Saeimas 17. februāra ārkārtas sēde

20. februārī

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 49/50., 51., 52/53., 54/55., 56/57.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Jānis Ābele, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Ābele (LC). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamais Prezidij! Godātie deputāti! Es arī aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, ko ir iesniegusi LZS, KDS un LDP frakcija, jo es ļoti labi zinu, ka ir laiks, kad piecdesmito gadu beigās un sešdesmito gadu sākumā, kad represētie atgriezās Latvijā, tad viņiem vienkārši nebija iespējas iegūt valsts lētos dzīvokļus, un viņi bija spiesti tajā laikā ar visām grūtībām celt savas privātmājas. Un mēs labi varam atcerēties, cik grūti bija veikt celtniecību tajā laikā.

Tāpēc es aicinu arī Saeimu nobalsot par šo priekšlikumu, to nenoraidīt, jo tā ir īpaša iedzīvotāju kategorija, kas ļoti daudz ir cietusi Latvijas labā. Tātad es aicinu deputātus nenoraidīt šo priekšlikumu un balsot par.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Vītola kungs arī nevēlas neko piebilst, tādēļ izlemsim jautājumu balsojot. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par 90.priekšlikumu — LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 4, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. Tā kā priekšlikums ir atbalstīts, ir lūgums divas 5. panta otrās daļas redakcijas pārgrupēt, šo kā 5.panta trešo daļu, un izdarīt daļu pārgrupējumu arī turpmāk uz priekšu tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo loģisko komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums par redakcionālām izmaiņām šajā panta daļā, kuras nav atbalstītas.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Seiles kundzes priekšlikums par 5.panta otrās daļas 3.punkta izslēgšanu, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret to nav? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums par 5.panta otrās daļas papildināšanu ar jaunu 4.punktu. Šis priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienu neapstrīd? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums par 5.panta otrās daļas papildināšanu ar jaunu 4.punktu, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru tā ir atbalstījusi attiecībā uz 5. panta trešās daļas redakciju, ar kuru jūs varat iepazīties tabulā. Priekšlikums — to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Zīles priekšlikums par 5.panta trešās daļas redakciju, kurš daļēji ir atbalstīts, iekļaujot to Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Zīles priekšlikumu šī panta trešajā daļā piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikums par 5.panta trešās daļas redakciju, kurš ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums par 5.panta trešās daļas redakciju, kurš ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas redakcijā kā 5.panta jauna ceturtā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, kurš nav atbalstīts, par 5.panta trešās daļas izslēgšanu.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienu atbalsta? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 5.panta papildināšanu ar jaunu ceturto daļu redakcijā, kādu jūs varat izlasīt tabulā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti 5.panta papildināšanai ar jaunu ceturto daļu jums iesniegtā redakcijā piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputātes Seiles priekšlikums par 5.panta papildināšanu ar jaunu ceturto daļu, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Kristīgo demokrātu savienības un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums par 5.panta papildināšanu ar jaunu 5.daļu. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļaujot to Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputātes Seiles priekšlikums par 5. panta papildināšanu ar jaunu 5. daļu, ko Budžeta komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo ierosinājumu piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas priekšlikums par pantu numerācijas maiņu, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums par 6. panta 1. daļas redakciju, ko Budžeta komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Zīles priekšlikums par izmaiņām 6. panta 2. daļas redakcijā, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums par izmaiņām 6. panta 2. daļas redakcijā, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāts Pēterkops prasa balsojumu par savu priekšlikumu. Tas ir priekšlikums ar numuru 107 un skan šādi: aizstāt 6. panta 2. daļā vārdus “15 dienu laikā” ar vārdiem “mēneša laikā”. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo deputāta Pēterkopa priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma, godātie kolēģi!

Atkārtosim zvanu! Atkārtosim balsošanas režīmu! Un izteiksim attieksmi pret deputāta Pēterkopa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 6, atturas — 14. Priekšlikums pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums par 6. panta 2. daļas redakciju, kur deputāts Pēterkops piedāvā to, ka nodokli var maksāt reizi gadā avansa veidā līdz 1. jūlijam. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta priekšlikumu, ka nodoklis normāli tiek maksāts reizi ceturksnī, sadalot — tātad ne vēlāk kā līdz 1. martam, 15. maijam, 15. augustam un 15. novembrim, un ka nodokli var nomaksāt reizi gadā avansa veidā līdz tam datumam, līdz kuram ir izdarāma pirmā iemaksa par pirmo ceturksni. Tas ir loģiski, šajā gadījumā mēs prasām to, lai uz 1. martu jau tiktu izdarīta šī pirmā iemaksa. Vai arī nomaksāts viss nodoklis uzreiz.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas iesniegtajai 6.panta 2.daļas otrā teikuma redakcijai, ka ir mums izsniegtā dokumenta 5. ailītē? Deputāti piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums par 6. panta papildināšanu ar jaunu 5. daļu redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties tabulā, ko Budžeta komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti vēlas runāt? Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godāto sēdes vadītāj, godātie kolēģi deputāti! Šis ir pants par nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas kārtību, un šajā pantā frakcija “Latvijai” ierosina pievienot jaunu daļu šādā redakcijā, ka Valsts zemes dienests, Zemesgrāmatu nodaļas un notāri informē attiecīgo pašvaldību par katru nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumu, norādot veco un jauno īpašnieku un darījumu summu. Šāda norma ir nepieciešama, lai pašvaldībās būtu visa nepieciešamā informācija par to, kas ir kura objekta īpašnieks, un lai šī informācija tiešām atbilstu stāvoklim, kāds attiecīgajā brīdī ir. Tātad lai pašvaldību rīcībā būtu pareiza informācija par šo. Tātad diemžēl līdz šim mūsu likumdošanas praksē šī pašvaldību apgādāšana ar nepieciešamo informāciju klibo visai būtiski, un tas attiecas ne tikai uz šo informāciju par īpašniekiem, tas attiecas arī uz informāciju par uzņēmējdarbību, bet šajā gadījumā mēs varētu šo kaut nedaudz labot vismaz attiecībā uz īpašniekiem. Tātad mans aicinājums būtu — atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka šī būtu dubulta norma citā likumā, jo Zemesgrāmatu likums jau nosaka zemesgrāmatu pienākumu informēt attiecīgo pašvaldību par darījumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

R.Zīle (TB). Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Papildinot Kārļa Leiškalna teikto, es vienīgi gribu vēl pateikt to, ka darījumu summas būtu vērts noteikt nevis pašvaldībām, bet Valsts zemes dienestam, kas uztver to, pārrēķinot kadastrālās vērtības, nosakot tās maksimāli tuvu tirgus vērtībām. Tas, kas ir likumā jau iepriekš noteikts. Un līdz ar to tā nav tā informācija, kas ir nepieciešama pašvaldībām. Un tas, ko Kārlis Leiškalns teica par Zemesgrāmatu nodaļu pienākumu informēt pašvaldības par šiem darījumiem, tas jau likumā ir. Es ierosinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairs debatēs pieteikušies nav. Komisijas vārdā arī nevēlas? Izlemsim jautājumu balsojot. Zvanu lūdzu! Balsošanas režīmu, un balsojam par 110. frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — papildināt 6. pantu ar jaunu 5. daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 23, atturas — 20. Nav pieņemts.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Nākamais ir deputāta Zīles priekšlikums par 10. panta 3. daļas redakciju. Šis priekšlikums Budžeta komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par deputāta Zīles priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Pēterkopa priekšlikums — papildināt likumprojektu ar jaunu 13. pantu redakcijā, kādu jūs varat izlasīt. Šeit ir divi varianti, kas tiek piedāvāti. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izskatīja šos abus priekšlikumus un abus divus priekšlikumus pēc Valsts zemes dienesta rekomendācijas un paskaidrojumiem neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāts Pēterkops vēlas runāt par savu priekšlikumu. Lūdzu frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

N.Pēterkops (TB). Cienījamie deputāti! Es tomēr lūgtu padomāt par tādu lietu, ka, ja nekustamā īpašuma nodoklis ir pašvaldības nodoklis, tad pašvaldībai tomēr būtu jāizveido šāds nodokļu maksātāju reģistrs, un visām pašvaldībām, protams, būtu jāizveido vienotā kārtībā, un tāpēc es šajā likumā nekur par šo lietu, ka runāts, neredzēju, un tāpēc es piedāvāju jaunu pantu, kurš .... lūgtu atbalstīt šo pirmo variantu, ko es esmu piedāvājis, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju reģistru izveido un ved pašvaldība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Un uz trešo lasījumu varētu vēl papildināt šo jauno pantu arī vēl precīzāk ar to, cik ilgā laikā Ministru kabinetam būtu jāizskata šā kārtība un kam būtu jāsniedz ziņas, lai šādu reģistru varētu izveidot.

Otra problēma ir izklāstīta otrajā variantā, kas ir tā, ka pašvaldības īpaši šobrīd nemaz nezina par daudziem īpašniekiem un īpašuma piederību, bet tām šīs ziņas ir vitāli nepieciešamas, jo nav nevienam pienākums — ne zemesgrāmatai, nevienam nav pienākums — obligāti pašvaldību informēt par to vai to darījumu, kas ir noticis. Un tā rezultātā pašvaldība pat arī nevar precīzi nosūtīt šo pieprasījumu par zemes nodokļa nomaksāšanu. Tātad šī problēma pastāv, un es piedāvāju šo problēmu iesākt risināt 13. pantā, kas ir jauns pants. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Kārlis Čerāns vēlas, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Kaut arī jūs neatbalstījāt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu dažus pantus atpakaļ pie 6. panta, es aicinātu atbalstīt vismaz šo Pēterkopa kunga priekšlikumus, jo tie vismaz kaut daļēji cenšas risināt to pašu problēmu, ko mēs bijām akcentējuši, tas ir, par to, lai pašvaldībai būtu nepieciešamā informācija. Un tad es uzskatu, ka ir iespējams balsot par abiem šiem variantiem un abus tos pieņemt, un līdz ar to parādītos šis 13. pants ar divām daļām, un es domāju, ka uz trešo lasījumu varētu visu precizēt, un tāpēc es lūdzu šo balsojumu un arī aicinu visus deputātus atbalstīt Pēterkopa kungu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anta Rugāte, LZS, KDS un LDP frakcija. Lūdzu!

A.Rugāte (LZS, KDS, LDP). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi deputāti! Varētu jau atbalstīt šo pantu ar to pamatmotivāciju, ka pašvaldībām būtu jābūt informācijai, kuras šobrīd ... jā, mēs zinām, tās pietrūkst. Taču pašvaldības jau arī šobrīd nekādā veidā nav ierobežotas šādu informāciju iegūt, un, ja zemesgrāmatu saistībās ir šo informāciju nosūtīt pašvaldībām, tad mēs patiešām šeit šo normu dublējam. Taču tas ir izvēles jautājums deputātiem atbalstam. Es negribētu jūs aicināt šajā virzienā, bet man tomēr ir... es saprotu, trešajā lasījumā vēl šis likumprojekts tiks skatīts, un tādēļ, ja mēs balsojam par 13. pantu Pēterkopa kunga redakcijā, tad tomēr man nav skaidrs, uz kurieni tad “ved” to reģistru. (Starpsauciens: “Uz apsolīto zemi.”) Lūk... Un, ja jau izveido šo reģistru, tad loģiski, ka šo reģistru izveido tādēļ, lai tas darbotos. Es saprotu, ka var kādu kaziņu aiz saitītes aizvest, bet reģistru parasti latviski “neved”. To izveido, un tas darbojas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Vītola kungs.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP) . Budžeta un finansu komisijā mēs diskutējām par šo jautājumu. Šobrīd arī pašvaldības administrē zemes nodokli, un katra pašvaldība kā nodokļu administratore izvēlas praktiski šo veidu, kādā tā reģistrē savus nodokļu maksātājus, un mēs uzskatām, ka nebūtu varbūt pareizi obligāti prasīt no pašvaldības šo te jautājumu un pretējā gadījumā, ja pašvaldība šo nav veikusi, tad ir jautājums par to nodokļu maksāšanas kārtību. Pašreiz pašvaldība kā nodokļu administrācija šajā gadījumā nosaka šo nodokļu maksātāju reģistra veidošanas kārtību, pati tajā ir ieinteresēta, un mēs diskusijā Budžeta komisijā nolēmām, ka šāds pants šeit likumā nebūtu jānosaka, tas būtu joprojām jāatstāj pašvaldību ziņā.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Pēterekopa priekšlikumu — papildināt likumprojektu ar jaunu 13.pantu jums iesniegtajā redakcijā, pirmais variants. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 18, atturas — 17. Nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Pēterkopa priekšlikums pie 13. panta redakcijas, kurš līdzīgā redakcijā iepriekš tika noraidīts kā frakcijas “Latvijai” priekšlikums, es nezinu, vai tas šeit vēlreiz ir balsojams.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

M.Vītols . Nākamais — deputātes Seiles priekšlikums par pārejas noteikumu 1.punkta izslēgšanu. Šis pārejas noteikumu punkts paredz to, ka līdz 1999.gada 31.decembrim ēkas un būves un to vērtība ar nekustamā īpašuma nodokli netiek aplikta. Tas nozīmē, ka līdz 1999.gada 31.decembrim ar šo nodokli tiek aplikta tikai zemes vērtība. Mēs uzskatījām, ka būtu jārada šeit pārejas periods, kura laikā ēkas un būves ar nodokli netiktu apliktas, šeit ir runa arī par visām dzīvojamām ēkām. Es nezinu, šajā situācijā, kāda šobrīd ir arī ekonomiskā situācija valstī, gan valdība, gan Budžeta komisija piedāvā to, ka līdz 1999.gadam tiek aplikta tikai zemes vērtība un ar 2000.gadu šis nodoklis jau kļūst kā konsolidēts, kad ar vienu likmi apliek gan zemes, gan ēku un būvju kadastrālo vērtību.

Sēdes vadītājs. Runās Anna Seile, LNNK un LZP frakcija.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Pašreizējais likums par īpašuma nodokli neparedz individuālo māju, dzīvojamo māju un tai piederošo saimniecības ēku aplikšanu ar nodokli, tāda kārtība tiešām ir. Bet ja mēs līdz 2000.gadam vispār ne no viena uzņēmuma, ne no vienas ražošanas ēkas neiekasējam nekustamā īpašuma nodokli par šīm ēkām, tad jau ir jāsāk brīnīties. Šis ir pašvaldību nodoklis, no kā šīs pašvaldības dzīvos? No augsti saskrūvētā zemes nodokļa? Es atkārtošu savu simt reizes šeit no tribīnes minēto piemēru par “Shell” un “Nesti”, kur tepat Rīgas pievārtē maksās par 0,2 hektāriem samērā nelielu zemes nodokli, jo platība taču ir maza, bet par šīm ēkām un būvēm, kuras būvē gan virs, gan arī zem zemes un kurām ir liela īpašuma vērtība, absolūti nemaksās nevienu procentu. Man, protams, ir žēl, ka netika atbalstīts tas priekšlikums, kuru es biju iesniegusi nedaudz pantus iepriekš, kur bija paredzēts, ka ēkas un būves, ja to vērtība nepārsniedz 3000 latu un tās ir domātas cilvēku dzīvošanai, tādā gadījumā tās neapliek ar nodokli. Tā būtu saglabāta tā iepriekšējā norma, kāda pašreiz ir īpašuma nodoklī, bet līdz 2000.gadam nepaņemt šo naudu no visiem uzņēmumiem, kuri varētu maksāt pašvaldību budžetos šo naudu un iztikt tikai ar vārgo zemes nodokli, kurš tomēr ir samērā augsts, salīdzinot ar iepriekšējām likmēm, manuprāt, tas nav pareizi. Ja arī šajā lasījumā Saeimas sēde neizšķirsies par šī punkta izsvītrošanu, tādā gadījumā noteikti ļoti rūpīgi, man liekas, pat visām frakcijām ir savstarpēji jāpārdomā, lai radītu tomēr normālu sistēmu, lai dzīvojamās ēkas netiktu apliktas ar šo īpašuma nodokli, bet ražošanas ēkas tomēr... par tām šis nodoklis tiktu maksāts. Kādēļ tad mēs šodien radām likumu, šajā gadā, vēl 1997.gada sākumā mēs radām likumu un ierakstām atvieglojumu visiem biznesmeņiem līdz 2000.gadam. Kaut kas nav kārtībā!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Jā, augsti godātie deputāti! Šis punkts ir ļoti kutelīgs un divējādi tulkojams. Protams, vēršoties pret šo punktu, mēs varam it kā vērsties pret tiem iedzīvotājiem, kuru mājas, ēkas un būves atrodas pašvaldību teritorijā, bet mums ir jāņem vērā, ka likums dod iespēju pašvaldībām diferencēt iekasējamā nodokļa maksu.

Otrkārt, mēs ļaujam pašvaldību teritorijā darboties peļņu nesošiem uzņēmumiem un nosakām, ka no viņu būvēm, ēkām, kas tiek izmantotas ražošanā, netiks iekasēta nodokļu maksa par labu pašvaldību infrastruktūras attīstībai. Infrastruktūras, kas bieži vien kalpo un atbalsta tieši šo uzņēmēju darbību.

Tā ka šeit mums ir jāpieņem politisks lēmums, kas iedzīvotāju līmenī var izskatīties nepopulārs, bet mums jāatbalsta pašvaldības, to attīstība, un es ierosinātu tomēr atbalstīt Annas Seiles priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Protams, varu runāt ļoti populistiski par to, ka jebkurš īpašums tūlīt pat jāsāk apmaksāt ar nodokli. Man tomēr gribētos cienījamai priekšlikuma iesniedzējai atgādināt, ka ne jau visi saņem nekustamo īpašumu par brīvu vai praktiski par sviestmaizi. Bieži vien šajos īpašumos tiek ieguldīti pēdējie līdzekļi. Uzņēmējdarbība ir raksturīga ar peļņas gūšanu, un, ja uzņēmējs gūst peļņu, viņš maksā peļņas nodokli. Man pilnīgi nesaprotami ir, kāpēc ir tendence tūlīt pat, kamēr vēl nav uzņēmējdarbība pat kārtīgi iedīglī sākusies, kāpēc būtu jāuzliek šis mežonīgais Latvijas Republikas nodokļu slogs? Es ierosinu noraidīt Annas Seiles priekšlikumu kā reālu uzņēmējdarbību bremzējošu faktoru. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns. Otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Augsti godātais Krisberga kungs! Es tomēr neesmu sliecīgs, protams, nodokļi reizēm mūs kavē attīstīties un tamlīdzīgi. Es neesmu priecīgs uzskatīt nodokli par sodu. Nu tas nav sods, nodoklis ir maksājums, ko juridiskas un fiziskas personas veic kopējo lietu labad, tātad kopējo lietu realizācijai, tajā skaitā sociālais nodoklis, lai maksātu sociālos pabalstus un pensijas cilvēkiem, kuru pensiju sistēma sabruka, sabrūkot padomju impērijai, un tā tālāk. Šeit es gribu vērst uzmanību uz to, ka ir iepriekšējās nodaļās panti, kas pasaka, ka pašvaldības ir tiesīgas diferencēt, un tieši pašvaldības ir tiesīgas noteikt zemāku nodokļu likmi tiem uzņēmumiem, kuri, teiksim, rada pašvaldību teritorijā darba vietas, veido ienākuma nodokļu maksājumus, kas nāk tieši un pa taisno sociālajā budžetā. Šeit mēs atkal gribam ar centrālās varas lēmumu, ar parlamenta lēmumu noteikt pilnīgi visu, mazinot to pilsonisko sabiedrību, par ko šeit runāja Vītola kungs, jo patiesībā mēs neļaujam izlemt un pieiet pie nodokļu politikas pašvaldībām, kurām jau tā nav tiesību aplikt savā teritorijā ar nodokļiem, tikai nodevām. Paldies par uzmanību, aicinu atbalstīt Seiles kundzi!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs. Otro reizi.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij! Cienījamie kolēģi un jo sevišķi cienījamais Leiškalna kungs! Man gribētos norādīt uz pretrunām jūsu izteikumos. Pirmkārt, nevajadzētu zināmā mērā dezorientēt deputātus, ka sociālais nodoklis, kas ir no algas, bet īpašuma nodoklis ir no īpašuma, un pensionārs un īpašuma nodoklis ir ārkārtīgi vāji saistīti.

