Latvijas gaisa vārti pasaulei ir atvērti

Satiksmes ministrs Vilis Krištopans un Rīgas lidostas direktors Dzintars Pomers — par lidostas “Rīga” perspektīvām

Aizvakar, 24. februārī, Satiksmes ministrijā notika kārtējā preses konference. Sarunas ievadā Vilis Krištopans pastāstīja, ka Latvija kā viena no Eiropas Savienības asociētajām valstīm pašlaik piedalās sarunās par tā saucamo trešo līgumu paketi, kas varētu dot tiesības Latvijā reģistrētām aviosabiedrībām piedalīties ES valstu aviācijas pārvadājumu tirgū un otrādi: visām Eiropas Savienības valstīs reģistrētajām aviosabiedrībām ir tiesības piedalīties mūsu aviācijas tirgū. Tas dotu milzīgu stimulu ne vien mūsu aviosabiedrību attīstībai, bet arī mūsu starptautiskās lidostas attīstībai. Satiksmes ministrs Vilis Krištopans atzīmēja:

— Pēc pirmā sarunu raunda varam droši apgalvot, ka 1998. gadā būsim gatavi parakstīt šo līgumu, ja, protams, Eiropas Savienība tam piekritīs. Mums patlaban gaisa satiksme, dispečeru dienests un civilās aviācijas administrācija ir augstā līmenī. Arī pati lidosta “Rīga” atbilst visiem standartiem. Šā gada laikā būsim sagatavojušies parakstīt jau minēto trešo līgumu paketi.

Ministrs pastāstīja, ka valdība ir uzsākusi apspriest 1998. un 1999. gada valsts budžeta projektus. Satiksmes ministrijai ir trīs galvenie attīstības virzieni. Viens, kas ierakstīts valdības deklarācijā, proti, par infrastruktūras objektu finansēšanu un kreditēšanu, paredz palielināt budžeta tiešās investīcijas divkārt. Otrs — Ministru kabinets ir vienojies par padziļinātām programmām. Vienu no tām — informātikas programmu — plāno sagatavot Satiksmes ministrija. Šajā programmā paredzēts iekļaut sadaļu par “Internet” tīkla lietošanu Latvijā, gan visu, kas saistīts ar likumdošanas izstrādāšanu informātikas jomā, gan valsts nozīmes datu pārraides tīkla pabeigšanu, gan valsts nozīmes datu bāzu izveidi un klasificēšanu. Valdības deklarācijā minēts, ka Satiksmes ministrijai jāveic Latvijas dzelzceļa restrukturizācija. Problēma esot, kā atdalīt kravu pārvadājumus no pasažieru pārvadājumiem. “Stāvoklis ir tirgus ekonomikai neatbilstošs,” sacīja Vilis Krištopans. “Ir tikai viens risinājums: pasažieru pārvadājumu, respektīvi, konkrētu maršrutu, dotēšana, nevis uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” dotēšana, kā arī valsts un pašvaldību pasūtījumu organizēšana konkrētiem maršrutiem, jo lielākais pasažieru daudzums tiek pārvadāts Rīgā un Rīgas apkaimē. Ir jāatrod mehānisms, kā šo problēmu atrisināt. Tāpēc šonedēļ Anglijā atrodas valsts sekretārs Pētersona kungs un “Latvijas dzelzceļa” ģenerāldirektors Zorgevica kungs. Veselu nedēļu viņi iepazīsies ar Anglijas dzelzceļa restrukturizācijas modeli.”

Savukārt Dzintars Pomers iepazīstināja žurnālistus ar situāciju starptautiskajā lidostā “Rīga”. Kā atzīmēja lidostas direktors, tagad — pēc Ministru kabineta lēmuma — lidostas teritorijas statuss beidzot ir stabilizējies — 60 bijušajiem lidostas zemes īpašniekiem tiks izmaksātas kompensācijas. Viņš iepazīstināja arī ar lidostas skrejceļa izbūves projektu, ar pasažieru un kravas termināla, finansu biroju un mazās aviācijas novietnes laukuma izbūves iecerēm. “Mūsu galvenais mērķis,” teica Dzintars Pomers, “ir radīt pasažieriem un apkārtējai dabai draudzīgu vidi. Otrkārt, mums jābūt absolūti drošiem. Treškārt, mūsu lidostai jākļūst par pilnīgi pareizi orientētu komerciālu uzņēmumu. Ceru, ka arī nākamos piecus gadus mēs vadīsimies pēc šiem trim motīviem.”

