieši tas, kas ir šeit piedāvāts: “Atbrīvot reliģiskās organizācijas no nodokļa par nekustamo īpašumu, ja šīs organizācijas šo reliģisko darbību veic un izmanto šo īpašumu reliģiskās darbības veikšanai.” Reliģiskā darbība ir, kā Leiškalna kungs jau sacīja, definēta atsevišķā likumā. Atsevišķā likumā ir noteikts, kas ir šīs reliģiskās organizācijas. Šeit ir ļoti precīzi iezīmēts. Tas ir īpašums, ko ar nodokli nevajadzētu aplikt. No Kristīgo demokrātu savienības puses mēs lūdzam jūs saprast šo situāciju, kādā atrodas šobrīd baznīcas Latvijā, un atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — noraidīt deputātu priekšlikumus, kuri paredz reliģisko organizāciju īpašumu pielīdzināt uzņēmējdarbībai un citiem veidiem lietotam īpašumam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Vītola kungs runāt nevēlas. Izšķirsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputātu Seiles, Bunkša, Zīles, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu — izslēgt 1.panta otrās daļas 5.apakšpunktu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 39, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts. Tātad tiek atbalstīts komisijas priekšlikums.

M.Vītols. Paldies! Tad ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, kurš paredz pārgrupēt otrās daļas punktus. Tas ir atbalstāms, izejot no iepriekšējiem balsojumiem.

Sēdes vadītājs . Paldies! Lūdzu, tālāk!

M.Vītols . Nākamais ir deputātu Seiles, Bunkša, Zīles, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — izslēgt no šā 1.panta otrās daļas 6.punktu, kurš nosaka, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek nekustamo īpašumu, kurš pieder sabiedriskajām organizācijām vai to apvienībām, kuru sarakstu apstiprina Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma.

No Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas puses es vēlos sacīt to, ka šis priekšlikums tika šādā veidā uzrakstīts, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi. Jo tieši līdz šim īpašuma nodoklim tika piemērota šī kārtība, ka Ministru kabinets iesniedz Saeimā kā savu priekšlikumu šo organizāciju sarakstu, un Saeima šo sarakstu apstiprināja. Tā kā šeit ir izmantota tā procedūra, bet tā ir precizēta nākamajā daļā. Es jūs lūdzu arī skatīt šo panta daļu saistībā ar 1.panta trrešo daļu, kurš nosaka, ka sabiedriskās organizācijas šo atlaidi var izmantot tikai par tādu īpašumu, ja ir izpildījušies divi nosacījumi. Proti, ka šis īpašums netiek izmantots saimnieciskajai darbībai peļņas gūšanas nolūkā un ka šis nekustamais īpašums tiek izmantots sabiedriskajām vajadzībām. Tātad publiski pieejams. Šīs ir divas pazīmes kā nosacījumi, kurus izmanto visā pasaulē nekustamā īpašuma nodokļa likumos, un šeit tās arī ir iestrādātas. Līdz ar to Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir noraidīt deputātu priekšlikumus un atbalstīt pirmā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Godājamais Prezidij! Augsti godātie deputāti! Es šajā gadījumā aicinu atbalstīt Annas Seiles, Bunkša un Zīles priekšlikumu, jo pašreizējā redakcija patiesībā ļauj uzpirkt sabiedriskās organizācijas vai Saeimā un Kabinetā pārstāvētās sabiedriskās organizācijas, kas atbalsta pašreizējo varu un pašreizējo valdību neaplikt ar nodokli, turpretī organizācijas, kas mēģina vērsties pret parlamenta darbību, pret valdību, vismaz pret valdošās koalīcijas darbību, šādā veidā vismaz netieši sodīt, tā ka es aicinu tos noteikumus vai nu noteikt visiem vienādus, vai nepieņemt nekādas iespējas mums politiski diriģēt klimatu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Es esmu ļoti pārsteigts par Leiškalna kunga izteikto priekšlikumu. Vēl jo vairāk zinot to, ka Leiškalna kungs pārstāv liberālas ievirzes partiju “Latvijas ceļš”. Liberālās partijas visā pasaulē ir izvirzījušas galveno principu, proti, ka valstī it jādara tikai tas un valdībai ir jādara tikai tās funkcijas, kuras tās nespēj nodot sabiedriskajām organizācijām, pilsoniskai sabiedrībai. Mums ir jāsaprot, ka jebkurā valstī, un tas ir galvenais pamatprincips, valdības finansiālie resursi ir ierobežoti, limitēti, tai nav resursu iespēja veikt visas valdībai parēdzētās funkcijas, un šādā situācijā, kas ir Kristīgo demokrātu pieeja un kas ir normāla demokrātiska pieeja jebkurā valstī, valstij ir jāskatās, kuras funkcijas deleģēt pilsoniskās sabiedrības institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un liberāļiem tieši būtu jāatbalsta, un “Latvijas ceļa” partijai būtu jāatbalsta tas, ka valdība maksimāli deleģē savas funkcijas šai pilsoniskās sabiedrības institūcijā, sabiedriskām organizācijām, dažādām pilsoniskām iniciatīvām, jo tās veic valdībai neraksturīgas, netipiskas funkcijas. Šajā gadījumā sociālo palīdzību, izglītību un daudzas citas lietas. Tāpēc es uzskatu, un tas ir arī Kristīgo demokrātu savienības viedoklis, ka valdībai ir rūpīgi jāizvērtē, nevis katrai sabiedriskai organizācijai automātiski šī atlaide jādod, bet rūpīgi jāizvērtē, kura sabiedriska organizācija veic sabiedrībai vajadzīgu darbu, kādas sabiedriskās organizācijas, kādas funkcijas tās veic, kādas funkcijas šīs sabiedriskās organizācijas pārņem no valdības, un šis ir tiešs atbalsts sabiedriskām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības institūcijām, ka valdība dod tām šo nodokļa atlaidi par to darbu, ko tās dara valdības vietā. Un es kategoriski esmu par to, ka šajā likumā ir šāds pants, kas ļauj valdībai dot iespēju tajā gadījumā, ja kāda sabiedriskā organizācija no valdības pārņem kādu funkciju un dod šo nodokļu atlaidi, kā zināmu palīdzību un zināmu žestu to, ka valdība atbalsta sabiedrisko organizāciju iniciatīvas veikt dažas zināmas funkcijas valdības vietā. Šī ir normāla Kristīgo demokrātu savienības pieeja šajā jautājumā, un es arī aicinu, tajā skaitā frakciju “Latvijas ceļš”, atbalstīt šo Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Runās Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es arī aicinu atbalstīt šo pirmā lasījumā pieņemamo redakciju un noraidīt šo deputātu iesniegto priekšlikumu. Tātad atbalstīt to, ka to nekustamo īpašumu, kurš pieder sabiedriskām organizācijām vai to apvienībām, kuru sarakstu apstiprina Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma, neapliek ar īpašuma nodokli. Un šeit, ja mēs atceramies, tad šeit ir pilnīgi konkrēts šis saraksts, ko mēs paši esam šeit Saeimā pieņēmuši, apstiprinājuši, un tad, kad bija debates tieši par šī saraksta apstiprināšanu, tad tur debates praktiski neizvērsās, ja nu vienīgi par kādiem atsevišķiem punktiem, un tas ir arī ļoti loģiski un saprotami, jo runa šeit ir par dažādām invalīdu organizācijām, kurām, neapšaubāmi, ir nepieciešams šis sabiedrības vai valsts atbalsts, lai varētu kaut minimāli dot iespēju šiem invalīdiem integrēties sabiedrībā un dzīvot cilvēku cienīgu dzīvi. Tad, piemēram, tās ir dažādas invalīdu organizācijas, par kurām mēs varam pēc tam izlemt, ja mēs šādu normu ieliekam, ka mēs viņiem gribēsim noteikt šo īpašo nodokļu atvieglojumu. Tās ir arī dažādas karavīru biedrības, kas, teiksim, pārstāv cilvēkus, kuri daudz darījuši mūsu valstiskuma nostiprināšanas labā un kurām valsts nevar šobrīd atļauties tiešā veidā iedot pienācīgu materiālu pabalstu. Šajā veidā šis pabalsts, neapšaubāmi, nav pietiekams, bet tas vismaz ir kaut kas, kas atļauj šiem cilvēkiem pašiem savā starpā organizēties un atļauj viņiem pastāvēt organizētā veidā kā pilsoniskās sabiedrības elementam. Jā, šeit ir arī Sorosa fonds šajā sarakstā, un par to var būt atsevišķas debates, vai tam tur ir jābūt vai nav jābūt, es domāju, ka viņam tur ir jābūt, jo arī Sorosa fonds veic ļoti nozīmīgu darbu mūsu sabiedrības tālākai modernizācijai un cilvēku izglītošanai, padarot tos spējīgus integrēties arī pasaules zinātniskajā un kultūras apritē. Bez Sorosa fonda atbalsta daudzi mūsu Latvijas zinātnieki nebūtu varējuši tikt uz starptautiskām zinātniskām konferencēm, nebūtu varējuši nodibināt zinātniskos kontaktus, un tas tikai bremzētu mūsu valsts tālāko attīstību. Šeit ir dažādas situācijas, par tām mēs varam lemt vienādi un varam lemt otrādi, bet, lai mēs varētu lemt par katru no šīm organizācijām, mums šim punktam ir jābūt šeit šajā likumā, lai mēs varētu, pēc tam pati Saeima varētu, šo sarakstu apstiprinot, pieņemt vai svītrot no šejienes dažādas organizācijas. Un šeit šis saraksts ir publisks, un jebkurai organizācijai un jebkuram pilsonim redzot to, ka šeit ir kāda organizācija, kura it kā pārstāvētu varu, teiksim, kā šeit minēja Leiškalna kungs, bet šeit būtu iespējas protestēt un protestēt skaļi, protestēt arī organizētā veidā, jo es ļoti ceru tomēr, ka vismaz politiskām partijām šādas atlaides tuvākā laikā netiks piemērotas, nu kaut arī daudz ko mēs varam sagaidīt mūsu valstī, bet ceru, ka tomēr ne tik tālu, vismaz līdzšinējā pieredze neliecinātu, ka šāda prakse mums šeit būtu ieviesusies. Šāda punkta esamība ir ļoti būtiska tam, lai mūsu valstī veidotos pilsoniskā sabiedrība, lai valsts sniegtu atbalstu cilvēkiem, kuri ir gatavi piedalīties sabiedrībai būtisku lēmumu veidošanas procesā, un šis ir arī vispārējs nosacījums, runājot par valsts līdzsvarotu attīstību, lai pastāvētu balanss, lai pastāvētu šis dialogs starp varu un tautu, un šī līdzsvarotā attīstība ir uzskatīta jau par būtisku problēmu arī starptautiskā mērogā, un ir ļoti svarīgi, lai neveidotos šādi antagonismi gan vienas sabiedrības iekšienē starp dažādiem slāņiem, gan arī pasaules mērogā starp dažādām valstīm. Tautas kustība “Latvijai” iestājas par šo pilsoņu iesaistīšanu aktīvas un pilsoniskas sabiedrības veidošanā, mēs uzskatām, ka valstij ir jādod šo atbalstu, un vismaz mēs šajā brīdī nedrīkstam valstij liegt šo atbalsta formu, un tādēļ es aicinu atbalstīt deputātu Seiles, Bunkša un Zīles priekšlikumu, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu un atstāt šo nodokļu atlaides noteikšanas iespēju sabiedriskajām organizācijām konkrētā sarakstā, kas tiek apstiprināts Saeimā. Es aicinu balsot pret šo deputātu priekšlikumu, atstājot šo pirmā lasījumā pieņemto redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R.Zīle (TB). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Gan šeit ir mans priekšlikums, gan arī dažos iepriekšējos punktos par izņēmumu radīšanu nekustamā īpašuma nodokļu maksāšanā. Es paskaidrošu, kāpēc es to domāju. Es galīgi neesmu pret vairākām organizācijām, kas šeit tika minētas, sabiedriskām organizācijām, ka tām nebūtu šis nodoklis jāmaksā, lai tām būtu atlaide. Bet mēs runājam par nekustamā īpašuma nodokli, kas ir pašvaldību ieņēmumu bāze, nu, pašlaik tā nav bāze un varbūt tik drīz nebūs, bet katrā ziņā tas ir nodoklis, kas aiziet pašvaldību budžetā. Kāpēc tad mēs šajā gadījumā neuzticamies pašvaldībām izlemt un arī uzraudzīt, vai tiešām šie mērķi ir bezpeļņas un vai tiešām tur nav saimnieciskās darbības. Es nesaprotu, kādā veidā valdība saņems no rajoniem un no visām pašvaldībām, tātad pilsētu un pagastu, informāciju par sabiedrisko organizāciju īpašumiem, kuri tiek izmantoti, tātad, es lasu nākošajā lappusē: netiek izmantoti saimnieciskai darbībai peļņas gūšanas nolūkā. Mēs ļoti labi zinām, ka mums pastāv bezpeļņas organizācijas, kuru vienīgā atšķirība no peļņas organizācijām ir tā, kādā veidā tiek nokārtota izdevumu daļa, jo ienākumus viņi gūst. Jautājums — vai paliek šī starpība starp ieņēmumiem un izdevumiem vai ne. Un tāpēc es absolūti neiestājos pret to, ka mēs šīm organizācijām, kas te tika minētas jau iepriekš, dosim atvieglojumus, bet es gribētu šo funkciju deleģēt nevis Saeimai vai valdībai, bet pašvaldībām. Paldies, es aicinu jūs izšķirties, es neaicinu ne par vienu, ne par otru.