Otrkārt. Ja jau tik tiešām jūs pārstāvat “Latvijas ceļu”, un “Latvijas ceļš” jau nu pazīstams kā ļoti liberāla partija, tad, atvainojiet, kāpēc jūs gribat kavēt uzņēmējdarbību? Jeb jūs domājat, ka Latvijā nav vajadzīga vidusšķira, pie kā ir novedusi arī šobrīdējā Latvijas valdības politika. Varbūt turpināsim iznīdēt to, kā praktiski vispār vēl nav. Man ļoti žēl, bet man šķiet, ka jums būs grūti nokārtot ieskaiti praktiskajā ekonomikā, Leiškalna kungs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

R.Zīle (TB). Godāto priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Bez šaubām, Seiles kundzei taisnība tajā ziņā, ka ēkas un būves būs arī nekustamā īpašuma nodokļa objekts. Par to neviens šeit nestrīdas, bet mēs zinām to situāciju, mēs atceramies, kā mums gāja pagājušā gada rudenī, kad mēs mēģinājām šo likumu jau palaist no 1997.gada 1.janvāra. Kas notika ar Valsts zemes dienesta, teiksim, iespējām novērtēt zemi? Tas pats turpinājās ar zemes nodokli, ja jūs atceraties, vēl nesenākā pagātnē, apmēram starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu. Tātad mēs, protams, varam šo normu ielikt, bet tad es nevaru izsvītrot un līdz ar to atstāt arī to, ka jau ar 1998.gada 1.janvāri nekustamā īpašumā tiek tātad apliktas arī ēkas un būves, bet to kadastrālā vērtība nebūs noteikta, jo labākajā gadījumā, kā mums Zemes dienests teica komisijā, tātad viņi uz gada beigām, apmēram uz 1.novembri, ir spējīgi noteikt kadastrālās vērtības zemei. Un tad es arī neredzu... Ja mēs, teiksim, izstrādājam šo normu ēkām un būvēm kādos atsevišķos gadījumos, kur ir konkrēts kadastrālais novērtējums, kā tās tiks izmantotas, nu, teiksim, praksē, nodokļu maksātājiem piesūtīs rēķinu pašvaldības, par šo pašu jūsu minēto benzīntanku, kurš būs kadastrāli novērtēts. Un tāpēc es tiešām neredzu šī mehānisma būtību arī caur pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumu atkārtoti, ja tiek atstāta šī norma.

Un vēl viena lieta, tomēr filozofiska lieta, mēs ieviešam nekustamā īpašuma nodokli nevis tāpēc, lai apliktu ražošanu un neapliktu patērēto, tātad individuālās dzīvojamās mājas un tamlīdzīgus īpašumus laikā, mēs darām to tieši pretēji. Lai būtu par jebkuru nekustamo īpašumu jāmaksā nodoklis, tajā skaitā arī tas, kas ir domāts patēriņa nodoklis. Ja mums būtu jāapliek tikai ražojošas nozīmes vai tirgojošas nozīmes nekustamie īpašumi, tad mums nevajadzētu neko vispār mainīt īpašumu nodoklī un atstāt tā, kā tas ir, un zemes nodokli arī tā, kā tas ir. Paldies, es aicinu tomēr šoreiz neatbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu, un, ja ir kaut kāda iespēja šo jautājumu pārejas noteikumos izteikt citādā redakcijā, saglabājot Seiles kundzes domu, es aicinu to darīt uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Anna Seile... Seiles kundze, jūs otro reizi? Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Šis nodoklis, protams, sāks darboties tikai ar 1998.gadu, tādēļ es Zīles kunga iesniegto priekšlikumu uzskatu par zināmā mērā kompromisu, bet es nevaru saprast, kāpēc to nav atbalstījusi arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija tomēr, jo mēs runājam par to, ka nekustamo īpašumu nepaspēs novērtēt, nepaspēs noteikt zemes kadastrālo vērtību, nepaspēs noteikt īpašumu vērtību. Nu tad nevajag tādu nodokli gatavot, bet visu to labot... mums taču vēl trešais lasījums... var ar vienu teikumu. Un tam teikumam ir jābūt tādam: ja kadastrālā vērtība vēl nav noteikta, tad nekustamā īpašuma vērtību novērtē pēc vidējām likmēm, pēc šīm vērtējuma zonām zemei, un to var noteikt arī pēc māju un ēku inventarizācijas vērtības. Arī tā var izdarīt, bet šīs atlaides privātiem ēku īpašniekiem, kuri ēku izmanto nevis ražošanai, bet tikai dzīvošanai, arī tās ir jāiestrādā šajos pārejas noteikumos. Tāpēc es šajā gadījumā, noklausoties visas debates, uzskatu par iespējamo kompromisu Zīles izvirzīto priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runat? Zīles kungs. Otro reizi. Lūdzu!

R.Zīle (TB). Mans priekšlikums ir atsaucams šajā pašā lappusē nedaudz zemāk, jo tas bija sagatavots tajā brīdī, kad bija doma par to, ka nekustamā īpašuma nodokli uzsāks iekasēt ar 1997.gada 1.janvāri. Tas vairs nav aktuāls, un es to noņemu. (No zāles deputāte Seile: “Uzturu Zīles priekšlikumu!”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputāti runāt nevēlas. Deputāte Seile uztur Zīles kunga priekšlikumu. Ja to nevar juridiski, tad morāli viņi var to darīt. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Vītola kungs.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Kolēģi, es vēlējos jums vienkārši atgādināt to, ka šis nekustamā īpašuma nodoklis ir principā jauna pieeja attiecībā uz nodokļu bāzi. Par nodokļu bāzi tiek izmantota kadastrālā vērtība, un mēs jau esam 4. panta otrajā daļā nobalsojuši par to, ko mēs saprotam ar kadastrālo vērtību. Proti, ka ir nekustamā īpašuma tirgus vērtības, kas nozīmē nevis inventarizācijas vērtības vai kādas citas, bet tirgus vērtības, kas nozīmē visiespējamāko cenu, par kādu īpašums tiek vērtēts stabilā nekustamo īpašumu tirgū. Šis īpašumu tirgus, kāds tas ir attīstījies šobrīd, ēku un būvju tirgus, par to jūs katrs varat izdarīt savus secinājumus, bet ir 79.priekšlikums, kurš uzdod Valsts zemes dienestam noteikt ēku un būvju tipus un vienas vienības vērtību katram īpašumu tirgum, tas ir ļoti darbietilpīgs darbs gan ar metodoloģiju, gan ar šo būvju, ēku vērtēšanu, ar ko Zemes dienests vienkārši nevar tikt galā līdz nākamā gada 1.janvārim, kad šim likumam būtu jāstājas spēkā. Tāpēc arī no šā tehniskās ieviešanas, nodokļa ieviešanas puses, tas jau arī, ko sacīja Zīles kungs, būtu jāatbalsta Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas viedoklis, kurš nosaka, ka līdz 1999.gada 31.decembrim tiek aplikta zeme pēc individualizētas zemes kadastrālās vērtības. Un ar 2000. gadu, kad šis darbs būs pabeigts, arī ēkas un būves.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti pieprasīja balsojumu par saviem priekšlikumiem. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Annas Seiles priekšlikumu — izslēgt pārejas noteikumu 1.punktu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 23, atturas — 23. Nav pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir identisks Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums, kas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Nav balsojams vairs. Paldies!

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Roberta Zīles priekšlikums, kurš nosaka, ka noteikumi... Kā es saprotu, tas ir atsaukts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Ejam tālāk!

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Par pārejas noteikumu 1.punkta redakciju, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 2.punkta izteikšanu redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt... Deputāts Golubovs prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu — izteikt pārejas noteikumu 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 6, atturas — 4. Priekšlikums ir pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Par pārejas noteikumu 2.punkta izslēgšanu, kurš nav atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieņem. Paldies! Tālāk.

M.Vītols. Nākamais ir deputātes Seiles priekšlikums par pārejas noteikumu 2.punkta 1. un 2.apakšpunkta izslēgšanu un pārējā teksta izteikšanu redakcijā, kāda ir piedāvāta tabulā. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums par pārejas noteikumu 2.panta 2.punkta papildināšanu ar palīgteikumu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo priekšlikumu piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 3.punkta izslēgšanu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Bunkša priekšlikums par pārejas noteikumu 3.punkta redakciju, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi. Tas ir izlemts.

Sēdes vadītājs. Tas jau ir izlemts. Paldies! Ejam tālāk!

M.Vītols. Tālāk ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš nav atbalstīts iepriekšējos balsojumos.

Sēdes vadītājs. Paldies! Arī varam iet tālāk.

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums par punktu numerācijas maiņu, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Ejam tālāk!

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Latvijai” un deputāta Zīles, un Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu frakcijas priekšlikums par pārejas noteikumu 6.punkta izslēgšanu, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti priekšlikumam par pārejas noteikumu 6.punkta izslēgšanu vai svītrošanu piekrīt.

M.Vītols. Nākamais ir deputātes Seiles un frakcijas “Latvijai” priekšlikums par pārejas noteikumu 7.punkta izslēgšanu, kas ir atbalstīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to atbalstāms frakcijas “Latvijai” nākamais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk!

M.Vītols. Nākamais ir deputātes Seiles priekšlikums un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums par 8.punkta izslēgšanu no pārejas noteikumiem, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti 8.punkta svītrošanai no pārejas noteikumiem piekrīt. Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to nav atbalstāms frakcijas “Latvijai” priekšlikums, kurš ir nākamais.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu tālāk!

M.Vītols. Tāpat arī nākamais frakcijas “Latvijai” priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk!

M.Vītols. Arī nākamais frakcijas “Latvijai” priekšlikums par pārejas noteikumu atsauci uz pantu numerāciju nav atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu tālāk!

M.Vītols. Nākamais ir frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu ar jaunu punktu, kurš Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par šo pārejas noteikumu punktu piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir deputāta Roberta Zīles priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu papildināšanu ar jaunu punktu redakcijā, ar kādu jūs varat iepazīties, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neiebilst? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 9.punkta redakciju, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 7.1. apakšpunkta svītrošanu, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 7.2. apakšpunkta svītrošanu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Vītols. Nākamais ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par vārdu “1997.gadam” aizstāšanu ar vārdiem “1998.gada”. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nākamie frakcijas “Latvijai” un frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumi ir vienādi. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par šiem priekšlikumiem. Pieņemts.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Priekšlikums ir balsot par likuma pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma nodokli” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 5, atturas — 3. Pieņemts. Lūdzu priekšlikumus par iesniegšanas termiņiem trešajam lasījumam.

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 3.martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret minēto termiņu — 3.martu. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Paldies!

M.Vītols. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, paziņojumu vēlas sniegt Andrejs Naglis. Lūdzu!

A.Naglis (LZS, KDS, LDP). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Kad mēs balsojām par 5.punktu 1.pantā, par reliģiskajām organizācijām, man nav pareizi nobalsots. “Pret” vietā es esmu nobalsojis “atturas”. Tā ka es balsoju “pret” šo te. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemam to zināšanai.

Godātie kolēģi, tā kā ir izskatīti visi Latvijas Republikas 17.februāra ārkārtas sēdes darba kārtības jautājumi, lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Māri Rudzīti — Saeimas sekretāra biedru — lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Godājamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Juris Celmiņš, Ziedonis Čevers, Roberts Dilba, Edvīns Inkēns, Ernests Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Jānis Kazāks, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ģirts Valdis Kristovskis, Ivars Jānis Ķezbers, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Juris Sinka, Leonards Teniss, Māris Vītols... ir zālē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Latvijas Republikas 6. Saeimas ārkārtas 1997.gada 17.februāra sēdi paziņoju par slēgtu.

Kopsavilkums

17. un 20.februāra ārkārtas sēdē

3.lasījumā pieņēma likumus:

— “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputāta statusu””. (Reģ.Nr.405) (dok.Nr.2141) Balsojums: 52 par, 1 pret, 1 atturas.

— “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu J.Daliņa Valmieras stadionam”. (Reģ.Nr.374) (dok.Nr.2146) Balsojums: 52 par, 0 pret, 4 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm””. (Reģ.Nr.375) (dok.Nr.2147) Balsojums: 47 par, 1 pret, 2 atturas.

— “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ. Nr.434) (dok.Nr.2101) Balsojums: 55 par, 0 pret, 1 atturas.

2.lasījumā

kā steidzamus

pieņēma

likumus:

— “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums”. (Reģ. Nr.522) (dok.Nr.1681; Nr.2144a) Balsojums: 54 par, 0 pret, 1 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”. (Reģ.Nr.574) (dok.Nr.1895; Nr.2056) Balsojums par steidzamību: 52 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 53 par, 0 pret 1 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 51 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Itālijas Republikas valdības līgumu par sadarbību kultūrā, zinātnē un tehnoloģijā”.(Reģ.Nr.575)(dok.Nr.1909;Nr.2057) Balsojums par steidzamību: 51 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 50 par, 2 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 51 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Par Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību”. (Reģ.Nr.515) (dok.Nr.1642; Nr.2058) Balsojums par steidzamību: 50 par, 2 pret, 1 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 50 par, 0 pret, 3 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 53 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Taizemes Karalistes valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”. (Reģ.Nr.584) (dok.Nr.1953; Nr.2093) Balsojums par steidzamību: 50 par, 1 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 50 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 2.lasījumu: 50 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likuma “Par īpašuma nodokli””. (Reģ. Nr.576) (dok.Nr.1921; Nr.1958a; Nr.1958b) Balsojums: 52 par, 1 pret, 5 atturas.

Otrreiz caurlūkoja un nodeva komisijai likumu:

— “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums”. (Reģ.Nr.397) (dok. Nr. 2133) Balsojums: 35 par, 23 pret, 4 atturas.

2.lasījuma pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. (Reģ.Nr.535) (dok.Nr.1734; Nr.2043) Balsojums: 48 par, 1 pret, 6 atturas.

— “Par nekustamā īpašuma nodokli”. (Reģ.Nr.502) (dok.Nr.1560; Nr.2105) Balsojums: 58 par, 5 pret, 3 atturas.

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. (Reģ.Nr.623) (dok.Nr.2096) Balsojums: 53 par, 3 pret, 5 atturas.

— “Muitas likums”. (Reģ.Nr.541) (dok.Nr.1763; Nr.2064) Balsojums: 52 par, 3 pret, 5 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. (Reģ.Nr.543) (dok.Nr.1765; Nr.2064) Balsojums: 53 par, 3 pret, 2 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. (Reģ.Nr.567) (dok.Nr.1849; Nr.2064) Balsojums: 50 par, 3 pret, 11 atturas.

Saeimas preses dienests

Saeimas 20. februāra sēde

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, vienlaicīgi paziņoju par atklātu Latvijas Republikas 6.Saeimas 1997.gada 20.februāra kārtējo sēdi. Pirms izskatām mūsu darba kārtību, gribu iepazīstināt jūs ar dažiem dokumentiem.

Vispirms Saeimas Prezidijs ir saņēmis paziņojumu, kurā, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 5.panta otro daļu, paziņoju par Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu. Parakstījis Māris Grīnblats.

Mums ir arī Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas dokuments, adresēts Prezidijam, kas mūs informē, ka, pamatojoties uz šo Māra Grīnblata iesniegumu, kurš bija par deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņš bija nolicis uz izglītības un zinātnes ministra amata pildīšanas laiku, deputāta pilnvaras izbeidzam Jānim Priedkalnam, kurš kā pēdējais iestājās Saeimā no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” Rīgas apgabala saraksta uz laiku, kamēr no šī saraksta ievēlētais deputāts pildīja Ministru kabineta locekļa pilnvaras.

Vēlas runāt Jānis Priedkalns. Lūdzu, Priedkalna kungs!

J.Priedkalns (TB). Augsti godājamais Prezidija priekšsēdētāja kungs un Prezidija locekļi, ļoti cienījamie kolēģi deputāti! Atvadoties no Saeimas, vispirms vēlos pateikties vēlētājiem par dāvāto uzticību un kolēgām Saeimā par sadarbību.

Atvadoties vēlos teikt dažus vārdus nevis par idejām, kas Saeimā netrūkst, bet gan par vienu konkrētu darbu, kas Saeimā drīzumā būs jāveic. Un tas ir darbs pie likuma “Par valsts valodu”. Latviešu valoda ir latviešu kultūras pamatvērtība. Tā ir mūsu kultūras kodols. Ap to veidojas visas citas latviešu kultūras iezīmes. Tā ir latviešu tautas etniskās identitātes pamatrādītājs un raksturotājs. Nav citu iezīmju, kas latviešus skaidri atšķirtu no citām tautām, no mūsu kaimiņu tautām. Nav ne tādu bioloģisku, ne psiholoģisku, ne sabiedrisku, ne reliģisku īpatnību, kuras ir konstatētas, kuras piederētu tikai mums un ne citiem. Tātad mūsu valoda, latviešu valoda, paliek kā vienīgais neapstrīdamais latviešu tautas raksturotājs. Bez latviešu valodas nav latviešu tautas. Ir jājautā — ja Latviju apdzīvotu tikai citās valodās runājoši cilvēki, vai viņi tad būtu latvieši, un vai tā zeme vēl būtu Latvija? Ja zūd valoda, zūd arī tauta. Valstij ir pienākums aizsargāt visu savu valsts tautību kulturālo un garīgo mantojumu. Bet prioritāri, prioritāri valstij ir jāaizsargā savu pamattautu etniskā identitāte un garīgais mantojums. Latvijā ir divas pamattautas — latvieši un līvi, kuriem Latvija ir vienīgā teritorija, vienīgā vieta pasaulē, kur to kultūras var tikt saglabātas. Lai arī cik aktīvas ir ārzemju latviešu kopienas, tām nebūs iespējams nākamajās paaudzēs saglabāt latviešu valodu. Visām citām Latvijas tautām ir vēl citas zemes, valstis, kur to etniskais mantojums ir saglabāts un nodrošināts. Analoģiski es varētu teikt, ka ne Austrālija, ne Kanāda, ne Krievija neuzņemas atbildību par tur dzīvojošo latviešu kopienu kulturālā un garīgā mantojuma saglabāšanu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vēl strādā pie šā likuma labojumiem, kas drīz nāks uz Saeimu. Es vēlos aicināt ievērot trīs aspektus, debatējot par šo likumu.

