PĒC CEĻA

“Turcijā, Dievmātes namā, es daudz ko pārdomāju”

Guntis Ulmanis, Latvijas Republikas Valsts prezidents — ekskluzīvā intervijā“Latvijas Vēstnesim”, deviņtūkstoš metru augstumā, atgriežoties mājup no valsts vizītes

Turpinājums no 1.lpp.

Mums gan bija arī atbildes, bet pirmajā dienā tām nepietika laika. Acīmredzot šie uzdotie jautājumi bija savstarpēji cieši saistoši. Domāju, ka liela nozīme bija arī tīri cilvēciskai sapratnei. Tā jau kādreiz mēdz būt starp valstu vadītājiem — ka lielu nozīmi iegūst šīs cilvēciskās dziņas, šī pašapzināšanās. Protams, arī savas valsts nostājas precīza definēšana. Bieži vien to izdarīt ir politiski diezgan grūti. Bet tas mums ļāva šīs attiecības dažās dienās tuvināt tādā apjomā, kā viens otrs varbūt nevar izdarīt daudzos gados. Šeit liela nozīme bija Turcijas prezidenta Demirela iniciatīvai un arī viņa reakcijai. Es uz to noteikti atbildēšu ar to pašu Turcijas prezidenta atbildes vizītes laikā Latvijā. Pats svarīgākais tagad ir šīs labās iestrādes nākotnē pārvērst ne tikai par atmiņu fondiem, bet turpināt tās ar dažādiem darbiem, ar politiskiem un ekonomiskiem kontaktiem. “Mercedes Benz” rūpnīcas un Stambulas tirgus apmeklējumi, tāpat tikšanās ar Turcijas Ekonomisko padomi un mūsu starpvalstu līgumu parakstīšana — to visu simbolizē arī šī divu valstu prezidentu ciešāka sadarbība.

— Cik man zināms, jūsu vizītes laikā tika nolemts, ka Turcijas Republikas prezidenta Suleimana Demirela atbildes vizīte Latvijā būs jūnijā.

— Jā, es domāju, 4. un 5.jūnijā.

— Kas uz jums Turcijā atstāja vislielāko iespaidu cilvēciski emocionālā plāksnē?

— Ziniet, lai arī cik dīvaini tas būtu, manī visdziļākās pēdas atstāja nevis politiskie vai ekonomiskie iespaidi, bet Jaunavas Marijas Dievnama apmeklējums. Tas bija visfundamentālākais iespaids. Mēs taču bijām vienā no kristīgās pasaules svētceļotāju sapņu vietām. Vietā, kurp Jānis Kristītājs aizveda Jēzus Kristus māti (pēc Pestītāja krustā sišanas — J.Ū. ) un rūpējās par viņu. Te viņa nodzīvoja devdesmit gadus, pēc tam kļūstot par svēto. Agrāk es to izpratu ar tādu, šķiet, tālāku noskaņu. Tagad man bija iespēja to visu izprast daudz dziļāk, daudz ciešāk saistot ar sevi. Tas ir mūsu ticības ceļš, ko cilvēks noiet, domājot par kristietību, par Dievu. Ceļš uz to sākas vienkārši baznīcas priekšnamā, tad varbūt baznīcas solā. Bet vai mēs savā dvēselē un apziņā tuvojamies Dievam? Šis Jaunavas Marijas nama apmeklējums mani tuvināja nevis ar ārišķīgām parādībām vai kādiem rituāliem, bet ar iekšēju pārliecību. Tas ir jautājums, kuru es plaši nepopularizēšu. Bet domāju, ka “Latvijas Vēstnesis” to varētu ar izpratni atspoguļot. Jo tā nav pļāpu avīze, bet nopietna avīze, kas nenodarbojas ar rīdīšanu, bet ar situācijas objektīvu atspoguļošanu. Es domāju, lai gan ticība manā uztverē ir katra cilvēka personīga lieta, tā uzmanība, kāda man tika veltīta Jaunavas Marijas namiņa apmeklējumā, liecina, ka arī valsts interesēs ir, lai prezidents šīs lietas izprastu un mācētu tās pastāstīt. Būdams Jaunavas Marijas namā, es domāju, ka varēšu daudz labāk izprast un izjust ticības jautājumus. Ne tikai runājot par reliģiju, bet arī par katra cilvēka pārliecību un ticību.