Sēdes vadītājs . Modris Lujāns, frakcija “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Patīkami bija dzirdēt pēc divu iepriekšējo oratoru runas pietiekami saturīgu un pareizu Zīles kunga runu, jo citādi arī savu runu jau man gribējās sākt tā, kā gan cienījamais kristīgais demokrāts Vītola kungs, gan cienījamais “Latvijas” pārstāvis Čerāna kungs, gribējās teikt, nu, politiskā apvienība “Līdztiesība” pirmsvēlēšanu laikā municipālā līmenī risina un atbalsta, jo man radās viedoklis, ka šajā gadījumā šie abi divi kungi izmantoja šo augsto tribīni, lai sāktu aģitēt par savu partiju vai kustību kaut kādiem priekšvēlēšanu municipāliem jautājumiem, un diez vai, it sevišķi, ja vēl pats Vītola kungs šajā gadījumā ir tas, kas ar šo likumprojektu iepazīstina Saeimu, vajadzēja paralēli nodarboties arī ar politisko reklāmu. Un tādēļ es tomēr, cienījamie kungi, uzskatu, ka Vītola kunga piedāvātais modelis, ko viņš uzskata, tas taisni rada slēpto mehānismu. Un es nezinu, vai man izbrīnu rada, ka kristīgie demokrāti negrib caurspīdīgumu. Es pilnīgi labi saprastu to, ja ir valdības pasūtījums, jā, un tad sabiedriskās organizācijas veic šo valdības pasūtījumu, bet nevis tas, ka mistiskā veidā tiek iedoti kaut kam kaut kādi atvieglojumi, kurus pēc būtības nevarēs kontrolēt.

Tāpat man gribas arī Čerāna kungam uzdot jautājumu — cik daudz jūsu partijas bosa Zīgerista “Rīsa grauds” ir saņēmis no valsts kaut kādus atvieglojumus? Ja jūs man varat to pateikt, tad, Čerāna kungs, tas būtu ļoti jauki. Ja nav neviens santīms saņemts vai neviens atvieglojums nav iedots, tad par ko jūs pats runājat? Dabūniet kaut vai “Rīsa graudam” kādu nodokļa atvieglojumu vai to, ko jūs te dēvējat, un tad runāsim par to, kas dabūs un kādā veidā dabūs. Un nebūsim naivi. Nebūs tā! Būs atkal kāda slēgta grupa, kurā patiešām kaut kāds SIA Sorosa fonds dabūs kārtējo atvieglojumu, jo mēs nevaram aizmirst, ka arī Sorosa fonds ir SIA, tikai varbūt bezpeļņas SIA, bet tas, man liekas, pat nav bezpeļņas SIA. Līdz ar to, atvainojiet, tā ir konkrēta biznesa darbība un ar konkrētu mērķi, tajā skaitā iegūt peļņu arī no labdarības mērķiem. Es nedomāju, ka Soross ir tāds filantrops. Ja viņš būtu filantrops, tad viņš sen jau būtu izputējis. Ir cita lieta — vai mēs to redzam, vai neredzam, un varbūt mēs sāksim rēķināt viņa ieguldījumu un viņa ieguvumu, ko viņš saņem pretī no Latvijas. Tās arī ir nianses, bet tās ir atsevišķas nianses, kas kādreiz būs jāanalizē.

Un tādēļ šinī gadījumā es uzskatu, ka vajadzētu atbalstīt gan Zīles, gan pārējo deputātu priekšlikumu un noraidīt to, ko Vītola kungs šeit mums proponē. Un daļēji ir arī jātic, ka pašvaldības, uz vietas, varēs daudz vieglāk kontrolēt to, vai tā organizācija taisa naudu, pelna, otrkārt, vai tā vēl eksistē, kamēr Saeima pieņem atvieglojumu jautājumus, varbūt tā organizācija sen jau ir izputējusi. Vai tā ir pazudusi. Trīs cilvēki savākušies un noorganizējuši, un protams, ir izdevīgi uztaisīt kādu rebi.