Pirmkārt, valsts valoda civilizētā valstī vienā attiecīgā laika periodā ir tikai viena, vai divkopienu valstu gadījumā — divas. Latvijā vienīgai valodai ir jābūt latviešu literārajai valodai. Nedrīkstam pakļauties tādam spiedienam, ka vēl kāda cita valoda varētu kļūt par valsts valodu. To prasa mūsu demogrāfiskā situācija. Mēs esam tikai 1,5 miljoni latviešu valodas runātāju pasaulē, un bez tam nākotnes perspektīvas Eiropas Savienības kontekstā ir tādas, ka varētu būt arī lielāka migrācija, un tās ietvaros varētu būt lielāks spiediens iegūt Latvijas pavalstniecību lielākam skaitam cilvēku, kas tad varētu panākt arī tādu stāvokli, ka Saeimā nobalsotu vēl par kādu citu valodu kā oficiālo blakus latviešu valodai.

Otrkārt. Valsts iestādēs latviešu valodai ir jābūt saziņas līdzeklim, ne tikai iespējamam saziņas līdzeklim. Te nav atstājama brīva izvēle. Ja nepieciešams, tādā gadījumā ir jānodrošina tulka palīdzība.

Treškārt. Nelatviešu skolās pāriešana uz latviešu valodu ir jāsteidzina. Nav vajadzīgi desmit gadi, bet gan tikai daži gadi. Skolēniem problēmu te nav. No emigrantu sabiedrībām ārzemēs ir zināms, ka emigrantu bērni sešos mēnešos var pāriet visos priekšmetos uz jauno valodu. Ir gan grūtības ar skolotāju jautājumu. Un te varētu atkal derēt ārzemju pieredze, ka valsts var uzlikt saviem skolotājiem dienestu, piemēram, valsts valodā nerunātājām skolām vai arī speciālu dienestu lauku attālos apvidos, kur brīvprātīgi skolotāji labprāt nedotos. Tātad mums ir jāpaātrina šis process — pāriešanā visām skolām uz valsts valodu. Ja mēs būtu 10 miljonu tauta, mēs varētu atļauties daudz liberālāku izglītības politiku, bet mēs esam tikai viens ar pusi miljons. Un mūsu etniskā identitāte — valoda, kas ir 4000 gadu un vairāk veca, mums ir jāaizsargā pat, es gribētu teikt, līdz nekaunības robežai.

Eiropā mazo kultūru renesanse pašlaik notiek tajā pašā laikā, kad notiek zināmā veidā valstu politiskās neatkarības samazināšanās. Ieejot Eiropas Savienībā, mēs uzdodam daļu no savas neatkarības, un tajā pašā laikā frīzu, flāmu, kurdu, korsikāņu, sardīniešu, basku valodnieciskās intereses aug. Mēs arī zinām, ka kataloniešu valoda ir ieguvusi diezgan lielu statusu daudzos Spānijas apvidos. Pēdējais piemērs, par ko runāja Eiropas Padomē tikai pirms pāris nedēļām, ir mazā aromāņu tauta, kas dzīvo Balkānos starp Bulgāriju, Serbiju, Maķedoniju un Melnkalni, un šī tauta ir panākusi lielu uzmanību Eiropas politiķu vidū. Tātad valstiskās un etniskās intereses nav pretrunā ar eiropeisko Latviju. Latviska Latvija var iet un ieies sekmīgi eiropeiskā nostādnē.

Beidzot es gribētu dažus vārdus vēl teikt par valodas kvalitāti. Latviešu ievērojamie filologi Endzelīns un Mīlenbahs bija pasaulē augstā līmenī atzīti zinātnieki. Pēdējos gadu desmitos diemžēl viņu vadībā izstrādātā pareizrakstība, sintakse, leksika ir mainīta tādā virzienā, ka šī kvalitāte ir pazemināta, visumā valodas rakstībai pieskaņojoties neprecīzai izrunai. Ir atmestas dažādās galotnes, piemēram, daudzskaitļa 2.personā “it” galotne, tagadnes daudzskaitļa 2. personā “at” galotne, lēkājošās garumzīmes valodu attālina no Endzelīna un Mīlenbaha ļoti precīzās sistēmas. Mēs esam arī nabadzinājuši mūsu valodu, atmetot mīkstināto “r”, “ch” un garo “o”. Es ierosinu pasaules latviešu filologus sanākt konferencē, kas vienotos par labākajiem latviešu valodas attīstības procesiem. Un tad šos ierosinājumus ieteikt valdībai un Saeimai. Te nav runa par statisku valodu, bet te ir runa par kvalitāti. Lai mums visiem ir veiksme, mūsu kulturālo lielāko mantojumu — mūsu seno valodu, mūsu etnisko raksturotāju — aizstāvot! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Priedkalna kungs! (Zālē aplausi.) Tagad izskatīsim saņemtos iesniegumus par iespējamām izmaiņām Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā. Pieci deputāti — Straume, Panteļējevs, Lībane, Sinka un Vidiņš — ierosina svītrot no darba kārtības 4.jautājumu — “Grozījumi Pilsonības likumā”. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Vēlas runāt par — Kostandas kungs. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Godātie kolēģi! Tautas kustība “Latvijai” arī atbalsta šī jautājuma izslēgšanu no šodienas darba kārtības, jo, protams, mēs zinām, ka joprojām viens no sāpīgākajiem jautājumiem Latvijā ir Pilsonības likums, un tā pieņemšana bija ilga un grūta, bet tas, kas ir pieņemts, tomēr ir noteikts kompromiss, izcīnīts kompromiss starp Latvijas iedzīvotājiem, un tāpēc nepārdomāta šī jautājuma risināšana, tā kā piedāvājuši šeit ir šī likumprojekta iesniedzēji no Demokrātiskās partijas “Saimnieks”, vienkārši izraisītu atkal nevajadzīgas kaislības. Jo ko mēs redzam? Nav pieņemams šī likumprojekta tekstā ieteikums, ka pilsonību piešķirt vienkārši vienai cilvēku grupai, pamatojoties tikai uz piederību vienai tautībai — poļiem. Jo patiešām nav skaidrs, kāpēc atkal Latvijā cilvēkus pekšņi sāk dalīt tieši pēc tautībām. Vai tas būtu domāts tā, ka praksē mēs mēģinām iedzīvināt kādas rasistiskas teorijas par kādas rases vai tautības pārākumu ar visām no tā izrietošajām priekšrocībām, tajā skaitā tātad pilsonības iegūšanā? Kāpēc pilsonība būtu piešķirama vispirms tieši poļiem un tikai pēc tam, piemēram, krieviem, ebrejiem, ukraiņiem un citām tautībām? Mēs uzskatām, ka šī likumprojekta iesniedzēji — Ķezbers, Kaksītis un tā tālāk — faktiski ir rīkojušies ļoti nepārdomāti, un uzskatām, ka Saeimai šis jautājums būtu jānoņem no darba kārtības.

No vēstures visiem ir zināms, ka divdesmitajos un trīsdesmitajos gados daudzi poļi ieradās Latvijā kā laukstrādnieki, un, protams, mums nav nekāda pamata apšaubīt to cilvēku un viņu pēcnācēju lojalitāti pret Latvijas valsti. Bet ne jau tikai poļi ieradās Latvijā pirms Otrā pasaules kara. To cilvēku vidū, kas meklēja darbu tolaik Latvijā, bagātajās lauku saimniecībās, bija arī citu tautību cilvēki — baltkrievi, lietuvieši un tā tālāk. Šie cilvēki pilsonību pelnījuši tikpat lielā mērā kā poļu laukstrādnieki, tāpēc jautājumu noteikti ir jāformulē citādi, un tikai tad mēs varam to skatīt Saeimā. Jāformulē būtu, piemēram, par iespēju saņemt pilsonību tiem cilvēkiem un viņu pēctečiem, kas Latvijā legāli ieradās līdz 1939./ 1949.gadam, un šāds likuma labojums tad varētu būt izskatāms pēc būtības, liekot par pamatu, piemēram, Polijas pavalstniekiem, kas legāli ieradušies Latvijā līdz 1940.gadam un tā tālāk, bet nerisināt jautājumu. Tiešām, es vēlreiz atkārtoju, pēc šādas rasistiskas teorijas pieejas — pēc tautību principa — dalīt pilsonību.

Viena tautība ir pelnījusi pilsonību, un ko tad citas tautības Latvijā? Pēc tam mums — likumdevējiem — vaicās. Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu noņemt. Šādu likumprojektu, kas tagad ir iekļauts mums darba kārtībā, izsvītrot to no darba kārtības.

Sēdes vadītājs. Pret vēlas runāt Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

A.Ameriks (DPS). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šai problēmai ir ļoti gara vēsture. Vēl tad, kad Polijā pie varas bija prezidents Valensa, un tad, kad Latvijā strādāja Polijas vēstnieks Lindenbergs, un tad, kad mūsu valdības un parlamenta pārstāvji bija ieradušies Polijā, šis jautājums tika vairākkārt ierosināts un par to vairākkārt tika diskutēts. Mēs esam devuši zināmus solījumus meklēt risinājumu tiem Polijas priekšlikumiem, kas būtu saistīti ar etnisko poļu atrašanos Latvijā un viņu iespējām kļūt par Latvijas pilsoņiem. Arī tagad, kad Latvijā strādā jau otrais Polijas vēstnieks, arī tad, kad nedēļu atpakaļ Latvijas Republikas ārlietu ministrs, kurš viesojās Polijā un tikās ar valdības un prezidenta pārstāvjiem, runāja par šiem jautājumiem, un Polija ļoti aktualizēja šo problēmu. Arī Saeimas parlamentārās vizītes laikā Polijā, kā arī Seima vizītē šeit, Stružika kunga vizītē šeit, kad viņš bija ieradies pagājušajā gadā, šie jautājumi tika ļoti daudz diskutēti.

Godātie kolēģi! Bez šaubām, šobrīd konkrēti ir runa par etniskajiem poļiem, kas līdz karam dzīvoja Latvijā. Jautājums varētu būt par to un varētu diskutēt par to, no kura brīža skaitīt un kurā brīdī ieskaitīt to pirmskara periodu. Vai tas ir ar 1939.gada 23.augustu, vai tas ir 1940.gada 21.jūlijs, vai tas ir 1944.gada kāds termiņš vai kāds datums.

Godātie kolēģi! Šodien mēs nepieņemam šo likumu un nedomājam to pieņemt ne pirmajā, ne otrajā, ne arī trešajā lasījumā. Mēs šodien parādām labo gribu — meklēt risinājumu šim variantam. Un šodien ir runa par dienas kārtībā iekļautā jautājuma nodošanu divām kompetentām komisijām — Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Un gan pirmā, gan otrā, gan trešā lasījumā mēs varam šo jautājumu diskutēt, iestrādājot to vai citu datumu vai citu priekšlikumu gan par nodzīvotiem gadiem Latvijā, gan arī par citiem jautājumiem. Bet es atkārtoju — jautājums ir par etniskajiem poļiem līdz karam.

Godātie kolēģi! Aprīlī mūsu prezidents Ulmaņa kungs apmeklēs Poliju. Un atkal būs tieši tas pats jautājums — kur ir tie solījumi, kurus mēs esam devuši, lai risinātu jautājumu. Man ir jebkurā gadījumā, lasot šo... es saprotu, bet principā pat nesaprotu, kāpēc šo iesniegumu parakstīja Panteļējeva kungs un Lībanes kundze. Jo Birkava kungs tieši nedēļu atpakaļ ļoti asi diskutēja par šiem jautājumiem Polijā. Es domāju, ka arī mūsu kolēģi valdības veidošanā no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”, tas ir Straumes kungs, Sinkas kungs un Vidiņa kungs, pašreiz mēs nerunājam ne par kādu būtisku Pilsonības likuma grozīšanu. Mēs runājam par to, lai nodotu šo jautājumu divām kompetentām komisijām. Un, ja mēs šajā gadījumā pieņemam arī negatīvu lēmumu, un es nemaz neloloju ilūzijas, ka tas mums būs lielā vienprātībā pieņemts, tad tik un tā mums būs skaidra pozīcija, un pietiks divus gadus, vairāk nekā divus gadus... (No zāles deputāts Ābiķis: “Provokatori jūs esat ar šādu...”)

A.Ameriks. Ābiķa kungs, jūs spējat par to...

Sēdes vadītājs. Es lūdzu korektāk uzvesties!

A.Ameriks. Un pieņemsim Saeimā lēmumu par to, ka mēs šādu jautājumu nerisinām. Un viss. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un izlemsim jautājumu balsojot. Tātad priekšlikums ir — svītrot no darba kārtības. Viens izteicās par, viens — pret. Deputāti izlems jautājumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 12, atturas — 4. Lēmums pieņemts. Jautājums tiek svītrots no darba kārtības.

Nākamais iesniegums... Vairāki iesniegumi ir no Saeimas Juridiskās komisijas.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut 1997. gada 20. februāra darba kārtībā lēmumprojektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrreizējai caurlūkošanai iesniegtajam likumam “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums””. Nākamajā dokumentā, ko Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Ruta Marjaša parakstījusi, viņa lūdz šo jautājumu izskatīt šajā Saeimas sēdē kā nākamo aiz nodaļas “Par Prezidija ziņojumiem”. Vai kāds vēlas, cienījamie kolēģi, runāt par vai pret šo Juridiskās komisijas iesniegto dokumentu? Ruta Marjaša vēlas runāt. Lūdzu!

R.Marjaša (TKL). Cienītie kolēģi! Šis jautājums ir pacēlies vienīgi tāpēc, ka bija pārpratums pagājušajā plenārsēdē, kur Juridiskā komisija lūdza 25. februāri nolikt kā iesniegumu... termiņu priekšlikumu iesniegšanai, bet aiz pārpratuma tika nobalsots, it kā 25. februāris jau būtu datums, kad šis likums no jauna ir jāizskata, un tādēļ mēs lūdzam šo jautājumu izskatīt šeit šodien un noteikt... akceptēt 25. februāri kā termiņu iesniegumu iesniegšanai un 10. martu kā izskatīšanas dienu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas runāt pret? Nevēlas. Balsošanu deputāti arī nepieprasa? Varam vienoties, ka mēs iekļaujam to darba kārtībā aiz 12. jautājuma, kas ir pēdējais sadaļā “Prezidija ziņojumi”. Iebildumu deputātiem... Man saka priekšā, ka aiz 14. darba kārtības jautājuma... Deputāti neiebilst? Paldies! Esam vienojušies.

Vairāk pagaidām iesniegumu par izmaiņām darba kārtībā nav. Izskatām Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1971. gada 29. oktobra Ženēvas konvencijai “Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības un zinātnes komisijai. Noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret Saeimas Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Jautājums izlemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Čerāna, Kostandas, Kušneres, Mauliņa un Liepas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par šo jautājumu vēlas runāt Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Pret šo priekšlikumu.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Protams, ir savā veidā žēl kolēģu darbu, bet es aicinu šo projektu noraidīt. Pirmkārt, šeit veidojas paradoksāla situācija kaut vai tanī piedāvājumā, kā deputāti varēs tieši tikties regulāri ar saviem vēlētājiem. Pirmkārt, tā tātad būs vēlēšanu noslēpumu atklāšana, kaut gan es arī nezinu, vai vispirms tad vajadzētu piedāvāt to, lai vēlētājiem būtu kāda zīmīte, citādi varbūt es netīšām tikšos ar “Latvijas” vai ar “Tēvzemes” vēlētājiem. Jo šodien neeksistē tāda mehānisma. Līdz ar to šinī projektā piedāvātā norma ir tīri deklaratīva.

Tālāk. Ja mēs ņemam tādā veidā, protams... Tālāk, protams, ir jau arī Kārtības rullī šodien norma par to, ka tiek papildus apmaksāts viss tas, ja deputātam ir radušies izdevumi, veicot pienākumus kā Saeimas deputātam. Līdz ar to šeit jau būtu arī tas piedāvājums, ko kolēģi piedāvāja. Līdz ar to, atkārtoju vēlreiz, norma nav nepieciešama.

Un pēdējais. Es jau uzskatu, ka nevajag vēl kaut kādā veidā ierobežot Saeimas sēdes, jo šeit pieprasās atsevišķas dienas, kad nenotiek Saeimas sēdes. Es uzskatu, ka tas nav vajadzīgs, un, ja ir patiešām vēlēšanās tikties ar iedzīvotājiem, tad tādas iespējas, man liekas, visiem deputātiem ir, un tādēļ šie labojumi šodien nav vajadzīgi Kārtības rullī. Tādēļ es aicinu visus balsot pret.

Sēdes vadītājs. Odisejs Kostanda vēlas runāt par.

O.Kostanda (TKL). Godājamie kolēģi! Tautas kustība “Latvijai” iesniedz šos grozījumus Saeimas Kārtības rullī, vadoties no pārdomām, vai mūsu Saeimas darbs ir racionāli organizēts.

Ar Ministru prezidenta Šķēles aktīvu atbalstu Latvijas sabiedrībā diezgan plaši ir izplatījies viedoklis, ka, lūk, 6. Saeima ir sliktākā Saeima, kāda Latvijā vispār ir bijusi, masu saziņas līdzekļos, dažādos komentāros, intervijās un publikācijās arī tiek izteikts viedoklis, ka Saeimas darbs, lūk, neesot produktīvs, tas ir neprofesionāls, pieņemtās likumdošanas normas neatbilstot nekādiem profesionalitātes kritērijiem un tamlīdzīgi. To mēs varam izlasīt. Nu, protams, ka tā nav taisnība. Lai arī kā to nevēlētos kādi atsevišķi politiķi, taču to, ka 6. Saeima strādā ražīgi un pieņēmusi daudzus atbildīgus konceptuāli izstrādātus likumus, jau vairākkārtīgi ir apliecinājis arī, piemēram, Saeimas priekšsēdētājs Čepānis, minot pamatojumam konkrētu skaitu. Protams, pavisam cits jautājums ir politisks — kā labā šie likumi ir pieņemti, kuru sociālo slāņu intereses tie aizstāv, bet tās jau ir mūsu dažādu šeit, Saeimā, pārstāvēto politisko spēku, savstarpējās diskusijas. Taču būtu jādomā visiem kopīgi, kā pilnveidot Saeimas darbu. Atzīstot to, ka Saeimas deputātu darbs ir pietiekami produktīvs un kvalitatīvs, jādomā arī, kā to vēl uzlabot.

Domājams, tāpēc būtu lietderīgi pārskatīt Saeimas darba organizāciju, ko arī mēs no frakcijas “Latvijai” piedāvājam darīt. Kā zināms, Latvijas parlamentā darbs organizēts tādējādi, ka katru nedēļu notiek mūsu komisiju un frakciju sēdes pirmdienās, otrdienās, trešdienās un plenārsēdes notiek ceturtdienās, vai arī dažreiz sasaucam ārkārtas sēdes trešdienā vai kādā citā dienā, bet piektdienas ir deputātiem atvēlētas darbam ar vēlētājiem, lai tiktos ar cilvēkiem. Šāds deputātu nedēļas darba plānojums rāda, ka Kārtības ruļļa sastādītāji ir uzskatījuši par svarīgāku vai par vienīgo pienākumu tikai likumdošanas darbu komisijās un plenārsēdēs. Mēs nenoliedzam šī darba svarīgumu, tomēr jāsecina, ka šāds deputātu darba laika iedalījums nav pilnībā pareizs. Deputātus ir ievēlējuši valsts pilsoņi, tāpēc nevar uzskatīt par normālu to, ka deputāts darbam ar vēlētājiem var atvēlēt tikai vienu dienu nedēļā. Deputātu tiešais pienākums, mūsuprāt, ir tikties ar cilvēkiem, uzklausīt viņus un palīdzēt katram konkrētajam cilvēkam risināt viņa problēmas.

