VALDĪBĀ

Pēc Ministru kabineta25. februāra sēdes

Ārlietu ministra Valda Birkava, valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas un pašvaldību lietu valsts ministra Ērika Zundas skaidrojumi, komentāri un atbildes

Turpinājums no 1.lpp.

Šīs lietas uzņēmās kārtot Ārlietu ministrija tieši tādēļ, ka ilgstoši šis jautājums netika risināts un mums tas kavē likumdošanas sakārtošanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un bezvīzu režīma ieviešanu. Tā it kā nebūtu mūsu tiešā kompetence, bet mēs to izdarījām, un es esmu gandarīts.

Pēc tam valdības preses konferencē pirmo reizi uzstājās jaunais pašvaldību lietu valsts ministrs Ēriks Zunda:

— Šoreiz valdības sēdē, manuprāt, tika izskatīti arī pašvaldībām diezgan būtiski jautājumi.

Par Pašvaldību finansu izlīdzināšanas padomi. Tajā būs pārstāvētas arī pašvaldības — gan pagastu, gan pilsētu, gan rajonu. Un arī valsts iestāžu ierēdņi. Domāju, ka tā kļus darbspējīga un efektīva. Un līdz ar to tiek atcelts iepriekšējais rīkojums, ar ko bija noteikts iepriekšējais sastāvs, kas darbojās iepriekšējā gadā.

Sakarā ar šīs padomes izveidošanu tiek arī apstiprināts tās nolikums, kas noformēts kā Ministru kabineta noteikumi. Tajā tiek skaidrots, kāda ir šīs padomes kompetence, tās pienākumi un tiesības. Galvenokārt tie ir ar pašvaldību finansu izlīdzināšanu un arī pašvaldību savstarpējiem norēķiniem saistīti jautājumi. Visbūtiskākais no norēķinu viedokļa ir noteikumi par pašvaldību savstarpējiem noreķiniem par izglītības iestāžu un vispārējā profila sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.

Būtībā šis ir jauna tipa normatīvais dokuments, jo līdz šim pašvaldības norēķinājās improvizētos variantos — kā tās spēja vienoties, tā arī notika. Lai šo procesu atvieglotu, šogad tiek pieņemti noteikumi, kas precizē tās situācijas, kad pašvaldības kaut kādu iemeslu dēļ nespēj vienoties. Tādēļ sagatavots normatīvais akts, kas nosaka šo jautājumu atrisinājumus. Te ir runa par norēķiniem, ja vienas pašvaldības teritorijā reģistrētie bērni apmeklē citas pašvaldības mācību iestādes un ja kādas pašvaldības teritorijā reģistrētie iedzīvotāji saņem sociālos pakalpojumus no citas pašvaldības.

Visbeidzot, valdības sēdē nolemto skaidroja Aija Poča :

— Tika izdarīti grozījumi 1996.gada 24.decembra noteikumos nr.468. Šajos noteikumos par alkoholisko dzērienu atzīts arī alus. Tā kā noteikts, ka šie noteikumi par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu attiecas uz alkoholiskajiem dzērieniem ar alkohola procentu 1,5, ieskaitot alu. Līdz ar to šie noteikumi noteica, ka, sākot ar šā gada 1.martu, alus mazumtirdzniecībā visiem ir jāsaņem licences. Bez tam šo noteikumu piemērošana faktiski radīja dažas pretrunīgas vai, mūsuprāt, nerealizējamas normas. Proti, sodi un tamlīdzīgas lietas praktiski stipri apgrūtināja gan ražošanu, gan realizāciju. Līdz ar to, tā kā vēl nav izstrādāti noteikumi par uzņēmējdarbību ar alu, gan arī, jāatzīst, ir pavisam grūti realizēt šīs mazumtirdzniecības licencēšanas, jo, kā saprotat, alu tirgo daudz plašāk nekā stipros alkoholiskos dzērienus.