— Man šķiet, jūs tur kalnos, Jaunavas Marijas namiņā, lūdzāt Dievu. Jūs lūdzāt par Latviju.

— Jā. Bet to es gribētu atstāt katra lūdzēja iekšējā izjūtā. Protams, es tur daudz ko pārdomāju.

Jānis Ūdris,

“LV” speciālkorespondents,

Rīga–Ankara–Izmira–Stambula–Rīga

Guntis Ulmanis, Latvijas Republikas Valsts prezidents, Valdis Birkavs, ārlietu ministrs, Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs,— preses konferencē Rīgas lidostā, tūlīt pēc Turcijas vizītes

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Valsts prezidents pastāstīja, ka Turcijas puse nav izvirzījusi Latvijai prasību pēc kāda sevišķa atbalsta Turcijas uzņemšanai Eiropas Savienībā. Taču sarunu laikā daudzkārt pasvītrots, ka Turcijas politiķi daudzus gadus strādājuši, lai sekmētu savas valsts uzņemšanu ES, un ka arī šajās (Latvijas prezidenta valsts vizītes — J.Ū. ) dienās Turcijas ārlietu ministre Tansu Čillere, atrodoties Briselē, kārtojot jautājumus par Turcijas uzņemšanu Eiropas Savienībā.

Guntis Ulmanis visnotaļ pozitīvi novērtēja savu vizīti Turcijā, uzsverot, ka tā devusi jaunus impulsus abu valstu divpusējās sadarbības tālākai attīstībai, kā arī radījusi pārliecību par Turcijas atbalstu Latvijas uzņemšanai NATO. Kā zināms, Turcija ir ietekmīga NATO dalībvalsts, tās bruņotie spēki ir otri lielākie šajā aizsardzības organizācijā tūlīt aiz ASV armijas. Turcija ir jau devītā no sešpadsmit NATO dalībvalstīm, ar ko Latvijai noslēgts militārās sadarbības līgums. Valsts prezidents un aizsardzības ministrs uzsvēra, ka Latvijas puse centīsies noslēgt šādus līgumus ar visām sešpadsmit NATO dalībvalstīm.

“Latvijas Vēstneša” pārstāvis Valsts prezidentam preses konferencē uzdeva jautājumu par vienu no savdabīgākajām vizītes epizodēm Turcijā:

— Prezidenta kungs, man zināms, ka Turcijas puse slikto laika apstākļu dēļ bija nolēmusi atcelt programmā paredzēto izbraucienu ar kuģi pa Bosfora jūras šaurumu. Taču pēc jūsu vēlēšanās šis brauciens tomēr notika. Kāpēc jums šis brauciens pa Bosforu bija tik svarīgs, un ko jūs tā laikā izjutāt?