Diemžēl ir izplatījies uzskats, un tā ir mūsu deputātu vaina, ka deputāti pēc ievēlēšanas vairs neinteresējas par saviem vēlētājiem, viņiem, lūk, neesot laika, lai aprunātos ar cilvēkiem, uzklausītu viņus. Un tādējādi cilvēki, kas balsojuši par dažādu partiju deputātiem, jūtas vīlušies, un tas rada atsvešinātību starp cilvēkiem un parlamentu. Cilvēki netic tam, ka Saeima, mūsu parlaments, parlamenta deputāti aizstāv viņu intereses, un tas jau būtībā tādā gadījumā apdraud pašas Latvijas valsts pastāvēšanu un demokrātijas pamatus mūsu valstī.

Frakcijas “Latvijai” priekšlikumu plusi ir sekojoši: frakcija “Latvijai” iesaka sekot citu Eiropas valstu, arī mūsu kaimiņvalstu Baltijā — Igaunijas, Lietuvas — piemēram, organizējot citādi mūsu Saeimas darbu. Mēs uzskatām, ka deputātu darbs būtu daudz produktīvāks, pārdomātāks un vieglāk organizējams, ja vienu nedēļu deputāti strādātu Saeimā, būtu arī vairākas plenārsēdes, tātad mēs šajā nedēļā noturētu divas vai pat trīs plenārsēdes, bet nākamo nedēļu veiktu tos darba pienākumus, kas nav tieši saistīti ar sēdēšanu šeit, Saeimā, proti, konsultētos ar speciālistiem, ar ekspertiem un, pats galvenais, tiktos ar cilvēkiem un palīdzētu risināt tiem viņu problēmas. Domāju, ka šāds darba sadalījums dotu ļoti daudzus plusus. Uzlabotos mūsu izskatāmo likumdošanas normu kvalitāte, palielinātos Saeimas darba produktivitāte un, pats galvenais — uzlabotos deputātu darbs ar vēlētājiem. Tā rezultātā palielinātos arī Saeimas autoritāte iedzīvotāju vidū un vēlētāji atgūtu zaudēto uzticību ievēlētajiem parlamentāriešiem un līdz ar to arī Latvijas valsts varai. Tāpēc aicinu balsot par frakcijas “Latvijai” likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās.

Sēdes vadītājs . Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemjam jautājumu, balsojot par Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 17, atturas — 14. Likumprojekts komisijām nodots netiek.

Nākamais jautājums — Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Par to vēlas runāt Edmunds Grīnbergs, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

E.Grīnbergs (TKL). Cienījamie deputāti! Mums šodien Ministru kabinets piedāvā grozījumus likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi”, kas ietver arī 8. panta svītrošanu. Šī panta 5. daļā ir rakstīts sekojošais: “Ikviens labības un tās izstrādājumu vairumtirgotājs un pārstrādātājs neatkarīgi no uzņēmējdarbības formas, izņemot labības audzētājus, zemnieku saimniecības, kooperatīvās sabiedrības un paju sabiedrības, kuri pārdod un pārstrādā pašaudzēto labību, pārskaita 3% no labības tirdzniecības neto apgrozījuma Labības ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fondā. Šis varbūt nav labākais variants, no kurienes ņemt līdzekļus labības ražošanas reģionālai izlīdzināšanai, bet, kā zināms, valsts šogad citus finansēšanas avotus šim mērķim nav noteikusi. Atcerēsimies, ka jau 1996. gadā bija šāds priekšlikums no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputātu grupas, kuru Saeima neatbalstīja, un šim gadam finansējumu nolēma atstāt kā līdz šim. Šīs atbalsta summas uz vienu hektāru nav lielas, tās svārstās no 5 līdz 9 latiem, bet tās tomēr ir ļoti nozīmīgas.

Četros Latgales rajonos — Krāslavas, Rēzeknes, Ludzas un Preiļu — šo atbalstu saņēma gandrīz 3000 saimniecību. Tā rezultātā sējplatības beidzamo divu gadu laikā ir palielinājušās 1,75 reizes, tā ir laba zīme saimnieciskās rosības atdzimšanai šajā reģionā. Mēs zinām, ka Labības ražošanas reģionālais izlīdzināšanas fonds ir vienīgais reālais valsts atbalsts Latgales rajona graudu audzētājiem. Ja tomēr deputātu vairākums nolems šo fondu likvidēt, tad zināmā mērā var vilkt paralēles par Latgales reģiona attīstības kavēšanu vispār. Nenoliedzami, ka to pašu produkcijas daudzumu saražot, nogādāt līdz patērētājiem Zemgalē vai Rīgas rajonā ir nesalīdzināmi lētāk nekā mūsu valsts attālākajos rajonos. Bez tam šī likuma paredzamajos grozījumos valdība noņem atbildību par minimālo iepirkuma cenu garantēšanu un ražošanas apjomu noteikšanu. Uzskatu, ka valdības politikai nevajadzētu būt vērstai uz iekšējā tirgus atvēršanu, dotāciju, cenu regulēšanas un citu ārvalstniekiem nevēlamu barjeru noņemšanu. Tas padarīs neiespējamu vietējo ražotāju attīstību. Ļoti daudzi Latgales rajonu padomes un pagastu padomes priekšsēdētāji frakcijai “Latvijai” ir atsūtījuši satraukumu pilnas vēstules, kuras adresētas arī cienījamam Čepāņa kungam, kur lūdz, kamēr nav atrasts reāls cita veida atbalsts, neiznīcināt esošo. Mums ar sabiedrības viedokli ir jārēķinās, aicinu neatbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Izlemsim jautājumu balsojot par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 15, atturas — 4. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Amnestijas likums” . Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Amnestijas likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Čevera, Zundas, Brūvera, Amerika, Kaksīša un citu iesniegto l ikumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vēlas runāt Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātie deputāti! Es tā negribīgi runāšu pret, jo patiesībā labojums, protams, ir vajadzīgs, bet šobrīd Latvijas Republikas Kriminālkodekss ir atvērts, un mēs varam neveidot jaunus likumprojektus par labojumu likumā, bet iesniegt vienkārši priekšlikumu par labojumu likumā parastajā kārtībā pat ar viena deputāta parakstu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Par runāt neviens nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret Saeimas Prezidija atzinumu par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 5, atturas — 11. Likumprojekts komisijām tiek nodots.

Prezidijs ierosina deputātu Čevera, Kaksīša, Amerika, Brūvera, Leitenas un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Runāt nevēlas. Balsošanu nepieprasa. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pienācis ir arī pārtraukuma laiks, tāpēc lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties! Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Vārds paziņojumam Andrejam Požarnovam, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

A.Požarnovs (TB). Augsti godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisiju lūdzu tūlīt sapulcēties uz īsu sēdi Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Sarkanā zāle, Požarnova kungs, ir aizņemta, tur būs citas komisijas. Prezidija zāle ir brīva.

A.Požarnovs . Tad lūdzu Prezidija zālē sapulcēties.

Sēdes vadītājs. Paldies!

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Juris Celmiņš, Roberts Dilba, Vladilens Dozorcevs, Edvīns Inkēns, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Viktors Kalnbērzs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ģirts Kristovskis, Ivars Jānis Ķezbers, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Leonards Teniss.

Sēdes vadītājs . Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemsim vietas sēžu zālē! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies ir 37 deputāti, kvorums nav pietiekams. Lūdzu zvanu! Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Turpinām darba kārtības izskatīšanu.

Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskās migrācijas organizācijas sadarbības līgumu” nodot Ārlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu pārkāpumu lietās un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputatiem nav iebildumu pret šo Prezidija atzinumu? Deputātiem iebildumu nav. Lēmums pieņemts. Paldies!

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu pret Saeimas Prezidija atzinumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina deputātu Baloža, Grīga, Sinkas, Priedkalna, Vidiņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma atdošanu zvejnieku atjaunotajai kooperatīvai sabiedrībai “Dzintarkrasts”” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputatiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais jautājums. Lēmuma projekts “Par Oļģerta Leščinska apstiprināšanu par Centrālās zemes komisijas locekli” . Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu, Jānis Rāzna — komisijas vārdā.

J.Rāzna (DPS). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Dokumenta nr.2121. Saskaņā ar izmaiņām likumā “Par Zemes komisijām”, ko Saeima pieņēma pagājušā gada 25.novembrī, Centrālās zemes komisijas sastāvā iekļaujams Centrālās zemes komisijas darba grupas loceklis. Centrālā zemes komisija 20.janvārī savā sēdē, klātesot 16 komisijas locekļiem, 15 balsojot par, vienam atturoties, pieņēma lēmumu — lūgt Saeimu apstiprināt par Centrālās zemes komisijas locekli Oļģertu Leščinski, darba grupas pārstāvi. 29.janvārī šo jautājumu izskatīja arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un atbalstīja Centrālās zemes komisijas lēmumu, tāpēc es lūdzu Saeimu apstiprināt Oļģertu Leščinski par Centrālās zemes komisijas locekli.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojums slēgts. Lūdzu balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 2, atturas — 4. Oļģerts Leščinskis apstiprināts par Centrālās zemes komisijas locekli.

Nākamais jautājums — par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jurim Sinkam . Dokumenta nr.2151. Ir saņemts deputāta Jura Sinkas lūgums, kurā viņš lūdz piešķirt bezalgas atvaļinājumu no 1997.gada 24. līdz 28.februārim. Vai kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts. Paldies!

Nākamais jautājums saskaņā ar mūsu balsošanu ir Saeimas lēmuma projekts, kuru mums ir iesniegusi Saeimas Juridiskā komisija, un tas ir šāds: “Noteikt 1997.gada 25.februāri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrreizējai caurlūkošanai nodotajam likumam “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums” . Un atbilstoši Kārtības ruļļa 115.pantam noteikt izskatīšanas termiņu — 1997.gada 10.marts.” Vai deputāti vēlas par to runāt? Runāt neviens nevēlas. Vai deputāti pieprasa balsojumu? Deputāti balsojumu nepieprasa. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojektu izskatīšana. Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā” . Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Šodien mēs strādājam ar dokumentu nr. 2143. “Grozījumi Pasta likumā”, ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sagatavojusi trešajam lasījumam pa pantiem.

Tātad 2.pantā ir iesniegts viens priekšlikums no satiksmes ministra Viļa Krištopana, kas prasa izteikt 2.panta otro daļu šādā redakcijā: “Visus ar pasta pakalpojumiem saistītos jautājumus, kas nav minēti šajā likumā, regulē pasta noteikumi, kurus apstiprina Satiksmes ministrija.” Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo Satiksmes ministrijas izdotajiem noteikumiem nav publiski saistoša spēka, bet komisija atbalstīja domu, kas ir ietverta šajā priekšlikumā un izmainīja otrajā lasījumā pieņemto redakciju attiecīgi, ka visus ar pasta pakalpojumiem saistītos jautājumus, kas nav minēti šajā likumā, regulē pasta noteikumi, kurus izdod Ministru kabinets. Tādā veidā, manuprāt, ir apmierināta gan atbildīgā ministrija, gan arī komisija. Likumprojekta 3.pantā priekšlikumi nav iesniegti...

Sēdes vadītājs . Acumirkli, Leiškalna kungs! Izlemsim par šo priekšlikumu. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas akceptētajam viedoklim par likumprojekta 2.pantā otro daļu, kas izteikta jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

K.Leiškalns. Tagad likumprojekta 3.pantā nav iesniegti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs . Paldies!

K.Leiškalns . 6.pantā nav iesniegti priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Paldies!

K.Leiškalns . 13.pantā priekšlikumi nav iesniegti.

Sēdes vadītājs. Paldies!

K.Leiškalns. 14.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

K.Leiškalns. 17.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Arī tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Likumprojekta 21.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies!

K.Leiškalns. 22.pantā tāpat nav iesniegts neviens priekšlikums. Es komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā un galīgajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Balsojam par likuma pieņemšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums no trešās sadaļas — lēmumprojekts “Par L. Zutes iecelšanu par Valkas rajona tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā — Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Lūdzu, pievērsiet uzmanību dokumentam nr. 2137. Juridiskā komisija saņēma materiālus no Tieslietu ministrijas ar tieslietu ministra priekšlikumu — izskatīt jautājumu par Lidijas Zutes iecelšanu par tiesnesi Valkas rajona tiesā, kur ir vakanta administratīvā tiesneša vieta.

Izskatot šos dokumentus, Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalsta šo priekšlikumu, tādēļ arī komisijas vārdā es lūdzu Saeimu pieņemt lēmumu par Lidijas Zutes iecelšanu par Valkas rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no tiesas administratīvā tiesneša amata. Es lūdzu akceptēt šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot Saeimas lēmuma projektu. Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 1, atturas — 3. Lidija Zute iecelta par Valkas rajona tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Valkas rajona tiesas administratīvā tiesneša amata.

J.Kaksītis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Muzeju likums”. Otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es aicinu jūs paņemt dokumentu nr. 979, reģistrācijas nr. 332. Es piedāvāju izskatīt likumu, kā tas paredzēts, pa pantiem. 1.pants. Atbildīgā komisija ierosina izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: 1. pants. “Likuma mērķis un darbība”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu un priekšlikumu nav? Tātad pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tālāk atbildīgā komisija ierosina izteikt 1.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Šā likuma mērķis ir noteikt valsts un sabiedrības attiecības muzeju jomā, nodrošinot muzeju pastāvēšanu, finansēšanu un darbību, kā vienu no Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanas un attīstības iespējām.”

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu pret 1.panta pirmās daļas redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 1.panta otrajai sadaļai priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk!

Dz.Ābiķis. 2.pants. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 2.pantu šādā redakcijā: “Muzejs ir sabiedrībai pieejama pētnieciska un izglītojoša iestāde, kuras uzdevums ir vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt sabiedrībā dabas, garīgās un materiālās kultūras vērtības, sekmēt to izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai. Ir valsts, sabiedrību un privātie muzeji.” (No zāles deputāts Lambergs: “Par procedūru...”)

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta 2.panta redakciju? Iebildumu nav. Paldies! Tas ir pieņemts. Varbūt... jā, Lamberga kungam ir ideja par procedūru — nelasīt visu, bet teikt tikai komisijas slēdzienu. Paldies!

Dz.Ābiķis. Paldies! Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izteikt 2.pantu šādā redakcijā, kas jums šeit ir uzrakstīta. Mēs jau faktiski atbalstījām komisijas redakciju, kas arī daļēji atspoguļo deputāta Bišera piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 3.pantā deputāts Ilmārs Bišers ierosina izslēgt 3.panta 1.punktu kā lieku, un tālāk — kā šeit rakstīts. Komisija uzskata, ka, daļēji mainot, tālāk strādājot pie likuma un izstrādājot 6.panta redakciju, daļēji faktiski Ilmāra Bišera priekšlikums ir ievērots, tāpēc aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam pret deputāta Bišera priekšlikumu 3.pantā piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija ierosina aizstāt 3.panta 1.punktā vārdu “izmaiņas” ar vārdu “grozījums”.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 3.panta 2.punktu atbildīgā komisija ierosina izskatīt tādā redakcijā, kādu jūs varat izlasīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tāpat komisija atbalsta deputāta Ilmāra Bišera 3.panta 3.punktā piedāvātās izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tāpat komisija atbalsta deputāta Jura Celmiņa piedāvāto 3.panta 4. un 5.punkta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. 5. pants. 5. sadaļu komisija piedāvā pieņemt precizētā redakcijā, un tā jums ir redzama.

Sēdes vadītājs. Ir runa, kolēģi, par 3.panta 5.punktu. Tas ir dokumenta 3.lappusē. Par to ir runa, Ābiķa kungs? Paldies! Deputāti to pieņem.

Dz.Ābiķis. Te tālāk ir norādīta secība, kā mainīt punktu turpmāko numerāciju. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 3. panta līdzšinējo 4.punktu kā 3.panta 6.punktu šādā precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildumi? Vēlas runāt Anta Rugāte. Lūdzu! LZS, KDS un LDP frakcija.

A.Rugāte (LZS, KDS, LDP). Godātie deputāti! Patiesībā vecā redakcija, pirmajā lasījumā pieņemtā, ir daudz veiksmīgāka, jo faktiski ministrija jau gatavo šos akreditācijas noteikumus, tādēļ vienkārši tos šajā redakcijā būtu vēlams saglabāt iepriekšējā redakcijā, un izdošanai šeit vairs it kā nav nekādu saistību. Es ierosinu atbalstīt pirmā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs.

Dz.Ābiķis (LC). Komisijas vārdā es tomēr gribu lūgt atbalstīt komisijas redakciju un arī turpmākās komisijas redakcijas, jo laikā, kad mēs strādājam pie likumprojekta, tika panākts zināms kompromiss starp muzeja darbiniekiem un ministrijas attiecīgajiem speciālistiem. Šobrīd ir zināms, ka ministrija nedaudz savas nostādnes ir mainījusi, tāpēc es arī runāju personīgi ar ministra kungu un piedāvāju viņam, lai būtu vieglāk pie likuma turpmāk strādāt un lai šeit nerastos lieka putra, es atvainojos par izteicienu, atbalstīt otrajā lasījumā komisijā piedāvāto redakciju. Savukārt komisija ļoti labprāt pieņems, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, ministrijas piedāvātos labojumus, un tad arī mēs varēsim vienoties par izmaiņām uz trešo lasījumu. Izšķiriet to, lūdzu, balsojot! Es aicinu atbalstīt komisijas redakciju!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai Rugātes kundze lūdz balsojumu? Nelūdz. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izslēgt 3.panta 5.punktā vārdus sekojoši kā tekstā. Komisija ierosina pieņemt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Es tomēr domāju, ka šeit varbūt akreditētajiem muzejiem arī nav precīzs izteikums, bet iekļaut pantu, ka izdod muzeja darbību regulējošus normatīvos aktus, kuri ir saistoši visiem muzejiem, tad jautājums, kādus normatīvos aktus izdod, kas ir saistoši privātajiem muzejiem? Es vispār šajā pantā neatradu tādu jēdzienu kā “privātais muzejs un tā darbības regulācija”. Šobrīd Latvijā es personīgi nezinu nevienu privāto muzeju, bet tas nenozīmē, ka tie nebūs. Bet es zinu privātos arhīvu fondus, kurus regulē pavisam citādi nekā valsts arhīvu fondus. Un to izmantošanas kārtību nevar noteikt neviena valsts institūcija. Jo privātais ir privātais. Tāpēc šeit uzrakstīt, ka Kultūras ministrija izdos noteikumus, kas ir saistoši visiem muzejiem, arī privātajiem, es domāju, nav pārdomāti, jo tālāk visu laiku ir runa par valsts muzejiem, valsts muzeju direktoriem, akreditētiem muzejiem, akreditācijas kārtību utt. Tāpēc šeit ir jāpārdomā vēlreiz šis punkts. Un man liekas, ka būtu jāatstāj iepriekšējā redakcija, lai uz trešo lasījumu to precizētu.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Vairs nevēlas. Paldies! Ābiķa kungs, komisijas vārdā. Lūdzu! (Starpsauciens: “Nerunā, jābalso!”)

Dz.Ābiķis. Es aicinu atbalstīt komisijas redakciju un izšķirt šo jautājumu balsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par komisijas...

Dz.Ābiķis. Laipni lūdzu deputātus...

Sēdes vadītājs. ...Bišera kunga priekšlikumu, kuru komisija ir pieņēmusi precizētā redakcijā. Teksts jums ir redzams. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. 42 deputāti. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu visus deputātus, kuri atrodas šeit zālē, piedalīties balsošanā! Lūdzu vēlreiz rezultātu! Par — 45, pret — 1, atturas — 7. Pieņemts.