Un tādēļ es aicinu atbalstīt šādā veidā, kaut gan jel, protams, man liekas, ka pats mehānisms nav pareizs. Jo pagaidām valdība kārtējo reizi nav piestādījusi koncepciju. Būtu jābūt tā, ka valdība piestāda koncepciju, ka tā izdara valsts pasūtījumu, ko pie reizes kontrolē tās sabiedriskās organizācijas, uzņemas un nes atbildību. Šodien mehānisms ir vienkārši bezatbildīgs. Jā, nu iedodam, pēc tam — kas notiek, notiek. Un tādēļ, protams, tāds mehānisms nav labākais. Es aicinu atbalstīt deputāta priekšlikumu un noraidīt pārējos.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Mans ierosinājums — izslēgt šo panta daļu — nebija saistīts ar to, ka es vērstos pret sabiedriskām organizācijām, ja tās tieši savai nesaimnieciskajai darbībai izmanto nekustamo īpašumu, tas ir, zemi un ēkas. Mans priekšlikums vēršas pret deputātu lobismu. Atcerieties to gadījumu, kad mēs taisījām sarakstu šeit Saeimā — kultūras un izglītības objektu sarakstu, kuros gadījumos valstij būs prioritāte pret bijušo īpašnieku iegūt zemes īpašumu zem šiem objektiem. Katrs deputāts nāca tribīnē ar savu skolu, runāja par to bez gala. Es neatkārtošu šo situāciju. Un es negribētu, ka tas vēlreiz Saeimā atkārtotos. Tāpēc likumā skaidri un gaiši ir jāieraksta visas normas, kādi ir šie ierobežojumi. Un es aicinu tos deputātus, kuri te kaislīgi uzstājas vienas vai otras sabiedriskās organizācijas vārdā, rūpīgi palasīt likumu arī divas lappuses uz priekšu un izvērtēt, kāds ir šis teksts.

Es to komentēšu tādā gadījumā, ja nevarat izlasīt. Tātad, ja mēs izsvītrojam šo priekšlikumu, ka Ministru kabinetam un Saeimai šāds saraksts nav jāstāda, tas ir priekšlikums nr.22, atbalstot manu un Zīles priekšlikumu, ja mēs izsvītrojam 33.priekšlikumu, kur atsaucas uz šo 6.panta pirmo daļu, tad paliek vēl 38. un 39.priekšlikums. Lūdzu, uzmanīgi tos izlasiet! Tur ir teikts tā, ka sabiedriskajai organizācijai vai sabiedrisko organizāciju apvienībai piederošais nekustamais īpašums netiek izmantots saimnieciskā darbībā peļņas gūšanas... ja šis īpašums netiek izmantots saimnieciskajā darbībā peļņas gūšanas nolūkā. Un 39.priekšlikums — “un nekustamais īpašums tiek izmantots sabiedriskajām vajadzībām”. Visām šīm sabiedriskajām organizācijām ir tādas tiesības uz šo īpašumu neaplikšanu. To izlems pašvaldība, kādā mērā, cik lielam objektam. Un nebūs mums jāstāda šie bezgalīgie saraksti. Lūdzu, iedziļinieties šajā likuma tekstā! Atbalstiet manu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Pēc tam Leiškalna kungs.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Atklāti sakot, mani dziļi izbrīnīja tas mežonīgais liberālisms, ko nupat sludināja Vītola kungs. Baidos, ka tikai arī nebūs jānoskujas. Es gribētu tikai pateikt vienu citu lietu. Ja jau mēs uzskatām, ka liberālisms ir tas, ka atbalsta vienu pozīciju, tad acīmredzot mazlietiņ ar politoloģiju tā švakāk iet. Bet tas nekas! Mēs ļoti labi izskatāmies pazīstamai personībai ar bārdu kopā. Man liekas, ja normālas sabiedriskās atteicības ir tikai tad, ka sabiedrisko domu pauž valdībai izdevīgā virzienā, tad mans priekšlikums ir tiesvedībā, teiksim, likvidēt advokatūras institūciju, politikā likvidēt jēdzienu “opozīcija”, atvainojiet, tad ļoti daudz ko vajadzētu likvidēt, lai tik tiešām būtu tas mežonīgais liberālisms, kuru stingri bija piekopusi tā partija, pret kuru ļoti drosmīgi uzstājās šodien Leiškalna kungs. Liels paldies par to viņam!

Man liekas, ka tieši nekādā gadījumā nevar būt, ka tikai Ministru kabineta priekšlikumos teikts. Pilnīgi precīzi Seiles kundze uzskaitīja tālāk esošos likuma pantus, kas paredz sabiedriskā darbībā lietderīgo darbu neaplikt ar nodokļiem. Bija žēlabaini novaimanāt pašreiz tāpat kā par zirgiem arī par invalīdiem. Diezgan, teiksim atklāti, maigi izsakoties, tas skanēja jocīgi. Man liekas, ka, ja mēs invalīdiem un tamlīdzīgām organizācijām dodam peļņas nodokļa atvieglojumus, pievienotās vērtības nodokļa atvieglojumus, attiecinām citus atvieglojumus, lai šīs nabadzīgās organizācijas, tajā skaitā arī baznīcas, varētu iegūt īpašumus, tas ir labi. Tik tiešām, nevar iet postsociālistisko ceļu un neļaut šīm organizācijām nostiprināties un kļūt pietiekoši turīgām. Cita lieta, kad tās ir sasniegušas šo statusu. Tās ir turīgas ar to, ka tām jau ir īpašums, un ne tikai īpašums, bet arī nekustamais īpašums. Tad likumam jābūt visiem vienādam. Tad ir jāmaksā īpašuma nodoklis. Līdz ar to, ņemot vērā to, ka Seiles kundze mums ļoti precīzi atgādināja tālākesošos likuma pantus, pie kam es kategoriski arī iebilstu, ka šie atvieglojumi attiecas tikai uz valsts, pašvaldības un sabiedriskām organizācijām, bet ļoti precīzs ir arī frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” 29.priekšlikums, es ierosinu atbalstīt Seiles un Zīles priekšlikumus un tātad izslēgt 6.1 panta otrās daļas 1.punktu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Augstā sapulce! Godātais Vītola kungs! Es ceru, ka jūs piedosiet man manu nedaudz sasmakušo konservatīvismu, esot liberālās partijas rindās. Bet es negribu atkārtot to, ko teica Seiles kundze un ļoti precīzi teica Zīles kungs. Šīs lietas var atrisināt ar šo likumu. Es vēršos tikai pret situāciju mūsu likumdošanas sistēmā, ka, teiksim, finansu ministrs ar savu vēstuli var atlikt nodokļu maksājumus. Patiesībā tā radot diezgan koruptīvu situāciju. Kad parlamentā vai Ministru kabinetā sāk drūzmēties lobisti, lai aizstāvētu atsevišķas organizācijas, ir jābūt noteiktiem precīziem kritērijiem, pēc kuriem šīs organizācijas tiek atbrīvotas no nodokļa, vai arī to izdara vietējā pašvaldība, kas ir nodokļa saņēmēja un kuras teritorijā darbojas šī sabiedriskā organizācija, kas, pēc Vītola kunga vārdiem, veido pilsoniskās sabiedrības mugurkaulu. Es neesmu pret pilsonisko sabiedrību, es neesmu pret valsts funkciju daļas deleģēšanu šīm sabiedrībām, bet esmu pret to, ka jautājumus pilnībā nenokārto likums un pie jautājumu nokārtošanas ķērās atsevišķas personas. Un tā jau ir problēma, un tur jau pēc liberālisma vairs neož. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcija.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi! Paldies, ka jūs izteicāt tik daudz argumentu, un es mēģināšu daļu no tiem atspēkot. Pirmais, attiecībā uz Roberta Zīles izteikto priekšlikumu, ka pašvaldībām būtu jādod tiesības noteikt šādas atlaides sabiedriskām organizācijām. Es gribu pateikt, Zīles kungs, ka pašreizējais likums neaizliedz arī pašvaldībām piešķirt atlaides tām organizācijām, kurām valsts varbūt nepiešķir šīs atlaides. Tas nozīmē, ka atlaides var piešķirt gan valsts līmenī, gan pašvaldības līmenī. Šajā gadījumā, ja paliktu šis pants, ka valsts, šajā gadījumā Saeima, var piešķirt noteiktām sabiedriskajām organizācijām, arī pašvaldībām tik un tā saglabātos tiesības noteikt citām sabiedriskajām organizācijām šīs atlaides. Līdz ar to šeit pretrunu nav. Pretruna ir citā aspektā tāpēc, ka ir dažādas sabiedriskās organizācijas. Vienas, kuras darbojas tikai vienā noteiktā pagastā, vienā noteiktā pilsētā, un kur tiešām pašvaldība var izvērtēt, ko tā šajā pagastā un pilsētā dara, un ir citas sabiedriskās organizācijas, kuras darbojas visā valstī, kurām īpašumi ir visā valstī dažādās pašvaldībās. Un tāpēc tieši būtu loģiski, ka šīm valsts mērogā strādājošajām sabiedriskajām organizācijām, kurām ir īpašumi dažādās pašvaldībās, dažādās pašvaldību teritorijās, ministri pēc Ministru kabineta ierosinājuma, Saeima varētu iedot šādas nodokļu atlaides. Piemēram, tas būtu Ārstu biedrībai, vienalga, teiksim Invalīdu biedrībai, kurām ir šie īpašumi dažādās pašvaldībās, lai viņiem nav jāiet ar saviem papīriem pie katra atsevišķa pagasta vai pilsētas pašvaldības. Un tas neizslēdz iespēju, ka sabiedriskajai organizācijai, kura darbojas tikai vienā noteiktā pašvaldībā, pati pašvaldība piešķir šo atlaidi.

