VALDĪBĀ

Ministru kabineta 25. februāra sēdē

Vakar Ministru kabineta sēdē akceptēti grozījumi MK 1996. gada 10. septembra noteikumos nr.351 “Noteikumi par darba samaksas sistēmu atsevišķu no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem”. Grozījumi paredz izslēgt no šiem noteikumiem atsevišķas pozīcijas, kas nosaka Satversmes tiesas darbinieku darba samaksu.

Ministru kabinets akceptēja rīkojumu “Par Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošo Liepājas arodizglītības iestāžu reorganizāciju”. Rīkojums paredz saskaņā ar LR Izglītības likuma 7. pantu līdz 1997. gada 1. jūlijam reorganizēt Liepājas 49. arodvidusskolu un pievienot to Liepājas 48. arodvidusskolai. Reorganizēto mācību iestāžu audzēkņiem tiks nodrošināta iespēja turpināt mācības pēc reformas izveidotajā profesionālās izglītības mācību iestādē.

Valdība akceptēja rīkojumu “Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”. Parakstīt nolīgumu pilnvarots satiksmes ministrs Vilis Krištopans.

Akceptēti grozījumi MK 1995. gada 7. februāra noteikumos nr.29 “Zināšanu pārbaudes personām, kuras vēlas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā”. Grozījumi izdarīti, lai noteiktu pretendentu zināšanu pārbaužu kārtošanas termiņus, kas novērsīs situāciju, kad pretendents iesniedz naturalizācijas iesniegumu, bet neierodas uz pārbaudi un naturalizācijas lieta ilgu laiku bez virzības atrodas reģionālajā nodaļā. Izstrādāts jauns zināšanu pārbaudes modelis — tests. Grozījumi nosaka tā izpildīšanas laiku, vienlaikus paredzot, ka, izmantojot jauno zināšanu pārbaudes modeli, valsts himnas teksta zināšanu pārbaude notiek rakstiski.

MK akceptēja rīkojumu “Par pilsonības piešķiršanu naturalizācijas kārtībā”. Saskaņā ar Pilsonības likumu un Naturalizācijas pārvaldes atzinumu Latvijas Republikas pilsonība piešķirta 163 pilsonības pretendentiem un viņu nepilngadīgajiem bērniem.

Valdība akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā grozījumu projektu likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”. Grozījumi paredz atteikties no invalīdu bezmaksas pārvadājumiem un noteikt, ka smagas invaliditātes invalīdi un bērni invalīdi sabiedrisko transportu izmantos ar atvieglotiem noteikumiem, sedzot daļu no braukšanas maksas izdevumiem. Atvieglojumu apjomu un finansēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets saskaņā ar ikgadējo likumu par valsts budžetu. Pašvaldības var piešķirt invalīdiem naudas un mantiskos pabalstus, kā arī sniegt citu sociālo palīdzību atbilstoši likumiem un citiem normatīvajiem aktiem un pašvaldības budžeta iespējām.

Akceptēts rīkojums “Par ēku Rīgā, Brīvības ielā 38”. Ēka tiek nodota valsts nekustamā īpašuma aģentūras valdījumā. Aģentūrai uzdots nodrošināt, ka šajā ēkā tiek saglabāts Andreja Upīša memoriālais muzejs. Rīkojums uzdod Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai noslēgt līgumu ar Valsts prezidenta kanceleju, kas paredzētu, ka Valsts prezidenta kanceleja pārvalda un apsaimnieko minētajā ēkā vienu dzīvokli (5.) un rezervē to tālākai nodošanai lietošanā personai, kura atstājusi Valsts prezidenta amatu.

Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Zemes nodokļa aprēķināšanas un atvieglojumu piemērošanas noteikumi 1997. gadā”. Tie paredz, ka zemes nodokli pašvaldības aprēķina 1,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības vai no pašvaldības aprēķinātās zemes kadastrālās bāzes vērtības. Gadījumos, kad zemes kadastrālā vērtība ir augstāka par zemes kadastrālo bāzes vērtību, nodokli aprēķina pēc zemes kadastrālās bāzes vērtības. Valsts zemes dienestam jāiesniedz pašvaldībām to teritorijās esošie un līdz 1996. gada 31. decembrim kadastrāli novērtēto zemes gabalu saraksti. Zemes gabaliem, kuriem nav noteikta zemes kadastrālā vērtība, zemes kadastrālo bāzes vērtību noteikumos noteiktajā kārtībā nosaka pašvaldības. Zemes gabaliem, kuriem līdz 1997. gada 1. janvārim nav noteikta kadastrālā vērtība, nodokli aprēķina pēc zemes kadastrālās bāzes vērtības. Šajā gadījumā pašvaldības zemes aprēķinātajam nodoklim var piemērot koeficientu no 0,5 līdz 1,5 atkarībā no zemes gabala atrašanās vietas un zemes lietošanas mērķa, izņemot gadījumus, kad koeficienta piemērošanas rezultātā zemes nodoklis pārsniedz 1996. gadam aprēķināto.

Akceptēti rīkojumi “Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību kultūrā, zinātnē un izglītībā”, kuru no Latvijas puses uzdots parakstīt izglītības un zinātnes ministram Jurim Celmiņam, un “Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību terorisma, nelikumīgas narkotisko līdzekļu tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanā”, kuru pilnvarots parakstīt iekšlietu ministrs Dainis Turlais.