Dz.Ābiķis . Tālāk atbildīgā komisija ierosina izteikt 3.panta līdzšinējo 6.punktu precizētā redakcijā, kā šeit ir tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izslēgt 3.panta 6.punktā vārdu “akreditētajiem”. Komisija ierosina noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu? Neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 3.pantu ar 9.punktu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu — papildināt 3.pantu ar 9.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija ierosina aizstāt 4.panta 2.punktā vārdu “starpvalstu” ar vārdu “starptautiskos”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tāpat komisija ierosina pieņemt precizētā redakcijā, kura jums ir redzama, 4.panta 3.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija ierosina izslēgt 4.panta 4.punktu, pārnesot to uz 14.pantu kā 8.punktu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izteikt 4.pantu sekojošā redakcijā. Komisija ierosina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienam par Bišera kunga priekšlikumu 4.panta 4.punktā piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija ierosina papildināt 4.pantu ar jaunu 4.punktu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti to akceptē. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija ierosina 4.panta 5.punktu pieņemt precizētā sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija piekrīt pieņemt precizētā redakcijā deputāta Ilmāra Bišera piedāvāto 4.panta 6.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē to. Pieņemts.

Dz.Ābiķis . Komisija ierosina aizstāt 4.pantā 7.punktā vārdu “izlietošana” ar vārdu “sadale”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

Dz.Ābiķis . Komisija ierosina pieņemt 5.punktu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tālāk attiecīgi tiek mainīta turpmāko punktu numerācija. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 3.panta līdzšinējo 4.punktu, un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina izslēgt 3.panta 5.punktā vārdus, un tālāk kā tekstā. Komisija ierosina pieņemt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Paldies!

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 3.panta līdzšinējo 6.punktu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Pēc kuras lapaspuses jūs tagad vadāties lūdzu, Ābiķa kungs?

Dz.Ābiķis. 3.lapaspuse.

Sēdes vadītājs. Piektā. Kurš priekšlikums?

Dz.Ābiķis. Piektā. Es atvainojos, mums te bez tās lasīšanas tiešām ir grūti orientēties. 5.lapaspuse. Pilnīgi pareizi. Tātad 5.lapaspuse, cienījamie kolēģi! Atbildīgā komisija ierosina papildināt 4.pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā, kāda jums ir priekšā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret to? Nav. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 5.pantu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Deputāts Ilmārs Bišers ierosina aizvietot 5.panta otrajā daļā, un tālāk kā tekstā. Komisija ierosina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par deputāta Bišera priekšlikumiem — aizvietot 5.panta otrajā daļā, un tālāk kā tekstā? Piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tāpat komisija ierosina noraidīt deputāta Bišera priekšlikumu — izteikt 5.panta otrās daļas 5.punktu sekojošā redakcijā, kā šeit ir rakstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti komisijas slēdzienu akceptē. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Komisija ierosina noraidīt deputāta Bišera priekšlikumu — papildināt 5.pantu ar jaunu trešo daļu sekojošā redakcijā. Tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par deputāta Bišera priekšlikumu — papildināt 5.pantu ar jaunu trešo daļu? Piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 6.,7. un 8.pantu redakcijā, kāda jums ir šeit priekšā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti... Vēlas runāt Janīna Kušnere, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Kušnere (TKL). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tātad šinī gadījumā jautājums ir par Muzeju padomes izveidošanu. Ja mēs atceramies, tad nozares, kas ir saistītas ar izglītību un kultūru, sportu un vēl varbūt tāda tipa nozares, tad šajās nozarēs mēs likumprojektos un tagad jau likumos esam ielikuši padomes, kuras tiek izveidotas tādā vai citādā kārtībā, padomes, kuras apstiprina Saeima, un padomes, kurām ir zināmas pilnvaras, zināmas funkcijas, zināmi pienākumi, kā arī attiecīgi priekšsēdētājs un darba nodrošinājums. Tad šinī gadījumā, runājot par šo izvēli, kas būs Muzeju padomes priekšsēdētājs un kas šo Muzeju padomi pārstāvēs Ministru kabineta sēdēs, manuprāt, te ir neatbilstība un nesaskaņa ar to, ko vēlējušies muzeju darbinieki, jo frakcija “Latvijai” var apliecināt to, ka mums ir bijušas vairākas tikšanās ar muzeja darbiniekiem. Mums ir arī vēstules no viņiem, no cilvēkiem, kas šajā lietā ir iedziļinājušies un vēlas iet un piedalīties valdības darbā, tikai runājot par savu jomu, respektīvi, par muzejiem. Bet ne tikai piedalīties, bet arī pārstāvēt.

Es aicinu deputātus ieklausīties — pārstāvēt šo Muzeju padomi Ministru kabinetā. Tas nav viens un tas pats. Ja mēs pašķiram tālāk likumprojektu, tad jūs redzat, ka nākamajā lapaspusē ir noteiktas tās funkcijas, ko pilda Muzeja padomes priekšsēdētājs. Un šajās funkcijās, jūs redzat, ka te ir ierakstīts, ka Muzeju padomes priekšsēdētājs tikai piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām. Cilvēki — eksperti, kas strādā šajā jomā, — muzeju darbinieki, ir vēlējušies tomēr veidot šo padomi ar zināmām ne tikai padomdevēja tiesībām, bet arīdzan ar profesionālā viedokļa pārstāvniecību un ietekmi Ministru kabinetā pieņemamajos noteikumos par šo nozari. Tāpēc es domāju, ka... jūs varbūt man varētu iebilst pašreiz, ka es runāju ne par lietas būtību, jo faktiski cita priekšlikuma nav. Arī pirmā lasījuma redakcija paredz tieši to pašu, kas ir, taču frakcija “Latvijai” uz trešo lasījumu noteikti iesniegs šādu priekšlikumu, ka Muzeja padomes priekšsēdētājs nevis piedalās, bet gan pārstāv Muzeja padomi Ministru kabineta sēdē. Tas bija šo cilvēku — kultūras darbinieku, ekspertu — viedoklis. Es domāju, tādam tam arī jābūt, ja mēs vispār negribam šo padomju darbu degradēt kā tādu. Ja mēs tiešām vēlamies saņemt šo ekspertu precīzu viedokli, lai Ministru kabinets varētu labāk un precīzāk strādāt. Es ceru, ka uz trešo lasījumu mēs iesniegsim šo preikšlikumu, un ceru, ka jūs, kolēģi, arī atbalstīsiet mūs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds deputāts vēlas runāt? Nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Kušneres kundzei tiešām ir zināma daļa loģikas viņas teiktajā, un, neapšaubāmi, ka tieši šie panti — 6., 7. un 8., kur ir runa par Muzeju padomes izveidošanu un par sastāvu, un funkcijām, ir vieni no svarīgākajiem pantiem. Un, ja faktiski mēs tos šodien noraidām, tad tālāk likuma izskatīšana kļūst bezjēdzīga, jo tālāk ļoti daudzos likuma pantos ir atsauksmes uz iepriekš minēto Muzeju padomi. Tāpēc es pilnībā piekrītu Kušneres kundzei, ka šobrīd mēs varētu otrajā lasījumā atbalstīt komisijas redakciju, lai varētu turpināt darbu pie likuma tālākas izskatīšanas, un uz trešo lasījumu mēs labprāt pieņemsim gan no Kušneres kundzes, gan arī, cik es zinu, no Kultūras ministrijas jau konkrētus priekšlikumus, lai varētu šo likumprojektu uzlabot tā, lai mēs nonāktu pie zināma kompromisa, kas apmierinātu visas ieinteresētās puses.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates ir beigušās, Rugātes kundze. Pieņemam, ja deputāti neprotestē, komisijas slēdzienu par likumprojekta papildināšanu ar jaunu 6., 7. un 8.pantu jums iesniegtajā redakcijā. Paldies, tas ir pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz izteikt, es lūgtu deputātus tagad pievērsties 8.lapaspusei. Atbildīgā komisija lūdz izteikt līdzšinējā 6.panta nosaukumu šādā redakcijā kā 9.pantu, un tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam — izteikt līdzšinējo 6.panta nosaukumu šādā redakcijā un turpmāk to numurēt kā 9.pantu — “Muzeja dibināšanas reorganizācijas un likvidēšanas kārtība”? Deputāti piekrīt, pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz noraidīt deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu — izslēgt 6.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt. Pieņemts. Tas ir vēl pēc vecās numerācijas vēl. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz pārcelt līdzšinējā 6.punkta pirmo daļu uz 10.pantu kā trešo daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz izteikt līdzšinējo 6.panta otro daļu kā 9.panta pirmo daļu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt 6.pantu ar jaunu otro daļu un izteikt kā 9.panta otro daļu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tāpat komisija aicina atbalstīt deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu — aizvietot 6.pantā trešajā daļā vārdus “attiecīgā pašvaldība” ar vārdiem “attiecīgās pašvaldības dome (padome)”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies, pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 6.pantā trešajā daļā vārdu “kopa” un precizēt redakcionāli, kā šeit tekstā ir rakstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē. Piekrīt. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt 6.pantu ar jaunu ceturto daļu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Un tālāk attiecīgi mainīta, kā jūs redzat, turpmāko daļu numerācija.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt 6.panta līdzšinējo ceturto daļu pēc vārda “pašvaldības” ar vārdu “juridisku” un izteikt kā 9.panta piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt 6.pantu ar sesto daļu un izteikt kā 9.panta sesto daļu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 9.panta sestās daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt līdzšinējo 7.pantu ar jaunu pirmo daļu un izteikt to kā 10.panta pirmo daļu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 10.panta pirmās daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tālāk attiecīgi tiek mainīta turpmāko daļu numerācija.

Sēdes vadītājs. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz izteikt līdzšinējā 7. panta pirmo daļu kā 10.panta otro daļu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 10.panta otrās daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt 7.pantu ar trešo daļu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz izteikt līdzšinējā 7. panta otro daļu kā 10.panta ceturto daļu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 10.panta ceturtās daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz izteikt līdzšinējā 7. panta trešo daļu kā 10.panta piekto daļu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt līdzšinējo 7.pantu ar sesto daļu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz izteikt līdzšinējā 8. panta pirmās daļas pirmo teikumu kā 11.panta pirmo daļu un līdzšinējā 8.panta pirmās daļas otro teikumu kā 11.panta otro daļu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti likumprojekta 11.panta redakcijai piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Jā, un tālāk lūdzam attiecīgi mainīt turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Deputāts Ilmārs Bišers lūdz izslēgt 8. panta 2. daļā vārdus “valsts” un “pašvaldību” . Komisija aicina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par deputāta Bišera priekšlikumu 8.pantā iebildumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt līdzšinējo 8. pantu ar 4. daļu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Deputāts Ilmārs Bišers lūdz izteikt 9.pantu sekojošā redakcijā. Komisija aicina noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz izteikt līdzšinējo 9. pantu kā 12. pantu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz izteikt līdzšinējā 10. panta 1. daļu kā 13. panta 1. daļu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt līdzšinējo pantu ar jaunu 2. daļu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt līdzšinējo 10. pantu ar 4. un 5. daļu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šā likumprojekta panta 4. un 5. daļas redakciju iebildumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Deputāts Ilmārs Bišers lūdz papildināt 10. panta 3. daļu ar 2.teikumu sekojošā redakcijā. Komisija uzskata šo priekšlikumu par atbalstāmu, un tas ir iestrādāts komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti to akceptē. Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija līdz ar to lūdz izteikt līdzšinējā 10. panta 3. daļu kā 13. panta 6. daļu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 13. panta 6. daļu iebildumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt līdzšinējo 10. pantu ar 7. daļu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt līdzšinējā 11. panta otro daļu ar jaunu 2. punktu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt līdzšinējā 11. panta 2.daļas 7.punktu pēc vārda “sniegt” ar vārdu “akreditēto”.

Sēdes vadītājs. Deputāti akceptē? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt līdzšinējo 11. panta 2. daļu ar 9. punktu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī tas tiek pieņemts. Paldies!

Dz.Ābiķis. 12. pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt līdzšinējā 13. panta pirmo daļu ar šādu tekstu sekojošā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tas turpmāk iet kā 16. pants — valsts muzeju finansēšana.

Dz.Ābiķis. Jā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti šai redakcijai piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tāpat atbildīgā komisija lūdz svītrot līdzšinējā 13. panta 2. daļā tekstu iekavās.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt 14. panta 1. daļu ar šādu tekstu, un tas turpmāk būs kā 17. pants.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 17. pantu pēc jaunās numerācijas — pašvaldību muzeju finansēšana — iebildumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Tātad, cik es noprotu, nav iebildumu arī pret nākošo priekšlikumu — 14. panta 2. daļā un 14. panta 3. daļā, kā jaunam 17. pantam.

Sēdes vadītājs. 2. un 3. daļa...

Dz.Ābiķis. Jā.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija lūdz papildināt 15. pantu ar 2. un 3. daļu sekojošā redakcijā, un tas jaunajā variantā ir 18. pants.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret likumprojekta 18. pantu — privāto muzeju finansēšana — iebildumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 16. pantu un tā normas iekļaut 17. un 18. pantā, par kuriem mēs jau faktiski esam nobalsojuši.

Sēdes vadītājs. Jā, paldies! Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 17. panta otro daļu ar vārdu “Latvijā” un papildināt 17. pantu ar 3. daļu sekojošā redakcijā. Un tas tālāk ir kā 19. pants.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 19. panta — starptautiskā sadarbība — 1., 2. un 3. daļu iebildumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem sekojošā redakcijā un aicina tos pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pārejas noteikumu redakcija, ko akceptējusi atbildīgā komisija, ir pieņemama? Paldies! Tas tiek pieņemts.

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi, es gribētu pateikties gan deputātei Kušnerei, gan arī Kultūras ministrijas parlamentārajai sekretārei par izpratni, strādājot pie likuma. Paldies par izpratni vēlreiz, un aicinu balsot otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Muzeju likuma pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 1, atturas — 2. Pieņemts. Lūdzu, Ābiķa kungs, jūsu priekšlikumi par trešā lasījuma termiņiem!

Dz.Ābiķis. Trešā lasījuma priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 3. marts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret nosaukto datumu — 3. marts — iebildumu nav? Pieņemts.

Dz.Ābiķis. Paldies, cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis izrakstu no Pilsonības likuma izpildes komisijas šīsdienas sēdes protokola nr. 7, kurā viņi sakarā ar to, ka deputāti Lagzdiņš, Kalviņš, Prēdele atsaukuši savus parakstus no lēmuma projekta “Par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā L.Kušnirei”, lūdz Saeimas Prezidiju svītrot Saeimas 20. februāra 62. dienas kārtības punktu. Tas gan ir vēl, godātie kolēģi, ļoti tālu, bet komisijas lēmumu šajā gadījumā mums sakarā ar deputātu parakstu atsaukšanu ir jārespektē. Iebildumi te būt nevar. 62. darba kārtības punktu svītrojam. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Svetlanas Proskurovskas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij, cienītie kolēģi! Dokuments nr. 1948.

Svetlana Proskurovska dzimusi 1954. gadā Krimas apgabalā, 1964. gadā 10 gadu vecumā pārcēlusies uz dzīvi Latvijā, 1971. gadā beigusi Jūrmalas 2.vidusskolu, 1976. gadā — Latvijas Universitāti, pēc sadales — 1979. gadā sākusi strādāt par direktora vietnieci Jūrmalas 5. vidusskolā, 1994. gadā — beigusi Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultāti, 1995. gadā — izturējusi ierēdņa kandidāta atestācijas pārbaudes konkursu un kļuvusi par Latvijas Valsts administrācijas skolas direktores vietnieci.

Pilsonības likuma izpildes komisija izskatījusi priekšlikumu par pilsonības piešķiršanu un ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds deputāts vēlas runāt? Deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma... Godātie kolēģi! Balsošanā piedalījušies 47 deputāti. Lūdzu vēlreiz zvanu!

Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret iesniegto lēmumprojektu. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 7, atturas — 10. Svetlana Proskurovska uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts “Par Viktora Bugaja uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā” . Andrejs Požarnovs — komisijas vārdā.

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Dokuments nr. 1949.

Viktors Bugajs dzimis 1943.gadā Baranoviču pilsētā Baltkrievijā. 1962. gadā beidzis vakara vidusskolu, no 1962. gada līdz 1965. gadam dienējis obligātajā karadienestā, 1965. gadā atbraucis uz Latviju, 1967. gadā sācis dienēt Iekšlietu ministrijas sistēmā, no 1982. gada līdz 1986. gadam mācījies Maskavas Iekšlietu ministrijas akadēmijā, 1986. gadā ticis nozīmēts par Rīgas pilsētas milicijas pārvaldes priekšnieka vietnieku, bet no 1989. gada — par priekšnieku. No 1966.gada līdz 1990.gadam bijis Komunistiskās partijas biedrs. Pilsonības likuma izpildes komisija izskatīja šo priekšlikumu un ar pozitīvu lēmumu nosūta izskatīšanai Saeimas plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Runās Juris Vidiņš, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

J.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij un cienījamie deputāti! Es saprotu, ka bijušās PSRS represīvo orgānu locekļi, ja viņi ir Latvijas pilsoņi, viņiem šeit ir jādzīvo, un, protams, mēs nevaram viņiem pilsonību atņemt. Jo vairāk tamdēļ, ka daudzi no viņiem neko sliktu Latvijas tautai nav darījuši, kā kādreiz atzīmēja Komunistiskās partijas 1. sekretārs Jānis Vagris, un tas izsauca tādus smīnus lielā daļā latviešu tautas. Un es arī saprotu šos iesniedzējus — kā Čeveru, kas ir bijis, ja es nemaldos, Iekšlietu ministrijas pulkvedis, es saprotu vēl vienu militāru personu — Ādamsona kungu, kas atbalsta šo lietu, es saprotu internacionālistu Jāni Jurkānu un Kalnbērza kungu, ka viņi iestājas par Bugaja uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem.

Cienījamie kolēģi! Atļaujiet, es mazliet izgaismošu šos īpašos nopelnus. 1989. gada 25. martā veselu grupu “Helsinku—86” locekļu arestēja. Tanī skaitā mani un grupas locekli Ābolu, kas tagad strādā Skultē par galveno ārsti. Tas, ko viņi izdarījās ar mums, nav nekas sevišķs. Bet ka šie Bugaja zēni arestēja manu meitu, kurai bija 17 gadi un kuru ievilka volgā, kad viņa aizbēga no Brīvības pieminekļa, Tērbatas ielā un ka viņu trīs stundas vadāja pa Rīgu un pratināja, lai viņa atzīstas, kādā veidā viņas tēvs un viņa nokļuvuši Rīgā no Rēzeknes, un, ja viņa to nedarīs, tad viņai solīja iešpricēt narkotikas un izvarot. 17 gadu vecu meiteni. Trīs stundas. Un tad, kad mūs saveda beigās kopā, tad mana meita teica: ja es kaut vienu vārdu šitiem salašņām teikšu, tad viņa mani nicinās līdz dzīves galam. Tā ir Bugaja darbinieku izrīcība.