Otra lieta. Ja ir runa par “caurspīdīgumu”, tad Lujāna kungs laikam gribētu, lai sabiedrisko organizāciju lobisti drūzmētos pie pagasta veča savā koridorā, vai varbūt lielāks caurspīdīgums, ka par šīm valsts mērogā strādājošām sabiedriskām organizācijām mēs diskutējam šeit, šajā zālē, par to notiek publiska diskusija. Šis saraksts tiek publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Kungi, šeit ir argumenti arī no otras puses. Un tāpēc arī joprojām kā Kristīgo demokrātu savienības pārstāvis tieši uzskatot, ka sabiedriskās organizācijas ir nevalstiskās vai pilsoniskās sabiedrības mugurkauls un mums maksimāli ir jāveicina sabiedrisko organizāciju darbošanās, arī visas valsts mērogā, ka mums ir jāveicina tas, ka mēs funkcijas, kuras pilda valsts, deleģējam sabiedrisko organizāciju, ka mēs pilsoni iesaistām aktīvi valsts funkciju veikšanā, lūdzu atbalstīt to, ka arī Saeimai šādas tiesības būtu.

Pašvaldībai šādas tiesības jau garantē likums. Es prasu, lai arī Saeimai un valdībai būtu tiesības ierosināt par tādām sabiedriskajām organizācijām, kuras darbojas visas valsts mērogā. Es redzu šeit loģiku un lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Mēs dzirdējām tikko tādu klasisku demagoģijas un lobisma piemēru. Un man gribas uzdot jums atklātu, tādu parastu jautājumu iespējamības teorijā. Nesen viens deputāts aizbrauca, paskatījās zirgam zem astes, un, ja tagad te ir izveidota sabiedriska organizācija, tad es pilnīgi ieraugu vienu lobistu, kas aktīvi prasīs kādai zirgu fermai, piedodiet, visus nodokļu atvieglojumus. Un tad nu mēs Saeimā spriedīsim. Vienam patīk zirgam zem astes skatīties, citam vēl kaut kur... Un vislabāk, ja to darītu priekšvēlēšanu kampaņas sākumā. Un šeit mēs saņemam reālo praksi. Un ko mums tagad kārtējo reizi cienījamais Vītola kungs mēģina visiem piedāvāt. Vienīgais, iznāk īpatnēja situācija, nevis viens deputāts skatīsies, bet vajadzēs laikam visai Saeimai skatīties, lai zinātu, vai vajag dot vai nevajag dot.

Tādēļ es aicinu tomēr neatbalstīt. Es domāju, vēlreiz uz vietām pašvaldībās labāk nosaka. Kaut gan es uzskatu, ka nākotnē vispār no šāda mehānisma ir jāatiet. Ir jābūt tenderim, kurā piedalās sabiedriskās organizācijas un tad veic pasūtījumus, nevis staigā, kā katram patīk un kā katram gribas. Un tad nu mēs spriedīsim kādas trīs dienas — kurš ir labais, kurš ir sliktais, kuram vajag, un beigās vēl ārā visas tās sabiedriskās organizācijas pie Saeimas izkausies, jo izrādīsies, vienai iedeva, otrai neiedeva un kā es jau Čerāna kungam norādīju, “Rīsa graudam” kaut ko iedos kādreiz, tad es patiešām jutīšos izbrīnēts. Labi, paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Vītola kungs runāt nevēlas. Izšķiram jautājumu balsojot! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputātu Seiles, Bunkša, Zīles un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikumu — izslēgt 1.panta otrās daļas 6.punktu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 11, atturas — 6. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Tālāk. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums — izteikt 1.panta otrās daļas 5.punktu, pārgrupējot to. Tas nevar tikt atbalstīts, izejot no iepriekšējā balsojuma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem komisijas slēdzienam iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums — papildināt otro daļu ar jaunu 7.punktu, ar redakciju, ar kuru var iepazīties deputāti tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu, ja debatēs neviens nevēlas runāt. Zvanu! Balsošanas režīmu! Balsot frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt 1.panta otro daļu ar jaunu 7.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi, balsošanā nepiedalās kvorums.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Visus deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu balsošanas režīmu! Atkārtojam balsojumu par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 19, atturas — 30. Nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums — papildināt šo 2. daļu ar jaunu 7. punktu. Budžeta un finansu komisija, izskatot šo priekšlikumu, to neatbalstīja un aicina neatbalstīt to Saeimu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav? Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums — papildināt šo daļu ar jaunu 8. punktu redakcijā, kādu jūs redzat tabulā. Budžeta komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa... Vispirms vēlas runāt Anna Seile, LNNK un Zaļās partijas frakcija. Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Man ļoti žēl, ka es parasti nevaru piedalīties Budžeta komisijas sēdēs, jo tās ir vienā laikā ar Tautsaimniecības komisijas sēdēm. Es noteikti būtu uzturējusi šo opozīcijas frakcijas ierosinājumu šajā gadījumā, jo par ko tad tiek runāts? Ka neapliek ar nodokli zemi, uz kuras saimnieciskā darbība aizliegta ar likumu. Manuprāt, tā ir atbalstāma tēze. Ja jau, teiksim, šis zemes īpašums atrodas, piemēram, aizsargājamā joslā, kāpu zonā, kur nedrīkst ne mežu cirst, kur meža vērtība vispār skaitās novērtēta ar nulli pēc mežierīcības materiāliem, es domāju, ka tas ir atbalstāms. Tas pats arī varētu būt gadījumos zem visādām transformatoru pārvades līnijām, elektropārvades līnijām, gar gāzes vadiem, kur tik tiešām šī zemes apstrādāšana aizliegta. Manuprāt, neskatoties uz to, ka to ir iesniegusi opozīcijas frakcija, vajadzētu izvērtēt loģiski un atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Jā... Augsti godātie deputāti! Es arī jūs aicinātu iedziļināties problēmā un atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, ka zeme, uz kuras saimniecisko darbību sabiedrība pati aizliedz ar likumu, nav apliekama ar nodokli šīs sabiedrības labā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā vai vēlas runāt? Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Šeit jau ir runa par kaut ko citu. Te ir runa nevis par tām zemēm, kuras vienkārši mēs ar izņēmumu palīdzību izslēdzam no nodokļa bāzes, bet runa ir par to, ka tādā situācijā, ja zeme, uz kuras saimnieciskā darbība ir aizliegta ar likumu, šādā situācijā šīs zemes kadastrālā vērtība būs ļoti, ļoti zema — tuvu nullei faktiski — un līdz ar to mēs izejam no citas koncepcijas, ka ir ļoti zema kadastrālā vērtība, līdz ar to principā tikpat kā tur arī nav nodokļu uz šī.. . Un mums arī vajadzētu vairāk skatīties uz tiem faktoriem, kas ietekmē zemes kadastrālo vērtību, kas ir nodokļu bāze, kam nodoklis tiek piemērots. Tāda ir arī būtība, kādēļ Budžeta komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Izšķiram jautājumu balsojot. Debates ir slēgtas, Leiškalna kungs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt 1. panta 2. daļu ar jaunu 8. punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 5, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums — papildināt 1. panta 2. daļu ar jaunu 8. punktu redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties tabulā. Budžeta un finansu komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt? Pieņemts. Pieprasa balsojumu deputāti. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu — papildināt 1. panta 2. daļu ar jaunu 8. punktu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 40, atturas — 4.... pret — 4, atturas — 11. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir 32. ailītē priekšlikums, ko iesniedz deputāts Pēterkops — papildināt 1. panta 2. daļu ar jaunu punktu redakcijā, ka ar nodokli netiek apliktas ēkas un būves, kuras iekļautas Latvijas Republikas Kultūras ministrijas vēsturisko pieminekļu sarakstā.

Sēdes vadītājs. Es kolēģus aicinu.. piedodiet, Vītola kungs, es aicinu tagad vadīties pēc dokumenta nr. 2105a, kas mums nesen tika izsniegts. Šī dokumenta 5. lappuses pašreizējās redakcijas nomaiņā. Lūdzu, tātad Pēterkopa priekšlikums izteikts. Komisija nav atbalstījusi.

Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim par šo priekšlikumu? Prasa balsošanu autors. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputāta Pēterkopa priekšlikumu — papildināt 1. panta 2. daļu ar jaunu punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 6, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols . Tālāk ir daļas... tātad Seiles, Bunkša, Zīles priekšlikums un Pašvaldību komisijas priekšlikums — izslēgt 3. daļu. Šis priekšlikums ir atbalstīts. Tā ka 2. daļas 6. punkts ir izslēgts no likuma.

Sēdes vadītājs. Tekstā rakstīts, Vītola kungs, ka nav atbalstīts.

