• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lauksaimniecības stratēģijā: no šodienas uz rītdienu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.02.1997., Nr. 56/57 https://www.vestnesis.lv/ta/id/42367

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latviešu māksliniece, kura visā pasaulē divsimt reizes dziedājusi "Salomi"

Vēl šajā numurā

25.02.1997., Nr. 56/57

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

preses konferences

Lauksaimniecības stratēģijā: no šodienas uz rītdienu

Pamazām apzināmies, ka lauksaimniecības produkcijas ražošanā ir mainījusies ražošanas filozofija, tā pagājušajā ceturtdienā, 20. februārī, preses konferencē uzsvēra zemkopības ministrs Roberts Dilba. Nevar vairs vadīties no 30. gadu pieredzes. Tolaik galvenais bija ražot lauksaimniecības produkciju tik daudz, lai iznāktu visiem. Šodien lauksaimniecības preču ir pietiekami, daudzās valstīs — produkcijas pārpalikums. Mums jārēķinās ar vairākiem apstākļiem, kas būtiski nosaka un turpmāk noteiks Latvijas zemnieka vietu Eiropā un pasaulē. Lūk, galvenie no tiem: lauksaimniecības produkcijas cenu nevar mākslīgi palielināt, to nosaka tirgus cenas citās valstīs, arī iedzīvotāju pirktspēja. Vēl jāatzīmē augstās energoresursu izmaksas, zemnieka zināšanas, prasme ražot lēti un labi, izmantojot zinātnes jaunumus, un, visbeidzot, valsts palīdzība lauksaimniekam ražošanas procesā.

Līdz šim dominēja uzskats, ka svarīgākā un rentablākā lauksaimniecības nozare Latvijā ir piena lopkopība. Roberts Dilba apgalvoja, ka tikpat rentabla varot kļūt cūkgaļas ražošana. Ar dažiem desmitiem cūku nevar kļūt bagāts, bet, ja audzēs 500 un vairāk, tad arī peļņa būs. Latvijas lauksaimnieki vēl nav īsti gatavi pārdot preci Rietumu tirgū, tas netiek pilnībā izmantots. Ir izpildītas ES atvēlētās kvotas sviestam, daļēji arī sieram, turpretī gaļas produkcijas kvotas nav izpildītas.

Zemkopības ministrs atzīmēja, ka viena no svarīgākajām lauksaimniecības problēmām ir iespēja saņemt naudas aizdevumu par pieņemamiem procentiem. Šonedēļ Zemkopības ministrijas speciālisti kopā ar Pasaules bankas speciālistiem izstrādāja kredītresursu izlietošanas programmu. Mērķis — noteikt līdzekļu sadales kārtību, lai tiem cilvēkiem, kas laukos izveidojuši kādu ražotni un nodrošinājuši ar darbu sevi un vēl citus, būtu iespējas daļu parāda dzēst. Savukārt no budžeta līdzekļiem tiks dzēsta zināma kredītprocentu likme aizdevumiem, kas ņemti jaunas tehnikas iegādei.

Ir paredzamas pārmaiņas arī Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centrā (LLKC). Lauksaimniecības organizatoru dienesta izveidošana paātrinājusi Konsultāciju dienesta pāreju uz divpakāpju konsultāciju sistēmu — Lauksaimniecības konsultāciju centrs Ozolniekos un 26 profesionālu konsultantu komandas rajonu birojos. Martā tiks mainīts LLKD statuss. Valsts iestādes vietā izveidos bezpeļnas organizāciju — SIA “Latvijas lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs”.

LLKC direktora vietniece Laimdota Straujuma informēja, ka tiks likvidētas Zemkopības ministrijas pārziņā esošās iestādes — Latvijas lauksaimniecības konsultāciju centrs ar tā struktūrvienībām un Mācību metodiskais centrs. Jauno bezpeļnas organizāciju dibinās sadarbībā ar Zemnieku federāciju, kuras daļa jaunizveidotās bezpeļņas organizācijas pamatkapitālā būs viens procents. Tādējādi, iesaistot zemnieku federāciju kā SIA dibinātāju, tiks pārstāvētas zemnieku intereses konsultāciju un lauksaimniecības izglītības darbā.

Lauksaimniecības speciālisti sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem un Dānijas ekspertiem ir izstrādājuši datorprogrammas liellopu un cūku barības devu un ēdināšanas plānu sastādīšanai. Barības devu aprēķināšanai liellopiem un cūkām ir sertificēti konsultanti gandrīz visos rajonos.

Latvijas konsultanti ir apguvuši slaukšanas iekārtu diagnostikas metodiku un ar Dānijas diagnostikas iekārtām jau veikuši pārbaudes 11 zemnieku saimniecībās. Rezultāti bija satriecoši — neviena no slaukšanas iekārtām neatbilda ES normatīviem. Šogad Latvijā tiks izveidoti pieci diagnostikas centri, kur zemnieki varēs saņemt konsultācijas un ieteikumus, kā koriģēt slaukšanas iekārtas.

Dagnija Muceniece,

“LV” korespondente

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!