Noteikumi ir pretrunīgi, jo, no vienas puses, nosaka, ka alu, tāpat kā citus alkoholiskos dzērienus, nedrīkst tirgot izlejamā veidā jeb nefasētu. Tajā pašā laikā alus bieži vien tiek tirgots nu mucām — gadatirgos, izbraukumos un tamlīdzīgi. Visas šīs pretrunas tad arī radīja nepieciešamību šobrīd izņemt no šiem noteikumiem visus ierobežojumus, kas attiecas uz alu. Tajā pašā laikā nosakot, ka līdz šā gada 1.jūnijam ir jāizstrādā noteikumi par uzņēmējdarbību ar alu. Vienlaikus gribu sacīt, ka akcīzes nodoklis par alu tiks iekasēts, mēs pie tā strādājam. Bet precīzāka normatīvā bāze tiks sagatavota tuvāko trīs mēnešu laikā.

Pēc tam ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Kāpēc vispār par alus tirdzniecību tika pieņemti tik pretrunīgi noteikumi? Vai šīs pretrunas nevarēja novērst jau pašā sākumā?

Aija Poča: — Tāpēc, ka likumdevējs noteica, ka alus ir ar akcīzes nodokli apliekama prece. Tā kā noteikumi noteica, ka dzērieni, kuros spirta saturs ir virs 1,5 procentiem, ir pieskaitāmi pie alkoholiskajiem dzērieniem, tad šāds alus tika pakļauts šiem noteikumiem. Vienlaikus alus ir īpašas kategorijas alkoholiskais dzēriens, kas tomēr nebūtu pielīdzināms stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Jautājums: — Birkava kungs, kā jūs prognozējat — vai Saeima viegli pieņems likumu par bēgļu statusu Latvijā? Vai ir zināms, kur atradīsies Bēgļu lietu centrs? Kādai ministrijai tas būs pakļauts?

Valdis Birkavs: — Šā likuma pieņemšana nebūs viegla. Es domāju, ka mēs veiksim plašu izskaidrošanu Saeimas frakcijās. Galīgais lēmums par Bēgļu lietu centra atrašanās vietu vēl nav pieņemts. Šī vieta varētu pieņemt 200 līdz 250 cilvēkus. Es esmu ierosinājis izveidot nelielu darba grupu, kas sastrādāsies ar tām valstīm, no kurām ieplūst bēgļi. Bēgļu lietu centrs būs Iekšlietu ministrijas pakļautībā.

Jautājums: — Ir zināms, ka šis likumprojekts tika ilgi gatavots, turklāt projekta sagatavošanas darbs esot bijis nekvalitatīvs. Vai pret šīs darba grupas dalībniekiem tiks izdarītas kādas sankcijas? Otrs jautājums: ar kādām valstīm tuvākajā laikā tiks noslēgts bezvīzu režīms?

Valdis Birkavs: — Redziet, pie šāda likumprojekta mūsu valstī tiek strādāts pirmo reizi. Esmu pārliecināts, ka Saeimas deputāti izteiks ne vienu vien labojumu un pārmetumu. Nedomāju, ka darba grupas locekļi būtu jāsoda. Bija ļoti pretrunīgi viedokļi. Tāpēc noslēguma stadijā likumprojekta izstrādāšanas vadību es pārņēmu savās rokās. Jāpiebilst, ka šā likuma aizkavēšanās dēļ valstij zaudējumi nav radušies. Ārlietu ministrija jau pirms diviem gadiem ierosināja pieņemt šo likumu. Taču sabiedrība tam vēl nebija gatava, jo tieši tolaik risinājās notikumi ar kurdu bēgļiem.

Par bezvīzu režīmiem. Mēs patlaban strādājam ar visām Skandināvijas valstu valdībām par bezvīzu režīmu ieviešanu. Protams, izņemot Dāniju, ar kuru mums jau ir nodibināts bezvīzu režīms. Vakar man bija sarunas ar Somijas valdības pārstāvjiem. Šodien es uzdevu aktivizēt darbu ar Islandi. Ar Norvēģiju mēs runājām viņu premjera vizītes laikā Latvijā.