Otrais gadījums. Jūs zināt, ka tā paša gada augusta mēnesī mēs katru dienu piketējām pie prokuratūras, lai cienītais Dzenīša kungs, kad viņš lūrēja uz mums no lejas ar savu sarkano seju, dabūtu beigās infarktu. Par nožēlu viņš to nedabūja, kā jūs zināt... Bet katru reizi mūs arestēja. Katru reizi. Arestēja mūs parasti milicijas darbinieki, milicijas virsnieki, ievilka mikroautobusā un solīja mūs pāris stundu laikā iemācīt skaidri un tekoši runāt krievu valodā. Kalnbērza kungs, jūs runājāt pēdējā Cilvēktiesību komisijā par saviem piedzīvojumiem, kādus pazemojumus jums vajadzēja izjust, kad jūs izgājāt eksāmenu latviešu valodā. Mums šo pazemojumu, protams, nebija, jo mums kārtīgi pateica: “Mi vas zastavim naučitsja russkomu jaziku za dva časa.” Atvainojos, ka es runāju ne valsts valodā.

Jūs varat pajautāt... žēl, ka nav valsts ministra Viņķeļa kunga, kā Bugaja vīri viņu peldināja kanālā, jo viņš uzdrošinājās fotografēt šos piketus, tikai par fotografēšanu. Jā... un kādā veidā viņu atveda milicijas iecirknī, kas atrodas pie Matīsa tirgus, slapjām drēbēm, izģērbtu līdz peldbiksēm, drebošu, aukstu ar samaitātu fotoaparātu. Šī ņirdzīgā attieksme, pratināšana, protokolu rakstīšana.... Kalnbērza kungs, es ļoti ieteiktu, ja jūs visu to būtu pārdzīvojis, tad varbūt jūs parakstītu šim cilvēkam ieteikumu par pieņemšanu ārpus kārtas, par īpašiem nopelniem. Viņa īpašie nopelni Latvijas nācijas pašlepnuma saglabāšanas lietā.... Notiek šādas lietas. Mūs, tos piketus, tur ņēma nepārtraukti. Tas vilkās apmēram divus mēnešus. Tad beigās viņi mūs lika uz diennaktīm, 15 diennaktis, tad kādā veidā tepat Rīgas milicijas pārvaldē, pagrabstāvā, kādā veidā tas notika. Mūs ieliek no sākuma pa vienam, pēc tam ielaiž vienu krievu piedzērušos šovinistu ar norādi, ka tur sēž viens latviešu nacionālists un būtu vērtīgi, ja viņu piekautu. Un, protams, tas arī tika mēģināts darīt, tikai tas tika izbeigts tad, kad arestētie pieteica sauso bada streiku. Protams, no Čevera kunga un no pārējo parakstītāju kungu viedokļa tie ir īpaši nopelni Latvijas labā. Bet es ceru, ka Saeimas lielākā daļa domās citādi, un es ceru, ka... es nerunāju visas tautas vārdā, bet vienas noteiktas tautas daļas vārdā es varu droši teikt, ja mēs pieņemsim šo personu Latvijas pavalstniecībā, tad viņi uztvers to kā spļāvienu savā sejā. Un tādēļ es jūs ļoti aicinātu pārdomāt pirms šī balsojuma un aicinātu tomēr nedot viņam pilsonību par īpašiem nopelniem. Paldies!

Sēdes vadītājs . Oskars Grīgs, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

O.Grīgs (TB). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es šeit lasu darbavietu sarakstu, kur un kad ir strādājis cienījamais biedrs Bugajs. 1987.gada sarežģītajos politiskajos apstākļos, sākoties atmodai, pārvaldes priekšnieka vietnieks V.Bugajs prasmīgi organizē sabiedriskās kārtības nodrošināšanu Rīgas pilsētā. Es esmu ļoti mierīgs, un, ja šeit būtu tiesas kanceleja, tad es celtu roku un teiktu, ka es liecinu, ka tiešām Bugaja kungs, biedrs Bugajs toreiz rūpējās par sabiedrisko kārtību, it sevišķi 1987.gada 14.jūnijā un 23.augustā, es personīgi tam biju liecinieks un redzēju viņa pārvērsto sejas izteiksmi, kad viņš rīdīja virsū savus miličus sirmgalvjiem, sievietēm, nu, es nerunāju par jauniešiem, varbūt viņi pārkāpa tur sabiedrisko kārtību pie Brīvības pieminekļa, var jau būt, ka tas tā bija.

Tālāk — 1988. un 1989.gadā, un man ir filma, kuru tolaik arī uzņēma cilvēki samērā sarežģītos apstākļos gan par 1987. gada notikumiem pie Brīvības pieminekļa 14.jūnijā un 23.augustā, gan turpmākajās manifestācijās, kas bija pie Brīvības pieminekļa, kur gandrīz sadūrās divas kolonnas — vieni tie, kas sargāja Brīvības pieminekli, otra kolonna, kas plūda gar Brīvības pieminekli un spļāva Brīvības pieminekļa virzienā, izkliedza visādas rupjības, un tā miliču ķēde, aiz kuras stāvēja Bugaja kungs un kurš rīdīja savus miličus virsū tiem, kas aizstāvēja Brīvības pieminekli, bet, pateicoties tam, ka starp tiem miličiem bija normāli cilvēki, kas nepakļāvās šīs savas priekšniecības pavēleiÉ Es domāju, ka tie laikam ir tie sevišķie nopelni. Tā kolonna, kas nāca no Siguldas 1989.gadā, skaidri redzams videomateriālos, kā Bugaja kungs sirsnīgi ar saviem miličiem aptur to Juglā. Es domāju, tie ir sevišķi nopelni Latvijas tautas labā. Ja šodien šeit būtu no Helsinku grupas kaut vai daži tie cilvēki, kā, piemēram, Tomsona kungs, kuru es personīgi no Rīgas vedu mājās sadauzītu, ar basām kājām, kur Bugaja miliči spārdīja ar kājām un noģērba viņam apavus. Acīmredzot tie ir sevišķie nopelni mūsu Latvijas labā. Es domāju, ja šie nedaudzie deputāti nav lietas kursā par šādiem faktiem, tad es esmu ar mieru parādīt jums videomateriālus, kas tajā laikā tika uzņemti ar lielām grūtībām, — gan 14.jūnijā, gan 23.augustā — un kuru nepaspēja arī VDK darboņi un Bugaja komandētie miliči atņemt. Es biju tur kā dzīvs liecinieks un varu liecināt. Un, ja šie cilvēki, kas šeit ir parakstījušies apakšā, apgalvos gluži pretējo, tad es varētu viņus iepazīstināt ar šiem videomateriāliem. Un es aicinu balsot pret pilsonības piešķiršanu par sevišķiem izciliem nopelniem Latvijas labā V.Bugajam.

Sēdes vadītājs . Vladlens Dozorcevs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Dozorcevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Vidiņa kungs, lai paliek uz ārsta sirdsapziņas jūsu izteiciens, ka cilvēks diemžēl nedabūja infarktu, jūs bijāt ārsts un varbūt tagad vēl esat ārsts, un tā runāt par dzīvu cilvēku vispār, es nezinu, diez vai var sev atļaut. Bet viss pārējais, te taču sēž cilvēki, kuri ļoti labi zina jūsu biogrāfiju, un tagad viņi dzird visādus brīnumus, par kuriem jūs tagad stāstāt. Es biju varbūt tas pirmais žurnālists, kurš savā žurnālā rakstīja par jums, mēģinot jūs aizstāvēt no tiem cilvēkiem, no tiem pašiem cilvēkiem, ar kuriem jūs tagad esat vienā valdībā. Tas ir viens.

Otrs. Es zinu, es rakstīju par jums, publikācija bija diezgan liela, visi to lasīja, es zināju, ka jūs bijāt viens no padomju darbiniekiem tur Rēzeknē, un partijas darbiniekiem. (No zāles deputāts Vidiņš: “Es nebiju partijas biedrs. Ko tu melo!”) Tātad — tālāk, es zinu, ka nekāda aresta nebija, ka jūs ārstējāties no alkohola, tas ir viens, bet aresti — es par to nezināju, kaut es rakstīju par jums. Ziniet, problēma ir tāda, ka jums ir tāds viedoklis, ne vairāk, citiem cilvēkiem ir savs viedoklis, es uzskatu, ka Bugaja kungam pieder neapšaubāma un sava loma vienā laika posmā, kad Latvijai draudēja diezgan lielas problēmas, es nezinu, kur jūs bijāt tajā laikā, ja jūs nebijāt kopā ar mani, tā kā es sēdēju ar Dineviča kungu, tas ir, Rīgas pilsētas milicijas sapulcē, tad jūs varētu pateikt, varbūt Bugajs bija viens no tiem, kurš garantēja, ka milicija nesašķēlās. Es nezinu, kas būtu, ja viņš rīkotos citādi.

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man it kā nepienācās uzstāties. Es tomēr domāju, ka ir jāuzstājas. Redziet, cienītie kolēģi, varbūt “Helsinki” ir tā grupa, kas ļoti aktīvi darbojās. Diemžēl jūs Bugajam ļoti bieži nodeva Jānis Čakstiņš. Šodien ļoti pazīstams kā “Rīgas porcelāna” izlaupītājs. Ne velti vēl gadu atpakaļ “Radisson SAS” bārā viņš lielījās, — Bugajam tika zināms viss, ko dara helsinkieši. Es taču arī nesu to karogu, un to apliecina daudzi fotodokumenti, nodevēji bija jūsu rindās, bet, lai būtu nodevējs, vajag divus, ko nodot un kam nodot. Līdz ar to arī man kā profesionālam fotogrāfam ir kolosāli daudz fotodokumentu, jo es jau nu gan sevišķi skaļi neafišēju savu darbību gan pie Brīvības pieminekļa, gan barikāžu laikā, gan arī varbūt puča laikā. Es no tā sev politisko kapitālu neveidoju. Bet šķiet, ka visa Rīga ļoti labi zina, kuri bija īstie represīvie institūcijas vadītāji, šķiet, ka Bugajs un Rubiks. Un to, ka, atvainojiet, milicija nesašķēlās? Un OMON? Tas nekas, vai ne. Tas nekas, ka nav šodien PSRS milicijas, tradīcijas ir tikpat spēcīgas kā kādreiz. Ceļu policija dauza vadītājus, piespiež iedzert šņabi un pēc tam konstatē braukšanu dzērumā. Desmitiem šādu sūdzību, kur veseli darba kolektīvi apliecina, ka cilvēks varbūt ne grama pat nedzer. Un cik reižu policija šauj policistam, tas vēl ir “štrunts”, bet nevēlamam lieciniekam? Un pazūd starptautiskās kravas uz Rīgas apvedceļa, un kaimiņvalstis apvaino mūsu policiju. Un pamatoti. Mantojums ir ļoti smags, bet kas šo mantojumu ir vedis pāri mūsu valsts neatkarības sākumam? O'kay, runāsim mazlietiņ par citu lietu.

Varbūt es neko nesajēdzu no politikas, varbūt tā ir pareizi, varbūt es neko nesaprotu no iekšlietu sistēmas, varbūt tā ir pareizi. Mums ir zināms, ka Bugajs spēcīgi apkaroja noziedzību un cīnījās pret bandītiem, jo sevišķi pret gaļas kontrabandistiem, jo sevišķi pret tiem, kas nebija viņu interešu sfērā. Varētu jau saukt “grupējums” un “grupējumu” pārsedzošās firmas. Nedod, Dievs, kontrabandistam nebūt tajā grupējumā, kur bija šis tas atļauts vai, pareizāk sakot, varbūt kaut kas nebija atļauts. Nemaz tālu nav jāmeklē — pagājušo gadu ap šo laiku diezgan daudz prāvu bija pret ļoti labi atklātiem gaļas kontrabandas jautājumiem. Var arī pasekot, kur šī gaļa tika nodota un kur lielā masa tika nodota. Pierādījumu tam nav, vai ne? Bet man tomēr liekas īpatnēji, kā šodien var būt tik augsta ranga cilvēks speciālā civildienestā vai necivildienestā, kurš tik tiešām rīdziniekiem, kas ir šodien vecāki par, nu, 20 gadiem, ir katram pazīstams. Vai nu vienā vai otrā demonstrācijā, kā šeit Grīga kungs teica, toreiz piedalījās gandrīz vai visa Latvija vai Rīga. Tas ir gandrīz viens un tas pats. Un visi redzēja šo lielisko kārtības sargāšanu. Šodien mēs tik daudz nejēdzību sastopam jau tā grūtajā policijas darbā, tikai no kurienes šīs nejēdzības nāk? Un kas ir bijis šo nejēdzību šefs?

Cienītie draugi, var jau būt, ka konjunktūra prasa nobalsot par izcilo Latvijas pilsoni Bugaju. Cik ilgi sirdsapziņa un konjunktūra būs sverama uz Temīdas svariem? Es saprotu, ka politika ir kompromiss, un kompromiss ir arī interešu izvērtēšana, bet varbūt vienreiz būtu vērts būt Latvijas Saeimas deputātam, Latvijas tautas priekšstāvim. Jeb tas tā, starp citu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers, Demokrātiskā partija “Saimnieks”.

Z.Čevers (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jā, pagājuši ir daudzi gadi, es vairs nebrīnos par to, ka šodien vēsture tiek pārrakstīta, un tā laikam mums lemts, ka vēsture bieži tiek pārrakstīta. Mēs esam aizmirsuši, kā mēs veidojāmies, mēs esam aizmirsuši tos gadus, ka Sibīrijā latvju dēls sēdēja ne simtiem, vēl jo vairāk, ne tūkstošiem, ka bija cita iekārta un cita vara. Mēs visi mainījāmies lēnām, bet pārdomāti un noturīgi. Šodien mēs atrodamies 6.Saeimā. Daudzi no klātesošajiem savā laikā uzstājās pret Latvijas neatkarību, uzstājās pret Latvijas pilsonību, uzstājās pret pasēm, bet mēs esam šodien Saeimas deputāti, savas valsts patrioti. Jā, daudzi no mums ir mainījušies. Arī šinī zālē sēž daudz cilvēku, kuri savā laikā nēsāja PSKP biedru kartes, bet tas vēl nenozīmē, ka viņi savā laikā ir kādu sūtījuši uz Sibīriju. Jā, tas bija smags laiks. Tas ir pārdomu laiks, kad visa sabiedrība un valsts mainījās. Es pazīstu Viktoru Bugaju no 1987.gada, pazīstu ļoti daudzus klātesošos, kas savā laikā, kad vēl nebija izveidota Tautas fronte, ļoti aktīvi darbojās pirmajā sabiedriskajā formācijā kopā ar ļoti daudziem disidentiem, tā saucamajā Sabiedrisko organizāciju padomē.

Šie cilvēki sēž zālē un labi atceras, ko nozīmē tas laiks un kurās vietās notika šīs sēdes. Jā, tas bija laiks, kad Valsts drošības komiteja neatļāva šīs sēdes novadīt nekur. Tas bija tas laiks, kad Latvijā eksistēja vēl padomju milicija ar padomisko domāšanu. Ar stekiem, ar savu nežēlastību pret citādi domājošiem tajā laikā. Tas bija 1988.gads un 1989.gads. Un bija 1990.gada maijs, kad Viktors Bugajs šeit saņēma no Aviācijas augstskolas kursantiem dunkas sānos, kad šeit blakus stāvēja un novirzīja tajā laikā tos uzbrūkošos pūļus ar sarkanajiem karogiem. Jā, viņš ir mainījies. Viņš ir mainījies lēnām.

Es atceros 1990.gadu. 1990. gada beigas, kad jau Rīgas pilsētā neeksistēja politdaļas. Es 1990. gada sākumā biju Rīgas pilsētas milicijas pārvaldes politdaļas priekšnieks. Jūs labi zināt, kā toreiz gāja tiem cilvēkiem, kas 11.maijā atradās Rīgas pilsētas lielajā saietā, kad 2,5 tūkstoši milicijas darbinieku nostājās pret Augstāko padomi, nostājās pret mūsu valsti. Es biju klāt, un es teicu runu par Latvijas valsti un tās suverenitāti. Mēs bijām pirmie, kas likvidēja politdaļas. Mans priekšnieks tajā laikā bija Viktors Bugajs.

Es atceros 1991.gada janvāri, kad daudzi no bailēm pietaisīja bikses. Un nezināja, kur likties tādā situācijā. Un tā bija realitāte. Būsim skaudri pret savu vēsturi. Tādi mēs bijām. Visi. Vairāk vai mazāk drosmīgi. Vairāk vai mazāk gļēvi. Tas bija laiks. Mēs visi mainījāmies.

Es atceros tos traģiskos brīžus, kad daudzus no mums 1990.gada augustā pāršalca vēsts, ka ir noticis apvērsums. Mēs daudzi ar trīcošām sirdīm domājām, vai būs Latvijas neatkarība vai nebūs. Tajās dienās Viktors Bugajs, uzstājoties auditorijā, kur sēdēja pāri par 90 cilvēkiem, pateica visiem personālsastāva darbiniekiem: “Neaizmirstiet, kur jūs dzīvojat, neaizmirstiet, ka šeit ir valdība, neaizmirstiet, ka šeit ir suverēna valsts! Un, ja gadījumā kāds domā pāriet uz Krievijas pakļautības struktūrām, tad jūs ejat pret savu sirdsapziņu, pret savu valsti!” Tie bija viņa vārdi. Varbūt jums nepatiks, bet es esmu liecinieks, jo tanī laikā strādāju par viņa vietnieku.

Es biju tas, kas sēdēja viņa kabinetā, kad viņu no turienes dzina ārā. Es biju tas, kas vēl, neatbraucis mājās, ar Jāni Apeli, kas šodien strādā par valsts sekretāru, saņēmām uz mājām zvanu — brīdinājumu manai sievai, ka man pakaļ brauc OMON, un tas bija Viktors Bugajs, kas runāja ar manu sievu brīdinādams. Jā, varbūt savā laikā mēs varam atcerēties stekus.

Mēs varam atcerēties vēl tālāku pagātni — 1937.gadu Krievijā, mēs varam atcerēties 1940.–1949.gadu Latvijā, mēs patiešām varam atcerēties, bet vai mēs spēsim šodien šajā atbildīgajā periodā izvērtēt katra cilvēka situāciju, kur kurš atradās?

Es atceros arī tos brīžus, kad 1991.gada augustā man neizdevās dabūt nevienu litru benzīna no tām automašīnām, kas stāvēja šeit, kaut visas tās bija piepildītas, bet šā nama aizstāvjiem benzīnu degpudelēm nedeva. Es atceros tos laikus. Daudziem varbūt tas nav patīkami, ka iet runa par Viktoru Bugaju. Jā, viņš ir bijis ass. Bet tanī pašā laikā es gribu atgādināt, ka jau 1984.gadā viņš tika pazemināts amatā tikai tāpēc, ka atteicās pakļauties PSRS Iekšlietu ministrijas diktātam un doties prom no Latvijas. Viņš izvēlējās šo dzimteni. Jā, viņš ir baltkrievs. Jā, ne vienmēr viņš ir bijis par Latvijas neatkarību. Bet vai daudzi bija par Latvijas neatkarību tajos gados? Vai mēs neesam mainījušies? Ja mēs nemākam skaudri apzināties savu vietu un lomu pāris gadus atpakaļ un savu vietu un lomu šodien, kā mēs spēsim skatīties uz tiem daudzajiem cilvēkiem patriotiem, kas varbūt patiešām ir patrioti. Es atceros tos gadus. Man nav kauns stāvēt jūsu priekšā. Un vēl jo vairāk runāt par Viktoru Bugaju, kurš varbūt man ir izglābis dzīvību. Un ne tikai man. Es zinu daudzus klātesošos, kas savā laikā, tieši pateicoties viņam, tika pasargāti no uzbrukumiem. Un, ja mēs apskatāmies visus tos pasākumus, kas bija saistīti ar sabiedriskās kārtības nodrošināšanu, tad es kā profesionālis — iekšlietu sistēmas darbinieks — gribu atgādināt pēc savas atmiņas un pēc tiem ierakstiem, ka par sabiedrisko kārtību atbildēja mans kolēģis Nikolajs Gončarenko, kurš varbūt šodien ir mans lielākais ienaidnieks, jo savā laikā mūsu ceļi šķīrās. Viņš — par interfronti. Es — par Latvijas neatkarību. Bet Viktors Bugajs tajā laikā bija kārtīgs šķīrējtiesnesis. Un, varbūt tikai pateicoties viņam, pār Latvijas zemi nav šalkušas asinis, konkrēti Rīgā. Ja mēs šodien nevaram to izvērtēt, mēģinām atcerēties asinskāros Staļina grēkus, atcerēsimies tikai vienu. No šodienas balsojuma ir atkarīga mūsu Latvijas nākotnes stabilitāte, bet to, ka Viktors Bugajs 2,5 tūkstošiem strādājošo Rīgas milicijā ar savu piemēru, ar savu patriotismu neatļāva un parādīja, ka nedrīkst nodot šo mūsu cienījamo valsti un aiziet uz OMON, tie bija tikai 26 cilvēki, ja es nešaubos, kas aizgāja no Rīgas uz garnizonu, OMON pakļautību, uz Krievijas struktūru pakļautību. Es atceros tos konfliktus.