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

— Turki jau ir ļoti pieklājīgi cilvēki. Viņi bija domājuši, ka vējš ir tik spēcīgs un viļņošanās tik liela, ka latviešu dūša var neizturēt. Bet mēs teicām, ka nākam no zemnieku un jūrnieku tautas un ka auksti un viļņaini ūdeņi mūs nebaida. Tā šis brauciens tomēr notika. Braucām jau mēs visi, un katram mums šajā braucienā bija savas izjūtas. Atrasties Bosfora jūras šaurumā starp Eiropu un Āziju, manuprāt, ir ļoti emocionāli. Tobrīd es domāju, ka ir jāatrod kopīga valoda ne vien starp valstīm viena kontinenta ietvaros, bet ka arī attālumi starp Eiropas un Āzijas valstīm ir kļuvuši ļoti tuvi un sadarbīgi. Ka integrēšanās process notiek ne tikai Baltijas reģiona, Vidusjūras vai Eiropas mērogā, bet arī visas pasaules mērogā. Varbūt Stambula, kas atrodas divos dažādos kontinentos, ar savu attīstību to arī ir apliecinājusi. Esmu guvis pārliecību, ka nepieciešams attīstīt Latvijas un Turcijas attiecības visdažādākajos līmeņos. Šīs attiecības jāveido arī uzņēmēju un biznesa līmenī. Stereotipam, kas līdz šim daļā Latvijas iedzīvotāju bijis par Turciju, ir jūtami jāmainās. Kā tas notiks — tam mēs visi būsim liecinieki un dalībnieki. Zīmīgs aspekts — tiem, kas vizītē nebija klāt: šajā vizītē lielāks uzsvars tika likts uz šī reģiona kultūrvēsturisko procesu izpratni. Un attiecību veidošanas pamatā šiem kultūrvēsturiskajiem procesiem ir daudz lielāka nozīme nekā vienā otrā citā vizītē, kur tam vai nu nepietika laika, vai arī programma netika organizēta šādā plāksnē. Turcija ļoti lepojas ar savu pagātni un ne mazāk ar to, kā tā veido savu nākotni. Tāpēc mums tika dota iespēja redzēt gan pilsētu, kam ir četrtūkstoš gadu ilga vēsture, gan jauno galvaspilsētu Ankaru, kas septiņdesmit gados izaugusi no 25 tūkstošiem iedzīvotāju līdz četriem miljoniem iedzīvotāju. Un visus iedzīvotājus Turcija ir spējusi tik īsā laikā apgādāt ar dzīvokļiem, paēdināt, apsildīt un apgaismot. Domāju, jūs piekritīsiet, ka tas nav bijis viegls process. Turcija ir ļoti dinamiski un apņēmīgi gājusi uz šiem civilizācijas procesiem. Un sargājusi savus pagātnes metus, raugoties nākotnē. Tas šinī braucienā tika akcentēts. Tas saskan arī ar latviešu mentalitāti. Mēs taču lepojamies ar savu kultūru, savu valodu, savām tautasdziesmām. Bet varbūt mēs pārāk maz to ņemam vērā, veidojot savas politiskās un ekonomiskās koncepcijas.

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs Latvijas attiecības ar Turciju līdz šai vizītei raksturoja kā “normālas starpvalstiskas attiecības, kurās mēs strādājām pie līgumiskās bāzes attīstīšanas un kurās veidojās zināmi ekonomiskie kontakti, kas sasniedza 2 miljonus dolāru eksporta un importa attiecībās. Taču nebija tāda izrāviena, kas tuvinātu abas valstis un abas tautas”. Ārlietu ministrs nosauca nule notikušo Valsts prezidenta vizīti Turcijā par šādu izrāvienu vai “lielu soli” abu valstu attiecībās. Pēc Valda Birkava domām, šī vizīte ļauj piešķirt Latvijas un Turcijas attiecībām “stipri lielāku dinamiku”. Jau aprīlī tikšot uzsāktas politiskās konsultācijas, jūnijā gaidāma Turcijas Republikas prezidenta Suleimana Demirela atbildes vizīte Latvijā. Arī biznesa kontakti, pēc ārlietu ministra domām, kļūs ievērojami intensīvāki, jo Turcijas biznesa aprindās neapšaubāmi ir liela interese par Latviju. Ārlietu ministrs šo “veiksmīgo izrāvienu” izskaidroja arī ar Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa ļoti prasmīgo sarunu ar Turcijas prezidentu. “Tā bija attieksme, kas pārsniedz visas parastās attiecības,” tā V. Birkavs raksturoja Turcijas prezidenta Demirela rūpes par Latvijas Valsts prezidentu visā Gunta Ulmaņa vizītes laikā Turcijā. “Es domāju, ir ļoti svarīgi strādāt pie tālākā, kā mēs, diplomāti, sakām, “follow up”, lai šīs attiecības iegūtu jaunu dinamiku,” teica ārlietu ministrs.