M.Vītols. Šo priekšlikumu nav atbalstījusi Budžeta komisija, bet šī daļa ir saistīta ar to panta daļu, kuru mēs izņēmām no likuma laukā, balsojot par sabiedriskajām organizācijām. Līdz ar to pēc būtības tas ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Jā... tātad mums tas tomēr ir, kolēģi, jānobalso. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Un balsojam Seiles, Bunkša, Zīles un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 6, atturas — 17. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, kurš paredz izteikt 2. pantu kā trešo, tas nav atbalstāms, izejot no iepriekšējiem balsojumiem. Budžeta komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, kur piedāvā izteikt 2. panta 1. daļu redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties. Budžeta un finansu komisija ir atbalstījusi pirmā lasījuma redakciju, kura, mūsuprāt, ir precīzāka, un līdz ar to mēs neesam atbalstījuši šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — 2. panta 2. daļu iekļaut pārejas noteikumos. Un līdz ar to izslēgt no 2. panta šo 2. daļu. Budžeta komisija to ir atbalstījusi. Un to arī piedāvā frakcija “Latvijai”, kas tādējādi daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Frakcija “Latvijai” ierosina izslēgt šo 2. panta 2. daļu, kas pirmajā lasījumā paredzējusi... paredzēts, ka nekustamā īpašuma nodokli par valdījumā vai lietojumā nodoto valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu maksā attiecīgi nekustamā īpašuma valdītājs vai lietotājs. Frakcija “Latvijai” ierosina šo panta daļu izslēgt, un šis priekšlikums ir balsojams pirms attiecīgā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikuma. Es lūdzu balsot un balsojumā atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Debates slēdzam. Vītola kungs — komisijas vārdā.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Šajā gadījumā frakcijas “Latvijai” priekšlikums ir identisks ar Budžeta komisijas priekšlikumu, kurš arī piedāvā šeit šo otro daļu izslēgt no šī te panta. Līdz ar to, ja “Latvijai” nav priekšlikuma pašai pret savu priekšlikumu, tad tas ir atbalstīts un nebūtu balsojams, ja deputātiem nav citu iebilžu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies!

M.Vītols. Nākamais ir deputātes Seiles priekšlikums — pie 2.panta 3.daļas precizēt vai izteikt citādi nobeiguma daļas redakciju, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk mēs atkal atgriežamies pie vecā dokumenta, ar kuru iepriekš strādājām, un šeit ir priekšlikums no frakcijas “Latvijai” — izteikt 2. panta 3. daļu kā otro daļu. Tā kā Seiles priekšlikums nav atbalstīts, tad Budžeta un finansu komisija.... tad tas arī nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu tālāk!

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums — mainīt panta numerāciju, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Tālāk pie 3. panta, kurš nosaka nekustamā īpašuma nodokļa likmes un aprēķināšanu, ir Ķezbera priekšlikums — izteikt 3. panta 1. un 2. daļu jaunā redakcijā. Šeit es gribu teikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir noteikusi divas dažādas šī nekustamā īpašuma nodokļu likmes. Viena — kura sāks darboties ar 2000. gadu, kad tiks aplikta gan zemes, gan ēku un būves vērtība, un tas būs 1% no zemes, ēkas un būvju kopējās kadastrālās vērtības, un otra likme, kas ir noteikta ar pārejas noteikumiem, kas darbojas līdz 2000. gadam, ka tiek aplikta tikai zemes kadastrālā vērtība, kas ir pusotra procenta. Līdz ar to Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es esmu jūs iepazīstinājis ar šo situāciju, un Budžeta un finansu komisija tādējādi neatbalsta Ķezbera kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas viedokli... Vēlas apspriest? Jānis Bunkšs, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka, runājot par šo 46. priekšlikumu, tas tomēr būtu jāskata kontekstā ar nākošajiem priekšlikumiem , tas ir, ar 47. un 48., kā arī ar 49., jo šeit nav jautājums tikai par šī procenta likmi, bez tam, manuprāt, šie manis uzskaitītie priekšlikumi būtu jāskatās arī kontekstā ar 95., 96. un 97. priekšlikumu. Ja likumprojektā galīgajā variantā paliek šobrīd 47. priekšlikumā redzamā redakcija, tad mēs zināmā mērā riskējam nonākt pretrunā ar likumu par starptautiskajiem līgumiem. Un konkrēti šeit es domāju gadījumu, kas ir saistīts ar gandrīz pirms gada pieņemto likumu par pievienošanos Eiropas pašvaldības hartai. Mēs esam akceptējuši hartas noteikumu, ka pašvaldību ieņēmumiem jāveidojas, vismaz daļai, no nodokļiem, kuru likmes pašvaldības ir tiesīgas regulēt zināmās robežās. Līdz ar to nekādā gadījumā nevarētu palikt likumā, manuprāt, tāda norma, kas noteiktu kaut arī pārejas periodu, ka nekustamā īpašuma nodokļa likme ir 1% vai kāds cits procents. Šeit būtība priekšlikumiem, ko es esmu iesniedzis un ir iesniegusi arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ka tas arī ir redzams Ķezbera kunga priekšlikumā, būtība ir tāda, ka pašvaldībām atšķirībā no komisijas ieteiktā varianta tiek dotas tiesības regulēt šī nodokļa likmi šī viena vai divu procentu robežās. Tā ir būtība, kas parādās arī Ķezbera kunga ieteiktajā priekšlikumā. Tas ir atšķirīgs no tā, ko liek priekšā vai ko ir atbalstījusi arī atbildīgā komisija. Līdz ar to šo priekšlikumu balsojot vajadzētu būt pietiekoši uzmanīgiem.

Kuru no variantiem izvēlēties, tas, protams, ir Saeimas ziņā. Manuprāt, tie priekšlikumi, kuri ir izteikti 95., 96. un 97.priekšlikumā, noteikt zināmu likumā gradāciju 95, 75 vai 25% līmenī no likumā noteiktās likmes atlaides, manuprāt, tās nav īsti pamatotas, un šeit, teiksim, šādus lēcienus noteikt ar likumu, manuprāt, nebūtu pareizi, tāpēc es aicinātu Saeimu balsot vai nu par redakciju, kuru piedāvā deputāts Ķezbers, vai kuru piedāvāju es, vai kuru piedāvā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, ka šo gradāciju un konkrēto likmi noteiktās robežās nosaka tomēr pati pašvaldība. Protams, būtu jāizšķiras arī šeit šajā zālē par to, cik lieli tātad ir šie griesti — vai 2%, vai 1%, vai varbūt kāds cits, es saprotu, ka citi procenti šeit netiek piedāvāti, bez tam, manuprāt, vēl ir arī gadījumā, tātad, ja Saeima atbalsta to, ka pašvaldība ar saviem saistošiem noteikumiem pieņem priekšlikumu, ka pašvaldība ir tiesīga noteikt attiecīgo likmi, tad, nepieņemot vai nu manu priekšlikumu, vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu otro daļu, mēs zaudējam (es neesmu līdz šim atradis likumā), es atvainojos, es varbūt to esmu palaidis garām, otro daļu, tas ir, termiņu, līdz kuram pašvaldībai ir pienākums attiecīgo likmi noteikt vai arī attiecīgās, teiksim, šīs atlaides, kuras ir minētas tālākos priekšlikumos. Tā ka es domāju, ka attiecībā uz šo pantu būtu nepieciešami vismaz trīs šādi balsojumi. Viens ir par to, ka pašvaldībām ir tiesības regulēt likmes, otrs par konkrētās likmes griestiem, un trešais par datumu vai termiņu, līdz kuram attiecīgie saistošie noteikumi pašvaldībām ir pieņemami. Un, protams, redakcionāli šīs visas lietas saskaņot varētu arī uz trešo lasījumu, bet šie trīs konceptuālie jautājumi Saeimai jāatrisina, manuprāt, pašlaik otrā lasījuma laikā. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Robert Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R.Zīle (TB). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Bunkša kungam ir pilnīga taisnība par to, ka šis ir ļoti principiāls balsojums. Tātad, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot visus priekšlikumus, nolēma konceptuāli par likmes noteikšanu, atlaižu noteikšanu un iespējamo nodokļu paaugstināšanu. Tātad situācija ir šāda. Mūsu koncepcija ir sekojoša, ko jūs arī redzat pēdējā 5.ailē. Vispirms likme ir fiksēta 1% no kadastrālās vērtības, jo, ja tai ir, teiksim, nu, kaut kāds 0,99 vai vienā pašvaldībā 0,9965, teiksim, vai tā tālāk, es neredzu, kādā veidā Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likums vismaz tajā stāvoklī, kāds tas ir tagad, varēs uztvert šo informāciju un noteikt bāzes ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa pašvaldībām.

Tātad nākamais. Budžeta un finansu komisija nolēma, ka atvieglojumi arī nevis peldoši, bet ar trijām likmēm. Tātad 90% atlaide no 100%, 50% un, ja nemaldos, es tūlīt arī varu pateikt, kurā tas punktā varētu būt, tātad es diemžēl tagad ātrumā... 25% ir trešā likme, un vēl viena lieta par šiem saistošiem noteikumiem, līdz ar to šis datums būtībā nav vajadzīgs, jo ir 6.pantā minēts, līdz kuram datumam ir jāiesniedz nodokļu maksātājiem rēķins par nodokļu apmēru, kāds ir jāmaksā, tajā skaitā arī atlaide un pēdējais novērtējums par nekustamo īpašumo, un līdz ar to katrs nodokļu maksātājs saņem šo informāciju attiecīgā laikā. Viņš ir tiesīgs to nomaksāt avansā vai arī ne vēlāk kā tajos datumos, kas ir noteikti likumā. Tātad šī ir konceptuāla izšķiršanās. Ja mēs sākam balansēt starp dažādiem balsojumiem, tad mums iznāk kaut kāda jaukta likmes noteikšana un neskaidra situācija ar saistošo noteikumu pieņemšanu attiecībā uz atvieglojumiem. Es lūdzu tomēr atbalstīt Budžeta komisijas viedokli šajā 3. pantā un arī to, ko Bunkša kungs teica tālāk jautājumā par atvieglojumiem.

