• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.03.2001., Nr. 34 https://www.vestnesis.lv/ta/id/4238

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas muitas tarifi Turpinājums

Vēl šajā numurā

01.03.2001., Nr. 34

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Eiropas Cilvēktiesību tiesu

Sūdzību iesniegšana Eiropas Cilvēktiesību tiesā un tiesas darbs šo sūdzību izskatīšanā ir viens no efektīvākajiem cilvēktiesību aizsardzības mehānismiem pasaulē. Kopš šī mehānisma iedibināšanas 1950. gadā Strasbūras institūcijas ir saņēmušas gandrīz 60 000 sūdzību. Visas Eiropas Padomes dalībvalstis ir atzinušas tiesas jurisdikciju saņemt un izskatīt šādas sūdzības. Pret visām Eiropas Padomes dalībvalstīm ir bijušas iesniegtas sūdzības un katrai Eiropas Padomes dalībvalstij, pret kuru sūdzības ir skatījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, ir bijusi kāda lieta, kurā tiesa ir secinājusi, ka konkrētajā gadījumā bijis cilvēktiesību pārkāpums.

Ievērojot iepriekšminēto, nevajadzētu uzskatīt, ka sūdzības par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā, kas iesniegtas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, ir kas ārkārtējs vai apliecinājums cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā.

Latvija pievienojās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai 1997. gada jūnijā. (Likums "Par 1950. gada 4. novembra Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un tās 1., 2., 4., 7. un 11. papildprotokolu" Saeimā tika pieņemts 1997. gada 4. jūnijā, savukārt no starptautisko publisko tiesību viedokļa minētā konvencija un tās protokoli attiecībā uz Latviju stājās spēkā 1997. gada 27. jūnijā.)

Kopš Latvijai kļuva saistoša Eiropas Cilvēktiesību konvencija, vēl nav bijis neviena sprieduma lietās par sūdzībām par iespējamiem konvencijā aizsargāto cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā. To var skaidrot ar faktu, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa skata tikai tās lietas, kurās iespējamais pārkāpums ir noticis pēc tam, kad valsts kļuvusi par konvencijas dalībvalsti, un pēc tam, kad persona izsmēlusi visas nacionālās savu tiesību aizsardzības iespējas, t.i., ir "izietas" visas tiesu instances, ieskaitot apelācijas instanci.

Salīdzinājumam ar citām valstīm var izmatot tikai Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu skaitu lietās par sūdzībām pret kādu valsti, jo Eiropas Cilvēktiesību tiesa nesniedz informāciju par to, cik sūdzību ir nosūtīts kādai valstij komentāru sniegšanai. Tā, piemēram, tiesa ir izskatījusi 2 lietas par sūdzībām pret Igauniju, 5 lietas par sūdzībām pret Lietuvu, 27 lietas par sūdzībām pret Poliju, 45 lietas par sūdzībām pret Zviedriju un 658 lietas par sūdzībām pret Itāliju. Jāuzsver, ka termins "izskatījusi lietas" ir samērā plašs — tas nozīmē, ka tiesa ir vai nu izskatījusi lietu pēc būtības, t.i., lēmusi, ir vai nav bijis cilvēktiesību pārkāpums konkrētajā gadījumā, vai arī apstiprinājusi valsts un personas, kas iesniegusi sūdzību, mierizlīgumu.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!