Pats būtiskākais. Es ļoti atvainojos par emocionālo runu. Tās ir manas atmiņas, kas manā ģimenē nekad netiek pārspriestas. Manu bērnu un manas sievas dēļ, kas tajās dienās nosirmoja. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš — otro reizi.

J.G.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu nolasīt Satversmes 28.panta otro daļu: “Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu izpildot, izplata godu aizskarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi.” Dievs ar viņu, Dozorceva kungs! Es tiešām biju par jums daudz labākās domās, jo uzķerties uz čekas izplatītām ziņām ir tiešām ļoti lētticīgi. Bet tas nav domāts ar nodomu. Jo neviens politieslodzītais, neviens disidents Padomju Savienībā nebija normāls cilvēks. Viņš vai nu bija psihiski slims, ko “SM Segodņa” uzskata par Novodvorsku, vai viņi bija nenormāli, vai viņi bija alkoholiķi, vai viņi bija izvirtuļi utt.

Mēs strādājam tagad pusotra gada, un es nezinu, vai jums būtu iemesls par mani kaut ko tādu teikt, ko jūs tikko pateicāt. Bet atgriežoties pie Bugaja “īpašajiem nopelniem Latvijas labā”, Čevera kungs, ko jūs tikko minējāt, ka viņa uzskati ļoti mainoties, es tomēr neredzu, ka par uzskatu maiņu būtu jādod ārpuskārtas pilsonība, un it sevišķi, ja tie būs “īpaši nopelni”.

Tāpat es neredzēju konstruktīvu kritiku no Dozorceva puses, kādēļ man būtu jādod, izņemot to, ka es esmu tik slikts. Un ka es neesmu nekad vajāts utt.

Bet ko es uzskatu par Bugaja īpašiem nopelniem — tas ir tas, ka pašreiz Rīgas Galvenajā policijas pārvaldē strādā 344 nepilsoņi, ar kuriem tagad rodas lielas problēmas Turlajam. Kā nopelns tas ir, Čevera kungs? Kāpēc viņš neņēma no Milicijas skolas latviešu kadrus, bet kāpēc viņš galvenokārt komplektēja Rīgas miliciju no krievu cilvēkiem? Un latviešus tur pēc iespējas mazāk ņēma. Uz šo jautājumu, ja jūs varētu atbildēt, es būtu ļoti pateicīgs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcija. Tabūna kungs, tikai nu vairs līdz pieciem nav 15 minūtes. Ir 12. Vai jums ar to pietiks?

P.Tabūns (LNNK, LZP). Paldies, jā! Cienījamie kolēģi un cienījamais Čevera kungs! Jūs mani izprovocējāt uz runāšanu. Ja jūs nebūtu runājis, es nebūtu kāpis tribīnē. Jūsu aizstāvības runa izklausījās pēc tā, it kā mēs Bugaja kungu izraidām no Latvijas vai vēl kaut ko tamlīdzīgu. Tā taču nav. Runa ir par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Es nesaku, ka Bugaja kungs ir slikts vai tā vai šitā. Ir epizodes, kurās patiešām varētu teikt arī paldies viņam, cilvēki to zina, bet runa ir par īpašiem nopelniem. Un, ja tā turpināsies, es ne reizi vien esmu teicis, tad, kad te tiek piešķirta pilsonība par īpašiem nopelniem, pa labi un kreisi dalīta, es jūtu, ka kulminācija būs vēl priekšā. Un ka par īpašiem nopelniem mēs dosim tādiem cilvēkiem, ka vienkārši nespēsim vien nobrīnīties. Es šoreiz nesaku to par Bugaja kungu. Bet ja reiz mēs atkal un atkal aizvien tālāk ejam. Devām hokejistiem, kuriem tur nav nekādu nopelnu, tagad vēl un vēl, un tagad esam nonākuši pie Bugaja kunga. Par katru cenu viņam vajadzīgi šie nopelni. Bugaja kungs, man liekas, strādā, un tīri normāli atalgotā darbā, un nekas viņam nekaiš. Dzīvo šeit Latvijā, bet apjautīsim vienu, ka mēs patiešām diskreditējam šos īpašos nopelnus Latvijas labā. Tā jau drīz mēs nonāksim līdz tam, ka dosim padomju armijas pulkvežiem, kuri šeit palika Latvijā un tagad ļoti veikli nodarbojas ar biznesu, pie tam ļoti labi — gādā mums naftu, piemēram “Lat—West—East”, kur ir vesela komanda ar dižiem padomju armijas pulkvežiem. Un ne tikai pulkvežiem, vēl lielāka ranga. Drīz mēs laikam viņiem dosim pilsonību. Drīz mēs droši vien dosim pilsonību omoniešiem, jo, redziet, atsevišķi omonieši stipri nesita. Stipri nesita. Tā drusciņ vien. Drusciņ vien sita cilvēkus šeit un izrīkojās ar viņiem. Dozorceva kungs, jūs paskatieties, kāda ir jūsu nostāja! Kur jūs dzīvojat — Latvijā vai Padomju Savienībā, ka jūs rakstāt savā iesniegumā sakarā ar Bugaja kunga, tā sakot, ieteikumu. Jūs gribat dot pilsonību par īpašiem nopelniem par vairāk nekā 30 gadu (es lasu) ilgu pašaizliedzīgu darbu Iekšlietu ministrijas iestādēs. Es atvainojos, mēs tikai sešus gadus dzīvojam neatkarīgā Latvijā, bet jūs vērtējat visus 30! Un kas tur šajos atlikušajos, un kā tur ir strādāts viņa vadībā un tā tālāk, to vēl varētu papētīt un paskatīties.

Cienījamie kolēģi! Nediskreditēsim patiešām, mums, man liekas, ir pienācis pēdējais laiks pārtraukt piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem. Jo ar katru dienu šī latiņa tiek nolaista zemāk un zemāk, un, kā jau es teicu, mēs nonāksim absolūtā kaunā pret savu valsti un pret savu tautu, ja tā turpināsim. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība”. Bet, Lujāna kungs, tikai septiņas minūtes ir līdz pieciem.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Protams, mēs varam apspriest cilvēkus, bet tā ir mūsu dzīve. Tikpat labi man gribas teikt, es varu teikt, kā es jau bieži esmu teicis, man tā partijas biedra karte nekad nav bijusi, man ir sajūta, ka lielai daļai, it sevišķi, kas tagad tā aktīvi uzstājas, tā bija. Un patiešām man ir sajūta, ka bieži vien tie, kas arī uzstājas aktīvi par to, arī cīnījās paši.

Un tādēļ man, no vienas puses, vajadzētu teikt — Bugajs, jā, it kā ir kāds ļauns monstrs, bet es tagad sēdēju aizmugurē un domāju. Kad es biju centrālcietumā, bija centrālcietuma priekšnieks. Vai viņš bija vainīgs vai bija nevainīgs šodien? Viņš izpildīja savu darbu. Pie reizes es varu pateikt, ka es arī piedalījos visos pasākumos. Vēl pirms tam, kamēr Vidiņa kungs bija parādījies.

Es nevaru pateikt to, ka Bugajs, lūk, mani ķēra, vai, ja būtu Vidiņa kungs pateicis — jā, Bugajs ņēma, stiepa viņa meitu, tad es saprastu, ka tā ir konkrēti Bugaja kunga vaina. Policists darīja? Nu tad man jājautā tas — ja man policists uz ielas piesiesies, tad tā ir vai nu Ādamsona, vai Čevera, vai Turlā kunga vaina? Tā nav viņa vaina. Tas ir mūsu kontingents. Šinī brīdī vai mums ir tiešā veidā jākļūst par kaut kādiem soģiem Bugajam? Es neņemos spriest, jo es uzskatu to, ka tad jau jāuzdod jautājums — kāpēc frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” sēž vienā valdībā ar Gorbunovu? Savā laikā man tas asociējās ar to. (No zāles deputāts Vidiņš: “Ko tu bāzies iekšā!”)

Nē, nu, Vidiņ, atvaino, savā laikā tu nelabi bļāvi... (No zāles deputāts Vidiņš: “Modri, pasaki, ka tu balsosi “pret”.”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu neveidojiet dialogu ar zāli.

M.Lujāns. Tikpat labi man gribas uzdot jautājumu arī, ja jau bija savā laikā un tagad mēs uzspiežam uz Helsinku grupu, pirms Vidiņa bija Juris Ziemelis, pēc tam izrādās, ka viņš paliek nelietis, un pie reizes viņu šodien Latvijā cenšas aizmirst. Tikai parādījās jauni līderi, grupa pēc tam netīšām sašķēlās. Tā ir vēsture. Un kas ir čekists un kas nav čekists? Nu labi, atnāk viens fotogrāfs un saka, ka viņam arī tur ir kādi materiāli vai vēl kas. Es neņemos spriest. Bet tādēļ šinī gadījumā tomēr es, cienījamie kolēģi, uzskatu to, ka vajadzētu padomāt ar mierīgu prātu un varbūt patiešām šodien jau mēs nenobalsosim. Līdz nākošajai sēdei, kad būs mierīgi padomāts.

Ja man būtu jājautā reizēm par atsevišķiem kolēģiem, tad man patiešām rastos daudz lielākas aizdomas, kuram, piedodiet, kā pareizi Vidiņa kungs teica, kā reiz ir tā Latvijas pilsonība, vai viņam pienākas. Es nebrīnītos, ja kādreiz parādītos arī kādi materiāli par tiem maisiem.

Un, protams, es vēl tomēr gribu teikt, ka mēs šodien uzskatām, ka šinī zālē var sēdēt gan KGB oficiāli darbinieki, gan vēl bijušie ideoloģiskie sekretāri, gan visi pārējie. Es domāju, ja šie cilvēki visi var būt Saeimā, tad es domāju, ka patiešām Bugajam ir tiesības pretendēt uz nopelniem pilsonībā. Dabiski, jo šeit ir deputāti ar tādu statusu gandrīz, tad es domāju, ka viņam kā parastam dabūt pilsonību ir pilnīgi normāla parādība.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, es domāju, nevajadzētu šeit kurināt emocijas. Jo tā ir mūsu dzīve, tādēļ vienkārši, es domāju, pat nākošajā sēdē, kad būs mierīgi, bez emocijām risināt un balsot, kā katrs uzskata, un katram būs savas tiesības. Es vienkārši gribu jums pateikt pašiem, lai padomājiet, un pēc tam jau balsosim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers — otro reizi. Četras minūtes, Čevera kungs!

Z.Čevers (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi deputāti! Ar visu cieņu man nu tika uzdoti jautājumi no cienījamā Vidiņa kunga, no cienījamā Tabūna kunga. Es ar dziļu cieņu izturos pret jūsu pagātni un mēģināšu šodien atgādināt tos ciparus. Kad es strādāju Rīgas pilsētas milicijas pārvaldē, tanī laikā bija drusku vairāk par 2000 milicijas darbinieku, no kuriem 90 procenti bija nepilsoņi, nelatvieši. Šodien patiešām nosaucot no divarpus tūkstošiem 300 cilvēkus — augstas klases profesionāļus, kas ir patiešām godam pelnījuši ārpus kārtas pilsonības piešķiršanu. Tāpēc ka vēl līdz šim laikam spēj strādāt nesakārtotajā sistēmā, kam par iemeslu nav Dainis Turlais, bet drīzāk mūsu finansiāli ekonomiskā situācija. Jo līdzīgi policistiem cieš arī skolotāji, ārsti, daudzi tie, ar ko mēs te esam visi kopīgi cīnījušies.

Un vēl vienu reizi gribētu atgādināt. Mēģināsim analizēt vēsturi. Ne caur prizmu — kas mums patīk vai nepatīk, bet kas ir pelnījis un kas nav pelnījis. Es negribētu detalizētāk izteikties, bet piekrītu ļoti daudziem kolēģiem, kas izteica savu viedokli no šīs Saeimas tribīnes, ka ļoti daudzi pilsoņi šo amatu, kopumā ņemot, nav pelnījuši. Tāpēc ka viņu aktivitāte savā laikā atmodas periodā, arī pēc atmodas perioda bijusi ļoti impozanta. Viktors Bugajs ir lūzis. Viņš ir mainījies, un novērtēsim viņa maiņu par labu Latvijas neatkarībai. Un, ja gadījumā kāds to neapzinās, tad es varu pateikt tā — ja savā laikā Latvijā tāpat kā Krievijā, kā daudzās PSRS valstīs, nebūtu cilvēku, kas mainās, šodien mums daudz kā Latvijā nebūtu bijis. Vismaz šīs Saeimas noteikti ne.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Vēl debatēs ir pieteicies Čerāna kungs, bet tā kā mūsu plenārsēdes laiks ir beidzies, debates turpināsim nākamajā sēdē.

Tagad es lūdzu reģistrācijas režīmu. Es lūdzu deputātus reģistrēties. Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus, un gribu kolēģiem paziņot, ka pulksten 17 notiks Saeimas Prezidija sēde sakarā ar vairāku deputātu iesniegumiem par frakciju un partiju maiņu. Tas — pirmkārt.

Otrkārt, 17.30 Saeimas plenārsēde, kurā valdība atbildēs uz deputātu jautājumiem. Tādi ir pavisam 17.

M.Rudzītis (6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Juris Celmiņš, Edvīns Inkēns, Ernests Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ģirts Kristovskis, Ivars Jānis Ķezbers, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Andrejs Požarnovs, Leonards Teniss. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! 17.30 sēde, kurā valdība atbildēs uz deputātu jautājumiem. Pašlaik 17.00 Saeimas Prezidija sēde.

Informācija

Prezidijā

Par Prezidija

1997. gada 24. februāra sēdi

1. Sēdē izskatīja četrpadsmit saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1997.gada 27.februāra sēdes darba kartību.

3. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1997.gada 27.februāra sēdes (pulksten 17.30) darba kartību.

4. Pieņēma zināšanai informāciju par to, ka deputāts M.Rudzītis iestājies frakcijā “Tēvzemei un Brīvībai”.

5. Pieņēma zināšanai frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” informāciju par deputāta J.Vidiņa izvirzīšanu Saeimas komisijā, kas izstrādās projektu Satversmes otrajai daļai par cilvēktiesībām.

6. Pieņēma zināšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosinājumu turpmāk noteikt minēto komisiju kā atbildīgo par likumprojektiem, kuri attiecas uz dzīvokļa jautājumu.

7. Nolēma atcelt Saeimas Prezidija 1997.gada 17.februāra lēmumu “Par Saeimas sēžu kavējumiem 1997.gada janvārī” par deputāta E.Jurkāna 16.janvāra sēdes, 16.janvāra vakara sēdes, 23.janvāra sēdes un 23.janvāra vakara sēdes kavējumu.

8. Izskatīja Latvijas Valsts prezidenta G.Ulmaņa vēstuli, kura adresēta Saeimas priekšsēdētājam un kurā Valsts prezidents ierosina izstrādāt likumu par valsts drošību.

Prezidijs nolēma nodot minēto vēstuli Aizsardzības un iekšlietu komisijai likumprojekta izstrādei.

9. Pieņēma zināšanai Saeimas Revīzijas komisijas atzinumu par veikto pārbaužu rezultātiem.

10. Sakarā ar izmaiņām frakciju sastāvā Saeimas Prezidijs nolēma atlikt jautājuma izskatīšanu par grozījumiem Saeimas Prezidija 1997.gada 13.janvāra lēmumā “Par Saeimas frakciju un komisiju darba finansiālo nodrošinājumu 1997.gadā”.

11. Izskatīja Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas vadītāja Z.Čevera iesniegumus par papildu štata vienību, aprīkojuma un līdzekļu piešķiršanu sakarā ar frakcijas deputātu skaita palielināšanos.

Prezidijs nolēma nodot minētos iesniegumus izskatīšanai Saeimnieciskajai komisijai.

12. Sakarā ar to, ka deputāts L.Ozoliņs Prezidija sēdē atsauca savu iesniegumu, kurā izteikts protests par viņa izslēgšanu no frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”, minētais jautājums netiks izskatīts.

13. Prezidijs izskatīja Juridiskās komisijas iesniegumu, kurā komisija aicina Prezidiju vērsties pie atbildīgajām komisijām ar lūgumu parbaudīt, vai, izņemot noteikumus “Par ministriju iekārtu”, “Par nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu ar energoapgādes uzņēmumu ārējiem objektiem”, nav vēl citi Ministru kabineta 81.panta kartībā izdotie noteikumi, kurus 6.Saeima nav izskatījusi.

Prezidijs uzdeva Saeimas Kancelejai noskaidrot, kuri Satversmes 81.panta kārtība izdotie Ministru kabineta noteikumi iesniegti 5.Saeimas un 6.Saeimas darbības laikā.

14. Neizskatīja deputātes I.Kreituses iesniegumu par to, ka viņa nevarēs piedalīties Baltijas jūras valstu sieviešu konferencē, kas notiks Lībekā (Vācija) no 5.marta līdz 9.martam.

Prezidijs vēl nebija apstiprinājis minēto komandējumu, tadēļ iesniegums nebija izskatāms pēc būtības.

15. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: A.Amerikam [Saeimas 13.februāra sēdē un 20.februāra (pulksten 17.30) sēdē]; J.Dobelim (Saeimas 17.februāra ārkārtas sēdē); E.Grinovskim 10.februāra ārkārtas sēdē, 13.februāra sēdes daļā un 17.februāra ārkārtas sēdē); V.Kalnbērzam (Saeimas 13.februāra sēdē); J.Kušnerei (Saeimas 13.februāra sēdē); A.Krastiņam (Saeimas 17.februāra ārkārtas sēdē); I.Kreitusei [Saeimas 20.februāra (pulksten 17.30) sēdē]; A.Kreitusam [Saeimas 20.februāra (pulksten 17.30) sēdē]; I.Liepam (Saeimas 17.februāra ārkārtas sēdē); A.Panteļējevam [Saeimas 20.februāra sēdes daļās un 20.februāra (pulksten 17.30) sēdē]; J.Sinkam [Saeimas 20.februāra (pulksten 17.30) sēdē].

