ATCERES

Latviešu māksliniece, kura visā pasaulē divsimt reizes dziedājusi “Salomi”

Pirms 90 gadiem, 1907. gada 22. februārī, toreiz nelielajā Sasmakas miestā (tagadējā Valdemārpilī) piedzima Paula Freiberga, kas vēlāk kļuva par tālu pasaulē pazīstamo latviešu dziedoni Paulu Brīvkalni

Sestdien, 22. februārī, apritēja 90 gadi, kopš 1907. gadā mazajā Sasmakas miestā (tagadējā Valdemārpilī) piedzima Paula Freiberga, pasaulē pazīstamā latviešu dziedone Paula Brīvkalne. Spožākos panākumus viņa guva pēc Otrā pasaules kara uz Eiropas lielo operu skatuvēm.

Taču tas bija laiks, kad viņas dzimtenē par to nerunāja un nerakstīja. Tā arī Paulas Brīvkalnes panākumi vēl tagad ir lielai mūsu tautas daļai pasveši. Nesagaidījusi otrreizējo Latvijas neatkarības atgūšanu, viņa aizgājusi aizsaulē 1990. gada 15. maijā Cellē, Vācijā.

Paulas Brīvkalnes dzīvi ietekmē abi pasaules kari. Pirmā pasaules kara laikā ģimene devās bēgļu gaitās. Te saklausa viņas balsi. Paula dzied otro altu vietējā pareizticīgo katedrālē. Ģimene atgriežas 1918.gada rudenī. Te pēc 2. Rīgas pilsētas vidusskolas beigšanas viņa uzsāk skatuves mākslas un dziedāšanas studijas. Divus gadus viņa mācās Feldmaņa teātra kursos. Tad iestājas Tautas konservatorijā. Lai varētu mācīties, viņa arī strādā. 1932. gadā, līdztekus savam maizes darbam, viņa uzsāk darbu Zemnieku drāmā. Gūst panākumus operetēs “Viktorija un viņas huzārs”, “Grāfiene Marica” un “Cirkus princeses”. Viņa dzied radiofonā. Sākot ar 1935./36.gada sezonu, Paulu Brīvkalni vairākām sezonām angažē Nacionālā opera. Jau 1939.gadā Jānis Mediņš operā “Luteklīte” Brīvkalnei raksta galveno lomu. Kritika ir atsaucīga. Taču darbs ir galvenokārt Tautas teātrī. Viņa te dzied vadošās operešu lomas.

Kad visā Latvijā latviskoja uzvārdus, Paulas tēvs savu Grenču pagasta lauku māju vārdu izvēlas citādu. Freibergi kļūst par Brīvkalniem. Šis tad ir arī mākslinieces uzvārds. 1937.gadā Paula Brīvkalne apprecas ar pulkvežleitnantu Pāvilu Spalviņu. Baigajā gadā (1940./41.) 5. Cēsu kājnieku pulka bataljona komandieri apcietina, un viņš pazūd vēsturei.

Otrā pasaules kara beigās Paula Brīvkalne nonāk Berlīnes apkārtnē toreizējās Austrumu ministrijas uzdevumā kopā ar vairākiem citiem latviešu māksliniekiem viņa piedalās dažādos koncertos. 1945.gada sākumā P.Brīvkalne atrodas Lībekā, pēc tam Oldenburgā. Te nodibina pat latviešu operu. Iestudējot Maskanji “Zemnieka godu”, P. Brīvkalne dzied Santucas lomu.

Latviešu bēgļi visur mēģināja dažādos veidos godināt vietējos aprūpes pārzinātājus, Rietumu sabiedroto armiju virsniekus. UNRRAs un IRO (Apvienoto Nāciju bēgļu organizācijas) darbiniekus. Šos tā laika latviešu likteņu noteicējus parasti aicina uz mūsu tautiešu sarīkojumiem. Paulas māsa Erna atceras, cik garlaikoti tie sēdējuši šādos sarīkojumos. Taču, kad uz skatuves dejojot, un dziedot savas operešu ārijas parādījusies Paula, viņi “atmodušies” un jūsmojuši. Ļoti iespējams, ka tas palīdzēja Paulai Brīvkalnei dabūt angļu okupācijas varas iestāžu atļauju 1945.gada decembrī sarīkot operešu koncertus Oldenburgas pils zālē.

Ar viņu slēdz līgumus Oldenburgas opera. Paula Brīvkalne dzied “Silvā”, “Sikspārnī”, “Čigānu mīlā”, “Jautrā atraitnē”, “Čigānu baronā”, “Stambulas rozē” un “Grāfā Luksemburgā”. Taču soprāns sevi piesaka, piemēram, ar Mimi “Bohēmā”. Grietiņu “Faustā”, Tatjanu “Jevgeņijā Oņeginā” u.c.