Turpinājumā gan Vilis Krištopans, gan Dzintars Pomers sīki informēja par kravu termināla projektu un tā īstenojuma iespējām. Pēc tam ministrs un lidostas “Rīga” direktors atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — No kādiem līdzekļiem plānots atmaksāt kompensāciju tiem zemes īpašniekiem, kuru īpašumi tiek atsavināti lidostas vajadzībām?

Dzintars Pomers: — Šo summu mēs esam gatavi maksāt no lidostas līdzekļiem.

Vilis Krištopans: — Tas ir vispareizākais un taisnīgākais lēmums. Šī summa tiešām nav jāsedz no valsts budžeta, jo budžetu veido visu nodokļu maksātāju iemaksas, taču lidostas pakalpojumus izmanto tikai daļa no viņiem.

Jautājums: — Kādu jūs plānojat kravas apgrozības palielināšanos lidostā “Rīga”?

Dzintars Pomers: — Pašreiz lidostā “Rīga” kravu pārvadājumi ir saistīti tikai ar pasažieru lidmašīnām. Es gan pieņemu, ka šogad mūsu lidostā nolaidīsies arī pirmās kravas lidmašīnas, kas ieradīsies ātrā pasta uzdevumā. Pašreiz kravas tiek pārvadātas tikai pasažieru lidmašīnu kravu nodalījumos. Un tad ir tā: jo vairāk pasažieru, jo mazāk kravas, jo mazāk pasažieru, jo vairāk kravas. Pagājušajā gadā kravas pārvadājumu pieaugums bija neliels. Salīdzinājumā ar lietuviešiem mūsu kravas pārvadājumu apjomi jau trešo gadu nepalielinās. Tas gan saistāms vairāk ar muitas paviršo darbību Viļņā, ko izmanto kravu īpašnieki. Pēc tam no Viļņas pa zemes ceļu kravas tiek nogādātas Latvijā un Rīgā. Kravu apgrozījums lidostā “Rīga” pagājušajā gadā nepārsniedza 4000 tonnu.

Jautājums: — Kādā secībā tiks būvēti lidostas “Rīga” jaunie objekti? Cik lielas būs kopējās izmaksas?

Dzintars Pomers: — Mūsu pašreizējā prioritāte ir pasažieru termināls, kam ar lidostas līdzekļiem vien nepietiek. Taču tas noteikti jābūvē, jo pašreizējais termināls ir par šauru un neērtu gan pasažieriem, gan darbiniekiem. Tāpēc meklējam iespēju piesaistīt termināla būvei līdzekļus no citiem finansēšanas avotiem. Nākamais solis ir skrejceļu paplašināšana. Iespējams, ka to veiksim vienlaikus ar termināla celtniecību jau šogad. Tas būs atkarīgs no mūsu ienākumiem. Runājot par kravas termināla celtniecību, jāsaka, ka tajā mēs neplānojam ieguldīt pat vienu latu, jo kravas termināla celtniecībā ir ieinteresēti kravu īpašnieki, kas gatavi piedalīties celtniecībā ar savām investīcijām. Mūsu uzdevums — radīt apstākļus viņu aktivitāšu praktiskām izpausmēm. Viesnīcas būvniecība acīmredzot nesāksies šogad, jo pēc tās nav liela pieprasījuma. Taču pēc gada šāds pieprasījums var rasties. Arī viesnīcas celtniecībā mēs neieguldīsim ne lata. To veiks sabiedrības, kam šādu objektu celtniecībā ir lielāka pieredze un zināšanas.

Jautājums: — Vai jauno objektu būvniecībā tiek ņemtas vērā invalīdiem nepieciešamās ērtības?

Dzintars Pomers: — Ja invalīds vēlas nokļūt lidmašīnā, tas ir iespējams. Vienīgi jāinformē mūsu dienests, ar kuru reisu invalīds gatavojas lidot. Mums ir ratiņi, ir cilvēki, un invalīdiem šajā jautājumā nav problēmu. Protams, vecā lidostas ēka ir uzbūvēta, nedomājot par invalīdiem. Taču, veicot kāda objekta rekonstrukciju, invalīdu intereses tiek ņemtas vērā. Tas tiek darīts, izstrādājot arī jaunos projektus.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”,

vakar, 25.februārī