Sēdes vadītājs. Elmārs Zelgalvis, frakcija “Latvijai”.

E.Zelgalvis (TKL). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs esam nonākuši pie nākošā nodokļa elementa likmes, un šis, kā mēs redzam, ir jau ļoti strīdīgs jautājums. Šeit var būt vairākas konceptuālas pieejas šī jautājuma risināšanā. Viena no pieejām ir tāda, ka, lūk, šo nodokļu diferencāciju nodod pašvaldību ziņā. Pašvaldībām pašām ļauj noteikt, cik augstu katrā konkrētā gadījumā nodokļu likmi iekasēt. Ir viena pamatlikme un to... no tās noteikt procentu veidā, var tātad dot atlaidi. Tā ir viena pieeja. Bet šai pieejai ir noteikti trūkumi, proti, ka nekur nav pateikts, kritēriji nav pateikti, tie kritēriji jeb tie principi, pēc kuriem vadoties, pašvaldības tagad šīs atlaides dos un var dot.

Otra pieeja ir tā, kuru mēs ierosinām, pēc kuras ir mūsu priekšlikums izteikts, proti, ka mēs jau pašā likumā skaidri un gaiši ierakstām, kādai ir jābūt šai likmes diferenciācijai, izejot no konkrēta objekta rakstura. Mūsu ideja, mūsu doma ir tāda, ka šai likmei ir jābūt diferencētai atkarībā no ienesīguma, no nekustamā īpašuma ienesīguma.

Tālāk vēl kaut kur ir rakstīts šajā likumā par tirgus vērtību, tas sasaucas arī ar to. Un mēs skaidri zinām, ka, lūk, ir šeit runa par zemēm, par lauksaimniecības zemi, mežu zemēm, mūsu uzskats ir tāds, ka šīm zemēm ir jādod noteikti atvieglojumi, un tos mēs arī šeit konkrēti minam. Apbūves zeme — tā ir pavisam cita zeme, un tai ir daudz lielāka ienesība, tāpēc arī šeit mēs ierosinām iekasēt augstāku procenta nodokļu likmi. Lūk, ja likumā jau ir skaidri un gaiši pateikts, kā tas ir, tad arī pašvaldībām šeit, nu, ir daudz skaidrāk un vienkāršāk strādāt, un arī atrisinās tas jautājums, par ko jau šeit runāja, tātad, jau nodokļu ieņēmumus pašvaldībām plānojot, tās skaidri zina, cik, lūk, ir kādas zemes un kā attiecīgi no tā būs viņu ienākumi... nodokļu ieņēmumi budžetā. Tāpēc es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu ar šiem konkrētiem... konkrētu diferenciācijas skalu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Šeit, runājot par šī nekustamā īpašuma nodokļa likmēm, mēs atkal esam atpakaļ pie šī pamatjautājuma par to, kāds ir šī nekustamā īpašuma nodokļa mērķis un ko mēs ar šo nodokļu likumu gribam panākt. Tad mūsu uzskats, un pie tā mēs, frakcija “Latvijai”, arī paliekam, ka šī nodokļa mērķis ir nodrošināt nekustamā īpašuma izmantošanas efektivitāti un ieinteresēt gan nekustamās mantas īpašniekus un lietotājus, gan arī vietējās pašvaldības nekustamās mantas labākā un pilnīgākā izmantošanā, kā arī taisnīgā un pamatotā maksājuma sadalē starp nekustamās mantas īpašniekiem.

Tātad izmantošanas efektivitāte un taisnīga maksājuma sadale. Un to mēs varam panākt, nosakot pašvaldībām vismaz kaut kādas vadlīnijas, kādā veidā šīs pašvaldības var šo likmi tālāk noteikt. Un šis mūsu priekšlikums ir — diferencēt šo nekustamo īpašuma nodokļu likmi atkarībā no īpašuma izmantošanas mērķa un nevis noteikt, ka visiem šiem īpašuma izmantošanas veidiem ir viena un tā pati nodokļu likme. Un, proti, mēs iesakām, ka par lauksaimniecības zemēm šī nodokļu likme būtu 0,8% no kadastrālās vērtības, par mežu zemēm būtu 0,5% no kadastrālās vērtības, tas nozīmē — mēs gribam stimulēt šo mežu audzēšanu Latvijā. Tad šādā veidā mēs gribam stimulēt šo mūsu zaļā zelta vairošanu. Jo skaidrs, ka cilvēks, kuram ir šis mežs, ka viņš neiegūst no turienes šo ienākumu tagad un uzreiz, un, lai šis cilvēks vispār būtu ieinteresēts šo mežu audzēt, tad ir jānosaka šeit mazāka šī nodokļu likme. Pretējā gadījumā, ja mums šī nodokļu likme ir visiem vienāda, tajā gadījumā neviens jau nebūs ieinteresēts šo mežu audzēt, jo tas ir tāds kapitālieguldījums, kurš var nest atdevi pēc daudziem desmitiem gadu, un cilvēki mūsdienās nav ieinteresēti gaidīt šos daudzus desmitus gadu. Kas attiecas uz apbūves zemēm laukos un pilsētās, tur šī nodokļu likme atkarībā no kadastrālās vērtības var būt lielāka, un par apbūves zemēm laukos mēs piedāvājam 1,5%, un par apbūves zemēm pilsētās — 2%. Un, protams, mēs pilnībā atbalstām to arī, ka pēc tam pašvaldība var noteikt atvieglojumus atkarībā no šīm pamatlikmēm, tādējādi nebūt neierobežojot pašvaldības tiesības noteikt dažādus nodokļus dažādiem lietotājiem. Un tad arī pašvaldībai ar šo nodokļu palīdzību stimulēt investīciju piesaisti un pārējo. Var noteikt, teiksim, apbūves zemei pilsētās šo maksimālo atlaidi, un tad šis nekustamā īpašuma nodoklis, kas būtu jāmaksā, tas nemaz tik liels nebūs, un tas nebūs atbaidošs investoram, vienalga vietējam vai no ārvalsts nākošam, un tāpēc frakcija “Latvijai” aicina veikt šo diferenciāciju, koeficientus var palabot tālāk uz trešo lasījumu, ja kādam ir tāda vēlēšanās, kaut arī tas nebūtu vajadzīgs, un aicinu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, kas tabulā ir nr.47. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Čerāna kungs! Es, manuprāt, uzskatu, ka jūsu priekšlikums šoreiz nav īsti pārdomāts, jo patiesībā kadastrālā vērtība jau nosaka nodokļa apmēru. No jūsu likumprojekta izriet, ka jūs gribat stimulēt Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvēršanu mežu zemēs, to jūs gribat stimulēt, bet būvniecību laukos jau ierobežot, un būvniecību pilsētās ierobežot jau divkāršā apmērā, tā ka es domāju, ka priekšlikums nav pārdomāts, un mums tomēr jāpaliek pie komisijas redakcijas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es arī uzskatu, ka frakcijas “Latvijai” priekšlikumi ir nepamatoti, jo viņi nerēķinās ar to, ka jau, nosakot kadastrālo vērtību, tiek diferencēta šī vērtība pēc izmantošanas mērķiem. Un Rīgā, piemēram, šī kadastrālā vērtība svārstās no dažiem santīmiem līdz 700 latiem par kvadrātmetru, kā jums zināms. Tieši izejot no vietas, izvietojuma, izmantošanas mērķiem un tā tālāk. Tā ka nevar teikt... un tad vēl uzgriezt šo 700 divreiz, piemēram, ja kādam ir šeit māja Vecrīgā, līdz pat 1500 kvadrātmetru, es domāju, ka tas būs ne visai pamatoti. Bez tam es domāju, ka noteikt šeit mums no Rīgas — cik katram drīkst samazināt un cik katram nedrīkst samazināt arī būtu visai apšaubāmi, jo es arī esmu par to, lai šajā ziņā dotu lielākas tiesības pašvaldībai. Pašvaldība arī pie šīs izmantošanas varētu vairāk redzēt, kāda vērtība ir šīm būvēm, kā tas viss ir attiecīgā teritorijā un kā tās tiek izmantotas, un vai tās nes ienākumus vai ne. Bet, teiksim, tas, ka tur ir apbūve, tad arī šī apbūve arī var būt ļoti dažāda. Viena lieta ir benzīna tanki. Un pavisam cita lieta ir arī dažādas citas apbūves. Tā kā, es domāju, šādus formālus ierobežojumus un gradāciju diez vai mēs varētu šeit atbalstīt. Tāpēc es gribu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairs deputāti debatēs pieteikušies par 3.panta pirmo daļu nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Māris Vītols.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP) . Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu un noraidīt deputātu priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Ķezbera priekšlikumu — izteikt 3.panta pirmo un otro daļu jaunā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 8, pret — 35, atturas — 18. Priekšlikums ir noraidīts.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izteikt 3.panta pirmo daļu jums redzamajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 34, atturas — 10. Priekšlikums ir noraidīts.