16. Piešķīra komandējumus:

1) Baltijas asamblejas Sociālekonomisko lietu komitejas Latvijas delegācijas locekļiem A.Požarnovam, A.Saulītim, delegācijas sekretārei A.Jankevicai un Saeimas autobāzes šoferim R.Skujam 28.februāri uz Baltijas asamblejas Sociālekonomiskās komitejas sēdi, kas notiks Pērnavā (Igaunija);

2) deputātēm R.Leitenai un G.Gannusai laikā no 5.marta līdz 9.martam uz Baltijas jūras valstu sieviešu konferenci, kas notiks Lībeka (Vācija);

3) Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas loceklim J.Sinkam 16. un 17.martā uz 6. Baltijas jūras valstu parlamentu konferences sagatavošanas grupas sēdi, kas notiks Gdaņskā (Polija):

4) Parlamentu savienības Latvijas nacionalās grupas delegācijas vadītājam A.Amerikam, Latvijas nacionālās grupas delegātiem J.Kaksītim, A.Lambergam, K.Lībanei un sekretārei L.Tukānei laikā no 10.aprīļa līdz 15.aprīlim uz Parlamentu savienības 97.konferenci un Parlamentu padomes 160.sesiju, kas notiks Seulā (Koreja);

5) Saeimas Informācijas nodaļas vadītājai A.Dūdiņai, Informācijas nodaļas vadītājas vietniecei L.Pētersonei un šoferim J.Birkānam 26. un 27.februārī uz konferences “Jaunā informācijas tehnoloģija Baltijas valstu parlamentos” sagatavošānas sēdi, kas notiks Viļņā (Lietuva);

6) Baltijas asamblejas ģenerālsekretārei A.Karnupai 27. un 28.februārī uz apspriedi Tallinā (Igaunija) par Baltijas asamblejas 10.sesiju un sekretariāta darbu;

7) Saeimas priekšsēdētajam A.Čepānim, Saeimas Eiropas lietu komisijas konsultantei I.Birzniecei, Saeimas priekšsēdētāja palīgam R.Plēsumam un Saeimas Protokola nodaļas vadītajai I.Pētersonei laikā no 4.marta līdz 6.martam uz Eiropas Savienības asociēto valstu parlamentu spīkeru IV tikšanos Briselē (Beļģija).

Saeimas sekretāra biedrs M.Rudzītis

Plenārsēdē

1997.gada 27.februāra sēdes

darba kārtība

Sēdes sākums pl. 9.00

I. Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

1. Lēmuma projekts “Par Viktora Bugaja uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr.1949)

II. Prezidija ziņojumi

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

2. 1. Likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā”.(Reģ.nr. 630) (dok.nr. 2149; nr. 2149A; nr. 2149B) Deputāti A.Ameriks, I.Ķezbers, A.Čepānis, Z.Čevers, J.Kaksītis, Ē.Zunda, J.Jurkāns, E.Bāns, V.Kalnbērzs, Ā.Ločmelis

3. 2. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Darba likumu kodeksā”. (Reģ.nr. 639) (dok.nr.2188; nr.2188A) Deputāti O.Kostanda, E.Zelgalvis, J.Mauliņš, J.Kazāks, J.Kušnere

4. 3. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas likumā “Par svētku un atceres dienām””. (Reģ.nr. 640) (dok.nr. 2190; nr. 2190A) Deputāti M.Lujāns, A.Bartaševičs, R.Leitena, V. Krisbergs, A.Rubins, V.Stikuts, J.Urbanovičs, G.Valdmanis, A.Golubovs, M.Bekasovs, O. Deņisovs

5. 4. Likumprojekts “Par Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Satversmi”. (Reģ.nr.641)(dok.nr.2195;nr.2195A) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

6. 5. Likumprojekts “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmi”. (Reģ.nr .642) (dok.nr. 2196; nr. 2196a) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

7. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ.nr. 644) (dok.nr. 2201; nr. 2201a) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

8. 7. Likumprojekts “Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām”. (Reģ. nr.645) (dok.nr. 2207; nr. 2207a) Ministru kabinets

9. 8. Likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā”. (Reģ.nr. 646) (dok.nr. 2208; nr. 2208a) Ministru kabinets

10. 9. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. (Reģ.nr. 647) (dok.nr. 2209; nr. 2209a) Ministru kabinets

11. 10. Likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā”.(Reģ.nr.648)(dok.nr.2215; nr.2215a) Deputāti A.Bartaševičs, M.Lujāns, J.Urbanovičs, V.Dozorcevs, J.Jurkāns

12. 11. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””. (Reģ.nr.649) (dok.nr.2218;nr.2218a) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

13. 12. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”. (Reģ. nr. 650) (dok.nr. 2219; nr. 2219a) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

14. 13. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. (Reģ.nr.651)(dok.nr.2224;nr.2224a) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

15. 14. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas vienošanos par 1922.—1938.gadā noslēgtajiem divpusējiem līgumiem”. (Reģ. nr. 652) (dok.nr. 2225; nr. 2225a) Ministru kabinets

16. 15. Likumprojekts “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” (Reģ.nr.653) (dok. nr.2231;nr.2231a) Deputāti O.Kostanda, J.Mauliņš, I.Liepa, E.Zelgalvis, K.Čerāns

2. Par saņemtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem

17. Lēmuma projekts “Par T.Laizāna iecelšanu par Vērtspapīru tirgus komisijas priekšsēdētāja biedru”.(dok.nr.2199) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

III. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

18. 1. Lēmuma projekts “Par S.Bakmanes apstiprināšanu par Vidzemes apgabaltiesas tiesnesi”. (dok.nr. 2228) Juridiskā komisija

19. 2. Lēmuma projekts “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu”. (dok.nr. 2229) Juridiskā komisija

20. 3. Lēmuma projekts “Par A.Nagļa iecelšanu par Valkas rajona tiesas administratīvo tiesnesi”. (dok.nr. 2230) Juridiskā komisija

21. 4. Lēmuma projekts “Par komisijas ievēlēšanu Latvijas Republikas Satversmes otrās daļas projekta — par cilvēktiesībām — izstrādei”. (dok.nr.2234)

IV. Saeimas 1997.gada 16.janvāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

22. Lēmuma projekts “Par Georgija Ševčuka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr. 1950)

V. Saeimas 1997.gada 23.janvāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti

23. 1. Likumprojekts “Par mērījumu vienotību”. (Reģ.nr. 265) (3.lasījums) (dok.nr. 2042) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

24. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.547)(1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr. 1769; nr. 1995) Aizsardzības un iekšlietu komisija

25. 3. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr. 447) (2.lasījums) (dok.nr. 1391; nr. 1999) Juridiskā komisija

26. 4. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr. 446) (2.lasījums) (dok.nr. 1390; nr. 2011) (iekļauti likumprojekti ar Reģ.nr. 526, dok.nr. 1697; Reģ.nr. 450, dok.nr. 1400) Juridiskā komisija

27. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām””. (Reģ.nr. 462) (2.lasījums) (dok.nr. 1504; nr. 2038) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālas politikas komisija

28. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ.nr. 536) (1.lasījums) (dok.nr. 1735) Ministru kabinets

7. Alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ.nr. 615) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr. 2041) Aizsardzības un iekšlietu komisija

VI. Saeimas 1997.gada 29.—30. janvāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi

1. Neizskatītie likumprojekti

29. 1. Likumprojekts “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā”. (Reģ. nr. 585) (1.lasījums) ( komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr. 1972; nr. 2065) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

30. 2. Likumprojekts “Par apžēlošanu”. (Reģ.nr. 331) (1.lasījums) (dok.nr. 978; nr. 2067) Juridiskā komisija

31. 3. Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. (Reģ.nr. 582) (1.lasījums) (dok.nr. 1942; nr. 2068) Juridiskā komisija

32. 4. Likumprojekts “Grozījums likumā “Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes deputātu atsaukšanas kārtība””. (Reģ.nr. 594) (1.lasījums) (dok.nr. 1997; nr. 2070) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

2. Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

33. Lēmuma projekts “Par Mihaila Belkina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.(dok.nr.2069) Pilsonības likuma izpildes komisija

VII. Saeimas 1997.gada 6.februāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi

1. Neizskatītie likumprojekti

34. 1. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 2) (Reģ. nr. 592) (2. lasījums) (dok. nr. 1982; nr. 2097) Aizsardzības un iekšlietu komisija

35. 2. Likumprojekts “Par privātajiem pensiju fondiem”. (Reģ. nr. 552) (1. lasījums) (dok. nr. 1792; nr. 2092) Sociālo un darba lietu komisija

36. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””. (Reģ. nr. 506) (2.lasījums)(dok.nr.1577;nr.2094) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

37. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekciju””. (Reģ.nr.556) (1.lasījums) (dok.nr.1796; nr.2095) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

2. Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

38. 1. Lēmuma projekts “Par Oļega Stepanova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr. 2081; nr. 2081a) Pilsonības likuma izpildes komisija

39. 2.Lēmuma projekts “Par Allas Kozačenko uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.(dok.nr.2086)Pilsonības likuma izpildes komisija

40. 3.Lēmuma projekts “Par Vladimira Čirjatjeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.(dok.nr.2087)Pilsonības likuma izpildes komisija

VIII. Saeimas 1997.gada 13.februāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti

41. 1. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 8) (Reģ.nr.595) (2.lasījums) (Steidzams) (dok.nr.2017;nr.2017b) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

42. 2. Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.9)(Reģ.nr.596)(2.lasījums) (Steidzams) (dok.nr.2018; nr.2140) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

43. 3. Likumprojekts “Par likuma “Par Latvijas Investīciju banku” atzīšanu par spēku zaudējušu”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.1) (Reģ.nr.591)(2.lasījums)(dok.nr.1981;nr.2116) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

44. 4. Likumprojekts “Par Rēzeknes brīvo zonu”.(Reģ.nr.577)(1.lasījums) (dok. nr.1916;nr.2123)Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

45. 5. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par akciju sabiedrībām””. (Reģ. nr. 553) (1. lasījums) (dok. nr. 1793; nr. 2124) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

46. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bezpeļņas organizāciju””. (Reģ. nr. 554) (1. lasījums) (dok. nr. 1794; nr. 2125) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

47. 7. Likumprojekts “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas Agronomu biedrībām”. (Reģ.nr.518) (2.lasījums) (dok.nr.1663;nr.2130) Juridiskā komisija

48. 8. Likumprojekts “Par Saeimas deputāta statusu”. (Reģ. nr. 561) (1. lasījums) (dok. nr. 1820; nr. 2132; nr. 2132a) Juridiskā komisija

49. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. (Reģ. nr. 529) (2. lasījums) (dok. nr. 1708; nr. 2139) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

50. 10. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. (Reģ. nr. 511) (2. lasījums) (dok. nr. 1638; nr. 2142) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

51. 11. Likumprojekts “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. (Reģ.nr.548) (2.lasījums) (dok.nr.1770; nr.2148) Ārlietu komisija

IX. Saeimas 1997. gada 20. februāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi

1. Neizskatītie likumprojekti

52. 1. Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 123) (Reģ.nr.232) (3.lasījums) (dok. nr. 2169) Juridiskā komisija

53. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 18) (Reģ. nr. 604) (2. lasījums) (dok. nr. 2026; nr. 2170) Juridiskā komisija

54. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””.(Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.19) (Reģ. nr.605)(2.lasījums)(dok.nr.2027;nr.2178) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

55. 4. Likumprojekts “Grozījums Radio un televīzijas likumā”. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 27) (Reģ. nr. 613) (2. lasījums) (dok. nr. 2035; nr. 2179) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

56. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 13) (Reģ. nr. 600) (2. lasījums) (dok. nr. 2022; nr. 2180) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

57. 6. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Uzņēmējdarbību””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.15)(Reģ.nr.601)(2.lasījums)(dok. nr.2023;nr.2181) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

58. 7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.12)(Reģ.nr.599)(2.lasījums)(dok. nr.2021;nr.2182) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

59. 8. Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par tiesvedības nodošanu krimināllietās””. (Reģ.nr.578)(1.lasījums)(dok.nr.1932;nr.2174) Ārlietu komisija

60. 9. Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai”. (Reģ. 579) (1. lasījums) (dok. nr. 1933; nr. 2174) Ārlietu komisija

61. 10. Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par izdošanu” un tās papildu protokolu un otro papildu protokolu”. (Reģ. nr. 580) (1. lasījums) (dok. nr.1934; nr. 2174) Ārlietu komisija

62. 11. Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju “Par savstarpējo palīdzību krimināllietās” un tās papildu protokolu”. (Reģ.nr.581) (1.lasījums) (dok.nr.1935; nr. 2174) Ārlietu komisija

63. 12. Likumprojekts “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”. (Reģ. nr. 508) (2. lasījums) (dok. nr. 1584; nr. 2184) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

2. Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

64. Lēmuma projekts “Par Vasilija Kolača uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”.(dok.nr.2157) Pilsonības likuma izpildes komisija

X. Likumprojektu izskatīšana

65. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 23) (Reģ. nr. 609) (2. lasījums) (dok. nr. 2031; nr. 2197) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

66. 2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.20)(Reģ.nr.606)(2.lasījums)(dok.nr.2028;nr.2222) Juridiskā komisija

67. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 24) (Reģ.nr.610) (2.lasījums) (dok.nr.2032; nr.2227) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

68. 4. Likumprojekts “Noteikumi par zemes privatizāciju un atsavināšanu Latvijas Republikas pilsētās”. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr. 26) (Reģ.nr. 612) (2. lasījums) (dok. nr. 2034; nr. 2226) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

69. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””.(Reģ.nr.145) (3.lasījums) (dok. nr. 2223) (iekļauti likumprojekti ar Reģ. nr. 384, dok. nr. 1144; Reģ. nr. 614, dok. nr. 2036) Juridiskā komisija

70. 6. Likumprojekts “Par prakses ārstiem”. (Reģ. nr. 317) (2. lasījums) (dok. nr. 938; nr. 2186) Sociālo un darba lietu komisija

71. 7. Likumprojekts ”Par Ķemeru nacionālo parku”. (Reģ. nr. 589) (1.lasījums) (dok. nr. 1976; nr. 2194) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

72. 8. Likumprojekts “Par epidēmisko drošību”. (Reģ. nr. 622) (1. lasījums) (dok. nr. 2089; nr. 2198) Sociālo un darba lietu komisija

73. 9. Likumprojekts “Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu sdavienībai”. (Reģ.nr. 643) (1.lasījums) (dok.nr. 2200) (kā alternatīva likumprojektam ar Reģ.nr. 347, dok.nr. 1075) Juridiskā komisija

74. 10. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā”. (Reģ. nr. 625) (1. lasījums) (dok. nr. 2103; nr. 2220) Juridiskā komisija

75. 11. Likumprojekts “Grozījumi Medību likumā”. (Reģ. nr. 466) (2. lasījums) (dok. nr. 1508; nr. 2221) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

XI. Patstāvīgie priekšlikumi

76. Lēmuma projekts “Par Sergeja Nikolajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr. 2216) Pilsonības likuma izpildes komisija

Darītais

Otrdien, 25. februārī

Juridiskā komisija:

— ieteica pagaidām nevirzīt uz Saeimas sēdi likumprojektu “Amnestijas likums”;

— sagatavoja atbildīgajai komisijai atzinumu ar priekšlikumiem par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”;

— sagatavoja un nolēma izsūtīt izskatīšanai citās komisijās likumprojektu “Par Latvijas Republikas valsts himnu”;

— atbalstīja lēmuma projektus “Par Dz. Ceihneres apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli”, “Par L.Ceimeres apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli” un “Par J.Rumkovska apstiprināšanu par Valsts kontroles Revīzijas departamenta kolēģijas locekli”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— atbalstīja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” iesniegšanu izskatīšanai Saeimā;

— uzklausīja Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas pārstāvju ziņojumu par paveikto, nododot Robežapsardzības spēkus Iekšlietu ministrijas pakļautībā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””;

— atbalstīja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” izskatīšanu 3. lasījumā;

— konceptuāli noraidīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” un nolēma divu nedēļu laikā izstrādāt alternatīvu likumprojektu;

— konceptuāli noraidīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— uzklausīja valsts kontroliera R.Černaja, Latvijas Valsts labības biroja vadītāja A.Bērziņa, a/s “Latvijas lauksaimniecības finansu sabiedrība” ģenerāldirektores M.Treijas viedokli par Valsts kontroles revīzijas rezultātiem Latvijas Valsts labības birojā un a/s “Latvijas Lauksaimniecības finansu sabiedrībā” (“Laukkredīts”);

— atbalstīja izskatīšanai 2. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu””;

— atlika likumprojekta “Par nekustamā īpašuma atdošanu zvejnieku atjaunotajai kooperatīvajai sabiedrībai “Dzintarkrasts” izskatīšanu līdz papildu materiāla saņemšanai.

Lauksaimniecības un

mežsaimniecības apakškomisija:

— uzklausīja bijušā mežu valsts ministra A.Ozola un valsts virsmežziņu pārstāvju viedokli par mežu politikas pamatprincipiem un meža nozaru pārvaldes struktūru;

— nolēma rekomendēt frakciju padomei izvērtēt iespēju izveidot neatkarīgu Meža nozaru valsts ministriju.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— devās uz Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas centru.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— pieņēma zināšanai Valsts bezpeļņas sabiedrības “Latvijas radio” iesniegumu un nolēma atbalstīt līdzekļu palielināšanu Latvijas radio I programmas dzirdamības uzlabošanai.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— konceptuāli noraidīja likumprojektu “Par nekustamā īpašuma atdošanu zvejnieku atjaunotajai kooperatīvajai sabiedrībai “Dzintarkrasts””.

Sociālo un darba lietu komisija:

— nolēma virzīt izskatīšanai 3. lasījumā likumprojektu “Farmācijas likums”.

Pilsonības likuma izpildes komisija:

— nolēma atbalstīt pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Svetlanai Bless – Puķei un Gaļinai Platonovai.

Parlamentārā izmeklēšanas komisija Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai:

— tikās ar Latvijas televīzijas ģenerāldirektoru O.Pulku, Latvijas radio programmu direktori D.Juškēvicu un Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvi R.Tjarvi;

— iepazinās ar nacionālo pasūtījumu Latvijas radio un LTV.

Plānotais

Trešdien, 26. februārī

8.00 Frakcijas “Latvijai” sēde.

9.00 Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēde.

1. Par adopcijas jautājumiem.

2. Par Rīgas reģionālo bērnu patversmi.

12.00 Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas izbraukuma sēde

Ainažu bērnu namā.

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

Likuma “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

obligātās apdrošināšanas likums” otrreizējā caurlūkošana.

10.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

komisijas sēde.

Likumprojekts “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”.

10.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

1. Par grozījumiem Repatriācijas likumā.

2. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskās

migrācijas organizācijas sadarbības līgumu”.

10.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību””.

10.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

1. Pašvaldību lietu valsts ministra Ē.Zundas informācija.

2. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”.

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

Likumprojekts “Amnestijas likums”.

10.00 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.

3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””.

10.00 Ārlietu komisijas sēde.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1971.gada

29.oktobra Ženēvas konvencijai “Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu””.

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

2. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1971.gada

29.oktobra Ženēvas konvencijai “Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu””.

3. Likumprojekts “Bibliotēku likums”.

12.30 Nacionālās drošības komisijas sēde.

13.00 LZS, KDS, LDP frakcijas sēde.

13.00 Frakcijas “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” sēde.

14.00 Frakcijas “Latvijas ceļš” sēde.

14.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

14.00 LNNK, LZP frakcijas sēde.

14.00 Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas sēde.

Saeimas preses dienests