1947.gada jūlijā pēc “Bohēmas” pirmizrādes “Niederdeutsche Zeitung” rakstīja:

“ Paulas Brīvkalnes labi skolotais, tīrskanīgais soprāns un ārējais izskats Mimi lomai bija ļoti piemērots. Īpaši jāuzsver dziedones labā teksta izruna un Mimi traģēdijas izteiktais tēlojums bez nevajadzīga patosa un sentimentalitātes ”.

Seko titullomas “Karmenā”, “Aīdā”, “Toskā” un “Arabellā”. Paula Brīvkalne kļūst par dramatisko soprānu.

Slavu nes Riharda Štrausa “Salomes” iestudējums Oldenburgas operā. 1948. gada 4.janvārī viņa dzied titullomu. Kādā “Salomes” izrādē ieradies sirmais komponists. Pēc izrādes viņš teicis, ka labāku Salomi neesot dzirdējis. Pēc dažām dienām komponists dziedonei atsūta savu fotouzņēmumu ar veltījumu:

“ Der Hervorragenden Salome Paula Brīvkalne in dankbarer Anerkennung. Ihr Richard Strauss. ”

Dziedone “Salomē” dzied daudzās pasaules operās. Laurus viņa saņem Hamburgā, Minhenē, Berlīnē, Parīzē. Salome kļūst par mākslinieces mīļāko un cildenāko lomu. Vīnes operā astoņas reizes viņa dzied slavenā diriģenta Herberta fon Karajana vadībā.

Pēc Bēthovena operas “Fidelio” pirmizrādes ar Brīvkalni Leonoras lomā “Nordwest Zeitung”raksta”: “ Paula Brīvkalne ir izcila dziedone, spīdoši augšējie toņi, spoži forte un iespaidīgi pianio. Viņa izraisa vētrainus aplausus. ”

Paula Brīvkalne iepazīstas un salaulājas ar Oldenburgas teātra vācu aktieri Heincu Hāki ( Haake ). Taču Brīvkalnes uzvārds paliek. Savas spējas mākslā Brīvkalne parāda arī modernista Albana Berga operā “Vočeks”, te dziedot grūto un atbildīgo Marijas lomu. “Hofmaņa stāstos” viņa ir kurtizāne Džuljeta.

1953.gadā Brīvkalne pāriet no Oldenburgas operas uz Eses operu. Te viņa dzied četrus gadus. Repertuārā ir 38 operas un operetes. Pēc “Aīdas” izrādes “Neue Ruhr Zeitung” raksta :

“ Paulas Brīvkalnes etiopiešu verdzene Aīda pelna apbrīnošanu. Viņas līdzšinējām lomām tagad pievienojusies jauna, kas saista ar savu neatvairāmo pārliecības spēku. Kā iepriekšējās lomās, tā šajā viņa ir personība, kas ne vien prot tēlot, bet kam ir arī ievērojamas balss dotības. Brīvkalnes skaistā balss un muzikalitāte piešķir Aīdas lomai spēka pilnu dzīvību. ”

K.Orfa operas “Antigones” pirmizrādē, kur Paula Brīvkalne ir titullomā, piedalās arī komponists. Pēc izrādes viņš dāvina savu ģīmetni ar veltījumu “ Paula Brīvkalne, der hervorragenden Antigone, Herzlichst Carl Orff. ”

Paula Brīvkalne 1957.gadā dzied Štutgartes operā. Te aizrit 15 gadi līdz aiziešanai pensijā, sasniedzot 65. dzīves gadus. Par darbu Štutgartes operā pati māksliniece raksta:

“ Šī lielā mākslas iestāde ar savu izcilo ansambli ieņem vienu no pirmajām vietām Vācijas mākslas dzīvē, un tās viesizrādes Parīzē, Londonā, Romā un citur izpelnījušās visbargāko kritiķu un publikas atzinību.

Par Brīvkalnes 1962.gada koncertu Baltiešu studentu dienās Hannoverē “Hannoversche Allgemeine Zeitung” raksta: “ Brīvkalne, kas mūsu klausītājiem vēl labā atmiņā no operas izrādēm, šoreiz Mediņa un Dārziņa dziesmās pārsteidza ar savas dramatiskās balss lielo vispusību. ”

Austrālijas apciemojuma laikā 1963. gadā “Austrālijas Latvieša” žurnālists izjautā mākslinieci, cik tad īsti operu namos viņa ir dziedājusi.

“ Paga, paga,” minstinājās dziedātāja. “Tas ir pamatīgi sajucis, labāk sāksim pēc kārtas un no ziemeļiem. Tas būtu tā: “Hamburga, Brēmene, Vilhelmshafena, Brēmerhafene, Flensburga, Lībeka, Oldenburga, Hannovere, Oberhauzene, Gelzenkirhe, Esene, Vupertāle, Krēfelde, Minchengladbaha, Vīsbādene, Mainca, Manheima, Augsburga, Frankfurte, Štutgarte, Minhene, Regensburga, Baireita, Sārbrikene, Berlīne (..) ”. Skaitām līdzi un saskaitām —27!

Viņas pēdējā izrāde Vīnes operā ir 1960. gada 8. septembrī R.Vāgnera “Dievu mijkrēslī” Gutrunes lomā. Diriģē Herberts fon Karajans.