Deputāts Bunkšs uztur savu priekšlikumu? Lūdzu zvanu vēlreiz! Vēlreiz balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Bunkša priekšlikumu — aizstāt 3.panta pirmo daļu ar jaunu pirmo un otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 28, atturas — 11. Arī šis priekšlikums ir noraidīts.

Vēl ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī aizstāt 3.panta pirmo un otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsot par šo Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 26, atturas — 10. Arī šis priekšlikums ir noraidīts.

Visbeidzot balsosim par atbildīgās komisijas, tas ir, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas, piedāvāto 3.panta pirmās daļas redakciju. Lūdzu zvanu! (No zāles: “Nav priekšlikumu. Pirmā lasījuma redakcija.”) Komisijas redakcija. Jā, es atvainojos, kolēģi, lūdzu atsaukt balsošanas režīmu! Tā kā redakcija nav mainījusies pēc pirmā lasījuma, tad tā nav atsevišķi jābalso. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Izteikt 3.panta otro daļu redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt debatēs par šo? Debatēs runāt neviens nevēlas. Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izteikt 3.panta otro daļu šādā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 28, atturas — 19. Priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Tālāk ir frakcijas “Latvijai”, deputāta Bunkša un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — pārgrupēt panta daļas, ko nevar atbalstīt, izejot no iepriekšējiem balsojumiem. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Arī pārgrupēt panta daļas, kas nav atbalstīts. Ko nevar atbalstīt, izejot no iepriekšējiem balsojumiem.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Nākamais 57. priekšlikums ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums — mainīt atsauces uz panta numuru. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. Tālāk ir frakcijas “Latvijai” un deputāta Bunkša priekšlikums, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par daļu pārgrupēšanu, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums — papildināt 3.pantu ar jaunu piekto daļu redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt debatēs par deputāta Pēterkopa priekšlikumu? Nevēlas. Vai deputāts Pēterkops prasa balsojumu? Neprasa. Tātad pieņemts atbildīgās komisijas viedoklis, un šis priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums par panta papildināšanu ar jaunu daļu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu pret komisijas atzinumu arī nav. Līdz ar to arī šis priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums — mainīt 4.panta nosaukumu, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums — izteikt 4.panta pirmo daļu atšķirīgā redakcijā no pirmā lasījuma redakcijas, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atzinumu nav? Tātad šis frakcijas “Latvijai” priekšlikums ir noraidīts. Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. Nākamais ir deputātes Seiles priekšlikums — izslēgt 4.panta pirmajā daļā vārdus “nodokļu aprēķināšanas vajadzībām”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums — izteikt 4.panta otro daļu redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums par 4.panta otrās daļas redakciju, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums par 4.panta trešās daļas redakciju, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebilst. Tātad vēlas runāt Elmārs Zelgalvis, frakcija “Latvijai”.

E.Zelgalvis (TKL). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs esam nonākuši pie ļoti būtiska jautājuma, par kuru jau mēs faktiski sarunu sākām jau iepriekš. Mums šis pants, 4.pants, saucas “Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība un tās noteikšanas pamatprincipi”. Es atkal vēršu uzmanību uz šo nosaukumu “pamatprincipi”. Un atkal tālāk pašā pantā, šajās daļās un punktos nav šo pamatprincipu. Nav šo pamatprincipu. Tāpēc mūsu priekšlikums ir — tomēr ieviest zināmus pamatprincipus, un tas būtu, lūk, šajā 4.panta trešajā daļā. Mēs šeit vairākus punktus minam. Pavisam četrus, kādā veidā noteikt šo kadastrālo vērtību.

Šeit ir komisijas priekšlikums. Šeit ir runa par tirgus vērtību, kas nozīmē visiespējamāko cenu, par kādu īpašums tiek vērtēts stabilā nekustamo īpašumu tirgū. Godātie deputāti, vai jūs kaut ko varat saprast no šī formulējuma? Un vai jums ir skaidrs, kāds būs šis kadastrālais vērtējums? Es šaubos, vai kādam no mums no tā kļūs skaidrs. Kas ir šī visiespējamākā stabilā cena nekustamo īpašumu tirgū? Kur mums šodien ir tas stabilais nekustamo īpašumu tirgus? Bet, lūk, mēs liekam šādu kritēriju, šādu it kā principu — noteikt kadastrālo vērtību. Atkal 2.punktā 70.priekšlikums. “Attiecīgajam nekustamo īpašumu veidam noteiktā koeficienta vērtība.” Tātad atkal parādās kaut kādi koeficienti.

Ņemot to visu vērā, mēs ierosinām, lūk, šādus konkrētus punktus, kā noteikt kadastrālo vērtību. Lūdzam Saeimu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairs runāt nevēlas. Komisijas vārdā — Vītola kungs.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Budžeta un finansu (nodokļu) komisija aicina atbalstīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvāto redakciju, kur ir noteikts, kā šī kadastrālā vērtība tiek noteikta.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izteikt 4. panta trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 26, atturas — 15. Nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums par 4.panta trešās daļas redakciju, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums — izslēgt 4.panta septīto daļu, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Bunkša priekšlikums par 4.panta septītās daļas redakciju, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāts Bunkšs vēlas runāt. Bunkša kungs, mums līdz pārtraukumam ir piecas minūtes. Paldies! Lūdzu! Jānis Bunkšs, frakcija “Latvijas ceļš”.

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es vēlētos vienīgi dzirdēt motivāciju, kāda iemesla dēļ šis priekšlikums ir noraidīts. Jo, ja es nemaldos, tad saskaņā ar likumu par teritoriālo plānošanu tieši pašvaldībām ir atbildība par attiecīgo teritoriju zonējumu. Ja es maldos vai arī ja es neesmu sapratis precīzi, tad es tomēr lūdzu atbildīgo referentu dot motīvus, kādu iemeslu dēļ šis priekšlikums tiek noraidīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairs neviens nevēlas. Komisijas vārdā — Vītola kungs. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Ar šā likuma tālākajiem pantiem tiek uzdots Valsts zemes dienestam ar šo likumu saistītiem Ministru kabineta noteikumiem noteikt šo zemju vērtējumu vai īpašumu zonējumu, kas var nesakrist ar pašvaldību izstrādāto zemes teritoriju zonējumu. Līdz ar to tas ir noteikts arī ar noteikumiem, kuri pavada šo likumu, ka Zemes dienests nosaka šo zonējumu atkarībā no īpašuma lietošanas mērķa, kas var nesakrist ar pašvaldības izstrādāto zemes teritoriju zonējumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai Bunkša kungs prasa balsojumu par savu priekšlikumu? Prasa. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par deputāta Bunkša priekšlikumu — izteikt 4.panta septīto daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 10, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš ir līdzīgs Bunkša kunga priekšlikumam. Tas arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 4.panta pirmās daļas redakciju, ar kādu jūs varat iepazīties tabulā, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Bunkša priekšlikums, kurš nosaka, ka nekustamā īpašuma pārvērtēšana izdarāma ne retāk kā trijos gados, pretēji Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piedāvātajam piecu gadu termiņam, kurā nosaka, ka ne retāk kā reizi piecos gados tiek izdarīta nekustamā īpašuma pārvērtēšana. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, vadoties arī no citu valstu pieredzes, ka termiņš būtu jānosaka šajā gadījumā garāks nekā “ne retāk kā reizi trijos gados”, bet ka šī pārvērtēšana varētu notikt arī “ne retāk kā reizi piecos gados”.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Vai Bunkša kungs prasa balsojumu par savu priekšlikumu? Neprasa. Paldies! Iebildumu nav. Tas ir pieņemts. Vītola kungs, mums ir pārtraukuma laiks, un ir jāpārtrauc likumprojekta apspriešana. To mēs turpināsim pēc pusdienas pārtraukuma.

Vārds paziņojumam Indulim Bērziņam — par Ārlietu komisijas sēdi. Lūdzu!

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi, tagad notiks Ārlietu komisijas sēde. Tā notiks Ārlietu komisijas telpās, es uzsveru vēlreiz, Ārlietu komisijas telpās. Tur piedalīsies arī Saeimas priekšsēdētājs Čepāņa kungs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas plenārsēžu zālē. Reģistrēsimies kvorumam. Reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Zālē 36 deputāti.