Kā ļoti svarīgu aspektu V. Birkavs minēja faktu, ka Turcija paudusi nepārprotamu atbalstu NATO paplašināšanās procesam — neņemot vērā to, ka Turcija taktisku apsvērumu dēļ šo procesu saista ar Eiropas Savienības paplašināšanu. (Turcija ir NATO dalībvalsts un Eiropas Savienības asociētā valsts, kas, tāpat kā Latvija, cer iegūt pilntiesīgas ES dalībvalsts statusu — J. Ū. ) “Ļoti nozīmīgi ir tas, ka mēs faktiski panācām mūsu pozīcijas dziļāku izpratni,” teica Valdis Birkavs, paskaidrojot, ka Latvijas pozīcija tomēr pilnībā nesaskan ar Turcijas pozīciju, ko nesen Briselē paudusi Turcijas ārlietu ministre Tansu Čillere: ka NATO un Eiropas Savienības paplašināšanas procesi ir vienlaicīgi. “Mēs redzam, ka šie procesi ir zināmā mērā paralēli. Tiem jābūt dinamiskiem. Bet viena procesa attīstība nevar traucēt otra procesa attīstību,” uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Viņš arī uzsvēra abu pušu pausto atziņu, ka Latvijas Valsts prezidenta vizīte bijusi īstajā laikā: abu valstu attiecības divpusējā līgumā ir noregulētas, tāpēc Latvijas un Turcijas pārstāvji tagad varēja pievērsties Eiropas problēmām, ES un NATO paplašināšanas jautājumiem, kas šogad Eiropai ir paši svarīgākie jautājumi.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš akcentēja Ankarā parakstītās Latvijas un Turcijas vienošanās par turpmāko sadarbību militārās izglītības, tehnoloģijas un citās jomās politisko nozīmi. “Patiesībā šis dokuments apzīmē pilnīgu un vispusēju sadarbību starp Turcijas aizsardzības resoru un Latvijas Aizsardzības ministriju, ietverot gan informācijas apmaiņu, gan arī konsultācijas par militāri politiskiem jautājumiem,” teica A. Krastiņš. Līguma parakstīšanas dienā Latvijas aizsardzības ministrs ticies ar visu Turcijas ģenerālštāba vadību, līgumu no Turcijas puses parakstīja Turcijas Republikas ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Ismails Haki Karadajs. A. Krastiņš uzsvēra, ka armijai Turcijā ir ne vien militāra, bet arī ļoti liela politiska nozīme un ka Turcijas ģenerālštāba priekšnieks patiesībā ir otrā persona valstī tūlīt aiz prezidenta. Jau tuvākajā laikā esot gaidāma arī Turcijas ģenerālštāba priekšnieka atbildes vizīte Latvijā, domājams, aprīlī, kad tikšot parakstīts nākamais līgums, kas vēl vairāk padziļinās Latvijas un Turcijas militārās sadarbības iespējas. “Es domāju, ka starp mūsu valstīm varētu būt ļoti sekmīga militāri politiskā sadarbība,” teica Andrejs Krastiņš, piebilstot, ka Latvijas virsnieki jau ielūgti jūnija sākumā piedalīties ļoti plašos Turcijas armijas manevros Efesas tuvumā. “Ar šo līgumu Turcija pateica, ka ir mūsu sabiedrotā NATO paplašināšanas procesā. Tas ir pats būtiskākais šajā līgumā”, atkārtoja aizsardzības ministrs A. Krastiņš, atbildot uz žurnālistu jautājumiem.

Valsts prezidents Guntis Ulmanis, atbildot žurnālistiem, kā perspektīvākos ekonomiskās sadarbības virzienus starp mūsu valstīm minēja tūrismu, būvniecību un apkalpojošo sfēru — šie aspekti vispirms pārrunāti vizītes laikā. Taču sadarbības virzienu diapazons noteikti paplašināsies, to sekmēs arī īpaši izveidotā konsultatīvā padome ekonomikas jomā un ārlietu ministriju līmenī norīkotie konsultanti, kuri, pēc prezidenta domām, pievērsušies ne tikai politiskiem, bet arī ekonomiskiem jautājumiem. “Šī vizīte notika vislielākajā labvēlības garā, un mums jāpiepilda tajā izteiktās vēlmes,” teica G. Ulmanis.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par Saeimas delegācijas neseno vizīti Maskavā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis teica:

— Attiecību veidošanu ar Krieviju nenosaka kādas vienas atsevišķas delegācijas vai parlamentārieša izteikumi. Šo politiku veido valstī paredzētās institūcijas. Attiecībās ar Krieviju nevar būt mesti kādi jauni tilti vai jauni virzieni, kas būtu pretrunā ar to ārpolitiku, ko mēs esam jau veikuši visos šajos gados kopš Atmodas sākuma. Mums tomēr ir jāņem vērā gan vēsturiskās mācības, gan arī mūsu situācija, sākot no 1918. gada. Un šai politikai jābūt pārdomātai mūsdienu Eiropas izpratnē. Un vissliktākais, ko mēs varētu darīt, būtu mesties no vienas galējības otrā.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”