Valdība akceptēja grozījumus MK 1996. gada 20. jūnija noteikumos nr.248 “Noteikumi par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”. Minētie noteikumi noteica, ka alus ir alkoholisks dzēriens un ar šā gada 1. martu uzņēmējdarbība ar alu bez licences ir aizliegta. Grozījumi noteikumos nosaka, ka šie noteikumi neattiecas uz uzņēmējdarbību ar alu. Akcizēto preču padomei kopā ar Finansu ministriju līdz 1997. gada 1. jūlijam uzdots iztrādāt un iesniegt Ministru kabinetā noteikumus, kas nosaka kārtību uzņēmējdarbībai ar alu.

Akceptēts likumprojekts “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem LR”. Likumprojekts izstrādāts, lai ievērotu ES kopīgos standartus patvēruma meklētāju un bēgļu problēmas risināšanā. Tajā ir iestrādātas normas, kas neignorējot ES obligātās prasības, kuras padara maksimāli neizdevīgu to personu stāvokli, kuru pieteikums par bēgļa statusa piešķiršanu nav pietiekami pamatots. Likumprojekts paredz Bēgļu lietu centra izveidi. Lai cīnītos ar personām, kuras nav iespejams klasificēt ne kā nelegāli ieceļojušas, ne arī kā robežpārkāpējus, un lai ierobežotu tranzītbraucienu noteikumu pārkāpumus, akceptēts grozījumu projekts Latvijas Kriminālkodeksā.

Ministru kabinets akceptēja Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomes nolikumu un rīkojumu “Par Pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda padomi”. Rīkojumā uzskaitīti fonda padomes locekļi, kas pirmajā padomes sēdē ievēlēs priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku.

Akceptēti “Noteikumi par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem par izglītības iestāžu un vispārējā profila sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem”. Noteikumi nosaka kārtību, kādā pilsētu, pagastu un rajonu pašvaldības veic savstarpējos norēķinus par izglītības iestāžu un vispārēja profila sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī nosaka kārtību, kādā veicami savstarpējie norēķini ar fonda padomes starpniecību, ja pašvaldība nav noslēgusi līgumu par pakalpojumu apmaksu. Noteikumu projektam pievienota parauglīgumu forma pašvaldību savstarpējiem norēķiniem.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta25. februāra sēdes

Ārlietu ministra Valda Birkava, valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas un pašvaldību lietu valsts ministra Ērika Zundas skaidrojumi, komentāri un atbildes

Pirmais runāja Valdis Birkavs:

— Esmu ļoti gandarīts par vakardienas Ministru kabineta komitejas sēdi un šodienas valdības sēdi, jo beidzot uz Saeimu tiek nosūtīts likuma projekts par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā. Šis likumprojekts ir sagatavots atbilstoši vispāratzītiem starptautiskiem cilvēktiesību principiem. Bet tam ir viena īpatnība, proti, mēs esam izraudzījušies tādu kārtību, kas padara Latviju par nepatīkamu teritoriju ekonomiskajiem bēgļiem. Faktiski mēs viņus nevarētu dēvēt par ekonomiskajiem bēgļiem, bet tie ir cilvēki, kas mēģina iekļūt valstī, lai atrisinātu savas ekonomiskās problēmas. Turpretī, ja runājam par personām ar klasisko bēgļu statusu, kas atbilst 1951.gada Ženēvas konvencijai, attiecībā uz tām ir noteikta tāda kārtība, ka tiek izveidots Bēgļu lietu centrs un Bēgļu lietu apelācijas padome.

Kā vienā, tā otrā gadījumā būs nepieciešams finansējums, bet mēs pašlaik ļoti rūpīgi strādājam ar donorvalstīm. Patiesību sakot, viss finansējums galvenokārt tiks nodrošināts ar donorvalstu palīdzību. Likumprojekta ekspertīze ir veikta arī ANO augstā komisāra bēgļu lietās Stokholmas birojā. Tas atzīts par atbilstošu starptautiskajiem standartiem. Lai gan tas neparedz tik plašas iespējas saņemt bēgļa statusu kā vairumā citu Eiropas valstu, tomēr atbilst Eiropas Savienības prasībām.

Ko tas mums dod? Tas dod ne tikai to, ka mēs sakārtojam savu bēgļu likumdošanu, padarām mūsu valsti par nepievilcīgu tiem cilvēkiem, kas šeit meklē iespēju uzlabot ekonomiski savu situāciju vai meklē patvērumu bez pietiekama pamata. Bet pats galvenais — man tas neapšaubāmi atvieglo darbu ar tām valstīm, kuras vēlas vai ir gatavas noslēgt ar mums vienošanos par bezvīzu režīmu. Jau šodien Latvijā ir Somijas ekspertu delegācija, kas strādā pie jautājuma par bezvīzu režīma ieviešanu starp Somiju un Latviju. Un šis ir nozīmīgs solis, lai mēs paātrinātu šos procesus. Turklāt iepriekšējos gados mēs esam konstatējuši, ka faktiski Latvijā var atrasties tādas personas, kuras nav iespējams kvalificēt ne kā legāli ieceļojušas, ne arī kā robežpārkāpējas. Jo Latvijas robeža ir šķērsota legāli. Tādēļ, lai ierobežotu jau par sistēmu kļuvušos tranzītbraucienu noteikumu pārkāpumus, kas izpaužas kā uzturēšanās Latvijas Republikā bez derīgas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, ir ierosināta un Ministru kabinetā akceptēta 193.panta 3.daļa Kriminālkodeksā — uzturēšanās un tranzītbraucienu noteikumu pārkāpšana Latvijas Republikā, ko izdarījuši ārvalstnieki un bezvalstnieki. Šeit ir divas panta daļas, kas nosaka brīvības atņemšanu līdz trīs gadiem vai naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām, vai pie atkārtotām darbībām attiecīgi bargākus sodus.