Paula Brīvkalne priecē arī latviešu klausītājus. Viņa dzied dažādās mūsu tautiešu apmetnēs Vācijas nometnēs. Arī Zviedrijā, Dānijā, Anglijā, Ziemeļamerikā, Austrālijā un Jaunzēlandē,. Īpaši jāraksta par dziedoni kā latviešu komponistu darbu interpretētāju. Taču lai tas paliek citam rakstam.

Austrālija māksliniecei ir ļoti tuva. Uz turieni izceļoja visa viņas ģimene. Pirms sava pirmā Austrālijas apmeklējuma viņa par atkalredzēšanās priekiem raksta: “Jau tagad trakā priekā sit sirds, iedomājot par to garo ceļa gabalu līdz Sidnejai un lielos tikšanās priekus. Laikam būšu pusbeigta no garā ceļa, bet līdz Jāņu vakaram, manas māmiņas aprūpē, būšu jau atspirgusi, lai līgotu, kamēr saule lec! Tā īsti Jāņus neesmu līgojusi kopš Latvijas laikiem. Varat saprast manas ilgas pēc šiem skaistajiem tautas svētkiem.”

Protams, visvairāk meitu satikt ilgojas viņas māte. Viņa dziedāja Reitera korī. “Es uz aerodromu nebraukšu, bet gaidīšu mājās ar siltiem kāpostiem un pīrāgiem,” “Austrālijas Latvieša” Sidnejas redaktoram saka septiņdesmitastoņgadīgā, bet žirgtā Paulas Brīvkalnes māmuļa. “Nezinu, ko lai daru ar skābputru. To arī prasījusi meita. Bet mums ir auksts — ne tā kā Eiropā jūnijā. Mēs esam kurzemnieki, tādēļ skābputra garšo.” Liels gandarījums Paulai Brīvkalnei bija 1963. gada apmeklējuma laikā Austrālijā. Māmuļai bija 80 gadu dzimšanas diena. Meita dziedāja īpašā, mātei veltītā, garīgā koncertā luterāņu baznīcā. Tēvs Paulai mira 1951. gadā. Kad nomira māte, pašai Paulai nebija iespējams piedalīties mātes izvadīšanā, bet viņas vārdā ar divām dziesmām atvadījās Brigita Saiva. 1987. gadā, sasniedzot 80 gadus, Paula Brīvkalne saņēma Pasaules brīvo latviešu apvienības kultūras fonda Krišjāņa Barona prēmiju par izciliem mākslas sasniegumiem operā un Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē. Nule aizvadīta Paulas Brīvkalnes 90. dzimšanas diena. Šķiet, ka būtu pēdējais laiks apzināt un apkopot visus vēl pieejamos materiālus par šīs lielās mākslinieces dzīvi?

Mūsu tautas kultūras gaitu apritē — Guntars Saiva (Austrālija)

Par Paulas Brīvkalnes gaitām

Latvijā un ārpus tās —

Sigizmunds Timšāns

Paula Brīvkalne:

“...Esmu luterāne. Pirmā pasaules kara laikā kā bēgļu meitene Krievijā sāku dziedāt otro altu pareizticīgo baznīcas korī. Kopš tā laika, arī Rīgā būdama, vienmēr pirms kāda svarīga notikuma savā dzīvē ieeju pareizticīgo baznīcā un pie kādas svētbildes aizdedzinu svecīti. Iebraukusi Parīzē, katrreiz dodos uz Monmartru, kur katoļu Svētās Sirds baznīcā arī aizdedzinu svecīti. Kad esmu to Dievam par godu izdarījusi, varu droši braukt pa visu pasauli...”

Paula Brīvkalne kā Salome savas karjeras uzplaukuma laikā trīsdesmito gadu vidū Rīgas operā

Māksliniece galvenajā lomā Imres Kalmana operetē “Silva”. Attēls fiksēts Rīgā 1936. gada 17. decembrī

Paula Brīvkalne ar vīru Heincu Hāki un dēlu Detlefu 1958. gadā

Latviešu dziedones Paula Brīvkalne un Brigita Saiva 1989. gadā

Paulas Brīvkalnes arhīvā ir arī šāds neaizmirstams attēls, ko sava mūža nogalē kā atzinības apliecinājumu parakstījis “Salomes” autors Rihards Štrauss 1948. gada 18. jūlijā

Paula Brīvkalne no Toronto Kanādā 1959. gada 25. novembrī raksta:
“Mīļā māmiņa!
Mīļi sveicinu tevi šajā tautas tērpā no Kanādas! Šodien izlidošu uz veco Eiropu. Tad rakstīšu pamatīgu vēstuli. Vai naudiņu saņēmi?
Visiem mīļas bučiņas! Tev saldmutīte!
Paula”

Fotoattēli no Guntara Saivas (Austrālija), Sigizmunda Timšāna (Latvija) un žurnāla “Latvju Mūzika” kolekcijām par latviešu un pasaules kultūras vēsturi