Pārtraukums līdz 13.35. Es lūdzu zālē esošos frakciju vadītājus uzsākt darbu un aicināt deputātus uz sēžu zāli. Arī visiem tiem deputātiem, kuri mūs tagad dzird te Saeimas dažādās ēkās, lūdzu atgriezties plenārsēžu zālē, lai varam turpināt izskatīt darba kārtību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu ieņemt vietas sēžu zālē. Lūdzu vēlreiz reģistrēsimies kvorumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam. Lūdzu reģistrācijas rezultātu! Varam turpināt. Izskatām 82.priekšlikumu, frakcija “Latvijai”. Komisijas vārdā — Māris Vītols. Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols. 82.priekšlikums, ko piedāvā frakcija “Latvijai”, — izteikt 4.panta devīto daļu kā ceturto daļu — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas viedoklim par šo priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais frakcijas “Latvijai” priekšlikums — izteikt 5.pantu kā 6.pantu — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu arī nav? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais frakcijas “Latvijai” priekšlikums — izslēgt 5.panta pirmo daļu — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret šo komisijas slēdzienu iebildumus neceļ. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums — izteikt 5.panta pirmo daļu redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Pēterkopa priekšlikumu 5.panta pirmajā daļā neiebilst? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Roberta Zīles priekšlikums — izteikt 5.panta otro daļu redakcijā, kādu jūs redzat. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo slēdzienu iebildumu nav? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir 87.priekšlikums — deputāta Pēterkopa priekšlikums par 5.panta otrās daļas redakciju, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Ķezbera priekšlikums par 5.panta otrās daļas redakciju, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī pret to deputāti neprotestē. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums par 5.panta otrās daļas redakciju, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Šis ir priekšlikums — izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā, ka pašvaldības nekustamo īpašumu nodokļu aprēķināto summu var samazināt līdz 100%. Tas dod pašvaldībai tiešām brīvas rokas noteikt šo nekustamo īpašumu un īstenot šī nekustamā īpašuma nodokli kā stimulējošo instrumentu uzņēmējdarbības veicināšanai, kā arī realizēt dažādas citas politiskas idejas un politiskas nepieciešamības, un tādēļ, lai dotu pašvaldībām tiešām reālu teikšanu pār šo nodokli, es aicinu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairs deputāti runāt par šo jautājumu pieteikušies nav. Komisijas slēdziens ir negatīvs, tādēļ izlemsim... Vai vēlaties ko teikt komisijas vārdā, Vītola kungs? Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Es vēlos teikt, ka 12.lapaspusē jūs varat iepazīties ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kurš nav noteicis šo slīdošo nodokļu atlaidi, bet noteicis trīs fiksētas nodokļu atlaižu likmes par 90, 50 un 25%, kā jau to Zīles kungs iepriekš šeit teica. Komisijas slēdziens par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu ir negatīvs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu balsojot. Balsojam frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izteikt 5.panta otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma.

Vēlreiz lūdzu zvanu! Vēlreiz balsojam, godātie kolēģi, frakcijas “Latvijai” priekšlikumu nr. 89. — izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā. Teksts jums ir redzams. Lūdzu rezultātu! Par —11, pret — 22, atturas — 17. Nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums par 5.panta otrās daļas redakciju, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas viedoklim... Vēlas runāt Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Lai gan iepriekšējos pantos ir noteikts, ka pašvaldības var samazināt nodokļu maksājumus, es gribētu, lai šai iedzīvotāju kategorijai, kas ir politiski represētie, viņu atvieglojumi par īpašumu nodokļa maksāšanu ir noteikti 50% apmērā, noteikti konkrēti ar likumu. Un pašvaldībām, protams, ir iespējas samazināt vēl šo nodokli, bet pašvaldībām nav tiesību atteikt šai iedzīvotāju kategorijai nodokļa samazinājumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas? Andrejs Naglis, LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

A.Naglis (LZS, KDS, LDP). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es lūgtu atbalstīt LZS, KDS un LDP frakcijas deputātu priekšlikumu par politiski represētām personām, par viņu īpašumā esošām individuālajām dzīvojamajām mājām, kuras atrodas īpašumā vismaz piecus gadus, nekustamo īpašumu nodokļu summa ir samazināma par 50%. Es domāju, ka šo jautājumu nebūtu daudz ko diskutēt, un noteikti vajadzētu atbalstīt, lai būtu tiešām šiem represētiem cilvēkiem tas atvieglojums arī nodokļos. Jo, kā zināms, arī šoreiz daudzi nodokļi tiek paaugstināti, daudzi tiek atcelti, un šie cilvēki ir pilnīgā izmisumā, jo it kā viņu tiesības arī pēc pieņemtā likuma netiek izpildītas. Es lūgtu balsojumu un atbalstīt LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Jānis Ābele, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Ābele (LC). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamais Prezidij! Godātie deputāti! Es arī aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, ko ir iesniegusi LZS, KDS un LDP frakcija, jo es ļoti labi zinu, ka ir laiks, kad piecdesmito gadu beigās un sešdesmito gadu sākumā, kad represētie atgriezās Latvijā, tad viņiem vienkārši nebija iespējas iegūt valsts lētos dzīvokļus, un viņi bija spiesti tajā laikā ar visām grūtībām celt savas privātmājas. Un mēs labi varam atcerēties, cik grūti bija veikt celtniecību tajā laikā.

Tāpēc es aicinu arī Saeimu nobalsot par šo priekšlikumu, to nenoraidīt, jo tā ir īpaša iedzīvotāju kategorija, kas ļoti daudz ir cietusi Latvijas labā. Tātad es aicinu deputātus nenoraidīt šo priekšlikumu un balsot par.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Vītola kungs arī nevēlas neko piebilst, tādēļ izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par 90.priekšlikumu — LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 4, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. Tā kā priekšlikums ir atbalstīts, ir lūgums divas 5.panta otrās daļas redakcijas pārgrupēt, šo kā 5.panta trešo daļu, un izdarīt daļu pārgrupējumu arī turpmāk uz priekšu tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo loģisko komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums par redakcionālām izmaiņām šajā panta daļā, kuras nav atbalstītas.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Seiles kundzes priekšlikums par 5.panta otrās daļas 3.punkta izslēgšanu, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums par 5.panta otrās daļas papildināšanu ar jaunu 4.punktu. Šis priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienu neapstrīd? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums par 5.panta otrās daļas papildināšanu ar jaunu 4.punktu, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru tā ir atbalstījusi attiecībā uz 5.panta trešās daļas redakciju, ar kuru jūs varat iepazīties tabulā. Priekšlikums — to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Zīles priekšlikums par 5.panta trešās daļas redakciju, kurš daļēji ir atbalstīts, iekļaujot to Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Zīles priekšlikumu šī panta trešajā daļā piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums par 5.panta trešās daļas redakciju, kurš ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums par 5.panta trešās daļas redakciju, kurš ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā kā 5.panta jauna ceturtā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, kurš nav atbalstīts, par 5.panta trešās daļas izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienu atbalsta? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 5.panta papildināšanu ar jaunu ceturto daļu redakcijā, kādu jūs varat izlasīt tabulā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Informācija

Darītais

Piektdien, 21. februārī

Deputāts J.Sinka, Latvijas delegācijas vizītes Krievijā dalībnieks:

— preses konferencē informēja par “Tēvzemei un Brīvībai” paziņojumu, kurā izteikta neizpratne par Saeimas priekšsēdētāja A.Čepāņa izteikumiem Maskavā.

Pirmdien, 24. februārī

Eiropas lietu komisija:

— uzklausīja Ilmu Rudušu, Monopoldarbības uzraudzības komitejas vadītāju un Eiropas integrācijas biroja pārstāvi, par Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu “Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu”, tā normu atbilstību ES pamatprincipiem par konkurenci.

Otrdien, 25. februārī

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valsts himnu”.

2. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valsts ģerboni”.

3. Lēmuma projekts “Par Dz.Ceihneres apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”.

4. Lēmuma projekts “Par L.Ceimeres apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”.

5. Lēmuma projekts “Par J.Rumkovska apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”.

10.00 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu

un nodokli””.

3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””.

4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.

10.00 Sociālo un darba lietu komisijas kopējā sēde.

Likumprojekts “Farmācijas likums”.

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””.

2. Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas ziņojums par veiktajiem pasākumiem sakarā ar Robežapsardzības spēku pakļautības maiņu.

10.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma atdošanu zvejnieku atjaunotajai kooperatīvajai sabiedrībai “Dzintarkrasts””.

10.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskās migrācijas organizācijas sadarbības līgumu”.

2. Valsts bezpeļņas sabiedrības “Latvijas radio” iesniegums.

10.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

komisijas sēde.

1. Par Valsts kontroles revīzijas rezultātiem Latvijas valsts labības birojā un a/s “Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība” (“Laukkredīts”).

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu””.

3. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma atdošanu zvejnieku atjaunotajai kooperatīvajai sabiedrībai “Dzintarkrasts””.

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas izbraukuma sēde

Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas centrā.

14.00 Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde.

14.00 Saimnieciskās komisijas sēde.

1. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas darba nodrošinājums.

2. LZS, KDS, LDP frakcijas darba nodrošinājums.

3. Par Saeimas 1998.gada budžetu.

14.00 Revīzijas komisijas sēde.

15.00 Mandātu un iesniegumu komisijas sēde.

15.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

16.00 Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Nacionālās radio un

televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai sēde.

1. Tikšanās ar Latvijas televīzijas ģenerāldirektoru O.Pulku, Latvijas radio ģenerāldirektoru Dz.Kolātu un Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāju O.Rubeni.

2. Iepazīšanās ar nacionālo pasūtījumu Latvijas radio un LTV.

Saeimas preses dienests