Atgriežoties pie bēgļu jautājuma, gribu piebilst, ka esmu ierosinājis Valdības deklarācijā iekļaut bēgļu konvencijas ratifikāciju Saeimā. Vispirms mēs panāksim bezvīzu režīma ieviešanu ar Skandināvijas valstīm. Mēs strādājam arī ar Vāciju šajā jautājumā, bet tas risinās ļoti grūti, tāpat darbs notiek ar visām Šengenas vienošanās dalībvalstīm, pašlaik ar Luksemburgu. Lai sekmētos šā jautājuma tālākā attīstība, mēs risinām arī pasu sagatavošanu. Tās jau drukā, bet šis process nenotiek tik ātri, kā mēs vēlētos. Ne visi mūsu priekšlikumi — piemēram, par tautību ierakstu pasē — tika pieņemti. Tas viss šo procesu palēnina. Tomēr es esmu optimistiski noskaņots.

Jautājums: — Vai tiem cilvēkiem, kas ieradīsies Latvijā un vēlēsies strādāt tās labā, Latvija, tāpat kā bēgļiem, būs nelabvēlīga valsts?

Valdis Birkavs: — Ja cilvēks būs valstī ieradies legāli, viņu aizsargās mūsu likumdošana. Likumprojektā ir iekļauts 18. pants, kurā paredzēts, kam piešķir bēgļu statusu. To piešķir tikai tiem cilvēkiem, kuri ierodas (vai atrodas) Latvijas teritorijā sakarā — citēju — “ar labi pamatotām bailēm no vajāšanas to rases, reliģijas, tautības, piederības noteiktai sociālai grupai vai politiskās pārliecības dēļ savas pilsonības valstī vai bezvalstniekiem savas parastās uzturēšanās valstī, un kuras šādu baiļu dēļ nespēj vai nevēlas izmantot šīs valsts tiesisko aizsardzību.” Taču uz tiem, kas Latvijā ierodas laimes meklējumos, attiecas likumdošana. Ja būs nepamatots bēgļu statusa piešķiršanas pieprasījums, uz viņiem attieksies saīsinātā viņu jautājuma izskatīšanas procedūra — trīs dienas. Taču to cilvēku jautājuma izskatīšana, kuri pamatoti pieprasījuši piešķirt bēgļu statusu, procedūra ilgs sešus mēnešus vai pat gadu. Pēc bēgļu statusa piešķiršanas šāds cilvēks nonāks Latvijas likumdošanas aizsardzībā.

Jautājums : —Vai Bēgļu lietu centrs atšķirsies no mums zināmās bēgļu nometināšanas vietas Olainē?

Valdis Birkavs : — Te pastāv principiāla atšķirība. Bēgļu lietu centrs ir tā institūcija, kas saskaņā ar likumu pieņems lēmumu — piešķirt vai nepiešķirt konkrētai personai bēgļu statusu. Tā ir gara, starptautiski reglamentēta procedūra. Pēc tam seko Bēgļu lietu apelācijas padome. Olaine ir patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs, kura statuss ir reglamentēts ar šī likumprojekta 14. pantu. Patvēruma meklētāju centri ir vietas, kur patvēruma meklētāji uzturas tik ilgi, kamēr tiek izskatīts pieteikums par bēgļa statusa piešķiršanu. Šādos centros atbilstoši starptautiskajai likumdošanai tiek nodrošināti cilvēka cieņai atbilstoši dzīvošanas apstākļi.

Jautājums : — Jūs minējāt, ka tiek nolūkota vieta, kas varētu uzņemt 200 līdz 250 cilvēku.

Valdis Birkavs : — Tas ir patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs. Taču tas nebūs Olainē.

Mintauts Ducmanis,

Vairis Ozols,

“LV” nozaru redaktori

Pēc “LV” diktofona ieraksta

25. februāra preses konferencē

Valdības namā